(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu Savienība un dalībvalstis apkaro krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Savienībai būtu jāatbalsta darbības šajās jomās.

(2)

Iepriekšējais atbalsts šādām darbībām ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 804/2004/EK (3) (programma Hercule), kurā grozījumi izdarīti un kas paplašināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 878/2007/EK (4) (programma Hercule II), un kurš atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 250/2014 (5) (programma Hercule III), ir devis iespēju uzlabot Savienības un dalībvalstu veiktās darbības, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(3)

Atbalsta sniegšana dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, lai tās, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), varētu ziņot par pārkāpumiem un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ir nozaru tiesību aktos ietverta prasība attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (6), Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (7), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiāla atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (8), Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (9), kā arī pirmspievienošanās palīdzību (10) plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam un pēc tam. PPS ir drošas elektroniskās saziņas rīks, kas atvieglo dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem un kas atbalsta pārkāpumu pārvaldību un analīzi.

(3a)

Lai novērstu pārkāpumus un apkarotu krāpšanu, ir jākompensē to, ka dalībvalstīs pastāv dažādas juridiskās un administratīvās sistēmas. Pārkāpumu skaita svārstības var saistīt ar daudzgadu plānošanas ciklu virzību un novēlotu ziņošanu. Tādēļ ir jāizveido vienota sistēma datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību. [Gr. 1]

(3b)

Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) profilaktisko pasākumu nozīmība ir neapstrīdama, tāpat kā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) un Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas (AFIS) pastiprināta īstenošana un krāpšanas apkarošanas valsts stratēģiju izstrādes pabeigšana. No šīm darbībām izriet nepieciešamība izstrādāt visām dalībvalstīm piemērojamu regulējumu visu Savienības politikas nostādņu īstenošanas procesu digitalizācijai (tostarp uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pieteikumi, novērtēšana, īstenošana un maksājumi). [Gr. 2]

(4)

Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 (11) un Padomes Lēmumā 2009/917/JHA (12) paredzēts, ka Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēja palīdzība un šo iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

(5)

Atbalsts ir paredzēts vairākām operatīvajām darbībām. Tas ietver Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kas ir informācijas tehnoloģiju platforma, kura sastāv no vairākām lietojumprogrammām, kas darbojas Komisijas pārvaldībā esošā vienotā informācijas sistēmā. Arī PPS darbojas KAIS platformā. Lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju, tai ir vajadzīgs stabils un prognozējams finansējums ilgtermiņā.

(6)

Lai palielinātu sinerģiju un budžeta elastīgumu un vienkāršotu pārvaldību, Savienības atbalsts tādās jomās kā Savienības finanšu interešu aizsardzība, ziņošana par pārkāpumiem un savstarpēja administratīvā palīdzība un sadarbība muitas un lauksaimniecības jautājumos būtu jāracionalizē vienotas programmas ietvaros, proti, ES krāpšanas apkarošanas programmas (“programma”) ietvaros , neskarot abu likumdevēju efektīvu kontroli pār programmas īstenošanu . [Gr. 3]

(7)

Tāpēc programmā ir apvienots programmai Hercule līdzīgs komponents, cits komponents, ar ko tiek nodrošināts PPS finansējums, un trešais komponents, ar kuru tiek finansētas Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97 uzticētās darbības, tostarp KAIS platforma.

(7a)

Savienības finansiālo interešu aizsardzībai vajadzētu būt vērstai uz visiem Savienības budžeta aspektiem gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā. Šajā sakarībā būtu pienācīgi jāņem vērā tas, ka programma ir vienīgā, kas īpaši paredzēta, lai aizsargātu Savienības budžeta izdevumu daļu. [Gr. 4]

(8)

KAIS platforma ietver vairākas informācijas sistēmas, tostarp Muitas informācijas sistēmu (MIS). MIS ir automatizēta informācijas sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst un izmeklēt darbības, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tiem, ar ātrāku informācijas izplatīšanu palielinot dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti. MIS attiecas gan uz administratīvo, gan uz policijas sadarbību vienotā infrastruktūrā. Administratīvās sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 515/97, kas pieņemta, pamatojoties uz 33. un 325. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Policijas sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Lēmumu 2009/917/JHA, kas pieņemts, pamatojoties uz 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu Līgumā par Eiropas Savienību. MIS policijas sadarbības aspektu tehniski nav iespējams nošķirt no administratīvā aspekta, jo tie abi tiek īstenoti vienas vienotas informācijas tehnoloģijas sistēmas ietvaros. Ņemot vērā to, ka MIS ir tikai viena no vairākām informācijas sistēmām, kas darbojas KAIS ietvaros, un ka policijas sadarbības gadījumu skaits ir mazāks par administratīvās sadarbības gadījumiem MIS, tiek uzskatīts, ka KAIS policijas sadarbības aspekts papildina administratīvo aspektu.

(9)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (13)].

(10)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un paredz pārbaudes par finanšu dalībnieku atbildību. Tādējādi uz līgumiem, ko saskaņā ar programmu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, cita starpā attiecas pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, savukārt uz dotācijām attiecas arī līdzfinansējuma, nekumulatīvas piešķiršanas un dubultas nefinansēšanas, atpakaļejoša spēka neesamības un bezpeļņas principi. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžetu gadījumā, ja dalībvalstīs pastāv vispārīgas nepilnības tiesiskuma jomā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam. [Gr. 5]

(11)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt vienreizēju maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošanu, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(11a)

Līdzfinansējuma maksimālajai likmei dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar programmu, nevajadzētu pārsniegt 80 % no attaisnotajām izmaksām. Darba programmā noteiktos izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz dalībvalstīm, kuras saistībā ar Savienības finanšu interesēm ir pakļautas augstam riskam, līdzfinansējuma likmi vajadzētu noteikt 90 % apmērā no attaisnotajām izmaksām. [Gr. 6]

(12)

Lai programmas ietvaros nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu visām darbībām, kuras Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, tostarp arī KAIS platformai, I pielikumā ir sniegts indikatīvs saraksts ar finansējamajām darbībām.

(12a)

Komisijai būtu jāpieņem darba programmas saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Darba programmās būtu jāietver arī finansējamo darbību apraksts, jānorāda katram darbības veidam piešķirtā finansējuma summa, indikatīvais īstenošanas grafiks un līdzfinansēšanas maksimālā likme dotācijām. Sagatavojot darba programmu, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta prioritātes, kas izteiktas tās ikgadējā novērtējumā par Savienības finanšu interešu aizsardzību. Darba programma būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē un jānosūta Eiropas Parlamentam. [Gr. 7]

(12b)

Darbībām vajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu, pamatojoties uz to spēju sasniegt programmas 2. pantā paredzētos konkrētos mērķus. Tajās var ietvert īpašas tehniskās palīdzības sniegšanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, nodrošinot īpašas zināšanas, specializētas un tehniski progresīvas iekārtas un efektīvus informācijas tehnoloģiju (IT) rīkus; nodrošinot nepieciešamo atbalstu un veicinot izmeklēšanu, īpaši – izveidojot kopīgas izmeklēšanas grupas un pārrobežu operācijas; vai uzlabojot personāla apmaiņu saistībā ar konkrētiem projektiem. Turklāt attiecināmās darbības var būt arī mērķtiecības specializētas apmācības organizēšana, riska analīzes darbsemināri, kā arī attiecīgā gadījumā konferences un pētījumi. [Gr. 8]

(13)

Iekārtu iegādei, izmantojot Savienības finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām (14), var būt pozitīva ietekme uz cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses. Savienības finansiālā atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām un programmai ir kopīga atbildība izvairīties no Savienības atbalsta dublēšanās. Programmas atbalsts galvenokārt būtu jāsniedz tāda veida iekārtu iegādei, uz kurām neattiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, vai arī tādām iekārtām, kuru saņēmēji ir iestādes, kas nav iestādes, uz kurām attiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām. Turklāt vajadzētu būt skaidrai saiknei starp finansēto iekārtu ietekmi un Savienības finanšu interešu aizsardzību. Pārklāšanās pamatā un sinerģijas izveide starp programmu un citām attiecīgajām programmām tieslietu, muitas un iekšlietu jomā īpaši būtu jānovērš gada darba programmu izstrādes kontekstā. [Gr. 9]

(13a)

Programma atbalsta sadarbību starp dalībvalstu administratīvajām un tiesībaizsardzības iestādēm un starp dalībvalstu administratīvajām iestādēm un Komisiju, tostarp OLAF, kā arī citām attiecīgām Savienības struktūrām un aģentūrām, piemēram, Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvāku aizsardzību. Šajā sakarībā tā atbalstīs arī sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), tiklīdz šī iestāde uzsāks savu pienākumu pildīšanu. [Gr. 10]

(14)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā. Arī pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās. Arī citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā, ja tām ir noslēgt asociācijas nolīgums vai tās noslēdz īpašas vienošanās par dalību Savienības programmās. [Gr. 11]

(15)

Ņemot vērā programmas Hercule iepriekšējos izvērtējumus un nolūkā stiprināt programmu, izņēmuma gadījumā vajadzētu būt iespējamai tādu tiesību subjektu dalībai, kas ir nodibināti trešā valstī, kura nav saistīta ar programmu, bez nepieciešamības minētajiem subjektiem segt izmaksas, kas saistītas ar viņu dalību.

(15a)

Jo īpaši būtu jāveicina tādu subjektu dalība, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kurās ir spēkā asociācijas nolīgums ar Savienību, lai stiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību ar sadarbību, kas saistīta ar muitu un paraugprakses apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz veidiem, kā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju attīstību. [Gr. 12]

(16)

Programma būtu jāīsteno, ņemot vērā ieteikumus un pasākumus, kas uzskaitīti Komisijas 2013. gada 6. jūnija paziņojumā “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija” (15), kā arī 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par šā paziņojuma īstenošanu (16).

(17)

Savienība 2016. gadā ratificēja Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu (“protokols”). Protokolam būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības finanšu intereses, ciktāl tas attiecas uz cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārrobežu tirdzniecību, kas rada ieņēmumu zaudējumus. Programmai būtu jāatbalsta Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli sekretariāta funkcijas, kas ir saistītas ar protokolu. Tai būtu arī jāsniedz atbalsts saistībā ar citiem sekretariāta pasākumiem saistībā ar cīņu pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.

(18)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (17), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (19) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (20) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus.

Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (21). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai fiziskai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)

Trešās valstis, kas ir EEZ dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības ietvaros, kurā ir paredzēta programmu īstenošana ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var arī piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš konkrēts noteikums, lai piešķirtu atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci.

(20)

(21)

Saskaņā ar [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES (22) 94. pantu] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(22)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (23) šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, ziņošanu, proti, par prasībām attiecībā uz sniegumu, uzraudzību un novērtēšanu , vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, pēc kuriem izvērtē programmas ietekmi uz vietas. Novērtējums būtu jāveic neatkarīgam vērtētājam. [Gr. 13]

(23)

Komisijai, lai tā izstrādātu noteikumus regulējumam Lai papildinātu šo regulu , Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par programmas uzraudzību un izvērtēšanu, Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. Turklāt , lai šo regulu grozītu, Komisijai būtu jāsaņem jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas II pielikumā izklāstītajiem rādītājiem . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 14]

(24)

Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punktā paredzēts KAIS finansēšanas juridiskais pamats. Ar šo regulu būtu jāaizstāj minētais juridiskais pamats un jāsniedz jauns. Tādēļ būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punkts.

(25)

Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu Hercule III, attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā regulā ir paredzēts programmas Hercule III turpinājums, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc Regula (ES) Nr. 250/2014 būtu jāatceļ,