Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AR3891

    Eiropas reģionu komitejas atzinums ““Apvārsnis Eiropa”: devītā pētniecības un inovācijas pamatprogramma”

    COR 2018/03891

    OV C 461, 21.12.2018, p. 79–124 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    09/10/2018; Balsojuma datums
    Date of vote:
    09/10/2018
    Date lodged:
    07/06/2018
    Author:
    Eiropas Reģionu komiteja, Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisija
    Responsible body:
    COR_SEDEC
    Rapporteur:
    Christophe CLERGEAU
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    VI (2015-2020)
    Internal reference:
    SEDEC-VI/041
    Session:
    131
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    21.12.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 461/79

    Eiropas reģionu komitejas atzinums ““Apvārsnis Eiropa”: devītā pētniecības un inovācijas pamatprogramma”

    (2018/C 461/11)

    Galvenais ziņotājs:

    Christophe CLERGEAU (FR/PSE), Luāras reģionālās padomes loceklis

    Atsauces dokumenti:

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

    COM(2018) 435 final – 2018/0224 (COD)

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

    (COM(2018) 436 final – 2018/0225 (COD)

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

    (COM(2018) 435 final – 2018/0224 (COD))

    1. grozījums

    2. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā caur 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Eiropas apvārsnis” (“pamatprogramma”, “Programma”), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot novatorisku risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju, veicinot visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, stiprinot novatorisku risinājumu ieviešanu tirgū un optimizējot tādu ieguldījumu sagādāšanu nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā Eiropas pētniecības telpā.

    Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai , teritorijai un sabiedrībai, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā caur 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Eiropas apvārsnis” (“pamatprogramma”, “Programma”), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot novatorisku risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju, veicinot visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, stiprinot novatorisku risinājumu ieviešanu tirgū un optimizējot tādu ieguldījumu sagādāšanu nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā Eiropas pētniecības telpā.

    2. grozījums

    9. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pīlāram “Atvērta zinātne” atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem. Pētījumi jāfinansē uz izcilības pamata.

    Pīlāram “Atvērta zinātne” atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem. Pētījumi jāfinansē uz izcilības un gaidāmās ietekmes pamata.

    3. grozījums

    13. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati (Frascati) rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju.

    Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumos arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības pakāpēm (TRL), un darbības veidu definīcijas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Principā dotācijas darbībām nav piešķiramas, ja pasākumi pārsniedz TRL 8. Konkrēta konkursa darba programma pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum.

    Visa veida pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati (Frascati) rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju. Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumos arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības pakāpēm (TRL), un darbības veidu definīcijas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Konkrēta konkursa darba programma pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum.

    Pamatojums

    Iespēja piešķirt dotācijas jāattiecina arī uz posmiem, kas ir tuvu produktu laišanai tirgū.

    4. grozījums

    15. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pamatprogrammai jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz “Eiropas apvārsni”. Tādos gadījumos jāievēro “Eiropas apvāršņa” noteikumi.

    “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajā plānošanā paredzēts meklēt programmas sinerģiju ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu , ņemot vērā valstu stratēģijas un pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3), un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, līdzekļus var kombinēt ar reģionālajiem un valsts publiskajiem fondiem un var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz “Eiropas apvārsni” saskaņā ar esošajām S3 . Tādos gadījumos jāievēro “Eiropas apvāršņa” noteikumi.

    5. grozījums

    16. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogramma stāsies Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem. Tās aptver rūpniecību, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valstiskā vai starptautiskā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nodibinājumus, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena.

    Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogramma stāsies Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem. Tās aptver rūpniecību, pētniecības organizācijas, augstskolas, reģionus, pilsētas un struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valstiskā vai starptautiskā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nodibinājumus, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena.

    6. grozījums

    19. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pīlārā “Atklāta inovācija” jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram vispārīgi jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT) un Eiropas inovācijas ekosistēmas, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu inovācijas atbalstītājiem.

    Pīlārā “Atklāta inovācija” jānosaka virkne pasākumu novatoru , uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem un publiskā sektora ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT) un vietējās, reģionlālās, valstu un Eiropas inovācijas ekosistēmas, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu inovācijas atbalstītājiem.

    Pamatojums

    “Atklātas inovācijas” pīlāra mērķos būtu skaidrāk jānorāda attiecīgā mērķauditorija, kas neaprobežojas vienīgi ar uzņēmējiem, un jāprecizē iespēja līdztekus privātiem ieguldītājiem piesaistīt arī publiskos ieguldītājus.

    7. grozījums

    Jauns teksts pēc 2. panta 3. punkta

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    “reģionālās inovācijas ekosistēmas un inovācijas centri” apvieno publiskā un privātā sektora dalībniekus no četrkāršās spirāles (augstskolas, ražotāji, publisko lēmumu pieņēmēji, pilsoniskā sabiedrība) tīkliem, kuri izveidoti vietējā un reģionālajā līmenī. Minētie dalībnieki koordinē pētniecības, apmācības un inovācijas darbības un savā starpā paātrina rezultātu izplatīšanu, zināšanu pārnesi, inovāciju un tādu jaunu saimniecisko darbību un pakalpojumu attīstīšanu, kas rada ilgtspējīgas darbvietas, nodrošinādami ciešu saikni ar iedzīvotājiem un viņu vajadzībām vietējā līmenī un pētniecības un inovācijas rezultātu ieviešanu sabiedrībai un tirgum tuvākajā līmenī;

    Pamatojums

    Lai efektīvi ņemtu vērā un pilnībā atzītu visas programmas “Apvārsnis Eiropa” sadaļas, ir jāizstrādā oficiāla “reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru” definīcija, kurā vienlaikus ņemta vērā reālā situācija pilsētās un reģionos.

    8. grozījums

    2. panta 5. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    “uzdevums” ir tādu darbību portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, un/vai sabiedrību un iedzīvotājiem, ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt;

    “uzdevums” ir tādu darbību portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, un/vai sabiedrību, iedzīvotājiem un attiecīgo teritoriju , ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt;

    9. grozījums

    3. panta 1. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu tās konkurētspēju, cita starpā tās rūpniecībā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

    Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu katras dalībvalsts un tās reģionu konkurētspēju, cita starpā rūpniecībā , piemēram, sekmējot zināšanu un inovācijas sabiedrības veidošanu , īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

    10. grozījums

    3. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    b)

    stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas;

    b)

    stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, kā arī to izplatīšanu Savienībā, tās dalībvalstīs un reģionos , lai risinātu vietējas un globālas problēmas;

    11. grozījums

    6. panta 6. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Īpašā programma, jo īpaši pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” tiek īstenota, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku daudzgadu plānošanu un pirms tam ar ieinteresētajām pusēm apspriežoties par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņotība ar citām attiecīgajām Savienības programmām.

    Īpašā programma, jo īpaši pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” tiek īstenota, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku daudzgadu plānošanu un pirms tam ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību apspriežoties par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņotība ar citām attiecīgajām Savienības programmām un ņemtas vērā valstu stratēģiskās prioritātes un pārdomātas specializācijas prioritātes .

    Pamatojums

    Stratēģiskā plānošana būs programmas turpmākās pārvaldības uzmanības centrā, tāpēc tajā jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības un jāņem vērā pārdomātas specializācijas stratēģijas.

    12. grozījums

    6. panta 9. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    9.   Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, ekspertu grupās.

    9.   Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, ekspertu grupās.

    Saskaņā ar LESD 349. pantu Programmā būtu jāņem vērā tālāko reģionu īpatnības atbilstīgi Komisijas paziņojumam “Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī.

    Pamatojums

    Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 27. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka ir pamatoti īstenot tālākajiem reģioniem paredzētus īpašus pasākumus un ka Programmai būtu jāņem vērā šo reģionu īpatnības; savukārt pantos nav atsauces uz tālākajiem reģioniem.

    13. grozījums

    7. panta 3. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    3.   Uzdevumi:

    3.   Uzdevumi

    a)

    sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu īstenošanu;

    a)

    sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu īstenošanu;

    b)

    ir drosmīgi un vērienīgi, un līdz ar to – sabiedriski un ekonomiski ļoti nozīmīgi;

    b)

    ir drosmīgi un vērienīgi, un līdz ar to – sabiedriski un ekonomiski ļoti nozīmīgi;

    c)

    skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi;

    c)

    skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi;

    d)

    ir vērsti uz vērienīgiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem;

    d)

    ir vērsti uz vērienīgiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem;

    e)

    rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās, nozarēs un dalībnieku starpā;

    e)

    rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās, nozarēs un dalībnieku starpā;

    f)

    ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus.

    f)

    ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus;

     

    g)

    palīdz stiprināt Eiropas Pētniecības telpu un pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu.

    14. grozījums

    8. panta 1. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:

    Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:

    15. grozījums

    7. pants, jauns 4. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    4.     Jānodrošina, ka uzdevumi tiek izstrādāti atklātā līdzdalības procesā, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas vietējā, reģionālajā, Eiropas un pasaules līmenī.

    16. grozījums

    9. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    c)

    EUR 13 500 000 000 III pīlāram “Atvērtā inovācija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

    c)

    EUR 13 500 000 000 III pīlāram “Atvērtā inovācija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

     

    1)

    EUR 10 500 000 000 Eiropas Inovācijas padomei, tostarp līdz EUR 500 000 000 Eiropas inovācijas ekosistēmām;

     

    1)

    EUR 10 500 000 000 Eiropas Inovācijas padomei, tostarp EUR 500 000 000 Eiropas inovācijas ekosistēmām, pie kuriem jāpieskaita EUR 1 500 000 000 , kas pārcelti no II pīlāra un kas tiks izmantoti tā tematisko jomu ietvaros. Vismaz EUR 1 000 000 000 tiks piešķirti līdzfinansējuma veidā kopīgajām programmām MVU, it īpaši pakāpeniskās inovācijas MVU atbalstam;

     

    2)

    EUR 3 000 000 000 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

     

    2)

    EUR 3 000 000 000 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

    Pamatojums

    Atbalsts Eiropas inovācijas ekosistēmām lielā mērā attieksies uz reģionālajām inovācijas ekosistēmām un inovācijas centriem. Paredzētā summa nav fiksēta, un tas nav pieņemami, turklāt tā ir pārāk maza, lai radītu būtisku vispārēju vai teritoriālu ietekmi. Šādām darbībām paredzētā budžeta palielināšana var palīdzēt reģioniem atrast savu vietu nākamajā pamatprogrammā un izstrādāt vidējā termiņa strukturālās stratēģijas, kas ir būtiskas Savienības inovācijas spēju stiprināšanai.

    17. grozījums

    9. panta 8. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc šo dalībvalstu lūguma var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

     

    Pamatojums

    Pārcelts uz 11. pantu.

    18. grozījums

    11. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    1.     Programma “Apvārsnis Eiropa” būtu jāīsteno sinerģijā ar citām Savienības programmām. Papildu finansējums, kas apvienots ar programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu būtu jāīsteno saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro pašreizējai programmai.

    Attiecīgā gadījumā var organizēt ar citām Savienības programmām kopīgus konkursus, piemērojot tikai vienas programmas noteikumus par dalību konkursā. Ja minētās darbības ir saistītas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tās noteikumi attiecas uz visiem maksājumiem, ar ko finansē šīs darbības.

    Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

    2.    Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

    a)

    tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

    a)

    tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

    b)

    tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

    b)

    tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

    c)

    budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

    c)

    budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

    var piešķirt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) xx/xx [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu.

    var piešķirt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) xx/xx [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem.

     

    3.     Arī darbībām, ko īsteno saistībā ar 8. pantā minētajām Eiropas partnerībām, var piešķirt finansējumu no citām Savienības programmām, no dalībvalstīm un to vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un tādā gadījumā var piemērot tikai vienas programmas dalības noteikumus. Ja minētās darbības ir saistītas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tās noteikumus var piemērot visiem maksājumiem, ar ko finansē šīs darbības, ievērojot Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu noteikumus.

     

    4.     Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc vadošās iestādes lūguma

    a)

    vai nu pārnes uz programmu “Apvārsnis Eiropa”: Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šos resursus, ja iespējams, izmanto tās ģeogrāfiskās zonas labā, kura atbilst attiecīgajai vadošajai iestādei saskaņā ar 18. panta 7. punktu un 19. panta 1. punkta otro daļu;

    b)

    vai tos uzskata par pārnestiem uz programmu “Apvārsnis Eiropa”, ja vadošā iestāde tos tieši piešķir kopīgai programmai, ko līdzfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Dotācijas, kas izmaksātas trešām pusēm kopīgas programmas ietvaros, kuru šādā veidā līdzfinansē, var būt izmaksātas saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ievērojot Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu noteikumus.

    Pamatojums

    Ieilgušās debates par sinerģiju ir jānoslēdz, izstrādājot skaidru un visaptverošu sistēmu, kas reāli nodrošina kombinēto finansējumu (ne tikai izcilības zīmoga piešķiršanai) un Eiropas partnerības potenciāla mobilizēšanu pilnā apjomā. Taču šai sistēmai ir jābūt arī elastīgai un jādod reģioniem spēja reaģēt un ātri pielāgoties iniciatīvām un attīstības tendencēm Eiropas ekosistēmā. Ar šo grozījumu šis mērķis tiek sasniegts, ļaujot vadošajām iestādēm veikt virtuālu pārvedumu ar tiešu piešķīrumu programmai, ko līdzfinansē pamatprogramma, kurā minētās iestādes tādā veidā nolemtu piedalīties bez iepriekšējas plānošanas un faktiska pārveduma.

    19. grozījums

    20. panta 5. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.

    Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Lai saņemtu “izcilības zīmogu”, pieteikuma iesniedzējam ir jādod atļauja ieinteresētajām finansēšanas iestādēm piekļūt informācijai par pieteikumu un izvērtējumu , par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.

    20. grozījums

    23. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas. Katras tās Savienības programmas noteikumus, no kuras piešķir ieguldījumu, piemēro tās attiecīgajam ieguldījumam, kas veikts darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

    Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas.

     

    Pieņemot, ka šīs iemaksas tiek piešķirtas kopīgi, lai segtu tās pašas darbības un to izmaksas,

    a)

    šī darbība būtu jāīsteno saskaņā ar vienu un to pašu īstenošanas un atbilstības noteikumu kopumu.

    Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi;

    b)

    darbība ir īstenota saskaņā ar tās programmas noteikumiem, kas sniedz galveno finansiālo ieguldījumu, ievērojot Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu noteikumus gadījumos, kas minēti 11. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

    21. grozījums

    30. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi nosaka darba programmā.

    1.   Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi nosaka darba programmā.

    2.   No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:

    2.   No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:

    a)

    inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;

    a)

    inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;

    b)

    programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.

    b)

    programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.

    3.   Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

    3.   Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

    Pamatojums

    Saskaņā ar līdzfinansējuma principu.

    22. grozījums

    43. panta 4. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   EIC Accelerator saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju.

    1.   EIC Accelerator saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju.

    2.   Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.

    2.   Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.

    3.   Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam.

    3.   Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam.

    4.   Piešķiršanas kritēriji ir šādi:

    —

    izcilība,

    —

    ietekme,

    —

    darbības riska pakāpe un vajadzība pēc Savienības finansējuma.

    4.   Piešķiršanas kritēriji ir šādi:

    —

    izcilība,

    —

    ietekme,

    —

    darbības riska pakāpe , atbalsta kvalitāte valsts, reģionālajā un vietējā līmenī un vajadzība pēc Savienības finansējuma.

    Pamatojums

    Kaut arī uzņēmumiem, kuri ir “Accelerator” saņēmēji, jāorientējas uz plašu tirgu, to veiksmīga darbība ir atkarīga ne tikai no to finansiālās struktūras, bet arī no atbalsta, kas sniegts labvēlīgā ekosistēmā Eiropas, valsts un vietējā līmenī.

    23. grozījums

    I pielikums “Pasākumu pamatvirzieni”, 3. daļa, b) punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    b)

    Eiropas inovācijas ekosistēmas

    Intervences jomas: saiknes veidošana ar reģionāliem valstu inovāciju dalībniekiem un atbalsts kopīgu pārrobežu inovācijas programmu īstenošanai, ko veic dalībvalstis un asociētās valstis, no vispārīgo prasmju pilnveidošanas inovācijai līdz pētniecības un inovācijas pasākumiem, lai uzlabotu Eiropas inovācijas sistēmas efektivitāti. Tas papildinās ERAF atbalstu inovācijas ekosistēmām un starpreģionālām partnerībām par pārdomātas specializācijas tēmām.

    b)

    Eiropas inovācijas ekosistēmas

    Intervences jomas: saiknes veidošana ar reģionāliem valstu inovāciju dalībniekiem un atbalsts kopīgu pārrobežu inovācijas programmu īstenošanai, ko veic starpreģionālo inovācijas programmu reģionālo inovācijas ekosistēmu dalībnieki un inovācijas centri, dalībvalstis un asociētās valstis, jo šīs programmas ietver procesu no vispārīgo prasmju pilnveidošanas inovācijai līdz pētniecības un inovācijas pasākumiem, lai uzlabotu Eiropas inovācijas sistēmas efektivitāti. Tas papildinās ERAF atbalstu inovācijas ekosistēmām un starpreģionālām partnerībām par pārdomātas specializācijas tēmām.

    Pamatojums

    Būtisks nosacījums starpreģionālo projektu finansēšanai.

    24. grozījums

    II pielikums “Pasākumu veidi”, 6. ievilkums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    —

    Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Šāda pasākumu programma var atbalstīt sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā.

    —

    Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Ar šādu darbību varēs atbalstīt reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru darbības programmas un to savstarpējo sadarbību. Šāda pasākumu programma var atbalstīt sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā.

    Pamatojums

    Būtisks nosacījums starpreģionālo projektu finansēšanai.

    25. grozījums

    III pielikums “Partnerības”, 1. daļa, a) punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās;

    a)

    pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir ļoti efektīva Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās;

    Pamatojums

    Pašreizējais formulējums ir ļoti šaurs un var būtiski ierobežot Eiropas partnerības darbības jomu.

    26. grozījums

    IV pielikums “Sinerģija ar citām programmām”, 4. punkts, a) apakšpunkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    4.

    Sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+) nodrošinās, ka:

    a)

    ESF+ var izplatīt un efektīvi izmantot Programmas atbalstītās inovatīvās mācību programmas, īstenojot valstu vai reģionālās programmas, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kas tiem būs nepieciešamas darbam nākotnē;

    4.

    Sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+) nodrošinās, ka:

    a)

    ESF+ var izplatīt un efektīvi izmantot Programmas atbalstītās inovatīvās mācību programmas, īstenojot valstu, reģionālās vai starpreģionālās programmas, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kas tiem būs nepieciešamas darbam nākotnē;

    27. grozījums

    IV pielikums “Sinerģija ar citām programmām”, 6. punkts, b) apakšpunkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    6.

    Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinās, ka:

    6.

    Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinās, ka:

     

    a)

    tā kā Programmas un programmas “Digitālā Eiropa” vairākas risinātās tematiskās jomas konverģē, atbalstāmo darbību veidi, to sagaidāmā izlaide un intervences loģikas ir atšķirīgas un komplementāras;

     

    a)

    tā kā Programmas un programmas “Digitālā Eiropa” vairākas risinātās tematiskās jomas konverģē, atbalstāmo darbību veidi, to sagaidāmā izlaide un intervences loģikas ir atšķirīgas un komplementāras;

     

    b)

    pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;

     

    b)

    pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”; palīdzība digitālās inovācijas centriem un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;

    28. grozījums

    V pielikuma “Galvenie ietekmes ceļu rādītāji” beigās pievienot jaunu rindkopu, 17. lpp.

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Teritoriālās ietekmes ceļu rādītāji

    Programmai vajadzētu ietekmēt ekonomikas attīstību un pārveidi vietējā, reģionālajā un valsts līmenī, tādējādi palīdzot stiprināt Savienības tehnoloģisko bāzi un konkurētspēju.

    (sk. tabulu, kas ir neatņemama šā grozījuma sastāvdaļa)


    Gaidāmā teritoriālā ietekme

    Īstermiņa

    Vidēja termiņa

    Ilgtermiņa

    Veicināt ekonomikas izaugsmi un pārveidi teritorijās

    Finansējumu sinerģija

    Pamatprogrammas projektiem piešķirtā publiskā un privātā līdzfinansējuma summa pirms pamatprogrammas īstenošanas, tās īstenošanas laikā un pēc tam

    Ieguldījums stratēģiskajās prioritātēs

    To pamatprogrammas projektu īpatsvars, kas sekmē pārdomātu specializāciju reģionālajā un valsts līmenī

    Ieguldījums izaugsmē un ekonomikas pārveidē

    Uzņēmumu veidošana un tirgus daļu palielināšana ekosistēmu pārdomātas specializācijas jomās

    Pētniecības un inovācijas rezultātu izplatīšana un izmantošana teritorijās un ar teritoriju starpniecību, lai sniegtu labumu iedzīvotājiem

    Pārņemšana

    Ar pamatprogrammu saistītās pētniecības un inovācijas īpatsvars, ko pārņēmušas teritoriālā līmeņa ieinteresētās personas, tostarp publiskajā sektorā

    Izvēršana

    Inovāciju skaits, kas izplatīts visiem partneriem attiecīgajās teritorijās ar publiskā sektora palīdzību

    Replikācija

    Inovācijas pāriešana uz citām teritorijām un izplatīšanās tajās

    Atbalstīt izcilības tīklu un inovācijas centru attīstību un ieguldījumus tajos

    Reģionālo inovācijas ekosistēmu, inovācijas centru un izcilības punktu sadarbība visā Savienībā

    No pamatprogrammas finansēto to projektu skaits vai īpatsvars, kuri sekmējuši turpmāko sadarbību starp dažādu teritoriju struktūrām un šo kategoriju dalībniekiem

    Reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru attīstīšana

    Aplēses par sadarbības, kas saistīta ar pamatprogrammas finansēto projektu rezultātiem, ietekmi uz reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru attīstību

    Ieguldījums inovācijas plaisas mazināšanā

    Aplēses par pamatprogrammas finansēto projektu rezultātu radīto kumulatīvo ietekmi uz inovācijas plaisas mazināšanu Savienībā

    Pamatojums

    Papildus Komisijas ierosinātajiem ietekmes ceļu rādītājiem konkrēti jāmin arī teritoriālās ietekmes rādītāji. Šis priekšlikums atbilst Komisijas ierosinātajai V pielikuma teksta redakcijai (nosaukums, paskaidrojošs teksts un tabula).

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

    (COM(2018) 436 final – 2018/0225 (COD))

    29. grozījums

    7. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kopā “Pārtika un dabas resursi” saņems atbalstu 10 miljardu EUR apmērā.

    Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības , jūrlietu, zivsaimniecības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku un kopējo zivsaimniecības politiku , īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kopā “Pārtika, lauksaimniecība un dabas resursi” saņems atbalstu 10 miljardu EUR apmērā.

    Pamatojums

    Jūrlietas un zivsaimniecība ir svarīgas ES nozares, tādēļ ir būtiski ietvert atsauci uz šīm nozarēm.

    30. grozījums

    Jauns (7.a) apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    (7.a)

    Tā kā ar jūrlietām saistīto jautājumu risināšanai ir svarīga nozīme nodarbinātības (zilās ekonomikas), vides kvalitātes un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, minētie jautājumi būs programmas transversāla prioritāte, kurai stratēģiskajā plānošanā būs paredzēta īpaša uzraudzība un noteikts programmas mobilizēšanas mērķis.

    31. grozījums

    2. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

    Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

    a)

    stiprināt un vērst plašumā izcilību;

    a)

    stiprināt un vērst plašumā izcilību;

    b)

    palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;

    b)

    palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;

    c)

    savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā;

    c)

    savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā;

    d)

    stiprināt starptautisko sadarbību;

    d)

    stiprināt starptautisko sadarbību;

    e)

    piesaistīt, apmācīt un noturēt pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību;

    e)

    piesaistīt, apmācīt un noturēt pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību;

    f)

    sekmēt atvērtu zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībai un atvērtu piekļuvi rezultātiem;

    f)

    sekmēt atvērtu zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībai un atvērtu piekļuvi rezultātiem;

    g)

    aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;

    g)

    aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;

    h)

    atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu;

    h)

    atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu;

     

    (ha)

    plašāk īstenot pārdomātas specializācijas stratēģijas un palielināt reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru konkurētspēju;

    i)

    stiprināt saikni starp pētniecību un inovāciju un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus;

    i)

    stiprināt saikni starp pētniecību un inovāciju un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus;

    j)

    izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

    j)

    izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

    k)

    iesaistīt iedzīvotājus un galalietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

    k)

    iesaistīt iedzīvotājus un galalietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

    l)

    uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;

    l)

    uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;

    m)

    paātrināt rūpniecības pārveidi;

    m)

    paātrināt rūpniecības pārveidi , tostarp rūpniecības ekoloģisku un digitālu pārkārtošanu, vienlaikus veidojot ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;

    Pamatojums

    Ar pamatprogrammas darbības mērķiem būtu jāpalīdz īstenot pārdomātas specializācijas stratēģijas ES dalībvalstīs un to reģionos, jo tiem ir svarīga nozīme Savienības atbalstā pētniecībai un inovācijai (COM(2018) 306 final).

    32. grozījums

    5. panta 1. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Katram uzdevumam var izveidot tam paredzētu valdi. To veido aptuveni 15 augsta ranga personas, ieskaitot attiecīgus galalietotāju pārstāvjus. Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par

    Katram uzdevumam var izveidot tam paredzētu valdi. To veido aptuveni 15 augsta ranga personas, ieskaitot attiecīgus galalietotāju pārstāvjus un publiskā un privātā sektora dalībniekus . Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par

    a)

    darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, attiecīgā gadījumā īstenojot kopizstrādi ar ieinteresētajām personām un sabiedrību;

    a)

    darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, īstenojot kopizstrādi ar dalībvalstu publisko lēmumu pieņēmējiem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām , ieinteresētajām personām un sabiedrību;

    33. grozījums

    10. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:

    EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:

    a)

    par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

    a)

    par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, tostarp reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru sadarbību, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

    34. grozījums

    10. panta 3. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    EIC valde sastāv no 15–20 augsta ranga personām no dažādām Eiropas inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus, uzņēmumu vadītājus, investorus un pētniekus. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.

    3.    EIC valde sastāv no 15–20 augsta ranga personām no dažādām vietējām, reģionālām, valstu un Eiropas inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus, uzņēmumu vadītājus, investorus un pētniekus. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.

    35. grozījums

    10. panta 4. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu.

    EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu.

    Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

    Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī. Viņš popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIC inovācijas vidē. Komisija var nodrošināt administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

    Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

    Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī , cieši iesaistot reģionālās un valstu inovācijas aģentūras . Viņš popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIC inovācijas vidē. Komisija var nodrošināt administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

    36. grozījums

    Apsvērums – 1.4.4. Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    I DAĻA. 1.4.4. punkts Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats (COM(2018)436 20. lpp.)

    Programmu “Apvārsnis Eiropa” ir paredzēts īstenot, īstenojot sinerģiju ar citām ES finansējuma programmām, jo īpaši izmantojot mehānismus komplementārajam finansējumam no ES programmām, ja to ļauj pārvaldības kārtība, vai nu secīgi, pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

    I DAĻA. 1.4.4. punkts Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats (COM(2018)436 20. lpp.)

    Programmu “Apvārsnis Eiropa” ir paredzēts īstenot, īstenojot sinerģiju ar citām ES finansējuma programmām, jo īpaši izmantojot mehānismus komplementārajam finansējumam no ES programmām, ja to ļauj pārvaldības kārtība, vai nu secīgi, pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

    Neizsmeļošs šādu mehānismu un finansējuma programmu saraksts ietver sinerģiju ar tālāk minētajām programmām.

    Neizsmeļošs šādu mehānismu un finansējuma programmu saraksts ietver sinerģiju ar tālāk minētajām programmām.

    —

    Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

    —

    Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

    —

    Integrētā jūrlietu politika

    —

    Kopējā zivsaimniecības politika

    —

    Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

    —

    Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

    —

    Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

    —

    Eiropas Sociālais fonds (ESF)

    —

    Eiropas Sociālais fonds (ESF)

    —

    vienotā tirgus programma

    —

    vienotā tirgus programma

    —

    Eiropas kosmosa programma

    —

    Eiropas kosmosa programma

    —

    Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

    —

    Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

    —

    Programma “Digitālā Eiropa”

    —

    Programma “Digitālā Eiropa”

    —

    Programma Erasmus

    —

    Programma Erasmus

    —

    Ārējais instruments

    —

    Ārējais instruments

    —

    Fonds InvestEU

    —

    Fonds InvestEU

    —

    Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma

    —

    Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma

    37. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, pirmā daļa “Stratēģiskā plānošana”, 3. un 5. rindkopa (1. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Tas ietvers plašas konsultācijas un apmaiņas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ja nepieciešams, un dažādām ieinteresētajām personām par prioritātēm un uzdevumiem pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, un piemērotus izmantojamos darbības veidus, sevišķi Eiropas partnerībās.

    Tas ietvers plašas konsultācijas un apmaiņas ar dalībvalstīm un to reģioniem, tostarp tālākajiem reģioniem , Eiropas Parlamentu, ja nepieciešams, un dažādām ieinteresētajām personām par prioritātēm un uzdevumiem pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, un piemērotus izmantojamos darbības veidus, sevišķi Eiropas partnerībās.

    Balstoties uz tādām plašām konsultācijām, stratēģiskajā plānā tiks noteikti kopīgie mērķi un kopīgās pasākumu jomas, piemēram, partnerības jomas (piedāvātais juridiskais pamats nosaka tikai instrumentus un to izmantošanas kritērijus) un uzdevumu jomas.

    Balstoties uz tādām plašām konsultācijām, stratēģiskajā plānā tiks noteikti kopīgie mērķi un kopīgās pasākumu jomas, piemēram, partnerības jomas (piedāvātais juridiskais pamats nosaka tikai instrumentus un to izmantošanas kritērijus) un uzdevumu jomas.

    Stratēģiskais plāns palīdzēs izstrādāt un veikt attiecīgo iekļauto jomu politikas īstenošanu ES līmenī, kā arī papildinošu politiku un politiskās pieejas dalībvalstīs. ES politikas prioritātes tiks ievērotas stratēģiskās plānošanas procesā, lai palielinātu pētniecības un inovācijas devumu politikas īstenošanā. Tajā arī tiks ņemti vērā prognozēšanas pasākumi, pētījumi un citas zinātniskas liecības un saistītās esošās iniciatīvas ES un valstu līmenī.

    Stratēģiskais plāns palīdzēs izstrādāt un veikt attiecīgo iekļauto jomu politikas īstenošanu ES līmenī, kā arī papildinošu politiku un politiskās pieejas dalībvalstīs un to reģionos, tostarp tālākajos reģionos . ES politikas prioritātes tiks ievērotas stratēģiskās plānošanas procesā, lai palielinātu pētniecības un inovācijas devumu politikas īstenošanā. Tajā arī tiks ņemti vērā prognozēšanas pasākumi, pētījumi un citas zinātniskas liecības un saistītās esošās iniciatīvas ES, valstu un reģionālā līmenī.

    38. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, pirmā daļa “Stratēģiskā plānošana”, 11. un 12. rindkopa (2. un 3. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    “Apvāršņa 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvās turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvās, ja tādas būs, atbalstīs šajā pamatprogrammā kā uzdevumus, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes tehnoloģijām un topošām tehnoloģijām.

    “Apvāršņa 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvās turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvās, ja tādas būs, atbalstīs šajā pamatprogrammā kā uzdevumus, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes tehnoloģijām un topošām tehnoloģijām.

     

    Jaunā pamatprogramma būs virzīta uz efektīvāku izcilības atzīšanu un izmantošanu visās dalībvalstīs un Eiropas reģionos, un ar to paredzēts veicināt jo īpaši tās iniciatīvas, kas ļauj veidot starpvalstu un starpreģionālo sadarbību starp reģionālajām inovācijas ekosistēmām un inovācijas centriem.

    Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicinās sadarbības iespēju sistemātiskai identificēšanai, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļaus labāk noteikt prioritātes.

    Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicinās sadarbības iespēju sistemātiskai identificēšanai, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļaus labāk noteikt prioritātes.

    39. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, otrā daļa “Izplatīšana un izziņošana”, 1. un 2. rindkopa (3. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    “Eiropas apvārsnis” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam “Eiropas apvāršņa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

    “Eiropas apvārsnis” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam “Eiropas apvāršņa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

    Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehāniskiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu kontaktpunkti).

    Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehānismiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu un reģionālie kontaktpunkti), īpaši to vēršot uz dalībvalstīm un reģioniem, kuri vismazāk ir iesaistījušies programmā “Apvārsnis 2020” .

    40. grozījums

    I pielikums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA

    PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA

    Pamatojums

    Pamatojums

    COM(2018) 436 final 17. lpp. (I pielikums)

    COM(2018) 436 final 14. lpp. (I pielikums)

    Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 – Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 – Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 – Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 – Klimatiskā rīcība.

    Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 – Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 – Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 – Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 – Klimatiskā rīcība ; IAM 14 – Zemūdens pasaule; IAM 17 – Partnerības mērķu sasniegšanai .

    Pamatojums

    Vairāki ESFRI piederoši infrastruktūras objekti ir saistīti ar jūras vidi, tādēļ ir pamatoti ietvert IAM 14. Ierosinājums ietvert IAM 17 izriet no ES mēroga kopīgas infrastruktūras jēdziena un attiecīgajām partnerībām mērķu sasniegšanai.

    41. grozījums

    I pielikums, II pīlārs

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    —

    Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās,

    —

    Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās,

    —

    jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu,

    —

    jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu, asociāciju un bezpeļņas sektora devums ,

    —

    veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana,

    —

    veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana,

    —

    veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi,

    —

    veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi,

    —

    nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības,

    —

    nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības,

    —

    veselības informācijas laicīga uzlabošana un labāka veselības datu izmantošana, iekļaujot elektroniskos veselības datus, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti,

    —

    veselības informācijas laicīga uzlabošana un labāka veselības datu izmantošana, iekļaujot elektroniskos veselības datus, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti,

    —

    veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai,

    —

    veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai,

    —

    risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju,

    —

    risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju,

    —

    dati, informācija, zināšanas un labās prakses piemēri no ES un globāla mēroga veselības sistēmu pētījumiem.

    —

    dati, informācija, zināšanas un labās prakses piemēri no ES un globāla mēroga veselības sistēmu pētījumiem.

    42. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “II pīlārs – Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, 2.1. punkts, 2. rindkopa (24. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, nostiprinot uzticību demokrātiskas pārvaldības inovācijai, nevienlīdzības, bezdarba, marģinalizācijas, diskriminācijas un radikalizācijas apkarošanai, cilvēktiesību garantēšanai , kultūru daudzveidības un Eiropas kultūras mantojuma sekmēšanai un iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai ar sociālo inovāciju. Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu integrācija. Pētniecības un inovācijas loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs, risinot šīs problēmas un sasniedzot ES mērķus, ir fundamentāla.

    Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, nostiprinot uzticību demokrātiskas pārvaldības inovācijai, nevienlīdzības, bezdarba, marģinalizācijas, diskriminācijas un radikalizācijas apkarošanai, cilvēktiesību, kultūru daudzveidības un Eiropas kultūras mantojuma aizsardzībai un veicināšanai, vispārējas piekļuves izvēršanai kultūrai un izglītībai un iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai ar sociālo inovāciju un sociālas ekonomikas attīstību . Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu uzņemšana un integrācija. Pētniecības un inovācijas loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs, risinot šīs problēmas un sasniedzot ES mērķus, ir fundamentāla.

     

    Sociālās iekļaušanas mērķim cita starpā ir jābūt balstītam uz kultūras materiālā vai nemateriālā mantojuma vērtības celšanu; ņemot vērā pašreizējo globalizācijas kontekstu, kultūras mantojumam ir būtiska nozīme iedzīvotāju piederības izjūtas veidošanā, jo īpaši tās reģionālajā un lingvistiskajā dimensijā. Kopā ar teritorijām un valstīm Eiropai, kas ir izveidojusies gadsimtu gaitā, līdzāspastāvot ļoti dažādām kopienām, kuras ir atstājušas milzīgu kultūras mantojumu, ir jāstājas pretī šim izaicinājumam un jāatbalsta kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana. Šī darbība ir vēl jo svarīgāka tāpēc, ka runa ir par daudzu tehnoloģisko jauninājumu eksperimentēšanas un piemērošanas galveno jomu. Šo jauninājumu piemērošanai kultūras mantojuma jomā ir spēcīgs ekonomiskās sviras efekts, ņemot vērā ieguvumus tūrisma jomā teritoriju interesēs.

    43. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “II pīlārs – Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, 2.1. punkts, 6. rindkopa (25. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pētniecības un inovācijas pasākumi šās pasaules problēmas risināšanai tiks saskaņoti ar Komisijas prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju.

    Pētniecības un inovācijas pasākumi šās pasaules problēmas risināšanai tiks saskaņoti ar Komisijas prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; izglītību; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram un zināšanu sabiedrības mērķim , Globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju.

    44. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “II pīlārs – Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, 2.2.1. punkts (25. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    —

    Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās; digitalizācijas aspekti un sociālo tīklu saziņas efekti, un izglītības un jaunatnes politikas loma kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem,

    —

    Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās; digitalizācijas aspekti un sociālo tīklu saziņas efekti, un izglītības un jaunatnes politikas loma kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem,

    —

    novatoriskas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, reaģētspējas, pārskatatbildības efektivitātes un leģitimitātes atbalstam pilnīgā saskaņā ar pamattiesībām un tiesiskumu,

    —

    novatoriskas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, reaģētspējas, pārskatatbildības efektivitātes un leģitimitātes atbalstam pilnīgā saskaņā ar pamattiesībām un tiesiskumu,

    —

    stratēģijas populisma, ekstrēmisma, radikalizācijas, terorisma apkarošanai un atsvešinātu un marģinalizētu iedzīvotāju iekļaušanai un iesaistīšanai,

    —

    stratēģijas populisma, ekstrēmisma, radikalizācijas, terorisma apkarošanai un atsvešinātu un marģinalizētu iedzīvotāju iekļaušanai un iesaistīšanai,

    —

    labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju,

    —

    labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju,

    —

    multikulturālas pilsonības un identitātes loma attiecībā uz demokrātisku pilsonisko un politisko iesaisti,

    —

    multikulturālas pilsonības un identitātes loma attiecībā uz demokrātisku pilsonisko un politisko iesaisti,

    —

    tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju,

    —

    tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju,

    —

    tādas demokrātijas metodes kā iesaistīšana un apspriešanās, kā arī aktīva un iekļaujoša pilsonība, ieskaitot digitālo dimensiju,

    —

    tādas demokrātijas metodes kā iesaistīšana un apspriešanās, kā arī aktīva un iekļaujoša pilsonība, ieskaitot digitālo dimensiju,

     

    —

    pilsētu un reģionu loma: pilsētās un reģionos veidojas pilsoniskums, sociālā un kultūras saikne un notiek vides un enerģētikas pārkārtošana, ekonomikas un inovācijas attīstība; pilsētu un reģionu ieguldījums sociālās inovācijas, demokrātiskas prakses un vietējā, valsts un Eiropas pilsoniskuma veicināšanā,

    —

    ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātiju, demonstrējot to, kā nevienlīdzības un visu diskriminācijas veidu, ieskaitot dzimumu nevienlīdzības, mazināšana var stiprināt demokrātiju.

    —

    ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātiju, demonstrējot to, kā nevienlīdzības un visu diskriminācijas veidu, ieskaitot dzimumu nevienlīdzības, mazināšana var stiprināt demokrātiju.

    Pamatojums

    Arī pilsētas un reģioni var sekmēt drošāku un iekļaujošāku sabiedrību, tāpēc jāveic zinātniski pētījumi par to lomu.

    45. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “II pīlārs – Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, 2.2.3. punkts (26. un 27. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.2.3.

    Sociālās un ekonomiskās pārmaiņas

    2.2.3.

    Izglītība, nodarbinātība, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas

    Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālekonomiskām pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu. Nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt iekļaujošu izaugsmi un novērst nevienlīdzību, uzlabot ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu) un cilvēkkapitālu, risinot migrācijas un integrācijas problēmas un atbalstot paaudžu solidaritāti un sociālo mobilitāti. Vienlīdzīgākai un pārtikušai nākotnei nepieciešamas izglītības un apmācības sistēmas.

    Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālekonomiskām pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu. Nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt iekļaujošu izaugsmi un novērst nevienlīdzību, uzlabot ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu) un cilvēkkapitālu, risinot migrācijas un integrācijas problēmas un atbalstot paaudžu solidaritāti un sociālo mobilitāti. Vienlīdzīgākai un pārtikušai nākotnei nepieciešamas izglītības un apmācības sistēmas.

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    —

    Zināšanu bāze ieteikumiem investīciju un politikas jomās, jo sevišķi attiecībā uz izglītību un mācībām, augstas pievienotās vērtības prasmēm, produktivitāti, sociālo mobilitāti, izaugsmi, sociālo inovāciju un darba vietu radīšanu. Izglītības un mācību loma nevienlīdzības mazināšanā,

    —

    Izglītības un mācību loma nevienlīdzības mazināšanā; skolu un mācību sistēmas organizēšana; inovatīva pedagoģiskā prakse; personisko izaugsmi, radošumu, autonomiju un kritiskās domāšanas attīstību veicinošas darbības; katram jaunietim pielāgota palīdzība, kas sekmē ikviena panākumus skolā un apmācībā,

    —

    sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem un jaunajām finanšu tehnoloģijām,

    —

    sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem un jaunajām finanšu tehnoloģijām; uzņēmumu ekonomisko, sociālo un vides mērķu un uzdevumu daudzveidība,

    —

    statistiskie un citi ekonomikas instrumenti labākai izpratnei par izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna produktivitātes pieauguma kontekstā,

    —

    statistiskie un citi ekonomikas instrumenti labākai izpratnei par izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna produktivitātes pieauguma kontekstā,

    —

    jauni darba veidi, darba, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, nediskrimināciju, ieskaitot dzimumu līdztiesību, un sociālo iekļautību,

    —

    jauni darba veidi, darba nozīme, algotu darbinieku vieta uzņēmumā, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, nediskrimināciju, ieskaitot dzimumu līdztiesību, un sociālo iekļautību,

    —

    nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un novērst tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības negatīvo ietekmi,

    —

    nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un novērst tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības negatīvo ietekmi,

    —

    cilvēku mobilitāte pasaules un vietējā kontekstā labākai migrācijas pārvaldībai un migrantu, to starpā bēgļu, integrācijai; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem,

    —

    cilvēku mobilitāte pasaules un vietējā kontekstā labākai migrācijas pārvaldībai un migrantu, to starpā bēgļu, integrācijai; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem,

    —

    izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiski inovējumi, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos,

    —

    izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiski inovējumi, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos,

    —

    valsts iestāžu modernizācija, lai tās atbilstu pilsoņu cerībām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, atbildību un lietotāja centrālo lomu,

    —

    valsts iestāžu modernizācija, lai tās atbilstu pilsoņu cerībām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, atbildību un lietotāja centrālo lomu,

    —

    tiesiskuma sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesiskumam, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un tiesiskuma principiem, ar taisnīgām, efektīvām un pārredzamām procesuālajām metodēm civillietās un krimināllietās.

    —

    tiesiskuma sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesiskumam, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un tiesiskuma principiem, ar taisnīgām, efektīvām un pārredzamām procesuālajām metodēm civillietās un krimināllietās.

    46. grozījums

    I pielikums, II pīlārs (31. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    3.2.

    Palīdzības jomas

    3.2.

    Palīdzības jomas

    3.2.1.

    		 Ražošanas tehnoloģijas

    3.2.1

    		 Transversālās pārveides un izpildes sviras

    Ražošana ir galvenais nodarbinātības un labklājības virzītājspēks ES, kas veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES globālā eksporta un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus tiešu un netiešu darba vietu. Galvenais ES ražošanas uzdevums ir saglabāt spēju konkurēt pasaulē, izmantojot viedākus un vairāk individualizētus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas ražoti, samazinot enerģijas izmaksas. Kultūras un jaunrades ieguldījums būs neatsverams pievienotās vērtības radīšanā.

    Rūpniecības nākotne ir atkarīga ne tikai no tehnoloģiskajiem faktoriem, bet arī no sociālajiem un organizatoriskajiem izaicinājumiem, – no tiem lielā mērā ir atkarīga tās konkurētspēja, tie bieži vien ir pārāk maz zināmi un rada nepieciešamību pēc zināšanu pilnveides, izplatīšanas un līdzatbildības.

     

    Pamatvirzieni

    —

    Vērtību ķēžu organizēšana un sadarbība šo ķēžu ietvaros; pievienotās vērtības sadale, sarunu un cenu noteikšanas mehānismi; informācijas apmaiņas un kopdarba rīki, kopizstrāde; virtuālās un paplašinātās realitātes izmantošana izstrādē, sagatavošanās industrializācijai un operatoru apmācība,

    —

    kopu veidošana, vietējie sadarbības tīkli, teritoriālo ekosistēmu un inovācijas centru attīstība; pozitīvās ārējās ietekmes attīstīšana teritorijās, lai palielinātu to pievilcību un rūpniecības konkurētspēju,

    —

    ergonomika un darba apstākļu uzlabošana; piekļuve mūžizglītībai un prasmju pielāgošana atbilstoši amatu pārveidošanās tendencēm; algotu darbinieku pieredzes un radošuma mobilizācija,

    —

    šķēršļu likvidēšana uzņēmumu pārveidei, jo īpaši digitālajai: piekļuve finansējumam, inovācijai un prasmēm; pārveides stratēģiju veidošana un to pārvaldība, pārmaiņu atbalstīšana; rūpniecības un ar to saistīto profesiju pārstāvības maiņa.

     

    3.2.2.

    		Ražošanas tehnoloģijas

    Ražošana ir galvenais nodarbinātības un labklājības virzītājspēks ES, kas veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES globālā eksporta un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus tiešu un netiešu darba vietu. Galvenais ES ražošanas uzdevums ir saglabāt spēju konkurēt pasaulē, izmantojot viedākus un vairāk individualizētus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas ražoti, samazinot enerģijas izmaksas. Kultūras un jaunrades ieguldījums būs neatsverams pievienotās vērtības radīšanā.

    Pamatojums

    Šajā posmā programma “Apvārsnis Eiropa” neņem vērā vai pienācīgi nenovērtē transversālos un organizatoriskos aspektus, kas tomēr lielā mērā veicina rūpniecības pārveidi un konkurētspēju; minēto aspektu jomā Eiropai vajag vairāk zinātnisko zināšanu un inovācijas.

    47. grozījums

    I pielikums, II pīlārs (39. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    II DAĻA. I pielikums

    II DAĻA. I pielikums

    4. punkts. KOPA “KLIMATS, ENERĢĒTIKA UN MOBILITĀTE”

    4. punkts. KOPA “KLIMATS, ENERĢĒTIKA UN MOBILITĀTE”

    4.1.

    Pamatojums

    4.1.

    Pamatojums

    (..)

    (..)

    Šajā kopā atrunātās darbības dod ieguldījumu mērķu sasniegšanai enerģētikas savienības jomā, kā arī digitālā vienotā tirgus jomā, darba vietu izveides jomā, izaugsmes un investīciju programmas jomā, ES kā pasaules ekonomikas dalībnieka stiprināšanā, jaunās ES rūpniecības politikas stratēģijas jomā, aprites ekonomikas jomā, izejvielu iniciatīvas jomā, drošības savienības jomā, pilsētprogrammas jomā un ES kopējās lauksaimniecības politikas jomā, kā arī ES tiesību normās trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai.

    Šajā kopā atrunātās darbības dod ieguldījumu mērķu sasniegšanai enerģētikas savienības jomā, kā arī digitālā vienotā tirgus jomā, darba vietu izveides jomā, izaugsmes un investīciju programmas jomā, ES kā pasaules ekonomikas dalībnieka stiprināšanā, jaunās ES rūpniecības politikas stratēģijas jomā, aprites ekonomikas jomā, zilās ekonomikas jomā, izejvielu iniciatīvas jomā, drošības savienības jomā, pilsētprogrammas jomā un ES kopējās lauksaimniecības politikas jomā, integrētās jūrlietu politikas un kopējās zivsaimniecības politikas jomā, kā arī ES tiesību normās trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai.

    (..)

    (..)

    Pamatojums

    Jūrlietas un zivsaimniecība ir svarīgas ES nozares, tādēļ ir būtiski ietvert atsauci uz šīm nozarēm.

    48. grozījums

    I pielikums, II pīlārs – 4.2.5. Kopienas un pilsētas (41. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    (..)

    (..)

    dzīves kvalitāte pilsoņiem, droša mobilitāte, pilsētu sociālā inovācija, pilsētu aprites un atjaunošanās spēja, samazināts vides pēdas nospiedums un piesārņojums;

    dzīves kvalitāte pilsoņiem, droša mobilitāte, pilsētu sociālā inovācija, pilsētu aprites un atjaunošanās spēja, samazināts vides pēdas nospiedums un piesārņojums;

     

    pilsoniskā mobilizācija pilsētās un reģionos, ekoloģijas un enerģētikas pārkārtošanas demokrātiskie izaicinājumi; sociālā pieņemamība un pievienošanās pārmaiņām saistībā ar pārkārtošanas virzieniem; nevienlīdzības samazināšana saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ekoloģijas un enerģētikas pārkārtošanu;

    (..)

    (..)

    49. grozījums

    I pielikums, II pīlārs – 5.2.4. Jūra un okeāni (49. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    (..)

    (..)

    zilās vērtību ķēdes, jūru un okeānu vides daudzkārtīga izmantošana un atjaunojamās enerģijas nozares izaugsme jūrās un okeānos, arī ilgtspējīgas mikro- un makroaļģu audzēšanas un pārstrādes iespējas;

    zilās vērtību ķēdes, jūru un okeānu vides daudzkārtīga izmantošana un jūrniecības nozaru, tostarp atjaunojamās enerģijas nozares izaugsme jūrās un okeānos, arī ilgtspējīgas mikro- un makroaļģu audzēšanas un pārstrādes iespējas;

     

    zemes/jūras mijiedarbība pie piekrastes, zilās ekonomikas dažādu nozaru, tostarp zvejniecības un jūras kultūru, kā arī piekrastes tūrisma ilgtspēja; sistēmiskas pieejas ostu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgai attīstībai; urbanizācijas un iedzīvotāju novecošanas izaicinājumi piekrastes zonās;

    dabā balstīti risinājumi, kuru pamatā ir jūras un piekrastes ekosistēmu dinamika,

    dabā balstīti risinājumi, kuru pamatā ir jūras un piekrastes ekosistēmu dinamika,

    [..]

    [..]

    50. grozījums

    I pielikums, II pīlārs – 6.2.2. Globālās problēmas (54. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.

    Iekļaujoša un droša sabiedrība

    2.

    Iekļaujoša un droša sabiedrība

    —

    Pētījumi par nevienlīdzību, nabadzību un atstumtību, sociālo mobilitāti, kultūras daudzveidību un prasmēm; sociālo, demogrāfisko un tehnoloģisko pārmaiņu novērtējums saistībā ar ekonomiku un sabiedrību;

    —

    Pētījumi par nevienlīdzību, nabadzību un atstumtību, sociālo mobilitāti, kultūras daudzveidību un prasmēm; sociālo, demogrāfisko un tehnoloģisko pārmaiņu novērtējums saistībā ar ekonomiku un sabiedrību,

     

    —

    pētījumi par nevienlīdzības veidošanos skolā un par tādas izglītības un apmācības sistēmas attīstību, kas veicina visu dalībnieku panākumus un pašpiepildījumu visa mūža garumā,

    —

    atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanai;

    —

    atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanai;

    (..)

    (..)

    51. grozījums

    I pielikums, II pīlārs (55. un 56. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    5.

    Pārtika un dabas resursi

    5.

    Pārtika un dabas resursi

    (..)

    (..)

    —

    Eiropas Savienības lopbarības piedevu, ģenētiski modificētu organismu un pārtikas materiālu references laboratorijas,

    —

    Eiropas Savienības lopbarības piedevu, ģenētiski modificētu organismu un pārtikas materiālu references laboratorijas,

     

    —

    vietējo pārtikas sistēmu zināšanu centrs,

    —

    pārtikas krāpniecības un kvalitātes zināšanu centrs,

    —

    pārtikas krāpniecības un kvalitātes zināšanu centrs,

    —

    bioekonomikas zināšanu centrs.

    —

    bioekonomikas zināšanu centrs.

    52. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, 7. rindkopa (58. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Lai Eiropa būtu jaunā inovācijas viļņa vadībā, jāatrisina tālāk izklāstītās no tā izrietošās problēmas:

    Lai Eiropa būtu jaunā inovācijas viļņa vadībā, jāatrisina tālāk izklāstītās no tā izrietošās problēmas:

    —

    jāuzlabo zinātnes transformācija inovācijā, lai paātrinātu ideju, tehnoloģiju un talanta tālāknodošanu no pētniecības bāzes jaunuzņēmumiem un rūpniecībai,

    —

    jāuzlabo zinātnes transformācija inovācijā, lai paātrinātu ideju, tehnoloģiju un talanta tālāknodošanu no pētniecības bāzes jaunuzņēmumiem un rūpniecībai,

    —

    jāpaātrina rūpnieciskā transformācija: Eiropas rūpniecība atpaliek jaunu tehnoloģiju izmantošanas un izvēršanās ziņā: 77 % jauno un lielāko pētniecības un attīstības uzņēmumu atrodas ASV vai Āzijā, turpretī tikai 16 % atrodas Eiropā,

    —

    jāpaātrina rūpnieciskā transformācija: Eiropas rūpniecība atpaliek jaunu tehnoloģiju izmantošanas un izvēršanās ziņā: 77 % jauno un lielāko pētniecības un attīstības uzņēmumu atrodas ASV vai Āzijā, turpretī tikai 16 % atrodas Eiropā,

    —

    jāpalielina riska finansējums, lai aizpildītu finansējuma plaisas: Eiropas novatori cieš no zemā riska finansējuma piedāvājuma. Riska kapitāls ir būtisks faktors, lai kardinālus inovējumus pārvērstu pasaulē vadošos uzņēmumos, taču Eiropā tā rādītājs ir pat mazāks par ceturtdaļu no ASV un Āzijā piesaistītās summas. Eiropai ir jānodrošina iespējas izkustēties no “nāves punkta”, kura dēļ idejas un novācijas nespēj sasniegt tirgu tāpēc, ka ir plaisa starp valsts atbalstu un privātajiem ieguldījumiem, it īpaši – augsta riska revolucionārām novācijām un ilgtermiņa ieguldījumiem,

    —

    jāpalielina riska finansējums, lai aizpildītu finansējuma plaisas: Eiropas novatori cieš no zemā riska finansējuma piedāvājuma. Riska kapitāls ir būtisks faktors, lai kardinālus inovējumus pārvērstu pasaulē vadošos uzņēmumos, taču Eiropā tā rādītājs ir pat mazāks par ceturtdaļu no ASV un Āzijā piesaistītās summas. Eiropai ir jānodrošina iespējas izkustēties no “nāves punkta”, kura dēļ idejas un novācijas nespēj sasniegt tirgu tāpēc, ka ir plaisa starp valsts atbalstu un privātajiem ieguldījumiem, it īpaši – augsta riska revolucionārām novācijām un ilgtermiņa ieguldījumiem,

    —

    jāuzlabo un jāvienkāršo Eiropas finansēšanas, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta apstākļi: daudzie finansējuma avoti novatoriem sagādā sarežģītus apstākļus. Eiropas Savienības palīdzības sniedzējiem jāsadarbojas un tās iejaukšanās jākoordinē ar citām iniciatīvām Eiropas, valstu un reģionālā, publiskā un privātā līmenī, lai veiksmīgāk uzlabotu un pielāgotu atbalsta spējas un nodrošinātu katram Eiropas novatoram viegli saprotamus un skaidrus apstākļus,

    —

    jāuzlabo un jāvienkāršo Eiropas finansēšanas, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta apstākļi: daudzie finansējuma avoti novatoriem sagādā sarežģītus apstākļus. Eiropas Savienības palīdzības sniedzējiem jāsadarbojas un tās iejaukšanās jākoordinē ar citām iniciatīvām Eiropas, valstu un reģionālā, publiskā un privātā līmenī, lai veiksmīgāk uzlabotu un pielāgotu atbalsta spējas un nodrošinātu katram Eiropas novatoram viegli saprotamus un skaidrus apstākļus,

    —

    inovācijas ekosistēmas sadrumstalotības novēršana. Lai arī Eiropā ir mājas arvien vairāk inovācijas centriem, tie nav labi saistīti. Uzņēmumiem ar starptautisku izaugsmes potenciālu jārisina valodas, uzņēmējdarbības kultūras un noteikumu dažādības radītā iekšzemes tirgu sadrumstalotība.

    —

    inovācijas ekosistēmas sadrumstalotības novēršana. Lai arī Eiropā ir mājas arvien vairāk inovācijas centriem, tie nav labi saistīti. Uzņēmumiem ar starptautisku izaugsmes potenciālu jārisina valodas, uzņēmējdarbības kultūras un noteikumu dažādības radītā iekšzemes tirgu sadrumstalotība,

     

    —

    jāatzīst zinātnes un inovācijas piesaiste teritorijai, kā arī būtiskais pienesums, ko sniedz reģionālās inovācijas ekosistēmas un inovācijas centri, kuri spēj ātri reaģēt un rada radikālu inovāciju, kas var nodrošināt nepārtrauktu atbalstu vērtības ķēžu pārveidei Eiropā, mobilizācijai ar mērķi attīstīt prasmes un cilvēkresursus. Šajā nolūkā ir labāk jāņem vērā pārdomātas specializācijas un to savienošana tīklā.

    53. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, 11. rindkopa (60. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Kaut arī EIP tiešā veidā atbalstīs novatoriskos sasniegumus, turpmāk jāattīsta un jāpilnveido kopējā vide, kurā šādi Eiropas inovējumi rodas un tiek vairoti: tiem jābūt kopīgiem Eiropas centieniem atbalstīt inovāciju visā Eiropā, visos tās veidos un aspektos, arī ar komplementāru ES un valstu politiku un resursiem, kad vien iespējams. Tādējādi šis pīlārs paredz arī:

    Kaut arī EIP tiešā veidā atbalstīs novatoriskos sasniegumus, turpmāk jāattīsta un jāpilnveido kopējā vide, kurā šādi Eiropas inovējumi rodas un tiek vairoti: tiem jābūt kopīgiem Eiropas, ES dalībvalstu un to reģionu centieniem atbalstīt inovāciju visā Eiropā, visos tās veidos un aspektos, arī ar komplementāru vietējo, reģionālo, ES un valstu politiku un resursiem, kad vien iespējams. Tādējādi šis pīlārs paredz arī:

    —

    atjaunotas un pastiprinātas koordinācijas un sadarbības mehānismi ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kā arī ar privātām iniciatīvām, lai atbalstītu visdažādākās Eiropas inovācijas ekosistēmas un to dalībniekus,

    —

    atjaunotas un pastiprinātas koordinācijas un sadarbības mehānismi ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kā arī ar privātām iniciatīvām, lai atbalstītu visdažādākās Eiropas inovācijas ekosistēmas un to dalībniekus,

    —

    atbalsts Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūtam (EIT) un zināšanu un inovācijas kopienām (turpmāk “ZIK”).

    —

    atbalsts Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūtam (EIT) un zināšanu un inovācijas kopienām (turpmāk “ZIK”).

    54. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, III pīlārs – Atvērta inovācija, 1. daļa “Eiropas Inovācijas padome”, 1.1. punkts (61. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu komplementaritāti ar atsevišķām vai tīklā īstenotām dalībvalstu iniciatīvām, arī Eiropas partnerības veidā.

    Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu komplementaritāti ar atsevišķām vai tīklā īstenotām dalībvalstu, reģionālo ekosistēmu un inovācijas centru iniciatīvām, arī Eiropas partnerības veidā. Atbalstīto projektu interesēs Pathfinder un Accelerator instrumenti palīdzēs iekļaut to intervenci nepārtrauktā projektu atbalsta ķēdē; Eiropas Inovācijas padome īstenos nepārtrauktu dialogu ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, kuru kompetencē ir inovācija, lai nodrošinātu pienācīgu intervences komplementaritāti un veidotu pēc iespējas vairāk saikņu un plašāku sadarbību, izmantojot arī līdzfinansētās programmas. Šis dialogs ir priekšnoteikums, lai Eiropas Inovācijas padome piešķirtu izcilības zīmes.

    55. grozījums

    I pielikums, III pīlārs (64. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.1.3.

    Papildu EIP pasākumi

    1.1.3.

    Papildu EIP pasākumi

    Papildus EIP īstenos arī:

    Papildus EIP īstenos arī:

    —

    EIP uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumus programmu Pathfinder un Accelerator darbību un rīcības atbalstam. Mērķis būs investoru, partneru un pircēju no publiskā sektora starpā savienot finansēto novatoru EIP kopienu, iekļaujot arī finansēto Izcilības zīmogu. Tie sniegs virkni apmācības un darbaudzināšanas pakalpojumu saistībā ar EIP darbībām. Tie nodrošinās novatoriem piekļuvi potenciālo partneru (arī rūpniecisko) starptautiskajiem tīkliem, lai papildinātu vērtību ķēdi vai attīstītu tirgus iespējas, kā arī lai atrastu investorus un citus privāto vai korporatīvo finanšu avotus. Pasākumu vidū būs notikumi dzīvē (piemēram, mākleru vai pārdošanas pasākumi), kā arī atbilstīgu platformu izstrāde vai esošo izmantošana ciešā saistībā ar finansiālajiem starpniekiem, kurus atbalsta fonds InvestEU un EIB grupa. Šie pasākumi arī mudinās novatoru savstarpējo zināšanu apmaiņu kā mācību avotu jauninājumu ekosistēmā, īpaši – izmantojot EIP Augstākās konsultatīvās padomes locekļu un EIP stipendiātu pakalpojumus,

    —

    EIP uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumus programmu Pathfinder un Accelerator darbību un rīcības atbalstam. Mērķis būs finansēto novatoru EIP kopienu, tostarp finansēto Izcilības zīmogu, savienot ar investoriem, partneriem un pircējiem no publiskā sektora, kā arī ar tiem nacionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem, kas atbalsta inovāciju un var papildināt EIC atbalstu un ilgtspējīgi palīdzēt novatoriem . Tie sniegs virkni apmācības un darbaudzināšanas pakalpojumu saistībā ar EIP darbībām. Tie nodrošinās novatoriem piekļuvi potenciālo partneru (arī rūpniecisko) starptautiskajiem tīkliem, lai papildinātu vērtību ķēdi vai attīstītu tirgus iespējas, kā arī lai atrastu investorus un citus privāto vai korporatīvo finanšu avotus. Pasākumu vidū būs notikumi dzīvē (piemēram, mākleru vai pārdošanas pasākumi), kā arī atbilstīgu platformu izstrāde vai esošo izmantošana ciešā saistībā ar finansiālajiem starpniekiem, kurus atbalsta fonds InvestEU un EIB grupa. Šie pasākumi arī mudinās novatoru savstarpējo zināšanu apmaiņu kā mācību avotu jauninājumu ekosistēmā, īpaši – izmantojot EIP Augstākās konsultatīvās padomes locekļu un EIP stipendiātu pakalpojumus,

    56. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija,” 1. daļa “Eiropas Inovācijas padome”, 1.2.2. punkts (65. un 66. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.2.2.

    EIC programmu vadītāji

    Augsta riska projektu pārvaldīšanā Komisija izmantos proaktīvu pieeju, nodrošinot piekļuvi nepieciešamajām zināšanām.

    1.2.2.

    EIC programmu vadītāji

    Augsta riska projektu pārvaldīšanā Komisija izmantos proaktīvu pieeju, nodrošinot piekļuvi nepieciešamajām zināšanām.

    Komisija iecels vairākus EIP programmu vadītājus uz laiku palīdzībai ar tehnoloģijā balstītu skatu un darbības vadlīnijām.

    Komisija iecels vairākus EIP programmu vadītājus uz laiku palīdzībai ar tehnoloģijā balstītu skatu un darbības vadlīnijām.

    Programmu vadītāji būs no dažādām jomām, arī no uzņēmumiem, augstskolām, valstu laboratorijām un pētniecības centriem. Vadītāji ienesīs dziļas zināšanas no ilggadējas personīgās pieredzes attiecīgajā jomā. Vadītāji būs atzīti līderi – vai nu vadījuši daudzdisciplīnu pētniecības grupas, vai lielas institucionālas programmas – un zinās, cik svarīgi ir nepārtraukti, radoši un plaši izplatīt savu viedokli. Visbeidzot, viņiem būs pieredze nozīmīgu budžetu pārraudzībā, kam nepieciešama atbildības sajūta.

    Programmu vadītāji būs no dažādām jomām, arī no uzņēmumiem, augstskolām, valstu laboratorijām un pētniecības centriem , kā arī publiskā sektora dalībnieki, kas specializējušies inovācijas jomā . Vadītāji ienesīs dziļas zināšanas no ilggadējas personīgās pieredzes attiecīgajā jomā. Vadītāji būs atzīti līderi – vai nu vadījuši daudzdisciplīnu pētniecības grupas, vai lielas institucionālas programmas – un zinās, cik svarīgi ir nepārtraukti, radoši un plaši izplatīt savu viedokli. Visbeidzot, viņiem būs pieredze nozīmīgu budžetu pārraudzībā, kam nepieciešama atbildības sajūta.

    57. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, “Eiropas inovācijas ekosistēmas”, 2.1. punkts (67. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.1.

    		Pamatojums

    2.1.

    		Pamatojums

    Lai pilnībā izmantotu inovācijas potenciālu, iesaistot pētniekus, uzņēmējus, rūpniecību un sabiedrību kopumā, ES jāuzlabo vide, kurā jauninājumi var viegli attīstīties visos līmeņos. Tas prasīs efektīvas inovācijas ekosistēmas attīstību ES mērogā un atbalsta sniegšanu sadarbības, tīklu veidošanas un ideju veicināšanai, kā arī finansējuma un prasmju apmaiņai starp valstu un vietējām inovācijas ekosistēmām.

    Lai pilnībā izmantotu inovācijas potenciālu, iesaistot pētniekus, uzņēmējus, rūpniecību un sabiedrību kopumā, ES jāuzlabo vide, kurā jauninājumi var viegli attīstīties visos līmeņos. Tas prasīs efektīvas inovācijas ekosistēmas attīstību ES mērogā un atbalsta sniegšanu sadarbības, tīklu veidošanas un ideju veicināšanai, kā arī finansējuma un prasmju apmaiņai starp valstu , reģionālajām un vietējām inovācijas ekosistēmām.

    Papildus inovācijai privātajos uzņēmumos ES jācenšas arī attīstīt ekosistēmas, kas atbalsta sociālo inovāciju un inovāciju valsts sektorā. Tik tiešām, valsts pārvaldei jāievieš jauninājumi un pašai jāatjaunojas, lai spētu atbalstīt pārmaiņas regulējumā un pārvaldībā, kas nepieciešamas, lai atbalstītu plaša mēroga jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī pieaugošo sabiedrības pieprasījumu pēc iedarbīgākiem un efektīvākiem pakalpojumiem. Sociālās novācijas ir kritisks faktors vispārības labklājības uzlabošanā.

    Papildus inovācijai privātajos uzņēmumos ES jācenšas arī attīstīt ekosistēmas, kas atbalsta sociālo inovāciju un inovāciju brīvprātīgā darba, bezpeļņas un valsts sektorā. Tik tiešām, šiem sektoriem jāievieš jauninājumi un pašiem jāatjaunojas, lai spētu atbalstīt pārmaiņas regulējumā un pārvaldībā, kas nepieciešamas, lai atbalstītu plaša mēroga jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī pieaugošo sabiedrības pieprasījumu pēc iedarbīgākiem un efektīvākiem pakalpojumiem. Sociālās novācijas ir kritisks faktors vispārības labklājības uzlabošanā.

    58. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija,”“Eiropas Inovācijas padome”, 2.2. punkts (68. un 69. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.2.

    		Palīdzības jomas

    2.2.

    		Palīdzības jomas

    Kā pirmo soli Komisija organizēs dalībvalstu un asociēto valstu iestāžu EIP forumu, kas atbildēs par valsts inovācijas politiku un programmām, ar mērķi veicināt koordināciju un dialogu saistībā ar ES inovācijas ekosistēmas attīstību. Šajā EIP Forumā Komisija:

    Kā pirmo soli Komisija organizēs dalībvalstu, pilsētu, reģionu un asociēto valstu iestāžu EIP forumu, kas atbildēs par valsts inovācijas politiku un programmām, ar mērķi veicināt koordināciju un dialogu saistībā ar ES inovācijas ekosistēmas attīstību. Šajā EIP Forumā Komisija:

    —

    apspriedīs jauninājumiem labvēlīga regulējuma izstrādi, turpinot piemērot inovācijas principu un attīstot novatoriskas pieejas publiskajiem iepirkumiem, cita starpā – izstrādājot un uzlabojot Inovācijas publiskā iepirkuma (PPI) instrumentu, lai veicinātu inovāciju. Publiskā sektora inovācijas novērošanas centrs arī turpinās atbalstīt iekšējās pārvaldes inovācijas centienus, kā arī pārstrādāto politikas atbalsta instrumentu,

    —

    apspriedīs jauninājumiem labvēlīga regulējuma izstrādi, turpinot piemērot inovācijas principu un attīstot novatoriskas pieejas publiskajiem iepirkumiem, cita starpā – izstrādājot un uzlabojot Inovācijas publiskā iepirkuma (PPI) instrumentu, lai veicinātu inovāciju. Publiskā sektora inovācijas novērošanas centrs arī turpinās atbalstīt iekšējās pārvaldes inovācijas centienus, kā arī pārstrādāto politikas atbalsta instrumentu,

    —

    veicinās pētniecības un inovācijas darba plānu saskaņošanu ar ES centieniem apvienot atvērtu kapitālu plūsmu un investīciju tirgu, piemēram, izstrādājot galvenos pamatnosacījumus inovācijas jomā saskaņā ar Kapitāla tirgu savienību,

    —

    veicinās pētniecības un inovācijas darba plānu saskaņošanu ar ES centieniem apvienot atvērtu kapitālu plūsmu un investīciju tirgu, piemēram, izstrādājot galvenos pamatnosacījumus inovācijas jomā saskaņā ar Kapitāla tirgu savienību,

    —

    uzlabos koordināciju starp valstu inovācijas programmām un EIP, lai veicinātu operatīvo sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās, daloties datos par programmām un to īstenošanu, resursiem un speciālajām zināšanām, tehnoloģisko un inovācijas tendenču analīzi un uzraudzību, kā arī savstarpēji savienojot attiecīgo novatoru kopienas,

    —

    uzlabos koordināciju starp valstu , reģionālajām un vietējām inovācijas programmām un EIP, lai veicinātu operatīvo sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās, daloties datos par programmām un to īstenošanu, resursiem un speciālajām zināšanām, tehnoloģisko un inovācijas tendenču analīzi un uzraudzību, kā arī savstarpēji savienojot attiecīgo novatoru kopienas,

     

    —

    veicinās reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru identificēšanu, raksturošanu, atzīšanu un veicināšanu, to saikni ar pārdomātu specializāciju un to tuvināšanos konsorcijos, kuri varētu būtiski sekmēt programmas, tostarp tās pīlāra “Atvērta inovācija”, mērķu īstenošanu,

    —

    izveidos kopīgu ES komunikācijas stratēģiju inovācijas jomā. Tās mērķis būs stimulēt ES talantīgākos novatorus, uzņēmējus, jo īpaši jaunos censoņus, MVU un jaunuzņēmumus, arī no tālākiem ES nostūriem. Tajā tiks uzsvērta ES pievienotā vērtība, ko tehniskie, netehniskie un sociālie novatori var sniegt ES pilsoņiem, pārvēršot viņu idejas/vīzijas veiksmīgos uzņēmumos (sociālā vērtība/ietekme, darba vietas un izaugsme, sabiedrības attīstība).

    —

    izveidos kopīgu ES komunikācijas stratēģiju inovācijas jomā. Tās mērķis būs stimulēt ES talantīgākos novatorus, uzņēmējus, jo īpaši jaunos censoņus, MVU un jaunuzņēmumus, arī no tālākiem ES nostūriem. Tajā tiks uzsvērta ES pievienotā vērtība, ko tehniskie, netehniskie un sociālie novatori var sniegt ES pilsoņiem, pārvēršot viņu idejas/vīzijas veiksmīgos uzņēmumos (sociālā vērtība/ietekme, darba vietas un izaugsme, sabiedrības attīstība).

    Tiks īstenoti pasākumi, kas nodrošinās efektīvu komplementaritāti starp EIP darbības veidiem un to īpašo uzsvaru uz novatoriskiem panākumiem ar dalībvalstu un asociēto valstu īstenotajiem pasākumiem, kā arī privātām iniciatīvām, lai atbalstītu visus inovācijas veidus, sazinātos ar novatoriem visā ES un nodrošinātu viņiem pastiprinātu un pietiekamu atbalstu.

    Tiks īstenoti pasākumi, kas nodrošinās efektīvu komplementaritāti starp EIP darbības veidiem un to īpašo uzsvaru uz novatoriskiem panākumiem ar dalībvalstu , reģionu un pilsētu, un asociēto valstu īstenotajiem pasākumiem, kā arī privātām iniciatīvām, lai atbalstītu visus inovācijas veidus, sazinātos ar novatoriem visā ES un nodrošinātu viņiem pastiprinātu un pietiekamu atbalstu.

    Pamatojums

    Pilsētām, reģioniem un to inovācijas ekosistēmām ir jābūt EIP centrālajam elementam.

    59. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, “Eiropas inovācijas ekosistēmas”, 2.2. punkts (68. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Šajā nolūkā ES:

    Šajā nolūkā ES:

    —

    veicinās un līdzfinansēs kopīgas inovācijas programmas, ko pārvalda iestādes, kas atbild par valsts, reģiona vai pašvaldības inovācijas politiku un programmām, ar kurām var būt saistītas privātās organizācijas, kas atbalsta jauninājumus un novatorus. Šādas uz pieprasījumu balstītas kopīgas programmas cita starpā var izmantot agrīno posmu un priekšizpētes mērķu sasniegšanā, kā arī akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbības veicināšanā un atbalsta sniegšanā augsto tehnoloģiju MVU kolektīvajiem pētījumiem, tehnoloģiju un zināšanu tālāknodošanai, MVU internacionalizācijai, tirgus analīzei un attīstībai, mazo tehnoloģiju MVU digitalizēšanai, finanšu instrumentiem, kas paredzēti tirgum tuvinātas inovācijas pasākumiem, tirgus izvēršanai vai sociālajai inovācijai. Tās var ietvert arī kopīgas publisko iepirkumu iniciatīvas, kas ļauj komercializēt inovējumus publiskajā sektorā, jo īpaši, lai atbalstītu jaunas politikas izstrādi. Tam var būt īpaši izteikts efekts, sabiedrisko pakalpojumu jomas jauninājumu stimulēšanā un tirgus iespēju piedāvāšanā Eiropas novatoriem,

    —

    veicinās un līdzfinansēs kopīgas inovācijas programmas, ko pārvalda iestādes, kas atbild par valsts, reģiona vai pašvaldības inovācijas politiku un programmām, ar kurām var būt saistītas privātās organizācijas, kas atbalsta jauninājumus un novatorus. Šīs kopīgās programmas varētu veidot kā konsorcijus, kuros iesaistītas reģionālās inovācijas ekosistēmas un inovācijas centri. Šādas uz pieprasījumu balstītas kopīgas programmas cita starpā var izmantot agrīno posmu un priekšizpētes mērķu sasniegšanā (tostarp papildu pētniecības darbs, kas pierāda ražošanas koncepciju, demonstrējumus un eksperimentālās līnijas), kā arī akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbības veicināšanā un atbalsta sniegšanā augsto tehnoloģiju MVU kolektīvajiem pētījumiem, tehnoloģiju un zināšanu tālāknodošanai, MVU internacionalizācijai, tirgus analīzei un attīstībai, mazo tehnoloģiju MVU digitalizēšanai, finanšu instrumentiem, kas paredzēti tirgum tuvinātas inovācijas pasākumiem, tirgus izvēršanai vai sociālajai inovācijai. Tās var ietvert arī kopīgas publisko iepirkumu iniciatīvas, kas ļauj komercializēt inovējumus publiskajā sektorā, jo īpaši, lai atbalstītu jaunas politikas izstrādi. Tam var būt īpaši izteikts efekts, sabiedrisko pakalpojumu jomas jauninājumu stimulēšanā un tirgus iespēju piedāvāšanā Eiropas novatoriem,

    —

    atbalstīs arī kopīgas darbaudzināšanas, apmācības un tehniskās palīdzības programmas, kā arī citus pakalpojumus, kas tiek sniegti novatoru tuvumā, izmantojot tādus tīklus kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, kopas, Eiropas mēroga platformas, piemēram, Startup Europe, vietējās inovācijas dalībniekus, kā arī valstu un privātos inkubatorus un jaunrades centrus, kas turklāt varētu būt savstarpēji saistīti, lai veicinātu inovācijas partneru līdzdalību. Atbalstu var arī piešķirt, lai veicinātu vispārīgo novatorisko prasmju apguvi, arī profesionālo mācību iestāžu tīkliem un ciešā saistībā ar Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūtu,

    —

    atbalstīs arī kopīgas darbaudzināšanas, apmācības un tehniskās palīdzības programmas, kā arī citus pakalpojumus, kas tiek sniegti novatoru tuvumā, izmantojot tādus tīklus kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, kopas, Eiropas mēroga platformas, piemēram, Startup Europe, reģionālās un vietējās inovācijas dalībniekus, kā arī valstu un privātos inkubatorus un jaunrades centrus, kas turklāt varētu būt savstarpēji saistīti, lai veicinātu inovācijas partneru līdzdalību. Atbalstu var arī piešķirt, lai veicinātu vispārīgo novatorisko prasmju apguvi, arī profesionālo mācību iestāžu tīkliem un ciešā saistībā ar Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūtu,

    60. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, “Eiropas inovācijas ekosistēmas”, 2.2. punkts (68. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Savienība tāpat arī uzsāks darbības, kas nepieciešamas, lai turpinātu pārraudzīt un attīstīt vispārējo inovācijas vidi, kā arī spējas Eiropā inovāciju pārvaldīt.

    Eiropas Savienība tāpat arī uzsāks darbības, kas nepieciešamas, lai turpinātu pārraudzīt un attīstīt vispārējo inovācijas vidi, kā arī spējas Eiropā inovāciju pārvaldīt.

     

    Komisija kopā ar pilsētām un reģioniem vadīs reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru forumu, lai uzlabotu zināšanas par nosacījumiem, kas saistīti ar to rašanos, panākumiem un ieguldījumu Eiropas zinātniskajā izcilībā un inovācijas dinamikā un lai veicinātu un stiprinātu to ieguldījumu programmas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā.

    Ekosistēmas atbalsta pasākumus īstenos Komisija, ko atbalstīs novērtēšanas procesa izpildaģentūra.

    Ekosistēmas atbalsta pasākumus īstenos Komisija, ko atbalstīs novērtēšanas procesa izpildaģentūra.

    61. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, “Eiropas inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT)”, 3.1. punkts, 2. rindkopa (69. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Joprojām jāpūlas attīstīt ekosistēmas, kurās pētnieki, novatori, nozares un valdības spētu viegli sadarboties.

    Joprojām jāpūlas attīstīt ekosistēmas, kurās pētnieki, novatori, nozares un valdības , kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības spētu viegli sadarboties.

    62. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, “Eiropas inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT)”, 3.1. punkts, 4. rindkopa, pirmais teikums (69. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Inovācijas problēmu būtība un mērogs pieprasa dalībnieku un resursu sakaru veidošanu, kā arī mobilizāciju Eiropas mērogā, veicinot pārrobežu sadarbību.

    Inovācijas problēmu būtība un mērogs pieprasa dalībnieku un resursu sakaru veidošanu, kā arī mobilizāciju Eiropas mērogā, veicinot starpreģionālo un pārrobežu sadarbību.

    63. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērta inovācija”, “Eiropas inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT)”, 3.2.1. punkts (69. un 70. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    3.2.

    		Palīdzības jomas

    3.2.

    		Palīdzības jomas

    3.2.1.

    		Ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā

    EIT būs arvien nozīmīgāka loma ilgtspējīgu inovācijas ekosistēmu stiprināšanā visā Eiropā. Konkrētāk, EIT turpinās savu darbību galvenokārt zināšanu un inovācijas kopienās (ZIK), kas ir Eiropas lielapmēra partnerības, kurās tiek risinātas konkrētas problēmas sabiedrībā. Tas turpinās stiprināt to apkārtējās inovācijas ekosistēmas, sekmējot pētniecības, jauninājumu un izglītības integrāciju. Vēl jo vairāk, EIT palīdzēs pārvarēt pašreizējos trūkumus inovācijas jomā visā Eiropā, paplašinot EIT reģionālās inovācijas shēmu. EIT sadarbosies ar inovācijas ekosistēmām ar lielu inovācijas potenciālu, kas balstīts uz stratēģiju, tematisku saskaņotību un ietekmi, cieši sadarbojoties ar viedās specializācijas stratēģijām un platformām.

    3.2.1.

    		Ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā

    EIT būs arvien nozīmīgāka loma ilgtspējīgu inovācijas ekosistēmu stiprināšanā visā Eiropā. Konkrētāk, EIT turpinās savu darbību galvenokārt zināšanu un inovācijas kopienās (ZIK), kas ir Eiropas lielapmēra partnerības, kurās tiek risinātas konkrētas problēmas sabiedrībā. Tas turpinās stiprināt to apkārtējās inovācijas ekosistēmas, sekmējot pētniecības, jauninājumu un izglītības integrāciju. Vēl jo vairāk, EIT palīdzēs pārvarēt pašreizējos trūkumus inovācijas jomā visā Eiropā, paplašinot EIT reģionālās inovācijas shēmu. EIT sadarbosies ar inovācijas ekosistēmām un, konkrēti, ar reģionālajām inovācijas ekosistēmām un inovācijas centriem ar lielu inovācijas potenciālu, kas balstīts uz stratēģiju, tematisku saskaņotību un ietekmi, cieši sadarbojoties ar viedās specializācijas stratēģijām un platformām.

    64. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “III pīlārs – Atvērtā inovācija”, “Eiropas inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT)”, 3.2.4. punkts (71. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    —

    Sadarbība ar EIC, racionalizējot atbalstu (t. i., finansējumu un pakalpojumus), kas tiek piedāvāts ļoti novatoriskām idejām gan to sākuma, gan paplašināšanās posmos, it īpaši caur ZIK,

    —

    Sadarbība ar EIC, racionalizējot atbalstu (t. i., finansējumu un pakalpojumus), kas tiek piedāvāts ļoti novatoriskām idejām gan to sākuma, gan paplašināšanās posmos, it īpaši caur ZIK,

    —

    EIT pasākumu plānošana un īstenošana, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un komplementaritāti ar darbībām, kuras īsteno “Globālo problēmu un rūpniecības konkurētspējas” pīlārā,

    —

    EIT pasākumu plānošana un īstenošana, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un komplementaritāti ar darbībām, kuras īsteno “Globālo problēmu un rūpniecības konkurētspējas” pīlārā,

    —

    iesaistīšanās ar ES dalībvalstīm gan valstu, gan reģionālā līmenī, izveidojot strukturētu dialogu un, koordinējot centienus, nodrošināt sinerģiju ar esošajām valstu iniciatīvām, lai noteiktu, nodotu tālāk un izplatītu labo praksi un zināšanas,

    —

    iesaistīšanās ar ES dalībvalstīm valstu līmenī un ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām , izveidojot strukturētu dialogu un, koordinējot centienus, nodrošināt sinerģiju ar esošajām valstu , reģionālajām un vietējām iniciatīvām, lai noteiktu, nodotu tālāk un izplatītu labo praksi un zināšanas,

    65. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, 4. rindkopa (73. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Turklāt pastāv viedokļi, ka pētniecība un inovācija tiek uzlūkotas kā tāli un nesasniedzami fenomeni, bez skaidriem ieguvumiem pilsoņiem, veidojot attieksmi, kas kavē novatorisku risinājumu radīšanu un izmantošanu, kā arī skeptisku nostāju pret liecībās balstītu valsts politiku. Tādējādi ir nepieciešamas gan labākas saiknes starp zinātniekiem, pilsoņiem un politikas veidotājiem, gan arī stingrākas pieejas zinātnisko liecību sakopošanai.

    Šīs atšķirības un nevienlīdzīgā piekļuve pētniecībai un inovācijai ir mazinājušas iedzīvotāju uzticēšanos, taču pastāv arī viedokļi, ka pētniecība un inovācija tiek uzlūkotas kā tāli un nesasniedzami fenomeni, bez skaidriem ieguvumiem pilsoņiem, veidojot attieksmi, kas kavē novatorisku risinājumu radīšanu un izmantošanu, kā arī skeptisku nostāju pret liecībās balstītu valsts politiku. Tādējādi ir jānovērš konstatētās atšķirības un ir nepieciešamas gan labākas saiknes starp zinātniekiem, pilsoņiem un politikas veidotājiem, gan arī stingrākas pieejas zinātnisko liecību sakopošanai.

    66. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, 5. rindkopa (73. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Savienībai tagad jāuzlabo savas pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitāte un ietekme, kam ir nepieciešama atjaunota Eiropas Pētniecības telpa (EPT), kuru pilnīgāk atbalsta ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma. Konkrētāk, ir nepieciešams labi integrēts, taču pielāgots ES pasākumu kopums, apvienojumā ar reformām un uzlabojumiem valstu līmenī (kam var palīdzēt arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītās Viedās specializācijas stratēģijas), kā arī institucionālas pārmaiņas pētniecības finansēšanā un pētnieciskajās organizācijas, ieskaitot augstskolas. Apvienojot centienus ES līmenī, pastāv iespēja izmantot sinerģiju, kā arī atrast vajadzīgo apjomu, lai valstu politikas reformu atbalsts būtu efektīvāks un iedarbīgāks.

    Eiropas Savienībai tagad jāuzlabo savas pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitāte un ietekme, kam ir nepieciešama atjaunota Eiropas Pētniecības telpa (EPT), kuru pilnīgāk atbalsta ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma. Konkrētāk, ir nepieciešams labi integrēts, taču pielāgots ES pasākumu kopums, apvienojumā ar reformām un uzlabojumiem valstu, reģionālajā un vietējā līmenī (kam var palīdzēt arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītās Viedās specializācijas stratēģijas), kā arī institucionālas pārmaiņas pētniecības finansēšanā un pētnieciskajās organizācijas, ieskaitot augstskolas. Apvienojot centienus ES līmenī, pastāv iespēja izmantot sinerģiju, kā arī atrast vajadzīgo apjomu, lai valstu, reģionālās un vietējās politikas reformu atbalsts būtu efektīvāks un iedarbīgāks.

    67. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, 6. rindkopa (73. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Šajā nodaļā atbalstītās darbības attiecas uz EPT politikas prioritātēm, vienlaikus pamatojot visas “Eiropas apvāršņa” daļas. Tāpat var tikt izveidoti pasākumi, lai ar pētnieku un novatoru mobilitāti veicinātu intelektuālo apriti visā EPT.

    Šajā nodaļā atbalstītās darbības attiecas uz EPT politikas prioritātēm, vienlaikus pamatojot visas “Eiropas apvāršņa” daļas. Tāpat var tikt izveidoti pasākumi, lai ar pētnieku un novatoru mobilitāti veicinātu intelektuālo apriti visā EPT. Arī citas darbības var sekmēt atbalstu jaunu reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru izveidei, strukturēšanai un izcilībai dalībvalstīs un reģionos, kur pētniecība un inovācija ir mazāk attīstīta.

    68. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, “Izcilības tālāknodošana” (75. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    —

    Sadarbība, lai radītu jaunus izcilības centrus vai uzlabotu jau esošos valstīs, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, balstoties uz partnerībām starp vadošajām zinātniskajām iestādēm un partnerorganizācijām.

    —

    Sadarbība, lai radītu jaunas reģionālās inovācijas ekosistēmas un inovācijas centrus un jaunus izcilības centrus vai uzlabotu jau esošos valstīs, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, balstoties uz partnerībām starp vadošajām zinātniskajām iestādēm un partnerorganizācijām.

    —

    Valstu sadraudzība, lai ievērojami stiprinātu valstu, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, augstskolas vai pētniecības organizācijas noteiktā jomā, sasaistot tās ar starptautiski vadošajām pētniecības institūcijām no citām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm.

    —

    Valstu sadraudzība, lai ievērojami stiprinātu valstu, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, augstskolas vai pētniecības organizācijas noteiktā jomā, sasaistot tās ar starptautiski vadošajām pētniecības institūcijām no citām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm.

    —

    EPT priekšsēdētāju atbalsts augstskolām vai pētniecības organizācijām, augstas kvalitātes cilvēkresursu piesaistīšana un uzturēšana izcila pētnieka un pētījumu vadītāja (EPT priekšsēdētāja) vadībā, lai īstenotu strukturālas izmaiņas un panāktu ilgtspējīgu izcilību.

    —

    EPT priekšsēdētāju atbalsts augstskolām vai pētniecības organizācijām, augstas kvalitātes cilvēkresursu piesaistīšana un uzturēšana izcila pētnieka un pētījumu vadītāja (EPT priekšsēdētāja) vadībā, lai īstenotu strukturālas izmaiņas un panāktu ilgtspējīgu izcilību.

    —

    Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST), kurā ietverti vērienīgi nosacījumi attiecībā pret valstu, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, iekļaušanu, kā arī citi pasākumi, lai nodrošinātu zinātnisko tīklu izveidi, spēju veidošanu un karjeras attīstības atbalstu pētniekiem no šīm mērķa valstīm. 80 % no kopējā COST budžeta tiks veltīti darbībām, kas pilnībā atbilst šīs palīdzības jomas izvirzītajiem mērķiem.

    —

    Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST), kurā ietverti vērienīgi nosacījumi attiecībā pret valstu, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, iekļaušanu, kā arī citi pasākumi, lai nodrošinātu zinātnisko tīklu izveidi, spēju veidošanu un karjeras attīstības atbalstu pētniekiem no šīm mērķa valstīm. 80 % no kopējā COST budžeta tiks veltīti darbībām, kas pilnībā atbilst šīs palīdzības jomas izvirzītajiem mērķiem.

     

    —

    Reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru starpreģionālā sadarbība saistībā ar kopīgu pārdomātu specializāciju, lai atbalstītu un veicinātu nesen izveidoto un attīstībā esošo ekosistēmu iesaistīšanos.

    69. grozījums

    I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, “ES pētniecības un inovācijas sistēmas reforma un uzlabošana” (76. lpp.)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Politikas reformas valstu līmenī tiks savstarpēji pastiprinātas, attīstot ES līmeņa politikas iniciatīvas, pētniecību, tīklu veidošanu, partnerību, koordināciju, datu vākšanu, uzraudzību un novērtēšanu.

    Politikas reformas valstu, reģionālajā un vietējā līmenī tiks savstarpēji pastiprinātas, attīstot ES līmeņa politikas iniciatīvas, pētniecību, tīklu veidošanu, partnerību, koordināciju, datu vākšanu, uzraudzību un novērtēšanu.

    Pamatvirzieni

    Pamatvirzieni

    —

    Pētniecības un inovācijas politikas pierādījumu bāzes stiprināšana, lai labāk izprastu valstu pētniecības un inovācijas sistēmu dažādās dimensijas un komponentus, arī to dzinējspēkus, ietekmi un saistīto politiku,

    —

    Pētniecības un inovācijas politikas pierādījumu bāzes stiprināšana, lai labāk izprastu valstu , reģionālo un vietējo pētniecības un inovācijas sistēmu dažādās dimensijas un komponentus, arī to dzinējspēkus, ietekmi un saistīto politiku,

    —

    prognozēšanas pasākumi, lai paredzētu jaunas vajadzības, tās koordinējot un saskaņojot ar valstu aģentūrām un iesaistoties uz nākotni orientētām ieinteresētajām personām, kā arī balstoties uz progresa metodoloģijas attīstību, padarot iznākumus piesaistītākus politikai, vienlaikus izmantojot sinerģiju visā programmā un ārpus tās,

    —

    prognozēšanas pasākumi, lai paredzētu jaunas vajadzības, tās koordinējot un saskaņojot ar valstu aģentūrām , vietējām un reģionālajām pašvaldībām un iesaistoties uz nākotni orientētām ieinteresētajām personām, kā arī balstoties uz progresa metodoloģijas attīstību, padarot iznākumus piesaistītākus politikai, vienlaikus izmantojot sinerģiju visā programmā un ārpus tās,

    —

    pārejas uz atvērto zinātni paātrināšana, uzraugot, analizējot un atbalstot atvērtās zinātnes politikas un prakses attīstību, kā arī izmantošanu dalībvalstu, reģionu, iestāžu un pētnieku līmenī, tādējādi maksimāli palielinot sinerģiju un saskaņotību ES līmenī,

    —

    pārejas uz atvērto zinātni paātrināšana, uzraugot, analizējot un atbalstot atvērtās zinātnes politikas un prakses attīstību, kā arī izmantošanu dalībvalstu, reģionu, pilsētu, iestāžu un pētnieku līmenī, tādējādi maksimāli palielinot sinerģiju un saskaņotību ES līmenī,

    —

    atbalsts valstu pētniecības un inovācijas politikas reformai, arī – uzlaboti politikas atbalsta instrumentu pakalpojumi (t. i., salīdzinošie novērtējumi, specifiski atbalsta pasākumi, savstarpējas mācīšanās vingrinājumi un zināšanu centrs) dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kas darbojas sinerģijā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Strukturālo reformu atbalsta dienestu un reformu īstenošanas instrumentu,

    —

    atbalsts valstu , reģionālās un vietējās pētniecības un inovācijas politikas reformai, arī – uzlaboti politikas atbalsta instrumentu pakalpojumi (t. i., salīdzinošie novērtējumi, specifiski atbalsta pasākumi, savstarpējas mācīšanās vingrinājumi un zināšanu centrs) dalībvalstīm, reģioniem, pilsētām un asociētajām valstīm, kas darbojas sinerģijā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Strukturālo reformu atbalsta dienestu un reformu īstenošanas instrumentu,

     

    —

    atbalsts reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru izveidei, strukturēšanai un attīstīšanai. Pēc dalībvalsts un vietējo un reģionālo pašvaldību kopīga lūguma, Komisija kopā ar šiem valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem var īstenot konkrētu sadarbības pasākumu, kura mērķis ir pēc iespējas lietderīgāk izmantot ERAF un ESF+ pētniecības un inovācijas jomā, veicināt piekļuvi pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un stiprināt sinerģiju starp dažādiem fondiem un pamatprogrammu, piemēram, saistībā ar jaunajām Eiropas partnerībām un līdzfinansētajām programmām. Šajā mehānismā būs tieši iesaistīti Komisijas dienesti un aģentūras, kuru kompetencē ir programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošana;

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    1.

    		 atkārtoti prasa piemērot visaptverošu pieeju Savienības finansiālajam ieguldījumam pētniecībā, apmācībā un inovācijā, jo pašlaik tāda pieeja budžeta jautājumos netiek piemērota;

    2.

    		 uzskata, ka programmai “Apvārsnis Eiropa” piešķirto līdzekļu apjoms pašreizējā budžetā ir apmierinošs un ka tikai ES budžeta būtisks palielinājums varētu attaisnot pārskatīšanu, kas tādā gadījumā būtu jāvirza uz programmas III pīlāru un sadaļu “Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana”;

    3.

    		 pauž bažas par risku, ka palielināsies nevienlīdzība starp pilsētām un reģioniem, kuri saņem būtisku finansējumu no pētniecības un inovācijas programmas, kuras budžets palielināsies, un pārējām pilsētām un reģioniem, kuri kohēzijas politikas budžeta samazinājuma dēļ saņems mazāku finansējumu; atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar LESD 174. pantu Savienībai jāattīsta un jāturpina savi pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; brīdina, ka pasākumi, kuru mērķis ir mazināt atšķirības starp reģioniem, lai risinātu tādus uzdevumus kā demogrāfiskā problēma, un veicināt vispārēju piekļuvi programmai “Apvārsnis Eiropa” nav pietiekami;

    4.

    		 aicina reāli ņemt vērā izcilību visās ES dalībvalstīs un reģionos, lai paaugstinātu zinātniskās izcilības līmeni visā Eiropā, ne tikai dažos lielajos reģionos un metropolēs;

    5.

    		 norāda uz progresu, kas panākts, lai programmā “Apvārsnis Eiropa” ņemtu vērā inovācijas apstākļus vietējā un reģionālajā līmenī, taču pauž lielu nožēlu, ka joprojām netiek atzīta zinātniskās izcilības piesaiste teritorijai, reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru ieguldījums Savienības dinamikā un vietējo un reģionālo pašvaldību loma pētniecības un inovācijas politiku plānošanā un īstenošanā; uzskata, ka reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru oficiāla definēšana ir priekšnoteikums, lai tos reāli ņemtu vērā;

    6.

    		 stingri aicina vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā iesaistīt stratēģiskās plānošanas procesā, kas virzīs programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanu, un šajā saistībā ņemt vērā pārdomātas specializācijas stratēģijas;

    7.

    		 uzskata, ka programmas un projektu novērtējuma nolūkā jēdziena “ietekme” pamatelementos jāiekļauj arī teritoriālā ietekme;

    8.

    		 uzskata, ka ir skaidri jānorāda uz nepieciešamo saikni starp Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa inovācijas politikām un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt iesaistītām Eiropas Inovācijas padomes forumā;

    9.

    		 pilnībā atbalsta jaunās Eiropas partnerības un līdzfinansētos pasākumus, kas var būt noderīgi instrumenti starpreģionālās sadarbības un reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru konsorcija īstenoto programmu finansēšanai (teritoriju savienošanas pasākums); aicina šos pasākumus izmantot, lai īstenotu būtisku daļu no programmas “Apvārsnis Eiropa”, tostarp saistībā ar II un III pīlāru;

    10.

    		 vēlas, lai uz visiem līdzekļiem, ar kuriem paredzēts līdzfinansēt pasākumu vai darbības programmu, kas balstīta uz programmu “Apvārsnis Eiropa”, tiktu attiecinātas tiesību normas, ko piemēro minētajai programmai, tostarp noteikumi par valsts atbalstu;

    11.

    		 uzskata, ka dažādu fondu un pamatprogrammas sinerģijai ir vajadzīgs precīzs satvars, kas būtu balstīts uz 5 faktoru principu (saskaņotība, komplementaritāte, saderība, līdzveidošana, vietējo dalībnieku grupu atzīšana); uzsver reālas līdzveidošanas svarīgo nozīmi, īpaši izcilības zīmes ieviešanā;

    12.

    		 stingri iebilst pret to, ka par iespēju novirzīt programmai “Apvārsnis Eiropa” daļu no kohēzijas politikas līdzekļiem sistemātiski lemj dalībvalstis; stingri uzstāj, lai par šādu iespēju lemtu attiecīgā vadošā iestāde un lai šo līdzekļu mobilizēšanas noteikumi būtu pieņemti saskaņā ar attiecīgās iestādes un Komisijas savstarpēju vienošanos un garantētu šo līdzekļu atgriešanos attiecīgajā ģeogrāfiskajā zonā;

    13.

    		 uzsver, ka svarīgs un noderīgs ir III pīlārā paredzētais “Eiropas inovācijas ekosistēmu” atbalsta pasākums, un aicina būtiski palielināt tam paredzēto budžetu un šo pieeju attiecināt arī uz reģionālajām inovācijas ekosistēmām un inovācijas centriem;

    14.

    		 attiecībā uz II pīlāru pauž bažas par “uzdevumu” banalizēšanas risku un aicina atgriezties pie operatīvās un līdzveidošanas pieejas, kas ierosināta Lamy ziņojumā; pauž bažas arī par to, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība humanitārajām un sociālajām zinātnēm; aicina paplašināt jautājumu loku, kas skatīts kopā “Iekļaujoša un droša sabiedrība”;

    15.

    		 prasa, lai kopā “Pārtika un dabas resursi” prioritāte lauksaimniecības jomā tiktu piešķirta pētniecībai par lauksaimniecības un ekoloģiskās un agromežsaimniecības ražošanas metodēm, kā arī vietējo lauksaimniecības pārtikas sistēmu attīstībai;

    16.

    		 norāda, ka Komisijas priekšlikumi atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; uzsver, ka svarīgi ir ņemt vērā šajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus, lai konkrēti īstenotu subsidiaritātes darba grupas secinājumus;

    Briselē, 2018. gada 9. oktobrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ

    Top