Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AE2861

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare”” (COM(2018) 219 final)

EESC 2018/02861

OV C 110, 22.3.2019, pp. 41–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
12/12/2018; Balsojuma datums
Date of vote:
12/12/2018
Date lodged:
18/06/2018
Author:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:
EESC_INT
Rapporteur:
Ronny LANNOO
Co-rapporteur:
Gerardo LARGHI
Form:
Atzinums
Term of office:
2015-2020
Internal reference:
AVIS-SECTION 2018/2861 FIN, INT/854
Session:
539
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Earlier related instruments:
Instruments cited:
Link

22.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 110/41

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare””

(COM(2018) 219 final)

(2019/C 110/07)

Ziņotājs:

Ronny LANNOO

Līdzziņotājs:

Gerardo LARGHI

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

21.11.2018

Pieņemts plenārsesijā

12.12.2018.

Plenārsesija Nr.

539

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

171/3/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par mazumtirdzniecības nozares modernizēšanu. Komiteja atkārtoti uzsver mazumtirdzniecības nozares ekonomisko un sociālo nozīmi visām ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā (1). EESK norāda, ka jau iepriekšējos atzinumos ir ieteikusi izveidot atvērtu ekonomikas vidi, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci, radīt apstākļus lielu, vidēju, mazu mazumtirdzniecības uzņēmumu un mazumtirdzniecības mikrouzņēmumu pozitīvai līdzāspastāvēšanai un sadarbībai.

1.2.

 Mazumtirdzniecības nozares daudzveidības aizsardzība un veicināšana ir izšķiroša, lai apmierinātu patērētāju vajadzības un aizsargātu un atbalstītu Eiropas ražošanas sistēmu. Tādēļ EESK uzskata, ka jāpanāk līdzsvars starp lieliem mazumtirdzniecības uzņēmumiem labvēlīgiem pasākumiem, kuri ļoti skaidri izklāstīti paziņojumā, un attiecīgiem pasākumiem, kuri atbilst mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vajadzībām.

1.3.

 EESK norāda, ka Komisijas priekšlikumā pārāk liela uzmanība pievērsta “cenai” kā elementam, kas vairāk interesē patērētājus, atstājot novārtā citus svarīgus aspektus, piemēram, informāciju, produktu kvalitāti un personalizāciju, tuvumu, mobilitāti, aprites ekonomiku un ilgtspēju, izdevīgāko piedāvājumu un pirms vai pēc pirkuma saņemtos pakalpojumus. Visu pušu interesēs Komisijai būtu pienācīgi jāaizsargā produktu daudzveidība.

1.4.

 Komiteja uzskata, ka tiesības veikt darījumdarbību būtu jānodrošina saskaņā ar subsidiaritātes principu un ka visu iesaistīto ieinteresēto personu vajadzības varētu labāk apmierināt, panākot vienošanos valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

1.5.

 Proti, EESK uzskata, ka daži šķēršļi brīvībai veikt darījumdarbību un daži darbības ierobežojumi, kādi pašreiz ir dažās dalībvalstīs, rada šķēršļus jaunu uzņēmumu izveidei, bet pilnīga liberalizācija nenodrošina vajadzīgo līdzsvaru starp lieliem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem.

1.6.

 EESK uzskata, ka valstu noteikumiem par veikalu darbalaiku un darbinieku darbalaiku ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu lielumu uzņēmumiem un, galvenokārt, garantētu pienācīgu sociālo aizsardzību gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātām personām, arī ņemot vērā izmaiņas patērētāju ieradumos.

1.7.

 EESK atgādina, ka, panākot vienošanos valsts vai vietējā līmenī, var labāk noteikt darbalaiku un darbadienas, nodrošināt līdzsvaru starp patērētāju vajadzību piekļūt konkrētiem produktiem un pakalpojumiem un dažu uzņēmumu vēlmi strādāt svētdienās un brīvdienās, vienlaikus nodrošinot uzņēmējiem un darbiniekiem līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi un paredzot brīvu laiku apmācībai.

1.8.

 EESK arī norāda, ka saskaņā ar sociālo pīlāru ir jānodrošina taisnīga atlīdzība un darba kvalitāte visiem nozares darba ņēmējiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Proti, tā vērš uzmanību uz gadījumiem, kad ar tūkstošiem tiešsaistes uzņēmumu darbinieku ir noslēgti darba līgumi bez darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā arī līgumi lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos, kas paredzēti tikai tādēļ, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu nedēļas nogalēs (tādējādi palielinot gadījuma darba līgumu skaitu), vai līgumi, kuros darbs nedēļas nogalēs vai naktīs netiek iekļauts virsstundās. Visbeidzot, EESK uzskata, ka efektīva sociālā dialoga mehānisma izveide, iesaistot arī mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus, uzlabotu uzņēmumu attīstības iespējas un uzlabotu darba ņēmēju aizsardzības pasākumu sistēmu.

1.9.

 Komiteja piekrīt Komisijai, ka ir jāveicina un jāatbalsta inovācija mazumtirdzniecības nozarē, darba devēju un darba ņēmēju mūžizglītība un produktu reklāma ilgtermiņā. Tomēr tā uzskata, ka līdztekus Komisijas priekšlikumam būtu jāizstrādā ceļvedis, lai šo procesu papildinātu saistībā ar pāreju uz digitalizāciju, nodrošinot pienācīgu finansējumu un sadarbībā ar organizācijām, kuras pārstāv MVU, īpašu uzmanību pievēršot maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.

1.10.

 EESK aicina visu līmeņu varas iestādes iesaistīties ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu īpašu rīcības plānu par turpmāko Eiropas mazumtirdzniecības nozari 21. gadsimtā (t. i., attiecībā uz tādiem aspektiem kā informācija, apmācība, finansējums un laba prakse u. c.)

2.   Komisijas dokumenta kopsavilkums

2.1.

 Paziņojuma mērķis ir palīdzēt atraisīt mazumtirdzniecības nozarei piemītošo potenciālu ES tautsaimniecībā, apzinot paraugpraksi. Laikā, kad e-komercijas straujā izaugsme rada pārmaiņas mazumtirdzniecības nozarē un mainās patērētāju ieradumi, ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāpalīdz nozarei atbalstīt konkurētspēju.

2.2.

 Lai vienotais tirgus panāktu paredzētos rezultātus ir pienācīgi jārīkojas visos līmeņos. ES mazumtirdzniecības nozares produktivitāte atpaliek no citām nozarēm. Tas ir saistīts ar nodokļu regulējuma pastiprināšanos visos līmeņos un vēl pilnībā neīstenoto pāreju uz digitālo tirgu.

2.3.

 Mazumtirdzniecības uzņēmumu darbību kavē vairāki ierobežojumi attiecībā uz veikalu un darbību izveidi. Daudzi no šiem ierobežojumiem ir pamatoti ar likumīgiem sabiedriskās politikas apsvērumiem. Tie var radīt arī šķēršļus jaunuzņēmumu izveidei un mazināt produktivitāti.

2.4.

 Jaunu tirdzniecības vietu atvēršana ir būtiski svarīgs nozares dzīvotspējas elements. Attiecībā uz piekļuvi tirgum ir svarīgi spēt īstenot stratēģijas, kurās apvienota klātbūtne tiešsaistē un bezsaistē. Vienkāršas, pārredzamas un efektīvas uzņēmumu izveides procedūras paver mazumtirdzniecības nozarei iespējas uzlabot produktivitāti.

2.5.

 Komisija iesaka, ka dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt un vajadzības gadījumā modernizēt savu tiesisko regulējumu, attiecīgā gadījumā iedvesmojoties no paraugprakses piemēriem, kas ieviesti citās dalībvalstīs.

2.6.

 Darbības ierobežojumi parasti skar galvenokārt fiziskos veikalos strādājošus mazumtirgotājus. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar e-komercijas uzņēmumiem, publiskajām iestādēm būtu jānovērtē šādu ierobežojumu samērīgums, proporcionalitāte un efektivitāte.

2.7.

 Atbilstības nodrošināšanas izmaksas veido 0,4 % līdz 6 % no mazumtirgotāja gada apgrozījuma. Mikrouzņēmumiem tas ir īpaši smags slogs. Lai sekmētu tādu mazumtirdzniecības nozares attīstību, kuras pamatā ir patērētāju intereses, ir vajadzīga plaša pieeja: jāvienkāršo tiesiskais regulējums, jānodrošina, ka tas ir piemērots daudzkanālu vidē, kā arī jāsamazina pārlieku apgrūtinošie un dārgie pasākumi un procedūras, kas mazumtirgotājiem jāizpilda, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu modernizēt mazumtirdzniecības nozari, lai risinātu jaunos uzdevumus, kas saistīti ar digitalizāciju un e-komerciju.

3.2.

 Savos iepriekšējos atzinumos, jo īpaši INT/682 par Rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē (2), Komiteja jau ir ieteikusi izveidot atvērtu ekonomikas vidi, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci vienāda lieluma uzņēmumu starpā. ES jo īpaši vajadzētu radīt apstākļus tiešsaistes un bezsaistes lielu, vidēju, mazu un mazumtirdzniecības uzņēmumu un mazumtirdzniecības mikrouzņēmumu daudzveidībai, pozitīvai līdzāspastāvēšanai un sadarbībai. Daudzveidības veicināšana ES mazumtirdzniecības nozarē ir lielisks veids, kā ne tikai reaģēt uz dažādajām patērētāju vajadzībām, bet arī aizstāvēt un atbalstīt Eiropas ražošanas sistēmu.

3.3.

 EESK norāda, ka Komisija pārāk lielu uzmanību pievērš “cenai” kā elementam, kas vairāk interesē patērētājus, lai gan galvenajam mērķim vajadzētu būt precīzas informācijas sniegšana patērētājiem (patērētāju informētība). Iegādājoties produktu, patērētājiem būtu jāapzinās, ka var ņemt vērā citus elementus, piemēram, kvalitāte, personalizācija, ilgtspēja, patērētāju mobilitāte, tuvums, izdevīgākais piedāvājums, pirms vai pēc pirkuma sniegtie pakalpojumi, ietekme uz aprites ekonomiku un vides kritēriji. Produktu daudzveidības palielināšana rada pievienoto vērtību ES ražošanas un mazumtirdzniecības nozarēm, un Komisijai tā būtu pienācīgi jāaizsargā (3).

3.4.

 EESK uzskata, ka Komisijas pieeja ir pārvērtusies par atbalstu lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un uzskata, ka ir svarīgi samērot to ar mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu vajadzībām. Proti, Komiteja uzskata, ka ir jānodrošina lielu uzņēmumu, mikrouzņēmumu un ģimenes uzņēmumu līdzāspastāvēšana.

3.5.

 EESK piekrīt, ka daži ierobežojumi attiecībā uz tiesībām veikt darījumdarbību un darbības ierobežojumi dažās dalībvalstīs varētu būt šķērslis jaunu uzņēmumu izveidei un paplašināšanai. Tomēr tā uzskata, ka, liberalizējot tiesības veikt darījumdarbību, visas problēmas nebūs atrisinātas. Turklāt šajā ziņā būtu jāievēro subsidiaritātes princips un jāpanāk vienošanās valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai rastu pienācīgus risinājumu vietējām vajadzībām un visu ieinteresēto pušu vajadzībām.

3.6.

 EESK nepiekrīt Komisijas negatīvajai interpretācijai attiecībā uz spriedumu Visser lietā. EESK uzskata, ka šī lieta apstiprina likumdevēja nolūku attiecībā uz Pakalpojumu direktīvu. Tajā ir kodificēta Eiropas Savienības Tiesas judikatūra attiecībā uz brīvību veikt darījumdarbību un aizliegtas tikai dažas prasības, piemēram, ekonomisko vajadzību izpēte, vienlaikus atzīstot, ka [šāds] pilsētvides aizsardzības mērķis var būt tāds “sevišķi svarīgs iemesls saistībā ar sabiedrības interesēm”, kas var pamatot tādu teritoriālu ierobežojumu. Ir svarīgi līdzsvarot šādas vajadzības saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem.

3.7.

 Šajā ziņā saistībā ar Eiropas vienotā tirgus izveidi var darīt daudz, lai vienkāršotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras un padarītu šīs procedūras pārredzamas un vienādas, vienlaikus ievērojot spēkā esošos likumīgos ierobežojumus teritoriālajā mērogā, kas noteikti saskaņā ar subsidiaritātes principu.

3.8.

 EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt un aizsargāt dažas īpašas ekonomikas vides, jo īpaši tad, ja tās ir saistītas ar valsts vēstures un mākslas mantojuma saglabāšanu, sociālās politikas un kultūras politikas mērķiem. Šī atšķirīgā pieeja var negatīvi ietekmēt vietējās kopienas un patērētājus (4).

3.9.

 Kopumā EESK uzskata, ka pārrobežu paplašināšanās, izvēršana un e-komercija būtu jāuzskata par nopietnu risinājumu un ka šajā procesā uzņēmumi būtu jāatbalsta koordinācijā ar to organizācijām, taču nevar uzskatīt par pienākumu vai vienīgo iespēju, ka visu uzņēmumu izaugsme ir iespējama, tikai ievērojot patērētāju primārās intereses (daudzkanālu izplatīšana un pakalpojumi). Tāpēc ilgtermiņā ir svarīgi veicināt un saglabāt inovācijas procesus, apmācību un produktu reklāmu, tostarp ar pienācīgu finansējumu atbalstot mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus un to pārstāvošās organizācijas.

3.10.

 Efektīvai mazumtirdzniecības politikai ir jānodrošina līdzsvars starp rentabilitāti un efektivitāti, ņemot vērā atrašanās vietu. (Vidēja termiņa) ilgtermiņa apsvērumi, jo īpaši jāņem vērā attiecībā uz fiziskiem uzņēmumiem un to saistību ar pašreizējām un iespējamām pārmaiņām nākotnē (mājokļi, pieejamie pakalpojumi utt., un tādējādi ar pašreizējiem pilsētas centriem un rajoniem). EESK uzskata, ka Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām valstu un reģionālajām organizācijām būtu jāpilnveido priekšlikums, ieviešot strukturālus pasākumus, lai iekļautu vietējo kopienu un pilsētu centru teritoriālās attīstības faktorus (tūristu apmeklētās teritorijas, vietējā teritorijas plānošana, būvniecības noteikumi, apstākļi utt.).

3.11.

 EESK uzskata, ka valstu noteikumiem par veikalu darbalaiku un darbinieku darbalaiku – saskaņā ar jaunajiem tehnoloģiju risinājumiem – ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu lielumu uzņēmumiem un garantētu pienācīgu sociālo aizsardzību gan nodarbinātajiem, gan pašnodarbinātajiem, un tas galvenokārt ir izšķirošs pašnodarbināto un nodarbināto sociālās aizsardzības instruments.

3.12.

 EESK atkārtoti norāda, ka valsts vai vietējā līmenī panākt vienošanos ar iesaistītajām organizācijām ir labākais veids, kā noteikt darbalaikus un darbadienas. Faktiski ir būtiski svarīgi patērētāju vajadzību piekļūt konkrētiem produktiem un pakalpojumiem un pielīdzināt atbilstīgi dažu uzņēmumu vēlmei strādāt brīvdienās vai vakaros, kā arī izsargāt mikrouzņēmumu īpašnieku un darbinieku atpūtas vajadzības, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi un paredzot brīvu laiku apmācībai.

3.13.

 EESK arī norāda, ka saskaņā ar sociālo pīlāru ir jānodrošina taisnīga atlīdzība un darba kvalitāte visiem nozares darbiniekiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Proti, tā vērš uzmanību uz gadījumiem, kad ar tūkstošiem tiešsaistes uzņēmumu darbinieku ir noslēgti darba līgumi bez darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā arī līgumi lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos, kas paredzēti tikai tādēļ, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu nedēļas nogalēs (tādējādi palielinot gadījuma darba līgumu skaitu), vai līgumi, kuros darbs nedēļas nogalēs vai naktīs netiek iekļauts virsstundās. Visbeidzot, EESK uzskata, ka efektīva sociālā dialoga mehānisma izveide, iesaistot arī mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus, uzlabotu uzņēmumu attīstības iespējas un uzlabotu darba ņēmēju aizsardzības pasākumu sistēmu.

3.14.

 EESK atzinīgi vērtē ieteikumu, ka valsts iestādēm būtu jāatvieglo digitālo tehnoloģiju ieviešana mazos uzņēmumos. Tomēr tā nevar būt vienīgā iespēja. Tradicionālie veikali joprojām ir ne tikai būtisks ES izaugsmes, bet arī sociālās kohēzijas elements, jo īpaši vietējās kopienās un citu valstu patērētājiem digitālajā vidē. Tādēļ tiešsaistes un bezsaistes tirdzniecībai vajadzētu pastāvēt līdzās. Šajā ziņā EESK uzskata, ka Komisija nepietiekami novērtē grūtības, ar kurām saskaras mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kad iesaistās e-komercijā un cenšas gūt peļņu.

3.15.

 EESK piekrīt Komisijai, ka darba devējiem, kuri vēlas iesaistīties e-komercijā, ir vajadzīga apmācība par kvalitāti. Tomēr Komiteja uzskata, ka situācija ir sarežģītāka un ka MVU, jo īpaši mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, saskaras ar daudzām problēmām, piemēram: a) iekšējās organizatoriskās struktūras maiņa un pielāgošana; b) svešvalodu zināšanas; c) juridiskās un administratīvās informācijas iegūšana un izpratne; d) efektīvas un konkurētspējīgas piegādes sistēmas izveide; e) fiskālā un sociālā dempinga pārvarēšana ES līmenī (krāpšanās ar PVN, viltošana u. tml.). Tādēļ EESK mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt MVU un to organizācijas pārejas procesā uz e-komerciju, piemērojot plašu pieeju, kurā ņemti vērā visi apstākļi, kas nepieciešami veiksmīgu tiešsaistes uzņēmumu izveidei.

3.16.

 EESK uzskata, ka e-komercija daudziem MVU varētu kļūt par būtisku iespēju. Turklāt Komiteja norāda, ka Komisija tikai nesen ir publicējusi pirmo priekšlikumu, kura mērķis ir regulēt platformu un uzņēmumu attiecības digitālajā tirgū. Šis pasākums ir vērsts uz pārredzamību, taču tajā nav pievērsta uzmanība dažām ļaunprātīgām darbībām, kas kavē godīgu konkurenci (piemēram, paritātes cenu klauzulas, fiskālais dempings, mainīga nodokļu uzlikšana utt.) starp komerciālajiem lietotājiem un lielajām tiešsaistes platformām (5). Tādēļ Komiteja iesaka Komisijai radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus digitālajā tirgū attiecībā uz godīgu konkurenci.

3.17.

 EESK uzskata, ka ir vajadzīgi dažādi pasākumi, lai mazumtirdzniecības nozarei un jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem kā lielākajiem neto nodarbinātības veidotājiem nodrošinātu vajadzīgos apstākļus, kas novērstu prasmju neatbilstību: stiprinātu vajadzīgo prasmju apzināšanu un noteikšanu, tostarp izstrādājot pamatnostādnes; pilnveidotu izglītības un apmācības rezultātus atbilstīgi darba tirgus vajadzībām, tostarp veicinot profesionālo izglītību un apmācību; uzlabotu pamatnosacījumus, lai labāk pielāgotos piedāvājumam un pieprasījumam; nodrošinātu labāku atbalstu MVU un mikrouzņēmumu apmācības vajadzībām.

3.18.

 EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību atbilstības nodrošināšanas izmaksām, jo īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, kā arī to, ka tas norāda uz nepietiekamo izpratni par nozares īpatnībām.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

 EESK aicina Komisiju risināt aizvien izplatītāko problēmu saistībā ar pilsētu centru “pārtuksnešošanos” un tās sociālās un ekoloģiskās sekas. Nav pievērsta uzmanība tam, ka dzīvošanai piemērotās lielās un mazās pilsētas ir jo īpaši atkarīgas no daudzu mazo un mikrouzņēmumu (vietējo veikalu) izdzīvošanas, kuri nodrošina daudzu patērētāju vajadzības, bet lielu mazumtirgotāju grupu aizvien lielākā koncentrācija tos varētu iznīcināt.

4.2.

 EESK pauž nožēlu, ka priekšlikumā nav atsauces uz ilgtspējīgas mazumtirdzniecības nozares un mazumtirdzniecības mazo un mikrouzņēmumu nozīmi šajā procesā. Tomēr, lai veidotu šiem uzņēmumiem izpratni par saikni starp ilgtspējīgu izvēli un konkurētspēju un nodrošinātu pielāgotu informāciju un tehnisko palīdzību, ir vajadzīgs labvēlīgāks satvars, kā arī nepieciešamās kreditēšanas shēmas, lai īstenotu to, ko var uzlabot. Tā kā mazumtirdzniecības mazo un mikrouzņēmumu iespējas ietekmēt patērētājus un ražotājus ir vājas, nevajadzētu viņiem likt izdarīt izvēli piespiedu kārtā.

4.3.

 Paziņojumā nav pievērsta uzmanība domstarpībām līgumattiecībās starp uzņēmumiem, piemēram, nesabalansētiem franšīzes līgumiem, maksājumu kavējumiem un negodīgām tirdzniecības praksēm. Nopietnas problēmas jo īpaši rada pieaugošā ietekmes koncentrācija starp Eiropas lielajiem mazumtirgotājiem (6). Lai novērstu konkurences izkropļošanu un saglabātu konkurētspēju, abus šos jautājumus būtu vajadzējis risināt paziņojumā.

4.4.

 EESK iesaka Komisijai, kā tas jau uzsvērts atzinumā par tematu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”, izstrādāt un ieviest efektīvu strīdu izšķiršanas sistēmu, kas ļauj pārvaldīt situācijas, kuras izriet no ekonomiskās varas ļaunprātīgas izmantošanas un konkurenci kropļojošas prakses.

Briselē, 2018. gada 12. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  Apgrozījums 2016. gadā: 9 864 468,4 miljoni EUR; uzņēmumu skaits (2015. gadā): 6 205 080; produkcijas vērtība (2015. gadā): 2 687 115 miljoni EUR. 2016. gadā šajā nozarē bija nodarbināti 33 399 447 cilvēki, no kuriem 27 892 082 bija darba ņēmēji.

(2)  OV C 327, 12.11.2013., 20. lpp.

(3)  OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.

(4)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(5)  OV C 440, 6.12.2018., 177. lpp.

(6)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

Top