15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/97

Ziņotājs:

Volker PETERSEN

1.1.

KLP attiecībā uz tās tirgus un cenu politiku lielā mērā ir liberalizēta. ES lauksaimniecības tirgus ir atvērts, un tas ir daļa no pasaules tirgus norisēm, ko vada pieprasījums un piedāvājums. Tirgu atvēršanas gaitā ES lauksaimniecības produktu tirdzniecība ar trešām valstīm pēdējo 10 gadu laikā ir attīstījusies ļoti dinamiski.

1.2.

Saistībā ar šo attīstību EESK konstatē, ka lauksaimniecības produktu tirdzniecībai ir būtiska tautsaimnieciska nozīme lauksaimniecībā un pārtikas nozarē, kā arī lauku apvidos. EESK ar bažām norāda, ka pretstatā citām tautsaimniecības jomām, piemēram, automobiļu vai ķīmijas nozarēm, lauksaimniecības produktu tirdzniecība sabiedrības diskusijās dažkārt tiek aplūkota kritiski.

1.3.

Pasaulē, kurā valda bads vai kurā pārtika ir kvantitatīvi vai kvalitatīvi nepietiekama, uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību neapšaubāmi gulstas īpaša atbildība. EESK ļoti labi apzinās šo atbildību. Pasaulē, kurā palielinās iedzīvotāju skaits un daudzās valstīs pieaug ienākumi, bet citās – nabadzība, ir jāapmierina gan maksātspējīgo iedzīvotāju pieprasījums, gan jāsniedz palīdzība un atbalsts tur, kur nabadzību un trūkumu nevar novērst pašu spēkiem.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē ES lauksaimniecības un attīstības politikas virzienu aizvien lielāko saskaņotību. Komiteja uzskata, ka tas ir priekšnoteikums, lai lauksaimniecības produktu tirdzniecības, kā arī attīstības darba virziens un uzdevumi tiktu īstenoti ilgtspējīgā veidā.

1.5.

EESK uzskata, ka ES lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares ir ilgtspējīgi jāatbalsta, lai tās sekmīgi piedalītos augošajā pasaules lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Lauksaimniecības produktu tirdzniecība sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikas struktūru stiprināšanā ES lauku apvidos. Vienlaikus lauksaimniecības produktu tirdzniecība pārtikas produktu daudzpakāpju vērtības veidošanas ķēdē Eiropas Savienībā nodrošina 40 miljonus kvalificētu darbvietu, ko dažādas krīzes ietekmē mazāk nekā citos sektoros.

1.6.

ES noslēgtie divpusējie brīvās tirdzniecības nolīgumi var būtiski palīdzēt ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu mazināšanā. Šajā saistībā abās pusēs vienmēr būs arī tādi noteikumi, kas nav apspriežami. Tāpēc papildus saskaņošanai ir jāpieņem noteikumi tirdzniecības atvieglošanai.

1.7.

ES lauksaimniecības produktu tirdzniecībā nozīmīgu ieguldījumu dod MVU. Starptautiskajā vidē saistībā ar piekļuvi trešo valstu tirgiem tie ir īpaši atkarīgi no ilgtspējīga administratīva atbalsta, kas būtu jāsaņem no attiecīgajiem ES dienestiem.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka tiek paplašināti partnerattiecību nolīgumi ar jaunattīstības valstīm, kuri ļauj izpausties atklātas un godīgas tirdzniecības pozitīvajai ietekmei uz minētajām valstīm. Šādu nolīgumu mērķim jābūt: atbalstīt minēto valstu zināmu pašapgādi ar lauksaimniecības produktiem, un tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem var būt papildinājums vietējai ražošanai.

2.1.

Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem pārtikas produktiem vienmēr bijusi vēsturiski īpaši nozīmīga. 20. gadsimtā, kurā norisinājās divi pasaules kari, starptautiskajā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā ilgi valdīja stingri reglamentējoši noteikumi. Pēc Otrā pasaules kara noslēgtajā Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) lauksaimniecības produktu tirdzniecībai vēl bija īpašs statuss, kas to izslēdza no tirdzniecības liberalizācijas. Tikai GATT Urugvajas sarunu kārtā, kas noslēdzās 1993. gadā, lauksaimniecības produktu tirdzniecība tika vairāk iekļauta GATT regulējumā. Saistības, ko tolaik uzņēmās ES, bija iekšējā atbalsta samazinājums, muitas tarifu atcelšana un eksporta subsīdiju atcelšana. Kopš atcelti ar tarifiem saistītie importa šķēršļi un eksporta subsīdijas, ES lauksaimniecības produktu tirdzniecība ar dažiem izņēmumiem ir lielā mērā liberalizēta. Tomēr lauksaimniecības produktu starptautiskā tirdzniecība joprojām tiek relatīvi spēcīgi regulēta, it īpaši ar standartiem, kas nav saistīti ar tarifiem.

2.2.

EESK ir vairākkārt paudusi nostāju vispārējos tirdzniecības jautājumos (1). Tā ir uzsvērusi tirdzniecības nozīmi pastāvīgā izaugsmē un līdz ar to – sociālās tirgus ekonomikas sekmīgā attīstībā. EESK vienmēr ir iestājusies par atvērtu un taisnīgu tirdzniecību. Komiteja secina, ka tikai tādā veidā progresējošā tirgu globalizācija un internacionalizācija pasaules valstīm nodrošinās priekšrocības un iespējas atbilstīgi to ekonomiskajam potenciālam.

2.3.

Līdzšinējos atzinumos par tirdzniecības jautājumiem EESK vienmēr ir ņēmusi vērā arī jaunattīstības valstu intereses un pievērsusi tām lielu uzmanību. Komiteja pastāvīgi ir iestājusies par to, ka tirdzniecībai un tirdzniecības politikai globalizētā pasaulē ir jāsekmē dažāda attīstības līmeņa valstu izaugsme un attīstība.

2.4.

Diskusijas par lauksaimniecības produktu tirdzniecības nozīmi norisinās īpaši saspringtā gaisotnē. Pēdējos gados visā pasaulē ir pozitīvi attīstījies maksātspējīgās iedzīvotāju daļas pieprasījums pēc lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, piemēram, jaunietekmes valstīs, kurās palielinās iedzīvotāju skaits un ienākumi. Tomēr lauksaimniecības produktu tirdzniecība nav varējusi nodrošināt, ka ir novērsta pārtikas produktu visu veidu nepietiekamība. Galvenokārt pirktspējas trūkuma dēļ gandrīz 800 miljoni cilvēku pasaulē cieš badu.

2.5.

Ar šo atzinumu EESK vēlas izpētīt iespējas, ko augošā pasaules lauksaimniecības produktu tirdzniecība piedāvā ES lauksaimniecībai. Turklāt nedrīkst aizmirst atbildību, kas attiecībā uz jaunattīstības valstīm jāuzņemas arī Eiropas Savienībai.

3.1.

ES lauksaimniecības produktu eksports 2014. gadā bija apmēram 125 miljardi EUR un tādējādi kopumā sasniedza 7 % no ES eksporta īpatsvara. Gan pieaugums par 2,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, gan gada izmaiņas no 2005. līdz 2014. gadam 8 % apjomā liecina, ka lauksaimniecības produktu eksporta dinamika ir ievērojami lielāka nekā kopējam eksportam, kas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pat samazinājies par 2 % (5,5 % ikgadējais pieaugums no 2005. līdz 2014. gadam).

Līdzīga situācija ir lauksaimniecības produktu importa jomā, kas 2014. gadā sasniedza 104 miljardus EUR un veidoja 6,2 % no ES importa (sk. pielikumā A-1. līdz A-3. tabulu).

3.2.

ES lauksaimniecības produktu eksports ir stabils ES ārējās tirdzniecības pīlārs. Salīdzinājumā ar citiem sektoriem tas atrodas ceturtajā vietā pēc mašīnbūves, ķīmijas izstrādājumiem un zālēm. Līdzšinējās tirdzniecības liberalizācijas gaitā ES ir attīstījusies no neto importētājas uz neto eksportētāju, un kopš 2010. gada lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilancē tai ir pozitīvs saldo, kas 2014. gadā bija aptuveni 21 miljards EUR.

3.3.

Šā pašiniciatīvas atzinuma izstrādē īpaši nozīmīgs ir fakts, ka lauksaimniecības produktu tirdzniecības īpatsvars ES kopējā ārējā tirdzniecībā 2014. gadā, proti, 7 %, ir ievērojami augstāks nekā kopējās lauksaimniecības un pārtikas ražošanas īpatsvars IKP. Tas Eiropas Savienībā ir 3,5 %.

3.4.

Šī nepārprotamā atšķirība starp nozares vispārējo tautsaimniecisko nozīmi un lauksaimniecības produktu tirdzniecības nozīmi ārējā tirdzniecībā liecina, ka ārējās tirdzniecības nozīmīgums pēdējos gados pieaug. Eksports rada aizvien lielāku izaugsmi lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā.

3.5.

Pārtikas produktu aprites vērtību ķēdes vispārējā tautsaimnieciskā nozīme:

3.6.

Šajā atzinumā uzmanība galvenokārt pievērsta ES lauksaimniecības produktu tirdzniecībai ar trešām valstīm. Tomēr sniegts arī īss ieskats Kopienas iekšējā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecība ES iekšienē dalībvalstīm joprojām ir daudz nozīmīgāka nekā ES ārējā tirdzniecība. 2014. gadā gandrīz 73 % visu dalībvalstu lauksaimniecības produktu eksporta aizplūda uz citām ES valstīm. Tas nozīmē, ka kopējais tirgus ir veicinājis intensīvāku tirdzniecību un tādējādi labklājības pieaugumu Eiropas Savienībā. Tas, kas attiecas uz Kopienas iekšējo tirdzniecību, liberalizētā starptautiskajā vidē ir jāpiemēro arī tirdzniecībā ar trešām valstīm.

3.7.

Eiropas Savienība lauksaimniecības produktu tirdzniecības jomā kopš 2013. gada ir pirmajā vietā pasaulē, un pēdējo gadu desmitu laikā tā ir ievērojami sekmējusi pozitīvu tirdzniecības attīstību. Kopš 2000. gada ES eksports uz trešām valstīm ir audzis par aptuveni 8 % gadā. Lai arī ES lauksaimniecības produktu eksports attīstās pozitīvi, citām valstīm savu eksportu ir izdevies palielināt vēl dinamiskāk. ES daļa pasaules lauksaimniecības produktu tirdzniecībā ir samazinājusies no gandrīz 13 % 2000. gadā uz 10,3 % 2012. gadā (sk. pielikumā A-4. tabulu).

4.1.

Aizvadītajos gados Eiropas Savienība lauksaimniecības produktu eksporta dēļ bija pakļauta starptautiskai kritikai, piemēram, GATT/PTO sarunu kārtās. Šajā gadu tūkstotī situācija ir radikāli mainījusies.

4.2.

Pēc vairākām KLP reformām ir būtiski samazinājušās ES tirgus cenas. Tirgus cenas Eiropas Savienībā nosaka piedāvājuma un pieprasījuma globālās norises, un tādējādi tām ir tendence tuvināties pasaules tirgus cenām. Kopīgā tirgus organizācija nodrošina ES lauksaimniecībai tikai tādu drošības tīklu, kas sāktu darboties strauja starptautiskā cenu krituma gadījumā. Eksporta subsīdijām, kas 1992. gadā sasniedza trīs miljardus EUR, tagad vairs nav nekādas nozīmes.

4.3.

Būdama pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu eksportētāja, kas apsteidz ASV, Brazīliju, Ķīnu un Kanādu, un pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu importētāja, kas apsteidz ASV, Ķīnu, Japānu un Krieviju, Eiropas Savienība ir divkārt un aizvien vairāk atbildīga par situāciju pārtikas jomā un pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē. Ņemot vērā šo atbildību, KLP ārējā dimensija ir būtiski jāstiprina un politikas prioritāšu sarakstā jāpabīda uz augšu.

4.4.

EESK konstatē, ka KLP un attīstības politikas saskaņošanā jau ir panākts liels progress. Lauksaimniecības produktu eksports norisinās bez subsīdijām un nerada tirgus izkropļojumus; importa jomā ES tagad ir kļuvusi par vienu no atvērtākajiem tirgiem, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm. Imports no vismazāk attīstītajām valstīm – 48 valstīm – 2011.–2013. gadā vidēji bija nepilni 3 % no ES lauksaimniecības produktu importa. Kopumā tas vērtības ziņā bija četras reizes vairāk, nekā no šīm valstīm importēja Kanāda, ASV, Austrālija un Jaunzēlande kopā.

5.1.

Pasaulē, kurā joprojām nav atrisināta bada problēma, kā dēļ daudzās valstīs, jo īpaši Āfrikā un Āzijā, cieš vairāk nekā 800 miljoni cilvēku, vienam no lauksaimniecības un tirdzniecības politikas galvenajiem aspektiem jābūt kvantitatīvai un kvalitatīvai uztura uzlabošanai.

5.2.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, lauksaimniecības produktu tirdzniecība saistībā ar tās īpašo atbildību par pārtikas nodrošinājumu pilsoniskajā sabiedrībā bieži izraisa strīdīgas diskusijas. Diskusiju saasina fakts, ka lauksaimniecības produktu tirdzniecībai var būt ļoti atšķirīgas sekas. Tā var palīdzēt novērst trūkumu, bet var arī izraisīt nevēlamu atkarību.

5.3.

Tas ir iemesls, lai EESK sīkāk izpētītu gan lauksaimniecības produktu tirdzniecības sasniegumus, gan arī lauksaimniecības produktu tirdzniecībai izvirzītās prasības. Grūtības rada globalizācija, ES lauksaimniecības tirgus liberalizācija, lauksaimniecības produktu tirdzniecības pieaugums pasaulē, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, patēriņa ieradumu maiņa un pieprasījuma pārbīde ekonomikas izaugsmes rezultātā.

5.4.

Garantējot pārtikas nodrošinājumu, ir ļoti vēlams, lai it īpaši ļoti nabadzīgas valstis saglabātu zināmu pašapgādes ar lauksaimniecības produktiem līmeni. Taču ikvienas valsts pilnīga pašapgāde nedrīkstētu būt vienīgais noteicošais mērķis. Arī valstī, kuras pašapgāde pārsniedz 100 %, nav garantēts, ka tās iedzīvotāji ir pietiekami apgādāti un ka viņiem pārtika ir pietiekami pieejama. Ir vērojams, ka arī valstīs, kurās ir lauksaimniecības produktu pārpalikums, daudzi cilvēki cieš no pārtikas trūkuma vai nepietiekama uztura.

5.5.

Nepietiekams uzturs būtu drīzāk uzskatāms, uztverams un risināms kā nabadzības, nevis kā pārtikas nodrošinājuma problēma. Pārtikas nodrošinājums pirmām kārtām būtu jāgarantē, radot ienākumus, un attiecīgais pašapgādes un/vai tirdzniecības statuss ar to ir saistīts mazāk. Ļoti nabadzīgās valstīs liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo naturālajā saimniecībā un viņiem tikpat kā nav citu ienākumu. Tāpēc, uzlabojot pārtikas nodrošinājumu, līdztekus ienākumu radīšanai un pienācīgai ienākumu sadalei par galvenajiem kritērijiem jānosaka pieejamība, pieņemamas cenas, piekļuve, kā arī pārtikas produktu pieejamības stabilitāte.

5.6.

Lauksaimniecības produktu tirdzniecība var sekmēt ienākumu palielināšanos kā eksporta pusē (ienākumu un darbvietu radīšana), tā arī importa pusē (lētāku pārtikas produktu iepirkšana starptautiskajos tirgos un citu preču eksports). Taču šādas stratēģijas priekšnosacījums ir piekļuve lauksaimniecības produktu un rūpniecības izstrādājumu starptautiskajiem tirgiem.

6.1.

Lauksaimnieciskās ražošanas īpatnība ir tā, ka atšķirībā no rūpnieciskās ražošanas to ietekmē daba. Ražošana un piedāvājums ir atkarīgi no mainīgiem lielumiem, kurus ir grūti prognozēt vai kontrolēt. Tas attiecas gan uz laika apstākļiem, gan uz augu un dzīvnieku slimību uzliesmojumiem. Visā pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas vēl vairāk palielinās dabīgo ietekmes faktoru neaprēķināmību. Citās pasaules daļās un valstīs to ietekme būs vēl daudz spēcīgāka nekā pašā Eiropas Savienībā.

6.2.

Eiropas Savienībai tas nozīmē, ka tā pēc savu lauksaimniecības produktu tirgu plašas atvēršanas kopumā daudz vairāk izjutīs ietekmi, ko rada daudzuma un cenu svārstības pasaules lauksaimniecības produktu tirgos. Vienlaikus, ņemot vērā ES salīdzinoši izdevīgos un stabilos ražošanas nosacījumus, palielinās tās atbildība par pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē.

6.3.

Lauksaimniecības produktu tirdzniecība ir daļa no šīs lielākā svārstīguma problēmas risinājuma, nevis problēmas cēlonis. Globālā lauksaimniecības produktu tirdzniecība ļauj izlīdzināt apjoma svārstības un tādējādi palīdz ierobežot cenu svārstības. Pieredze liecina, ka atsevišķu valstu izolēta tirgus intervence, piemēram, eksporta aizliegumi, eksporta nodokļi vai importa ierobežojumi, šo problēmu visām pusēm drīzāk saasina, nevis samazina.

6.4.

Dažkārt vispārējas politiskas norises – piemēram, importa aizliegums Krievijā no 2014. gada augusta, – rada traucējošu ietekmi uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ko ES pieredz 2014.–2015. gadā. Šāda ģeopolitiskā ietekme var radīt būtiskus tirgus traucējumus, zaudējumus un cita veida ekonomisko kaitējumu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarei. Tādējādi lauksaimniecības produktu tirdzniecība kļūst atkarīga no politiskās gaisotnes. Šādās situācijās lauksaimniekiem un uzņēmumiem ir vajadzīgs politiskais atbalsts, lai kompensētu ietekmēto tirdzniecības attiecību radītos zaudējumus.

6.5.

Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības strauji augošo nozīmi pasaulē un Eiropas Savienībā, EESK uzskata, ka ir būtiski jāstiprina KLP ārējā dimensija. To var panākt vairākos veidos.

6.5.1.

Noteikumi, ar ko regulē lauksaimniecības produktu globālo tirdzniecību, joprojām pastāv galvenokārt tāpēc, ka dažādās valstīs patērētāju un veselības aizsardzība tiek nodrošināta atšķirīgos veidos. ES iestādes, it īpaši Komisija, ir aicinātas mudināt valstis, kurās ir šādi tehniski reglamentējoši tirdzniecības šķēršļi, nekavējoties atvērt savus tirgus un vajadzības gadījumā iesaistīties atbilstošās sarunās.

6.5.2.

EESK uzskata, ka Komisijai šajos jautājumos steidzami ir skaidri un nepārprotami jāuzņemas atbildība par visu ES. Tikai tādā veidā var efektīvi un viennozīmīgi īstenot ES pozīcijas attiecībā pret tirdzniecības partneriem. Atšķirīgas vienošanās ar trešām valstīm kaitē arī godīgai konkurencei dalībvalstu starpā. Tikai tad, ja no dalībvalstu puses ir ar reģioniem vai valstīm saistīti ierobežojumi, tām pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai ieviest īpašus noteikumus.

6.5.3.

EESK uzskata, ka arvien atvērtākajos lauksaimniecības produktu tirgos ar globālu konkurenci Eiropas Savienībai būtu jāveic visi mērķtiecīgie pasākumi, lai stiprinātu ES lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu ražošanas un pārtikas ražošanas nozares konkurētspēju un vēl vairāk paplašinātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Jaunās Komisijas paziņotais mērķis samazināt birokrātiju ir solis pareizajā virzienā. Vienlaikus jāpievērš uzmanība, lai administratīvās struktūras būtu organizētas efektīvāk.

6.5.4.

Importējot Eiropas Savienībā, sertificēšanas pamatā vajadzētu būt ES standartiem. Ražošanas nosacījumos un citos noteikumos attiecībā uz importu būtu jānostiprina prasību minimums, kurā pienācīgi ņemta vērā situācija Eiropas Savienībā un kas šejienes uzņēmumiem neradītu neizdevīgu stāvokli konkurences jomā.

6.5.5.

EESK norāda, ka ES lauksaimniecības produktu tirdzniecības veiksmes stāsts plaši liberalizētajos tirgos lielā mērā ir panākts ar MVU palīdzību. EESK aicina Eiropas Komisiju pastiprināt administratīvo atbalstu saistībā ar piekļuvi starptautiskajiem lauksaimniecības produktu tirgiem, kā to jau praktizē trešās valstis. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jābūt iespējai savā plānošanā balstīties uz uzticamu tirgus informāciju.

6.6.

Globālos tirgos vajadzīga tirgus globāla pārredzamība. Pie tās pieder pamatotas prognozes un informācija par apjomiem, cenām, maiņas kursu, laika apstākļiem, slimībām utt. EESK atzinīgi vērtē ES aktīvo iesaistīšanos FAO lauksaimniecības tirgus informācijas sistēmas (AMIS) veidošanā. Tomēr šie centieni jāvērš uz to, lai ar AMIS palīdzību sagatavotā informācija vispirms būtu pieejama tirgus dalībniekiem un lai viņi no tās varētu gūt tiešu labumu.

6.7.

Īpaši nozīmīgi ir ES brīvās tirdzniecības nolīgumi. Ja daudzpusējas sarunas PTO ietvaros nav iespējams novest līdz sekmīgam noslēgumam, risinājumi iekļūšanai jaunos tirgos jāmeklē divpusējā līmenī. Tomēr nolīgumiem attiecībā uz dažādajiem to skartajiem sektoriem jābūt līdzsvarotiem. Nebūtu pieņemami, ja ES lauksaimniecības produktu tirdzniecība tiktu vienpusēji noslogota par labu citām ekonomikas nozarēm.

6.8.

EESK norāda, ka īpaša nozīme ir partnerības nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm. Izvēršot preferenču nolīgumu slēgšanu, šajās valstīs, pateicoties uzlabotai piekļuvei ES tirgiem, var izpausties tirdzniecības attiecību pozitīvā ietekme atvērtas un godīgas tirdzniecības rezultātā.