15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/183

Ziņotājs:

Luca JAHIER

Līdzziņotājs:

José Isaías RODRÍGUEZ GARCÍA-CARO

1.1.

Šis atzinums izstrādāts pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma saistībā ar diviem Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumiem: “ES darbības uzlabošana, izmantojot Lisabonas līguma potenciālu” (ziņotāji – BRESSO kdze un BROK kgs) un “Eiropas Savienības iestāžu struktūras iespējamā attīstība un izmaiņas” (ziņotājs – VERHOFSTADT kgs).

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta iniciatīvu. Paredzams, ka tā būs ievērojams stimuls atsākt diskusijas par Eiropas Savienības nākotni. EESK jau ir pieņēmusi vairākus atzinumus par šo tematu un apņēmusies arī turpmāk sniegt ieguldījumu Eiropas Parlamenta darbā.

1.3.

EESK ir iestāde, kas Eiropas līmenī pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību (1), un tās locekļi “pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs”  (2). EESK, būdama Eiropas iestāžu padomdevēja struktūra, kopš savas izveides ir nodrošinājusi Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju efektīvu, plašu un pastāvīgu dalību ES politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Tādējādi tā palīdz nodrošināt, ka lēmumu pieņemšana ir maksimāli atklāta un, cik vien iespējams, tuvināta iedzīvotājiem (3), tādā veidā palīdzot ievērot subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kuri nosaka Savienības kompetenču īstenošanu (4).

2.1.

Gandrīz sešus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments ir izvirzījis jautājumu, vai Eiropas Savienība var atrisināt savas problēmas, pilnībā izmantojot Lisabonas līguma pašreizējos noteikumus, un/vai arī būtu jāpārskata konkrētas Eiropas Savienības politikas jomas un tās pašreizējā iestāžu sistēma.

2.2.

2008. gadā izraisītā krīze atklāja būtiskus trūkumus eurozonas struktūrā un ES iestāžu sistēmā, kuri bija stimuls ātrai rīcībai, lai nodrošinātu pielāgošanos un inovāciju. Šīs pārmaiņas ir parādījušas Eiropas iestāžu izturētspēju un spēju pārvarēt eurozonas vispārēja sabrukuma draudus. Turklāt to rezultātā tika ieviesti solidaritātes un palīdzības mehānismi, kam ES vēsturē nav precedenta. Tomēr Eiropas Savienībai ir jāatgūst pietiekams izaugsmes līmenis, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un saglabātu darbvietas, mazinātu bezdarbu, sociālo nevienlīdzību, kā arī dalībvalstu un reģionu attīstības asimetriju. Līdzšinējie izaugsmes atbalsta pasākumi minēto mērķu sasniegšanai nav bijuši pietiekami.

2.3.

Problēmas ekonomikā tomēr ir sekmējušas tādu neatliekamu ekonomisko un fiskālo iniciatīvu koncentrāciju, kuras izstrādātas ar mērķi novērst dziļo finanšu un ekonomikas krīzi. Šie pasākumi ir radījuši nopietnas bažas par demokrātisku pārskatatbildību un sociālo ietekmi, kas nav pietiekami ņemta vērā. Īpaši svarīgi ir tas, ka reakcija uz krīzi ir pastiprinājusi bažas par Eiropas lēmumu pieņemšanas pārredzamību, pārskatatbildību un ilgtspēju, jo, cita starpā, atkārtoti tika izvēlēta starpvaldību pieeja.

2.4.

Krīzes laikā lielākā daļa ES dalībvalstu parakstīja starpvaldību līgumus – tiesiskus instrumentus, kas tiek noslēgti ārpus ES Līgumos paredzētajām procedūrām. Šie instrumenti ir Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP) un Līgums par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi (ESM līgums). Minētie līgumi tika parakstīti bez nozīmīgām pārredzamām vai publiskām debatēm. Šādu starpvaldību pieeju, ko pārstāv Eiropadome, var skaidrot ar krīzes finansiālo dimensiju un steidzamo nepieciešamību nekavējoties ieviest būtiskus instrumentus krīzes pārvarēšanai. Tas liek pievērsties jautājumam par iespējamām pretrunām starp šo līgumu starpvaldību raksturu un pašas ES tiesiskumu.

2.5.

Pašlaik ES ir spiesta pārvarēt augošu sadrumstalotību un ļoti šķeļošu ekonomikas, sociālo un politisko krīzi apvienojumā ar pilsonisko neapmierinātību, kas sekmē aizvien lielāku atšķirību rašanos. Mūsdienu Eiropā ir atdzimuši aizspriedumi, nacionālie stereotipi un arvien dziļāka plaisa starp cilvēkiem un valstīm, ko pavada populistisku un pret Eiropu vērstu kustību izplatība. Tādējādi ir steidzami jāveicina tas, kas Eiropas iedzīvotājus vieno, nevis tos šķir. Tas būs ilgs process un būtu jāsāk nekavējoties.

2.6.

Tā ir arī Eiropa, kurā iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas iestādēm ir ierobežota un kurā kopējās demokrātiskās politikas ir pakļautas nopietnai pārbaudei. Neseno vēlēšanu rezultāti liecina, ka tas galvenokārt izpaužas valstu līmenī. Tomēr šī ietekme ir ļoti lielā mērā jūtama arī Eiropas līmenī. Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanās aptuveni vienu ceturto daļu vietu ieguva tādu partiju kandidāti, kas ir skeptiski noskaņotas vai nu pret Eiropas projektu, vai dažām ES politikām. Lai gan galvenā atbildība par krīzi jāuzņemas dalībvalstīm, iedzīvotājiem šķiet, ka par viņu sociālekonomiskajām problēmām ir atbildīga “Eiropa” vai arī ES iestādes nedara pietiekami, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu. Tomēr ievērojams vairākums vēlētāju joprojām atbalsta turpmāku Eiropas integrāciju.

2.7.

Risks, ka pēc 2017. gadā vai agrāk sarīkota referenduma Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, kā arī pastāvīgā nestabilitāte Grieķijā vēl vairāk apstiprina faktu, ka ES atrodas politiskās krustcelēs. Patiesi, varētu domāt, ka attiecībā uz Eiropas integrācijas padziļināšanu Eiropa ir zaudējusi orientāciju un ir daudz neskaidrību par tās pašreizējo un turpmāko attīstību un identitāti. Ja agrāk Eiropas integrāciju virzīja konkrēts redzējums (miers, saskaņa, labklājība utt.), tad tagad ES nevis virza procesu, bet gan “reaģē” uz draudiem un problēmām.

2.8.

Taču, kā norādīja Eiropadomes bijušais priekšsēdētājs Herman VAN ROMPUY, pašlaik Eiropas Savienībai jācenšas panākt pareizu līdzsvaru starp “iespēju” Eiropu, kas spēj pavērt jaunas iespējas, un “gādīgo” Eiropu, kas spēj parūpēties par saviem iedzīvotājiem (5). Tieši šī sinerģija, ko papildina jauna līdzdalības dimensija, palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem un līdz ar to arī politiķiem atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību preambulas garam atgūt uzticēšanos Eiropas projektam.

2.9.

Jāņem vērā ne tikai ES iekšējās grūtības, bet arī arvien pieaugošais nopietnu ārējo problēmu skaits, tostarp lielākas bailes un nedrošība saistībā ar terorismu, migrācijas spiediens, enerģētiskā drošība un teritoriālā kohēzija papildus augošai nestabilitātei uz ES austrumu un dienvidu robežām.

2.10.

Šajā ārkārtīgi sarežģītajā situācijā ir steidzami jāatsāk sarunas par efektīvu ES darbību un Līgumu nozīmi šajā procesā. Šis ir piemērots brīdis, lai izvērtētu, kā sasniegt labākus rezultātus Eiropas iedzīvotājiem, kā arī pielāgot un nostiprināt pašreizējo iestāžu sistēmu.

2.11.

Vienlīdz svarīga ir nepieciešamība atjaunot uzticēšanos, vairāk skaidrojot iedzīvotājiem ES priekšrocības, kā arī uzklausot viņu un organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju viedokli. Vairums cilvēku uzskata, ka ES nav ne sekmīgi formulējusi, ne īstenojusi ilgtspējīgas, iekļaujošas un līdzsvarotas stratēģijas, kas vērstas uz ieguldījumiem un izaugsmi un nevienlīdzības mazināšanu. Turklāt Eiropas Savienībai nav izdevies iedzīvotājiem sniegt konkrētus rezultātus, par ko daļēji atbildīgas ir dalībvalstis. Tas viss aizvien vairāk mazina iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai un veicina priekšstatu, ka ES iestādes nepamatoti iejaucas vietējās lietās, kā arī nepareizas informācijas izplatīšanos. Izšķirīgi ir atjaunot uzticēšanos un paļāvību uz Eiropas Savienību. Eiropas Savienība ir krustcelēs, un izšķiroši svarīga nozīme turpmākajā virzībā būs tās iedzīvotāju atbalstam.

3.1.

Nav šaubu, ka spēkā esošie Eiropas Līgumi piedāvā neizmantotas iespējas, ar kurām varētu uzlabot politiku un tādējādi stiprināt Eiropas Savienību gan iekšēji, gan ārēji. Ir plašs politikas jomu un tehnisko instrumentu klāsts, ko varētu izmantot, izstrādājot padziļinātus politikas pasākumus vai uzlabojot tās īstenošanu. Tai vajadzētu būt Eiropas Savienības un tās iestāžu sistēmas pašreizējai prioritātei.

3.2.

Lai gan, veicot konkrētas izmaiņas Līgumos, būtu nepieciešams pārskatīt dažus Eiropas Savienības pašreizējās iestāžu sistēmas elementus, jāņem vērā, ka šādu pasākumu veikšanai šobrīd nav attiecīgu priekšnoteikumu. Tāpēc EESK pievērsīsies jautājumam par izmaiņām un grozījumiem Līgumos tikai atbilstošos gadījumos.

3.3.

Lai Eiropas Savienībā atgūtu iedzīvotāju uzticēšanos, ir svarīgi nodrošināt visu ES politikas jomu un pasākumu saderību un saskaņotību, kā noteikts LESD 7. pantā, ar mērķi uzlabot esošo Līgumu īstenošanu. Tas nozīmē, ka teritoriālā kohēzija būtu jālīdzsvaro ar Līgumu ekonomisko un sociālo dimensiju. Šajā nolūkā būtu pilnībā jāīsteno LES 3. pants, kurā, cita starpā, ir noteikts, ka ES pamatā ir “(..) sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. (..) Tā veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā.”

3.4.

Citi nepietiekami izmantoti Līgumu noteikumu piemēri ir LESD piecas horizontālās klauzulas, kuras attiecas uz dzimumu līdztiesības sekmēšanu (8. pants), augsta nodarbinātības līmeņa un atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu (9. pants), diskriminācijas apkarošanu (10. pants), vides aizsardzību (11. pants) un patērētāju aizsardzību (12. pants). Turpmāk šīs klauzulas būtu jāizmanto, lai veicinātu Eiropas politikas pasākumu savstarpējo saistību un lielāku atbildību pret ES iedzīvotājiem.

3.5.

Turklāt ir daudzas politikas jomas, kas nav pietiekami izmantotas. Galvenais visu 28 dalībvalstu integrācijas instruments ir bijis iekšējais tirgus  (6). Tas būtu jāpapildina ar turpmākiem integrācijas pasākumiem, lai veicinātu izaugsmi, konkurētspēju, nodarbinātību un ieguvumus visiem ES iedzīvotājiem un reģioniem. Lai to nodrošinātu, ir vajadzīgas būtiskas ES iniciatīvas, galvenokārt produktu tirgu, enerģētikas, transporta, pakalpojumu, darba tirgu, publiskā iepirkuma, intelektuālā īpašuma un digitālās ekonomikas jomās. Turklāt valstu reformām nodokļu jomā vajadzētu būt pārredzamākām, lai novērstu negodīgu nodokļu konkurenci, un tās būtu jāpapildina ar plašākiem ES politikas pasākumiem (7).

3.6.

Divas svarīgākās nozaru kopas, kas būtu jāiekļauj pastiprinātā Eiropas politikā, ir enerģētikas savienība un digitālais vienotais tirgus. Par digitālo vienoto tirgu tiek gatavots atsevišķs EESK atzinums, tādēļ šajā atzinumā tas nav detalizēti aplūkots.

3.7.

Lai novērstu ārējos draudus enerģētikas drošībai, ES varētu piemērot spēkā esošos LESD 194. panta noteikumus un virzīties uz enerģētikas savienību. EESK ir pastāvīgi iestājusies par to, lai enerģētikas politikā dominētu nostāja “vairāk Eiropas”, un aicinājusi noteikt solidaritāti par Eiropas enerģētikas politikas virzītājspēku. LESD 194. pants ļautu izveidot efektīvu un pārredzamu enerģētikas savienības pārvaldības sistēmu, kas vairotu ES enerģētikas politikas efektivitāti, samazinātu izmaksas, sniegtu ieguvumus iedzīvotājiem un palielinātu ES nozīmi attiecībā pret tās starptautiskajiem partneriem. Šajā procesā ir svarīgi veicināt atjaunojamo enerģiju un atbalstīt uzņēmumu īstenoto enerģētikas pārkārtošanu.

3.8.

Turklāt reālu progresu iekļaujošas izaugsmes, konkurētspējas, nodarbinātības un visiem ES iedzīvotājiem un reģioniem nodrošinātu ieguvumu sekmēšanas jomā varētu panākt ar nākamo stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanu. Šajā nolūkā reformas būtu jākoncentrē uz ES ieguldījumiem, ar ko veicina inovācijas konkurētspēju, nodarbinātību, resursu efektivitāti, ilgtspējīgu rūpniecības atjaunošanos, lielāka skaita pienācīgu darbvietu izveidi, darba tirgus vienlīdzību, sociālo un reģionālo kohēziju, iekļaušanu un sekmīgi funkcionējošu iekšējo tirgu. EESK uzsver, ka ES nav nepieciešama pilnīgi jauna stratēģija, bet gan daudz efektīvāka stratēģija “Eiropa 2020” (8), tostarp arvien produktīvāka, līdzsvarotāka un demokrātiskāka Eiropas semestra plānošana.

3.9.

Apjomradītu ietaupījumu gūšanā un ES politisko mērķu sasniegšanā ieguldījumu varētu panākt, veicot ES pašu resursu sistēmas reformu, kuras ietvaros tiktu vienkāršota dalībvalstu iemaksu un maksājumu pašreizējā sistēma, izstrādāta jauna pašu resursu sistēma un reformēts korekciju režīms. Izmaiņas pašu resursos nozīmētu, ka Romas līguma sākotnējais 201. pants, kas tagad ir LESD 311. pants, pirmo reizi tiktu īstenots atbilstīgi un pilnīgi. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai pašu resursu sistēma atbilstu vairākiem kritērijiem. Tie ir taisnīgums, efektivitāte, stabilitāte, pārredzamība, vienkāršība, pārskatatbildība, budžeta disciplīna, koncentrēšanās uz Eiropas pievienoto vērtību, subsidiaritāte un fiskālā suverenitāte. Lai sasniegtu šos mērķus, ierosināts izmantot iespēju un nākamajā ES budžeta starpposma pārskatīšanā pieņemt atbilstīgos priekšlikumus, ko piedāvā Mario MONTI vadītā augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos. Par galveno mērķi jāizvirza ES budžeta autonomijas stiprināšana, lai tam būtu sviras efekts un tas papildinātu valstu budžetus. Tas tiešā veidā ļaus iegūt apjomradītus ietaupījumus un īstenot ES politiskos mērķus (9).

3.10.

Eiropas Savienībai vajadzīgas arī reformas, ar ko Eiropas līmenī nostiprina izpratni par kopēju pilsonību. Taču izpratne par kopēju Eiropas pilsonību netiks radīta, ja iedzīvotāji neiesaistīsies Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tas nozīmē, ka visās dalībvalstīs visā Eiropā jārada sajūta par līdzdalību kopējā procesā par kopēju lietu. Viens no veidiem, kā to panākt, būtu dot pilsoņiem iespēju ievēlēt Eiropas Parlamenta deputātus no transnacionāliem sarakstiem, proti, viņi būtu no vairākām dalībvalstīm, taču Eiropas partiju biedri, nevis balsot tikai par valstu partijām. Tomēr tam var būt nepieciešamas izmaiņas Līgumā, grozot LESD 223. pantu.

3.11.

Šajā kontekstā EESK ir uzsvērusi nepieciešamību efektīvi īstenot ES Pamattiesību hartu, izmantojot jaunas mērķtiecīgas iniciatīvas (10). Komiteja uzsver, ka ir jānodrošina visu cilvēku vienlīdzība, īpaši koncentrējoties uz neaizsargātām sabiedrības grupām. Tā uzsver, ka ES līmenī Hartas saistības attiecas uz visām iestādēm, aģentūrām un struktūrām. EESK mudina dalībvalstis visos valdības līmeņos un visās politikas un likumdošanas jomās radīt uz aizsardzību un veicināšanu vērstu pamattiesību kultūru. Turklāt transponēšanas procesā būtu jāizvērtē un jākonstatē konkrētā ietekme uz pamattiesībām. EESK jo īpaši rosina Komisiju, kuras uzdevums ir uzraudzīt Līgumu ievērošanu, rīkoties efektīvi un piemērot pārkāpuma procedūru, neņemot vērā politiskos apsvērumus. Turklāt EESK ir aicinājusi visas ES iestādes, aģentūras, struktūras un dalībvalstis, kas ir iesaistītas pamattiesību īstenošanā, veicināt to ievērošanu ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Jebkurā regulējumā, kas saistīts ar ekonomikas pārvaldību un iekšējā tirgus darbību, ir jāņem vērā ES Pamattiesību hartas noteikumi, veicot īpašu novērtējumu (11).

3.12.

Pēdējo desmit gadu laikā ES 28 dalībvalstis ir saskārušās ar nozīmīgiem izaicinājumiem un sabiedrību šķeļošām problēmām, kuras neviena dalībvalsts nevar efektīvi risināt viena pati. Pozitīvus rezultātus var sasniegt, tikai īstenojot saskaņotu politiku un kopēju rīcību Eiropas līmenī. Tas jo īpaši attiecas uz migrācijas un patvēruma politiku un kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP). Spēkā esošie ES Līgumi ļauj īstenot daudzveidīgus pasākumus abās politikas jomās, taču daudzi noteikumi nav izmantoti, jo trūkst vienotas un savstarpēji saskaņotas politiskās gribas (12). Tāpēc būtu vairāk jāizmanto LES 21.–46. pants un LESD 76.–81. pants.

3.13.

Lai nodrošinātu progresu, ir jāapvieno vērienīgums, pragmatisms un inovācija. EESK uzskata, ka pašlaik ir iespēja risināt ES problēmas un sākt jaunu posmu ES attīstībā. Šī ir iespēja izveidot jaunu paktu starp dalībvalstīm, kā arī starp ES un tās pilsoņiem, lai sekmētu Eiropu, kurā tiek stiprināta sadarbība, konkurētspēja un izaugsme, integrācija un solidaritāte.

3.14.

Nav šaubu, ka nepietiekami izmantots instruments ir “ciešāka sadarbība” (definēta LES 20. pantā). Pirmoreiz šī procedūra tika izmantota šķiršanās un laulāto atšķiršanas jomā un pēc tam – lai Eiropas Savienībā izveidotu vienotu patentu aizsardzību, kā arī lai ierosinātu finanšu darījuma nodokļa ieviešanu. Var izmantot arī pārejas klauzulu (t. i., LES 48. panta 7. punktu). Tomēr, lai veiktu šādu pārskatīšanu, Eiropadomē vai Padomē būtu jāpanāk vienprātība starp dalībvalstu valdībām, kas varētu būt grūti izdarāms. Abi šie instrumenti principā varētu vienkāršot un paātrināt Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu.

3.15.

Tādēļ ir īpaši svarīgi rīkoties saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem. Eiropadome 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē vienojās, ka “arvien ciešākas savienības koncepcija dažādām valstīm sniedz iespēju izvēlēties dažādus integrācijas ceļus, ļaujot virzīties uz priekšu tām, kuras vēlas integrāciju padziļināt, vienlaikus respektējot to valstu vēlmes, kuras nevēlas turpināt padziļināšanu”  (13). Šis paziņojums sniedz pamatu izpratnei par diferencētu Eiropas Savienību, kurā piedalās visas 28 dalībvalstis, ja nepieciešams, dažādā apmērā, tādējādi atvieglojot ciešāku sadarbību stratēģiskās jomās, taču vienlaikus visām dalībvalstīm ir iespēja lemt par pilnīgu piedalīšanos.

3.16.

EESK arī uzskata, ka ES nākotnē aizvien lielāka nozīme būs makroreģionālām stratēģijām. To stiprināšana un paplašināšana varētu palīdzēt veidot Eiropas starplīmeni, kas spētu panākt ES konverģenci un nodrošināt organizētas pilsoniskās sabiedrības, tostarp ekonomisko un sociālo partneru, sistemātisku līdzdalību.

4.1.

Dažu pēdējo gadu laikā ES krīzes stratēģijas pamatā ir bijusi vājo vietu uzlabošana ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS) un ekonomikas pārvaldības stiprināšana. Ar ārkārtas pasākumiem EMS darbības nodrošināšanai ir izdevies panākt vairākus uzlabojumus, taču tie ir sasniegti starpvaldību lēmumu pieņemšanas procesā. Tagad ir svarīgi nodrošināt, lai šie starpvaldību risinājumi nekļūst par pastāvīgu papildu tiesisko satvaru līdztekus ES Līgumiem.

4.2.

Tāpēc ir svarīgi no pašreizējās sistēmas, kuras pamatā ir noteikumi budžeta disciplīnas nodrošināšanai, nekavējoties pāriet uz lielāku konverģenci starp eurozonas valstīm.

4.3.

Tā kā euro ir ES valūta, dalībvalstīm, kuras ir eurozonas dalībnieces, vispirms ir jāpaātrina un jāpadziļina integrācija, pabeidzot EMS izveidi, kas ir process, kuram jāpaliek atvērtam visām ES dalībvalstīm. To varētu panākt ar stingru pārvaldību un eurozonas institucionālās sistēmas stiprināšanu, pamatojoties uz:

4.4.

Turklāt būtu jāīsteno pasākumi eurozonas budžeta ieviešanai, ar kura palīdzību tiktu absorbēti iespējamie satricinājumi nākotnē, taču šī iespējamā fiskālā kapacitāte jāizstrādā kā nosacījumiem pakļauts pasākums reformu atbalstam. EESK pašiniciatīvas atzinumā par EMS izveides pabeigšanu (14) norādīts, ka šādu eurozonas budžetu varētu finansēt ar visā eurozonā iekasētu finanšu darījumu nodokli, oglekļa dioksīda nodokli, pagaidu nodevu vai izlaižot kopīgas obligācijas. Tomēr par jebkuru no minētajiem variantiem ir vajadzīga vienošanās.

4.5.

Eiropas ekonomiskās pārvaldības attīstība būs iespējama, stiprinot ES sociālo dimensiju. Tās pamatā vajadzētu būt līdzsvarotākai LES 3. panta piemērošanai – tajā noteikts, ka ES ir jāatrod līdzsvars starp ekonomisko efektivitāti un sociālo un teritoriālo kohēziju. Turklāt LESD 151. un 153. panta mērķis ir atbalstīt dalībvalstu sociālo sistēmu saskaņošanu. Šo jautājumu EESK izskatīja 2013. gadā (15).

4.6.

Vienlaikus ir jāstiprina ES demokrātiskā leģitimitāte, lai nostiprinātu tās politisko sistēmu, it īpaši Eiropas Parlamenta lomu. Lai šo mērķi sasniegtu, var veikt konkrētus pasākumus saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Līgumu un noteikumiem. Vidējā un ilgākā termiņā ar iespējamu Līguma pārskatīšanu būtu jānodrošina institucionālo noteikumu atbilstība īstas politiskās savienības obligāti nepieciešamajām prasībām. EESK jau ir apstiprinājusi ļoti detalizētu ceļvedi EMS politiskā pīlāra īstenošanai, kurā ir ietverts plašs iespējamo pasākumu klāsts (16).

4.7.

EESK pieņem zināšanai piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu Eiropadomei “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” un sagaida, ka tas kalpos par pamatu izlēmīgākai rīcībai, nekā iepriekš norādīts (17).

5.1.

Visās debatēs par ES nākotni uzmanības centrā jāizvirza pilsonis. Eiropas pilsoniskuma pamatjēdzieni ir demokrātija un pārskatatbildība. Šo principu īstenošanā īpaši svarīga loma jāuzņemas Eiropas Komisijai, kuras uzdevums ir uzraudzīt Līgumu ievērošanu. Komisijai, proti, vienīgajai institūcijai, kura var ierosināt likumdošanas iniciatīvu, ir arī nozīmīga loma, līdzsvarojot dažādos spēkus un intereses, kas veido ES. Šī līdzsvarošana ir jāveic līdztekus efektīvākai subsidiaritātes un proporcionalitātes principu īstenošanai, lai panāktu demokrātiskāku un uz līdzdalību vērstu ES pārvaldību.

5.2.

Lisabonas līgumā ir paredzēta būtiskāka loma Eiropas Parlamentam un dalībvalstu proaktīva attieksme, ko nodrošina spēcīgāka Padome. Tomēr turpmāk būs vairāk jāpaplašina Eiropas Parlamenta kompetences, piemēram, palielinot tā lomu Eiropas ekonomikas pārvaldībā un Eiropas semestrī, un jānosaka līdzsvarotāks visu triju iestāžu pienākumu sadalījums un savstarpējā sadarbība, kas nodrošinātu stingrāku ES metodes pamatu. Īpaši interesants jautājums šajā saistībā ir “trialogu” plašā izmantošana tiesību aktu pieņemšanai parastās likumdošanas procedūras pirmajā un otrajā lasījumā (18). Trialogi ir lielā mērā kļuvuši par normu, tādējādi nonākot pretrunā ar demokrātiskajiem pārredzamības un pārskatatbildības principiem un izjaucot nepieciešamo līdzsvaru, kas parastās likumdošanas procedūras ietvaros jāsaglabā starp visām trim iestādēm. Tāpēc EESK aicina atgriezties pie parastās likumdošanas procedūras gara (ja ne burta), trialogu piemērošanu atstājot izņēmuma gadījumiem.

5.3.

Turklāt ES metodi varēs efektīvāk piemērot, arī īstenojot “horizontālās” subsidiaritātes principu. Šis jēdziens, tāpat kā “vertikālās” subsidiaritātes jēdziens, Līgumos nav skaidri definēts. Taču ar to tiek atzīta privāto dalībnieku, piemēram, iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju, publiskā loma un to līdzdalība politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos ar to specifiskās konsultatīvās funkcijas palīdzību, kā arī sociālo partneru autonomā leģislatīvā loma Eiropas sociālajā dialogā.

5.4.

Faktiski horizontālās subsidiaritātes, ko reizēm dēvē arī par funkcionālo subsidiaritāti, jēdziens Līgumos jau ir netieši atzīts – LESD 152., 154. un 155. pantā par sociālo dialogu un sociālo partneru lomu.

5.5.

Arī LES 11. pantā līdzdalības demokrātijas princips ir iekļauts kā nozīmīgs papildinājums pārstāvības demokrātijā, kas nostiprināta LES 10. un 12. pantā (19) un veido demokrātijas pamatu. EESK vairākkārt ir uzsvērusi, ka LES 11. panta 1. un 2. punkts (20) paver lielas iespējas pilnveidot Eiropas demokrātiju, liekot pamatus strukturēta pilsoniskā dialoga ilgtermiņa izveidei Eiropas līmenī līdztekus politiskajam dialogam starp ES iestādēm un dalībvalstīm.

5.6.

Turklāt šī ES metode jāpapildina ar pastiprinātu vertikālo subsidiaritāti, kas izpaužas kā lielāka valstu parlamentu loma ES politikas veidošanā un ciešāka valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta sadarbība.

5.7.

Svarīgi, ka visu iepriekš minēto varētu sasniegt jau pašlaik spēkā esošo Līgumu ietvaros. It īpaši attiecībā uz iedzīvotāju līdzdalību, demokrātiju un pārskatatbildību varētu panākt daudz, turpinot attīstīt Eiropas politikas un uzlabojot procesus un īstenošanu. Tomēr, kā jau norādīts divos EESK atzinumos (21)  (22), panākumi 11. panta noteikumu efektīvā īstenošanā un līdzdalības demokrātijas pilnīgā ieviešanā ir bijuši niecīgi.

5.8.

Tas attiecas arī uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), kas minēta 11. panta 4. punktā. Eiropas pilsoņu iniciatīvai vajadzētu būt vienam no galvenajiem instrumentiem, ar ko īsteno līdzdalības demokrātiju un aktīvu pilsoniskumu, taču pašreizējā formā tā lielā mērā ir neefektīva, un tās īstenošanas kārtība ir padziļināti jāpārskata.

5.9.

Horizontālās subsidiaritātes koncepcija jānostiprina un jāpaplašina, nākotnē to attiecinot arī uz citām politikas jomām, izmantojot strukturētu pilsonisko dialogu, piemēram, attiecībā uz vidi un patērētāju aizsardzību. Šādi tiktu palielināta pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju loma Eiropas procesos, sniedzot tām iespēju pilnībā iesaistīties attiecīgajās politikas jomās un tādējādi pārstāvības demokrātijas principu piepildīt ar saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, komitejai kā dalībvalstu organizētās pilsoniskās sabiedrības institucionālajam pārstāvim ES līmenī ir svarīga loma līdzdalības demokrātijas pilna potenciāla īstenošanā un pilsoniskā dialoga attīstīšanā un stiprināšanā, sadarbojoties ar ES iestādēm.

5.10.

Kā organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvim Eiropas līmenī komitejas funkcija ir trīskārša: i) atvieglot un atbalstīt dialogu starp pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijām un Eiropas iestādēm, ii) nodrošināt organizētas pilsoniskās sabiedrības noturīgu iesaistīšanu ES politiskajos procesos un iii) uzraudzīt LES 11. panta īstenošanu.

5.11.

Tādējādi komitejai ES iestāžu padomdevējas struktūras (23) statusā ir iespēja pilntiesīgi i) veicināt un koordinēt dialogu starp un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ii) būt par galveno starpnieku pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ES lēmumu pieņemšanas struktūru sadarbībā un iii) kalpot par efektīvu tiltu starp valstu un Eiropas līmeni. Līgumu pārskatīšanas gadījumā EESK aicinās nepārprotami atzīt šo lomu (24).

5.12.

Labāka regulējuma programmas atsākšana liecina par jaunā Komisijas sastāva vēlmi lielu uzmanību pievērst vērtēšanas darbam, šajā procesā lielā mērā iesaistot citas ES iestādes, valstu iestādes un pilsonisko sabiedrību. EESK kā padomdevējas iestādes līdzdalība politikas vērtēšanā ir būtiski svarīga, jo tā pamatojas uz EESK leģitīmo lomu ES iestāžu sistēmā: i) aizsargāt ES sasniegumus Eiropas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai un ii) brīdināt par šķēršļiem ES politikas un tiesību aktu īstenošanā vai iespējamiem trūkumiem šajā jomā.

5.13.

Īstenojot funkciju, kas komitejai uzticēta ar LES 13. panta 4. punktu, gan EESK 2012. gada 22. februāra protokolā par sadarbību ar Eiropas Komisiju, gan EESK 2014. gada 5. februāra sadarbības līgumā ar Eiropas Parlamentu ir atzīta būtiskā pievienotā vērtība, ko EESK var piešķirt tiesību aktu labākai izstrādei, visā ES politikas ciklā sniedzot pilsoniskās sabiedrības viedokli (25). Tādēļ EESK pieprasa, lai tās institucionālā loma tiktu skaidri atzīta ikvienā Iestāžu nolīguma par tiesību aktu labāku izstrādi pārskatīšanā (26).

5.14.

Lai sniegtu efektīvu ieguldījumu visa minētā īstenošanā, pašai EESK būtu pilnībā jāizmanto savs potenciāls un labāk jāīsteno sava loma, funkcionēšanas un darba metodes, kā arī operatīvā saikne ar nozīmīgākajām Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem. Sava darba nozīmi EESK palielina arī, ar Līgumiem uzticētās konsultatīvās funkcijas ietvaros vairāk pievēršoties ES prioritārās politikas pasākumu kopumam.

5.15.

Tādējādi EESK var sniegt ievērojamu ieguldījumu Lisabonas līguma potenciāla vairošanā tajās politikas jomās, kas tiešā veidā skar iedzīvotājus, un iespējamo trūkumu konstatēšanā, kam ir vajadzīgas izmaiņas un pielāgojumi attiecīgajās politikas jomās, lai labāk apmierinātu viņu vajadzības.