14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 268/8

Ziņotāja:

DARMANIN

1.1.

Salām ir tikai tām raksturīgas pazīmes, kas rada noteiktas grūtības; taču šīs pazīmes var izmantot un pavērt salām iespējas, ja viedas un ilgtspējīgas attīstības politiku īsteno, lai konkurences jomā salām nodrošinātu priekšrocības, ko rada ilgtspējīga izaugsme un kvalitatīvāka nodarbinātība.

1.2.

Saistībā ar viedas un ilgtspējīgas attīstības politikas izstrādi un īstenošanu būtu jāņem vērā arī salu īpatnības, jo īpaši to neaizsargātība pret klimata pārmaiņu ietekmi. Tāpēc ar politiku un iniciatīvām būtu jānodrošina, ka pasākumi, kuru mērķis ir panākt pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir atbilstoši integrēti visās jomās, lai tādējādi nodrošinātu, ka salas veido un stiprina noturību pret klimata pārmaiņām visās ekonomikas jomās.

1.3.

Lietpratīga politika, kuras mērķis ir viedas salas, nozīmētu, ka jāveic “pārbaude attiecībā uz salām”, proti, katrs ES pasākums būtu jāpārbauda, lai noteiktu tā ietekmi uz salām un noskaidrotu, vai pienācīgi ņemta vērā salu dimensija. EESK rosina Komisiju visos ģenerāldirektorātos ieviest šādas salu interesēm atbilstošas pārbaudes.

1.4.

EESK ierosina virkni pārdomātu politikas ieteikumu, lai atbalstītu viedas salas. Katrs ieteikums ir sīki paskaidrots un izklāstīts atzinuma 4.–11. punktā. Ieteikumi attiecas uz šādām jomām:

1.4.1.

Jāņem vērā, ka šo ieteikumu īstenošanu – atkarībā no kompetences un saistībām – kopīgi vai katrs atsevišķi uzņemas galvenokārt vietējais, reģionālais, valstu vai ES līmenis. Tādēļ ir būtiski panākt dažādu līmeņu sadarbību.

2.1.

Šajā atzinumā EESK pamatā izmanto salu definīciju, ko izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Tomēr jāatzīmē, ka atzinumā definīcijas darbības joma ir, no vienas puses, sašaurināta, ar salām saprotot vienīgi salas, kas ir Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) sastāvdaļa, bet, no otras puses, paplašināta, to attiecinot arī uz mazām un vidēja lieluma salām, kuras pašas ir valstis un vienlaikus Eiropas Ekonomikas zona dalībvalstis. Tas attiecas konkrēti uz Maltu, Kipru un Islandi.

2.2.

Ar terminu “viedās salas” EESK konkrēti atsaucas uz salu teritorijām, kas rada ilgtspējīgu vietējās ekonomikas attīstību un augstu dzīves kvalitāti, parādot izcilību vairākās svarīgās ilgtspējas jomās, kā ekonomika, mobilitāte, enerģētika, vide, IKT, ūdenssaimniecība, izglītība, cilvēkkapitāls, kā arī izcilība pārvaldības jomā.

3.1.

Eiropas salas dažkārt ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar kontinentālo Eiropu, jo tās ir izolētas un atrodas nomaļus. Tomēr ģeogrāfiskais stāvoklis rada gan lielas priekšrocības, gan arī trūkumus, un pašlaik salas paver arī ļoti plašas iespējas ne vien pašu, bet arī visas Eiropas izaugsmei un attīstībai. Tādēļ EESK rosina īstenot tādu lietpratīgu politiku un pārdomātas attīstības iniciatīvas ES, valstu un reģionālajā līmenī, kas ņemtu vērā arī salu īpatnības. Tomēr atbildība par lietpratīgiem politikas pasākumiem salās būtu jādala starp visiem minētajiem līmeņiem, un tā nebūtu jāuzņemas tikai vienai kategorijai. Ņemot vērā šo dalīto atbildību, bet ne tikai tās dēļ, EESK rosina izveidot salu ekspertu grupu, kas pārraudzītu politiku un tās piemērotību un ietekmi uz salām. Turklāt EESK iesaka izveidot atvērtu platformu salām, kura darbotos kā forums koordinācijai un rīcībai starp salām saistībā ar viedo salu mērķiem.

3.2.

Salu īpašās iezīmes bieži vien izraisa noteiktas sociālas īpatnības, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo cilvēki labāku iespēju meklējumos pārceļas uz kontinentu, grūtības, kas saistītas ar transportu, un dažreiz atstumtību. Tomēr dažām salām ir izdevies šos trūkumus pārvērst par priekšrocībām, izveidojot attiecīgas nišas un spējot atšķirties no pārējām.

3.3.

Ņemot vērā salu īpatnības, EESK aicina ES rīcībpolitikā iekļaut “pārbaudi attiecībā uz salām”, proti, katrs politikas pasākums būtu jāpārbauda, lai noteiktu tā ietekmi uz salām un noskaidrotu, vai pienācīgi ņemta vērā salu dimensija. EESK rosina Komisiju visos ģenerāldirektorātos ieviest šādas salu interesēm atbilstošas pārbaudes.

4.1.

Tā kā internets noteikti būs Eiropas izaugsmes joma, līdz 2020. gadam izvirzītie mērķi ir nodrošināt, ka 2020. gadā visi Eiropas iedzīvotāji var piekļūt platjoslas pieslēgumam un 2015. gadā 50 % iedzīvotāju veic pirkumus tiešsaistē.

4.2.

Saistībā ar to, ka līdz 2020. gadam ir paredzēts nodrošināt visaptverošu interneta pārklājumu, jānorāda uz infrastruktūras problēmām un to, ka daži reģioni, tostarp dažas salas, ievērojami atpaliek. Pašlaik vairākās salās, it īpaši visattālākajās salās, internets nav pietiekami izplatīts un sabiedrībai ir maz iespēju piekļūt internetam.

4.3.

Lai gan viens no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem bija līdz 2013. gadam nodrošināt interneta pārklājumu visā Eiropā, dažās salās šis mērķis vēl nav sasniegts galvenokārt infrastruktūras problēmu dēļ.

4.4.

Digitālās spējas ir viens no veidiem, kā salas var pārvarēt tādu šķērsli kā ģeogrāfiskā nošķirtība, ne tikai izmantojot iespējas, ko e-komercija paver uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), bet arī dodot sabiedrībai iespēju gūt lielāku labumu no vienotā tirgus.

4.5.

Tādēļ EESK rosina veikt konkrētus pasākumus gan Eiropas, gan valstu līmenī, lai

5.1.

Enerģētikas jomā Eiropa ir izvirzījusi mērķus līdz 2020., 2030. un 2050. gadam, lai kļūtu ilgtspējīgāka un ierobežotu fosilā kurināmā izmantošanu pieprasījuma pēc enerģijas apmierināšanai. Dažas ES salas ir atkarīgas ne tikai no fosilā kurināmā, kas vajadzīgs visu enerģijas vajadzību apmierināšanai, bet arī no noteiktām ierobežotām kurināmā piegādes metodēm.

5.2.

Tāpēc jo svarīgāk ir panākt, ka salās enerģija tiek izmantota ilgtspējīgāk. Salām pēc to būtības ir īpaši labas iespējas maksimāli izmantot okeāna enerģiju, vēja enerģiju un saules enerģiju.

5.3.

Ir veiksmes stāsti, kas liecina, ka salām ir iespējas kļūt neatkarīgām, proti, panākt, ka tās pašas spēj ilgtspējīgi apmierināt pieprasījumu pēc enerģijas. Piemēram, Samsē sala, kas atrodas Dānijas vidusdaļas piekrastē, ir Dānijas “atjaunīgo energoresursu sala” kopš 1997. gada. Izmantojot 11 uz sauszemes izvietotus vēja ģeneratorus, proti, atjaunīgus energoresursus, desmit gados tā spēja energoapgādes jomā kļūt pilnīgi neatkarīga. Arī Eljerro sala – viena no Kanāriju salām – 2014. gadā energoapgādes jomā kļuva pilnīgi neatkarīga, izmantojot vēja ģeneratoru un hidroelektrostacijās ražotu enerģiju.

5.4.

No atjaunīgiem energoresursiem Eiropas salas varētu gūt lielu labumu. Šī nozare mazina salu atstāto oglekļa dioksīda pēdu, un tā ir izaugsmes un nodarbinātības avots ne tikai pašā nozarē, bet arī citviet, kā liecina Samsē salas piemērs: sala ir kļuvusi par tūristu iecienītu galamērķi, jo energoapgādes jomā cenšas kļūt neatkarīga ilgtermiņā.

5.5.

Tādēļ EESK rosina gan Eiropas, gan valstu līmenī veikt pasākumus šādās jomās:

Šādās darbībās būtu jāņem vērā dažādās jūrās/okeānos esošo salu īpašie apstākļi.

6.1.

Transports ir īpaši sarežģīts jautājums cilvēkiem, kas dzīvo salās, kuras ir jūras ielenktas un ļoti atkarīgas no prāmjiem un aviosabiedrībām. Arī preču importa un eksporta jomā salas ir ļoti atkarīgas no jūras transporta. Tādēļ prāmju pakalpojumu sniedzēji saņem valsts atbalstu un subsīdijas, lai iedzīvotājiem daļēji mazinātu izmaksu slogu, ko rada pārvadājumi ar prāmi. Daudzi transporta uzņēmumi joprojām izmanto zemas kvalitātes degvielu, kas apdraud jūras transporta darbiniekus, vietējos iedzīvotājus un tūristus.

6.2.

Lai arī mobilitāte pilsētās ir atkarīga no plašas mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas, arvien biežāk tiek izmantotas ilgtspējīgāki pilsētas transporta veidi, piemēram, Lipāru salās tiek izmantoti zema emisijas līmeņa transportlīdzekļi. Salās ir lielākas iespējas hibrīdautomobiļu un elektromobiļu ieviešanai vai plašākai izmantošanai.

6.3.

EESK iesaka veikt pasākumus šādās jomās:

7.1.

Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta jūras nozaru ekonomikai un tās potenciālam. Jūrlietas ir ļoti svarīgas salām, jo tās ielenc jūra.

7.2.

Salas var gūt konkrētus ieguvumus no ES līmenī īstenotās jūrlietu politikas.

7.3.

EESK atkārtoti norāda, ka tā jau agrāk ir aicinājusi izstrādāt atzinumus par ES salu nozīmi saistībā ar jūrniecības tradīcijām un zinātību jūrniecības darbību jomā. ES salas bauda salīdzinošu priekšrocību, jo uz salām ir jūrnieki, kuriem ir paaudzēs mantotas zināšanas par jūrlietām, un šīs zināšanas nedrīkst izzust. Tomēr laikā, kad krastā ir augsts bezdarba līmenis, ES kuģniecības nozarē, kā zināms, trūkst jūrnieku, kurus varētu pieņemt virsnieku amatos ES flotē.

7.4.

EESK iesaka veikt pasākumus šādās jomās:

8.1.

Eiropas salas atrodas atšķirīgās attīstības pakāpēs, dažas joprojām ir tā dēvētajā MIRAB (Migration, Remittance, Aid and Bureaucracy) pakāpē (Bertram and Watters, 1985), citas ir SITE (Small Island Tourist Economies) pakāpē (McElroy, 2006), bet citas ir sasniegušas tā dēvēto PROFIT (People, Resources, Overseas, Finance, Transportation) pakāpi (Baldacchino, 2006).

8.2.

Daži skaidri labas prakses piemēri saistībā ar salām, kas sasniegušas PROFIT pakāpi:

8.3.

Salas ir konkurētspējīgākas, ja tās spēj atrast tirgus nišas un sasniegt tajās izcilību.

8.4.

Tādēļ EESK iesaka

9.1.

Salas ļoti bieži ir saistītas ar tūrismu (SITE pakāpe); lai arī tūrisms ir salām nozīmīga nozare, tā nedrīkst būt vienīgā vai galvenā nozare un atbilstoša uzmanība ir jāvelta rūpniecībai kopumā.

9.2.

Nišas tūrisms sniedz salām nenoliedzamas priekšrocības konkurencē ar pieejamākām teritorijām Eiropas kontinentālajā daļā. Taču nišas tūrisms ne vienmēr ir dārgāks tūrisms. Šajā sakarā salu pieejamība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu pieejamību no finanšu, attāluma un arī transporta viedokļa, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības prasības.

9.3.

Tādēļ EESK iesaka

10.1.

Ūdens apsaimniekošanas jomā salas saskaras ar līdzīgām problēmām, kā ūdens trūkums, ūdens kvalitātes pazemināšanās, neatbilstošas ūdens apsaimniekošanas metodes (piemēram, resursu pārmērīga izmantošana) un tūrisma izraisīta pieprasījuma palielināšanās.

10.2.

Vulkāniskajās salās ūdens resursu apsaimniekošanai pievienojas dimensija, kurai parasti nepievēršas ūdens apsaimniekošanas politikā: ūdens avotu piemērotība no veselības aizsardzības viedokļa.

10.3.

Tādēļ EESK iesaka ūdens apsaimniekošanas politikā īpašu uzmanību veltīt salu īpatnībām, jo salu vajadzības bieži saistītas ar

11.1.

Daudzi uzskata, ka izglītība ir būtisks aspekts, kas ietekmē dzīves līmeņa paaugstināšanu. Tas jo īpaši attiecas uz salām. Terciārās izglītības iestādes, kas atrodas salās, bieži sasniedz izcilību noteiktās jomās, un tas atspoguļo nišas pieeju, taču būtu jānodrošina, ka salu iedzīvotājiem ir iespējas iegūt arī vispārēju augstāko izglītību.

11.2.

Tādēļ būtu vairāk jāizmanto digitālās pasaules potenciāls, lai nodrošinātu, ka salu iedzīvotājiem mācīšanās iespējas un izglītība ir tikpat pieejamas kā cilvēkiem, kas dzīvo Eiropas kontinentālajā daļā. Spilgts digitālās pasaules pavērto iespēju piemērs ir Kiklādu salas, kur mācību vajadzībām plaši izmanto telekonferences.

11.3.

Salas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, tāpēc mūžizglītību var un pat vajadzētu ņemt vērā politikas un prakses pasākumos, lai noturētu tādu darbaspēku, kam ir ne tikai augsts nodarbināmības līmenis, bet arī vēlme palikt turpmākai dzīvei uz salas.

11.4.

Tādēļ EESK iesaka politikā