Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013AE5084

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010” COM(2013) 312 final – 2013/0164 (COD)

OV C 67, 6.3.2014, p. 88–91 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/88


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010”

COM(2013) 312 final – 2013/0164 (COD)

2014/C 67/17

Ziņotājs: IOZIA kgs

Eiropas Parlaments 2013. gada 1. jūlijā un Padome 2013. gada 6. septembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010

COM(2013) 312 final – 2013/0164 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2013. gada 2. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 493. plenārajā sesijā, kas notika 2013. gada 16. un 17. oktobrī (16. oktobra sēdē), ar 144 balsīm par,1 balsi pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010, lai gan Komisija to ir izstrādājusi aptuveni gadu vēlāk, nekā paredzēts 2011. gadā izstrādātās programmas optimālajā grafikā.

1.2

EESK īpaši atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir atbalstījuši tās stingro nostāju iekļaut programmas GMES, kas tagad pārdēvēta par Copernicus, finansējumu daudzgadu finanšu shēmā; tas ļaus programmu efektīvi īstenot, kaut gan jāatzīmē, ka tai piešķirts par gandrīz 2 miljardiem EUR mazāk līdzekļu, nekā sākotnēji bija paredzēts. Šis samazinājums varētu apdraudēt programmu kopumā. Komisija ir parādījusi, ka tā elastīgi spēj radikāli mainīt savu pārliecību.

1.3

EESK vēlreiz apstiprina stingru un pārliecinošu atbalstu Eiropas Savienības kosmosa programmām. Programmā “Apvārsnis 2020” iekļautās pamatprogrammas Galileo un Copernicus atbalsta inovāciju spējas un tehnoloģiju attīstību un ļauj saglabāt Eiropas kosmosa nozares pārākumu salīdzinājumā ar starptautiskiem konkurentiem, kā arī palīdz veidot labvēlīgu vidi ar zināšanām un pētniecību saistītu augstas kvalifikācijas darba vietu radīšanai.

1.4

Atlikuši vairs tikai daži mēneši pirms Sentinel konstelācijas pirmā satelīta palaišanas, tāpēc EESK aicina Komisiju skaidri noteikt programmas Copernicus pārvaldību, kas pašlaik ir diezgan neskaidra. EESK uzskata, ka kosmosa un meteoroloģisko programmu pārvaldības procesā un programmas vispārējā pārvaldībā noteikti jāiesaista divi galvenie Eiropas kosmosa politikas dalībnieki — EKA un Eumetsat. Komisijas apsvērumos tas nav skaidri norādīts. Regulas priekšlikuma 12. panta 4. un 5. punkts būtu jāgroza, paredzot formulējumā nevis iespējamību (“var (…) uzticēt”), bet konkrētību (“uztic”).

1.5

EESK tāpat kā daudzos iepriekšējos gadījumos pauž bažas par tādu deleģētu aktu izmantošanu, kas neatbilst LESD noteikumu garam attiecībā uz tiesībām izmantot deleģētas pilnvaras ierobežotā laikposmā un nebūtisku darbību veikšanai. Visiem deleģētajiem aktiem jābūt pamatotiem tā, lai visām ieinteresētajām pusēm ietvarstruktūra būtu skaidra.

1.6

EESK iesaka detalizētāk izstrādāt iepirkuma noteikumus uzņēmumiem, kas vēlas piedalīties programmas Copernicus pasākumos. Šādos noteikumos pienācīgi jāņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu prasības atbilstoši saistībām, ko tie uzņēmušies ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (SBA) un ar iekšējā tirgus attīstības prognozēm, kas izriet no Vienotā tirgus akta (SMA). Ir īpaši svarīgi izstrādāt skaidru un stabilu tiesisko regulējumu attiecībā uz privātiem ieguldījumiem.

1.7

EESK piekrīt programmas Copernicus iespējamā ekonomiskā potenciāla novērtējumam un tās saskaņotībai ar programmas “Eiropa 2020” mērķiem un pauž cerību, ka izskatāmā regula tiks ātri apstiprināta, lai no 2014. gada janvāra varētu uzsākt daudzgadu finanšu shēmā plānotās darbības. EESK vēlas, lai tiktu būtiski pastiprināts atbalsts Copernicus programmas lejupējām darbībām, — tās šobrīd ir precīzi definētas mērķos, taču nav paredzētas instrumentos, kas būtu jāiekļauj regulā, uzticot Komisijai konkrētus uzdevumus.

1.8

EESK uzskata, ka nolūkā iesaistīt pēc iespējas lielāku skaitu uzņēmumu ir svarīgi nodrošināt platformu, kas ļautu efektīvi stimulēt ieguldījumus, nodarbinātību un attīstību. Tāpēc EESK uzskata, ka rīcībā nodotajiem datiem jābūt brīvi pieejamiem un bez maksas visiem Eiropas operatoriem, un uzskata, ka ir noteikti jāuzsāk sarunas ar trešām valstīm, lai noteiktu pilnīgas savstarpējības režīmu ar to valstu nozarēm, kuru rīcībā ir dati. EESK uzskata, ka šādu nolīgumu neesamības gadījumā būtu lietderīgi minēto valstu nozarēm piemērot licencēšanas sistēmu, kas būtiski ierobežotu piekļuvi programmas Copernicus datiem. Brīvas piekļuves režīms būtu jānodrošina visām jaunattīstības valstīm, kā arī visām ārkārtas situācijā nonākušajām valstīm.

1.9

Ņemot vērā ievērojamās finanšu investīcijas un datu sensitivitāti, EESK piekrīt, ka Eiropas Savienībai jākļūst par sistēmas īpašnieci. Komiteja norāda, ka ierosinātajā regulā nav konkretizēta ar minētā īpašuma pārvaldību un īpašumtiesību nodošanu saistītā kārtība, izmaksas un turpmākā atbildība. Komiteja atzinīgi vērtētu lielāku skaidrību šajā jautājumā.

1.10

EESK mudina visas Eiropas iestādes, it īpaši Eiropas Parlamentu, kuram pirms darbības beigšanas līdz nākamajām vēlēšanām ir atlikušas tikai dažas darba sesijas, nekavējoties apstiprināt izskatāmo regulu, ieviešot tajā ierosinātos uzlabojumus, un tādējādi ļaut turpināt Copernicus programmu. Ja programmu laikus neapstiprinās, ir reāls un konkrēts risks, ka tai tiks atņemts finansējums.

2.   Ievads

2.1

Ar izskatāmo regulu tiks izveidots atbilstošs tiesiskais regulējums Eiropas Zemes novērošanas programmas GMES (globālā vides un drošības novērošana) pārvaldībai un finansējumam tās jaunajā darbības posmā, sākot ar 2014. gadu. Šajā nolūkā tiek atcelta Regula (ES) Nr. 911/2010, ar ko programma tika izveidota un kas ir spēkā līdz 2013. gada beigām.

2.2

Ar izskatāmo regulu programmu GMES arī oficiāli pārdēvē par Copernicus.

2.3

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 189. pantu, priekšlikumā jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ietverti šādi punkti:

1)

nosaukuma maiņa uz Copernicus;

2)

GMES pārvaldība tās darbības posmā, piešķirot Komisijai tiesības deleģēt darbības virknei operatoru;

3)

finansēšana 2014.–2020. gadā.

2.4

Kā apkopots paziņojumā, “Copernicus ir strukturēta sešos pakalpojumos: jūras vides, atmosfēras, zemes un klimata pārmaiņu novērošana, kā arī atbalsts ārkārtas situāciju pārvaldībai un drošībai. Copernicus izmanto datus, kas iegūti no satelītiem un in situ sensoriem, piemēram, bojām, baloniem vai gaisa sensoriem, lai nodrošinātu laicīgu un drošticamu pievienotās vērtības informāciju un paredzētu laikapstākļus, sniedzot atbalstu, piemēram, lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, zemes izmantošanai un pilsētu plānošanai, cīņai ar mežu ugunsgrēkiem, reaģēšanai uz katastrofām, jūras transporta un gaisa piesārņojuma novērošanai. Tāpat Copernicus sniedz ieguldījumu ekonomikas stabilitātē un izaugsmē, veicinot komerciālus pielietojumus (tā dēvētos lejupējos pakalpojumus) daudzās un dažādās nozarēs, nodrošinot pilnīgu un atklātu piekļuvi Copernicus novērošanas datiem un informācijas produktiem. Tā ir viena no programmām, kas jānodrošina saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” — Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, un tā tika iekļauta “Eiropa 2020” rūpniecības politikas iniciatīvā, jo tā sniedz labumu virknei Savienības politikas virzienu”.

2.5

Kosmosa infrastruktūras finansējums līdz šim ir bijis aptuveni 3,2 miljardi EUR, ko galvenokārt nodrošināja EKA (vairāk nekā 60 %) un ES fondi Septītās pamatprogrammas ietvaros (aptuveni 30 %).

2.6

Lielo izmaksu dēļ dalībvalstis atsevišķi nevar nodrošināt finansējumu darbības posmā, kurā paredzēta gan datu izmantošana, gan kosmosa infrastruktūras atjaunošana. Tādēļ ar šo regulu ES uzņemas atbildību par Copernicus/GMES darbības posmu un tās finansēšanu 3 786 miljonu EUR apmērā (2011. gada cenās).

2.7

Paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” [COM(2011) 500 final, 2011. gada 29. jūnijs] Komisija ierosināja laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam izslēgt GMES finansējumu no daudzgadu finanšu shēmas.

2.8

EESK stingri iebilda pret Komisijas priekšlikumu, t. i., pret GMES programmas izvēršanai un pabeigšanai nepieciešamā finansējuma novirzīšanu uz ārpusi, to iekļaujot ad hoc fondā (1).

2.9

Parlaments ar 2012. gada 16. februāra rezolūciju P7_TA(2012)0062 noraidīja šo pirmo priekšlikumu par ārējo finansējumu. Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumos par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) paredzēts programmu finansēt no finanšu shēmas apakšpozīcijas 1.a, DSF regulā nosakot maksimālo saistību līmeni 3 786 miljonu EUR apmērā (2011. gada cenās).

2.10

Arī valstu kosmosa aģentūrām ir izveidotas savas Zemes novērošanas sistēmas. Komisija savā paziņojumā atzīmē, ka tās tomēr vēl nav radušas sadarbības iespējas, kas vides novērošanas jomā nodrošinātu ilgtspējīgu darbības programmu finansēšanu. Ņemot vērā pieaugošo politisko spiedienu uz valsts iestādēm, no kurām tiek prasīts vides, drošības un klimata pārmaiņu jomā pieņemt informētus lēmumus, un vajadzību ievērot starptautiskus nolīgumus, ir svarīgi turpināt šādu novērošanu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1

Copernicus/GMES kosmosa infrastruktūru no 2005. gada līdz šai dienai ar gandrīz 2 miljardu EUR liela neatkarīga finansējuma palīdzību ir izvērsusi EKA, un aptuveni 1 miljards EUR saņemts no ES fondiem Septītās pamatprogrammas kosmosa tematiskās jomas un no sākotnējās darbības programmas; kopējie līdz 2013. gada beigām plānotie tēriņi, ieskaitot jau iztērēto summu, ir 3,2 miljardi EUR.

3.2

Regulas priekšlikuma 17. apsvērumā atzīmēts, ka, ņemot vērā programmas apmērus, tās īstenošana būtu jādeleģē iestādēm, kurām ir atbilstīgas tehniskās un profesionālās spējas, no kurām dažas ir minētas turpmākajā 18. apsvērumā. Tāpēc, lai darbības posms būtu veiksmīgs, ar izskatāmo regulu saistītajos pārvaldības nolīgumos jāņem vērā Eiropā satelītu un satelītu datu izmantošanas jomā pieejamā faktiskā kapacitāte. 18. apsvērumā nav minēti divi galvenie dalībnieki, kuriem Eiropā ir programmas darbības un pārvaldības kapacitāte satelītu jomā — EKA un Eumetsat.

4.   Īpašas piezīmes

4.1

Dažas Eiropas dalībvalstis kosmosa jomā ir apvienojušās divās lielās organizācijās — EKA un Eumetsat. EKA, kuras budžets ir vairāk nekā 4 miljardi EUR gadā un kurā ir aptuveni 2 250 darbinieku (2011. gadā), ir izstrādājusi un izmantojusi virkni nozīmīgu vides satelītu (ERS, Envisat, Cryosat, SMOS, GOCE, SWARM) un izstrādājusi Eiropas meteoroloģiskos satelītus Meteosat, otrās paaudzes Meteosat un Met-OP. EKA uzglabā un izplata arī datus par citu partneru daudzajām misijām (trešo pušu misijas). Savukārt Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija Eumetsat, kuras budžets ir aptuveni 300 miljoni EUR gadā un kurā strādā 280 darbinieku (2011. gadā), ir specializējusies apstrādāt un izplatīt meteoroloģiskos datus.

4.2

Papildus šīm divām lielajām organizācijām Eiropas kosmosa politikā ir iesaistītas citas Eiropas Savienības aģentūras, kas norādītas šajā tabulā (2).

Aģentūra

Galvenā darbības joma

Budžets un darbinieku skaits (2007. gadā)

Eiropas GNSS aģentūra (GSA)

Vada Eiropas satelītu navigācijas programmas (piem., Galileo)

EUR 5,4 miljoni (2009. gadā), 50 darbinieki

Eiropas Savienības Satelītcentrs (EUSC)

Atbalsta ES satelītattēlu analīzē

EUR 16 miljoni (2011. gadā), 100 darbinieki

Eiropas Vides aģentūra (EVA)

Vides jautājumu integrēšana ekonomikas politikā

EUR 41 miljons (2012. gadā), 220 darbinieki

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)

Tehniskā un zinātniskā palīdzība ES tiesību aktu izstrādāšanā attiecībā uz jūras drošumu, drošību un piesārņojumu

EUR 54 miljoni (2010. gadā), 200 darbinieki

FRONTEX

Dalībvalstu operatīvā koordinācija attiecībā uz robežu drošību

EUR 22 miljoni (+ EUR 13 miljonu rezerve), 170 darbinieki

Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA)

Sadarbība aizsardzības spēju un bruņojuma jomā

EUR 31 miljons (2010. gadā), 100 darbinieki

Eiropas Pētniecības padome (EPP)

Daļa no Septītās pamatprogrammas. Atbalsta zinātniskos pētījumus un izcilību Eiropā

EUR 32 miljoni (2009. gadā), 220 darbinieki

Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Veic daudzu Septītās pamatprogrammas programmu novērtēšanu un pārvaldību

EUR 31 miljons (2009. gadā), 349 darbinieki

4.3

Iepriekš minētie skaitļi liecina par Eiropas Savienības aģentūru, EKA un Eumetsat esošajām operatīvajām spējām satelītu jomā. Attiecībā uz programmas prasībām Komisijai būtu jāņem vērā visi esošie resursi un profesionālās spējas.

4.4

18. apsvērumā starp dalībniekiem, kas ieviesīs Copernicus, nav skaidri minētas ne EKA, ne Eumetsat. Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā 11. pantu, tās ir jāiekļauj.

4.5

Regulas priekšlikuma 12. panta 4. un 5. punkts būtu jāgroza, paredzot formulējumā nevis iespējamību (“var (…) uzticēt”), bet konkrētību (“uztic”).

4.6

Komisija 2. panta 1. punkta (b) apakšpunktā un 4. punkta (b) apakšpunktā noteikusi, ka ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības mērķi ir vieni no Copernicus programmas galvenajiem mērķiem.

4.7

EESK tam piekrīt, taču aicina šajā nolūkā paredzēt konkrētas un atbilstīgas iniciatīvas, lai to būtu iespējams īstenot. It īpaši tas nepieciešams saistībā ar konkrētiem praktiskiem pasākumiem (lejupējās darbības), kas nosaka ražošanas darbību pievienoto vērtību. Izplatīšana, stimuli izstrādāt lietojumprogrammas sistēmas sagādātājiem datiem, informēšana par Copernicus potenciālu — tie visi ir nozīmīgi pasākumi, kas būtu jāiekļauj regulā, ar skaidru atsauci uz darbībām, kas jāveic, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Briselē, 2013. gada 16. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  OV C 299, 14.10.2012., 72. lpp.

(2)  Avots: PACT-European Affairs.


Top