5.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 33/125

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par drošības skeneru izmantošanu ES lidostās (COM(2010)0311),

—

ņemot vērā tā 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par aviācijas drošības pasākumu un ķermeņa skeneru ietekmi uz cilvēktiesībām, privātumu, personas cieņu un datu aizsardzību (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regulu (EK) Nr. 272/2009, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā (3),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 4. marta Regulu (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (4),

—

ņemot vērā Piekto Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Regulas (EK) Nr. 2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā īstenošanu (COM(2010)0725),

—

ņemot vērā 2010. gada 5. maija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aviācijas drošības nodevām (5),

—

ņemot vērā Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikumu 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9),

—

ņemot vērā Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvu 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (10),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas atzinumu attiecībā uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par drošības skeneru izmantošanu ES lidostās,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7–0216/2011),

A.

tā kā „drošības skeners” ir vispārējs termins, ko izmanto tādas tehnoloģijas raksturošanai, ar kuru iespējams konstatēt apģērbā paslēptus metāla un nemetāla priekšmetus; tā kā atklāšanas efektivitāte ir atkarīga no skenera spējas noteikt jebkādu aizliegtu priekšmetu, kas varētu būt paslēpts skenējamās personas apģērbā;

B.

tā kā ES tiesiskais regulējums aviācijas drošības jomā paredz dažādas skenēšanas metodes un tehnoloģijas, kuras tiek uzskatītas par tādām, ar ko var konstatēt apģērbā paslēptus priekšmetus, un no kurām dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākas; tā kā drošības skeneri patlaban nav iekļauti šajā sarakstā;

C.

tā kā vairākas dalībvalstis patlaban kā pagaidu pasākumu — ne ilgāk kā 30 mēnešus — lieto drošības skenerus savās lidostās, izmantojot savas tiesības veikt pārbaudes ar jaunām tehnoloģijām (Komisijas Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikuma 12. nodaļas 8. punkts);

D.

tā kā dalībvalstīm ir tiesības piemērot stingrākus pasākumus nekā ES tiesību aktos noteiktie kopīgie pamatstandarti un tāpēc tās drīkst savā teritorijā ieviest drošības skenerus; tā kā tādā gadījumā tām jārīkojas, pamatojoties uz riska novērtējumu un ievērojot ES tiesību aktus; tā kā šiem pasākumiem ir jābūt atbilstīgiem, objektīviem, nediskriminējošiem un samērīgiem ar risku, kura novēršanai tie ir paredzēti (Regulas (EK) Nr. 300/2008 6. pants);

E.

tā kā dalībvalstīm nevienā no iepriekš minētajiem diviem gadījumiem, ieviešot drošības skenerus, nav iespējams veikt pienācīgu „vienas pieturas” drošības pārbaudi; tā kā, pašreizējam stāvoklim nemainoties, dalībvalstīm piemērojamie darbības nosacījumi nebūs vienādi un tāpēc tie neatbildīs pasažieru interesēm;

F.

tā kā diskusijai par drošības skeneriem nevajadzētu notikt atrauti no vispārējām debatēm par integrētu vispārējo drošības politiku attiecībā uz Eiropas lidostām;

G.

tā kā veselība ir saglabājama vērtība un tiesības uz to ir jāaizsargā; tā kā pakļaušana jonizējošam starojumam rada risku, no kura būtu jāizvairās; tā kā tāpēc Eiropas Savienībā nevajadzētu atļaut lietot skenerus, kuros izmanto jonizējošo starojumu, kam ir kumulatīva un cilvēka veselībai bīstama iedarbība;

H.

tā kā gan ES, gan dalībvalstu tiesību aktos jau ir paredzēti noteikumi par aizsardzību pret veselības apdraudējumu, ko var izraisīt jonizējoša starojuma tehnoloģiju izmantošana, un par šāda starojuma iedarbības ierobežojumiem; tā kā tāpēc skeneri, kuros izmanto jonizējošo starojumu, Eiropas Savienībā būtu jāaizliedz;

I.

tā kā Komisija ir apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, 29. panta darba grupu un Eiropas Savienības Pamattiesību aizsardzības aģentūru un šo institūciju atbildēs ir minēti svarīgi aspekti par nosacījumiem, ar kādiem drošības skeneru izmantošana lidostās atbilstu pamattiesību aizsardzības principiem;

J.

tā kā, pirms varētu apspriest drošības skeneru ieviešanu, ir jānovērš bažas par veselību, tiesībām uz privātumu, domas, apziņas un reliģijas brīvību, nediskrimināciju un datu aizsardzību gan attiecībā uz tehnoloģiju, gan tās izmantošanu;

K.

tā kā drošības skeneriem vajadzētu ne tikai nodrošināt augstāku drošības līmeni salīdzinājumā ar pašreizējo aprīkojumu, bet arī paātrināt pasažieru pārbaudi un samazināt gaidīšanas laiku;

L.

tā kā Padome joprojām nav paudusi savu nostāju par Parlamenta nostāju attiecībā uz direktīvu par aviācijas drošības nodevām;

M.

tā kā izlūkošanas dienestu nesen atklāto teroristisko plānu mērķis bija uzbrukumu veikšanai izmantot kravu pārvadājumus;

N.

tā kā ne tikai pasažieru, bet arī kravu un pasta sūtījumu pārvadājumiem ir jāpiemēro atbilstīgi drošības pasākumi;

O.

tā kā pasažieru lidmašīnās iekrautās kravas un pasts ir teroristu uzbrukumu mērķis; tā kā kravu un pasta drošības līmenis ir ievērojami vājāks nekā pasažieru drošības līmenis un tāpēc ir jāpastiprina drošības pasākumi attiecībā uz kravām un pastu, ko iekrauj pasažieru lidmašīnās;

P.

tā kā drošības pasākumi attiecas ne tikai uz lidostām, bet uz visu piegādes ķēdi;

Q.

tā kā aviācijas drošības jomā pasta operatoriem ir svarīga nozīme pasta un paku sūtījumu pārvaldībā un tā kā tie saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem ir ieguldījuši lielus naudas līdzekļus un ieviesuši jaunas tehnoloģijas, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskiem un Eiropas drošības standartiem;

R.

tā kā aviācijas drošības pasākumu saskaņošana starptautiskā mērogā ir nepieciešama, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, tajā pašā laikā novēršot atkārtotas pasažieru pārbaudes, kas rada ierobežojumus un papildu izmaksas;

S.

tā kā sākotnējām un turpmākām drošības darbinieku mācībām ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu augstu aviācijas drošības līmeni, kam savukārt jābūt saderīgam ar attieksmi pret pasažieriem, saglabājot viņu cilvēcisko cieņu un aizsargājot viņu personas datus;

T.

tā kā, pārskatot Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvu 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (11), tajā vajadzētu integrēt drošības personālam piemērojamos sociālos, izglītības un apmācības standartus;

1.

uzskata, ka ir vajadzīga integrēta pieeja aviācijas drošības jomā ar „vienas pieturas” drošības pārbaudi, lai pasažierus, bagāžu un kravas, tiem pārvietojoties no vienas ES lidostas uz citu, nevajadzētu pārbaudīt atkārtoti;

2.

uzskata, ka dažas efektīvas un ātras pasažieru pārbaudes metodes ar skeneriem, ņemot vērā kontrolpunktos patērēto laiku, rada pievienoto vērtību aviācijas drošības jomā;

3.

aicina Komisiju izpētīt, vai aviācijas drošības jomā sprāgstvielu, tostarp cietu vielu, atklāšanai var izmantot citas metodes;

4.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt integrētu risku analīzes sistēmu attiecībā uz pasažieriem, kurus pamatotu iemeslu dēļ var turēt aizdomās par drošības apdraudējumu, kā arī bagāžas un kravas pārbaudei, pamatojoties uz visu pieejamo, ticamo informāciju, īpaši to, ko sniegusi policija, izlūkošanas dienesti, muita un transporta uzņēmumi; uzskata, ka, lai nodrošinātu efektivitāti, informācija jāizplata visā sistēmā, taču pilnībā ievērojot ES Pamattiesību hartas 21. panta noteikumus par diskriminācijas aizliegumu un saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu aizsardzību;

5.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt efektīvu sadarbību, drošības pārvaldību un informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām iestādēm un dienestiem, kā arī starp varas iestādēm, drošības un gaisa pārvadājumu uzņēmumiem Eiropas un valsts līmenī;

6.

aicina Komisiju regulāri pārskatīt atļauto pārbaudes metožu sarakstu, kā arī to piemērošanas nosacījumus un obligātos standartus, ņemt vērā iespējamās problēmas, praktisko pieredzi un tehnoloģiju attīstību, lai saskaņā ar šo attīstību nodrošinātu augstu atklāšanas efektivitāti un pasažieru un darbinieku tiesības un intereses;

7.

uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret terorismu un organizēto noziedzību, kas apdraud Eiropas Savienības drošību, kā jau noteikts Stokholmas programmā, un šajā nolūkā atbalsta tikai tādu drošības pasākumu izmantošanu, kuri ir izstrādāti teroraktu novēršanai un paredzēti tiesību aktos, ir efektīvi, nepieciešami brīvā un atklātā demokrātiskā sabiedrībā, samērīgi ar sasniedzamo mērķi un pilnībā atbilst ES Pamattiesību hartai un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; no jauna atgādina, ka ļoti nozīmīga ir pilsoņu uzticība savas valsts iestādēm un ka tāpēc jāpanāk pareizs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt drošību un garantēt pamattiesības un brīvības;

8.

šajā sakarībā uzsver, ka jebkuram terorisma apkarošanas pasākumam būtu pilnībā jāatbilst Eiropas Savienības pamattiesībām un pienākumiem, kuri vajadzīgi demokrātiskā sabiedrībā, un ka tam jābūt samērīgam, noteikti nepieciešamam, paredzētam tiesību aktos un tādējādi tam jāaprobežojas ar konkrēto mērķi;

9.

aicina Komisiju ierosināt drošības skenerus iekļaut atļauto pārbaudes metožu sarakstā ar nosacījumu, ka to dara, vienlaikus pieņemot atbilstīgus noteikumus un kopīgus obligātos standartus šo iekārtu lietošanai, kā noteikts šajā rezolūcijā, un tikai tādā gadījumā, ja vispirms ir veikts ietekmes novērtējums, ko Eiropas Parlaments pieprasīja 2008. gadā un kas apliecina, ka iekārtas neapdraud pasažieru veselību, personas datus, pasažieru cilvēcisko cieņu un privātumu un šo skeneru efektivitāti;

10.

uzskata, ka drošības skeneru lietošana jāreglamentē ar kopīgiem ES noteikumiem, procedūrām un standartiem, kas paredz ne tikai atklāšanas efektivitātes kritērijus, bet arī ietver piesardzības pasākumus pasažieru, darbinieku, apkalpes locekļu un drošības personāla veselības, pamattiesību un interešu aizsardzībai;

11.

uzskata, ka drošības skeneri būtu jāizmanto, lai paātrinātu pārbaudes norisi un tempu lidostās un samazinātu neērtības pasažieriem, un tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā šo aspektu savā tiesību akta priekšlikumā;

12.

īpaši ierosina, ka Komisijai pēc tam, kad būs ieviesti drošības skeneru lietošanas kopīgie standarti, tie būtu regulāri jāpārskata un, ja vajadzīgs, noteikumi par veselības, privātuma, personas datu un pamattiesību aizsardzību jāpielāgo tehnoloģiju attīstībai;

13.

uzskata, ka terorisma draudu pieauguma dēļ valsts iestādēm ir jānodrošina demokrātiskas sabiedrības pieprasītie aizsardzības un preventīvie pasākumi;

14.

uzskata, ka drošības skeneri ir efektīvāki nekā pašlaik izmantotie metāla detektori, it īpaši lai atklātu nemetāla priekšmetus un šķidrumus, taču manuālās pārbaudes metode var provocēt lielāku aizkaitinājumu, prasīt vairāk laika un radīt iebildumus biežāk nekā skeners;

15.

uzskata, ka drošības skeneru izmantošana, nodrošinot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, ir labāka salīdzinājumā ar mazāk stingrām metodēm, kas negarantē līdzīgu aizsardzības līmeni; atgādina, ka aviācijas drošības jomā mūsu galvenajām prioritātēm arī turpmāk vajadzētu būt izlūkošanas (plašā nozīmē) un labi izglītotu lidostas drošības darbinieku izmantošanai;

16.

uzskata, ka bažas un prasības attiecībā uz privātumu un veselību nevar atrisināt ar pašreiz pieejamām tehnoloģijām un metodēm; uzskata, ka pašlaik izstrādē esošās tehnoloģijas ir daudzsološas un ka vajadzētu izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas;

17.

uzskata, ka drošības skeneru ierīkošana vai lēmums tos neierīkot ir ES dalībvalstu ziņā un tām ir brīva izvēle; tomēr uzskata, ka skeneru izmantošana turpmāk ir jāsaskaņo, lai izveidotu vienotu Eiropas aviācijas drošības telpu;

18.

uzskata, ka tad, ja ES dalībvalstis ierīko drošības skenerus, tiem jāatbilst obligātajiem standartiem un prasībām, ko noteikusi ES attiecībā uz visām dalībvalstīm, neskarot valstu tiesības piemērot stingrākus pasākumus;

19.

uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāpaplašina kontrolpunktu un drošības darbinieku skaits, lai nodrošinātu, ka pasažieri necieš drošības skeneru uzstādīšanas dēļ;

20.

uzskata, ka jāļauj pārbaudāmām personām izvēlēties — izmantot drošības skenerus vai ne; atteikšanās gadījumā viņi būtu jāpārbauda ar alternatīvām pārbaudes metodēm, kas nodrošina tādu pašu efektivitāti kā drošības skeneri un pilnībā respektē viņu tiesības un cieņu; uzsver, ka šādas atteikšanās dēļ nevajadzētu rasties nekādām aizdomām pret pasažieri;

21.

atgādina, ka Eiropas un dalībvalstu tiesību akti jāpiemēro īpašā saskaņā ar zemākā saprātīgi sasniedzamā līmeņa (ALARA) principu;

22.

aicina dalībvalstis izmantot tehnoloģiju, kas vismazāk kaitē cilvēka veselībai un kas sniedz pieņemamus risinājumus attiecībā uz sabiedrības bažām par privātuma aizsardzību;

23.

uzskata, ka nav pieņemama cilvēku pakļaušana dozētam kumulatīvam jonizējošam starojumam; tāpēc ir pārliecināts, ka būtu nepārprotami jāaizliedz drošības pārbaudēs lietot jebkādu tehnoloģiju, kurā izmantots jonizējošais starojums;

24.

aicina Komisiju nākamajā pētniecības pamatprogrammā izvērtēt iespēju izmantot tehnoloģiju, kas ir pilnīgi nekaitīga visiem sabiedrības locekļiem un tajā pašā laikā garantē aviācijas drošību;

25.

aicina dalībvalstis regulāri uzraudzīt drošības skeneru iedarbības ietekmi ilgtermiņā, ņemot vērā jaunākos zinātnes sasniegumus, un pārbaudīt, vai aprīkojums ir pareizi uzstādīts un tiek pienācīgi izmantots un ekspluatēts;

26.

uzstāj, ka pienācīgi jāņem vērā īpašie gadījumi un ka jābūt godīgai un individuālai attieksmei pret veselības un saziņas spēju ziņā neaizsargātākiem pasažieriem, piemēram, grūtniecēm, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem un personām ar medicīniskiem implantiem (piemēram, ortopēdiskajām protēzēm un elektrokardiostimulatoriem), kā arī personām, kurām līdzi ir medikamenti un/vai medicīniskās ierīces, kas vajadzīgas veselības uzturēšanai (piemēram, šļirces, insulīns);

27.

uzskata, ka vajadzētu izmantot tikai stilizētās figūras, un uzstāj, ka nedrīkstētu radīt ķermeņa attēlus;

28.

uzsver, ka skenēšanas procesā radušos datus drīkst izmantot tikai aizliegtu priekšmetu atklāšanai, ka tos var izmantot tikai skenēšanas procesam nepieciešamajā laikā, ka tie ir jāiznīcina uzreiz, tiklīdz katra persona ir izgājusi drošības pārbaudi, un tos nevar uzglabāt;

29.

uzskata, ka darbības noteikumiem ir jānodrošina, ka tiek piemērota nejaušās atlases metode un pasažierus nedrīkst izvēlēties pārbaudei ar drošības skeneri, pamatojoties uz diskriminējošiem kritērijiem;

30.

uzsver, ka procedūrā, kad izvēlas skenējamās personas vai persona atsakās no drošības pārbaudes, nav pieņemama nekāda veida profilu izveide, pamatojoties, piemēram, uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, tautību, ģenētiskajām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību;

31.

uzskata, ka visos drošības skeneros būtu jāizmanto stilizēta cilvēka figūra, lai aizsargātu pasažieru identitāti un nodrošinātu, ka viņus nevar identificēt pēc jebkādas viņu ķermeņa daļas attēliem;

32.

uzsver, ka izmantotajai tehnoloģijai nav nepieciešama datu arhivēšanas vai saglabāšanas iespēja;

33.

atgādina, ka drošības skeneri jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti;

34.

uzsver, ka dalībvalstīm, kas nolemj izmantot drošības skenerus, būtu vajadzīga iespēja saskaņā ar subsidiaritātes principu piemērot stingrākus standartus, nekā noteikts Eiropas tiesību aktos par pilsoņu un viņu personas datu aizsardzību;

35.

uzskata, ka pārbaudāmām personām būtu iepriekš jāsaņem vispusīga informācija, īpaši par konkrētā skenera darbību, par spēkā esošajiem nosacījumiem, lai ievērotu tiesības uz cieņu, privātumu un datu aizsardzību, kā arī par iespēju atteikties no pārbaudes ar skeneri;

36.

prasa Komisijas informatīvajās kampaņās par aviopasažieru tiesībām iekļaut sadaļu, kurā sīki izklāstītas arī viņu tiesības attiecībā uz drošības pārbaudēm un drošības skeneriem;

37.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka drošības darbiniekus īpaši apmāca par drošības skeneru izmantošanu, sevišķi par to, kā respektēt pasažieru pamattiesības, cilvēka cieņu, datu aizsardzību un veselību; šajā sakarībā uzskata, ka drošības darbiniekiem, kas atbildīgi par skeneriem, ļoti noderīgs varētu būt rīcības kodekss;

38.

atgādina savu 2010. gada 5. maija nostāju attiecībā uz aviācijas drošības nodevām;

39.

uzskata, ka drošības nodevām vajadzētu būt pārredzamām, ka tās būtu jāizmanto tikai drošības izmaksu segšanai un ka dalībvalstīm, kas izlemj piemērot stingrākus pasākumus, būtu jāfinansē radušās papildu izmaksas;

40.

ņemot vērā, ka likumdošana aviācijas drošības jomā ir cieši saistīta ar likumdošanu par aviācijas drošības nodevām, mudina Padomi nekavējoties pieņemt nostāju pirmajā lasījumā par aviācijas drošības nodevām;

41.

iesaka katrā aviobiļetē uzrādīt maksu par drošības pasākumiem;

42.

atkārtoti uzsver un apstiprina savu nostāju, ka aizliegums pārvadāt šķidrumus jāpārtrauc 2013. gadā, kā noteikts ES tiesību aktos; tāpēc mudina visas ieinteresētās personas, Komisiju, dalībvalstis un nozares uzņēmumus cieši sadarboties, lai nodrošinātu, ka pasažieru interesēs tiek atcelti ierobežojumi pārvadāt šķidrumus lidmašīnas salonā;

43.

aicina dalībvalstis un lidostas darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka atbilstīgas tehnoloģijas ir pieejamas laikus un šķidrumu pārvadāšanas aizlieguma plānotā atcelšana nemazinātu drošību;

44.

uzskata, ka šajā sakarā visām iesaistītajām personām būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai aizliegumu pārvadāt šķidrumus, aerosolus un gēlus nomainītu šo vielu pārbaude pēc iespējas piemērotākā un vienotākā veidā, vienmēr nodrošinot pasažieru tiesības;

45.

uzskata, ka kravu un pasta sūtījumu pārbaudei, pamatojoties uz riska analīzi, vajadzētu būt samērīgai ar draudiem, ko rada to pārvadāšana, un ka būtu jāgarantē pienācīga drošība, īpaši gadījumos, kad kravu un pasta sūtījumus pārvadā pasažieru lidmašīnās;

46.

atgādina, ka 100 % kravu skenēšana praktiski nav iespējama; aicina dalībvalstis turpināt centienus īstenot Regulu (EK) Nr. 300/2008, kā arī atbilstīgo Komisijas Regulu (ES) Nr. 185/2010, lai pastiprinātu drošību visā piegādes ķēdē;

47.

uzskata, ka kravu drošības līmenis dalībvalstīs joprojām atšķiras un ka, cenšoties panākt „vienas pieturas” drošību, dalībvalstīm būtu jānodrošina Eiropas kravu un pasta sūtījumu pārvadāšanas jomā spēkā esošo pasākumu pareiza piemērošana un citas dalībvalsts apstiprināto pilnvaroto pārstāvju atzīšana;

48.

uzskata, ka ir jāpastiprina dalībvalstu drošības pasākumi kravu un pasta aviopārvadājumu jomā un Komisijas pārbaudes par šo pasākumu veikšanu, un tāpēc domā, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt tehnisku ziņojumu, kura mērķis būtu noteikt trūkumus pašreizējā kravu pārvadājumu sistēmā un ieteikt risinājumus to novēršanai;

49.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt kravu aviopārvadājumu pārbaudes un kontroli, tostarp tās, kas attiecas uz pilnvaroto pārstāvju apstiprināšanu zināmajiem nosūtītājiem; šajā sakarībā uzsver, ka vajag vairāk pārbaužu veicēju, kuri iesaistāmi valsts līmenī;

50.

uzsver muitas informācijas iespējas, aprēķinot risku, kas saistīts ar īpašiem sūtījumiem, un aicina Komisiju turpināt darbu par muitas elektronisko sistēmu iespējamo izmantošanu aviācijas drošības nolūkā, it īpaši izmantojot ES importa kontroles sistēmu, lai uzlabotu muitas iestāžu sadarbību;

51.

aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu trešo valstu kravu drošību, sākot no izcelsmes valsts lidostas, un izstrādāt kritērijus paaugstinātas bīstamības kravu noteikšanai, nosakot katra dažādu pušu pārstāvja atbildību;

52.

aicina Komisiju drošības programmā ņemt vērā visu iesaistīto personu īpašās prasības un saskaņot drošības pasākumus, kuri attiecas uz pasta sūtījumu un kravu pārvadājumiem, lai nodrošinātu dinamisku ekonomiku, kas joprojām veicina tirdzniecību, pakalpojumu kvalitāti un elektroniskās tirdzniecības attīstību;

53.

aicina Komisiju ierosināt saskaņotu sistēmu sākotnējām un turpmākām drošības darbinieku mācībām kravu pārvadājumu jomā, lai ietu kopsolī ar jaunākajiem tehniskajiem risinājumiem drošības jomā;

54.

aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un trešām valstīm, izvērtējot riskus un izmantojot izlūkošanas sistēmas aviācijas drošības jomā;

55.

aicina Komisiju un dalībvalstis ICAO sistēmā veicināt globālus normatīvos standartus, lai atbalstītu trešo valstu centienus šo standartu piemērošanā, sekmētu drošības pasākumu savstarpēju atzīšanu un īstenotu efektīvas „vienas pieturas” drošības pārbaudes mērķi;

56.

uzskata, ka komitoloģijas procedūras piemērošana — vismaz attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pilsoņu tiesības — aviācijas drošības nozarē ir neatbilstoša, un aicina Parlamentu pilnībā iesaistīt, izmantojot koplēmuma procedūru;

57.

cer, ka šajā pilnvaru termiņa laikā Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu par Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielāgošanu, ņemot vērā savu 2010. gada 16. decembra paziņojumu saistībā ar tādas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanu, ar ko nosaka normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu;

58.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.