15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 81/45

A.

tā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) ienākušas gandrīz katrā dzīves jomā un ir nesaraujami saistītas ar mūsu vēlmi pēc labklājīgas un konkurētspējīgas tautsaimniecības, saglabātas vides un demokrātiskākas, atvērtākas un integrētākas sabiedrības;

B.

tā kā Eiropai būtu jāizvirzās vadībā IST izstrādē un pielietošanā, radot vairāk vērtības iedzīvotājiem un uzņēmumiem; tā kā IST izmantošana veicina pašreizējo strukturālo uzdevumu veikšanu, lai sasniegtu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi;

C.

tā kā Eiropa baudīs digitālās revolūcijas sasniegumus tikai tad, ja jaunajā digitālajā sabiedrībā iesaistīsies un pilnvērtīgi piedalīsies visi iedzīvotāji un politikas darbībā galvenā uzmanība tiks pievērsta cilvēka vajadzībām; tā kā šī digitālā revolūcija vairs nav uzskatāma par industriālās pagātnes tālāku evolūciju, bet gan par radikālas pārveides procesu;

D.

tā kā digitālās sabiedrības attīstības procesam vajadzētu būt integrējošam un pieejamam visiem ES pilsoņiem un tas būtu jāatbalsta ar efektīvu politiku, kuras mērķis ir novērst atšķirības digitālajā jomā ES un vairāk atbalstīt iedzīvotājus e-prasmju apguvē, lai pilnībā būtu iespējams izmantot IST sniegtās iespējas;

E.

tā kā platjoslas pieslēgumu, neraugoties uz tā pieejamību vairāk nekā 90 % ES iedzīvotāju, lieto tikai 50 % mājsaimniecību;

F.

tā kā sakaru tirgu konkurencei ir svarīga nozīme, lai lietotāji gūtu maksimālu labumu izvēles, kvalitātes un pieejamu cenu ziņā;

G.

tā kā Eiropas potenciāls ir nesaraujami saistīts ar tās iedzīvotāju prasmēm, tās darbaspēku un organizācijām; tā kā bez attiecīgām prasmēm IST un infrastruktūras ekonomiskā un sociālā pievienotā vērtība būs ierobežota;

H.

tā kā IST īpaši veiksmīgi var radīt pozitīvu un ilgtspējīgu attīstību pasaules valstīs un palīdzēt izskaust nabadzību un sociālo un ekonomisko nevienlīdzību;

I.

tā kā bez pietiekamas uzticēšanās jaunās digitālās telpas tiesiskajam regulējumam iedzīvotāji atturēsies tajā sadarboties, brīvi paust viedokli un veikt darījumus; tā kā pamattiesību garantēšana un īstenošana šajā jomā ir būtisks iedzīvotāju uzticēšanās nosacījums; tā kā intelektuālā īpašuma tiesību un citu tiesību aizsardzības garantēšana ir būtisks uzņēmēju uzticēšanās nosacījums;

J.

tā kā ir palielinājies tādu kibernoziegumu skaits kā kūdīšana veikt teroristiskus uzbrukumus, naida izraisīti noziedzīgi nodarījumi un bērnu pornogrāfija un tā kā tas apdraud iedzīvotāju, tostarp bērnu, drošību;

K.

tā kā Eiropas kultūras un radošajām nozarēm ir ne vien būtiska nozīme kultūru daudzveidības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un līdzdalības demokrātijas veicināšanā Eiropā, bet tās ir arī galvenais ilgtspējīgas izaugsmes un ekonomikas atveseļošanas virzītājspēks Eiropas Savienībā; tā kā, apspriežot vienota tirgus izveidi radošā satura nozarē, īpaša uzmanība ir jāvelta kultūras un valodas īpatnībām;

L.

tā kā Eiropas demokrātiskā sabiedrība, iedzīvotāju līdzdalība publiskās diskusijās un piekļuve digitālās pasaules informācijai ir cieši saistīta ar aktīvu un konkurētspējīgu preses nozari — demokrātijas ceturto balstu;

M.

tā kā panākumu trūkums IST izveidošanā, izplatīšanā un lietošanā kavē attīstību un produktivitāti un tā kā jauniem uzņēmumiem ar lielām attīstības iespējām IST jauninājumu jomā ir grūti iekarot stabilu vietu tirgū;

N.

tā kā privātajam un publiskajam sektoram ir jāiegulda līdzekļi jaunu inovatīvu platformu un pakalpojumu, piemēram, mākoņdatošanas, e-veselības, viedskaitītāju, viedās mobilitātes u. c. izveidošanā; tā kā Eiropas vienotā tirgus nostiprināšana veicinās interesi par ieguldījumiem Eiropas ekonomikā un tirgos un sekmēs turpmākus apjomradītus ietaupījumus;

O.

tā kā tiešsaistes un sakaru pakalpojumu jomā pilnvērtīga vienotā digitālā tirgus darbība Eiropā vēl nav panākta; tā kā digitālo pakalpojumu un pārrobežu elektroniskās komercijas brīvu apriti patlaban stipri traucē noteikumu sadrumstalotība valstu līmenī; tā kā Eiropas uzņēmumiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem progresīvu IST pakalpojumu un risinājumu izmantošana būs ekonomiskā un sociālā ziņā izdevīga;

P.

tā kā internets ir visstraujāk augošais mazumtirdzniecības kanāls, tomēr plaisa starp vietējo un pārrobežu elektronisko komerciju ES paplašinās; tā kā Komisijas paziņojumā “Par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES” (COM(2009)0557) ir atklātas lielas iespējas, kā ES pilsoņi varētu būtiski ietaupīt, izmantojot elektronisko komerciju,

1.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par vērienīgu digitālo programmu un rīcības plānu, kas Eiropai pavērtu ceļu tapšanai par atvērtu un veiksmīgu digitālu sabiedrību, kas visiem iedzīvotājiem sniedz iespējas ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā; šo jauno digitālo programmu ierosina nodēvēt par “Programmu 2015.eu” un tās pamatā izmantot programmas “2015.eu” izvērstas spirālveida attīstības modeli;

2.

uzsver, cik svarīgi ir turpināt centienus visiem iedzīvotājiem un patērētājiem nodrošināt visuresošu piekļuvi ātrdarbīgiem fiksētās un mobilās platjoslas pakalpojumiem, tostarp saglabājot konkurenci patērētāju interesēs; uzsver, ka tādēļ vajadzīga mērķtiecīga politika, kas atbalsta konkurenci un efektīvus ieguldījumus un jauninājumus jaunās un uzlabotas piekļuves infrastruktūrās, kā arī patērētāju izvēles iespējas saistībā ar piekļuvi internetam, lai ar taisnīgiem nosacījumiem un par konkurētspējīgām cenām to nodrošinātu ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas, tādējādi garantējot, lai neviens Eiropas iedzīvotājs netiktu atstumts;

3.

uzskata, ka līdz 2013. gadam ikvienā ES mājsaimniecībā vajadzētu būt pieejamam platjoslas interneta pieslēgumam par konkurētspējīgu cenu; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos politikas instrumentus, tostarp Eiropas struktūrfondu un digitālo dividendi, kas nodrošinātu platjoslas pieslēgumu visiem Eiropas iedzīvotājiem un paplašinātu mobilā platjoslas pieslēguma pieejamību un paaugstinātu tā kvalitāti; turklāt aicina dalībvalstis Eiropas ātrdarbīga platjoslas interneta stratēģijai pievērsties sparīgāk, jo īpaši atjauninot valsts mērķus attiecībā uz platjoslas un ātrdarbīga pieslēguma pieejamību;

4.

atzīmē, ka noteikumos par valsts atbalstu ir dažas neskaidrības, kas var ietekmēt Kopienas atbalstītus platjoslas sakaru pakalpojumus, jo īpaši valsts iestāžu spēju vienoties par prasībām pēc tīkla pakalpojumiem, kas ir pamats jauniem ieguldījumiem; aicina Komisiju steidzami risināt šīs problēmas;

5.

atgādina, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta lauku apvidiem, teritorijām, kuras ietekmē rūpniecības pārveide, reģioniem, kuriem raksturīgi skarbi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskas problēmas, it sevišķi attālākiem reģioniem; uzskata, ka atbilstīgs risinājums, kas nodrošinātu platjoslas interneta efektīvu pieejamību šo reģionu iedzīvotājiem pieņemamā laikā un par pieņemamu cenu, ir bezvadu tehnoloģiju, tostarp satelītu, izmantošana, kas nodrošina tūlītēju pieslēgšanos interneta pamatpakalpojumiem;

6.

atgādina, ka universālā pakalpojuma saistībām jābūt atbilstīgām noteiktas kvalitātes pakalpojumu minimumam, un tiem vajadzētu būt pieejamiem galalietotājiem par pieņemamu cenu, vienlaikus nekropļojot konkurenci un papildus neapgrūtinot patērētājus un operatorus; mudina Komisiju bez kavēšanās iesniegt sen gaidīto pārskatu par universāliem pakalpojumiem;

7.

uzsver, ka ir svarīgi lietotājiem invalīdiem garantēt piekļuvi tādā pašā līmenī kā citiem lietotājiem, kā tas prasīts Eiropas Parlamenta pārskatā par Universālo pakalpojumu un lietotāju tiesību direktīvu; prasa Komisijai lietotāju invalīdu tiesības vislielākajā mērā ņemt vērā programmā “2015.eu”;

8.

aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, lai pārbaudītu, kā ES iespējams plašā mērogā īstenot numura pārnesamību;

9.

uzsver, ka Eiropai ir svarīgi uzturēt pasaules mobilo sakaru līderkontinenta reputāciju, līdz 2015. gadam nodrošinot, ka 75 % mobilo sakaru abonentu būtu mobilās platjoslas lietotāji, kuriem būtu piekļuve ātrgaitas bezvadu pakalpojumiem;

10.

atgādina, ka jāpaātrina digitālās dividendes spektra saskaņota ieviešana bez diskriminācijas, nepazeminot pašreizējo raidpakalpojumu kvalitāti, bet to uzlabojot;

11.

aicina Komisiju kopā ar Radiofrekvenču spektra komiteju atrisināt praktiskus un tehniskus jautājumus, lai pietiekami elastīgi nodrošinātu spektra savlaicīgu pieejamību, atvieglotu jauno tehnoloģiju un pakalpojumu, tostarp mobilo platjoslas sakaru, ieviešanu; aicina Komisiju ziņot par konkurences un spektra tirgus attīstības gaitu;

12.

uzsver, ka arī turpmāk jāizvērtē un jāizpēta frekvenču spektra pašreizējiem un jaunajiem lietotājiem radītie iespējamie traucējumi, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas patērētājiem;

13.

uzskata, ka, interneta pieejamībai kļūstot arvien plašākai, dalībvalstīm būtu jācenšas, lai līdz 2015. gadam ātrdarbīgam tīklam būtu pieslēgti 50 % ES mājsaimniecību, savukārt līdz 2020. gadam — 100 %, galalietotājiem nodrošinot drošu un uzlabotu lietojumu, kas atbilstu patērētāju vēlmēm un vajadzībām; atgādina, ka šo mērķu sasniegšanai būtisks ir atbilstīgs politikas regulējums, kas sekmētu privātos ieguldījumus, vienlaikus saglabājot konkurenci un veicinot patērētāju izvēli;

14.

mudina dalībvalstis jau pirms paredzētā termiņa transponēt elektroniskos sakarus reglamentējošos jaunos noteikumus, pilnībā tos īstenot un attiecīgi pilnvarot valstu pārvaldes iestādes; uzsver, ka jaunais tiesiskais regulējums nodrošina paredzamu un saskanīgu vidi, kura veicina ieguldījumus un konkurenci IST sakaru tīklu, produktu un pakalpojumu tirgos, sekmējot informācijas sabiedrībai paredzēto pakalpojumu vienotā tirgus paplašināšanos; pieprasa, lai direktīvās ieviestās koncecijas tiktu pilnībā īstenotas, izstrādājot norādījumus par tiesību aktu telesakaru jomā piemērošanu attiecībā uz nākamās paaudzes piekļuves tīkliem šo tīklu ieviešanas sekmēšanai;

15.

uzskata, ka ir jāpalielina regulatīvās koordinēšanas efektivitāte, iespējami drīzāk nodrošinot Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) pilnvērtīgu darbību;

16.

aicina ieinteresētās personas sakaru tīklu ieviešanai izvēlēties atvērtus modeļus, kas atbalstītu jauninājumus un veicinātu pieprasījumu;

17.

atgādina, ka regulējumam jābūt pārredzamam un paredzamam, un aicina Komisiju, izstrādājot likumdošanas iniciatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas, arī turpmāk ievērot labāka regulējuma principus, jo īpaši izmantojot mērķtiecīgus un savlaicīgus ietekmes novērtējumus;

18.

atgādina, ka savietojamība un pieejamība ir cieši saistītas un veido efektīvas informācijas sabiedrības pamatus, nodrošinot produktu, infrastruktūru un pakalpojumu sadarbspēju, lai Eiropas iedzīvotāji varētu piekļūt pakalpojumiem un datiem neatkarīgi no izmantotās programmatūras;

19.

uzstāj, ka integrētas digitālas sabiedrības pastāvēšanai digitālā kompetence ir izšķirīga un ka digitālās prasmes attiecīgā līmenī vajadzētu nodrošināt visiem ES pilsoņiem; uzsver, ka digitālā kompetence varētu palīdzēt nelabvēlīgā sociālā stāvoklī esošām personām (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar zemiem ienākumiem) iekļauties sabiedrībā; aicina Komisiju un dalībvalstis novērst dažādu sabiedrības grupu atšķirības digitālās pratības un interneta lietošanas prasmju ziņā, tā saukto nākamo otro “digitālo plaisu”; uzsver, ka ļoti svarīga ir apņemšanās līdz 2015. gadam digitālās pratības un kompetences līmeņa atšķirības samazināt uz pusi;

20.

prasa, izmantojot IST sistēmas, nodrošināt pārredzamību, pieejamību un iespēju vienlīdzību, lai iespējami lielākam Eiropas iedzīvotāju skaitam šīs sistēmas kļūtu lietotājiem draudzīgākas;

21.

uzsver, ka līdz 2013. gadam ar reģionālās un kohēzijas politikas atbalstu pēc iespējas visās pamatskolās un vidusskolās ir jābūt uzticamam un kvalitatīvam interneta pieslēgumam un līdz 2015. gadam — īpašam ātrdarbīgam interneta pieslēgumam; uzsver, ka IST apmācībai un e-mācībām jākļūst par mūžizglītības būtisku daļu, kas nodrošinātu labākas un pieejamākas izglītības un apmācības programmas;

22.

atzīst, ka e-mācības ir svarīga IST jauninājumiem pielāgota izglītības metode, ko var pielāgot to personu vajadzībām, kurām ir grūti pieejamas tradicionālās izglītības metodes, tomēr uzsver, ka nepieciešamība nodrošināt informācijas apmaiņu starp pedagogiem, audzēkņiem un citām ieinteresētajām personām ir būtisks priekšnoteikums; uzskata, ka ir jāsekmē arī starptautiskā apmaiņa, lai izglītības iestādes varētu atgūt savu nozīmīgo lomu izpratnes veicināšanā starp tautām;

23.

ierosina ieviest digitālo prasmju pamatus izglītības sistēmās, sākot jau pirmsskolas līmenī vienlaikus ar svešvalodu apguvi, lai cik vien iespējams agrā vecumā attīstītu attiecīgās prasmes;

24.

atzīmē, cik svarīgi ir veicināt ES iedzīvotāju digitālās prasmes, lai viņiem palīdzētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz līdzdalība digitālajā sabiedrībā; apstiprina, ka jānodrošina, lai Eiropas darbaspēka zināšanas, prasmes, kompetence un radošums atbilstu augstākajiem pasaules standartiem un lai tie tiktu pastāvīgi atjaunoti; uzskata, ka digitālajai pratībai un kompetencei ES politikā vajadzētu pievērst lielu uzmanību, jo tās ir Eiropas inovāciju sabiedrības galvenais virzītājspēks;

25.

ierosina ES un dalībvalstu līmenī sākt īstenot “Digitālās pratības un integrācijas rīcības plānu”, kurā jo īpaši jāparedz: speciālas apmācības iespējas digitālajā pratībā bezdarbniekiem un atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām; stimuli privātā sektora iniciatīvām, kas visiem darbiniekiem nodrošinātu digitālo prasmju apguvi; Eiropas mēroga iniciatīva “Internetā rīkojies gudri!”, kas visus skolēnus un studentus, tostarp arī mūžizglītībā un profesionālajā apmācībā iesaistītās personas, iepazīstinātu ar drošu IST un tiešsaistes pakalpojumu izmantošanu; vienota ES līmeņa IST prasmju sertifikācijas sistēma;

26.

aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai iedvesmotu jaunos speciālistus izvēlēties karjeru IST jomā; vienlaikus aicina dalībvalstis lielāku uzmanību veltīt savu valstu pamatskolas dabaszinātņu izglītības programmām, piemēram, matemātikas un fizikas programmām; uzskata — tā kā ir reāli un neatliekami jārīkojas, lai ļoti īsā vai vidējā termiņā apgūtu pieprasītās IST prasmes, e-prasmju uzraudzībai būs vajadzīga labāka datubāze; aicina ES iestādes turpināt darbu pie šādas datubāzes izveides;

27.

uzsver, ka visus ES iedzīvotājus par viņu pamattiesībām un pienākumiem digitālajā vidē vajadzētu informēt īpašā Eiropas hartā par iedzīvotāju un patērētāju tiesībām digitālajā vidē; uzskata, ka šajā hartā būtu jākonsolidē Kopienas acquis, tostarp jo īpaši noteikumi par lietotāju tiesībām attiecībā uz privātuma aizsardzību, par mazāk aizsargātu lietotāju tiesībām un digitālo saturu, kā arī par atbilstīgas sadarbspējas nodrošināšanu; atkārtoti apstiprina, ka tiesības digitālajā vidē būtu jāpielīdzina tiesībām vispārējo cilvēktiesību sistēmā;

28.

pauž stingru pārliecību, ka privātuma aizsardzība ir pamatvērtība un ka visiem lietotājiem vajadzētu būt iespējai kontrolēt savus personas datus, tostarp viņiem vajadzētu būt “tiesībām tikt aizmirstam” (tiesībām uz personas datu dzēšanu); prasa Komisijai ņemt vērā ne vien datu aizsardzības un privātuma jautājumus kā tādus, bet arī īpaši pievērst uzmanību nepilngadīgo un jauniešu īpašajām vajadzībām saistībā ar šiem jautājumiem; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar ko Datu aizsardzības direktīvu pielāgotu tagadējai digitālajai videi;

29.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt veikt pasākumus digitālās drošības uzlabošanā, apkarot kibernoziegumus un surogātpastu, palielināt lietotāju uzticēšanos un nostiprināt Eiropas Savienības kibertelpu pret visu veidu noziegumiem un nodarījumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi iesaistīties sadarbībā starpvalstu līmenī un to paplašināt šajā jomā; atgādina dalībvalstīm, ka gandrīz puse valstu vēl joprojām nav ratificējušas Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem, un mudina visas dalībvalstis šo konvenciju ratificēt un īstenot;

30.

aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai droša elektroniskā identifikācija būtu pieejama visiem Eiropas iedzīvotājiem;

31.

uzstāj, ka jāsaglabā atvērta interneta vide, kurā iedzīvotājiem būtu tiesības un komerclietotājiem būtu iespēja piekļūt informācijai un to izplatīt un pēc izvēles izmantot lietotnes un pakalpojumus, kā tas paredzēts pārskatītajā tiesiskajā regulējumā; aicina Komisiju, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un valsts pārvaldes iestādes veicināt “tīkla neitralitātes” noteikumus, stingri uzraudzīt to izpildi un ne vēlāk kā līdz 2010. gada beigām ziņot par to Parlamentam; uzskata, ka ES tiesību aktos būtu jāsaglabā elektroniskās komercijas direktīvā (2000/31/EK) paredzētais noteikums par vienkāršu līniju kā izšķirīgu veidu, kā nodrošināt brīvu un atklātu konkurenci digitālajā tirgū;

32.

uzsver, ka plurālisms, preses brīvība un cieņa pret kultūru daudzveidību ir Eiropas Savienības pamatvērtības un galamērķi; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt visu ierosināto ES politikas virzienu atbilsmi šīm vērtībām un mērķiem;

33.

atzinīgi vērtē to, ka tiesību akti par viesabonēšanu tiek ieviesti strauji; uzsver, ka jāturpina ES mobilo sakaru viesabonēšanas cenu, tostarp datu pārraides viesabonēšanas cenu, pastāvīga pārraudzība; aicina BEREC veikt neatkarīgu analīzi par metodēm, kuras nav cenu regulēšanas metodes un kuras varētu izmantot konkurētspējīga iekšējā tirgus izveidē viesabonēšanas jomā; aicina Komisiju, pamatojoties uz BEREC analīzi un savu pārskatu, ierosināt ilglaicīgu risinājumu viesabonēšanas problēmai jau pirms 2013. gada, lai nodrošinātu veiksmīgi strādājošu, uz patērētājiem orientētu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu viesabonēšanas jomā un tādējādi panāktu zemākas cenas;

34.

uzsver, ka digitālie pakalpojumi var palīdzēt pilnvērtīgi izmantot iekšējo tirgu Eiropā; prasa izstrādāt efektīvu politiku vienotajam digitālajam tirgum, kas padarītu tiešsaistes pakalpojumus Eiropā konkurētspējīgākus, vieglāk piekļūstamākus, starptautiski pieejamākus un pārredzamākus, nodrošinot patērētājiem augstākā iespējamā līmeņa aizsardzību un izbeidzot diskriminēšanu ģeogrāfiskās vietas dēļ; aicina ES iestādes līdz 2013. gadam novērst galvenos tiesiski normatīvos un administratīvos šķēršļus pārrobežu darījumiem tiešsaistē; aicina Komisiju turpināt to Kopienas acquis pastāvīgo novērtēšanu, kas skar vienoto digitālo tirgu, un ierosināt mērķtiecīgus tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz galvenajiem traucējumiem;

35.

prasa veikt pētījumu par ES saskaņotajiem noteikumiem, lai veicinātu kopējo tirgu tādās jomās kā mākoņdatošana un elektroniskā komercija;

36.

aicina Komisiju apsvērt pasākumus, kas tālāk uzlabotu pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības noteikumu un nosacījumu pārredzamību un pārrobežu noteikumu izpildes un pārsūdzības mehānismu efektivitāti; uzsver, ka veiksmīgai tiešsaistes tirdzniecības attīstībai vajadzīga produktu un preču efektīva izplatīšana, un tāpēc arī uzsver, ka steidzami jāīsteno trešā pasta direktīva (2008/6/EK);

37.

uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt nepieciešamo digitālo vidi uzņēmumiem, jo īpaši MVU; aicina dalībvalstis izveidot “vienas pieturas aģentūru” PVN piemērošanai, kas MVU un uzņēmējiem atvieglotu pārrobežu elektronisko komerciju, un aicina Komisiju atbalstīt elektronisko rēķinu plašu izmantošanu;

38.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai līdz 2015. gadam vismaz 50 % visu publisko iepirkumu notiktu ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, kā paredzēts 2005. gada Mančestras ministru konferencē par e-pārvaldi pieņemtajā rīcības plānā;

39.

uzskata, ka tiešsaistes vides arvien lielākas sarežģītības dēļ un jaunu tehnoloģiju ieviešanas dēļ, kā arī tādēļ, ka ES iedzīvotāju dati arvien biežāk tiek apstrādāti ārpus ES, direktīvas par informācijas sabiedrības tiesisko regulējumu, kas pieņemtas gandrīz pirms desmit gadiem, šķiet novecojušas; uzskata — lai gan ar dažām direktīvām saistītos juridiskos jautājumus var atrisināt, tās atjauninot pakāpeniski, citas jāpārskata pamatīgāk un jāpieņem starptautisks regulējums par datu aizsardzību;

40.

uzsver, ka potenciāli vērtīga iedzīvotājiem un uzņēmumiem varētu būt publisko pakalpojumu (e-pārvalde) digitalizēšana, kas iedzīvotājiem garantē efektīvākus un individualizētākus pakalpojumus; aicina dalībvalstis izmantot IST līdzekļu sniegtās iespējas, lai uzlabotu valdības darbības pārredzamību un pārskatatbildību un lai veicinātu plašāku demokrātisku līdzdalību, iesaistot visas sociālekonomiskās grupas, veidojot jauno lietotāju izpratni un panākot uzticēšanos un paļāvību; aicina dalībvalstis izstrādāt savus publisko pakalpojumu digitalizēšanas plānus, kuros vajadzētu norādīt, kādi mērķi jāsasniedz un kādi pasākumi jāīsteno, lai līdz 2015. gadam visi publiskie pakalpojumi būtu tiešsaistē un pieejami cilvēkiem ar invaliditāti;

41.

uzsver, cik nozīmīgs ir platjoslas pieslēgums Eiropas iedzīvotāju veselības aprūpes jomā, sniedzot iespējas izmantot efektīvas veselības informācijas tehnoloģijas, uzlabojot veselības aprūpes kvalitāti, paplašinot veselības aprūpes ģeogrāfisko pieejamību lauku reģionos uz salām, kalnos un mazapdzīvotos reģionos, atvieglojot mājas aprūpi un izvairoties no nevajadzīgām procedūrām un pacientu pārvietošanas, kas izmaksā dārgi; atgādina, ka platjoslas savienojumi, popularizējot informāciju par sabiedrības drošību, procedūrām, reaģēšanu uz katastrofām un atjaunošanu pēc tām, var palīdzēt aizsargāt Eiropas iedzīvotājus;

42.

norāda, ka IST ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem tehnoloģiju palīdzība ikdienas dzīvē ir vajadzīga vairāk nekā lielākajai daļai cilvēku; uzskata, ka cilvēki ar invaliditāti ir līdztiesīgi izmantot jauno tehnoloģiju izraisīto produktu un pakalpojumu straujo attīstību, jo tādējādi gūst neierobežotas iespējas līdzdalībai integrētā informācijas sabiedrībā;

43.

uzsver, ka jāattīsta “piektā brīvība”, kas darītu iespējamu satura un zināšanu bezmaksas apriti, un līdz 2015. gadam jāizstrādā vienkāršs, patērētājam ērts tiesiskais regulējums par piekļuvi digitālam saturam Eiropā, kas patērētājiem sniegtu noteiktību un ar kura starpniecību būtu iespējams sasniegt taisnīgu līdzsvaru starp tiesību subjektu tiesībām un plašas sabiedrības tiesībām uz piekļuvi saturam un zināšanām; mudina ES, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu, paātrināt diskusiju par autortiesībām un analizēt ietekmi, kāda ir atbilstoši Līguma par ES darbību 118. panta noteikumiem izstrādātam tiesību aktam par ES autortiesībām, lai nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā Eiropas Savienībā gan tiešsaistē, gan ārpus tiešsaistes;

44.

atzīst, ka Eiropas radošajai un kultūras nozarei ir ne vien būtiska nozīme, veicinot kultūru daudzveidību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un līdzdalības demokrātiju Eiropā, bet tā arī ievērojami veicina ilgtspējīgu attīstību Eiropā un tādējādi tai var būt izšķiroša nozīme ES ekonomikas atveseļošanā; atzīst, ka jāveicina tādas vides attīstība, kura turpinās sekmēt radošās nozares izaugsmi; šajā sakarībā aicina Komisiju īstenot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu visās politikas iniciatīvās, kas attiecas uz digitālo programmu;

45.

uzsver, ka Eiropas digitālajā programmā ir jāveicina augstas kvalitātes un kultūru ziņā daudzveidīga satura izstrāde un izplatīšana ES, lai mudinātu visus ES pilsoņus pieņemt digitālās tehnoloģijas, piemēram, internetu, un palielināt ieguvumus kultūras un sociālajā jomā, ko ES pilsoņiem var sniegt šīs tehnoloģijas; iesaka sākt īstenot ES mēroga informācijas kampaņu, lai nodrošinātu labāku izpratni, jo īpaši attīstot un izplatot digitālus kultūras materiālus; aicina Komisiju likumdošanas darba programmā pievērsties iespējai dalībvalstīs piemērot samazinātu PVN likmi tiešsaistē izplatītām kultūras precēm;

46.

uzsver, ka internets, kurš sniedz daudz jaunu iespēju radoša satura apritei un radoša darba produktu pieejamībai, rada arī jaunas problēmas un ka tādēļ Eiropas Savienības kibertelpa ir jāaizsargā no jaunu veidu noziegumiem un nodarījumiem; atzīmē, ka sankcijas ir viens no iespējamiem instrumentiem autortiesību ievērošanas jomā, taču tās principā vajadzētu vērst pret komerciāla labuma guvējiem, nevis atsevišķiem iedzīvotājiem;

47.

uzskata, ka, ņemot vērā jaunas tehnoloģijas, jaunus digitālās piegādes līdzekļus un patērētāju mainīgo uzvedību, ES ir jāveicina piedāvājuma politika un jāapsver autortiesību licencēšanas un piešķiršanas noteikumu tālāka pilnveide; prasa izstrādāt uzlabotu, efektīvāku, konsekventāku un pārredzamāku tiesību pārvaldības un iegūšanas sistēmu gan muzikāliem, gan audiovizuāliem darbiem, kā arī lielāku pārredzamību un konkurenci autortiesību honorāru pārvaldības organizāciju darbībā;

48.

uzsver, ka digitālajā programmā jāpievērš vairāk uzmanības Eiropas unikālā kultūras mantojuma digitalizācijai un tā labākai pieejamībai iedzīvotājiem; mudina dalībvalstis sniegt pienācīgu finansiālu atbalstu ES politikai digitalizācijas jomā, vienlaikus mudinot gan Komisiju, gan dalībvalstis rast atbilstošus risinājumus pašreizējo juridisko šķēršļu novēršanai;

49.

izsaka dziļas bažas par Eiropas digitālās bibliotēkas projekta nākotni, kas iespējama tikai pēc radikālām izmaiņām tādos aspektos kā bibliotēkas digitālais formāts, pārvaldība, efektivitāte, praktiskums, lietderība un plaša mediju iesaiste projektā;

50.

uzskata, ka vienlaikus ar neatlaidīgu IST ieviešanu svarīgi ir sekmēt izcilību IST pētniecībā un veicināt valsts un privātus ieguldījumus sadarbīgi īstenotā augsta riska IST pētniecībā un jauninājumos; uzsver, ka Eiropai vajadzētu būt līderim interneta tehnoloģiju, mākoņdatošanas, intelektiskās vides un superdatoru, kā arī zemu oglekļa emisiju IST risinājumu izstrādē; ierosina nākamajā finanšu plānā Eiropas Savienības IST pētniecības budžetu dubultot un IST ieviešanai paredzēto budžetu četrkāršot;

51.

pauž nožēlu par to, ka akadēmisko talantu piesaistīšanas, attīstīšanas un noturēšanas ziņā IST jomā Eiropa joprojām atpaliek no citiem vadošiem tirgiem un pārdzīvo lielu intelektuālā darbaspēka emigrāciju akadēmiskajam personālam un pētniekiem ASV pieejamo labāko darba apstākļu dēļ; uzsver, ka šīs problēmas risināšanā Eiropai kopā ar ražotājiem jāsadarbojas ar akadēmiskajām aprindām, lai izstrādātu pārliecinošu karjeras attīstības programmu, kurā būtu atbalstīta zinātniskās pētniecības kopienas svarīgā loma plaša mēroga pasaules līmeņa IST jauninājumu stratēģijā;

52.

uzskata, ka līdz 2015. gadam visiem Eiropas pētniecības institūtiem un infrastruktūrai jābūt savienotiem superātros ātrdarbīgos sakaru tīklos, veidojot vienotu Eiropas pētniecības kopienas iekšējo tīklu;

53.

prasa veikt lielākus ieguldījumus atvērtā koda programmatūras izmantošanā ES;

54.

prasa veikt jaunus ieguldījumus pētniecībā, lai labāk izmantotu pašreizējos digitālos instrumentus ar mērķi nodrošināt kultūras produktu pieejamību visiem pilsoņiem;

55.

pauž bažas par birokrātiskiem šķēršļiem ES pamatprogrammā; aicina Komisiju novērst birokrātiskos šķēršļus, pārstrādājot pamatprogrammas procedūras, tās neapdraudot, kā arī iedibinot lietotāju forumu;

56.

aicina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm izvērtēt, kādu atbalstu pētniecībai un inovācijām sniedz Direktīva 2004/17/EK un Direktīva 2004/18/EK par būvdarbu valsts līgumiem un to transponēšana, un attiecīgos gadījumos identificēt labas prakses piemērus; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt būvdarbu valsts līgumu inovācijas rādītāju izstrādāšanu;

57.

atgādina, ka Eiropas konkurētspēja nākotnē un tās iespējas atveseļoties no pašreizējās ekonomiskās krīzes ir lielā mērā atkarīgas no spējas IST plaši un efektīvi ieviest uzņēmumos; taču atzīmē, ka MVU joprojām tālu atpaliek no lielajiem uzņēmumiem, un pievērš īpašu uzmanību garantijām, kas būtu jāpiešķir mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka tiem netiek liegtas IST attīstības priekšrocības; aicina dalībvalstis un Komisiju vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus IST rīku izmantošanā ražīguma celšanai;

58.

aicina Komisiju nākt klajā ar digitālu plānu tiešsaistes komercdarbības veicināšanai, kura galvenais mērķis ir alternatīvu risinājumu piedāvāšana tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu pašreizējās krīzes apstākļos; uzskata, ka šajā plānā būtu jāiekļauj programmatūra un aparatūra par pieejamu cenu, kā arī interneta bezmaksas pieslēgums un bezmaksas konsultācijas;

59.

uzskata, ka programmai “2015.eu” vajadzētu izvirzīt mērķi pielāgot IST zemu oglekļa emisiju ekonomikai; prasa IST izmantot tā, lai sasniegtu stratēģijas klimata pārmaiņu jomā 20-20-20 mērķus; uzskata, ka tādu risinājumu kā viedo energosistēmu, viedās uzskaites, viedās mobilitātes, viedo automobiļu, ūdens resursu viedās apsaimniekošanas un e-veselības īstenošanai vajadzētu būt programmas “2015.eu” galvenajām iniciatīvām; norāda, ka līdz 2015. gadam IST nozarē oglekļa emisija būtu jāsamazina par 50 %;

60.

uzskata, ka starptautiskās tirdzniecības virzītājprincipam vajadzētu būt taisnīgai tirdzniecībai ar mērķi rast pareizu kompromisu starp tirgu atvēršanu un dažādu tautsaimniecības nozaru likumīgu aizsargāšanu, īpašu uzmanību pievēršot darba apstākļiem un sociālajiem apstākļiem;

61.

uzskata, ka svarīgi priekšnosacījumi programmas “2015.eu” efektīvai īstenošanai ir visu politisko un ģeogrāfisko līmeņu (ES, valstu valdību un reģionu) atbildība par šo programmu atbilstoši vairāklīmeņu pārvaldības principam un tās politiskā popularitāte; šajā sakarībā iesaka organizēt regulāras augstākā līmeņa sanāksmes par digitālo programmu, kurās Savienības un dalībvalstu līmenī pārskatītu sasniegto un atjaunotu programmas politisko iniciatīvu;

62.

aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tam, lai mērķi un uzdevumi būtu izvirzīti pēc t.s. SMART kritērijiem (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un ar noteiktiem termiņiem) un lai pieņemtajā rīcības plānā būtu mobilizēti visi attiecīgie ES instrumenti: finansējums, ieteikuma tiesību instrumenti, normu izpilde un, ja vajadzīgs, mērķtiecīgi tiesību akti visās attiecīgajās politikas jomās (t.i., elektroniskajos sakaros, izglītībā, pētniecībā, jauninājumu jomā un kohēzijas politikā); aicina Komisiju regulāri pārskatīt stratēģijas “2015.eu” sasniegumus, par pamatu izmantojot plašāku rādītāju klāstu, kas dotu iespēju veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par sociālo un ekonomisko ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis šajā jomā nodrošināt ES, valstu un reģionālo programmu attiecīgu saskaņošanu;

63.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.