1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/21

A.

tā kā Regula (EK) Nr. 1206/2001 netika piemērota tik efektīvi, kā tam būtu vajadzējis notikt, un tādēļ jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību pierādījumu iegūšanas jomā un palielinātu regulas efektivitāti;

B.

tā kā ar Regulu (EK) Nr. 1206/2001 ir paredzēts uzlabot, vienkāršot un paātrināt sadarbību starp tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās;

C.

tā kā Komisija gan ir nodrošinājusi prakses rokasgrāmatas kopumā 50 000 kopiju izplatīšanu dalībvalstīs 2006. gada beigās un 2007. gada sākumā, bet tā kā tas notika pārāk vēlu, un tādēļ jāīsteno citi papildu pasākumi, lai visus šajā procesā iesaistītos, īpaši tiesu iestādes un praktizējošos juristus, labāk informētu par šo regulu;

D.

tā kā tomēr Komisija ir konstatējusi, ka “ir daudzi gadījumi”, kad regulas 10. panta 1. punktā noteiktais 90 dienu pierādījumu iegūšanas pieprasījumu izpildes termiņš tiek pārsniegts un ka “dažos gadījumos ir vajadzīgi vairāk nekā 6 mēneši”;

E.

tā kā tikai nedaudzu dalībvalstu rīcībā ir videokonferenču iekārtas, kuru rezultātā izmanto nepietiekami; tā kā turklāt dalībvalstis pietiekami neveicina modernu sakaru tehnoloģiju izmantošanu, un arī Komisija neierosina konkrētus priekšlikumus par uzlabojumiem šajā sakarā,

1.

nosoda to, ka minētais Komisijas ziņojums iesniegts ar nokavēšanos, jo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1206/2001 23. pantu tas bija jāiesniedz līdz 2007. gada 1. janvārim, bet patiesībā tas tika iesniegts 2007. gada 5. decembrī;

2.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka dalībvalstīm ir cītīgāk jāstrādā, lai pietiekami informētu par regulu tiesnešus un juristus dalībvalstīs ar mērķi veicināt tiešu saziņu starp tiesām, jo šīs regulas 17. pantā paredzētā tiešā pierādījumu iegūšana ir apliecinājusi spēju vienkāršot un paātrināt pierādījumu iegūšanu, neradot būtiskas problēmas;

3.

uzskata par būtisku atcerēties, ka regulā paredzētās centrālās iestādes joprojām veic nozīmīgu to tiesu darba pārraudzību, kurām ir jāizskata pieprasījumi saskaņā ar regulu un jārisina iespējamās problēmas; uzsver, ka Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls var palīdzēt atrisināt centrālo iestāžu neatrisinātas problēmas un šo iestāžu palīdzības izmantošana varētu sarukt, ja tiesas, kas izdara pieprasījumus, būtu labāk informētas par šo regulu; uzskata, ka centrālo iestāžu sniegtā palīdzība var būt ļoti svarīga mazām tiesām, kuras pirmo reizi saskaras ar problēmām pierādījumu iegūšanas jomā pārrobežu kontekstā;

4.

atbalsta sakaru tehnoloģiju un videokonferenču plašāku izmantošanu, kuru papildina droša e–pastu sūtīšanas un saņemšanas sistēma, kam noteiktā laikā vajadzētu kļūt par parastajiem pierādījumu pieprasīšanas līdzekļiem; atzīmē, ka, atbildot uz sakarā ar Hāgas konferences izsūtītajām aptaujas lapām, dažas dalībvalstis ir norādījušas problēmas ar video saišu savietojamību un uzskata, ka šī problēma ir jārisina saistībā ar Eiropas e–tiesiskuma stratēģiju;

5.

uzskata, ka fakts, ka daudzās dalībvalstīs vēl nav pieejamas videokonferenču iekārtas līdztekus Komisijas konstatējumam, ka mūsdienu tehnoloģija tiek “izmantota samērā reti”, apliecina Eiropas Parlamenta Juridisko jautājumu komitejas plāna par Eiropas e–tiesiskuma stratēģijas tālredzību; mudina dalībvalstis vairāk resursu ieguldīt mūsdienu sakaru iekārtu ierīkošanā tiesās un tiesnešu sagatavošanā darbam ar tām un aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā uzlabot stāvokli šajā jomā; uzskata, ka pēc iespējas drīz jānodrošina Eiropas Savienības palīdzība un finansiālais atbalsts pienācīgā apmērā;

6.

uzskata, ka e–tiesiskuma stratēģijas kontekstā ir jāpalīdz tiesām apmierināt rakstiskās un mutiskās tulkošanas pieprasījumu, kura cēlonis ir pārrobežu pierādījumu iegūšana paplašinātajā Eiropas Savienībā;

7.

ar īpašām bažām norāda uz Komisijas konstatēto faktu, ka “ir daudzi gadījumi”, kad regulas 10. panta 1. punktā noteiktais 90 dienu pierādījumu iegūšanas pieprasījumu izpildes termiņš tiek pārsniegts un ka “dažos gadījumos ir vajadzīgi vairāk nekā 6 mēneši”; aicina Komisiju, pēc iespējas drīz iesniegt konkrētus priekšlikumus par pasākumiem, lai novērstu šo problēmu, apsverot arī iespēju izveidot sūdzību izskatīšanas iestādi vai noteikt atbildīgo personu tiesiskās sadarbības tīkla ietvaros;

8.

kritizē Komisijas ziņojumā norādīto, ka ar Regulu (EK) Nr. 1206/2001 pilnībā tiek nodrošināta pierādījumu iegūšanas uzlabošanās, tādējādi nepareizi atspoguļojot situāciju, un tādēļ aicina Komisiju īstenot sniegt praktisku atbalstu, tostarp e–tiesiskuma stratēģijas kontekstā, un īstenot pastiprinātus centienus, lai atklātos šīs regulas patiesās iespējas pilsoņu, uzņēmēju, juristu un tiesnešu interesēs uzlabot tiesas spriešanu civillietās;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.