16.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/11

1.1

Farmācijas nozari pilnīgi pamatoti uzskata par nozīmīgu stratēģisku nozari. Tās produkti būtiski veicina Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanu un labklājību. Tai ir arī svarīga loma nodarbinātības nodrošināšanā.

1.2

Pašreizējā situācijā, kad Eiropā pētnieciskā darbība farmācijas jomā ir samazinājusies, lēmums izveidot kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai (IMI kopuzņēmums) ir īpaši pamatots. Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta minēto lēmumu, jo īpaši tādēļ, ka tas paredz reālu publiskā un privātā sektora partnerību.

1.3

IMI kopuzņēmumam būs galvenokārt jāveic šādi būtiski uzdevumi:

1.4

EESK atzinīgi vērtē plašu apspriešanos pirms aplūkojamās regulas sagatavošanas un atbalsta ierosinājumu sagatavot gada pārskatus par IMI kopuzņēmuma gūtajiem rezultātiem. Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka nav sīki izstrādāta novērtējuma par Eiropas Tehnoloģijas platformu darbību un gūtajiem rezultātiem.

1.5

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā finansējumu, plašo līdzdalību un iesaistītos ievērojamos Kopienas resursus, būtu precīzāk jādefinē pētniecības rezultātu izmantošana un piešķiršana, galvenokārt attiecībā uz intelektuālo īpašumu un patentiem.

1.6

EESK uzskata, ka būtu jāizstrādā mehānismi, kas veicinātu ienākuma gūšanu no Eiropas investīcijām. Būtu vēlams arī paredzēt, lai pētījumu rezultātā gūtā peļņa tiktu ieguldīta investīcijās Kopienas teritorijā.

2.1

Regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot pirmās publiskā un privātā sektora partnerības pētniecības un izstrādes jomā. Regulas priekšlikums attiecas uz pirmo no divām Kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām (KTI), tas ir, uz novatoriskām zālēm (1).

2.2

KTI mērķis ir dot iespēju nozarei, pētniecības iestādēm, dalībvalstīm un Komisijai daļēji vai pilnībā apvienot resursus nolūkā atbalstīt noteiktas pētniecības programmas.

2.3

Atšķirībā no tradicionālās stratēģijas, kas paredz publiskā finansējuma piešķiršanu katram projektam atsevišķi, KTI atbalsta liela mēroga pētniecības programmas ar kopīgiem stratēģiskiem mērķiem pētniecības jomā. Minētajai jaunajai pieejai būtu jāizveido kritiskā masa Eiropas pētniecības un izstrādes jomā, jākonsolidē zinātniskās aprindas galvenajās stratēģiskajās jomās un jāsaskaņo projektu finansēšana, lai pētniecības rezultātus varētu izmantot pēc iespējas ātrāk. KTI aptver būtiskas jomas, kurās pašreizējie instrumenti nav piemēroti un nedarbojas pietiekami ātri, lai saglabātu Eiropas vadošās pozīcijas pasaules mēroga konkurencē. Minētajās jomās valsts, Eiropas un privātais finansējums pētniecībai var nodrošināt augstu pievienoto vērtību, jo īpaši, veicinot privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecības un izstrādes jomā.

2.4

KTI “novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas” mērķis ir atbalstīt jaunu zināšanu, jaunu instrumentu un jaunu metožu attīstību, kas ļaus ātrāk piedāvāt iedarbīgākas un drošākas zāles.

2.5

Ar novatoriska finansēšanas veida palīdzību IMI kopuzņēmumam būtu jāveicina privāto investīciju palielināšana pētniecības un izstrādes jomā, zināšanu apmaiņa universitāšu un uzņēmumu starpā, kā arī MVU līdzdalība Eiropas pētniecībā.

3.1

Pēdējo desmit līdz piecpadsmit gadu laikā pētnieciskā darbība farmācijas jomā Eiropā pakāpeniski samazinājās. Laikā no 1990. līdz 2005. gadam investīcijas pētniecības un izstrādes jomā ASV pieauga 4,6 reizes, savukārt Eiropā — tikai 2,8 reizes. Uzņēmumi arvien biežāk pārvieto vadošos pētniecības centrus ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt uz ASV un pēdējā laikā arī uz Āziju.

3.1.1

Minētā situācija var negatīvi ietekmēt Eiropas konkurētspēju, jo inovācijas un mūsdienu tehnoloģijas ir būtiski ekonomiskās izaugsmes faktori ilgtermiņā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēma izveidot KTI “novatorisku zāļu jomā”.

3.2

Ja valdības savu darbību plāno valsts līmenī, nozarei ir pasaules mēroga redzējums. Lielajām valstīm, piemēram, ASV un Ķīnai, ir vienota investīciju stratēģija, kas ļauj uzņēmumiem labāk plānot un piesaistīt resursus. Eiropā valsts iestādes nekoordinē investīcijas pētniecības un izstrādes jomā, un farmācijas uzņēmumiem jāizmanto resursi savas darbības pielāgošanai vietējiem apstākļiem.

3.3

Līdz ar Kopienas tiesību aktu pieņemšanu var izveidot mērķtiecīgu un saskaņotu pētniecības un izstrādes programmu, kas varēs balstīties uz visiem (publiskiem un privātiem) investīciju avotiem pētniecības un izstrādes jomā. Šāds ir skatāmās regulas mērķis.

4.1

Regulas priekšlikuma par kopuzņēmuma izveidi novatorisku zāļu jomā [COM(2007) 241] pamatā ir 7. pamatprogrammas noteikumi, kas formulēti Lēmumā Nr. 1982/2006/EKK. Tā paredz Kopienas ieguldījumu, lai Eiropas līmenī ilgtermiņā izveidotu publiskā un privātā sektora partnerības pētniecības jomā.

4.2

Minētā partnerība ir izveidota Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) kā agrākās Eiropas Tehnoloģiju platformas (ETP) darba turpinājums.

4.3

Padome Lēmumā Nr. 971/2006/EKK par īpašo programmu “Sadarbība” uzsvēra nepieciešamību izveidot publiskā un privātā sektora partnerību un noteica sešas jomas, kurās kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas izveides rezultātā tiktu veicināta Eiropas pētnieciskās darbības attīstība. Tās ir:

4.4

Ņemot vērā minēto vispārējo stratēģiju, regula, ko ierosina COM(2007) 241 dokumentā, paredz Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas īstenošanu novatorisku zāļu jomā (KTI IMI ), izveidojot kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai ( IMI kopuzņēmums).

4.5

Saskaņā ar Komisijas mērķiem kopuzņēmumam novatorisku zāļu jomā būtu jāveicina to iesaistīto pušu (augstskolu, mazo un vidējo uzņēmumu, privāto klīniku, valsts iestāžu, utt.) līdzdalība, kas pašreiz nespēj īstenot sarežģītas pētniecības programmas, kurām nepieciešami lieli līdzekļi.

4.6

IMI tiks izveidots kā kopuzņēmums, kura dibinātāji būs Eiropas Kopiena, ko pārstāvēs Eiropas Komisija, un EFPIA (Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija), saskaņā ar Padomes spēkā esošā Līguma 171. pantu IMI kopuzņēmumu pārvaldīs kā Kopienas iestādi. IMI kopuzņēmumā varēs iesaistīties dalībvalstis un 7. pamatprogrammai asociētās valstis, kā arījuridiskas personas, kas darbojas pētniecības un izstrādes jomā, ar noteikumu, ja tās sniegs ieguldījumu finansējumā.

4.7

Minētās programmas kopējais budžets būs 2 miljardi euro, ko ieguldīs 7 gadu laikā un sadalīs vienādās daļās starp Komisiju (7. Pamatprogrammas resursi saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1605/2002 54. pantu) un EFPIA farmācijas uzņēmumiem, kas nodrošinās galvenokārt personālu, aprīkojumu, materiālus utt.

4.8

IMI kopuzņēmums atbalstīs dalībvalstīs un 7. pamatprogrammas asociētajās valstīs veiktās pētnieciskās darbības. Viss Kopienas ieguldījums 1 miljarda euro apmērā tiks piešķirts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un universitātēm pētnieciskās darbības veikšanai farmācijas jomā. Iesaistītie lielie uzņēmumi ieguldīs tādu pašu summu, sedzot pētniecības izmaksas un iesaistot tajā MVU un universitātes.

4.9

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 2. pantu un Direktīvas 2004/18/EK 15. pantu IMI kopuzņēmums ir starptautiska iestāde ar juridiskas personas statusu; kopuzņēmuma galvenā mītne atradīsies Briselē; un, ja Padome nepagarinās uzņēmuma darbības termiņu, kopuzņēmums beigs pastāvēt 2017. gada decembra beigās.

5.1

Ziņojumā ar nosaukumu “Inovatīvas Eiropas izveide” farmācijas nozari pilnīgi pamatoti uzskata par svarīgu stratēģisku nozari. Tās produkti būtiski veicina Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanu un labklājību. Būtībā racionāla un pareiza farmācijas produktu izmantošana uzlabo dzīves kvalitāti.

5.2

Farmācijas nozare turklāt sniedz nozīmīgu ieguldījumu nodarbinātības nodrošināšanā. Minētajā nozarē 2004. gadā strādāja 612 000 darba ņēmēju, no tiem 103 000 ir augsti kvalificēti speciālisti zinātniskās pētniecības jomā.

5.3

IMI kopuzņēmuma izveidi attaisno vispāratzīta nepieciešamība risināt problēmu, kas saistīta ar pētniecības darbības samazināšanos farmācijas nozarē, un mainīt šo tendenci, ko Komisija konstatēja 2003. gada 1. jūlija paziņojumā “Stiprināt Eiropas farmācijas nozari pacientu interesēs — Rīcības priekšlikumi”.

5.4

Minētā mērķa īstenošanai ir nepieciešams mainīt tradicionālos divpusējas sadarbības veidus. Pašlaik ir vajadzīga jauna Eiropas līmeņa pieeja, kas veicinātu universitāšu, iesaistīto MVU, valsts iestāžu tiešu sadarbību ar farmācijas nozari saskaņā ar 7. pamatprogrammā paredzētajiem finanšu noteikumiem.

5.5

IMI kopuzņēmumam būs jāveic galvenokārt šādi būtiski uzdevumi:

6.1

EESK atzinīgi vērtē plašu apspriešanu pirms regulas sagatavošanas un atbalsta piemērotu izglītības programmu īstenošanu nolūkā nodrošināt nepieciešamo profesionalitāti nozarē, jo tai ir būtiska loma Eiropas tautsaimniecībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

6.2

Šī atzinuma 4.2 punktā ir norādīts, ka KTI galvenokārt tiek veidotas agrāko Eiropas Tehnoloģiju platformu (ETP) darba rezultātā. Tomēr ETP reti ir sasniegušas izvirzītos mērķus saistībā ar pētniecības attīstības stratēģisku veicināšanu. KTI izveides pamatā ir konstatējums par daļēju ETP neveiksmi, lai gan tām būtībā bija jāsniedz nozīmīgs ieguldījums nozares konkurētspējas veicināšanā.

6.2.1

EESK pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav iekļauts sīkāk izstrādāts apskats par Eiropas Tehnoloģiju platformu paveikto darbu; bilance nav izveidota, gūtie rezultāti nav norādīti, kā arī nav minēta neviena bibliogrāfiska norāde.

6.2.2

Tādēļ attiecībā uz KTI Komiteja atbalsta ierosinājumu sagatavot gada pārskatus par IMI kopuzņēmuma gūtajiem rezultātiem un sasniegto progresu.

6.3

EESK tomēr atzinīgi vērtē kopuzņēmuma izveidi novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai. Kopuzņēmumam piemīt būtiskas iezīmes, lai veicinātu pētniecības attīstību farmācijas nozarē Eiropā, reāli apvienojot publisko un privāto sektoru. Minētā iniciatīva atbilst Lisabonas stratēģijas mērķiem, kas paredz pētniecības un izstrādes pasākumu veikšanai ieguldīt 3 % no IKP, turklāt 2/3 no minētā ieguldījuma būtu jānodrošina privātajam sektoram.

6.3.1

Tomēr ņemot vērā daudzējādo finansēšanas sistēmu un ievērojamu iesaistīto Kopienas resursu apjomu, Komiteja uzskata, ka būtu precīzāk jānosaka pētniecības rezultātu izmantošana un piešķiršana. Šajā sakarā plašāk jāaplūko un jāprecizē jautājums par patentiem un intelektuālo īpašumu, ņemot vērā to, kā tas ir definēts regulā un tās pielikumā, kurā ir minēti tikai pamatprincipi, jo šajā jomā varētu rasties viens no sarežģījumiem IMI kopuzņēmuma izveidē.

6.3.2

Vairumam farmācijas uzņēmumu grupu, kas atrodas Eiropā, ir globāla dimensija. Ņemot vērā ievērojamu Kopienas finansējumu, būtu jāizstrādā mehānismi, kas veicina ienākumu gūšanu no Eiropas investīcijām. No šā viedokļa raugoties un vienlaicīgi neradot šķēršļus novatorisku zāļu lietošanai ārpus Eiropas Savienības, regulā būtu jāparedz noteikumi par visu pētniecības posmu norisi, kā arī par pētniecības rezultātā iegūto molekulu ražošanu Eiropas Savienībā. Būtu vēlams, lai minētie noteikumi paredzētu arī to, ka peļņa, kas gūta to pētniecības darbību rezultātā, kuras finansēja IMI kopuzņēmums, tiktu ieguldīta investīcijās Kopienas teritorijā.