27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/11

1.1

Ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem, kā arī iestādēm uzticamu un drošu statistikas datu pieejamība ir neaizstājams līdzeklis, lai uzraudzītu un novērtētu noteiktu likumdošanas lēmumu efektivitāti un sagatavotu stratēģiskus lēmumus.

1.2

Lai varētu veikt iespējami efektīvākus pasākumus, katrā ziņā ir nepieciešams gūt pēc iespējas precīzu un patiesu priekšstatu par faktisko stāvokli.

1.3

Tas īpaši attiecināms uz statistiku par stāvokli nodarbinātības jomā Eiropā, ja gribam novērtēt dalībvalstu sasniegumus, īstenojot Lisabonas stratēģijas mērķus.

1.4

Lai varētu izprast darba tirgus attīstību Eiropas Savienībā, noteikti ir jāzina, kādās nozarēs un kādos reģionos ir brīvas darbavietas un cik daudz to ir. Brīvo darbavietu dinamika atspoguļo konjunktūras stāvokli dažādās nozarēs, un tā var sniegt noderīgu informāciju par Eiropas reģioniem ar ievērojamu darbaspēka trūkumu — vai tieši otrādi — par reģioniem ar nozīmīgu ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi.

1.5

Dati par brīvajām darbavietām pieskaitāmi svarīgākajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem (SEER), un tie — ja vien pietiekami ātri pieejami — ir arī Eiropas Centrālajai bankai un Komisijai noderīgs rādītājs, lai novērtētu konjunktūras attīstību noteiktās nozarēs un lai apsvērtu monetārās politikas lēmumus.

1.6

Viena no Eiropadomes 2005. gada marta sanāksmē atjauninātās Lisabonas stratēģijas galvenajām prioritātēm ir jaunu un labāku darbavietu radīšana. Tieši tāpēc arvien biežāk nepieciešama ir ticama statistikas informācijas par darbaspēka pieprasījumu.

1.7

Lai saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju īstenotu Izaugsmes un nodarbinātības integrētās pamatnostādnes (2005–2008) un ekonomikas politikas pamatprincipus, ir nepieciešami Eiropas līmenī apkopti dati par brīvajām darbavietām dažādās ekonomikas nozarēs, kuri ļautu analizēt darbaspēka pieprasījuma apjomu un struktūru.

1.8

Ticamu un pastāvīgi atjaunotu datu pieejamība arī atsevišķām dalībvalstīm paver iespēju novērtēt darba tirgu un — arī reģionālajā līmenī — pieņemt atbilstošus lēmumus darba tirgus politikas jomā.

2.1

Valstu dati par brīvajām un aizņemtajām darbavietām tiek apkopti kopš 2003. gada, pamatojoties uz neoficiālu vienošanos (Gentlemen's Agreement). Šāda vienošanās gan nodrošināja elastību un dalībvalstu neatkarību, tomēr tā nav spējusi pilnībā apmierināt datu lietotāju vajadzības.

2.2

Līdz šīm brīdim četras dalībvalstis nav iesniegušas Eurostat attiecīgos datus, un iesniegtie dati ne vienmēr ir pilnībā salīdzināmi. Ceturkšņa datu apkopojumos nav izpildāmas visas ECB un Komisijas prasības attiecībā uz datu apjomu, aktualitāti un saskaņošanu.

2.3

Ar priekšlikumu Regulai COM (2007) 76 galīgā redakcija, kas izstrādāts pēc Nodarbinātības komitejas iniciatīvas, paredzēts ieviest regulu, ar kuras palīdzību noteiktos termiņos varētu iegūt salīdzināmus statistikas datus par brīvajām darbavietām.

2.4

Priekšlikuma sagatavošanas laikā, konsultējoties arī ar ekspertiem un Statistikas programmu komiteju (SPK), tika apsvērtas dažādas iespējas. Visbeidzot tika izvēlēta iespēja, saskaņā ar kuru ikgadējais strukturālo datu apkopojums joprojām tiek veikts saskaņā ar neoficiālu vienošanos.

2.5

Tādējādi priekšlikumā lielākā uzmanība pievērsta galvenokārt noteikumiem par brīvo darbavietu ceturkšņa statistikas apkopojumu. Vienlaikus tiek pieļauta iespēja, ka, izmantojot darbā ar minēto regulu iegūto pieredzi, nākotnē tiks pieņemta jauna regula ar mērķi apmierināt pieprasījumu pēc ikgadējiem statistikas datiem.

2.6

Lai noteiktu vajadzīgo detalizācijas līmeni pa saimnieciskās darbības nozarēm, jāizmanto Kopienas vispārējās saimniecības nozaru klasifikācijas sistēmas (NACE) spēkā esošā redakcija.

2.7

Paredzēts, ka dalībvalstis, nesamazinot noteiktus kvalitātes standartus, var izmantot administratīvus informācijas avotus vai arī ierobežot to ekonomikas nozaru skaitu, kurām jāsniedz statistikas dati, lai tādējādi samazinātu uzņēmumiem radīto slodzi (5. pants).

2.8

Komisija paredzējusi virkni priekšizpētes pasākumu tajās dalībvalstīs, kurām ir grūtības iesniegt datus par:

2.9

Sākuma posmā (pirmie trīs gadi) dalībvalstīm ir paredzēts noteikts ES finansiālais atbalsts. Šos līdzekļus pirmajos trīs gados nodrošinās Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma PROGRESS  (1) (9. pants). Līdz ar to iespējams sākt īstenot pasākumus, lai ieviestu jauninājumus un uzlabojumus datu apkopošanas jomā, kā arī pilnveidot to darbu, kas šobrīd jau ir uzsākts saskaņā ar neoficiālo vienošanos.

3.1

Komiteja uzsver, cik svarīgi ir iegūt iespējami saskaņotus un ticamus datus par stāvokli nodarbinātības jomā Eiropā. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas centienus izveidot tiesisko pamatu, kas dotu iespēju Eiropas līmenī iegūt aktuālākus, salīdzināmus un lietderīgus statistikas datus par brīvajām darbavietām.

3.2

Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana ekonomikas un nodarbinātības politikas jomā ir jāatvieglo ar pastāvīgu un efektīvu statistikas atbalstu, kas ir pieejams visiem statistikas datu lietotājiem, tāpat arī ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem un iestādēm kā Eiropas, tā arī atsevišķu valstu līmenī.

3.3

Komiteja arī atzinīgi vērtē Eiropas regulas kā tiesību instrumenta izvēli, jo priekšlikuma mērķa sasniegšanai — un tas attiecināms uz lielāko daļu statistikas pasākumu — paredzētie pasākumi ir precīzi un vienoti jāīsteno visā Eiropas Savienībā.

3.4

Lēmums priekšlikumā regulai iekļaut tikai ceturkšņa datu apkopojumus, bet strukturālo datu ikgadējo apkopojumu arī turpmāk veikt, izmantojot neoficiālu vienošanos, noteikti ir pamatojams ar nolūku pakāpeniski pāriet no datu apkopojuma, kas balstīts uz neoficiālu vienošanos, uz datu apkopojumu, kas tiek veikts, izmantojot Eiropas regulu. Pārejas perioda laikā noteikti nepieciešama sasniegto panākumu pastāvīga kontrole, un Komiteja izsaka cerību, ka tuvākajā nākotnē tiks izveidota apjomīgāka un stabilāka sistēma kā attiecībā uz ikgadējiem datiem, tā arī uz ceturkšņa statistiku par iespējām Eiropas darba tirgū.

EESK izsaka nožēlu par to, ka vēl joprojām nav ietekmes novērtējuma, tomēr izsaka cerību, ka Komisija līdz otrās īstenošanas regulas pieņemšanai izstrādās šādu novērtējumu, jo Eiropas uzņēmumiem pieaugs izmaksas un apgrūtinājumi, nekompensējot samazinājumus citām pārskata darbībām.

3.5

Komiteja tomēr uzskata, ka, ņemot vērā vajadzību vienkāršot statistikas datu apkopošanu un samazināt izmaksas, nav pilnībā saprotams, kādēļ sezonālās nozarēs, īpaši tādās, kas saistītas ar lauksaimniecību, zvejniecību un mežsaimniecību, datu apkopošana nav obligāta.

3.6

Datu sezonālās korekcijas problēma rada virkni jautājumu par šādu datu ticamību, jo sezonāli līgumi kā nodarbinātības forma jau gadiem ilgi ir raksturīgi arī citās rūpniecības nozarēs un/vai publiskajā pārvaldē (tostarp tekstilrūpniecībā, pārtikas rūpniecībā, tūrismā u.t.t.).

3.7

Turklāt jāņem vērā, ka darba līgumu noteikumi ES dalībvalstīs ir atšķirīgi, un tāpēc pašreiz ir ļoti daudz dažādu darba attiecību veidu. Šī iemesla dēļ būtu vēlams zināt, tieši kāda veida darbavietas ir brīvas (darbavietas uz nenoteiktu laiku, noteiktu laiku, nepilna darba laika nodarbinātība, darbs atsevišķos projektos, brīvo līdzstrādnieku darbavietas u.t.t.).

3.8

Patiesībai atbilstošāks stāvokļa atspoguļojums par iespējām darba tirgū, tā attīstības tendencēm un problēmām atsevišķās ekonomikas nozarēs vai reģionos ļautu veltīt vairāk uzmanības stratēģijām Lisabonas mērķu sasniegšanai.

3.9

Arī šī iemesla dēļ Komiteja uzskata, ka tieši minētajās jomās ir nepieciešama Eiropas sociālo partneru uzklausīšana un tieša līdzdalība.

EESK atzinīgi vērtē Parlamenta pilnvaras rūpīgi pārbaudīt minēto priekšlikumu, kam piemēros koplēmuma procedūru. Īstenošanas noteikumiem piemēros komitoloģijas procedūru atbilstoši stingrai regulatīvajai procedūrai saskaņā ar Padomes Lēmumos 1999/468/EK un 2006/512/EK noteikto kārtību.