Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52007AE0093

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas un Padomes Direktīvu 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK ar mērķi vienkāršot un racionalizēt ziņojumus par praktisko īstenošanu COM (2006) 390 galīgā redakcija — 2006/0127 (COD)

    OV C 93, 27.4.2007, p. 42–44 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    27.4.2007   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 93/42


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas un Padomes Direktīvu 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK ar mērķi vienkāršot un racionalizēt ziņojumus par praktisko īstenošanu”

    COM (2006) 390 galīgā redakcija — 2006/0127 (COD)

    (2007/C 93/10)

    Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2006. gada 20. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu.

    Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 19. decembrī. Ziņotājs — Thomas Janson kgs.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 432. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 17. un 18. janvārī (17. janvāra sēdē), ar 150 balsīm par, 1 balsi pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Kopsavilkums un secinājumi

    1.1

    Darba vides regulējums ietilpst ES kompetencē un ir ilgtspējīgas konkurences iekšējā tirgū svarīgs priekšnoteikums, kas ir nozīmīgs arī Eiropas sociālā modeļa nodrošināšanā. Uzņēmumi nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju veselību un darba vidi, lai gūtu priekšrocības konkurences cīņā.

    1.2

    Vairākās direktīvās par darba vidi dalībvalstīm noteikts pienākums izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu. Turklāt pašreizējos noteikumos paredzēti dažādi termiņi valstu ziņojumu par praktisko īstenošanu iesniegšanai Komisijai (četri vai pieci gadi). Šīs atšķirības tiks novērstas ar Komisijas priekšlikumu, kas paredz arī racionalizēt pašreizējos noteikumus, iekļaujot prasību, ka ik pēc pieciem gadiem jāiesniedz vienots ziņojums par visu direktīvu praktisko īstenošanu.

    1.3

    EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Ziņojumu sniegšanai valsts iestādes ir patērējušas daudz laika, un līdz ar Komisijas priekšlikuma īstenošanu tiks nodrošināts ievērojams laika un līdzekļu ietaupījums.

    1.4

    Saskaņojot ziņojumu nosūtīšanas laikposmu un tos visus apkopojot vienā ziņojumā, valsts iestādes gūst skaidrāku priekšstatu par kopējo stāvokli. Tādējādi arī uzlabojas iespējas ziņot par saikni starp dažādiem veselības apdraudējumiem, kurus direktīvās paredzēts novērst. Regulāru ziņojumu izstrāde par darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomas direktīvu praktisko īstenošanu ir nozīmīgs instruments, kas ļauj konstatēt stāvokli un novērtēt pieņemto pasākumu efektivitāti un to ietekmi uz darba ņēmēju drošības un veselības kvalitāti Eiropas Savienībā. EESK tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina uzlikt dalībvalstīm par pienākumu pirms ziņojuma nosūtīšanas Komisijai konsultēties ar sociālajiem partneriem par visām tā nodaļām un ziņojumā atspoguļot arī sociālo partneru viedokli.

    1.5

    Komisijas priekšlikumā arī paredzēts panākt labāku pārredzamību, kas ir noderīgi iedzīvotājiem un interesentiem. Tādējādi ES tuvina tās iedzīvotājiem un tiek sekmēta demokrātija.

    2.   Pamatojums

    2.1   Komisijas paziņojuma kopsavilkums.

    2.1.1

    Komisijas priekšlikuma mērķis ir racionalizēt un vienkāršot noteikumus Kopienas direktīvās par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, kurās paredzēts pienākums dalībvalstīm un Komisijai izstrādāt ziņojumus par to praktisko īstenošanu.

    2.1.2

    Vairākās direktīvās par darba vidi dalībvalstīm noteikts pienākums izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu. Turklāt pašreizējos noteikumos paredzēti dažādi termiņi valstu ziņojumu par praktisko īstenošanu iesniegšanai Komisijai (četri vai pieci gadi). Šīs atšķirības tiks novērstas ar Komisijas priekšlikumu, racionalizējot pašreizējos noteikumus un paredzot, ka ik pēc pieciem gadiem jāiesniedz tāds vienots ziņojums par visu direktīvu praktisko īstenošanu, kurā būs vispārīgā daļa ar vispārīgajiem principiem un visām direktīvām kopīgajiem aspektiem, kā arī īpašas nodaļas par katrai direktīvai raksturīgiem aspektiem. Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 2007. līdz 2012. gadam ieskaitot.

    2.1.3

    Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvā 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (1), kā arī atsevišķajās direktīvās (2), kas norādītas minētās direktīvas 16. panta 1. punktā, noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt ziņojumu par praktisko īstenošanu, uz ko savukārt pamatos Komisijas ziņojumu. Ziņojumi par īstenošanu ir paredzēti vēl trijās citās direktīvās (3)3.

    2.1.4

    Komisijas priekšlikumā arī ierosināts pienākumu izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu attiecināt uz trīs citām šo jomu regulējošām direktīvām, kurās ziņojumi nebija paredzēti. Minētās trīs direktīvas ir šādas: Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīva 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/54/EK par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (6).

    2.2   Vispārīgas piezīmes.

    2.2.1

    Darba vides regulējums ietilpst ES kompetencē un ir ilgtspējīgas konkurences iekšējā tirgū svarīgs priekšnoteikums, kas ir nozīmīgs arī Eiropas sociālā modeļa nodrošināšanā. Uzņēmumi nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju veselību un darba vidi, lai gūtu priekšrocības konkurences cīņā.

    2.2.2

    EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Kad tas būs īstenots, dalībvalstīm būs iespējams ievērojami ietaupīt laiku un līdzekļus. Ziņojumu sniegšanai valsts iestādes ir patērējušas daudz laika. Šobrīd sakarā ar dažādajās direktīvās noteiktajiem atšķirīgajiem termiņiem novērtēšanas darbs notiek gandrīz nepārtraukti, radot pārlieku lielas administratīvās izmaksas.

    2.2.3

    Saskaņojot ziņojumu nosūtīšanas laikposmu un tos visus apkopojot vienā ziņojumā, valsts iestādes gūst skaidrāku priekšstatu par kopējo stāvokli. Tādējādi arī uzlabojas iespējas ziņot par saikni starp dažādiem veselības apdraudējumiem, kurus direktīvās paredzēts novērst. Dažādas darba vides problēmas bieži ir savstarpēji saistītas, un, ieviešot saskaņotu ziņošanu, iespējams gūt precīzāku priekšstatu par direktīvu visaptverošo ietekmi. Regulāru ziņojumu izstrāde par darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomas direktīvu praktisko īstenošanu ir nozīmīgs instruments, kas ļauj konstatēt stāvokli un novērtēt pieņemto pasākumu efektivitāti un to ietekmi uz darba ņēmēju drošības un veselības kvalitāti Eiropas Savienībā.

    2.2.4

    EESK tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina uzlikt dalībvalstīm par pienākumu pirms ziņojuma nosūtīšanas Komisijai konsultēties ar sociālajiem partneriem par visām tā nodaļām un ziņojumā atspoguļot arī sociālo partneru viedokli.

    2.2.5

    Komisijas priekšlikumā arī paredzēts panākt labāku pārredzamību, kas ir noderīgi iedzīvotājiem un interesentiem. Tādējādi ES tuvina tās iedzīvotājiem un tiek sekmēta demokrātija.

    Briselē, 2007. gada 17. janvārī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

    priekšsēdētājs

    Dimitris DIMITRIADIS


    (1)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

    (2)  Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/654/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (OV L 393, 30.12.1989., 1. lpp.), Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/655/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.), Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/656/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus darba vietās (OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.), Padomes 1990. gada 29. maija Direktīvā 90/269/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas (OV L 156, 21.6.1990., 9. lpp.), Padomes 1990. gada 29. maija Direktīvā 90/270/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (OV L 156, 21.6.1990., 14. lpp.), Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvā 92/57/EEK par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (OV L 245, 26.8.1992., 6. lpp.), Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvā 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.), Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.), Padomes 1992. gada 3. novembra Direktīvā 92/91/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (OV L 348, 28.11.1992., 9. lpp.), Padomes 1992. gada 3. decembra Direktīvā 92/104/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs (OV L 404, 31.12.1992., 10. lpp.), Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvā 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (OV L 307, 13.12.1993., 1. lpp.), Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvā 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Direktīvā 99/92/EK par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (OV L 23, 28.1.2000., 57. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (OV L 177, 6.7.2002., 13. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvā 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (OV L 114, 27.4.2006., 38. lpp.). Trīs direktīvās šajā jomā nav paredzēts izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu, proti, šādās direktīvās: Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīvā 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/54/EK par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē).

    (3)  Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīvā 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā (OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.), 1992. gada 31. marta Direktīvā 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (OV L 113, 30.4.1992., 19. lpp.) un 1994. gada 22. jūnija Direktīvā 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.).

    (4)  OV L 263, 24.9.1983., 25. lpp.

    (5)  OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

    (6)  OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.


    Top