27.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/42

1.1

Darba vides regulējums ietilpst ES kompetencē un ir ilgtspējīgas konkurences iekšējā tirgū svarīgs priekšnoteikums, kas ir nozīmīgs arī Eiropas sociālā modeļa nodrošināšanā. Uzņēmumi nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju veselību un darba vidi, lai gūtu priekšrocības konkurences cīņā.

1.2

Vairākās direktīvās par darba vidi dalībvalstīm noteikts pienākums izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu. Turklāt pašreizējos noteikumos paredzēti dažādi termiņi valstu ziņojumu par praktisko īstenošanu iesniegšanai Komisijai (četri vai pieci gadi). Šīs atšķirības tiks novērstas ar Komisijas priekšlikumu, kas paredz arī racionalizēt pašreizējos noteikumus, iekļaujot prasību, ka ik pēc pieciem gadiem jāiesniedz vienots ziņojums par visu direktīvu praktisko īstenošanu.

1.3

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Ziņojumu sniegšanai valsts iestādes ir patērējušas daudz laika, un līdz ar Komisijas priekšlikuma īstenošanu tiks nodrošināts ievērojams laika un līdzekļu ietaupījums.

1.4

Saskaņojot ziņojumu nosūtīšanas laikposmu un tos visus apkopojot vienā ziņojumā, valsts iestādes gūst skaidrāku priekšstatu par kopējo stāvokli. Tādējādi arī uzlabojas iespējas ziņot par saikni starp dažādiem veselības apdraudējumiem, kurus direktīvās paredzēts novērst. Regulāru ziņojumu izstrāde par darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomas direktīvu praktisko īstenošanu ir nozīmīgs instruments, kas ļauj konstatēt stāvokli un novērtēt pieņemto pasākumu efektivitāti un to ietekmi uz darba ņēmēju drošības un veselības kvalitāti Eiropas Savienībā. EESK tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina uzlikt dalībvalstīm par pienākumu pirms ziņojuma nosūtīšanas Komisijai konsultēties ar sociālajiem partneriem par visām tā nodaļām un ziņojumā atspoguļot arī sociālo partneru viedokli.

1.5

Komisijas priekšlikumā arī paredzēts panākt labāku pārredzamību, kas ir noderīgi iedzīvotājiem un interesentiem. Tādējādi ES tuvina tās iedzīvotājiem un tiek sekmēta demokrātija.

2.1.1

Komisijas priekšlikuma mērķis ir racionalizēt un vienkāršot noteikumus Kopienas direktīvās par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, kurās paredzēts pienākums dalībvalstīm un Komisijai izstrādāt ziņojumus par to praktisko īstenošanu.

2.1.2

Vairākās direktīvās par darba vidi dalībvalstīm noteikts pienākums izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu. Turklāt pašreizējos noteikumos paredzēti dažādi termiņi valstu ziņojumu par praktisko īstenošanu iesniegšanai Komisijai (četri vai pieci gadi). Šīs atšķirības tiks novērstas ar Komisijas priekšlikumu, racionalizējot pašreizējos noteikumus un paredzot, ka ik pēc pieciem gadiem jāiesniedz tāds vienots ziņojums par visu direktīvu praktisko īstenošanu, kurā būs vispārīgā daļa ar vispārīgajiem principiem un visām direktīvām kopīgajiem aspektiem, kā arī īpašas nodaļas par katrai direktīvai raksturīgiem aspektiem. Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 2007. līdz 2012. gadam ieskaitot.

2.1.3

Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvā 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (1), kā arī atsevišķajās direktīvās (2), kas norādītas minētās direktīvas 16. panta 1. punktā, noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt ziņojumu par praktisko īstenošanu, uz ko savukārt pamatos Komisijas ziņojumu. Ziņojumi par īstenošanu ir paredzēti vēl trijās citās direktīvās (3)3.

2.1.4

Komisijas priekšlikumā arī ierosināts pienākumu izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu attiecināt uz trīs citām šo jomu regulējošām direktīvām, kurās ziņojumi nebija paredzēti. Minētās trīs direktīvas ir šādas: Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīva 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/54/EK par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (6).

2.2.1

Darba vides regulējums ietilpst ES kompetencē un ir ilgtspējīgas konkurences iekšējā tirgū svarīgs priekšnoteikums, kas ir nozīmīgs arī Eiropas sociālā modeļa nodrošināšanā. Uzņēmumi nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju veselību un darba vidi, lai gūtu priekšrocības konkurences cīņā.

2.2.2

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Kad tas būs īstenots, dalībvalstīm būs iespējams ievērojami ietaupīt laiku un līdzekļus. Ziņojumu sniegšanai valsts iestādes ir patērējušas daudz laika. Šobrīd sakarā ar dažādajās direktīvās noteiktajiem atšķirīgajiem termiņiem novērtēšanas darbs notiek gandrīz nepārtraukti, radot pārlieku lielas administratīvās izmaksas.

2.2.3

Saskaņojot ziņojumu nosūtīšanas laikposmu un tos visus apkopojot vienā ziņojumā, valsts iestādes gūst skaidrāku priekšstatu par kopējo stāvokli. Tādējādi arī uzlabojas iespējas ziņot par saikni starp dažādiem veselības apdraudējumiem, kurus direktīvās paredzēts novērst. Dažādas darba vides problēmas bieži ir savstarpēji saistītas, un, ieviešot saskaņotu ziņošanu, iespējams gūt precīzāku priekšstatu par direktīvu visaptverošo ietekmi. Regulāru ziņojumu izstrāde par darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomas direktīvu praktisko īstenošanu ir nozīmīgs instruments, kas ļauj konstatēt stāvokli un novērtēt pieņemto pasākumu efektivitāti un to ietekmi uz darba ņēmēju drošības un veselības kvalitāti Eiropas Savienībā.

2.2.4

EESK tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina uzlikt dalībvalstīm par pienākumu pirms ziņojuma nosūtīšanas Komisijai konsultēties ar sociālajiem partneriem par visām tā nodaļām un ziņojumā atspoguļot arī sociālo partneru viedokli.

2.2.5

Komisijas priekšlikumā arī paredzēts panākt labāku pārredzamību, kas ir noderīgi iedzīvotājiem un interesentiem. Tādējādi ES tuvina tās iedzīvotājiem un tiek sekmēta demokrātija.