11.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/41

1.1

Eiropas iestāžu ieinteresētība veidot dialogu ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši ar Eiropas līmenī organizēto pilsonisko sabiedrību, pēdējo desmit līdz piecpadsmit gadu laikā ir nemitīgi palielinājusies. Eiropas iestādes atzinušas, ka nav iespējams veidot labu politiku, neuzklausot iedzīvotājus un nenodrošinot to personu līdzdalību un piekrišanu, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības lēmumi.

1.2

Pilsoniskās sabiedrības dalībnieku pieredze un zināšanas, visos līmeņos risināts to dialogs ar publiskās varas iestādēm, sarunas un pētījumi, meklējot kopīgu interešu punktus un tiecoties panākt vienprātību, ļauj izstrādāt priekšlikumus vispārējās interesēs. Tādējādi tiek celta politisko lēmumu kvalitāte un uzticamība, jo tie kļūst iedzīvotājiem labāk saprotami un vieglāk pieņemami.

1.2.1

Pateicoties organizētās pilsoniskās sabiedrības ieguldījumam, sniedzot iedzīvotājiem iespējas individuāli vai kolektīvi piedalīties valsts lietu vadībā, līdzdalības demokrātija bagātina pārstāvības demokrātiju un stiprina Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti.

1.3

Šajā kontekstā ir jāatgādina un jāuzsver, ka, ņemot vērā tās sastāvu, lomu un tai kopš izveidošanas Līgumos piešķirtos uzdevumus, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir no pirmsākumiem pilnībā iesaistījusies līdzdalības demokrātijas veidošanā Eiropā un ir tās senākais elements.

1.4

“Līdzdalības tiesībām”, kuras jau izsenis pieprasījusi pilsoniskā sabiedrība un Eiropas līmenī aktīvās organizācijas, pašlaik ir īpaši svarīga nozīme. Problēmas un izaicinājumi, kam pretim jāstājas Eiropas Savienībai, liek mobilizēt visus vietējos dalībniekus un to pārstāvjus.

1.5

Šo nepieciešamību, 2000. gada 23. un 24. martā tiekoties Lisabonā un pieņemot tāda paša nosaukuma stratēģiju (1), atzina Eiropadome; 2005. gada 22. un 23. marta sanāksmē Eiropadome šai stratēģijai deva jaunu impulsu (2).

1.6

Komisijas 2001. gada jūlija Baltajā grāmatā “Eiropas pārvaldība” (3) teikts, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana ES politikas izstrādāšanā un īstenošanā ir ne tikai labas pārvaldības pamatprincips, bet arī ļoti svarīga darbības joma, atjaunojot Kopienas metodi un uzlabojot ES iestāžu darbības demokrātiskumu.

1.7

Uz līdzdalību balstītas demokrātijas princips ir nostiprināts arī “Līguma par Konstitūciju Eiropai” I-47 pantā (4). Neskatoties uz Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesa neparedzamo turpmāko gaitu, ES iestādēm jāvadās pēc šī principa un jāveido patiesa līdzdalības demokrātija. Lai tā atbilstu Eiropas modernas pārvaldības prasībām, nepieciešams izveidot instrumentus, kas sekmē patiesa, strukturēta pilsoniskā dialoga veidošanu ar organizēto pilsonisko sabiedrību un dod iespēju ES pilsoņiem un jo īpaši organizācijām, kurās tie darbojas, izteikt savu viedokli, tikt uzklausītiem un efektīvi piedalīties Savienības un tās politikas veidošanā.

1.8

EESK aktīvi darbojas, lai attīstītu līdzdalības demokrātiju sadarbībā ar citām Savienības iestādēm un organizācijām pilsoniskās sabiedrības pārstāvībai.

1.8.1

Piemēram, 1999. gada oktobrī EESK organizēja pirmo konferenci par organizētās pilsoniskās sabiedrības lomu un ieguldījumu Eiropas veidošanā; kopš tā laika EESK izstrādājusi vairākus atzinumus, tiecoties attīstīt un strukturēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ES iestāžu dialogu (5)  (6).

2.1

Eiropas līmeņa pilsoniskajā dialogā piedalās organizācijas, kas pārstāv pilsoņu īpašās un/vai vispārējās intereses. Gluži dabiski, ka pilsoniskajā dialogā jāpiedalās arī sociālo partneru Eiropas mēroga organizācijām. Sociālais dialogs ir lielisks piemērs, kā praksē tiek īstenots līdzdalības demokrātijas princips. Tomēr atkārtoti jāuzsver būtiskā atšķirība starp sociālo dialogu un pilsonisko dialogu. Eiropas sociālais dialogs ir skaidri definēts — gan tā dalībnieku, gan mērķa un norises procedūru ziņā —, un Eiropas sociālajiem partneriem piešķirtas pilnvaras, kas gandrīz pielīdzināmas likumdošanas pilnvarām (8). Šāda dialoga īpašais raksturs balstīts uz tā autonomi darbojošos dalībnieku īpašajām pilnvarām un pienākumiem.

2.2

Eiropas līmenī šīs organizācijas darbojas ļoti dažādās formās un ar tikpat dažādiem nosaukumiem: visbiežākie ir “apvienība”, “federācija”, “fonds”, “forums” un “tīkls” (9). Nereti šie dažādie nosaukumi tiek iekļauti jēdzienā “nevalstiskās organizācijas” (NVO), ko izmanto, lai aptvertu visa veida autonomas bezpeļņas struktūras. Diezgan daudz Eiropas organizāciju darbojas arī starptautiskajā līmenī.

2.3

Šīs organizācijas koordinē savu dalībnieku un partneru darbību dalībvalstīs un bieži arī pāri ES robežām. Turklāt arvien biežāk ir vērojama šo organizāciju apvienošanās Eiropas mēroga tīklos darbībai sociālajā jomā, vides aizsardzības, cilvēktiesību, attīstības, patēriņa jomā un sociālajā ekonomikā.

2.4

Šī atzinuma pielikumā atrodamais Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju saraksts, kurā uzskaitītas organizētās pilsoniskās sabiedrības nozīmīgākās organizācijas, apvienības (izņemot profesionālās apvienības) un tīkli, kas darbojas dažādās jomās Eiropas līmenī, sniedz priekšstatu par šo organizāciju plašo spektru un dažādajiem veidiem. Šajā sarakstā minētas aptuveni divdesmit dažādas jomas.

2.4.1

Šis pārskats liecina par arvien sīkāku organizētās pilsoniskās sabiedrības strukturēšanu un par lielāku dažādību pat pašu šo organizāciju uzbūvē: tās var veidot tikai valstu organizācijas, atsevišķos gadījumos pat reģionāla un vietēja līmeņa organizācijas, kas pārstāv noteiktu jomu; tikpat labi to sastāvā var būt gan Eiropas, gan valstu mēroga organizācijas — jebkāda veida fiziskās un juridiskās personas. Apvienojoties tīklos, pamatā iespējami ir divi modeļi — vai nu tīklu veido Eiropas mēroga organizācijas, kas pārstāv noteiktu nozari, vai arī tajā apvienojas valstu un Eiropas mēroga organizācijas.

2.5

Virknei Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tāpat arī atsevišķām valstu mēroga organizācijām vai tīkliem neapšaubāmi ir uzkrāta ļoti liela pieredze un plašas zināšanas, un tāpēc prasības tām piešķirt tiesības Savienības politikas veidošanas gaitā piedalīties apspriešanās procesā ir pamatotas. Neapstrīdams ir arī fakts, ka objektīvu novērtēšanas kritēriju trūkuma dēļ — atšķirībā no sociālo partneru organizācijām — bieži tiek apšaubīta Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvība. Pastāv uzskats, ka apvienību kopums ir pārāk sadrumstalots, jo nereti sadalīts daudzās atsevišķās organizācijās, kas nav pārskatāmas un kas savu locekļu īpašās intereses aizstāv vairāk nekā vispārējās intereses; turklāt daudzi uzskata, ka šīs organizācijas nespēj patiesi ietekmēt politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesu.

3.1

EESK ir vairākkārt uzsvērusi, ka vienīgi skaidri iedibināta pārstāvība var pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem efektīvi nodrošināt līdzdalības tiesības Eiropas Savienības politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

3.1.1

Prasība nodrošināt pārstāvību ir ne tikai viens no demokrātijas pamatprincipiem, bet tā arī atbilst mērķim veidot pārskatāmāku organizēto pilsonisko sabiedrību un nodrošināt tai lielāku ietekmi Eiropas līmenī.

3.1.2

Šajā sakarā EESK ir izstrādājusi pārstāvības novērtēšanas kritērijus, kurus tā galīgi formulēja 2002. gada 20. marta atzinumā par Balto grāmatu “Eiropas pārvaldība” (10). Lai varētu uzskatīt, ka organizācija “pārstāv iedzīvotāju intereses”, tai jāatbilst deviņiem kritērijiem:

3.1.3

EESK šajā atzinumā tomēr ierosināja arī “[…] apspriest šos kritērijus ar ES iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai radītu pamatu turpmākajai sadarbībai.”

3.2

Lai novērstu pārpratumus šajā atzinumā formulēto pārstāvības kritēriju piemērošanā, skaidri jānorobežo “apspriešana”, kurā principā var iesaistīties visas organizācijas, kas darbojas noteiktā jomā, un “līdzdalība”, kas ir organizācijām dotā iespēja pilntiesīgi un aktīvi iesaistīties kolektīvajā viedokļa veidošanas procesā Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju vispārējās interesēs. Šis process norit pēc demokrātijas principiem un dod iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām efektīvi piedalīties politikas veidošanā un lēmumu sagatavošanā attiecībā uz ES attīstību, nākotni un politikas jomām (11).

3.2.1

Lai gan šī atšķirība varētu likties lielākoties teorētiska, tā ir vērā ņemama: pārstāvība ir līdzdalības priekšnoteikums, jo tai piešķir leģitimitāti. Apspriešanas procesa mērķis ir uzklausīt dažādus viedokļus un apkopot pilsoniskās sabiedrības dalībnieku zināšanas, nenosakot iepriekšējus nosacījumus. Apspriešanās ir ļoti svarīgs pilsoniskā dialoga elements.

3.3

Komisijas Baltajā grāmatā “Eiropas pārvaldība” paredzēts noslēgt partnerības nolīgumus noteiktās jomās, kurās apspriešanās procedūra jau stabili ieviesta, un šie nolīgumi būs solis uz priekšu salīdzinājumā ar minimālajiem standartiem, kas jāievēro visiem Komisijas dienestiem. Taču ir paredzēts, ka šādu nolīgumu noslēgšana būs atkarīga no pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas nodrošināt atklātumu un pārstāvību, bet nav norādīts, kādi kritēriji ir jāpiemēro.

3.4

Komisijas 2002. gada 11. decembra Paziņojumā (12) noteikti vispārējie principi un obligātie zemākie standarti, kas Komisijai jāievēro, apspriežoties ar iesaistītajām pusēm. Turklāt paredzēta “atklāta” apspriešanās procedūra, īstenojot visaptverošu, sabalansētu pieeju, un “mērķtiecīga” apspriešanās procedūra, pirms kuras, pamatojoties uz “pārdomātiem” un “viennozīmīgiem” kritērijiem, kā tas paredzēts Paziņojumā, tiks izraudzītas ieinteresētās vai iesaistītās puses, kas ir apspriešanās mērķgrupa. Taču arī šajā gadījumā kritēriji nav definēti.

3.4.1

Minētajā Paziņojumā Komisija tomēr uzsver, ka augsti vērtē pilsoņu intereses pārstāvošo Eiropas mēroga organizāciju ieguldījumu. Turklāt tā norāda uz jau paveikto EESK darbu, izstrādājot pārstāvības noteikšanas kritērijus, lai izvēlētos organizācijas, kas varētu piedalīties pilsoniskajā dialogā.

3.5

Tā kā Nicas Līgumā nostiprināta EESK īpašā starpnieka loma starp organizēto pilsonisko sabiedrību un Eiropas Savienības lēmējiestādēm, tai tagad ir jāuzņemas lielāka atbildība par

3.6

Jāuzsver gan, ka šis atzinums neattiecas uz

3.7

Šī atzinuma izstrādāšana sekmē EESK un pilsoniskās sabiedrības Eiropas mēroga organizāciju un tīklu attiecību noskaidrošanu un racionalizāciju un tiecas piešķirt lielāku uzticamību dialogam ar organizēto pilsonisko sabiedrību, stiprinot pilsoniskās sabiedrības Eiropas mēroga organizāciju leģitimitāti.

3.7.1

Šie centieni atbilst vēlmei iedibināt stabilu un strukturētu dialogu ar minētajām organizācijām, kas

3.8

Atzinums turklāt varētu

3.9

EESK šajā kontekstā uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām paredzētas akreditācijas sistēmas ieviešana Eiropas iestādēs radītu gan ērtības, gan neērtības. Šis atzinums nav piemērots minētās sistēmas izvērtēšanai. EESK tomēr uzskata, ka starp šo jautājumu un pārstāvību pastāv cieša saikne, un tāpēc tie būtu jāizvērtē paralēli vienotās diskusijās, kurās piedalītos gan iesaistītās puses, gan ES iestādes, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

4.1

Apzinoties, ka tā nepārstāv visas pilsoniskās sabiedrības dažādās daļas, kas nepārtraukti attīstās, EESK ir nākusi klajā ar iniciatīvām un īstenojusi reformas, lai panāktu pēc iespējas plašāku organizētās pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvību.

4.2

Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tīkli, kas Komitejā nav pārstāvēti vispār vai nav pārstāvēti tieši, dažādos veidos aizvien vairāk tiek iesaistīti Komitejas un tās struktūru darbā, taču tas nenotiek, pamatojoties uz skaidriem pārstāvības kritērijiem.

4.2.1

Tādējādi katra no EESK trīs grupām  (14) atzīst noteiktas Eiropas mēroga organizācijas, piešķirot tām “apstiprinātas organizācijas” statusu. Principā Komitejas locekļiem ir tieša vai netieša saistība ar minētajām organizācijām, taču tas nenozīmē, ka šīs organizācijas būtu jāiesaista obligāti.

4.2.2

Eiropas organizācijas, kas spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu atzinuma izstrādāšanā, bieži tiek iesaistītas attiecīgajā darbā specializēto nodaļu  (15) līmenī. Šīm organizācijām sniedz informāciju par notiekošo darbu, tās izsaka savus viedokļus un piezīmes, tās var iesaistīties ar savu ekspertu starpniecību, un tās var piedalīties notiekošajās konsultācijās un konferencēs.

4.2.3

EESK organizē pasākumus (konferences, seminārus, uzklausīšanu, utt.) par horizontālām (starpnozaru) tēmām, kā, piemēram, pēdējā laikā par Lisabonas stratēģiju, ilgtspējīgu attīstību un finanšu plānu 2007.–2013. gadam; šajā sakarā jāmin arī tikšanās Eiropas Konventa darba pārraudzības sakarā (16).

4.2.3.1

Iesaistīto organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju izvēle notiek pragmatiski, pamatojoties uz grupu, EESK locekļu, specializēto nodaļu, kā arī sekretariāta priekšlikumiem. Pasākumos principā piedalīties var arī pārstāvji no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas interesi par to izteikuši spontāni.

4.3

Papildus panākums šajā sadarbībā bija EESK un Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības nozīmīgāko jomu pārstāvju sadarbības grupas izveidošana 2004. gadā. Tajā pašlaik ietilpst desmit EESK pārstāvji (EESK priekšsēdētāja, visu triju grupu priekšsēdētāji un sešu specializēto nodaļu priekšsēdētāji) un četrpadsmit pārstāvji no galvenajām sadarbības grupas darbības jomā ietilpstošajās jomās aktīvajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem, neskatoties uz to, vai tām piešķirts apstiprinātas organizācijas statuss.

4.3.1

No vienas puses, sadarbības grupas uzdevums ir panākt saskaņotu Komitejas pieeju Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem un, no otras puses, tā pārrauga kopīgi pieņemto iniciatīvu īstenošanu.

4.4

Šis īsais pārskats ilustrē EESK līdz šim īstenoto pragmatisko pieeju, ko pamatā raksturo atklātība un atvērtība, pakāpeniski strukturējot tās attiecības ar Eiropas organizēto pilsonisko sabiedrību. Savukārt, piešķirot organizācijām apstiprinātas organizācijas statusu, kā arī specializēto nodaļu rīkotajās nozaru apspriedēs vairāk tiek ievērots atlases princips.

4.5

Ad hoc darba grupas “Strukturēta sadarbība ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem”2004. gada 10. februāra nobeiguma ziņojumā šajā sakarā atzīmēts, ka “pārstāvības jautājumam […] neapšaubāmi [jāvelta] liela uzmanība”, taču “šis jautājums […]” nedrīkst “kavēt jebkuru virzīšanos uz priekšu”, un norādīts, ka “piesardzība gan ir nepieciešama, bet atklāta un pragmatiska pieeja ir pareizāka”.

5.1

Kritēriji, ko EESK izvirzījusi atzinumā par Balto grāmatu par Eiropas pārvaldību, nav vienlīdz labi izskaidroti. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka tie ir praktiski izvērtējami un piemērojami, būtu nepieciešams precizēt to nozīmi un saturu.

5.2

Ņemot vērā iepriekš teikto, EESK uzskata, ka vajadzīga skaidra, vienota un vienkārša pārstāvības novērtēšanas metode, kas vienlaicīgi ļautu izvairīties no sarežģītiem, strīdīgiem jautājumiem.

5.3

Ar šīs metodes palīdzību būtu jāspēj pārbaudīt kritērijus atbilstoši Eiropas organizāciju pašreizējai struktūrai un darbības veidam. Turklāt tai jāparedz pašu organizāciju piedalīšanās minētajā vērtēšanas procesā. EESK nodoms nav apšaubīt organizāciju autonomiju.

5.4

Tāpēc šīs metodes lietošanā jāievēro šādi principi:

5.5

EESK ierosina, veicot novērtēšanu, ņemt vērā trīs kritērijus:

5.5.1

Pirmie divi novērtēšanas kritēriji ir viennozīmīgi, un tie attiecas uz attiecīgās organizācijas struktūru. Tāpēc tie ir ļoti piemēroti, lai diezgan objektīvi novērtētu organizācijas pārstāvību, nekaitējot pilsoniskās sabiedrības dinamikai. Trešais kritērijs ir sarežģītāk piemērojams.

5.6

EESK uzskata, ka ierosinātā metode attiecīgajām organizācijām nerada nekādus īpašus apgrūtinājumus vai ierobežojumus, vienīgi izvirza pārredzamības prasību attiecībā uz to struktūru un darbības veidu. Pārredzamība ir demokrātijas pamatprincips, kas kalpo vispārējām interesēm, jo ļauj sabiedrības dažādajām interešu grupām un iedzīvotājiem individuāli, ka arī varas iestādēm gūt skaidrību par dažādu organizāciju struktūru un darbību, lai tādējādi par to izveidotu savu spriedumu.

5.7

Pamatojoties uz minētajiem principiem un vērtējuma kritērijiem, EESK radusi iespēju izstrādāt metodi Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvības izvērtēšanai. Šo metodi varētu īstenot, ieviešot īpašu vērtēšanas sistēmu sadarbībā ar, pirmām kārtām, EESK un Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un tīklu sadarbības grupu.

6.1

EESK uzskata, ka starp tās izvirzītajiem kritērijiem un pilsoniskās sabiedrības Eiropas mēroga organizāciju statūtiem pastāv tieša saikne.

6.2

Principā ikvienas Eiropas līmenī aktīvas organizācijas — lai tā darbotos uz juridiska vai faktiska pamata — darbību jāreglamentē statūtiem (17).

6.3

Ņemot vērā EESK jau izvirzītos kritērijus (18) un lai panāktu to darbību praksē, Eiropas organizāciju statūtos būtu jānosaka vai jāparedz

6.4

Tā kā nepastāv attiecīgi Eiropas tiesību akti, organizācijas savus statūtus izstrādā un pieņem pilnīgi neatkarīgi, saskaņā ar piemērojamajiem valstu tiesību aktu noteikumiem (19).

6.4.1

Šajā sakarā interesants ir fakts, ka Eiropas Komisija jau 1991. gadā (20) izstrādāja priekšlikumu par “Eiropas mēroga apvienības” izveidošanas tiesisko regulējumu. Minētā priekšlikuma mērķis bija noteikt organizatorisko struktūru apvienībām, kam ir dalīborganizācijas vairākās dalībvalstīs, līdzīgi, kā tas šodien ir akciju sabiedrībām un kooperatīviem uzņēmumiem. Noteikumi, kas bija formulēti iepriekš minētajā priekšlikumā, saskan ar šajā dokumentā izteiktajiem EESK ierosinājumiem par statūtu saturu.

6.4.2

Minētais priekšlikums, kuram atbalstu pauda EESK (21), netika pieņemts, jo pret to iebilda vairākas dalībvalstis, un sekojoši Komisija to atsauca. EESK joprojām ir pārliecināta, ka tāda veida tiesiskā reglamentācija ir būtisks līdzeklis apvienošanās brīvības nodrošināšanai, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un kā nepieciešams Eiropas iedzīvotāju izpausmei. EESK uzskata, ka arī Konstitucionālā līguma I-47 pantā minētajiem principiem būtu jāpamudina atkārtoti pievērsties minētā priekšlikuma izskatīšanai.

6.4.3

Sekojoši, EESK atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas mēroga starpvalstu apvienību tiesisko reglamentāciju, par paraugu izmantojot 2003. gada novembrī (22) spēkā stājušos noteikumus par Eiropas politiskajām partijām; šis aicinājums atbilst šajā atzinumā sniegtajiem ierosinājumiem.

6.5

Jāpieturas gan pie principa, ka šādu statūtu noteikumu uzraudzība un piemērošana ar attiecīgām metodēm un procedūrām organizācijas iekšējo demokrātisko lēmumu pieņemšanas procesu ietvaros jāīsteno dalīborganizācijām.

6.6

Lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības Eiropas mēroga organizāciju darbības pilnīgu pārredzamību, to ikgadējiem finanšu un darbības pārskatiem, kā arī ziņām par dalīborganizāciju finansiālajām saistībām un finansējuma avotiem ir jābūt nodotiem atklātībai, ja iespējams, arī tos publicējot organizāciju Internet tīmekļa vietnēs.

7.1

Saskaņā ar vienu no iepriekš minētajiem kritērijiem Eiropas mēroga organizācijai ir jābūt dalīborganizācijām lielākajā daļā dalībvalstu; jābūt atzītam, ka šīs dalīborganizācijas pārstāv to aizstāvētās iedzīvotāju intereses.

7.2

Lai minēto kritēriju būtu iespējams piemērot praksē, EESK ierosina noteikt, ka attiecīgā Eiropas mēroga organizācija pārstāv iedzīvotāju intereses, ja tai ir dalīborganizācijas vairāk nekā pusē no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šāda prasība nepieciešama, lai arī nesenās ES paplašināšanās dēļ situācija ir sarežģītāka.

7.3

Lai šādas “piesaistes” konstatēšana būtu praktiski iespējama, visām Eiropas mēroga organizācijām būtu ik pēc laika jānodod atklātībai tās dalīborganizāciju — no ārējām interesēm neatkarīgu organizāciju (juridisku personu), kas pārstāv pilsonisko sabiedrību dalībvalstīs, un/vai šādu organizāciju Eiropas mēroga apvienību — saraksts.

7.4

Izvērtēt, ciktāl kāda Eiropas mēroga organizācija un tās dalīborganizācijas valstīs ir atzīstamas un ciktāl nodrošina pārstāvību, jebkurā gadījumā ir sarežģīts uzdevums. To veicot, būtu jāņem vērā virkne apsvērumu.

7.5

Būtu jāvadās pēc principa, ka valsts vai starpvalstu mēroga organizācijas dalībai Eiropas mēroga organizācijā jāatbilst ne tikai attiecīgās Eiropas mēroga organizācijas statūtos, bet arī pašas dalīborganizācijas statūtos noteiktajām dalības prasībām.

7.6

Tāpēc dalīborganizācijām attiecīgajās valstīs tāpat kā Eiropas mēroga organizācijām pārredzamības nodrošināšanai jānodod atklātībai savi statūti un darbības pārskats, tādējādi atspoguļojot attiecīgās organizācijas struktūru un darbības veidu. Kā norāda Eiropas Padome, būtu vēlams arī darīt iespējamu noskaidrot organizācijā tieši vai netieši iesaistīto individuālo biedru skaitu.

8.1

Iepriekš aprakstītos kritērijus to rakstura dēļ ir diezgan viegli objektīvi novērtēt. Sarežģītāka ir kvalitātes kritēriju piemērošana un novērtēšana. Bez šaubām, kā vērtējuma kritērijs kalpo organizācijas statūti, īpaši tajos noteiktie organizācijas darbības mērķi un līdzekļi, ka arī tās ģeogrāfiskās pārstāvniecības plašums. Tomēr ar šiem kritērijiem var nepietikt, lai izvērtētu organizācijas pārstāvību. Tāpēc kvalitātes kritēriji palīdz novērtēt attiecīgo organizāciju praktisko darbības ietekmi.

8.2

Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka šis atzinums neattiecas uz organizācijām, kuras ir spējīgas un pilnvarotas piedalīties atklātā apspriešanas procesā (skat. iepriekš tekstā), bet gan uz organizācijām, kas tiek aicinātas efektīvi un oficiāli iesaistīties politikas veidošanas norisēs. Šī iemesla dēļ organizācijas jāanalizē pietiekami detalizēti.

8.3

Tam izmantotie kvalitātes kritēriji liecina par šo organizāciju pieredzi un spēju paust pilsoņu intereses Eiropas iestādēs, par uzticību un reputāciju, ko tās bauda gan minētajās iestādēs, gan citās Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības daļās.

8.4

Tādēļ Eiropas mēroga organizāciju darbības praktisko ietekmi nepieciešams novērtēt pēc to “pārstāvības kvalitātes”, ņemot vērā to, kā un ciktāl attiecīgās organizācijas darbības veids atspoguļo tās reālo līdzdalību Eiropas Savienības iestāžu vadītajā apspriešanas procesā.

8.5

Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir tam, ka attiecīgā organizācija nodod atklātībai darbības pārskatu un citu būtisku informāciju. Var izmantot arī “darbības rādītājus”, tāpat kā tas tiek darīts, piemēram, akadēmiskajā un pētniecības jomā; šādi rādītāji būtu jānosaka sadarbībā ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

8.6

Jebkurā gadījumā EESK šajā jomā rīkosies pārredzami, pragmatiski un objektīvi, veidojot dinamisku un atklātu procesu.

pirmā forma ir dialogs starp pilsonisko sabiedrību pārstāvošajām Eiropas organizācijām par Eiropas Savienības attīstību, nākotni un tās politikas jomām;

otrā forma ir strukturēts un regulārs dialogs starp šīm organizācijām un Eiropas Savienību;

trešā forma ir pastāvīgais nozaru dialogs starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to sarunu partneriem likumdošanas un izpildvaras iestādēs.