3.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/69

1.1

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots 2002. gadā ar mērķi nodrošināt atbalstu dalībvalstu reģioniem vai valstīm, kas gatavojas iestāties ES un ir cietušas no dabas katastrofām.

1.2

ESSF fonda darbībai jābūt elastīgai un pēc iespējas brīvai no birokrātijas, lai nekavējoties varētu sniegt atbalstu cietušajiem reģioniem.

1.3

ESSF budžets laika periodam no 2002. līdz 2006. gadam tika noteikts apmēram viens miljards eiro gadā.

1.4

Regula par ESSF jāpārskata līdz 2006. gada beigām, un šajā atzinumā tiks aplūkoti ar minēto pārskatīšanu saistītie jautājumi.

1.5

Šobrīd ESSF darbība attiecas vienīgi uz dabas katastrofām, kas nozīmē to, ka ir ļoti grūti sniegt atbalstu pēc rūpnieciskajām katastrofām, terora aktiem vai pat nopietnos ārkārtas gadījumos saistībā ar sabiedrības veselību.

1.6

Pašreizējais finansiālā atbalsta slieksnis, lai varētu piešķirt ESSF līdzekļus, ir ļoti augsts (3 miljardi eiro tiešo zaudējumu radītām izmaksām jeb vairāk nekā 0,6 % no NKI), kā rezultātā vairāk nekā divas trešdaļas atbalsta līdzekļu tiek piešķirti saskaņā ar izņēmuma noteikumiem, kuru gada budžets ir tikai 75 miljoni eiro.

2.1.1

ESSF ģeogrāfiskās robežas saglabājas nemainīgas, ietverot pašreizējās dalībvalstis un arī kandidātvalstis.

2.1.2

Fonda tematiskā darbības joma šobrīd ir paplašināta, lai varētu aptvert tehnoloģiskās vai rūpnieciskās katastrofas, sabiedrības veselības apdraudējumu un terora aktus, kā arī dabas katastrofas.

2.1.3

Lai noteiktu katastrofas atbilstību fonda palīdzības sniegšanas prasībām, jāņem vērā divi kritēriji, kas pamatojas uz kvantitatīviem un politiskiem apsvērumiem.

2.1.3.1

Kvantitatīvais kritērijs: minimālais zaudējumu apjoms, lai varētu piešķirt ESSF līdzekļus, samazināts no trim miljardiem eiro uz vienu miljardu eiro, vai attiecīgi no 0,6 % uz 0,5 % no NKI, dodot iespēju izmantot fonda līdzekļus lielākā skaitā gadījumu.

2.1.3.2

Politiskais kritērijs: atsevišķos skaidri pamatotos apstākļos (īpaši tad, ja lēmuma pieņemšanas brīdī nav zināms pilns zaudējumu apjoms) Komisija var atļaut izmantot fonda līdzekļus pat tad, ja nav atbilstības kvantitatīvajam kritērijam.

2.1.4

Valstis, kas atrodas kaimiņos cietušajai valstij, arī ir tiesīgas saņemt atbalstu, ja tās ietekmējusi katastrofa.

2.1.5

Uz ESSF ir attiecināms arī subsidiaritātes princips.

2.1.6

Saskaņā ar izskatāmo priekšlikumu nelaimes skartā valsts var lūgt avansa maksājumu (apmēram 5 % apmērā no atbilstošo darbību paredzamajām izmaksām, maksimāli 5 miljonu eiro apmērā), kas piešķirams tūlīt pēc atbalsta pieprasīšanas. Attiecīgajai valstij jāatmaksā atbalsta summa gadījumā, ja atbalsta pieprasījums izrādītos neatbilstošs.

2.1.7

Atbalsta piešķiršanā jāpiemēro proporcionalitātes princips, ņemot vērā zaudējumu kopapjomu, valsts lielumu un to, cik nopietnas varētu izrādīties sekas nākotnē.

2.1.8

Saņēmējvalsts ir pilnībā atbildīga par atbalsta izmantošanu, un tai būs jāsniedz sīks pārskats par izdevumiem, kam jābūt pilnībā pamatotiem un izdarītiem saskaņā ar attiecīgo regulu.

2.1.9

Komisijas ieteiktā summa ESSF saglabājas 1 miljards eiro gadā.

2.1.10

ES budžetā nav paredzēti līdzekļi ESSF. Ja tiek izmantoti fonda līdzekļi, to veic, izdarot budžeta grozījumus.

2.1.11

Ja gada apjoms tiek pārsniegts, drīkst izmantot nākamā gada budžetu, kas nodrošinās palīdzības piešķiršanu gadījumos, kad tas ir attaisnojams.

3.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi novērtē Komisijas mērķi paplašināt Solidaritātes fonda darbības jomu, dodot tam iespēju ātri reaģēt krīzes gadījumā.

3.2

Tomēr EESK uzskata, ka jāprecizē dažādi Komisijas priekšlikuma aspekti, padarot fondu par efektīvāku un elastīgāku ES instrumentu, kas aptverto teritoriju iedzīvotājiem dod iespēju pilnībā izmantot tā atbalstu. Šai palīdzībai jābūt brīvai no birokrātijas, un tā jāregulē atbilstoši tādiem noteikumiem, lai dažādos viskritiskākajos negadījumos (lai kāds arī nebūtu to izcelsmes iemesls), kad sabiedrībai ir nepieciešama palīdzība, būtu iespējams to saņemt. Tāpat kā vērtīga palīdzība infrastruktūras atjaunošanā un saimnieciskās un sociālās dzīves normalizēšanā ikdienas ritmā fondam jādod nepārprotams politiskais signāls, ko Eiropa var sūtīt pilsoņiem, kurus skārušas nopietnas ārkārtas situācijas.

3.3

Lai gan piedāvātās dotācijas apjoms šķiet atbilstošs pēdējos gados saņemtajiem pieteikumiem, EESK šaubās, vai tas varētu apmierināt vajadzības, ja notiek liela mēroga katastrofa, kā, piemēram, zemestrīce, liels cunami, pandēmija Eiropā vai uzbrukums, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus. Lai gan šādas situācijas patiešām ir ārkārtējas, tās jāplāno, izmantojot mehānismus, kas arī būtu ārkārtēji, bet kurus Eiropas Savienība varētu izmantot, ja kādreiz notiktu tāda mēroga katastrofa.

3.4

EESK uzskata, ka noteikumiem, kas paredz fonda līdzekļu izmantošanu, jābūt iespējami vienkāršiem, skaidriem un brīviem no birokrātijas, bet tajos jāiekļauj mehānismi, kas nodrošina pārskatāmību, kā arī novērtējumu un uzraudzību attiecībā uz saņēmējvalstij pieejamo fondu izmantojumu.

3.5

Ņemot vērā pašreizējo ES budžeta situāciju un Eiropas ekonomisko stāvokli, EESK neiebilst ierosinātajai elastīgajai budžeta plānošanai ar iepriekš noteiktiem griestiem. EESK tomēr uzskata, ka ESSF pēc iespējas ātrāk jāveido kā pastāvīgs un neatkarīgs fonds ar savu noteiktu gada budžetu, kura “pārpalikumi” atsevišķi no neizmantotajiem gada līdzekļiem veidotu rezervi lielu katastrofu gadījumiem.

3.6

EESK uzskata, ka attiecībā uz piešķirto līdzekļu izmantošanas termiņiem Komisijas priekšlikums ir solis pareizajā virzienā. Tā atzinīgi vērtē paredzēto ātrās reaģēšanas mehānismu, jo tas palīdzēs nodrošināt ātru palīdzību, tiklīdz ir noskaidrota faktiskā situācija, kas arī ir ESSF mobilizēšanas patiesais mērķis.

3.7

Zaudējumu novērtēšana būs diezgan sarežģīta, ņemot vērā situācijas, uz ko attiecas ierosinātā regula. Minētais process varētu būt arī ļoti nepilnīgs, ņemot vērā plašo izmaksu apjomu un iesaistītās puses, kā arī to, ka tiek aptverti gan valsts, gan privātīpašumam nodarītie zaudējumi. Īsais laika periods, kurā Komisijai jāsaņem pieteikums, kā arī dažādās intereses un materiālās vērtības var radīt pārāk zemu vai pārāk augstu novērtējumu attiecīgās krīzes radītajai ietekmei. Tādēļ valstu pieprasījumi sīki jāizvērtē, piesaistot speciālistus, izmantojot vēsturiskos datus un iepriekšējās ziņas, kā arī nosakot palīdzības apjomu atbilstoši dzīves dārdzībai saņēmējvalstī.

3.8

EESK atbalsta ierosinātās regulas 4. pantā minētās atbilstošās darbības attiecībā uz izmaksu veidu, ko segtu fonds, bet vēlētos iekļaut papildkategoriju ar šādu nosaukumu: “citas ar sabiedrības interesēm saistītās darbības, kas paredzētas, lai iedzīvotāji un/vai katastrofas skartie apvidi varētu normalizēt sociālo un ekonomisko dzīvi, vienlaikus nodrošinot ESSF pieejamību visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar noteikumiem un drošības pasākumiem, kuri vēl jānosaka”. Šis jaunais punkts iekļauts ar mērķi padarīt elastīgāku lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar negadījumu, uz kuriem attiecas ESSF nosacījumi, veidu un seku neprognozējamo raksturu gadījumos, kad tiktu apdraudētas sociālās un ražošanas struktūras, ja nebūtu iespējas sniegt palīdzību par privātīpašumam nodarītiem zaudējumiem.

3.8.1

Atsaucoties uz vēlmi paplašināt piekļuvi, jāpiezīmē, ka pieejamo asignējumu izmantošana ir bijusi neliela galvenokārt klauzulas, kas ierobežo līdzekļu izmantošanu tikai valsts izdevumiem, dēļ. Līdz ar to nav iespējams ņemt vērā situācijas, kuras faktiski atbilst Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķiem.

3.8.2

Jāpārskata robežlielumi, lai fonda sniegtā atbalsta iespējas pielāgotu vietējām vajadzībām un atspoguļotu dažu dabas parādību reģionālo dimensiju.

3.9

EESK uzskata, ka ES iedzīvotājiem jābūt fonda līdzekļu galīgajiem saņēmējiem. Vienīgi loģistikas vai organizatorisku iemeslu dēļ valstīm vajadzētu būt starpnieksaņēmējām, jo tās saņem attiecīgos līdzekļus no ESSF budžeta. Tāpat arī valsts organizācijas nevar būt vienīgās tā publiskā finansējuma saņēmējas, kas ir pieejams ar fonda starpniecību; minētais finansējums jāsaņem arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tā kā tās bieži vien ir iesaistītas atbilstošajās darbībās, jo valstīm parasti nav līdzekļu, lai bez minēto organizāciju palīdzības cīnītos ar tādu katastrofu sekām. Ugunsdzēsēju brigādēm, brīvprātīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības jomās, kā arī citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem jāsaņem attiecīga kompensācija par pūlēm, pašaizliedzību un izdevumiem, jo šādu organizāciju budžeti parasti nav pielāgoti tādu katastrofu milzīgajiem apmēriem.

3.10

EESK uzskata, ka jāpārskata to valstu ģeogrāfiskais izvietojums, kas katastrofas gadījumā saņem atbalstu, lai nodrošinātu to, ka valstis, kuras nerobežojas ar katastrofas skarto valsti, arī varētu saņemt palīdzību. Liela mēroga katastrofas (piemēram, kodolkatastrofa) var skart valstis, kas nerobežojas ar valsti, kurā notikusi traģēdija, un arī šīm valstīm jābūt tiesīgām saņemt atbalstu. Ja cietušas citas valstis un ar nosacījumu, ka fonds ir mobilizēts, tā atbalsta piešķiršanas nosacījumi jāattiecina uz visām iesaistītajām valstīm arī tad, ja dažas no tām neatbilst priekšlikuma 2. pantā noteiktajiem sliekšņiem.

3.11

EESK arī uzskata, ka kaimiņattiecību jautājums parādās tad, ja skartas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai kandidātvalstis, un katastrofa notikusi ES dalībvalstī vai kandidātvalstī. Ja ESSF mobilizēts katastrofai, kas notikusi vai izraisīta minētajā ģeogrāfiskajā apvidū, Eiropas Savienības atbalsts jāgarantē arī citām kaimiņvalstīm, izmantojot ESSF vai citu spēkā esošu starptautiskās sadarbības instrumentu palīdzību, ja tas neietekmē un tādējādi nekavē jau esošās īpašās sadarbības programmas.

3.12

EESK uzskata, ka fonds jāmobilizē katastrofām, kas rodas no tādu procesu turpināšanās vai atkārtošanās, kas uzreiz netiek uzskatīti par īpaši postošiem (piemēram, nopietns sausums); būtu jāprecizē brīdis, kad attiecīgā situācija tiek ņemta vērā. Notiekošās klimata izmaiņas, ko daļēji izraisījusi globālā sasilšana, par ko arī Eiropas Savienībai kopumā jāuzņemas zināma atbildība, dažas valstis ietekmē vairāk nekā citas, un ES nebūtu iemesla izvairīties no savām saistībām attiecībā uz klimata izmaiņu iemesliem vai to sekām.

3.12.1

Komentāri sakarā ar EESK informatīvo vizīti Spānijā un Portugālē 2005. gada 14–16. septembrī uzsvēra vajadzību vairākos gadījumos saskaņot šādu fondu izmantošanu:

3.12.2

ESSF palīdzības integrēšanai plašākos ilgtermiņa pasākumos jābūt svarīgam kritērijam, Komisijai izvēloties projektus. Tas paaugstinātu gan EESF, gan struktūrfondu vispārējo efektivitāti.

3.12.3

No EESF atbalstāmo pasākumu saraksta nedrīkst izslēgt jautājumus par ūdens piegādi, izmantojamu infrastruktūru, sociālās un medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem neparedzētās situācijās, kā, piemēram, sausuma vai karstuma gadījumos, līdzīgi kā plūdu, viesuļvētru un lielu vētru gadījumos, kad atbalsts jau ir paredzēts. Regulā jāietver minētās situācijas un skaidri jānosaka, kurā brīdī tās jāņem vērā, jo tās nerodas strauja un nekavējoties noskaidrojama gadījuma rezultātā, bet gan, pasliktinoties esošajam stāvoklim (saistībā ar klimatu vai citādi).

3.13

Šim mērķim varētu noteikt, ka valsts iestādei, kas atbildīga par ūdens resursu apsaimniekošanu, ir pienākums izstrādāt 'oficiālu deklarāciju par lielu sausumu', pamatojoties uz vienotiem objektīviem kritērijiem, kuri jāievēro par ūdens resursu apsaimniekošanu atbildīgām iestādēm visās dalībvalstīs.

3.14

EESK arī uzskata, ka dalībvalstīs un Eiropas Savienībā jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz ES apdrošināšanas sistēmas saistībām, lai nodrošinātu segumu noteiktiem riska veidiem, no kā apdrošināšanas sabiedrības bieži vien cenšas izvairīties. Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka ESSF un valsts atbalsts kopumā nesedz privātpersonām nodarītos zaudējumus, kuru izmaksas parasti ir ievērojami augstākas nekā atbalsts, ko valsts iestādes uzskata par nepieciešamu sniegt tādu problēmsituāciju gadījumā, kas ietekmē sabiedrību kopumā.

3.15

Visbeidzot, EESK uzskata, ka darbs risku novēršanas jomā jāveicina visos līmeņos, lai samazinātu vai izskaustu šādu situāciju sekas, prognozējot līdzīga rakstura notikumus, novēršot katastrofas, sagatavojot un iedarbinot ātrās reaģēšanas mehānismus, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un labklājību, un novērstu infrastruktūras, materiālo un nemateriālo vērtību iznīcināšanu. Tādēļ EESK neiebilstu pret to, ka regulā tiek iekļauti stingrāki noteikumi nelaimes gadījumu novēršanas veicināšanai, saskaņā ar kuriem EESF atbalsts tiktu ierobežots, samazināts vai to nepiešķirtu pierādītos gadījumos, kas izraisījušies attiecīgās dalībvalsts valsts iestāžu nolaidības dēļ, ja valsts finansiāli ir spējīga cīnīties ar negadījuma sekām. ESSF tomēr varētu minētajos gadījumos sniegt atbalstu nevis subsīdiju, bet gan aizdevuma veidā, jo katastrofas skartie iedzīvotāji ir tie, kam galu galā paredzēts atbalsts. ES subsīdiju piešķiršana valstīm, kas darbojušās nevērīgi, rada paviršības un bezatbildības gaisotni, kā arī palielina noteikta veida negadījumu riskus, kurus atsevišķos gadījumos varētu novērst.

4.1

EESK atkārtoti uzsver savu pastāvīgo nostāju attiecībā uz to, ka jāatbalsta katastrofu novēršana, pārskatatbildība un nopietnu negadījumu prognozēšana. EESK tomēr piešķir ievērojamu nozīmi arī tāda mehānisma kā ESSF esamībai, ja tā darbība tiek precizēta, ņemot vērā 3. punktā izteikto kritiku un ieteikumus.

4.2

EESK atzinīgi vērtē ierosinātajā regulā minētos uzlabojumus, bet uzskata, ka tie nav pietiekami, lai ESSF sasniegtu pilnu potenciālu un jaudu attiecīgās darbības veikšanai.

4.3

Komiteja uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir jāgroza trīs aspektos, lai tas labāk atbilstu praktiskām vajadzībām:

4.4

Lai turpinātu risināt jau identificētās problēmas., pēc iespējas drīzāk būtu jāizstrādā pašiniciatīvas atzinums, kurā novērtēti Solidaritātes fonda principi un darbība, kā arī minētā fonda spēja apmierināt ES dalībvalstu un reģionu vajadzībām.