(1)

Komisija 2021. gada 17. novembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/2011 (2) (“sākotnējā regula”), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu (“OŠK”, “izmeklējamais ražojums”) importam. Sākotnēji noteiktais galīgais antidempinga maksājums bija robežās no 19,7 % līdz 44 % (“sākotnējais maksājums”).

(2)

Uz izmeklējamo ražojumu tiek attiecināts arī galīgais kompensācijas maksājums 5,1 %–10,3 % diapazonā, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/72 (3), kura labota ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/469 (4). Tomēr uz kompensācijas maksājumu šī atkārtotā izmeklēšana neattiecas. Pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas izmeklējamajam ražojumam tika samazināts galīgais antidempinga maksājums līdz 14,6 %–33,7 % diapazonam, lai netiktu divreiz kompensēta subsidēšanas ietekme.

(3)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 12. pantu saņēma pieprasījumu veikt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu attiecībā uz izmeklējamā ražojuma importam noteiktajiem spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

(4)

Pieprasījumu 2022. gada 28. oktobrī Savienības ražotāju vārdā iesniedza Europacable (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījuma iesniedzējs veido vairāk nekā 25 % no OŠK ražošanas kopapjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda Ķīnas eksporta cenas samazinājās un, samazinoties Ķīnas eksporta cenai, mazinājās paredzētā spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme. Pieprasījumā ietvertie pierādījumi norāda uz to, ka eksporta cenu samazināšanās nav skaidrojama ar galvenās izejvielas cenas vai citu izmaksu samazināšanos vai izmaiņām ražojumu klāstā.

(6)

Komisija 2022. gada 8. decembrī atsāka antidempinga izmeklēšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras atsākšanu”) (5).

(7)

Atkārtotā izmeklēšana attiecās uz pašreizējiem antidempinga maksājumiem, kas noteikti grozītās un labotās sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā.

(8)

Paziņojumā par procedūras atsākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos atkārtotajā izmeklēšanā. Turklāt Komisija atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus un importētājus, par kuriem bija zināms, ka uz tiem attiecas šī izmeklēšana, un attiecīgās valsts iestādes par atkārtoto izmeklēšanu un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(10)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras atsākšanu pieprasīto informāciju. Turklāt Komisija pieprasīja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties atkārtotajā izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(11)

Vienpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no divām ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas bija FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd. un saistītie uzņēmumi (“FTT grupa”) un Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd. un saistītie uzņēmumi (“ZTT grupa”). Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji absorbcijas izmeklēšanas periodā (no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim) veidoja 58 % no lēstā Ķīnas OŠK eksporta kopapjoma uz Savienību. Izveidotā izlase bija identiska izlasei, kas tika izveidota izmeklēšanā, kuras rezultāts ir sākotnējā maksājuma noteikšana (“sākotnējā izmeklēšana”).

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika saņemtas, un tāpēc izlase tika apstiprināta.

(13)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras atsākšanu norādīto informāciju.

(14)

Divi uzņēmumi (Cable 77 Danmark Aps un Connect Com GmbH) sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Izanalizējusi to sniegto informāciju par izlasi, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama, un aicināja abus uzņēmumus, kas sadarbojās, iesniegt atbildes uz nesaistītiem importētājiem aizpildāmās anketas jautājumiem.

(15)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām un uzņēmumiem, kuri bija snieguši no nesaistītiem importētājiem prasīto informāciju. Procedūras sākšanas dienā anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (6).

(16)

Viens no tādiem uzņēmumiem, nesaistīts importētājs Cable 77 Danmark Aps (Dānija), bija sniedzis nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija nosūtīja vēstuli par nepilnībām, kurā pieprasīja papildinformāciju. Tomēr uzņēmums uz vēstuli neatbildēja. Otrs uzņēmums, Connect Com GmbH (Vācija), informēja Komisiju, ka absorbcijas izmeklēšanas periodā tas izmeklējamo ražojumu nevis importēja no Ķīnas, bet gan pirka no uzņēmumiem, kas atrodas Savienībā. Tāpēc pašreizējās atkārtotās izmeklēšanas kontekstā Komisija neuzskatīja šo uzņēmumu par nesaistītu importētāju pamatregulas nozīmē. Ņemot to vērā, Komisija šajā atkārtotajā izmeklēšanā nepārbaudīja un neizmantoja abu minēto uzņēmumu sniegto informāciju.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja vai salīdzināja visu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu šīs atkārtotās izmeklēšanas vajadzībām. Sakarā ar Covid-19 uzliesmojumu Komisija nevarēja saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veikt pārbaudes apmeklējumus ne FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd un Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd. (abi pieder pie FTT grupas) telpās, ne Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd., Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd., ZTT International Limited un ZTT Europe GmbH telpās (visi pieder pie ZTT grupas). Komisija toties videokonferencē veica attālinātu visas minēto uzņēmumu sniegtās informācijas salīdzināšanu saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (7).

(18)

Pie tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veica pārbaudes apmeklējumus pie FTT grupas piederošu šādu saistītu importētāju telpās Savienībā:

(19)

Absorbcijas izmeklēšanas periods (“AIP”) aptvēra periodu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim. Sākotnējās izmeklēšanas periods (“SIP”) ilga no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(20)

Komisija saņēma piezīmes par pieprasījumu un procedūras sākšanu no Connect Com GmbH (“Connect Com”), kas sākotnējā izmeklēšanā bija nesaistīts importētājs, kurš sadarbojās.

(21)

Connect Com apgalvoja, ka, lai pārbaudītu, vai antidempinga maksājumi ir absorbēti, nav jēgpilni par rādītāju izmantot kabeļu kilometra vidējo cenu, jo liela šķiedru skaita kabeļu kilometrs ir dārgāks nekā neliela šķiedru skaita kabeļu kilometrs. Connect Com apgalvoja, ka kabeļu kilometra vidējās cenas krišanos izraisījušas izmaiņas pirms un pēc antidempinga maksājumu noteikšanas pārdoto ražojumu klāstā.

(22)

Komisija atgādināja, ka pieprasījuma iesniedzējs attiecībā uz izmeklējamo ražojumu paļāvās uz importa cenām no Eurostat Taric datubāzes, kas ir ierasta prakse, jo statistikas dati tiek vākti, pamatojoties uz ražojuma aprakstu kopumā, nevis atsevišķiem ražojuma veidiem. Komisija to uzskatīja par pietiekamu, lai uz tāda pamata atsāktu atkārtotu izmeklēšanu. Turklāt tika norādīts, ka Connect Com neiesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka importa cenas samazināšanās bija saistīta ar izmaiņām ražojumu klāstā. Atkārtotajā izmeklēšanā Komisija vāca detalizētākus ražojuma veida līmeņa datus, balstoties uz ražojuma kontroles numuriem (“RKN”), un, kā paskaidrots 40. apsvērumā, varēja salīdzināt vienu un to pašu ražojuma veidu cenas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(23)

Connect Com norādīja arī, ka kabeļu nozarē nemēdz par mērvienību izmantot kilogramus vai tonnas. Kabeļiem izmantotā mērvienība parasti ir metri vai kilometri.

(24)

Komisija konstatēja, ka Eurostat Taric datubāzē izmeklējamā ražojuma, tāpat kā visu pārējo ražojumu importa apjomi ir pieejami arī tonnās/kilogramos, ne tikai kabeļu kilometros. Pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā (attiecīgie) importa apjomi bija norādīti abās vienībās, ar attiecīgo cenu par katru vienību. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(25)

Connect Com apgalvoja, ka, ņemot vērā cenas tikai periodā līdz 2022. gada pirmās puses beigām, kā norādīts pieprasījumā, iegūts izkropļots rezultāts, tāpēc ka 2022. gada jūnijā cenas no jauna pieauga un bija paredzams, ka pieaugums turpināsies 2022. gada otrajā pusē.

(26)

Komisija atgādināja, ka, ņemot vērā pieprasījuma iesniegšanas datumu, pieprasījumā tendenču atspoguļošanai izmantotais periods, kas beidzas 2022. gada 30. jūnijā, bija pēdējais periods, par kuru pieprasījuma iesniedzējiem bija pieejama pilnīga datu kopa. Turklāt atkārtotās izmeklēšanas laikā Komisija novērtēja cenas līdz AIP beigām, t. i., līdz 2022. gada 30. septembrim. Tātad AIP daļēju aptvēra periodu, kurā, pēc Connect Com domām, cenas pieauga. Tāpēc attiecīgais apgalvojums tika noraidīts.

(27)

Connect Com apstrīdēja arī cēloņsakarību starp apgalvoto cenu kritumu un maksājumu noteikšanu. Tas apgalvoja, ka krasa cenas samazināšanās notikusi jau periodā no 2021. gada augusta līdz 2021. gada septembrim, pirms tika noteikti maksājumi, un ka tam sekojošais cenas kritums no 10 EUR 2021. gada decembrī līdz 7 EUR 2022. gada jūnijā vairs neesot ievērojams un neesot saistīts ar pasākumu noteikšanu.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu, ja ir pietiekami pierādījumi par maksājumu absorbciju, sākotnējo izmeklēšanu var atsākt pēc ieinteresētās personas pieprasījuma. Komisija novērtēja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus par to, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda Ķīnas eksporta cenas samazinājās. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija nolēma sākt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu. Turklāt pamatregulas 12. panta 2. punkts ļauj Komisijai ņemt vērā pierādījumus par tādu cenas samazināšanos pēc SIP un pirms maksājumu noteikšanas, kādu iztirzājis Connect Com. Tāpēc Connect Com apgalvojums tika noraidīts.

(29)

Komisija 2023. gada 1. jūnijā izpauda visus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plāno grozīt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes OŠK importam Savienībā. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Komisija saņēma piezīmes no FTT grupas, ZTT grupas un Twentsche (Nanjing) Fibre Optics Ltd (“TFO”).

(30)

TFO, kas ir izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka tā iesniegtais atsevišķas pārbaudes pieprasījums nav ņemts vērā. Turklāt TFO apgalvoja, ka tas simtprocentīgi ir Nīderlandes uzņēmuma TKH Group NV īpašumā un normālos konkurences apstākļos pārdod OŠK savam meitasuzņēmumam Savienībā. Tas apgalvoja arī, ka laikā no SIP līdz AIP cenu noteikšana nav mainījusies. Visbeidzot, tas nepiekrita Komisijas novērtējumam par tam antiabsorbcijas izmeklēšanas rezultātā piemērojamo dempinga maksājumu.

(31)

Komisija norāda, ka TFO sākotnējā izmeklēšanā pieteicās atsevišķai pārbaudei. Kā paskaidrots sākotnējās regulas 40. apsvērumā, sākotnējās izmeklēšanā tika noraidīts tā sniegtais atsevišķas pārbaudes pieprasījums. Tāpēc, kā paskaidrots sākotnējās regulas 397. un 565. apsvērumā, TFO piemērojamais maksājums bija maksājums izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās. Pašreizējā izmeklēšanā Komisija aprēķināja izlasē neiekļauto uzņēmumu, kas sadarbojās, dempinga starpību AIP laikā, kā paskaidrots šīs regulas 85. apsvērumā. Kā paskaidrots šīs regulas 99. apsvērumā, tika palielināts maksājums, kas piemērojams sākotnējās izmeklēšanas uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(32)

Attiecībā uz līdzdalību TFO kapitālā Komisija norādīja, ka TFO ir ražotājs eksportētājs ar galveno mītni Ķīnā, eksportē uz Savienību un uz to attiecas antidempinga maksājums izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Tas, ka TFO ir cita, Savienībā iedibināta uzņēmuma īpašumā, neietekmē šo konstatējumu vai attiecīgās maksājuma likmes piemērojamību. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(33)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana netika pieprasīta.

(34)

Komisija 2023. gada 26. jūnijā izpauda ieinteresētajām personām galīgo papildinformāciju, uz kuru pamata tā nodomājusi grozīt galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas izcelsmes OŠK importu. Visām iesaistītajām personām tika noteikts laikposms, kurā tās varēja sniegt piezīmes par papildinformācijas izpaušanu. Komisija saņēma piezīmes no FTT grupas un ZTT grupas.

(35)

Izmeklējamais ražojums ir Ķīnas izcelsmes monomodālās optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no vienas vai vairākām atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, ar elektrības vadītājiem vai bez tiem, un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 8544 70 00 (Taric kods 8544700010).

(36)

Nav iekļauti šādi ražojumi:

(37)

Optiskās šķiedras kabeļus izmanto par optisku pārraides vidi telesakaru tīklos – garvilces tīklos, pilsēttīklos un piekļuves tīklos.

(38)

Ievērojot pamatregulas 12. pantu veiktās atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai Savienībā pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda izmeklējamā ražojuma eksporta cenas ir samazinājušās vai arī tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas ir palikušas nemainīgas vai mainījušās nepietiekami. Pēc tam, ja secināts, ka pasākumam būtu vajadzējis izraisīt tādu cenu mainīšanos, tad, lai novērstu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu iepriekš konstatēto kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 2. pantu par jaunu novērtē eksporta cenas un pārrēķina dempinga starpības, lai ņemtu vērā par jaunu novērtētās eksporta cenas.

(39)

Lai konstatētu, vai eksporta cenas ir samazinājušās, Komisija vispirms par AIP aprēķināja katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja eksporta cenas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (“CIF”) līmenī līdz Savienības muitas robežai un salīdzināja šīs cenas ar attiecīgajām CIF eksporta cenām, kas sākotnējā izmeklēšanā noteiktas par SIP.

(40)

Komisija katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja AIP laikā pārdoto ražojuma veidu cenas tad salīdzināja ar SIP laikā pārdoto tādu pašu ražojuma veidu cenām un aprēķināja to vidējo svērto cenas starpību. Ne visi ražojuma veidi, kas pārdoti AIP laikā, tika pārdoti arī SIP laikā. Lai nodrošinātu pietiekamu salīdzināmības līmeni, Komisija salīdzināja AIP laikā visvairāk pārdoto “savstarpēji neatbilstošo” ražojuma veidu cenas un SIP laikā pārdoto vislīdzīgāko ražojuma veidu cenas, ja tādas bija pieejamas.

(41)

Iepriekš minētajā divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu salīdzinājumā tika noteikts, ka vidējā svērtā eksporta cena samazinājusies par 50,5 % FTT grupas gadījumā un par 13,2 % ZTT grupas gadījumā.

(42)

Attiecībā uz Connect Com apgalvojumu, kas izklāstīts 21. apsvērumā, izmeklēšana atklāja, ka viena izlasē iekļautā ražotāju eksportētāju grupa AIP laikā eksportēja ražojumus ar tādiem pašiem RKN kā SIP laikā, savukārt otrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs AIP laikā, atšķirībā no SIP, pārdeva ražojumus arī ar citiem RKN. Izmeklēšana atklāja, ka samazinājās to ražojumu cenas, kuru RKN savstarpēji atbilda. Tāpēc attiecīgais apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Tā kā eksporta cenas samazinājās, Komisija, pildot pamatregulas 12. panta 2. punktu, pārrēķināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpības saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

(44)

Saskaņā ar ZTT grupas sniegto informāciju, tās saistītais importētājs Savienībā ZTT Europe GmbH (“ZTT Europe”) AIP laikā tālāk pārdoto izmeklējamo ražojumu pilnā mērā bija nopircis pirms antidempinga maksājuma noteikšanas (t. i., visi ZTT Europe izmeklējamā ražojuma tālākpārdošanas apjomi AIP laikā bija brīvi no antidempinga maksājuma), tādējādi Komisijai šajā atkārtotajā izmeklēšanā veiktajā novērtējumā nebūtu jāņem vērā ZTT Europe pārdošanas apjomi.

(45)

Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 12. panta 2. punktu tai būtu jānovērtē cenu pārmaiņas, kas notikušas pēc SIP un pirms vai pēc pasākumu noteikšanas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts, izņemot attiecībā uz ZTT Europe pārdotajiem izmeklējamā ražojuma apjomiem, kas bija nopirkti pirms SIP vai tā laikā, un tos Komisija savā novērtējumā tik tiešām nav ņēmusi vērā.

(46)

Connect Com norādīja, ka neesot saprotami pamatots, kāpēc atsevišķiem importētājiem savs imports būtu bijis jāziņo nevis kabeļu kilometros, bet šķiedru kilometros.

(47)

Komisija pieprasīja gan ražotājiem eksportētājiem, gan importētājiem anketās sniegt datus kabeļu kilometros un šķiedru kilometros, kā tas tika pieprasīts sākotnējā izmeklēšanā. Tomēr visi aprēķini tika veikti kabeļu kilometros.

(48)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa apgalvoja, ka, nosakot, vai eksporta cenas ir samazinājušās, Komisijai būtu jāņem vērā tikai tie ražojuma veidi, kas tika pārdoti arī SIP laikā. ZTT grupa apgalvoja, ka Komisijas izmantotā vislīdzīgāko ražojuma veidu cenu līmeņu salīdzināšanas metodika dotu kropļotus rezultātus, jo RKN struktūras nelielas tehnisko specifikāciju izmaiņas varētu radīt ievērojamas izmaksu un cenu nesakritības.

(49)

Komisija uzskatīja par lietderīgāku salīdzināt eksporta cenas lielākajai daļai ražojuma veidu, kas pārdoti AIP laikā, lai iegūtu precīzāku priekšstatu par cenu dinamiku no SIP līdz AIP. Tomēr Komisija norādīja, ka pat tad, ja salīdzinājums būtu balstīts tikai uz savstarpēji atbilstošiem RKN, iegūtā cena tik un tā būtu par 20,6 % zemāka. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(50)

Piezīmēs par izpausto informāciju ZTT grupa apgalvoja, ka Komisija pienācīgi neizskaidroja vislīdzīgāko ražojuma veidu identificēšanai izmantoto metodiku un nepaskaidroja, kāpēc tos uzskata par līdzīgiem AIP laikā pārdotajiem ražojuma veidiem, ar kuriem tiem nav savstarpējas atbilstības, un, tādai atbilstībai nepastāvot, Komisija būtu varējusi salīdzināt ļoti atšķirīgu ražojuma veidu cenas un tādējādi cenu dinamika netiktu precīzi atspoguļota. Šo apgalvojumu ZTT atkārtoja piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju.

(51)

Komisija norādīja, ka uzņēmumam ZTT izpaustajā galīgajā informācijā jau bija identificēti vislīdzīgāko ražojumu RKN, kurus izmantoja Komisija. Pamatojoties uz izpausto informāciju, ZTT būtu varējis paskaidrot, kāpēc fizikālo īpašību vai citu elementu ziņā vislīdzīgāko ražojumu RKN neesot piemēroti un tāpēc kropļojot rezultātus. Tomēr ZTT nesniedza nekādus pierādījumus vai konkrētus argumentus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka metodikai, ko Komisija izmantoja cenu salīdzināmības vajadzībām, būtu kropļojoši rezultāti. Attiecīgi apgalvojums tika noraidīts.

(52)

Turklāt ZTT grupa apgalvoja, ka, nosakot, vai eksporta cenas ir samazinājušās, Komisija neņēma vērā ietekmi, kāda cenas un daudzuma ziņā AIP laikā bija pārdotajam atšķirīgajam ražojumu klāstam salīdzinājumā ar SIP laikā pārdoto ražojumu klāstu. ZTT grupa apgalvoja, ka, lai ņemtu vērā ražojumu klāstu, Komisijai būtu vai nu: 1) jāaprēķina katra ražojuma veida īpatsvars kopējā eksporta vērtībā AIP laikā un šis īpatsvars tad jāreizina ar cenas starpības attiecību, vai 2) katra ražojuma veida cenas starpība jāreizina ar minētā ražojuma veida AIP laikā pārdoto daudzumu. ZTT grupa apgalvoja, ka šajā gadījumā eksporta cena kopumā būtu lielāka. ZTT grupa apgalvoja arī, ka AIP laikā tā pārdeva vairāk neliela šķiedru skaita kabeļu, kas bija lētāki nekā liela šķiedru skaita kabeļi. Tomēr ZTT grupa neprecizēja, kas ir “neliela šķiedru skaita” kabelis un “liela šķiedru skaita” kabelis. ZTT grupa tādējādi secināja, ka lielākā daļa AIP laikā pārdoto ražojuma veidu bija ražojumi par zemu cenu, savukārt SIP laikā tika pārdots vairāk ražojumu par augstāku cenu, un tāpēc, vienkārši salīdzinot vidējo svērto cenu līmeni katram ražojuma veidam katrā periodā, rastos izkropļots priekšstats.

(53)

Komisija norādīja, ka neliela šķiedru skaita kabeļu (t. i., līdz 6 šķiedrām) procentuālā daļa bija [45–56 %] no kopējā pārdošanas apjoma SIP laikā, savukārt AIP laikā – [43 %–54 %]. Tāpēc, pretēji ZTT grupas apgalvotajam, minētie kabeļi veidoja mazāku pārdošanas daļu AIP laikā nekā SIP laikā. Ņemot vērā kabeļus, kuru šķiedru skaits nepārsniedz 8 šķiedras, minēto kabeļu procentuālā daļa SIP laikā bija [47 %–60 %] salīdzinājumā ar [48 %–61 %] AIP laikā, kas ir diezgan līdzīgi un ļoti maz ietekmē minēto ražojuma veidu vidējo cenu.

(54)

Turklāt, pretēji ZTT grupas apgalvotajam, abas ZTT grupas ierosinātās metodes, kā ņemt vērā ražojumu klāsta atšķirības vērtības un apjoma ziņā starp SIP un AIP, faktiski nenovērš ražojumu klāsta atšķirību starp SIP un AIP, jo abas metodes ņem vērā tikai ražojumu klāstu AIP laikā. Pie tam pirmā metode izsver relatīvās cenas pārmaiņas, izmantojot katra RKN pārdošanas vērtības īpatsvaru kopējā pārdošanas apjomā AIP laikā, savukārt otrā metode izsver absolūtās cenas starpības, izmantojot katra RKN pārdošanas apjomu AIP laikā. ZTT grupa nepaskaidro, kāpēc viena metode ir balstīta uz absolūtiem skaitļiem, bet otra – uz relatīviem skaitļiem (procentiem). Tas liecina, ka ZTT grupas ieteiktās metodes bija nepamatotas un nekonsekventas.

(55)

Katrā ziņā Komisija norādīja ka, kā minēts 38. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 12. pantu absorbcijas izmeklēšanas mērķis ir pirmajā solī noteikt, vai pēc SIP izmeklējamā ražojuma (katra ražojuma veida) eksporta cenas ir samazinājušās vai palikušas nemainīgas vai nepietiekami mainījušās tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Savienībā, un pēc tam otrajā solī tas pamatotu dempinga starpības atkārtotu noteikšanu. Attiecībā uz pirmo soli Komisija pārbaudīja, vai eksporta cenas AIP laikā samazinājās salīdzinājumā ar eksporta cenām SIP laikā. Pārbaude tika veikta par katru ražojuma veidu. Aprēķinot cenas starpību katram ražojuma veidam, Komisija konstatēja, ka daudzu ražojuma veidu eksporta cenas faktiski samazinājās. Pamatojoties uz to, jau var secināt, ka cenas samazinājās pamatregulas 12. panta nozīmē. Kā jau norādīts 41. apsvērumā, ZTT grupas vidējā svērtā eksporta cena samazinājās par 13,2 %. Tāpēc attiecīgais apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju ZTT grupa apgalvoja, ka “saliktās CIF” cenas metodika, ko eksporta cenas pārmaiņu noteikšanai izmantojusi Komisija, esot kļūdaina, jo ar saistīta importētāja starpniecību veiktas pārdošanas gadījumā Komisijai būtu bijis jāsalīdzina saistītā importētāja tālākpārdošanas cena, nevis “saliktā CIF” cena, ko pieprasot pamatregulas 12. pants, vai, ja tādas cenas nebūtu, Komisijai būtu bijis jāizmanto atbilstošāks nesaistīta ES importētāja peļņas procents nekā tas, ko Komisija izmantojusi CIF cenas aprēķināšanai.

(57)

Tā kā apgalvojumi par CIF cenu neatbilstīgu izmantošanu tika iesniegti pēc termiņa, kas noteikts piezīmju sniegšanai par galīgo informācijas izpaušanu, Komisija tos neņēma vērā. Turklāt netika paskaidrots, kāpēc nevajadzētu koriģēt eksporta cenu AIP laikā, bet ne SIP laikā. Attiecībā uz peļņas līmeni Komisija atsaucās uz 70. apsvērumu, kur šis jautājums jau ir aplūkots. Netika sniegti jauni pierādījumi.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 12. pantu secināja, ka eksporta cenas ir samazinājušās.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 2. punktu tika izmantotas eksporta cenas AIP laikā, kas tika vāktas un pārbaudītas vai salīdzinātas šīs atkārtotās izmeklēšanas ietvaros.

(60)

Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā aģenti, tirgotāji vai importētāji.

(61)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena pārdošanai tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā un ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par izmeklējamo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(62)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā, tika noteikta eksporta cena pārdošanai ar saistītu importētāju starpniecību. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, ieskaitot attiecībā uz saistītu importētāju pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem (“PVA”) izdevumiem un samērīgu peļņu. ZTT grupas saistītais importētājs ir ZTT Europe GmbH, un FTT grupas saistītie importētāji ir FiberHome International Poland Sp. z o.o. un FiberHome International Germany GmbH.

(63)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju ZTT grupa apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot eksporta cenu, divas reizes ir pieskaitījusi iepakojuma izdevumus, kas saistīti ar pārdošanu, ko AIP laikā ZTT veica ar konkrētu saistītu uzņēmumu starpniecību.

(64)

Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un eksporta cena tika attiecīgi koriģēta.

(65)

ZTT grupa piedevām apgalvoja, ka, aprēķinot cenu ZTT grupas eksporta pārdošanai ar viena no tās saistīto uzņēmumu starpniecību, Komisija, lai noteiktu korekcijas attiecībā uz ZTT grupas pārdošanu vienam no tā saistītajiem uzņēmumiem, bija izmantojusi nepareizu aizstājējvērtību, kas balstīta uz datiem par SIP. ZTT grupa apgalvoja, ka minētā aizstājējvērtība nebija precīza, jo attiecās uz citu periodu, nevis uz AIP, un tā aprēķināta, pamatojoties tikai uz vienu SIP laikā notikušu darījumu ar nelielu daudzumu, kas nebija reprezentatīvs. ZTT grupa ierosināja, ka Komisijai tās vietā būtu jāizmanto vienības korekcija starp diviem tā saistītajiem uzņēmumiem AIP laikā.

(66)

Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un eksporta cena tika attiecīgi koriģēta.

(67)

ZTT grupa apgalvoja arī, ka attiecīgā ražojuma pārdošanu parasti veic projekta ietvarā un ka izpildes laiks starp sarunu par cenām noslēgumu un visu projektos ietilpstošo ražojumu piegādi ir samērā ilgs. Dažos gadījumos, sevišķi tad, ja pārdošana notika īpašā pārdošanas procesā, pārdošanas cenas vairs nevarēja mainīt, lai ņemtu vērā vedmaksu. Tāpēc ZTT grupai bija jāsedz salīdzinājumā ar SIP laiku augstāka jūras vedmaksa, kas, kā apgalvots, radusies AIP. Bez tam ZTT grupa apgalvoja, ka ārkārtīgi augstā jūras vedmaksa, kas attiecās uz AIP, būtiski ietekmēja EXW līmenī noteiktās eksporta cenas aprēķinu un lielā dempinga starpība, kas tika noteikta AIP laikā, tādēļ bija lielā mērā skaidrojama ar pārmērīgi augstās vedmaksas, kas attiecās uz AIP, atskaitījumu, bet neatspoguļoja parastu tirdzniecības operāciju. Rezultātā ZTT grupa pieprasīja Komisijai koriģēt minētās izmaksas uz leju samērīgi to pieaugumam laikā no SIP līdz AIP.

(68)

Komisija norādīja, ka ZTT grupa neiesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus apgalvojumam par ilgo izpildes laiku, kas paiet starp sarunu par cenām noslēgumu un visu ražojumu piegādi. Turklāt attālinātās salīdzinošās pārbaudēs ZTT grupas uzņēmumi apstiprināja, ka nepārdeva OŠK, izmantojot konkrēto pārdošanas procesu, kuru pieprasījumā bija minējusi ZTT grupa. Šis fakts tika reģistrēts apmeklējumu ziņojumos, kas tika izpausti ZTT grupai, un ZTT grupa nenorādīja, ka šā fakta konstatējums būtu nepareizs. Turklāt šis apgalvojums tika izteikts tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas, un Komisija to varēja pārbaudīt, tikai pamatojoties uz lietas materiālos pieejamo informāciju, kas liecināja, ka starp pirkuma pasūtījuma datumu un nosūtīšanas datumu bija tikai divi līdz četri mēneši laika, un tas nav ārkārtīgi ilgi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(69)

Turklāt ZTT grupa apgalvoja, ka nesaistītā importētāja peļņas procents, kas minēta 62. apsvērumā, tika noteikts attiecībā uz SIP un tāpēc bija pārspīlēts attiecībā uz AIP, ņemot vērā augsto vedmaksu, ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas apstākļos Eiropā, kā arī antidempinga maksājumus, kas tika piemēroti AIP laikā. Tāpēc ZTT grupa lūdza Komisijai noteikt samērīgu nesaistīta importētāja peļņas līmeni AIP laikā.

(70)

Komisija norādīja, ka ZTT grupa ir nonākusi pretrunās attiecībā uz vedmaksu. No vienas puses, tā apgalvoja, ka AIP laikā augsto vedmaksu sedza ZTT grupa, kā paskaidrots 67. apsvērumā, bet, no otras puses, tikpat augsta vedmaksa ietekmēja importētāja Savienībā rentabilitāti. Turklāt, kā paskaidrots 16. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistīts importētājs. Tā rezultātā Komisijai netika darīta pieejama attiecīga informācija, kas attiektos uz AIP. Komisija arī norādīja, ka ZTT grupa neprecizēja, kāds bija nesaistīta importētāja samērīga peļņas procenta līmenis AIP laikā. Tāpēc attiecīgais apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju FTT grupa apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot eksporta cenu tiešajai pārdošanai, ko veica FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd (“FTT”) un Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd., divreiz atskaitīja Wuhan FiberHome International Technologies (“WFIT”) aģenta maksu.

(72)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Kā paskaidrots FTT grupai izpaustajā ar konkrētu uzņēmumu saistītā konfidenciālā informācijā, aģenta maksas summa postenī “citas korekcijas”, tika atskaitīta no kopējās aģenta maksas summas, kas aprēķināta, pamatojoties uz aģentūras līgumos ar WFIT 2021. un 2022. gadam noteikto aģenta maksu procentuālo daļu. Šī metodika bija redzama arī ar konkrētu uzņēmumu saistītajās aprēķinu datnēs, kas tika sniegtas FTT grupai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(73)

FTT grupa apgalvoja arī, ka Komisija divreiz atskaitīja iekšzemes vedmaksu – vienu reizi kā korekciju darījumu saraksta datnē, bet otru reizi FTT PVA izmaksu aprēķinā.

(74)

Komisija uzskatīja šo apgalvojumu par pamatotu un attiecīgi pārskatīja eksporta cenu.

(75)

Lai aprēķinātu dempinga starpības AIP laikā, tiek izmantota sākotnējā izmeklēšanā noteiktā normālā vērtība, ja vien saskaņā ar pamatregulas 12. panta 5. punktu nav nepieciešama un pamatota normālās vērtības pārskatīšana, kurā ņem vērā AIP notikušas izmaiņas.

(76)

Šajā lietā izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas nepieprasīja normālās vērtības pārskatīšanu. Tāpēc dempinga starpību pārrēķināšanai tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā noteiktā normālā vērtība.

(77)

Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas AIP laikā pārdeva dažus ražojuma veidus, kurus tās nepārdeva SIP laikā. Šajā lietā tika izmantota normālā vērtība vislīdzīgākajiem ražojuma veidiem, kurus sākotnējā izmeklēšanā pārdeva attiecīgie ražotāji.

(78)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju FTT grupa apgalvoja, ka Komisija, identificējot ļoti līdzīgus ražojuma veidus, ņēma vērā tikai četrus RKN parametrus, t. i., monomodālo optisko šķiedru veidu kabelī, pārklātās optiskās šķiedras diametru, šķiedru skaitu kabelī un šķiedru skaitu vienā modulī. FTT apgalvoja, ka, pamatojoties uz to, būtu pieejams nevis tikai viens, bet vairāki RKN ar lielu savstarpēju atbilstību, un Komisijai būtu bijis jāizmanto to visu to RKN vidējā normālā vērtība, kuru starpā ir liela atbilstība. Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju FTT grupa arī apgalvoja, ka metode, pēc kuras Komisija nosaka ļoti līdzīgus ražojuma veidus, ir nekonsekventa, jo daži RKN atbilst nevis četriem, bet tikai diviem RKN parametriem.

(79)

Pretēji apgalvojumam Komisija neņēma vērā tikai četrus RKN parametrus, bet gan visus RKN definētos parametrus. Ja bija vairāki RKN ar lielu savstarpējo atbilstību, Komisija izvēlējās to, kuram, salīdzinot ar sākotnējo RKN, bija vismazāk atšķirību. Sīkāka informācija tika sniegta FTT grupai atsevišķi izpaustajā informācijā, jo tā saturēja konfidenciālu informāciju. Tāpēc attiecīgais apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Komisija, pamatojoties uz EXW cenu, salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu Komisija taisnīga salīdzinājuma labad koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika izdarītas korekcijas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu un kraušanu, ES muitas nodokli, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, maksu par bankas pakalpojumiem un aģenta maksu.

(82)

Saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika izdarīta korekcija attiecībā uz pārdošanu ar ZTT saistītā tirdzniecības uzņēmuma ZTT International Limited starpniecību. Saskaņā ar 2. panta 10.punkta i) apakšpunktu tika izdarītas korekcijas arī attiecībā uz to ražojumu pārdošanas apjomiem, kurus ražojis Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd un pārdevis Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd, un attiecībā uz to ražojumu pārdotajiem apjomiem, kurus ražojis Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd un pārdevis FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd. Minētās korekcijas tika izdarītas sākotnējā izmeklēšanā, un Komisija konstatēja, ka nosacījumi tādu korekciju izdarīšanai ir arī AIP laikā.

(83)

Korekcijas veidoja tirdzniecības uzņēmumu PVA izmaksas un 10 % peļņa (kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā).

(84)

Lai noteiktu dempinga starpību attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar izmeklējamā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu EXW līmenī.

(85)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija noteica dempinga starpību izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējās svērtās dempinga starpības līmenī saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(86)

Lai noteiktu starpību visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, ņemot vērā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjomu uz Savienību un aplēsto eksporta kopapjomu no Ķīnas.

(87)

Sadarbības līmenis šajā lietā bija augsts. Komisija tāpēc uzskatīja, ka ir pareizi atlikušo dempinga starpību noteikt tā izlasē iekļautā uzņēmuma līmenī, kura dempinga starpība ir vislielākā.

(88)

Uz šā pamata dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(89)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, visos gadījumos dempinga starpība bija augstāka AIP laikā nekā SIP laikā.

(90)

Lai noteiktu piemērojamā antidempinga maksājuma līmeni, Komisija, pamatojoties uz eksporta cenām AIP, pārbaudīja, vai dempinga starpība joprojām būtu zemāka par kaitējuma starpībām.

(91)

Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem AIP laikā noteikto vidējo svērto eksporta cenu ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto kaitējumu neradošo cenu, kas noteikta SIP laikā. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(92)

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji SIP laikā nepārdeva visus tos ražojuma veidus, ko AIP laikā pārdeva ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Lai nodrošinātu pietiekamu salīdzināmības līmeni, kad vien tas ir iespējams, Komisija salīdzināja (AIP laikā vislielākā daudzumā importēto) “savstarpēji neatbilstošo” ražojuma veidu cenas un vislīdzīgāko Savienības ražotāju pārdoto ražojuma veidu SIP laikā noteiktās cenas, kas nerada kaitējumu.

(93)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpības minētajiem uzņēmumiem.

(94)

Tika konstatētas šādas kaitējuma starpības.

(95)

Izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu dempinga starpības, kas aprēķinātas AIP, palielinājās salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas SIP.

(96)

Antisubsidēšanas izmeklēšanā (sk. 2. apsvērumu) Komisija, lai saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas (8) 24. panta 1. punktu izvairītos no divkāršas pieskaitīšanas, samazināja sākotnējā izmeklēšanā konstatēto dempinga starpību par visu subsidēšanas apjomu. Tādējādi, tā kā šī izmeklēšana neietekmē antisubsidēšanas izmeklēšanu, sākotnēji noteiktā subsidēšanas likme jāatskaita no AIP laikā noteiktajām dempinga starpībām.

(97)

Dempinga starpības AIP laikā, kas noteiktas, kā paskaidrots 96. apsvērumā, ir zemākas par kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts AIP. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punkta otro daļu jaunās dempinga starpības ir antidempinga maksājumu pamatā.

(98)

Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 3. punktu, pārskatītā antidempinga maksājuma likme nepārsniedz divkāršu sākotnēji noteiktā antidempinga maksājuma summu.

(99)

Pārskatītās antidempinga maksājumu likmes, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, tāpēc ir šādas:

(100)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju, kas tika atkārtotas piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju, ZTT grupa apgalvoja, ka, tā kā pārskatītā antidempinga maksājuma likme nedrīkstētu pārsniegt divkāršu sākotnēji noteiktā antidempinga maksājuma summu un ZTT grupai sākotnēji noteiktais antidempinga maksājums bija 14,6 %, pārskatītajai antidempinga maksājuma likmei attiecībā uz ZTT grupu nebūtu jāpārsniedz 29,2 %. Tāpēc antidempinga maksājuma likme, ko aprēķinājusi Komisija, nevar būt 39,4 %.

(101)

Komisija norādīja, ka saskaņā ar sākotnējo regulu ZTT grupai noteiktais sākotnējais antidempinga maksājums bija 19,7 %. Antidempinga maksājums 14,6 % apmērā, uz kuru ZTT grupa atsaucas 100. apsvērumā, bija antidempinga maksājums pēc kompensācijas maksājuma noteikšanas, kas samazināja spēkā esošo antidempinga maksājumu, lai izvairītos no divkāršas pieskaitīšanas, kā paskaidrots Īstenošanas regulas (ES) 2022/72 765. apsvērumā un šīs regulas 2. apsvērumā. Tāpēc attiecīgais apgalvojums tika noraidīts.

(102)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,