1.   Iestādes aprēķina netiešā riska darījuma ar klientu vērtību, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ja atvasināto instrumentu līgumi nav noslēgti tieši ar šo klientu, bet attiecīgais klients ir emitējis pamatā esošo parāda vai pašu kapitāla instrumentu, saskaņā ar šīs regulas 2. līdz 5. pantā izklāstīto metodiku.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja pamatā esošie instrumenti ir iekļauti parāda, pašu kapitāla vai kredītriska mijmaiņas darījuma indeksā vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā vai ja atvasināto instrumentu līgumiem ir vairāki pamatā esoši atsauces nosaukumi, iestādes aprēķina netiešo riska darījumu ar klientu vērtības, kas izriet no 1. punktā minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, un šā riska darījuma ietekmi uz riska darījumu ar klientu saskaņā ar 6. pantā izklāstīto metodiku.

3.   Ja 1. punktā minētos atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumus attiecina uz tirdzniecības portfeli pēc tam, kad aprēķinātas no šiem līgumiem izrietošo netiešo riska darījumu ar klientu vērtības, iestādes šīs riska darījumu vērtības iekļauj riska darījumos ar šo klientu tirdzniecības portfelī. Pēc summēšanas negatīvos neto riska darījumus ar klientu nosaka nulles apmērā.

4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja 1. punktā minētie atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumi ir attiecināti uz netirdzniecības portfeli un ja pēc tam, kad aprēķinātas no šiem līgumiem izrietošo netiešo riska darījumu ar klientu vērtības, netiešajiem riska darījumiem ir negatīva vērtība, iestādes nosaka šo riska darījumu vērtību nulles apmērā, pirms tos ieskaita riska darījumos ar šo klientu.

1.   Ievērojot šā panta 2., 3. un 4. punktu, iestādes 2. panta a) punktā minēto iespēju līgumu netiešā riska darījuma vērtību aprēķina kā šādu vērtību summu: iespējas līguma pašreizējā tirgus vērtība un summa, kas pienākas iespējas līguma darījuma partnerim pamatā esošā instrumenta emitenta iespējamās saistību neizpildes rezultātā, no kuras tādā gadījumā atskaita summu, ko minētais darījuma partneris ir parādā iestādei.

2.   Pirkšanas iespējas līgumiem netiešā riska darījuma vērtība ir vienāda ar iespējas līguma tirgus vērtību. Pirkšanas iespējas līguma garajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir pozitīva, savukārt pirkšanas iespējas līguma īsajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir negatīva.

3.   Pārdošanas iespējas līgumiem netiešā riska darījuma vērtība ir vienāda ar starpību starp iespējas līguma tirgus vērtību un tā norunas cenu. Pārdošanas iespējas līguma īsajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir pozitīva, savukārt pārdošanas iespējas līguma garajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir negatīva.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, pārdošanas iespējas līgumiem, kuriem norunas cena nav pieejama darījuma datumā, bet vēlāk, iestādes izmanto paredzēto modelēto norunas cenu, ko izmanto iespējas līguma patiesās vērtības aprēķināšanai.

5.   Ja iespējas līguma tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto iespējas līguma patieso vērtību attiecīgajā datumā. Ja konkrētā datumā nav pieejama ne iespējas līguma tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību. Ja nevienā datumā nav pieejama ne iespējas līguma tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto vērtību, kādā iespējas līgumu novērtē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

1.   Netiešā riska darījuma ar klientu vērtība, kas izriet no 2. panta b) punktā minētajiem kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ir vienāda ar šādu vērtību summu: kredītu atvasināto instrumentu līguma pašreizējā tirgus vērtība un summa, kas pienākas kredītu atvasināto instrumentu līguma darījuma partnerim pamatā esošā instrumenta emitenta iespējamās saistību neizpildes rezultātā, no kuras tādā gadījumā atskaita summu, ko minētais darījuma partneris ir parādā iestādei.

2.   Ja kredītu atvasinātā instrumenta līguma tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto kredītu atvasinātā instrumenta patieso vērtību attiecīgajā datumā. Ja konkrētā datumā nav pieejama ne kredītu atvasinātā instrumenta tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību. Ja nevienā datumā nav pieejama ne kredītu atvasinātā instrumenta līguma tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto vērtību, kādā kredītu atvasinātā instrumenta līgumu novērtē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

1.   Aprēķinot netiešā riska darījuma ar klientu vērtību, kas izriet no citiem 2. panta c) punktā minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, tajā skaitā mijmaiņas līgumiem, regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem vai regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem, iestādes sadala vairākus darījuma posmus atsevišķos darījuma posmos.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajām darījuma posmiem, kas rada pamatā esošā instrumenta emitenta saistību neizpildes risku, iestādes aprēķina to netiešā riska darījuma vērtību tā, it kā tās būtu pozīcijas šajos posmos.

3.   Ja iestāde nespēj piemērot 1. un 2. punktā paredzēto procedūru, tā nosaka netiešā riska darījuma vērtību attiecībā uz pamatā esošo instrumentu emitentu kā maksimālos zaudējumus, kas iestādei rastos no to pamatā esošo instrumentu emitenta iespējamās saistību neizpildes, uz kuriem atsaucas atvasinātā instrumenta līgums.

1.   Nosakot netiešā riska darījuma ar klientu vērtību, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kuri parakstīti par parāda, pašu kapitāla vai kredītriska mijmaiņas darījumu indeksiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, vai ar vairākiem pamatā esošiem atsauces nosaukumiem, iestādes caurskata visus atsevišķos pamatā esošos instrumentus un aprēķina netiešo riska darījumu vērtības kā atvasinātā instrumenta līguma cenas izmaiņas katra pamatā esošā atsauces nosaukuma saistību neizpildes gadījumā. Iestādes katru netiešā riska darījuma vērtību attiecina vai nu uz identificētu klientu, atsevišķu klientu vai nezināmu klientu, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 1. un 2. punktā.

2.   Ja iestāde nespēj caurskatīt visus atvasināto instrumentu līguma atsevišķos pamatā esošos instrumentus, kā noteikts 1. punktā, vai ja iestādei tas būtu pārmērīgi apgrūtinoši, tā:

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto netiešā riska darījuma vērtību attiecina vai nu uz atvasināto instrumentu darījumu kā atsevišķu klientu, vai uz nezināmu klientu, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 3. punktā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, ja netiešo riska darījumu vērtības ir jāattiecina uz nezināmu klientu, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 2. un 3. punktā, un ja netiešo riska darījumu vērtības ir negatīvas, iestāde nosaka minēto netiešo riska darījumu vērtību nulles apmērā, pirms tās ieskaita riska darījumos ar nezināmo klientu.