(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2022/2434 (2) Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) ievieš diversificētu finansēšanas stratēģiju kā vienotu finansēšanas metodi Komisijas veikto aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju īstenošanai. Pēc Regulas (ES, Euratom) 2022/2434 stāšanās spēkā diversificēto finansēšanas stratēģiju piemēro finansiālās palīdzības programmām, attiecībā uz kurām pamatakti stājas spēkā 2022. gada 9. novembrī vai vēlāk.

(2)

Komisijai būtu jāizveido vajadzīgā kārtība diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanai. Diversificētās finansēšanas stratēģijas piemērošanas nolūkā ir jāpieņem noteikumu kopums, lai noteiktu atbilstošo izmaksu sadalījumu attiecīgajām finansiālās palīdzības programmām, kuram būtu jānodrošina, ka visas izmaksas, kas Savienībai radušās saistībā ar finansiālo palīdzību, sedz labuma guvējs.

(3)

Metodika to izmaksu sadalei, kas saistītas ar diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanu NextGenerationEU (NGEU) ietvaros, ir noteikta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1095 (3). Ir lietderīgi šo kārtību attiecināt arī uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, ko veic saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju atbilstoši Finanšu regulas 220.a pantam.

(4)

Atmaksas saistības būtu jāsedz finansiālās palīdzības saņēmējiem saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunktu un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un budžeta līdzsvara principiem. Visas izmaksas būtu jāsedz labuma guvējiem, pamatojoties uz vienotu izmaksu sadales metodiku, kas nodrošina izmaksu pārredzamu un proporcionālu sadalījumu.

(5)

Izmaksu sadales metodikai būtu jānodrošina, ka vienas labuma guvēju kategorijas izmaksas nešķērssubsidē cita. Aizdevumu izmaksas būtu pilnībā jāsedz no šo aizdevumu saņēmēju līdzekļiem, savukārt neatmaksājamo summu izmaksas – no ES budžeta, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas radušās, piesaistot un izmaksājot attiecīgo ieņēmumu daļu dažādiem labuma guvējiem. Metodikai būtu jāaptver visas izmaksas, kas Savienībai radušās saistībā ar aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, tostarp visas administratīvās izmaksas, un būtu jānodrošina, ka katrai izmaksājamajai summai tiek aprēķinātas dažādas izmaksu kategorijas.

(6)

Lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem, Komisijai būtu jāīsteno kopēja un vienota izmaksu metodika, piemērojama visu veidu izmaksājamām summām (gan tām, ko atmaksā no Savienības budžeta, gan tām, ko atmaksā labuma guvēji), kas izmaksas attiecina uz labuma guvējiem, pamatojoties uz saņemto ieņēmumu daļu.

(7)

Šajā izmaksu aprēķināšanas un sadales metodikā būtu jānošķir trīs izmaksu kategorijas: finansējuma izmaksas, likviditātes pārvaldības izmaksas un administratīvās izmaksas. Finansējuma izmaksas izriet no procentu likmēm un citām maksām, kuras Komisijai ir jāmaksā par dažādiem instrumentiem, kas izdoti, lai finansētu attiecīgās izmaksājamās summas. Likviditātes pārvaldības izmaksas ir tās, kuras rodas saistībā ar summām, kas tiek ieskaitītas un uz laiku turētas likviditātes kontos kā rezerves gaidāmo maksājumu veikšanai. Šīs pastāvīgās darbības pieskaitāmās izmaksas ir diversificētās finansēšanas stratēģijas neatņemama iezīme, un tās būtu taisnīgi jāsadala starp visiem labuma guvējiem. Trešā izmaksu kategorija ir administratīvās izmaksas, kas saistītas ar tehnisko un darbības spēju veidošanu diversificētas finansēšanas stratēģijas īstenošanai un kas nepārprotami rodas šādas stratēģijas īstenošanas rezultātā.

(8)

Taisnīgu un samērīgu izmaksu attiecināšanu veic, sadalot izmaksājamās summas un saistītos finansēšanas instrumentus pa laika periodiem (turpmāk “laika nodalījumi”). Iepriekš veiktās izmaksas un saistītos aizņēmumu darījumus, kas veikti saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju un kas jau ir piešķirti laika nodalījumiem, neietekmē papildu izmaksas saskaņā ar finansiālās palīdzības programmām Finanšu regulas 220.a panta darbības jomā. No šādas aizdevumu izmaksas sākuma brīža jebkuras izmaksājamās summas, kas finansētas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju, tiks aprēķinātas un attiecinātas identiski. Šīs pieejas galvenā priekšrocība ir tāda, ka finansējuma izmaksas ir vienādas visām izmaksājamām summām, kas attiecināmas uz vienu un to pašu laika nodalījumu, nodrošinot, ka aizņemšanās tiek pielāgota izmaksāšanas vajadzībām.

(9)

Būtu jānodrošina, ka nevienai no programmām, kurām tiktu piemērota izmaksu sadales metodika, izmaksu sadalījums netiek ietekmēts. Izmaksu sadales metodika no tās pieņemšanas tiktu piemērota NGEU aizņēmumiem un aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2463 (4), kuriem ir līdzīgs ilgums un struktūra. Tāpēc tos ir iespējams iekļaut tajos pašos laika nodalījumos. Ja tiktu izveidota jauna finansiālās palīdzības programma ar atšķirīgu ilgumu un struktūru, kas varētu ietekmēt izmaksas, šī metodika būtu attiecīgi jāpārskata.

(10)

Finansējuma izmaksas, kas izriet no aizņēmumu darījumiem, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas no visām aizņēmumu operācijām sešu mēnešu laikposmā ap izmaksājamās summas datumu. Šāda finansējuma izmaksu dalīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka finansējuma izmaksas, ko iekasē no izmaksājamās summas, ir cieši saistītas ar dominējošajām tirgus likmēm laikā, kad izmaksāšana tiek veikta. Šāda pieeja nozīmē, ka precīzas finansējuma izmaksas tiek noteiktas tikai pēc finansējuma kopfonda pabeigšanas sešu mēnešu laika nodalījuma slēgšanas brīdī, bet indikatīvas cenas aizdevumu saņēmējiem būs pieejamas pirms galīgo izmaksu aprēķināšanas. Aizdevumu saņēmējiem vai – attiecībā uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2020/2094 (5) 3. panta 1. punktu – ES budžetam būtu jāmaksā tāda pati maksa. Tādējādi tiek novērsta patvaļa vai iespēja –, kas ir raksturīga tradicionālajai kompensējošai metodei –, ka izmaksas kādam konkrētam labuma guvējam tika noteiktas atbilstoši noteikumiem, ko varēja iegūt konkrētajā aizņēmuma dienā.

(11)

Katram laika nodalījumam būtu jādarbojas sešus mēnešus, sākot no 1. janvāra vai 1. jūlija. Tomēr pirmajam nodalījumam būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim, kā minēts lēmuma 4. pantā.

(12)

Lai gan finansēšanas izmaksas pa sešu mēnešu laika nodalījumiem var atšķirties finansēšanas nosacījumu atšķirību dēļ, ko Komisija nevar ietekmēt, Komisija veiks aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas tā, lai nodrošinātu, ka katram laika nodalījumam ir pēc iespējas līdzīgi termiņu profili.

(13)

Komisijas finansēšanas stratēģija ļauj labāk pārvaldīt procentu likmju risku un citus finanšu riskus. Lai gan procentu likmes, ko iekasē no aizdevumu saņēmējiem, būs stabilas, tās būs periodiski nelielā apjomā jāpārrēķina, kad finansējuma kopfondā būs jāaizstāj instrumenti, kuriem beidzas termiņš. Ja būs tāda nepieciešamība, Komisija attīstīs savu spēju izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas darījumus, lai pārvaldītu atlikušo procentu likmju risku, un piedāvās labuma guvējiem iespēju piešķirt fiksētas procentu likmes aizdevumus. Šā fiksētas procentu likmes mehānisma izmaksas būtu jāsedz pilnībā un tikai labuma guvējiem, kas šo iespēju izmanto.

(14)

Izmaksātajām summām laika nodalījumā vajadzētu būt vienādām ar ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summu, kas attiecināta uz minēto laika nodalījumu. Lielākajā daļā gadījumu līdzekļu izmaksa notiks tajā pašā laika nodalījumā un tiks attiecināta uz to pašu laika nodalījumu, kurā izdoti ilgtermiņa finansēšanas instrumenti, kas izmantoti līdzekļu piesaistīšanai. Tomēr neparedzēti kavējumi izmaksāšanā var radīt situācijas, kad līdzekļi no ilgtermiņa finansējuma ir piesaistīti, bet tos nevar izmaksāt, kā sākotnēji plānots. Šādā gadījumā izmaksu var atlikt no viena laika nodalījuma uz nākamo laika nodalījumu. Tomēr, ja līdzekļi šīm konkrētajām finansējuma vajadzībām jau ir piesaistīti un attiecināti uz iepriekšējo laika nodalījumu, tos nevar izmantot citām vajadzībām nākamajā laika nodalījumā. Šādos apstākļos vajadzētu būt iespējai summu izmaksas attiecināt uz laika nodalījumu, kuram ir izdoti finansēšanas instrumenti. Tāpat vajadzētu būt arī iespējai nākamā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz iepriekšējo laika nodalījumu, ja minētā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa nav pietiekama, lai segtu izmaksājamās summas.

(15)

Komisijai iepriekšējā laika nodalījumā arī būs nepieciešami zināmi līdzekļi, ar ko segt izmaksājamās summas, kas radīsies nākamā laika nodalījuma sākumā. Lai ņemtu vērā šādas situācijas un nodrošinātu, ka Komisijai ar izdevīgiem nosacījumiem ir pieejami resursi, lai izmaksātu summas, kas jāizmaksā tuvu pārejai starp laika nodalījumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz nākamo laika nodalījumu.

(16)

Diversificētās finansēšanas stratēģijas galvenā un noteicošā iezīme ir spēja pārvaldīt finansēšanas darbību likviditāti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus un piesardzības nolūkos turot skaidru naudu. Šī likviditātes pārvaldība ļaus Komisijai segt visas maksājumu vajadzības un pielāgot emisijas tirgus apstākļiem. Šīs spējas rada izmaksas, kas saistītas ar līdzekļu piesaistīšanu, emitējot īstermiņa parādzīmes, un līdzekļu pagaidu turēšanu likviditātes kontā, lai garantētu spēju pēc pieprasījuma veikt visus maksājumus. Parādu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju ļauj labāk pārvaldīt procentu likmes un citus finanšu riskus. Tās var ietvert atvasināto instrumentu, piemēram, mijmaiņas darījumu, izmantošanu, lai pārvaldītu procentu likmes vai citus finanšu riskus saistībā ar aizdevumiem labuma guvējiem vai veiktu nodrošinātus vai nenodrošinātus naudas tirgus darījumus. Izmaksas, kas radušās saistībā ar pašu obligāciju atpirkšanu un/vai turēšanu likviditātes pārvaldības nolūkā, būtu jāuzskata par likviditātes pārvaldības izmaksām. Ar šo lēmumu būtu jāizveido pamats šo likviditātes izmaksu aprēķināšanai un to taisnīgai un objektīvai iekasēšanai no visiem attiecīgajiem līdzekļu saņēmējiem attiecīgajā gadā.

(17)

Izmaksājamās summas, kas ir lielākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai procentu maksājumi var radīt likviditātes deficītu laika nodalījumā. Izmaksājamās summas, kas ir mazākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai ar dzēšanu saistīti maksājumi, kuri tiek saņemti saistībā ar vēl neizmaksātajām summām, kas attiecinātas uz nodalījumu, var radīt likviditātes pārpalikumu. Likviditātes pārpalikuma vai deficīta kompensēšana ir neizbēgami diversificētas finansēšanas stratēģijas īstenošanas nosacījumi. Šīs izmaksas nebūtu jāsedz attiecīgo laika nodalījumu ietvaros, bet tās būtu jānošķir un jāpārvalda kā daļa no noteiktām likviditātes pārvaldības pieskaitāmajām izmaksām. Ar šo lēmumu ir jāizveido mehānisms, lai nošķirtu izmaksas, ko rada likviditātes deficīts vai pārpalikums, lai tās varētu absorbēt plašākā finansēšanas programmā likviditātes pārvaldības izmaksu veidā. Komisijai būtu jāizmanto likviditātes pārvaldības nodalījums, lai izlīdzinātu pozitīvus vai negatīvus naudas atlikumus laika nodalījumos attiecībā pret kopējām izmaksājamām summām.

(18)

Lai īstenotu diversificētu finansēšanas stratēģiju, ir jāiegūst jaunas spējas, kas vajadzīgas, lai iegūtu visizdevīgāko piekļuvi kapitāla tirgiem un nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu šādas infrastruktūras uzturēšanu. Tas ietver izmaksas, kas vajadzīgas, lai uzturētu likviditātes kontus, iegūtu spējas izsoļu rīkošanai attiecībā uz ES parādzīmēm un obligācijām un ieviestu jaunas iekšējās datu apstrādes spējas. Šādas izmaksas, kas tieši izriet no aizņēmumu un maksājumu operāciju īstenošanas, būtu jāuzskata par pieskaitāmajām izmaksām, kas nošķirtas no izmaksām, kuras saistītas ar aizņēmumu un maksājumu infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Šīs izmaksas būtu jāiekļauj administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās.

(19)

Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas apvieno visas administratīvās izmaksas, kas tieši radušās, īstenojot diversificēto finansēšanas stratēģiju. Šīs izmaksas rodas vai nu kā izveides izmaksas, kas saistītas ar darbības spēju izveides vienreizējām izmaksām, vai kā regulāras izmaksas, kas ir nenovēršamas, ir tieši attiecināmas uz aizņemšanās un parādu pārvaldības operācijām diversificētas finansēšanas stratēģijas ietvaros un rodas laika gaitā. Regulārās izmaksas ir kārtējās gada izmaksas, ko iekasē par summām, kas izmaksātas attiecīgajā gadā, savukārt izveides izmaksas būtu jāuzskaita kā vienreizēji maksājumi.

(20)

Izmaksas, kas saistītas ar šo darbību izveidi un spēju veidošanu, ir radušās kopš 2021. gada, un tās jau ir attiecinātas uz NGEU finansiālā atbalsta programmu labuma guvējiem, izmantojot īpašas izveides pieskaitāmās izmaksas. Tāpēc citu finansiālās palīdzības programmu labuma guvējiem, uz kuriem attiecas Finanšu regulas 220.a pants, nebūtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar šo iepriekšējo spēju veidošanu, bet tikai nākotnes izdevumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras uzturēšanu. Tādējādi to finansiālās palīdzības programmu administratīvo izmaksu daļa, uz kurām attiecas Finanšu regulas 220.a pants, izņemot NGEU, būtu jāattiecina tikai uz kārtējām izmaksām, un pret šīm programmām būtu jāattiecas kā pret jebkuru diversificētās finansēšanas stratēģijas labuma guvēju.

(21)

Administratīvajām izmaksām, kas iekļautas administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās, būtu jāaptver tikai to attiecināmo izmaksu slēgts saraksts, kas ir tieši saistītas ar diversificēto finansēšanas stratēģiju. Līgummaksas par ārējo konsultantu pieņemšanu darbā tiek pievienotas attiecināmo administratīvo izdevumu sarakstam saskaņā ar vienošanos, kas panākta saistībā ar 2023. gada budžetu. Pirms šā lēmuma pieņemšanas dalībvalstu iestādēm ir paziņots par attiecināmo administratīvo izdevumu saraksta paplašināšanu. Administratīvo pieskaitāmo izmaksu kopējās apkalpošanas izmaksas veido ļoti nelielu daļu no diversificētās finansēšanas stratēģijas operāciju kopējām izmaksām.

(22)

Ex post rēķinu izrakstīšanas process ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka izmaksas tiek atgūtas nākamajā gadā un līdz brīdim, kad aizņēmumu, parādu un maksājumu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju izmaksas vairs nerada.

(23)

Izņēmuma kārtā attiecībā uz finansiālās palīdzības aizdevumiem Ukrainai, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2463, Savienība varētu segt procentu un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar aizņēmumiem un aizdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2463 17. pantu. Vajadzīgie resursi tiktu nodrošināti no dalībvalstu iemaksām saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2463 5. panta 1. punktu. Tāpēc rēķini par šīm izmaksām būtu jāsaskaņo ar rēķinu izrakstīšanu par izmaksām kā ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu, un tie būtu jāsagrupē pa gada ceturkšņiem.

(24)

Komisijai būtu jāizdod apstiprinājuma paziņojums par katru izmaksu, tostarp par neatmaksājamu atbalstu Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē, atmaksājamu atbalstu dalībvalstīm Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un aizdevumiem dalībvalstij vai trešai valstij saskaņā ar finansiālās palīdzības programmām, uz kurām attiecas Finanšu regulas 220.a pants.

(25)

Aizdevumi saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju ir jāīsteno pēc standarta finanšu noteikumiem (termiņš un atmaksas profils) katrai izmaksai. Neatmaksājama atbalsta gadījumā apstiprinājuma paziņojumam vajadzētu būt galvenajam palīgelementam, kas nosaka šos finanšu noteikumus ES budžetam. Apstiprinājuma paziņojumā ir jāparedz pieprasījums segt izmaksas, pamatojoties uz finanšu noteikumiem. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj izmaksas datums, finansiālā atbalsta summa, finansēšanas maksājumu izmaksu datums un atmaksas termiņš. Apstiprinājuma paziņojums ir būtisks pamats, uz ko balstās ES budžeta plānošana, finanšu plūsmas un neatmaksājama atbalsta uzskaite.

(26)

Atbilstošās atsaucēs aizdevuma nolīgumos tiks precizēts, ka izmaksājamo summu izmaksas tiek noteiktas, piemērojot šajā lēmumā izklāstīto metodiku.

(27)

Šis lēmums būtu jāpiemēro visiem aizņēmumu darījumiem un izmaksām saskaņā ar NGEU programmu, ieskaitot tos, kas notikuši pirms lēmuma stāšanās spēkā,