Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32022D2544

    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2022/2544 (2022. gada 19. decembris), ar ko nosaka kārtību ES aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju administrēšanai un īstenošanai diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros un saistītajām aizdevumu operācijām

    C/2022/9700

    OV L 328, 22.12.2022, p. 109–122 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 18/12/2023; Atcelts ar 32023D2825

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/2544/oj

    Date of document:
    19/12/2022; Pieņemšanas datums
    Date of effect:
    23/12/2022; Stāšanās spēkā Publ. datums +1 Skatīt Pants 23
    Date of end of validity:
    18/12/2023; Atcelts ar 32023D2825
    Author:
    Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts
    Responsible body:
    BUDG
    Form:
    Īstenošanas lēmums
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību , Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums
    Legal basis:
    Link
    Select all documents based on this document
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Modified by:
    Relation Act Comment Subdivision concerned From To
    Repealed by 32023D2825 19/12/2023
    Instruments cited:
    Link

    22.12.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 328/109

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES, Euratom) 2022/2544

    (2022. gada 19. decembris),

    ar ko nosaka kārtību ES aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju administrēšanai un īstenošanai diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros un saistītajām aizdevumu operācijām

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 220.a pantu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2022/2434 (2) tika grozīta Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”), izveidojot diversificētu finansēšanas stratēģiju kā vienotu finansēšanas metodi Komisijas veikto aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju īstenošanai. Finanšu regulas 220.a pantu piemēro finansiālās palīdzības programmām, attiecībā uz kurām pamatakti stājas spēkā 2022. gada 9. novembrī vai vēlāk. Diversificētā finansēšanas stratēģija neattiecas uz esošajām programmām, saskaņā ar kurām aizņēmumu un aizdevumu operācijas arī turpmāk būtu jāveic atbilstoši tradicionālajai kompensējošai metodei, kā noteikts Finanšu regulas 220. pantā. Kompensējošo metodi izņēmuma kārtā var attiecināt arī uz jaunām finansiālās palīdzības programmām, un to attiecina uz visām Euratom programmām.

    (2)

    Saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantu Komisijai jāizveido vajadzīgā kārtība diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanai. Šai kārtībai būtu jāietver pārvaldības satvars, riska pārvaldības procedūras un izmaksu sadales metodika, kam būtu jānodrošina, ka visas izmaksas, kas Savienībai radušās saistībā ar finansiālo palīdzību, sedz labuma guvēja valsts. Tādēļ ir jānosaka kārtība, kas piemērojama aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, ko Komisija veic diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros, un saistītajām aizdevumu operācijām.

    (3)

    Komisija diversificēto finansēšanas stratēģiju pirmo reizi piemēroja aizņēmumu operācijām saistībā ar NextGenerationEU (“NGEU”), kas ir Savienības pagaidu instruments ekonomikas atveseļošanas atbalstam no Covid-19 krīzes. Tā ir ļāvusi sekmīgi piesaistīt līdzekļus neatmaksājamam atbalstam un aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (3) un citām Savienības programmām, kas minētas Padomes Regulas (ES) 2020/2094 (4) 2. panta 2. punktā.

    (4)

    Pārvaldības modelis un procesi, kas vajadzīgi NGEU diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanai, ir izveidoti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2021) 2502 (5). Šī kārtība cita starpā ietver pārvaldības satvaru, riska pārvaldību un atbilstības procedūras. Izmaksu sadales metodika tika izstrādāta Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/1095 (6). Ir lietderīgi diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanas kārtību saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantu balstīt uz NGEU pārvaldības modeli.

    (5)

    Lai gan šis lēmums būtu jāpiemēro galvenokārt diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros veiktajām operācijām, ir lietderīgi dažus tajā paredzētos pasākumus attiecināt arī uz operācijām, ko veic saskaņā ar kompensējošo metodi. Šī pieeja, ciktāl piemērojama, nodrošinātu konsekvenci starp dažādām programmām. Tā arī garantētu, ka uz visām darbībām attiecas visaugstākie standarti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Tā tam vajadzētu būt attiecībā uz kārtību, kas saistīta ar riska pārvaldību un atbilstības procedūrām.

    (6)

    Ikgadējā aizņemšanās lēmumā būtu jānosaka plānoto aizņēmumu operāciju elementi diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros viena gada laika posmam. Jo īpaši tajā būtu jānosaka to aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju dimensijas, kuras jāveic, lai noteiktu Savienības budžeta un aizdevumu saņēmēju kopējo pakļautību riskam. Šajā nolūkā tajā būtu jānosaka ilgtermiņa finansējuma maksimālo emisiju apjomu diapazons visiem mērķiem, īstermiņa finansējuma maksimālā neatmaksātā summa, Savienības ilgtermiņa finansējuma maksimālais vidējais termiņš, galīgās neatmaksātās summas ierobežojums katrai emisijai un attiecīgā gadījumā Komisijas emisiju maksimālais apjoms, ko var turēt savā vārdā un ko var izmantot kā papildu finansējuma avotu vai lai atbalstītu sekundāro tirgu.

    (7)

    Lai nodrošinātu, ka ir pieejami nepieciešamie līdzekļi, lai varētu izpildīt saistības saskaņā ar saistītajām finansiālās palīdzības programmām, kad ir pienācis maksājuma termiņš, aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros būtu jāveic, pamatojoties uz pusgada finansēšanas plāniem. Finansēšanas plānos šīs operācijas šajā periodā tiktu noteiktas, atsaucoties uz maksājumiem, kas veicami attiecīgo programmu īstenošanai. Tāpēc finansēšanas plāna izveidei būtu jānodrošina tieša saikne ar maksājumiem, kas ir nepieciešami, lai varētu izpildīt saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem uzņemtās saistības. Finansēšanas plāns būtu jāizstrādā, pamatojoties uz ikgadējā aizņemšanās lēmumā noteiktajiem ierobežojumiem. Finansēšanas plāns kalpo kā pamats, ar kuru tirgus dalībniekus informē par indikatīvajiem finansēšanas plāniem nākamajā periodā.

    (8)

    Nosakot indikatīvu maksimālo aizņēmuma summu, kas parasti aptver sešu mēnešu laikposmu, un nosakot dažus citus plānoto operāciju galvenos parametrus, finansēšanas plāns arī nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz emisijām, vienlaikus saglabājot elastību un nodrošinot pārredzamību tirgos. Investoru bāzei –, kas ir mērķgrupa, – ir vajadzīga informācija par gaidāmajām emisijām un orientējošs grafiks, lai no savas puses varētu sagatavot investīciju plānu.

    (9)

    Ikgadējam aizņemšanās lēmumam un finansēšanas plānam būtu jākalpo par pamatu informācijai, ko Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Finanšu regulas 220.a panta 2. punktu, kā arī saziņai ar tirgiem un sabiedrību. Turklāt Komisijai saskaņā ar Finanšu regulas 220.a panta 2. punktu visaptverošā veidā un regulāri būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem aizņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem.

    (10)

    Lai diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros varētu noteikt precīzu un jēgpilnu finansēšanas plānu, ir būtiski, ka par finansiālās palīdzības programmu īstenošanu atbildīgie kredītrīkotāji regulāri un savlaicīgi noteiktajos termiņos paziņo informāciju par gaidāmo maksājumu apstiprinājumu summām. Šī informācija būtu jāpaziņo Budžeta ģenerāldirektorātam kā dienestam, kas atbild par finansēšanas plānu izstrādi un īstenošanu, izmantojot Komisijas finanšu prognozēšanas rīku.

    (11)

    Ar diversificēto finansēšanas stratēģiju būtu jācenšas panākt Savienībai visizdevīgākie finanšu nosacījumi, pārdomāti plānojot un netraucēti īstenojot darījumus ar vislabākajiem iespējamajiem nosacījumiem dominējošajos tirgus apstākļos. Ņemot vērā nepieciešamību piesaistīt finansējumu, lai varētu veikt maksājumus attiecīgajām programmām, Komisijai ir ierobežota rīcības brīvība attiecībā uz tirgus darījumu grafiku. Diversificētā finansēšanas stratēģija nodrošinātu Komisijai plašāku finansēšanas metožu klāstu, tostarp īstermiņa finansējumu, kas tai ļautu samazināt izpildes risku, kad nepieciešams piesaistīt līdzekļus nelabvēlīgākos tirgus apstākļos.

    (12)

    Finansēšanas instrumentos saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju cita starpā būtu jāiekļauj dažādas etalona obligācijas un ES parādzīmes. Aizņēmumu operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju būtu jāorganizē kā izsoles, sindicēti darījumi vai privāti izvietojumi atkarībā no tā, kurš no tiem ir vispiemērotākais, ņemot vērā darbību apjomu un veidu.

    (13)

    Diversificētajai finansēšanas stratēģijai būtu jāietver iespēja emitēt īstermiņa instrumentus un uzturēt likviditātes rezerves, kas ļautu Komisijai absorbēt neatbilstības laikā starp aizņemšanos un izmaksu un izpildīt izmaksas pieprasījumu nelabvēlīgu finansēšanas nosacījumu gadījumā. Īstermiņa aizņēmumu operācijas, izmantojot ES parādzīmes, būtu jāīsteno regulārās izsolēs, lai nodrošinātu elastību un efektivitāti. Šīs izsoles būtu jāorganizē tā, lai Savienībai tiktu nodrošināts pārredzama un paredzama emitenta statuss un tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret dalībniekiem.

    (14)

    Diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros veiktās parādu pārvaldības operācijas dod iespēju labāk pārvaldīt procentu likmju un citus finanšu riskus. Tāpēc ir lietderīgi atļaut izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas līgumus, kas ļautu pārvaldīt procentu likmju vai citus finanšu riskus saistībā ar aizdevumiem labuma guvējās valstīs, vienlaikus vienmēr ievērojot budžeta līdzsvara principu, vai veikt nodrošinātus vai nenodrošinātus naudas tirgus darījumus ar dalībvalstu parāda pārvaldības birojiem, pārvalstiskām iestādēm, valstu publiskā sektora aģentūrām, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar atbilstošu kredītspēju vai centrālajiem darījumu partneriem. Šajā sakarā Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai likviditātes pārvaldības un likviditātes atbalsta nolūkā atpirkt un/vai turēt savas obligācijas ES obligāciju tirgū.

    (15)

    Aizdevumu operācijas būtu jāveic saskaņā ar attiecīgo pamataktu un attiecīgajiem aizdevuma līgumiem. Ir lietderīgi paredzēt minimālos nosacījumus šādu aizdevumu izmaksai. Būtu arī jānodrošina, ka labuma guvējas valstis sedz visas ar aizdevumu saistītās izmaksas, kas Savienībai radušās saskaņā ar metodiku, ko Komisija noteikusi atsevišķā lēmumā, ko papildina sīki izstrādātas pamatnostādnes šādu izmaksu aprēķināšanai.

    (16)

    Labuma guvējām valstīm vajadzētu tikt piedāvātai iespējai pieprasīt, lai Komisija organizē aizdevumus ar fiksētu procentu likmes riska ierobežošanu. Tādā gadījumā Komisijai būtu jāizmanto finanšu instrumenti, piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, lai piedāvātu aizdevumus ar fiksētu procentu likmi. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku pārvaldības izmaksas būtu jāsedz labuma guvējai valstij.

    (17)

    Aizņēmumu operācijas saskaņā ar esošajām finansiālās palīdzības programmām tiek veiktas ES un Euratom parāda vērtspapīru emisijas programmas ietvaros, kas tika izveidota 2019. gadā un atjaunināta 2021. gadā (“parāda vērtspapīru emisijas programma”). Tā cita starpā ietver piedāvājuma prospektu, kurā ietverta visa tirgiem nepieciešamā informācija saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un operacionālas un līgumiskas vienošanās ar darījumu partneriem, kas ir būtiski aizņēmumu darbību veikšanai. Aizņēmumu operācijas diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros būtu jāveic saskaņā ar parāda vērtspapīru emisijas programmu pēc tam, kad esošajā dokumentācijā ir ieviesti nepieciešamie grozījumi.

    (18)

    Lai varētu īstenot aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju, būtu jāizveido piemērotas darbības spējas, tostarp darījumu norēķinu spējas, izsoles platforma un iespēja izmantot repo darījumus un mijmaiņas līgumus.

    (19)

    Lai varētu veikt aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju un ar to saistītās aizdevumu operācijas, Komisijai būtu jāatver tikai šīm operācijām paredzēti konti. Šiem kontiem būtu jāpiemēro tādi paši apsvērumi kā NGEU operāciju kontiem. Jo īpaši, lai novērstu likviditātes risku, kas izriet no šīm operācijām, būtu jāizveido droši un konkrētam nolūkam paredzēti prudenciāli skaidras naudas turējumi maksājumu veikšanai. Prasība turēt šādas īpašas prudenciālas skaidras naudas rezerves ir neatņemama un neaizstājama daļa no riska pārvaldības pieejas attiecībā uz diversificēto finansēšanas stratēģiju. Lai nodrošinātu, ka šie kritiski svarīgie skaidras naudas turējumi nav pakļauti darījuma partnera riskam, ko rada tās iestādes maksātnespēja, kurā šīs rezerves tiek turētas, ir ļoti svarīgi, ka šie prudenciālie skaidras naudas turējumi tiktu turēti centrālajā bankā. Šie skaidras naudas turējumi būtu jātur īpašā ECB kontā, un tiem nevajadzētu būt apjomīgākiem par minimumu, kas nepieciešams, lai īstermiņā varētu veikt gaidāmos maksājumus, bet tie var atšķirties apjoma ziņā atkarībā no emisijas un izmaksas grafika. Ar ECB būtu jānoslēdz līgums par fiskālo aģentu pakalpojumiem, kas ļautu segt saistītās izmaksas.

    (20)

    Turklāt riska pārvaldības un atbilstības sistēmai attiecībā uz aizņēmumu, parādu pārvaldību un aizdevumu operācijām būtu jānodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzība un jānodrošina, ka visas darbības tiek veiktas atbilstoši visaugstākajiem integritātes, godīguma un pareizas finanšu un riska pārvaldības standartiem. Šajā sakarā risku direktora loma, kas iepriekš izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2021) 2502, būtu jāpaplašina, attiecinot to uz visām operācijām diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros, uz kurām attiecas šis lēmums. Risku direktoram pienākumu izpildē būtu jāsaņem atbalsts no Riska un atbilstības komitejas.

    (21)

    Risku direktoram saskaņā ar paraugpraksi un atzītiem starptautiskiem standartiem būtu jāizstrādā augsta līmeņa riska un atbilstības politika, kurā būtu ietvertas riska un atbilstības pamatnostādnes, lai operācijas varētu īstenot pilnīgi neatkarīgi.

    (22)

    Proti, risku direktoram būtu jānodrošina, ka operācijas atbilst augsta līmeņa riska un atbilstības politikai un ka ar šīm operācijām saistītie riski tiek identificēti, izprasti un pārvaldīti un par tiem tiek paziņots risku direktoram. Šo uzdevumu veikšanā risku direktoram būtu jāsaņem atbalsts no atbilstības uzraudzības amatpersonas, kurai būtu tieši jāziņo risku direktoram par jautājumiem, kas saistīti ar atbilstību noteikumiem, procedūrām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu.

    (23)

    Lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas piemērojami visām ar diversificētās finansēšanas stratēģijas starpniecību īstenotajām operācijām, ir vienādi, ir lietderīgi atcelt Lēmumu C(2021) 2502.

    (24)

    Lai nodrošinātu, ka diversificētā finansēšanas stratēģija varētu tikt piemērota gaidāmajām aizņēmumu operācijām Instrumenta atbalsta sniegšanai Ukrainai (7) ietvaros, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. NODAĻA

    PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    1.   Ar šo lēmumu nosaka kārtību, kādā īsteno diversificēto finansēšanas stratēģiju aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, uz kurām attiecas Finanšu regulas 220.a pants, kā arī saistītajām aizdevumu operācijām.

    2.   4. nodaļu piemēro arī aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko veic saskaņā ar kompensējošo metodi.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “aizņēmumu operācijas” ir darbības tirgos, jo īpaši parāda vērtspapīru emitēšana nolūkā aizņemties, tostarp aizņēmumu pagarinājumi;

    2)

    “parādu pārvaldības operācijas” ir tirgus operācijas, kas saistītas ar aizņēmumu operāciju rezultātā radušos parādu un kuru mērķis ir optimizēt nenomaksātā parāda struktūru, mazināt procentu likmes, likviditāti un citus finanšu riskus, un operācijas sekundārā tirgus likviditātes atbalstam;

    3)

    “aizdevumu operācijas” ir darbības, kas saistītas ar aizdevumu un kredītlīniju īstenošanu, lai sniegtu finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu;

    4)

    “izmaksa” ir aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijās iegūto ieņēmumu nodošana labuma guvējam atmaksājama vai neatmaksājama atbalsta finansēšanai;

    5)

    “programmas kredītrīkotājs” ir kredītrīkotājs, kas saskaņā ar I pielikumu iekšējos noteikumos, kas izstrādāti ar Komisijas Lēmumu C(2018) 5120 (8), ir atbildīgs par finansiālās palīdzības programmas un programmas, ko finansē saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punktu, budžeta pozīciju izpildi, ciktāl tas īsteno minētās regulas 1. panta 2. punktā minētos pasākumus;

    6)

    “mijmaiņas līgums”, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/583 (9) III pielikuma 1. iedaļas 10. punktā;

    7)

    “atvasinātie instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (10) 2. panta 5. punktā definētie atvasinātie instrumenti;

    8)

    “repo darījums” vai “reversā repo darījums” ir repo darījums vai reversā repo darījums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (11) 3. panta 9. punktā;

    9)

    “pirkuma–atpārdevuma darījums” vai “pārdevuma–atpirkuma darījums” ir pirkuma–atpārdevuma darījums un pārdevuma–atpirkuma darījums, kā definēts Regulas (ES) 2015/2365 3. panta 8. punktā;

    10)

    “sindicētais darījums” ir darījums, kurā finansējumu vienam aizņēmējam piedāvā aizdevēju grupa, ko dēvē par sindikātu;

    11)

    “izsole” ir Savienības un Euratom parāda vērtspapīru emisijas process, kas balstīts uz konkurētspējīgu piedāvājumu sniegšanu, izmantojot izsoles platformu;

    12)

    “ilgtermiņa finansējums” ir finansējums, izmantojot aizņēmumu operācijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, izņemot summas, kas tiek turētas pašu vārdā;

    13)

    “īstermiņa finansējums” ir finansējums, izmantojot aizņēmumu operācijas uz laiku, kas ir ilgākais viens gads, un nenodrošinātu naudas tirgus darījumu un nodrošinātu naudas tirgus darījumu izmantošana, izmantojot pašu vārdā turētus vērtspapīrus.

    2. NODAĻA

    AIZŅĒMUMU, PARĀDU PĀRVALDĪBAS UN AIZDEVUMU OPERĀCIJAS

    1. SADAĻA

    Finansēšanas stratēģija

    3. pants

    Ikgadējais aizņemšanās lēmums

    1.   Komisija pieņem pamatlēmumu par aizņemšanos, kurā nosaka maksimālās robežvērtības aizņēmuma operācijām un parādu pārvaldības operācijām viena gada laikposmā (“ikgadējais aizņemšanās lēmums”).

    2.   Ikgadējā aizņemšanās lēmumā nosaka šādus finansēšanas parametrus:

    a)

    ilgtermiņa finansējuma maksimālo gada summu, pamatojoties uz plānoto izmaksu paredzamo apjomu un refinansēšanas vajadzībām;

    b)

    īstermiņa finansējuma maksimālo neatmaksāto summu, tostarp emitējot ES parādzīmes un izmantojot nenodrošinātus naudas tirgus darījumus, pamatojoties uz paredzamajām likviditātes pārvaldības vajadzībām, pagaidu finansējumu un attiecīgā gadījumā nodrošinātu naudas tirgus darījumu izmantošanu, izmantojot pašu emisijas savā vārdā, tostarp lai atbalstītu ES obligāciju sekundāro tirgu;

    c)

    maksimālo galīgo neatmaksāto summu par emisiju, kas atspoguļo koncentrācijas risku termiņa beigās;

    d)

    ilgtermiņa finansējuma maksimālo vidējo termiņu;

    e)

    attiecīgā gadījumā pašu emisiju maksimālo neatmaksāto summu, ko var turēt Komisijas vārdā un ko var izmantot nodrošinātiem naudas tirgus darījumiem vai ES obligāciju sekundārā tirgus atbalstam.

    3.   Sagatavojot ikgadējo aizņemšanās lēmumu, ņem vērā šādus faktorus:

    a)

    prasības, kas izriet no pamataktiem, jo īpaši no Finanšu regulas 220. panta 1. punktā minētajiem pamataktiem;

    b)

    maksājumu saistības apkalpot nesamaksāto parādu un pamatsummas atmaksu saskaņā ar gada darba programmu un ņemot vērā finanšu plānojumu;

    c)

    saderību ar maksimālajiem apjomiem, kas noteikti Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053 un attiecīgā gadījumā Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (12), un ar maksimālā ilguma vai maksimālā vidējā termiņa ierobežojumiem, kas noteikti pamataktā. Attiecībā uz NGEU minētie maksimālie apjomi ir noteikti Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 6. pantā attiecībā uz pašu resursu papildu maksimālo apjomu 0,6 procentpunktu apmērā no dalībvalstu NKI un – attiecībā uz plānoto aizņēmumu atmaksu no Savienības budžeta – ar ierobežojumu, kas noteikts minētā lēmuma 5. panta 2. punkta trešajā daļā;

    d)

    aizdevumu atmaksas termiņus, kas noteikti aizdevuma līgumos, kuri noslēgti starp Komisiju un labuma guvēju valsti;

    e)

    citus faktorus, kas ir būtiski aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju noteikšanai.

    4.   Ikgadējo aizņemšanās lēmumu pieņem pirms tā perioda sākuma, uz kuru tas attiecas.

    5.   Ikgadējo aizņemšanās lēmumu var grozīt, jo īpaši tad, ja pastāv nopietns risks, ka maksimālo vidējo termiņu nevar ievērot ilgtermiņa finansējuma summu nepietiekamas izpildes dēļ vai gadījumā, ja mainās viens vai vairāki faktori, kas minēti 3. punktā.

    6.   Komisija paziņo ikgadējo aizņemšanās lēmumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

    4. pants

    Finansēšanas plāns

    1.   Finansēšanas plānā, kas parasti aptver sešu mēnešu laikposmu, nosaka indikatīvu mērķrādītāju attiecībā uz līdzekļiem, kas jāiegūst aizņēmumu operācijās un jāpārvalda, izmantojot parādu pārvaldības operācijas.

    2.   Finansēšanas plānā norāda plānotās aizņēmumu operācijas un attiecīgā gadījumā parādu pārvaldības operācijas, kas jāveic saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju. Ievērojot ikgadējā aizņemšanās lēmumā noteiktos maksimālos apjomus un ņemot vērā 3. panta 3. punktā minētos faktorus un finanšu nosacījumus primārajā un sekundārajā tirgū, finansēšanas plānā cita starpā iekļauj šādus finansēšanas parametrus:

    a)

    īstermiņa un ilgtermiņa finansējuma maksimālo paredzamo summu attiecīgajā periodā;

    b)

    ilgtermiņa finansējuma maksimālo vidējo svērto dzēšanas termiņu;

    c)

    augšējo robežvērtību paredzamajai vidējai likviditātei, kas būs pieejama kā rezerve maksājumu vajadzību segšanai plānotajā periodā;

    d)

    attiecīgā gadījumā pašu emisiju maksimālo neatmaksāto summu, ko var turēt Komisijas vārdā un ko var izmantot nodrošinātiem naudas tirgus darījumiem vai sekundārā tirgus atbalstam.

    Izstrādājot finansēšanas plānu, pienācīgi ņem vērā 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā risku direktora atzinumu.

    3.   Finansēšanas plānu pieņem pirms tā perioda sākuma, uz kuru tas attiecas.

    4.   Finansēšanas plānu var grozīt, ja būtiski mainās viens vai vairāki 3. panta 3. punktā minētie faktori.

    5.   Pamatojoties uz pieņemto finansēšanas plānu, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

    5. pants

    Paziņojums par prognozētajām izmaksām finansēšanas plāna sagatavošanas un īstenošanas nolūkā

    1.   Finansēšanas plānu izstrādā, pamatojoties uz jaunāko informāciju, ko programmas kredītrīkotāji sniedz Budžeta ģenerāldirektorātam par paredzēto maksājumu grafiku attiecīgajā sešu mēnešu laikposmā. Sniegtā informācija ir iespējami precīza un uzticama.

    2.   Vienu mēnesi pirms finansēšanas plāna pieņemšanas programmas kredītrīkotāji sniedz detalizētu prognozi par attiecīgo programmu izmaksājamajām summām.

    3.   Programmas kredītrīkotāji sniedz pēc iespējas regulārus, precīzus un uzticamus informācijas atjauninājumus informācijai, kas sniegta par plānotajām izmaksām, tostarp izmaiņas attiecībā uz maksājumu apstiprināšanas procedūru pabeigšanas termiņiem.

    4.   Lai paziņotu un atjauninātu informāciju par plānotajām izmaksām, programmas kredītrīkotāji izmanto elektronisko sistēmu, lai nosūtītu informāciju par maksājumu prognozēm, kā paredzēts 11. panta 2. punkta h) apakšpunktā, nolūkā sniegt informāciju, kas prasīta šā panta 1.–3. punktā.

    6. pants

    Aizņēmumu operāciju un parādu pārvaldības operāciju īstenošana

    1.   Atsevišķās aizņēmumu operācijas veic saskaņā ar jaunāko piemērojamo finansēšanas plāna atjauninājumu attiecīgajam periodam.

    Pamatojoties uz 5. panta 3. punktā paredzēto programmas kredītrīkotāju sniegtās informācijas regulāru atjaunināšanu attiecībā uz summām un paredzamo grafiku izmaksājamo summu apstiprinājumam, Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors sniedz regulārus norādījumus par summām, kas jāpiesaista, emitējot parāda vērtspapīrus.

    2.   Norādītās summas piesaista, piemērojot 7. pantā noteikto diversificētas finansēšanas stratēģiju, vienlaikus ievērojot 4. panta 2. punktā izklāstītos finansēšanas parametrus.

    Aizņēmumu operācijās un parādu pārvaldības operācijās ievēro pareizas finanšu pārvaldības principu, kas ietver uzdevumu un pienākumu pienācīgu nošķiršanu, informācijas un ziņošanas plūsmas, kuru mērķis ir garantēt neatkarīgu pārraudzību un pārskatatbildību, kā arī visu darījumu likumību un pareizību. Šīs operācijas veic saskaņā ar tirgus paraugpraksi un ievērojot tirgus konvencijas.

    7. pants

    Diversificēta finansēšanas stratēģija

    1.   Īstenojot diversificēto finansēšanas stratēģiju, Komisijas dienesti, pilnībā ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, vajadzības gadījumā piemēro turpmāk minētos principus nolūkā aizņemties vajadzīgo finansējumu, savlaicīgi apmierināt attiecīgo programmu vajadzības pēc atmaksājama un neatmaksājama atbalsta un pēc iespējas efektīvāk un ātrāk pārvaldīt radušos parādu, vienlaikus cenšoties iegūt Savienības budžetam un labuma guvējām valstīm dominējošos tirgus apstākļos visizdevīgākos finanšu nosacījumus un cenšoties nodrošināt regulāru klātbūtni kapitāla tirgū:

    a)

    aizņēmumu operācijas un parādu pārvaldības operācijas var veikt primārajā tirgū, sekundārajā tirgū un naudas tirgos;

    b)

    aizņēmumu operācijas organizē kā vairākus atsevišķus aizņēmumus ar dažādiem termiņiem, no īstermiņa līdz ilgtermiņa finansējumam;

    c)

    aizņēmumu operācijas var organizēt kā sindicētu darījumu un izsoļu, kā arī privātu izvietojumu apvienojumu, abos gadījumos paļaujoties uz tādu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pakalpojumiem, kas ir primāro tirgotāju tīkla dalībnieces saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2021/625 (13);

    d)

    izrietošā parāda pārvaldības nolūkā termiņu var pagarināt;

    e)

    likviditātes neatbilstību un likviditātes risku pārvalda, izmantojot īpašā kontā turētu summu īstermiņa likviditātes pārvaldības pasākumus, izmantojot nodrošinātus un nenodrošinātus naudas tirgus darījumus.

    2.   Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu procentu likmju un citu finanšu risku, kas rodas saistībā ar diversificētās finansēšanas stratēģiju, labāku pārvaldību, Komisijas dienesti var izmantot arī parādu pārvaldības operācijas, kurās var izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas līgumus, lai pārvaldītu procentu likmju vai citus finanšu riskus, vai kas var būt saistīti ar nodrošinātiem vai nenodrošinātiem naudas tirgus darījumiem ar dalībvalstu parāda pārvaldības birojiem, pārvalstiskām iestādēm, valstu publiskā sektora aģentūrām, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar atbilstošu kredītspēju un centrāliem darījumu partneriem. Šajā nolūkā Komisijas dienesti var atpirkt un turēt savas obligācijas. Jo īpaši mijmaiņas līgumus var izmantot tikai to procentu likmju risku ierobežošanai, kuras sedz valstis, kas izmanto aizdevumus. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku pārvaldības izmaksas būtu jāsedz labuma guvējai valstij.

    2. SADAĻA

    Aizdevumu operācijas

    8. pants

    Aizdevumu operācijas

    Aizdevumu operāciju īstenošanu veic saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā pamataktā, kā arī saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti aizdevuma līgumos, kuri noslēgti starp Komisiju un labuma guvēju valsti saskaņā ar attiecīgo pamataktu.

    9. pants

    Aizdevuma izmaksāšana un pirmstermiņa atmaksa

    Aizdevuma daļas jeb laidienus izmaksā pēc iespējas efektīvāk un ātrāk, ņemot vērā finansējuma pieejamību. Aizdevuma līgumos ietver labuma guvējas valsts beznosacījumu un neatsaucamas saistības segt visas ar aizņemšanos saistītās izmaksas, tostarp administratīvās izmaksas, un atmaksāt pamatsummu un procentus, un tajos var atļaut izmantot atvasinātos instrumentus, jo īpaši mijmaiņas līgumus.

    Aizdevuma līgumos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 ietver pirmstermiņa atmaksas klauzulu, kas dod Komisijai tiesības pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, cita starpā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 5. punktu un 24. panta 9. punktu, un atgūt neizmantoto priekšfinansējumu.

    10. pants

    Aizdevuma izmaksas

    Visas izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar procentu likmju un citu finanšu risku pārvaldību, kuras Savienībai rodas saistībā ar līdzekļu aizņemšanos nolūkā izsniegt aizdevumus, sedz labuma guvējas valstis saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu un attiecīgajiem pamataktiem, un tās aprēķina saskaņā ar metodiku, ko Komisija noteikusi Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES, Euratom) 2022/2545 (14), ko papildina īpašas pamatnostādnes, pilnībā ievērojot pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus.

    Visas izmaksas, kas Savienībai rodas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, sedz labuma guvēja valsts.

    Rēķinus par izmaksām regulāri izraksta labuma guvējai valstij.

    3. SADAĻA

    Īstenošana un ziņošana

    11. pants

    Operatīvo spēju izveide

    1.   Aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju īstenošana diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros un saistītās aizdevumu operācijas ietver operatīvo spēju izveidi un pārvaldību, nodrošinot, ka ieviestās sistēmas nodrošina pareizu finanšu pārvaldību, tām tiek piemērota stingra riska pārvaldība un tās nodrošina procesu un lēmumu dokumentēšanu.

    2.   Šīs operatīvās spējas jo īpaši ietver:

    a)

    sarunu risināšanu par līgumiem ar publiskām vai privātām kredītiestādēm un nacionālajiem vai starptautiskajiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kuri vajadzīgi darījumu norēķina noslēgšanai, un šādu līgumu pārskatīšanu un slēgšanu;

    b)

    aizņēmumu dokumentācijas, tostarp dokumentācijas saskaņā ar parāda vērtspapīru emisijas programmu pārskatīšanu, grozīšanu, mainīšanu, pārstrādāšanu un pabeigšanu;

    c)

    kārtības un noteikumu izveidi izsoļu organizēšanai, tostarp līgumus ar ārējiem sistēmu nodrošinātājiem un izsoļu izpildes pastāvīgu pārraudzību;

    d)

    individuālu aizņēmumu darījumu īstenošanu, izmantojot sindicētus darījumus, izsoles un privātus izvietojumus;

    e)

    to izmaksu aprēķināšanu, kas jāsedz no Savienības budžeta un labuma guvējām valstīm saistībā ar aizdevumu operācijām, saskaņā ar metodi, kas Komisijai jānosaka īpašās pamatnostādnēs;

    f)

    kārtības noteikšanu un sarunu risināšanu par līgumiem, tostarp līgumu pārskatīšanu un slēgšanu ar darījumu partneriem un tirdzniecības sistēmu nodrošinātājiem, kuri vajadzīgi, lai īstenotu šādus darījumus un instrumentus:

    i)

    repo darījumus vai reversā repo darījumus, pirkuma–atpārdevuma darījumus vai pārdevuma–atpirkuma darījumus un citus darījumus, kas rada saistības;

    ii)

    atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas līgumus, lai pārvaldītu un ierobežotu riskus tikai aizdevumu izsniegšanas nolūkā;

    g)

    sekundārā tirgus darījumus, nenodrošinātus un nodrošinātus naudas tirgus darījumus, tostarp iepriekš f), i) un ii) punktā minētos darījumus;

    h)

    elektroniskās sistēmas izveidi un pārvaldi 5. panta 4. punktā minētās informācijas par plānotajām izmaksām paziņošanai un atjaunināšanai.

    12. pants

    Ziņošana par aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanu

    Komisija divreiz gadā sagatavo ziņojumu par visiem tās aizņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem, piemēram, juridisko pamatu, obligāciju un vekseļu neatmaksātajām summām, termiņu profilu, izmaksātajām dotācijām un aizdevumiem, izmaksāto aizdevumu atmaksas grafiku, finansējuma izmaksām un summu, ko Komisija plāno emitēt nākamajā pusgadā. Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

    3. NODAĻA

    GRĀMATVEDĪBA UN GRĀMATVEDIS

    13. pants

    Konts ieņēmumu pārvaldībai

    1.   Ieņēmumus, kas saistīti ar aizņēmumu, parādu pārvaldību un aizdevumu operācijām, pārvalda, izmantojot kontu, ko atvēris Komisijas grāmatvedis. Grāmatvedis deleģē šā konta pārvaldību attiecīgajiem Budžeta ģenerāldirektorāta dienestiem, kas to pārvalda saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem, principiem un procedūrām.

    2.   Kontu tur ECB, pamatojoties uz līgumu par fiskālo aģentūru pakalpojumiem. To izmanto īpašiem prudenciāliem skaidras naudas turējumiem, kurus pielāgo gaidāmo maksājumu summām.

    14. pants

    Aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijas

    Grāmatvedis ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu pienācīgu uzskaiti visām aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām saskaņā ar Savienības grāmatvedības noteikumiem un Finanšu regulas XIII sadaļu.

    15. pants

    Finanšu pārskatu sagatavošana

    1.   Grāmatvedis ir atbildīgs par gada finanšu pārskatu sagatavošanu attiecībā uz aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām saskaņā ar Savienības grāmatvedības noteikumiem un pamatojoties uz programmas kredītrīkotāju sniegto informāciju.

    2.   Šie finanšu pārskati ir daļa no Savienības budžeta konsolidētajiem gada pārskatiem.

    4. NODAĻA

    RISKA PĀRVALDĪBA UN ATBILSTĪBA

    16. pants

    Risku direktora loma attiecībā uz aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām

    1.   Aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām tiek iecelts risku direktors, kura pilnvaras un funkcijas ir noteiktas šajā lēmumā.

    2.   Risku direktora uzdevums ir nodrošināt, ka sistēmas un procesi, ko izmanto aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanai, tiek izstrādāti un īstenoti tā, lai pēc iespējas nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību un aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju pareizu finanšu pārvaldību.

    3.   Risku direktors pienākumus pilda neatkarīgi no funkcijām un uzdevumiem, kas saistīti ar operāciju plānošanu, īstenošanu, izpildi un uzskaiti. Risku direktoram ir autonomija, veicot šajā nodaļā aprakstītos uzdevumus un pienākumus, un viņam tiek nodrošināti vajadzīgie resursi.

    4.   Risku direktors tieši atskaitās par budžetu atbildīgajam Kolēģijas loceklim attiecībā uz šajā nodaļā izklāstītajiem pienākumiem.

    5.   Atbilstības uzraudzības amatpersona tieši ziņo risku direktoram par 17. panta 4. punktā izklāstītajiem jautājumiem.

    17. pants

    Augsta līmeņa riska un atbilstības politikas izveide

    1.   Risku direktors izstrādā augsta līmeņa riska un atbilstības politiku, kurā nosaka galvenos riskus Savienības finanšu interesēm, kuri izriet no aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanas. Šajā sakarā risku direktors ņem vērā riska atzīšanas un novērtēšanas principus, saskaņā ar kuriem efektīvā iekšējās kontroles sistēmā tiek identificēti un pastāvīgi novērtēti galvenie riski.

    2.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politikā nosaka stratēģiskos riska mērķus un nodrošina visaptverošu sistēmu riska pārvaldības pamatnostādnēm, kas piemērojamas aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām.

    3.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politikā nosaka visus saistītos riskus, tostarp likviditātes, tirgus, finansējuma, kredītriska, darījuma partnera un operacionālos riskus, kas izriet no aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanas. Augsta līmeņa riska un atbilstības politikā katram riskam nosaka augsta līmeņa riska gatavību, vispārējo metodiku, kā noteikt pakļautību riskam, uzraudzības un ziņošanas prasības, kā arī eskalācijas mehānismu, kas jāpiemēro pārkāpumu vai neatbilstības gadījumā. Ar to pārbauda, cik stabilas ir procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu šo operāciju uzticamību, integritāti un pārredzamību, un pienācīgi ierobežo jebkādu finansiālo vai operacionālo risku.

    4.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politika ietver šādus noteikumus un procedūras:

    a)

    noteikumus un procedūras, kas jāievēro personām, kuras ir atbildīgas par diversificētās finansēšanas stratēģijas operatīvo īstenošanu un izpildi; un

    b)

    noteikumus un procedūras, kas paredzētas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju izpildi, ko veic vienības, kuras inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kas uzskaitītas attiecīgajā politikā attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, vai kuras ir identificētas kā augsta riska valstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (15) 9. panta 2. punktu, vai kuras faktiski neatbilst Savienības vai starptautiski atzītiem nodokļu standartiem par pārredzamību un informācijas apmaiņu, sankciju režīmu pārkāpumiem un citiem attiecīgiem finanšu pārkāpumiem.

    5.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politiku pārskata vismaz reizi gadā un vajadzības gadījumā pārstrādā.

    6.   Risku direktors augsta līmeņa riska un atbilstības politiku iesniedz apstiprināšanai par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim.

    18. pants

    Risku direktora loma

    1.   Risku direktors uzrauga, lai augsta līmeņa riska un atbilstības politika tiktu īstenota visaptveroši un konsekventi.

    2.   Risku direktors jo īpaši veic šādus uzdevumus:

    a)

    sniedz atzinumu par finansēšanas plāna projektu;

    b)

    pārskata Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora izdotos iekšējos noteikumus un norāžu dokumentus par šā lēmuma īstenošanu, lai nodrošinātu atbilstību augsta līmeņa riska un atbilstības politikai, ko viņš vai viņa var pieprasīt grozīt;

    c)

    izveido un pārrauga pastāvīgu atbilstību stingriem riska noteikšanas, kvantitatīvas noteikšanas un uzraudzības procesiem;

    d)

    apzina iespējamos augsta līmeņa riska un atbilstības politikas vai citu ar risku saistītu pamatnostādņu, politikas virzienu un ierobežojumu pārkāpumus un iesaka iespējamos pasākumus, kas veicami pārkāpumu vai neatbilstības gadījumā.

    19. pants

    Risku direktora veikta ziņošana

    1.   Risku direktors regulāri ziņo par būtiskiem riskiem un par atbilstību noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar 17. panta 4. punktu, par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim, Riska un atbilstības komitejai, Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram un grāmatvedim. Risku direktors arī regulāri sniedz informāciju par riskiem un ierobežojumiem personām, kas ir atbildīgas par diversificētās finansēšanas stratēģijas operatīvo izpildi.

    Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors bez liekas kavēšanās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šos konstatējumus un sniedz risku direktoram paskaidrojumus par veiktajiem pasākumiem.

    Ziņojot par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim, risku direktors attiecīgā gadījumā var arī informēt minēto locekli par otrajā daļā minētajiem konstatējumiem un par Riska un atbilstības komitejas apspriedēm.

    2.   Risku direktors reizi gadā ziņo Komisijai par augsta līmeņa riska un atbilstības politikas īstenošanu.

    20. pants

    Riska un atbilstības komitejas loma

    1.   Riska un atbilstības komiteju izveido ar mērķi palīdzēt risku direktoram pildīt pienākumus.

    2.   Riska un atbilstības komiteja:

    a)

    risku direktors ar to apspriežas par augsta līmeņa riska un atbilstības politiku;

    b)

    atbalsta risku direktoru 18. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanā;

    c)

    piedalās augsta līmeņa riska un atbilstības politikas īstenošanas prakses novērtēšanā, uzraudzībā un apstiprināšanā, kā arī saistībā ar aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju riska pārvaldību;

    d)

    atbalsta riska direktoru jaunu riska darījumu novērtēšanā saistībā ar aizņēmumu, parādu pārvaldību un aizdevumu operācijām, un risku direktors komiteju informē par to ierobežojumu pārsniegšanu, kas noteikti, lai samazinātu riskus vai neatbilstību augsta līmeņa riska un atbilstības politikai, kā arī citām ar risku saistītām pamatnostādnēm, politikas virzieniem un ierobežojumiem.

    21. pants

    Riska un atbilstības komitejas locekļi un organizācija

    1.   Riska un atbilstības komitejas locekļi ir risku direktors, Komisijas grāmatvedis, atbilstības uzraudzības amatpersona, divi darbinieki no ģenerāldirektorātiem, kuru funkcijas ietver zināšanas par riska pārvaldību un finanšu tirgu uzraudzību, un divi Budžeta ģenerāldirektorāta darbinieki, kurus iecēlis Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors.

    2.   Risku direktors uzaicina divus ārējos ekspertus piedalīties Riska un atbilstības komitejas sanāksmēs. Ārējie eksperti sniedz atzinumus un piedalās apspriedēs bez balsstiesībām jautājumos, kas iesniegti izskatīšanai komitejā.

    3.   Riska un atbilstības komiteja, ja iespējams, pieņem nostājas ar vienprātīgu lēmumu vai, ja vienprātība nav panākta, ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķiroša nozīme ir risku direktora balsojumam.

    4.   Riska un atbilstības komiteja pieņem savu reglamentu.

    5. NODAĻA

    PAGAIDU UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    22. pants

    Atcelšana

    Lēmums C(2021) 2502 tiek atcelts.

    Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

    23. pants

    Stāšanās spēkā

    Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Briselē, 2022. gada 19. decembrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN

    (1)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2022/2434 (2022. gada 6. decembris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 attiecībā uz diversificētas finansēšanas stratēģijas kā vispārējas aizņemšanās metodes izveidi (OV L 319, 13.12.2022., 1. lpp.).

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

    (5)  Komisijas Īstenošanas lēmums (2021. gada 14. aprīlis), ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu aizņēmumu operācijas saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 un aizdevumu operācijas saistībā ar kredītiem, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 15. pantu.

    (6)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1095 (2021. gada 2. jūlijs), ar ko izveido izmaksu sadales metodiku attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām NextGenerationEU ietvaros (OV L 236, 5.7.2021., 75. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2463 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido Instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (OV L 322, 16.12.2022., 1. lpp.).

    (8)  Komisijas Lēmums C(2018) 5120 (2018. gada 3. augusts), kas adresēts Komisijas dienestiem, par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta (sadaļa “Eiropas Komisija”) izpildi.

    (9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/583 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (OV L 87, 31.3.2017., 229. lpp.).

    (10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

    (11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

    (12)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

    (13)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2021/625 (2021. gada 14. aprīlis) par primāro tirgotāju tīkla izveidi un atbilstības kritēriju noteikšanu sindicētu darījumu vadošo un līdzvadošo pārvaldnieku pilnvarojuma saņemšanai, lai Komisija Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā varētu veikt aizņēmumu darbības (OV L 131, 16.4.2021., 170. lpp.).

    (14)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2022/2545 (2022. gada 19. decembris) par izmaksu sadales sistēmas izveidi attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām diversificētas finansēšanas stratēģijas ietvaros (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 123.. lpp.).

    (15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

    Top