(1)

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 30. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu (“SSCR” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2020. gada 17. augustā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no plakano nerūsējošā tērauda auksto velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu no attiecīgajām valstīm un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, kas pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/370 (3) noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus attiecīgajās valstīs, attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus un lietotājus Savienībā un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Komisija uzklausīja sūdzības iesniedzēju, vienu ražotāju eksportētāju un vienu Savienības lietotāju. Komisija saņēma piezīmes, kas ir izskatītas 2.3., 5.2. un 7.2. iedaļā.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu līdz samērīgam skaitam, piemērojot atlasi, un ka tā provizoriski ir izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja provizorisku izlasi, pamatojoties uz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes kontekstā Savienības ražotāju pirms procedūras sākšanas ziņotajiem ražošanas un Savienības pārdošanas apjomiem, un ņēma vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šādi izveidotajā provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas saražo vairāk nekā 60 % no līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā un pārdod aptuveni 70 % no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā un atrodas četrās dažādās dalībvalstīs. Ieinteresētās personas plašāku informāciju par provizorisko izlasi varēja iegūt lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, kā arī sniegt piezīmes. Piezīmes netika sniegtas.

(8)

Rezultātā tika apstiprināta Savienības ražotāju provizoriskā izlase. Tajā bija Aperam Stainless Europe (“Aperam”), Acciai Speciali Terni S.p.A. (“AST”) un Outokumpu Stainless Oy (“OTK”). Galīgā izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(9)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Pieteicās trīs nesaistīti importētāji ieinteresēto personu statusā un sniedza prasīto informāciju. Saņemto atbilžu skaits bija mazs, tāpēc atlase nebija vajadzīga. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas. Importētāji tika aicināti sniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

(11)

Attiecīgajās valstīs ražotāju eksportētāju skaits var būt liels, tāpēc paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta atlase Indijā un Indonēzijā, un tādējādi Komisija aicināja visus zināmos ražotājus eksportētājus Indijā un Indonēzijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi.

(12)

Turklāt Komisija Indijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā un Indonēzijas Republikas vēstniecībai Briselē lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(13)

Pēc procedūras sākšanas Komisija sazinājās ar septiņiem potenciāliem ražotājiem eksportētājiem Indijā. Divi ražotāji eksportētāji Indijā sniedza atlasei vajadzīgo informāciju, un tie pārstāvēja visu attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību. Tāpēc Komisija atteicās no ražotāju eksportētāju Indijā atlases.

(14)

Pēc procedūras sākšanas Komisija sazinājās ar četrpadsmit potenciāliem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā. Trīs ražotāji eksportētāji atbildēja uz atlases jautājumiem un ziņoja par pārdošanu Savienībā. No atbildēm uz atlases jautājumiem izriet, ka to pārdošanas apjoms veidoja 72 % no Indonēzijas eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, atteicās no atlases arī Indonēzijas gadījumā.

(15)

Sūdzībā bija pietiekami prima facie pierādījumi par attiecīgā ražojuma izejvielu tirgus kropļojumiem Indijā un Indonēzijā. Kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana tādējādi aptvēra minētos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai Indijai un Indonēzijai piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tāpēc šajā jautājumā Komisija nosūtīja Indijas valdībai un Indonēzijas valdībai anketas.

(16)

Komisija nosūtīja anketas trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzējam, trijiem nesaistītajiem importētājiem un pieciem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (4).

(17)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzēja, diviem nesaistītiem importētājiem, diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem un trim Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no Indijas valdības un Indonēzijas valdības.

(18)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā Komisija saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (5) veica attālinātu visas tās informācijas salīdzinošo pārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu pagaidu konstatējumu izdarīšanai.

(19)

Komisija veica šādu uzņēmumu/personu attālinātās salīdzinošās pārbaudes.

(20)

Attiecībā uz pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punktā paredzēto procedūru notika attālinātās salīdzinošās pārbaudes kopā ar Indijas valdību un Indonēzijas valdību.

(21)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(22)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7219 31 00, 7219 32 10, 7219 32 90, 7219 33 10, 7219 33 90, 7219 34 10, 7219 34 90, 7219 35 10, 7219 35 90, 7219 90 20, 7219 90 80, 7220 20 21, 7220 20 29, 7220 20 41, 7220 20 49, 7220 20 81, 7220 20 89, 7220 90 20 un 7220 90 80. KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(23)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(24)

Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi tādējādi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Ļoti vēlā izmeklēšanas provizoriskās daļas posmā ieinteresētās personas statusā pieteicās viens Savienības lietotājs un nosūtīja informāciju par ražojuma tvērumu. Uzņēmums pieprasīja no ražojuma tvēruma izslēgt tērauda kategorijas “200” ražojumus (“200 SSCRP”), jo, kā tas norāda, minētos ražojumus Savienībā neražo vai ražo ļoti maz un tiem ir specifisks un šaurs galalietojums. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka, tērauda kategorijas un galalietojuma dēļ izslēdzot 200 SSCRP, nedraudēs ar citiem ražojuma veidiem saistīta apiešana.

(26)

Pret tādu apgalvojumu iebilda sūdzības iesniedzējs. Eurofer uzstāja, ka 200 SSCRP ražo vismaz divi Savienības ražotāji. Turklāt Eurofer sniegtā informācija liecina, ka galalietošanas posmā tos var viegli aizstāt ar citām tērauda kategorijām un tāpēc tie tieši konkurē ar minētajiem ražojuma veidiem. Turklāt 200 SSCRP ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī izplatīšanas kanāli kā citām tērauda kategorijām, un bez specializētas testēšanas tie nav viegli identificējami, kas, pēc sūdzības iesniedzēja domām, neapšaubāmi rada apiešanas iespējamību. Komisija, ņemot vērā Eurofer apgalvojumus, provizoriski secināja, ka ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami.

(27)

Ražojuma tvēruma pieprasījums tika iesniegts ļoti vēlu, Savienībā tiek ražoti 200 SSCRP un tie ir savstarpēji aizstājami ar citiem ražojuma veidiem, tāpēc ražojuma izslēgšanas pieprasījums tiek provizoriski noraidīts.

(28)

Ņemot vērā, ka ne Indijā, ne Indonēzijā personu, kas sadarbojās, nebija daudz, sīkāka informācija par atsevišķiem konstatējumiem par dempingu ir konfidenciāla un tāpēc ietverta tikai divpusēji izpaustajā informācijā.

(29)

Divi ražotāji eksportētāji Indijā, kuri sadarbojās, bija Chromeni Steels Private Limited un Jindal Group.

(30)

Chromeni Steels Private Limited attiecīgo ražojumu ražoja Indijā un pārsvarā pārdeva nesaistītiem klientiem un dažiem saistītiem klientiem iekšzemes tirgū. Viss eksports uz Savienību tika veikts tieši nesaistītiem klientiem.

(31)

Izmeklēšanā un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē bija iesaistīti šādi uzņēmumi, kurus Jindal Group konkrēti nosauca kā tādus, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā:

(32)

Attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē tika atklāts, ka ar Jindal Group saistīts uzņēmums trešā valstī ir iesaistīts attiecīgā ražojuma pārdošanā Savienībā. Ka šai personai attiecībā uz izmeklējamo ražojumu būtu bijusi tāda nozīme, Jindal Group nedz sarakstē, nedz atbildēs uz anketas jautājumiem tomēr nebija norādījis. Tāpēc Komisija 2021. gada 23. marta vēstulē informēja Jindal Group, ka plāno piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus un izmantot pieejamos faktus, kas attiecas uz neizpausto informāciju par saistītā uzņēmuma nozīmi. Pēc minētās vēstules saņemšanas saistītais uzņēmums, kas atrodas trešā valstī, 2021. gada 29. martā sniedza piezīmes. Tajās Jindal Group sniedza arī saistītā uzņēmuma atbildi uz anketas pielikumu.

(33)

Minētās piezīmes tika atkārtoti izmantotas 2021. gada 16. aprīļa uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas.

(34)

Jindal Group piezīmes par 23. marta vēstuli tika pienācīgi izvērtētas, bet tās negrozīja Komisijas veikto faktu izsvērumu. Proti, attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē nebija iespējams pārbaudīt tās atbildes uz anketas pielikumu, kuras tika sniegtas atbildē uz Komisijas 2021. gada 23. marta vēstuli, tāpēc Komisija nevarēja izvērtēt minētās personas vārdā sniegtās informācijas pilnīgumu.

(35)

Tāpēc Komisija apstiprināja, ka šajā posmā tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu.

(36)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, katram ražotājam eksportētājam izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību pārdotā apjoma.

(37)

Tādējādi katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(38)

Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(39)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražojuma veidi, ko ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdod iekšzemes tirgū, salīdzinājumā ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvi. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksportam uz Savienību pārdotā apjoma.

(40)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica pārdošanas apjoma neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu vai arī cenas dēļ neņemt vērā apjomus, kas nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(41)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(42)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā cena.

(43)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena izmeklēšanas periodā, ja:

(44)

Ja izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam vairāk nekā 80 % no iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vidējām svērtajām vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, tad normālo vērtību aprēķināja kā visas izmeklēšanas periodā veiktās faktiskās iekšzemes pārdošanas vidējo svērto cenu 42. apsvērumā aprakstītajā situācijā. Vai arī 43. apsvērumā aprakstītajā situācijā – normālā vērtība tika aprēķināta kā rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(45)

Ja ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos vai netika pārdots nemaz un ja līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekami, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. un 4. punktu, noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 6. punktu.

(46)

Normālā vērtība katram ražojuma veidam tika noteikta, ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas izmeklēšana, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, pieskaitot:

(47)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitīti šo ražojuma veidu vidējie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastā tirdzniecības apritē, tika pieskaitīti vidējie svērtie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta visos darījumos, kuri veikti parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū.

(48)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus.

(49)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar trešā valstī esošiem saistītajiem uzņēmumiem, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(50)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā koriģēja cenas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izdevumus, un samērīgu peļņu.

(51)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(52)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika koriģēta eksporta cena, lai ņemtu vērā trešā valstī esoša saistītā tirgotāja komisijas maksu (sk. 49. apsvērumu). Tika koriģēta normālā vērtība un eksporta cena, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, iepakošanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, kredītu izmaksas, maksu par bankas pakalpojumiem un attiecīgā gadījumā pārrēķinu izmaksas, kā arī atlaides, ieskaitot atliktās atlaides, ja tās ietekmēja cenu salīdzināmību.

(53)

Jindal Group atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktam iesniedza prasību par normālās vērtības korekciju, lai ņemtu vērā nodokļu atmaksu, kurā apgalvoja, ka vienotas likmes “nodokļa atmaksas shēma” nozīmē, ka salīdzinājumā ar eksporta pārdošanas apjomu viss tā iekšzemes pārdošanas apjoms ietvertu netiešu nodokli. Tomēr Jindal Group nespēja parādīt prasīto summu saistību ar iestrādāto izejvielu importu vai maksājumiem, kas par tām samaksāti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(54)

Ņemot vērā iepriekš 32.–35. apsvērumā skaidrotos attālinātās salīdzinošās pārbaudes konstatējumus, kuri attiecas uz Jindal saistīto uzņēmumu, kas atrodas trešā valstī, Komisija konkrētu informāciju par korekcijām, kas piemērojamas Jindal Group pārdošanas cenām Savienībā, atbilstoši pamatregulas 18. pantam aizstāja ar pieejamajiem faktiem.

(55)

Runājot par ražotājiem eksportētājiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(56)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja 100 % no kopējā eksporta uz ES IP laikā. Nevarēja apzināt citus ražotājus eksportētājus, izņemot divus ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās. Tādējādi Komisija atzina par lietderīgu noteikt atlikušo dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija ražotājam eksportētājam, kura dempinga starpība bija visaugstākā.

(57)

Provizoriskās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tādējādi ir šādas:

(58)

Kā minēts iepriekš 17. apsvērumā, trīs Indonēzijas ražotāji eksportētāji nospraustajā termiņā sniedza Komisijai atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr viens no minētajiem ražotājiem eksportētājiem, PT Bina Niaga Multiusaha, nebija atbildējis uz lielāko daļu anketas jautājumu. Proti, anketas galvenajās daļās atbildes nebija sniegtas (ieskaitot pārdošanas darījumu sarakstus pēc darījuma veida, ražošanas izmaksu tabulu un rentabilitātes tabulu), un uzņēmums bija atbildējis tikai uz dažiem jautājumiem. Iesniegtajā informācijā konstatētie trūkumi bija tik būtiski, ka tie bija pielīdzināmi atbildes nesniegšanai. Tādējādi Komisija 2020. gada 20. novembra vēstulē attiecīgajai personai darīja zināmu pamatojumu, kāpēc Komisija plāno neņemt vērā sniegto informāciju un uzskatīt uzņēmumu par tādu, kas nesadarbojās. PT Bina Niaga Multiusaha tika dota iespēja iesniegt papildu piezīmes, bet tas nereaģēja uz šo vēstuli nospraustajā termiņā.

(59)

Iepriekš minētā rezultātā tikai atlikušie divi Indonēzijas ražotāji eksportētāji – IRNC Group un Jindal Indonesia Group – galu galā tika uzskatīti par tādiem, kas izmeklēšanā sadarbojās. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā minētās abas personas aptvēra vairāk nekā 90 % no attiecīgā ražojuma eksporta apjoma no Indonēzijas uz Savienību.

(60)

Izmeklēšanā un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē bija iesaistīti šādi uzņēmumi, kurus IRNC Group atsevišķi nosauca kā tādus, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā:

(61)

Attālinātās salīdzinošās pārbaudes laikā Komisija atklāja, ka IRNC Group nebija informējis Komisiju par saistīta uzņēmuma Tsingshan Holding Group Co., kas atrodas Ķīnā, iesaistīšanos darbībās, kuras saistītas ar izmeklējamo ražojumu. Informāciju, ko uzņēmums nebija sniedzis, uzskatīja par izšķirīgu IRNC Group normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai.

(62)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un ar 2021. gada 23. marta vēstuli uzņēmumam tika darīts zināms pamatojums, kāpēc Komisija plāno veikt normālās vērtības un eksporta cenas konkrētas korekcijas, izmantojot pieejamos faktus, un IRNC Group tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(63)

Uzņēmums atbildēja uz Komisijas vēstuli 2021. gada 29. martā. Atbildē tas neapstrīdēja Komisijas vēstulē minētās nepilnības. Tomēr uzņēmums atbildēja, ka tas patur tiesības iesniegt piezīmes vēlāk.

(64)

Šādi Jindal Indonesia Group konkrēti nosauktie uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, atbildot uz anketas jautājumiem, un, būdami iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā, bija iesaistīti arī izmeklēšanā un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē:

(65)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, katram ražotājam eksportētājam izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību pārdotā apjoma.

(66)

Pamatojoties uz to, katra ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(67)

Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(68)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksportam uz Savienību pārdotā apjoma.

(69)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica pārdošanas apjoma neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot visu faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu vai arī cenas dēļ neņemt vērā apjomus, kas nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(70)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(71)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā cena.

(72)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena izmeklēšanas periodā, ja:

(73)

Ja izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam vairāk nekā 80 % no iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena bija lielāka par vidējām svērtajām vienības ražošanas izmaksām, tad normālo vērtību aprēķināja kā visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējo svērto cenu izmeklēšanas periodā 71. apsvērumā aprakstītajā situācijā vai kā vienīgi rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto vērtību 72. apsvērumā aprakstītajā situācijā.

(74)

Ja ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos vai netika pārdots nemaz, ja līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekami un ražojuma veids tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par vienas vienības ražošanas izmaksām, kurām pieskaitītas pamatregulas 2. panta 2. un 4. punktā paredzētās pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, Komisija noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 6. punktu.

(75)

Normālā vērtība katram ražojuma veidam tika noteikta, ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, pieskaitot:

(76)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitīti šo ražojuma veidu vidējie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastā tirdzniecības apritē, tika pieskaitīti vidējie svērtie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta visos darījumos, kuri veikti parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū.

(77)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus.

(78)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar trešā valstī esošiem saistītajiem uzņēmumiem, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(79)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā koriģēja cenas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izdevumus, un samērīgu peļņu.

(80)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī.

(81)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika koriģēta eksporta cena, lai ņemtu vērā trešā valstī esoša saistītā tirgotāja komisijas maksu (sk. 78. apsvērumu).

(82)

Tika koriģēta normālā vērtība un eksporta cena, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, kredītu izmaksas, maksu par bankas pakalpojumiem un attiecīgā gadījumā pārrēķinu izmaksas, kā arī atlaides, ieskaitot atliktās atlaides, ja tās ietekmēja cenu salīdzināmību.

(83)

Pamatojoties uz attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē gūtu informāciju, tika konstatēts, ka 32.–35. apsvērumā sniegtie šādas pārbaudes konstatējumi par Jindal India saistīto uzņēmumu, kas atrodas trešā valstī, ietekmēja arī konkrētus Jindal Indonesia Group pārdošanas apjomus Savienībā. Lai gūtu pilnīgu informāciju par šo uzņēmumu, izmantoja pieejamos faktus, kā paredzēts pamatregulas 18. pantā. Pieejamos faktus izmantoja arī, kā aprakstīts iepriekš 61.–63. apsvērumā, attiecībā uz trūkstošo informāciju par IRNC Group.

(84)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(85)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu, tāpēc ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 90 % no kopējā eksporta apjoma no Indonēzijas izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija noteica atlikušo dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kam dempinga starpība bija visaugstākā.

(86)

Provizoriskās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tādējādi ir šādas:

(87)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja 13 zināmie ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(88)

Noteikts, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas kopējais apjoms bija aptuveni 3,1 miljons tonnu. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, balstoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, attālinātā salīdzinošajā pārbaudē pārbaudītām Eurofer un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(89)

Kā norādīts 8. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, un tie pārstāv vairāk nekā 60 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tie visi ir vertikāli integrēti ražotāji.

(90)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) salīdzinošajā pārbaudē pārbaudītiem Eurofer datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma tiešas vai netiešas pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem un uz šo datu daļēju salīdzinošo pārbaudi ar izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un b) izmeklējamā ražojuma importu Savienībā no visām trešām valstīm atbilstoši Eurostat datiem.

(91)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņam bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(92)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 17 %.

(93)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes SSCR imports būtu jāvērtē kopumā.

(94)

Minētais noteikums nosaka, ka importa no vairākām valstīm ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

(95)

Dempinga starpības, kas noteiktas katras no trijām attiecīgajām valstīm veiktajam importam, ir apkopotas 57. un 86. apsvērumā. Tās visas ir lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni.

(96)

Importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm nebija nenozīmīgs. Izmeklēšanas periodā importa tirgus daļa Indijai bija 3,4 % un Indonēzijai – 2,8 %.

(97)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no katras attiecīgās valsts, kā arī starp tām abām un Savienības līdzīgo ražojumu bija līdzīgi. Indijas un Indonēzijas izcelsmes SSCR, importēti pārdošanai Savienības tirgū, patiešām konkurēja savā starpā un ar Savienības ražošanas nozares ražoto līdzīgo ražojumu, jo tie visi tiek pārdoti līdzīgām pircēju kategorijām.

(98)

Tāpēc visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un kaitējuma noteikšanas nolūkos kopumā tika pārbaudīts imports no attiecīgajām valstīm.

(99)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomu ar Savienības patēriņu.

(100)

Attiecīgajā periodā importam no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(101)

Imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 54 %, tām ļaujot palielināt kopīgo tirgus daļu no 3,3 % 2017. gadā līdz 6,2 % IP laikā. Gan importa apjoma, gan tirgus daļas pieaugumu var skaidrot ar importu no Indonēzijas, kas attiecīgajā periodā palielināja importa apjomus gandrīz sešarpus reizes, un tā tirgus daļa palielinājās no 0,4 % līdz 2,8 %. 2017.–2018. gadā imports no Indijas palielinājās, bet pēcāk samazinājās. Rezultātā attiecīgajā periodā imports kopumā samazinājās absolūtā izteiksmē. 2019. gada 1. februārī Komisija publicēja regulu, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (6). Indija saņēma konkrētai valstij noteiktu izmeklējamā ražojuma tarifa kvotu, kas ierobežoja importu, kam kvotas robežās noteikts maksājums, līdz līmenim, kas ir zem 2018. gada līmeņa. Tā kā Indonēzijai tika noteikta nevis konkrētai valstij noteikta tarifa kvota, bet gan kvota visām pārējām valstīm, imports no tās netika ierobežots tā, kā tika ierobežots imports no Indijas. Tomēr importa kritums no Indijas nebija tik spējš kā Savienības patēriņa vispārējais kritums, un tādējādi Indijas tirgus daļa tomēr nedaudz palielinājās no 3 % 2017. gadā līdz 3,4 % IP laikā.

(102)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Attiecīgajā periodā vidējai svērtajai attiecīgo valstu importa cenai bija šāda dinamika:

3. tabula

Cenas importam no attiecīgajām valstīm (EUR/t)

(103)

Indijas gadījumā vidējās importa cenas 2017.–2018. gadā palielinājās par 4 %, bet visā attiecīgajā periodā saglabājās stabilas, savukārt Indonēzijas gadījumā tās palielinājās par 8 %. Tomēr visā attiecīgajā periodā vidējās importa cenas no abām attiecīgajām valstīm pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas (sk. 7. tabulu).

(104)

Cenas samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot šādus faktorus:

(105)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, un pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas. Salīdzinājuma rezultāti tika izteikti procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas atklāja cenas samazinājuma starpības 4,8 % un 13,4 % apmērā Indijas ražotājiem eksportētājiem un 12,0 % un 12,4 % apmērā Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem.

(106)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomikas rādītāji, kas attiecīgajā periodā raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(107)

Kā minēts 8. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(108)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem sniedza Eurofer, un tās attiecīgā gadījumā tika pārbaudītas, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika attālināti salīdzinoši pārbaudītas un atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(109)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(110)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem.

(111)

Attiecīgajā periodā kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(112)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā strauji samazinājās par 16 %. Paziņotie jaudas skaitliskie rādītāji attiecas uz faktisko jaudu, kas nozīmē, ka ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem normāliem aizkavējumiem. Pēc tam, kad 2015. gadā tika noteikti antidempinga pasākumi Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas izcelsmes SSCR importam (7), daži Savienības ražotāji sāka modernizēt ražošanas jaudu. Modernizācijas rezultātā attiecīgajā periodā ražošanas jauda nedaudz palielinājās, t. i., par 4 %.

(113)

Samazinātā ražošanas apjoma un nedaudz palielinātās jaudas dēļ jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 19 % un izmeklēšanas periodā noslīdēja zem 70 %.

(114)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(115)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 15 %.

(116)

Attiecīgajā periodā, kad patēriņš samazinājās pat vēl lielākā mērā nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, Savienības ražošanas nozare tomēr spēja saglabāt tirgus daļu un to pat nedaudz palielināt (par 2,1 procentpunktu), jo Savienības pārdošanas apjoms daļēji aizstāja importu no citām valstīm, kas nav attiecīgās valstis.

(117)

Iepriekš minētie ražošanas un pārdošanas apjoma skaitļi, kas norāda uz lejupejošu tendenci attiecīgajā periodā, pierāda Savienības ražošanas nozares nespēju augt absolūtā izteiksmē. Patēriņa aspektā neliels pieaugums bija iespējams tikai tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare izvēlējās ar pārdošanas cenu samazināšanu reaģēt uz cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām.

(118)

Attiecīgajā periodā nodarbinātībai un ražīgumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(119)

Ar SSCR ražošanu saistītais Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis 2017.–2019. gadā palielinājās par 4 %, periodā no 2019. gada līdz IP samazinājās par 2 procentpunktiem, un rezultātā attiecīgajā periodā tika sasniegts 2 % kāpums. Ņemot vērā ražošanas apjoma straujo kritumu, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts tonnās, ko viens nodarbinātais (pilnslodzes ekvivalentos) saražo gada laikā, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – par 18 %.

(120)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

(121)

Par SSCR importu jau ir veikta antidempinga izmeklēšana. Komisija konstatēja, ka 2013. gadā Savienības ražošanas nozares stāvokli ievērojami ietekmēja imports par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas, kā rezultātā importam no šīm valstīm 2015. gada oktobrī tika noteikti galīgie antidempinga pasākumi (8). Tāpēc maz ticams, ka iepriekš minētā dempinga prakse attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvokli būtu ietekmējusi vairāk nekā nebūtiski. Patlaban notiek ĶTR un Taivānas izcelsmes importam noteikto antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšana (9).

(122)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(123)

2017.–2018. gadā vidējās vienības pārdošanas cenas nedaudz palielinājās, proti, par 3 %, periodā no 2018. gada līdz IP samazinājās par 6 %, un rezultātā attiecīgajā periodā tika novērots 3 % kritums. Tajā pašā periodā vienlaicīgi palielinājās ražošanas izmaksas – par 5 %, pēc tam tās stabilizējās izmaksu līmenī, kurš bija par 3 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Izmaksu attīstību lielā mērā virzīja nozīmīgi izejvielu, piemēram, niķeļa un ferohroma, cenu pieaugumi. Sakarā ar to, ka imports par dempinga cenām nospieda cenas, Savienības ražošanas nozare nespēja pārnest minēto izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenām un pat bija spiesta pārdošanas cenas pazemināt.

(124)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(125)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Tas liecina, ka, reaģēdami uz tirgus apstākļu pasliktināšanos un mēģinādami ierobežot kaitējumu, Savienības ražotāji spēja samazināt darbaspēka izmaksas.

(126)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmeņiem bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(127)

Attiecīgajā periodā krājumu līmenis perioda beigās bija samazinājies par 21 %. Tas notika pēc ražošanas apjoma samazinājuma. Vairums līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozarē tiek ražoti pēc konkrēta lietotāju pasūtījuma. Tāpēc krājumi netiek uzskatīti par būtisku šai nozarei nodarītā kaitējuma rādītāju. Tas apstiprinājās arī, analizējot krājumu dinamiku perioda beigās, kas izteikta procentos no ražošanas apjoma. No iepriekšējā redzams, ka attiecīgajā periodā šis rādītājs svārstījās no 5 līdz 7 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoma.

(128)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(129)

Kopējā rentabilitāte saruka no 7,6 % 2017. gadā līdz 0,4 % izmeklēšanas periodā. Kā izklāstīts 4.3.3. iedaļā, šis sarukums sakrita ar tāda importa apjomu no attiecīgajām valstīm, kam raksturīgs cenas samazinājums, un šāda importa tirgus daļas pieaugumu.

(130)

Visiem pārējiem finanšu rādītājiem, t. i., naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumiem no aktīviem, nepārprotami bija tāda pati lejupvērsta tendence.

(131)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsma pastāvīgi samazinājās un izmeklēšanas periodā bija par 52 % zemākā līmenī nekā izmeklēšanas perioda sākumā.

(132)

Ieguldījumi ir aktīvu neto uzskaites vērtība. Pēc tam, kad 2017.–2018. gadā saglabājās stabils stāvoklis, 2018.–2019. gadā bija vērojams straujš kritums par 13 procentpunktiem. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kura atspoguļo aktīvu nolietojuma līmeni. Attiecīgajā periodā tas pastāvīgi un būtiski samazinājās, proti, par 80 %.

(133)

Savienības ražošanas nozares vājie finanšu rādītāji par laikaposmu no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu. Savienības ražošanas nozare ir kapitālietilpīga, un tai ir raksturīgi būtiski ieguldījumi. Tiek uzskatīts, ka attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem nebija pietiekams, lai segtu šādus būtiskus ieguldījumus.

(134)

Izmeklēšanā norādīts, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare varēja reaģēt uz cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas, tikai pazeminot pārdošanas cenas, lai saglabātu (un pat nedaudz palielinātu) tirgus daļu. Importa par dempinga cenām ietekmē izmeklēšanas periodā Savienības tirgū tika izraisīta cenu nospiešana pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās par 3 %, turpretim godīgas konkurences apstākļos būtu bijis sagaidāms, ka tās palielinātos ražošanas izmaksu pieaugumam, kas bija 3 %, pielīdzināmā proporcijā. Šī situācija smagi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 94 % un IP laikā sasniedza ļoti zemu un neilgstpējīgu līmeni.

(135)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, un tāda pati tendence bija gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, gan ražošanas apjomiem. Pateicoties Savienības ražošanas nozarei pozitīvām prognozēm pēc antidempinga pasākumu noteikšanas ĶTR un Taivānas izcelsmes izmeklējamā ražojuma importam 2015. gadā, nedaudz palielinājās ražošanas jauda.

(136)

Tomēr attiecīgajā periodā strauji samazinājās Savienības ražotāju ražīgums un jaudas izmantojums. Minēto rādītāju pasliktināšanos tikai ierobežoti izskaidro zemais nodarbinātības un jaudas pieaugums, tai par cēloni bija galvenokārt Savienības patēriņa samazinājums un vienlaicīgais importa pieaugums no attiecīgajām valstīm.

(137)

Tomēr nodarīto kaitējumu pilnībā atspoguļo Savienības ražotāju finanšu rādītāji. Attiecīgajā periodā palielinājās Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, kā rezultātā, pārdošanas cenām samazinoties, samazinājās rentabilitāte no 7,6 % 2017. gadā līdz 0,4 % IP laikā. Redzams, ka pārējiem finanšu rādītājiem bija līdzīga negatīva dinamika: ieguldījumiem (– 13 %), ienākumam no ieguldījumiem (– 80 %) un naudas plūsmai (– 52%).

(138)

Kaitējuma rādītāji tādējādi rāda, ka Savienības ražošanas nozarei IP laikā tika nodarīts būtisks kaitējums, jo tā, neraugoties uz ražošanas izmaksu kāpumu, samazināja pārdošanas cenas, rezultātā kļūstot nerentabla un negatīvi ietekmējot ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu.

(139)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(140)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija turklāt pārbaudīja to, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt par iemeslu Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Minētie faktori ir imports no trešām valstīm, patēriņa samazinājums, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu kāpums un Savienības ražošanas nozares konkurētspējīgu cenu noteikšanas prakse.

(141)

Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par vairāk nekā 50 %, un šāda importa tirgus daļa gandrīz divkāršojās. Šāds tirgus daļas pieaugums nāca par sliktu importam no trešām valstīm. Tomēr imports par zemām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Indijas un Indonēzijas importa cenas attiecīgajā periodā bija par 5–19 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Minēto importa cenu dēļ Savienības ražotāji ne tikai nespēja iekļaut izejvielu izmaksu pieaugumu savās cenās, bet pat bija spiesti samazināt pārdošanas cenas, lai saglabātu savu tirgus daļu.

(142)

Rezultātā Savienības ražotāju rentabilitāte, kas 2017. gadā bija salīdzinoši augsta, IP samazinājās gandrīz līdz nullei, vēl nelabvēlīgāk ietekmējot visus attiecīgo uzņēmumu finanšu rādītājus.

(143)

Tāpēc starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu pastāv ļoti cieša cēloņsakarība.

(144)

Attiecīgajā periodā importa cenām un apjomam no citām trešām valstīm bija šāda dinamika:

11. tabula

(145)

Attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm ievērojami samazinājās absolūto apjomu (par 33 %) un tirgus daļas izteiksmē (no 26 % 2017. gadā līdz 21 % IP laikā).

(146)

Ja runā par atsevišķām valstīm, tad attiecīgajā periodā palielinājās tikai imports no Korejas, kā rezultātā nedaudz palielinājās tā tirgus daļa. Tomēr šis absolūtais tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā bija neliels (no 4,7 % līdz 5,1 %). Lai gan Korejas importa cenas ir zemākas par attiecīgo valstu cenām, tās, visticamāk, ir tādu transfertcenu ietekmētas, kas pastāv Korejas nerūsējošā tērauda ražotāja Samsung STS un ES auksto velmējumu ražotāja Otelinox Rumānijā saistības rezultātā. Vai minētā importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, nav izsecināms arī tādēļ, ka nav zināms minētā importa ražojumu klāsts.

(147)

Kā minēts iepriekš 121. apsvērumā, importam no Taivānas patlaban noteikts antidempinga maksājums 6,8 % apmērā (10). Patlaban notiek ĶTR un Taivānas izcelsmes importam noteikto antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšana (11).

(148)

Attiecīgajā periodā no ĶTR tika importēts ļoti maz. Imports no Taivānas 2017.–2018. gadā palielinājās par 12 %, bet no 2018. gada līdz IP samazinājās par 26 %, attiecīgajā periodā saglabājot tirgus daļu aptuveni 5 % apmērā. Taivānas vidējā importa cena bija zemāka par attiecīgo valstu vidējām importa cenām. Termiņbeigu pārskatīšanā Taivānas ražotāji ar Komisiju nesadarbojās, tāpēc tās rīcībā nebija sīkākas informācijas par Taivānas importa cenām. Tādējādi nav izslēgts, ka minētais imports nodarīja Savienības ražošanas nozarei papildu kaitējumu. Tomēr arī tad, ja imports no Taivānas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, attiecīgajā periodā imports no Taivānas samazinājās par 17 % un tādēļ nevarēja būt kaitējuma analīzē konstatēto pieaugošo negatīvo tendenču cēlonis.

(149)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka imports no citām valstīm nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(150)

Attiecīgajā periodā notikušais ievērojams patēriņa samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja dažus kaitējuma rādītājus, sevišķi pārdošanas un ražošanas apjomus. Tomēr, kā paskaidrots 134. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums drīzāk cenas, nevis apjoma aspektā. Neraugoties uz rūkošo tirgu, Savienības ražotājiem izdevās nedaudz palielināt tirgus daļu, īstenojot nesaudzīgu cenu konkurenci ar importu par netaisnīgām dempinga cenām, kuru dēļ pasliktinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte un tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem.

(151)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka patēriņa samazinājums nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(152)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjomiem un cenām bija šāda dinamika:

12. tabula

(153)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjomi samazinājās par 17 % galvenokārt tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis noteica izmeklējamajam ražojumam pasākumus un trešo valstu tirgos pieauga konkurence ar Ķīnas pārdošanas apjomiem un pārdošanas apjomiem no attiecīgajām valstīm. Tomēr salīdzinājumā ar kopējiem pārdošanas apjomiem Savienībā, kas veidoja aptuveni 13 % no tās kopējā pārdošanas apjoma, eksportētie apjomi bija nelieli, un eksporta pārdošanas apjomu vidējā cena attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza cenas Savienības tirgū.

(154)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme uz nodarīto kaitējumu bija neliela, ja tāda vispār bija.

(155)

Nesaistīti importētāji norādīja uz augošajām izejvielu (niķeļa, ferohroma) izmaksām kā iemeslu tam, ka Savienības ražošanas nozare ir tādā situācijā, kur tai tiek nodarīts kaitējums.

(156)

Izejvielu cenu kāpums pats par sevi nav kaitējuma avots, tāpēc ka parasti kopā ar to pēc tam novērojams pārdošanas cenu kāpums. Tomēr Savienības ražotāju rentabilitātes un visu to finanšu rādītāju samazināšanās nav tikai augošo ražošanas izmaksu atspoguļojums. Imports par zemām cenām nospieda cenas Savienības tirgū, un tā dēļ Savienības ražotāji nevarēja palielināt cenas, lai segtu izmaksu pieaugumu, un pat bija spiesti cenas samazināt, lai nepieļautu, ka tie nenovēršami zaudē tirgus daļu. Rezultātā to rentabilitātes skaitliskie rādītāji strauji pasliktinājās, izmeklēšanas periodā noslīdot līdz peļņas slieksnim.

(157)

Uz šāda pamata tiek provizoriski secināts, ka konkrētu izejvielu cenu pieaugums pats par sevi nenodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(158)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka Savienības ražotāju iekšējā konkurence un cenu noteikšanas prakse izraisījusi to finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(159)

Tomēr izmeklēšana šo apgalvojumu neapstiprināja. Imports no attiecīgajām valstīm pastāvīgi tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi galvenais iemesls, kāpēc Savienības ražotāji nespēj paaugstināt cenas un segt augošās izmaksas, ir cenu spiediens, ko rada imports par dempinga cenām. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(160)

Tika konstatēta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, no otras puses. Laika ziņā sakrita importa apjoma pieaugums par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības darbības rādītāju pasliktināšanās attiecīgajā periodā. Lai novērstu tirgus daļas zaudēšanu, Savienības ražošanas nozarei nebija citas izvēles kā vien uzturēt cenas tādā līmenī, kādu bija noteicis imports par dempinga cenām. Rezultātā Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis nebija ilgtspējīgs.

(161)

Komisija konstatēja šādus citus faktorus, kas varēja būt ietekmējuši Savienības ražošanas nozares stāvokli: imports no trešām valstīm, patēriņa samazinājums, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu cenu ietekme un Savienības ražotāju cenu noteikšanas prakse.

(162)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru nodarījis imports par dempinga cenām. Imports no trešām valstīm, patēriņa samazinājums, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu cenu ietekme un Savienības ražotāju cenu noteikšanas prakse tikai ierobežoti ietekmēja Savienības ražošanas nozares negatīvo dinamiku, sevišķi rentabilitātes un finanšu rādītāju ziņā.

(163)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija provizoriski noteica cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu noteicoši ietekmēja galvenokārt imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Citi faktori – nedz atsevišķi, nedz kopā ņemti – nemazināja cēloņsakarību.

(164)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām.

(165)

Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un I.a pielikumā minētajām Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijām, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņa”).

(166)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(167)

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka samērīgai mērķa peļņai vajadzētu būtu 8,7 %, kas tika izmantota iepriekšējā izmeklēšanā par tā paša ražojuma importu no Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas (12).

(168)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu Komisija izvērtēja triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgalvojumu par plānotiem ieguldījumiem, kas netika īstenoti attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz saņemtajiem dokumentārajiem pierādījumiem, kurus varēja salīdzināt ar uzņēmumu uzskaites sistēmām, Komisija šos apgalvojumus provizoriski pieņēma un pieskaitīja attiecīgo summu minēto Savienības ražotāju peļņai. Līdz ar to galīgais mērķa peļņas procents bija 8,82 %–9,12 % diapazonā.

(169)

Visbeidzot Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu izvērtēja nākotnes izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kas noteikts atbilstoši 11. panta 2. punktam. Balstoties uz iesniegto informāciju, kas tika pamatota ar uzņēmumu pārskatu sniegšanas rīkiem un prognozēm, Komisija noteica, ka izmaksu diapazons ir 14,53 EUR/t–28,90 EUR/t, kas papildus faktiskajām izmaksām izmeklēšanas periodā rastos par atbilstības nodrošināšanu tādām konvencijām. Šī starpība tika pieskaitīta cenai, kas nerada kaitējumu.

(170)

Uz šā pamata Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu un tad saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pieskaitot korekcijas pa ražojuma veidiem.

(171)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju katra veida vidējo svērto eksporta cenu, kura noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības brīvajā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(172)

Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni Indijā un Indonēzijā (attiecīgi 100 % un vairāk nekā 90 %), atlikušo mērķa cenas samazinājuma starpību attiecīgajām valstīm noteica Indijas vai Indonēzijas ražotāja eksportētāja augstākās individuālās mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, t. i., attiecīgi 34,6 % un 32,3 %.

(173)

Minēto aprēķinu rezultāti redzami tālāk tabulā.

(174)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas Indijā un Indonēzijā skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika izvērtēti apgalvojumi par kropļojumiem, lai vērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(175)

Izejvielu tirgus kropļojumu esību gan Indijā, gan Indonēzijā apstiprināja informācija, ko Indijas valdība un Indonēzijas valdība attiecīgi bija sniegusi atbildēs uz anketas jautājumiem un attālinātās salīdzinošās pārbaudes laikā.

(176)

Tā kā Indijas ražotājam eksportētājam Chromeni aprēķinātā mērķa cenas samazinājuma starpība bija zemāka nekā dempinga starpība, Komisija, ievērojot pamatregulas 7. panta 2.a punktu pārbaudīja, vai attiecībā uz ražojumu pastāv kropļojumi izejvielu tirgū. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Chromeni neizmantoja izejvielas, uz kurām attiecas kropļojums. Līdz ar to papildu analīze par pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 7. panta 2.b punkta piemērošanu nebija vajadzīga. Tādējādi maksājuma līmenis Chromeni tiks noteikts, pamatojoties uz pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(177)

Arī par Indijas Jindal Group tika noteikts, ka starpība, kas ir pietiekama, lai novērstu kaitējumu, ir lielāka par dempinga starpību, un tāpēc 7. panta 2.a punktā noteiktais izvērtējums nav sīkāk aplūkots.

(178)

Tā kā starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, ir lielākas par dempinga starpībām, Indonēzijas gadījumā Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata.

(179)

Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secina, ka ir atbilstoši noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Tāpēc būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(180)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka šajā lietā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus, lai gan ir konstatēts dempings, kas nodara kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(181)

Savienības ražošanas nozari veido 13 ražotāji, kas atrodas vairākās dalībvalstīs un izmeklējamā ražojuma ražošanā tieši nodarbina 13 660 darbiniekus. Neviens no Savienības ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts iepriekš 4. iedaļā, analizējot kaitējuma rādītājus, bija redzams, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(182)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos godīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, izbeigs cenu nospiešanu un ļaus Savienības ražošanas nozarei segt augošās ražošanas izmaksas un uzlabot finansiālo stāvokli, neraugoties uz rūkošā tirgus dēļ zaudēto pārdošanas apjomu. Rezultāts būtu augstāka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, kas tuvotos līmeņiem, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu. Tiek atgādināts, ka vairākiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija raksturīga negatīva tendence. Nopietni ietekmēti bija sevišķi Savienības ražotāju finanšu rādītāji. Tāpēc, lai ļautu visiem ražotājiem darboties Savienības tirgū godīgos tirdzniecības apstākļos, ir svarīgi atjaunot cenas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz nenodarītu kaitējumu.

(183)

Tādējādi provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs, jo tai ļautu atgūties no konstatētā kaitējošā dempinga ietekmes.

(184)

Trīs personas pieteicās kā nesaistīti importētāji. Tomēr tikai divi no tiem atbildēja uz attiecīgās anketas jautājumiem un sadarbojās izmeklēšanā arī turpmāk.

(185)

Pēc tam sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vienu no abām iepriekš minētajām personām nebūtu vajadzējis uzskatīt par nesaistītu importētāju, jo tas darbojas kā dažu izmeklējamā ražojuma ražotāju eksportētāju aģents.

(186)

Šajā jautājumā Komisija konstatēja, ka attiecīgais uzņēmums patiešām daļēji darbojās kā Jindal Group aģents. Tomēr tas bija iesaistīts arī izmeklējamā ražojuma regulārā importa pirkšanā un vēlāk to pārdeva tālāk pircējiem Savienībā. Tāpēc Eurofer apgalvojums tika provizoriski noraidīts.

(187)

Abi importētāji, kas sadarbojās, norādīja, kas antidempinga pasākumu ieviešanai iespējamas negatīvas sekas, piemēram, piedāvājuma trūkums, sliktāki pakalpojumi, cenu pieaugums un zemākas kvalitātes materiāli, kuras, viņuprāt, radītu ierobežota konkurence Savienības tirgū.

(188)

Turklāt viens no importētājiem apgalvoja, ka Jindal ražojumiem ir augstāka kvalitāte, ko Savienības ražotāji nevar aizstāt vai sasniegt.

(189)

Neatkarīgi no iespējamiem antidempinga pasākumiem Komisija provizoriski secināja, ka Savienībā saglabāsies labvēlīgs konkurences līmenis, ņemot vērā to, ka izmeklējamo ražojumu izgatavo 13 Savienības ražotāju (daži no tiem sūdzībā nepiedalās). Turklāt imports no trešām valstīm joprojām veido vairāk nekā 20 % no tirgus. Tāpēc importētāju norādīto iespējamo negatīvo seku, visticamāk, nebūs.

(190)

Antidempinga pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu attiecīgajām valstīm, bet gan paaugstināt cenas līdz taisnīgam līmenim. Tāpēc paredzams, ka joprojām būs pieejami, kā apgalvots, augstākas kvalitātes ražojumi.

(191)

Pie tam pasākumi ļautu importētājiem pārnest cenas uz saviem pircējiem, tāpēc nav paredzams, ka importētāju rentabilitāte tiks negatīvi ietekmēta. Nav paredzams, ka saruks ražojuma klāsts un pakalpojumu kvalitāte, gluži pretēji – aizsardzība pret importu par dempinga cenām ļauj Savienības ražošanas nozarei veikt jaunus ieguldījumus un celt kvalitāti.

(192)

Importētāji turklāt apgalvoja, ka antidempinga pasākumi pārmērīgi aizsargātu Savienības ražotājus, jo uz izmeklējamo ražojumu jau attiecas aizsardzības pasākumi.

(193)

Tomēr tēraudam (13) noteikti pagaidu aizsardzības pasākumi, kas sniedz citādu aizsardzību nekā antidempinga pasākumi, kuri vērsti pret cenu noteikšanu netaisnīgā līmenī. Komisijas provizoriskie konstatējumi apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais iemesls ir nevis milzīgais importa apjoma pieaugums, bet gan tā cenas, kas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un tādēļ izraisa cenu nospiešanu Savienības tirgū.

(194)

Vienīgais lietotājs, kas pieteicās procedūrā, nesniedza piezīmes par Savienības interesēm. Uzņēmums nāca klajā tikai ar apgalvojumiem par ražojuma tvērumu, uz ko attiecas pasākumi, kas aprakstīti iepriekš 2. iedaļā.

(195)

Tāpēc pagaidu posmā Komisija secināja, ka iespējamās maksājumu noteikšanas ietekme uz importētājiem un lietotājiem neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(196)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai secinātu, ka šajā izmeklēšanas posmā pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes izmeklējamā ražojuma importam nebūtu Savienības interesēs.

(197)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, būtu jānosaka pagaidu pasākumi importētiem Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādātiem.

(198)

Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas izklāstīts pamatregulas 7. panta 2. punktā, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi Indijas un Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. iepriekš 173. apsvērumu). Maksājumu apmērs tika noteikts dempinga un kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(199)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(200)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz provizoriskajiem šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atbilda izmeklēšanas gaitā konstatētajai situācijai, kas saistīta ar minētajiem uzņēmumiem. Minētās maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Attiecībā uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Attiecībā uz to nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(201)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (14). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas parāda, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(202)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(203)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(204)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(205)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, jo īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citastarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(206)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka jāreģistrē Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu imports. Reģistrācija notika nolūkā maksājumus saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku.

(207)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija būtu jāizbeidz.

(208)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Šāds lēmums tiks pieņemts galīgajā posmā.

(209)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(210)

Indijas valdība, viens ražotājs eksportētājs Indijā un divi ražotāji eksportētāji Indonēzijā sniedza piezīmes. Komisija ņēma vērā piezīmes, kas attiecās uz pārrakstīšanās kļūdām, un vajadzības gadījumā attiecīgi koriģēja starpības.

(211)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(212)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,