Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32021R0847

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/847 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu Fiscalis sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1286/2013

PE/35/2021/INIT

OV L 188, 28.5.2021, p. 1–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/847/oj

Date of document:
20/05/2021; Parakstīšanas datums
Date of effect:
01/01/2021; Piemērošana Skatīt Pants 22
Date of effect:
28/05/2021; Stāšanās spēkā Publ. datums Skatīt Pants 22
Date of signature:
20/05/2021
Deadline:
01/01/2021; Skatīt Pants 9.4
Deadline:
31/12/2027; Skatīt Pants 1 Un 17.2 Un 21.3
Date of end of validity:
No end date
Author:
Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome
Responsible body:
Directorate-General for Taxation and Customs Union
Form:
Regula
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Proposal:
Link
Select all documents based on this document
Link
Link
Select all delegated acts based on this document
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Modifies:
Relation Act Comment Subdivision concerned From To
Repeal 32013R1286 01/01/2021
Modified by:
Relation Act Comment Subdivision concerned From To
Completed by 32022R2300 01/01/2022
Instruments cited:
Link

28.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/847

(2021. gada 20. maijs),

ar ko izveido programmu Fiscalis sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1286/2013

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Programmu Fiscalis 2020, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 (3), īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kā arī tās priekšteces programmas ir devušas ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Iesaistīto valstu nodokļu iestādes ir atzinušas minēto programmu pievienoto vērtību, tostarp attiecībā uz dalībvalstu finanšu un ekonomikas interešu un nodokļu maksātāju aizsardzību. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, ir iespējams risināt tikai tad, ja dalībvalstis palūkosies tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām un intensīvi sadarbosies ar saviem partneriem.

(2)

Programma Fiscalis 2020 nodrošina dalībvalstīm Savienības satvaru, kurā attīstīt sadarbības pasākumus. Minētais satvars izmaksu ziņā ir efektīvāks risinājums nekā, ja katra dalībvalsts atsevišķi veidotu divpusēju vai daudzpusēju sadarbību. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt programmas Fiscalis 2020 turpināšanu, šajā pašā jomā izveidojot jaunu programmu – programmu Fiscalis (“Programma”).

(3)

Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta iekšējo tirgu, veicina Savienības konkurētspēju un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, Programmai būtu jāsekmē: atbalsts nodokļu politikai un ar nodokļu uzlikšanu saistītu Savienības tiesību aktu īstenošanai; krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu agresīvas plānošanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas novēršana un cīņa pret to; nevajadzīga administratīvā sloga novēršana un mazināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; atbalsts taisnīgākām un efektīvākām nodokļu sistēmām; iekšējā tirgus potenciāla pilnīgas izmantošanas panākšana un godīgas konkurences veicināšana Savienībā; atbalsts kopīgai Savienības pieejai starptautiskos forumos, atbalsts nodokļu iestāžu administratīvo spēju veidošanai, tostarp ziņošanas un revīzijas paņēmienu modernizēšana; kā arī atbalsts nodokļu iestāžu personāla apmācībai šajos jautājumos.

(4)

Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, kas veido Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu Nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (4) 18. punkta nozīmē.

(5)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā varētu piedalīties arī trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību jebkurā Savienības programmā paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

(6)

Šai Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (5) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(7)

Atzīts, ka saskaņā ar programmu Fiscalis 2020 veiktās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai Programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tiktu labāk izpildīti tās mērķi, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar piemēriem, kas ilustrē konkrētas darbības, tādas kā sanāksmes un līdzīgi ad hoc pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā atrašanās administratīvos birojos un līdzdalība administratīvās procedūrās, uz projektiem balstīta strukturēta sadarbība, tostarp attiecīgā gadījumā kopīgas revīzijas, un IT spēju veidošana, tostarp attiecīgā gadījumā nodokļu iestāžu piekļuve savstarpēji savienotiem reģistriem. Attiecīgā gadījumā darbībām vajadzētu būt virzītām arī uz prioritāru jautājumu risināšanu, lai sasniegtu Programmas mērķus. Ar sadarbību un spēju veidošanu Programmai būtu arī jāveicina un jāatbalsta inovācijas ieviešana un likšana lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju īstenot nodokļu uzlikšanas jomas pamatprioritātes.

(8)

Nemitīgi pieaugot nodokļu maksātāju mobilitātei, pārrobežu darījumu skaitam, finanšu instrumentu internacionalizācijai un no tā izrietošajam pieaugošajam krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas riskam – visas parādības, kas sniedzas krietni pāri Savienības robežām, Savienības vai dalībvalstu interesēs varētu būt Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana un paplašināšana, lai sadarbotos ar trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, un starptautiskās organizācijas. Šāda pielāgošana vai paplašināšana ļautu, jo īpaši izvairīties no administratīvā sloga un izmaksām, kas rodas izstrādājot un ekspluatējot divas līdzīgas elektroniskas sistēmas informācijas apmaiņai Savienībā un starptautiskā mērogā. Tādēļ, ja to pienācīgi pamato šīs intereses, šāda pielāgošana vai paplašināšana būtu jāuzskata par tādu, kas var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Programmu.

(9)

Ņemot vērā globalizācijas nozīmi un to, cik svarīgi ir apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, Programmai būtu jānodrošina iespēja iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Šādiem ārējiem ekspertiem vajadzētu galvenokārt būt valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem, tostarp no trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, tostarp no vismazāk attīstītām valstīm, kā arī starptautisku organizāciju, uzņēmēju, nodokļu maksātāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Šajā kontekstā, ar vismazāk attīstītām valstīm būtu jāsaprot tādas trešās valstis vai ārpussavienības teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību saskaņā ar attiecīgo sarakstu, kuru darījusi publiski pieejamu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja un kurš balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu definīciju. Ekspertu atlasei ekspertu grupās būtu jābalstās uz Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumu, ar ko nosaka Komisijas ekspertu grupu izveides un darbības horizontālos noteikumus. Attiecībā uz ekspertiem, kas tiek iecelti privātpersonas statusā, lai viņi neatkarīgi darbotos sabiedrības interesēs, Komisijai būtu jānodrošina, ka šie eksperti ir objektīvi, ka viņu profesionālie pienākumi nerada iespējamu interešu konfliktu un ka informācija par viņu atlasi un piedalīšanos ir publiski pieejama.

(10)

Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā par ES budžeta pārskatīšanu pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu līdzekļi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmā paredzētajām darbībām īsteno mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, nepieļaujot dubultu finansēšanu. Programmas darbībām būtu jānodrošina Savienības resursu saskaņota izmantošana nodokļu politikas un nodokļu iestāžu atbalstam.

(11)

Izmaksu lietderības nolūkā Programmā būtu jāizmanto iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, tādiem kā Muitas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/444 (6), Savienības krāpšanas apkarošanas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/785 (7), vienotā tirgus programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690 (8), Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (9), un tehniskā atbalsta instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (10).

(12)

Lielākā Programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Tādēļ īpašos noteikumos būtu jāapraksta un jānošķir Eiropas elektronisko sistēmu kopīgie un valsts komponenti. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jānodrošina Eiropas elektronisko sistēmu kopējo un valsts komponentu sadarbspēja un sinerģija ar citām attiecīgo Savienības programmu elektroniskajām sistēmām.

(13)

Patlaban nav prasības izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, lai Savienībā nodokļu jomā izveidotu saskaņotu un sadarbspējīgu elektronisko vidi. Lai nodrošinātu to, ka IT spēju veidošanas darbības ir saskaņotas un koordinētas, Programmā būtu jāparedz pienākums izstrādāt šādu plānu – plānošanas instrumentu, kam būtu jāatbilst pienākumiem, kas izriet no attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, taču nepārsniedzot tos.

(14)

Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Ņemot vērā to, ka ir izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, un lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, vajadzētu nodrošināt to, ka darba programmas var aptvert vairākus gadus. Pāreja no gada darba programmām uz daudzgadu darba programmām, kurām būtu jāaptver ne vairāk kā trīs gadus, mazinātu administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(16)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (12) 22. un 23. punktu, šī Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas. Starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas būtu jāveic ne vēlāk kā četrus gadus attiecīgi pēc Programmas īstenošanas sākuma un pabeigšanas, būtu jāsniedz ieguldījums nākamo daudzgadu finanšu shēmu lēmumu pieņemšanas procesā. Starpposma un galīgajā izvērtēšanā būtu jāpievēršas arī atlikušajiem šķēršļiem Programmas mērķu sasniegšanai un jāsniedz ierosinājumi attiecībā uz labāko praksi. Lai pārraudzītu panākto progresu, papildus starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas ir daļa no darbības rezultātu ziņošanas sistēmas, būtu jāizdod gada progresa ziņojumi. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj kopsavilkums par gūto pieredzi un attiecīgā gadījumā par šķēršļiem, ar kuriem nācies saskarties saistībā ar attiecīgajā gadā notikušajiem Programmas pasākumiem.

(17)

Komisijai būtu jārīko regulāri nodokļu iestāžu semināri, kuros saņēmēju dalībvalstu pārstāvji varētu apspriest problemātiskos jautājumus un ierosināt iespējamus uzlabojumus saistībā ar Programmas mērķiem, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm.

(18)

Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām nodokļu politikas prioritātēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz tādu rādītāju saraksta grozīšanu, ar kuriem mēra konkrētu Programmas mērķu sasniegšanu, un šīs regulas papildināšanu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(19)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(20)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (18) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(21)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(22)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Šajā izvēlē būtu jāņem vērā fiksēto summu, vienotās likmes finansējuma un vienības izmaksu, kā arī ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu. Attiecināmās izmaksas būtu jānosaka atkarībā no attiecināmo darbību veida. Īpaši liela nozīme ir sanāksmju un līdzīgu ad hoc pasākumu dalībnieku ceļa, naktsmītnes un uzturēšanās izmaksu segšanai un tādu izmaksu segšanai, kas saistītas ar pasākumu organizēšanu, ar mērķi nodrošināt valsts ekspertu un nodokļu iestāžu pārstāvju piedalīšanos kopīgās darbībās.

(23)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem Savienības atbalsta sniegšanā, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā – un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja tie īstenoti un tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1286/2013 būtu jāatceļ.

(26)

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību attiecīgajā politikas jomā un lai to varētu īstenot no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku – no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu Fiscalis sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā (“Programma”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Ar šo regulu nosaka Programmas mērķus, tās budžetu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“nodokļu uzlikšana” ir jautājumi, ieskaitot izstrādi, administrēšanu, izpildi un atbilstību, kas attiecas uz šādiem nodokļiem un maksājumiem:

a)

Padomes Direktīvā 2006/112/EK (19) noteiktais pievienotās vērtības nodoklis;

b)

Padomes Direktīvā 92/83/EEK (20) noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam;

c)

Padomes Direktīvā 2011/64/ES (21) noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem;

d)

Padomes Direktīvā 2003/96/EK (22) noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai;

e)

citi Padomes Direktīvas 2010/24/ES (23) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nodokļi un maksājumi tiktāl, ciktāl tie ir būtiski iekšējam tirgum un dalībvalstu administratīvajai sadarbībai;

2)

“nodokļu iestādes” ir valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu vai pasākumiem, kas saistīti ar nodokļiem;

3)

“Eiropas elektroniskā sistēma” ir elektroniska sistēma, kas ir vajadzīga nodokļu uzlikšanai un nodokļu iestāžu uzdevumu pildīšanai.

3. pants

Programmas mērķi

1.   Programmas vispārīgie mērķi ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai stiprinātu iekšējā tirgus darbību, veicināt Savienības konkurētspēju un godīgu konkurenci Savienībā, aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, tostarp aizsargāt minētās intereses pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

2.   Programmas konkrētie mērķi ir atbalstīt nodokļu politiku un ar nodokļu uzlikšanu saistītu Savienības tiesību aktu īstenošanu; veicināt nodokļu iestāžu sadarbību, tostarp nodokļu informācijas apmaiņu; un atbalstīt administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci, un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

4. pants

Budžets

1.   Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 269 000 000 EUR pašreizējās cenās.

2.   Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu, kas saistīti ar Programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu, izdevumu segšanai. Turklāt no šīs summas turklāt var segt izdevumus saistībā ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

a)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

b)

Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis, – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm, ar noteikumu, ka minētās valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim;

c)

citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka nolīgums:

i)

nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp to trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, iemaksām un ieguvumiem;

ii)

izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu aprēķinu, un programmu administratīvās izmaksas;

iii)

trešai valstij nepiešķir nekādas pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz Savienības programmu;

iv)

garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

Pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

6. pants

Īstenošana un Savienības finansējuma veidi

1.   Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ārējiem ekspertiem radušos ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanas veidā.

II NODAĻA

Attiecināmība

7. pants

Attiecināmās darbības

1.   Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, kuras īsteno, lai sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās darbības ir:

a)

sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi;

b)

strukturēta sadarbība projektu veidā;

c)

IT spēju veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija;

d)

cilvēku kompetences veidošanas un citas spēju veidošanas darbības;

e)

atbalsta darbības un citas darbības, tostarp:

i)

pētījumu un citu attiecīgu rakstisku materiālu sagatavošana;

ii)

inovācijas pasākumi, jo īpaši koncepciju pierādīšana, izmēģinājuma projekti un prototipu izstrādes iniciatīvas;

iii)

kopīgi izstrādātas komunikācijas darbības;

iv)

jebkādas citas attiecīgas darbības, kas paredzētas 13. pantā minētajās darba programmās un kas vajadzīgas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vai to atbalstam.

I pielikumā ir izklāstīts neizsmeļošs saraksts, kurā ir uzskaitīti pirmās daļas a), b) un d) apakšpunktā minēto attiecīgo darbību iespējamie veidi.

III pielikumā ir izklāstīts neizsmeļošs saraksts, kurā ir uzskaitīti darbību prioritārie temati.

3.   Darbības, kas aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kuri paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības vai dalībvalstu interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt attiecīgo trešo personu finansiālu ieguldījumu attiecībā uz minētām darbībām.

4.   Ja šā panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā IT spēju palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti, ievērojot 11. panta 3. punktu.

8. pants

Ārējo ekspertu līdzdalība

1.   Ja tas sekmē tādas darbības izpildi, ar kuru īsteno 3. pantā noteiktos mērķus, valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, tostarp no tām trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, tostarp no vismazāk attīstītām valstīm, un attiecīgā gadījumā starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji, uzņēmēju pārstāvji, uzņēmējus pārstāvošu organizāciju pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var piedalīties šādās darbībās kā ārējie eksperti.

2.   Izmaksas, kas radušās šā panta 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkos saskaņā ar Finanšu regulas 238. pantu.

3.   Ārējos ekspertus, kas minēti 1. punktā, izraugās Komisija, tostarp no dalībvalstu ierosināto ekspertu vidus, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir svarīgas konkrētās darbības veikšanai, un pēc ad hoc principa – atbilstoši vajadzībām.

Komisija cita starpā izvērtē šo ārējo ekspertu objektivitāti un to, vai nepastāv interešu konflikts viņu profesionālo pienākumu dēļ.

III NODAĻA

Dotācijas

9. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēts finansējums

1.   Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.   Darbība, kura saņēmusi finansējumu no kādas citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no Programmas ar noteikumu, ka dažādi finansējumi neattiecas uz vienām un tām pašām izmaksām. Attiecīgajam finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro konkrētās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.

3.   Saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta pirmās daļas f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu nodokļu iestādes, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ar noteikumu, ka ir izpildīti šīs regulas 5. pantā izklāstītie nosacījumi.

4.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti attiecīgajā finansēšanas lēmumā, un uz noteiktu laiku saskaņā ar šo regulu atbalstītos pasākumus un ar tiem saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja tie īstenoti un tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

10. pants

Līdzfinansējuma likme

1.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

2.   Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi it spēju veidošanas darbībām

11. pants

Pienākumi

1.   Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā nodokļu uzlikšanas jomā (“MASP-T”) uzskaitīto Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot minēto sistēmu projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.

2.   Komisija jo īpaši nodrošina:

a)

kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar MASP-T, izstrādi un ekspluatāciju;

b)

Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

c)

Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Savienības līmenī ar mērķi tās popularizēt un īstenot valstu līmenī;

d)

Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei;

e)

Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām tādām attiecīgām darbībām Savienības līmenī, kas saistītas ar e-pārvaldi.

3.   Katra dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

a)

valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar MASP-T, izstrādi un ekspluatāciju;

b)

Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī;

c)

Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām tādām attiecīgām darbībām valstu līmenī, kas saistītas ar e-pārvaldi;

d)

regulāru informācijas sniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko tā veikusi, lai tās iestādes un uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;

e)

Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī.

12. pants

Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā

1.   Komisija un dalībvalstis izstrādā daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T) un regulāri atjaunina to. MASP-T ir saskaņots ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Tajā tiek uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, un katra Eiropas elektroniskā sistēma vai šādas Eiropas elektroniskās sistēmas daļa tiek klasificēta kā:

a)

kopīgs komponents, kas ir Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;

b)

valsts komponents, kas ir Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kurš izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura to izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi; vai

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktos minēto komponentu kombinācija.

2.   MASP-T aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts saskaņā ar MASP-T. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu.

4.   Ne vēlāk kā katra gada 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par MASP-T par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formātā.

5.   Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, izstrādā konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts Komisijas un dalībvalstu paveiktais MASP-T īstenošanā, un publisko minēto ziņojumu.

V NODAĻA

Plānošana, uzraudzība, izvērtēšana un kontrole

13. pants

Darba programma

1.   Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. panta 2. punktā.

2.   Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

14. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.   Regulas II pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas panākumiem virzībā uz 3. panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.   Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par Programmas panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu, lai grozītu II pielikumu, pārskatot vai papildinot rādītājus, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, un lai šo regulu papildinātu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

15. pants

Izvērtēšana

1.   Programmas izvērtēšanu veic tā, lai tās rezultātus varētu savlaicīgi ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Komisija izvērtējumus dara publiski pieejamus.

2.   Programmas starpposma izvērtēšanu Komisija veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no Programmas īstenošanas sākuma.

3.   Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā minētā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo starpposma un galīgās izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

16. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, OLAF un Revīzijas palāta varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

VI NODAĻA

Pilnvaru deleģēšana un komiteju procedūra

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Fiscalis programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII NODAĻA

Informācija, komunikācija un publicitāte

19. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

VIII NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

20. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1286/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1286/2013, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.   No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1286/2013.

3.   Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai var iekļaut Savienības budžetā pēc 2027. gada.

22. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS

(1)  OV C 62, 15.2.2019., 118. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 10. maija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).

(4)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/444 (2021. gada 11. marts), ar ko izveido Muitas programmu sadarbībai muitas jomā un atceļ Regulu (ES) Nr. 1294/2013 (OV L 87, 15.3.2021., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/785 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (OV L 172, 17.5.2021., 110. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(16)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(18)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(19)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(20)  Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

(21)  Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).

(22)  Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(23)  Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

REGULAS 7. PANTA 2. PUNKTA PIRMĀS DAĻAS A), B) UN D) PUNKTĀ MINĒTO IESPĒJAMO DARBĪBU VEIDU NEIZSMEĻOŠS SARAKSTS

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības cita starpā var būt šādas:

1)

sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi:

—

semināri un darbsemināri, kuros parasti piedalās dalībnieki no visām iesaistītajām valstīm, kuros par konkrētu jautājumu tiek sniegtas prezentācijas un dalībnieki iesaistās padziļinātās diskusijās un pasākumos,

—

darba vizītes, ko organizē, lai ļautu amatpersonām iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu politikas jautājumos,

—

atrašanās administratīvajos birojos un līdzdalība administratīvajās procedūrās;

2)

strukturēta sadarbība projektu veidā:

—

projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežota skaita iesaistīto valstu pārstāvji un kas darbojas ierobežotu laiku ar mērķi sasniegt kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, ieskaitot koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu,

—

ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pastāvīgas vai pagaidu komandas un kas apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus,

—

daudzpusēja vai vienlaicīga kontrole, kurā notiek nodokļu situācijas saskaņotas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļu maksātājiem organizē divas vai vairākas iesaistītās valstis, tostarp vismaz divas dalībvalstis, ar kopīgām vai papildinošām interesēm,

—

kopīgas revīzijas, ko veido viena vai vairāku savā starpā saistītu nodokļu maksātāju nodokļu situācijas administratīva izmeklēšana, ko veic vienota revīzijas komanda, kura sastāv no divām vai vairākām iesaistītām valstīm, tostarp vismaz divām dalībvalstīm, ar kopīgām vai papildinošām interesēm,

—

citi administratīvās sadarbības veidi, kas noteikti Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 (1) vai (ES) Nr. 389/2012 (2) vai Padomes Direktīvā 2010/24/ES vai 2011/16/ES (3);

3)

cilvēku kompetences un citu spēju veidošanas darbības:

—

vispārēja apmācība vai e-apmācības izstrāde, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem,

—

tehniskais atbalsts, kura mērķis ir, ieviešot labu praksi un ar to apmainoties, pilnveidot administratīvās procedūras, pastiprināt administratīvās spējas un uzlabot nodokļu administrāciju darbu un operācijas.

(1)  Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maijs) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 (OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

14. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE RĀDĪTĀJI

Ziņošanai par Programmas virzību uz 3. panta 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu izmanto šādus rādītājus.

A.   Spēju veidošana (administratīvās, cilvēkresursu un IT spējas)

1.

 Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (darbību skaits, kas saskaņā ar Programmu organizētas ar nodokļu uzlikšanu saistīto Savienības tiesību aktu un politikas kontekstā, un ieteikumu skaits, kas izdoti pēc minētajām darbībām)

2.

 Mācīšanās rādītājs (izmantoto mācību moduļu skaits; apmācīto ierēdņu skaits un atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti)

3.

 Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos)

4.

 Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos)

5.

 Vienkāršotas IT procedūras indekss attiecībā uz nodoļu iestādēm un uzņēmumiem (reģistrēto uzņēmēju skaits, pieteikumu skaits un konsultāciju skaits, kas sniegtas Programmas finansētajās dažādajās elektroniskajās sistēmās)

B.   Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās

6.

 Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits un sadarbības grupu skaits tiešsaistē)

7.

 Labākās prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu un nodokļu iestāžu procents, kas izmantojušas ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/vadlīnijas)

III PIELIKUMS

NEIZSMEĻOŠS SARAKSTS AR 7. PANTĀ MINĒTO DARBĪBU IESPĒJAMIEM PRIORITĀRIEM TEMATIEM

Saskaņā ar Programmas konkrētiem un vispārējiem mērķiem 7. pantā minētās darbības var būt vērstas cita starpā uz šādiem prioritāriem tematiem:

1)

Savienības tiesību aktu, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu, īstenošanas atbalstīšana, tostarp attiecīga personāla apmācība, un palīdzēšana noteikt iespējamos veidus, kā uzlabot nodokļu iestāžu administratīvo sadarbību, tostarp palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem;

2)

efektīvas informācijas apmaiņas atbalstīšana, tostarp grupu pieprasījumi, standarta IT formātu izstrāde, nodokļu iestāžu piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem un saņemtās informācijas izmantošanas uzlabošana;

3)

nodokļu iestāžu administratīvās sadarbības un labākās prakses, tostarp par palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, apmaiņas mehānismu efektīvas darbības atbalstīšana;

4)

metodiku digitalizācijas un atjaunināšanas atbalstīšana nodokļu iestādēs;

5)

labākās prakses apmaiņas atbalstīšana cīņā pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā.
Top