(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. pantā ir paredzēts mehānisms, ar kuru Komisija ir pilnvarota pieņemt lēmumus par līdzvērtību, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskā, uzraudzības un izpildes sistēma ir līdzvērtīga Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta prasībām, līdz ar ko uzskata, ka darījumu partneri, kas noslēguši darījumu, kurš ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā, – ja vismaz viens no darījumu partneriem veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešajā valstī – ir izpildījuši minētās prasības, ievērojot trešās valsts tiesiskā režīma prasības. Paziņojums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 vispārējo mērķi, proti, samazināt sistēmisko risku un palielināt atvasināto instrumentu tirgus pārredzamību, nodrošinot, ka principi, par ko panākta vienošanās ar trešām valstīm un kas noteikti minētajā regulā, tiek konsekventi piemēroti starptautiskā mērogā.

(2)

11. panta 1., 2. un 3. punkts Regulā (ES) Nr. 648/2012, ko papildina Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (2) un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2251 (3), nosaka Savienības juridiskās prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumu savlaicīgu apstiprināšanu, portfeļa sablīvēšanas veikšanu un kārtību, kādā notiek portfeļu saskaņošana attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (“CCP”). Turklāt minētajos noteikumos ir paredzēti vērtēšanas un strīdu izšķiršanas pienākumi, kas piemērojami minētajiem līgumiem (“operacionālā riska mazināšanas metodes”), kā arī pienākumi attiecībā uz nodrošinājuma (“maržu”) apmaiņu starp darījumu partneriem.

(3)

Lai trešās valsts tiesisko, uzraudzības un izpildes režīmu uzskatītu par līdzvērtīgu Savienības režīmam attiecībā uz operacionālā riska mazināšanas metodēm un maržu prasībām, piemērojamās tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas iznākumam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, jānodrošina dienesta noslēpuma aizsardzība, kas ir līdzvērtīga minētās regulas 83. pantā noteiktajai aizsardzībai. Turklāt līdzvērtīga tiesiskā, uzraudzības un izpildes sistēma minētajā trešā valstī ir efektīvi jāpiemēro taisnīgā un nekropļojošā veidā. Līdz ar to šis līdzvērtības novērtējums ietver pārliecināšanos, vai trešās valsts tiesiskā, uzraudzības un izpildes sistēma nodrošina, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuriem CCP neveic tīrvērti un kurus noslēdzis vismaz viens darījumu partneris, kas veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī, nerada Savienības finanšu tirgiem augstāku risku un līdz ar to Savienībā nerada nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku.

(4)

Šā lēmuma pamatā nav tikai salīdzinoša analīze par Brazīlijā piemērojamajām tiesiskajām, uzraudzības un izpildes prasībām, bet arī novērtējums par minēto prasību iznākumu un to piemērotību no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, izrietošos riskus mazināt veidā, kas uzskatāms par līdzvērtīgu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikto prasību iznākumam.

(5)

Tiesiskā, uzraudzības un izpildes sistēma, ko Brazīlijā piemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ir noteikta tiesību aktos, kā arī apkārtrakstos, rezolūcijās un rīkojumos, ko izdevusi Banco Central do Brasil (“BCB”), Comissão de Valores Mobiliários (“CVM”) un Conselho Monetário Nacional (“CMN”). Proti, Likums 6.385/76 reglamentē Brazīlijas vērtspapīru tirgu; Rīkojums CVM 461/07 reglamentē regulētus vērtspapīru tirgus, kas ietver organizētas biržas, organizētu ārpusbiržas tirgu un neorganizētu ārpusbiržas tirgu; Apkārtrakstā BCB 3.082/02 ir izklāstīti grāmatvedības uzskaites kritēriji attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri pieder finanšu iestādēm un citām iestādēm, ko uzrauga BCB; Resolução CMN 3.505/07 reglamentē ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kurus Brazīlijā noslēdz Brazīlijas finanšu iestādes un citas iestādes, ko uzrauga BCB; Resolução CMN 4.277/13 nosaka novērtēšanas pēc tirgus cenas un novērtēšanas pēc modeļa prasības atvasināto instrumentu līgumos, kurus noslēdz finanšu iestādes un citas iestādes, ko uzrauga BCB; Instrução CVM 438/06 nosaka novērtēšanas pēc tirgus cenas prasības konkrētu veidu kopieguldījumu fondiem; Resoluçao 4.662/18 nosaka divpusējās maržu prasības; Resolução BCB 3.263/05 attiecas uz portfeļa sablīvēšanu; Resolução CMN 4.373/14 ir noteiktas prasības ieguldītājiem nerezidentiem, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumus Brazīlijā, un, visbeidzot, Likums 4.595/64, 6.385/76, 10.214/01, 12.810/13 reglamentē dienesta noslēpumu, uzraudzību un izpildi.

(6)

Resolução BCB 3.263/05 nenosaka pienākumus veikt portfeļa sablīvēšanu un nesniedz ieteikumu to darīt. Tomēr tā dod iespēju finanšu iestādēm un citām iestādēm, ko uzrauga BCB, noslēgt līgumu, kas to ļauj. Nav īpašu tiesību aktu par strīdu izšķiršanas procesiem. Strīdu izšķiršanas noteikumus nosaka darījumu reģistri. Tāpēc Brazīlijas sistēmas nevar uzskatīt par līdzvērtīgām Savienības prasībām attiecībā uz portfeļa sablīvēšanu un strīdu izšķiršanu.

(7)

Jebkurai Brazīlijas vienībai, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumus, par tiem jāpaziņo darījumu reģistram, kas veic uzņēmējdarbību un tiek regulēts Brazīlijā. Saskaņā ar Likumu 6.385/76 darījuma spēkā esība ir atkarīga no tā paziņošanas darījumu reģistram. Saskaņā ar Resolução CMN 4.373/14 ieguldītājiem nerezidentiem, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumus Brazīlijā, jābūt reģistrētiem CVM, un tiem ir jāievēro juridiski saistoši apstiprinājumi par saviem darījumiem. Tā kā abas puses paziņo par darījumu, nav citas juridiskas prasības, izņemot darījumu reģistra noteikumus attiecībā uz darījumu apstiprināšanu, divpusējo portfeļu saskaņošanu vai strīdu izšķiršanu. Apstiprinājums ir vienlaicīgs un atkarīgs no paziņošanas. Paziņošanai jānotiek pēc iespējas drīz, un parasti tā notiek tajā pašā dienā, kad darījums tiek veikts. Līdzīgi, tā kā abas puses paziņo par darījumiem un tos vienlaikus apstiprina darījumu reģistri, nav prasības veikt portfeļa saskaņošanu, jo atbilstīgi uzbūvei starp darījumu partneru portfeļiem nevar būt nekādas neatbilstības. Tāpēc Brazīlijas sistēmas attiecībā uz savlaicīgu apstiprināšanu un portfeļa saskaņošanu būtu jāuzskata par līdzvērtīgām attiecīgajām Savienības prasībām.

(8)

Saskaņā ar Resolução CMN 3.505/07 un Resolução CMN 4.277/13 novērtēšana pēc tirgus cenas vai pēc modeļa katru dienu jāveic tirgotāja bankām, ārvalstu banku vietējām filiālēm, ārvalstu banku vietējiem meitasuzņēmumiem, kā arī fondiem un aktīvu pārvaldītājiem, kurus visus regulē BCB. Šis pienākums neattiecas uz kooperatīviem, apdrošinātājiem, pārapdrošinātājiem, pensiju fondiem un citiem nefinanšu korporatīvajiem darījumu partneriem, kuriem ir pienākums veikt novērtēšanu katru dienu tikai tad, ja tie pieder finanšu konglomerātam, kas ietver arī multiplu, komerciālu, investīciju, biržas banku vai krājbanku. Brazīlijas sistēmas var attiecīgi uzskatīt par līdzvērtīgām attiecīgajām Savienības prasībām, ciktāl šis lēmums attiecas tikai uz darījumiem, kurus veic ar darījumu partneriem, ko regulē BCB.

(9)

Ņemot vērā pienākumu par ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem paziņot Brazīlijā regulētiem darījumu reģistriem un šāda pienākuma juridiskās sekas, Brazīlijas gadījumā tāpēc var apsvērt divpakāpju pieeju un secināt, ka attiecībā uz savlaicīgu apstiprināšanu un portfeļa saskaņošanu Brazīlijā piemērojamās prasības iznākuma ziņā var uzskatīt par līdzvērtīgām Deleģētās regulas (ES) Nr. 149/2013 prasībām. Turklāt Brazīlijā ikdienas vērtēšanai piemērojamie noteikumi ir līdzvērtīgi Deleģētās regulas (ES) Nr. 149/2013 noteikumiem, ja darījumi tiek veikti ar tirgotāja bankām, ārvalstu filiāļu vietējām filiālēm, ārvalstu banku vietējiem meitasuzņēmumiem, fondiem un aktīvu pārvaldītājiem, kā arī kooperatīviem, apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem, pensiju fondiem un citiem nefinanšu korporatīvajiem darījumu partneriem, kas pieder finanšu konglomerātam, kurš ietver arī multiplu, komerciālu, investīciju, biržas banku vai krājbanku. Ņemot vērā to, ka lielāko daļu ārpusbiržas atvasināto instrumentu pārrobežu darījumu veic darījumu partneri, kurus regulē BCB, šis lēmums būtu jāattiecina tikai uz darījumiem, ko veic starp darījumu partneriem, kurus regulē BCB, un darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuriem piemēro attiecīgo prasību saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013.

(10)

Attiecībā uz maržām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, Brazīlijas juridiski saistošās prasības ietver Resoluçao CMN 4.662/18 un Apkārtrakstu BCB 3.902/18 (Brazīlijas maržu noteikumi).

(11)

Kā noteikts Brazīlijas maržu noteikumos, darbības jomā ietilpstošie darījumu partneri ir visas finanšu iestādes vai citas iestādes, uz kurām attiecas BCB regulējums un kuru darbības grupas nosacītā vidējā kopsumma darbības jomā ietilpstošiem darījumiem pārsniedz 25 miljardus BRL. Darbības jomā ietilpstoši darījumi aptver tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu kopumu, kas ir līdzvērtīgs Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajam darījumu kopumam, izņemot preču atvasinātos instrumentus, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, bet ieskaitot zelta atvasinātos instrumentus, kurus uzskata par darbības jomā ietilpstošiem darījumiem, uz kuriem attiecas Savienības maržu noteikumi, nevis Brazīlijas maržu noteikumi; un kapitāla vērtspapīru iespējas līgumi, uz kuriem attiecas Brazīlijas maržu noteikumi, bet kuriem piemēro pagaidu atbrīvojumu saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2251. Turklāt līdzīgi Savienībā piemērojamajam regulējumam grupas iekšējie darījumi, regulētā tirgū netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes līgumi un mijmaiņas darījumi, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, un darījumi ar instrumentiem, kuru definīcija ir līdzīga segto obligāciju definīcijai Savienībā, ir izslēgti no darbības jomā ietilpstošo darījumu kopuma. Tomēr tie būtu jāņem vērā, nosakot darbības grupas nosacīto vidējo kopsummu. Tādēļ šis lēmums nebūtu jāpiemēro preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, izņemot zelta atvasinātos instrumentus.

(12)

Darbības jomā ietilpstošiem darījumu partneriem jāsniedz un jāiekasē mainīgā marža no 2019. gada 1. septembra. Darbības jomā ietilpstošiem darījumu partneriem, kuru darbības grupas nosacītā vidējā kopsumma darbības jomā ietilpstošiem darījumiem pārsniedz 2,250 miljardus BRL, sākotnējā marža jāsniedz un jāiekasē no 2019. gada 1. septembra, savukārt darbības jomā ietilpstošiem darījumu partneriem zem minētās robežvērtības sākotnējā marža jāsniedz un jāiekasē no 2020. gada 1. septembra. Tādēļ šis lēmums attiecas tikai uz darījumiem starp darījumu partneriem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punkts, un darbības jomā ietilpstošiem darījumu partneriem, uz kuriem attiecas prasība sniegt un iekasēt mainīgo un sākotnējo maržu saskaņā ar Brazīlijas maržu noteikumiem.

(13)

Brazīlijas maržu noteikumi atļauj sākotnējo un mainīgo maržu apvienoto minimālo pārveduma summu 1,5 miljonu BRL apmērā, savukārt Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 25. pantā noteiktā robežvērtība ir 500 000 EUR. Brazīlijas maržu noteikumi atļauj arī to, ka sākotnējā marža tiek samazināta par summu, kas nepārsniedz 150 miljonus BRL. Darbības jomā ietilpstošiem darījumu partneriem, kuru sākotnējās maržas apvienotā summa ir mazāka par minēto robežvērtību, sākotnējās maržas apmaiņa nav jāveic. Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 29. pantā ir paredzēts līdzīgs atvieglojums, nosakot robežvērtību 50 miljonu EUR apmērā. Ņemot vērā šo valūtu vērtības nelielo atšķirību, minētās summas būtu jāuzskata par līdzvērtīgām.

(14)

Līdzīgi kā attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 IV pielikumā noteikto standartizēto metodi sākotnējās maržas aprēķināšanai Brazīlijas maržu noteikumi atļauj izmantot standartizētu modeli, kas ir līdzvērtīgs iepriekš minētajā pielikumā norādītajam. Tomēr Brazīlijas maržu noteikumi neļauj izmantot iekšējos vai trešo personu modeļus sākotnējās maržas aprēķināšanai. Lai gan Brazīlijas maržu noteikumu prasības attiecībā uz sākotnējās maržas aprēķināšanu tādēļ ir stingrākas nekā Regulas (ES) Nr. 648/2012 un Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 prasības, šā lēmuma vajadzībām tās tomēr būtu jāuzskata par līdzvērtīgām.

(15)

Brazīlijas maržu noteikumu prasības par atbilstīgu nodrošinājumu, tā novērtēšanu un par to, kā minētais nodrošinājums tiek turēts un nodalīts, ir līdzvērtīgas Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 prasībām. Brazīlijas maržu noteikumi ietver līdzvērtīgu sarakstu ar atbilstīgu nodrošinājumu, bet neprasa darījumu partneriem pamatoti diversificēt iekasēto nodrošinājumu, tajā skaitā ierobežojot vērtspapīrus ar zemu likviditāti, lai izvairītos no nodrošinājuma koncentrācijas, līdzīgi kā Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 8. pants. Tomēr, tā kā šīs koncentrācijas prasības saskaņā ar 8. pantu attiecas uz Savienības darījumu partneriem, var secināt, ka nodrošinājuma prasības saskaņā ar Brazīlijas maržu noteikumu piemērošanu nodrošina iznākumu, kas ir līdzvērtīgs Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 iznākumam. Līdz ar to Brazīlijas maržu noteikumi attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punkta noteikumiem.

(16)

Attiecībā uz līdzvērtīgu dienesta noslēpuma aizsardzības līmeni Brazīlijā, 1964. gada Likums 4.595, 1976. gada Likums 6.385, 2001. gada Likums 10.214 un 2013. gada Likums 12.810 pilnvaro BCB un CVM pieprasīt no darījumu reģistriem jebkādus datus par atvasināto instrumentu darījumiem. Turklāt 2001. gada Papildu likumā 105 (LC 105) ir noteikts, ka visi dati ir jāapstrādā kā konfidenciāli. Šajā kontekstā, ja kādai citai vietējai vai ārvalstu iestādei ir vajadzīgi dati no Brazīlijas darījumu reģistriem, tai būtu oficiāli jāiesniedz savs pieprasījums BCB un/vai CVM, kas veiks analīzi, cita starpā ņemot vērā LC 105 noteiktos ierobežojumus, un oficiālas vienošanās nepieciešamība tiktu analizēta katrā gadījumā atsevišķi. Tāpēc būtu jāuzskata, ka šie likumi kopā nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz dienesta noslēpumu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 648/2012.

(17)

CMN ir augstākā iestāde Brazīlijas valsts finanšu sistēmā, un tā ir atbildīga par monetārās politikas un kredītu politikas formulēšanu kopumā. BCB ir pakļauta CMN un atbild par monetāro politiku, starptautisko rezervju pārvaldību, banku uzraudzību un ārvalstu kapitāla un kredītu pārraudzību. BCB īsteno prudenciālos noteikumus un darbojas kā monetārā iestāde, un kā tāda ir atbildīga par sistēmiskās stabilitātes nodrošināšanu. Lai ierobežotu nelikumīgu praksi, īstenotu izglītojošus pasākumus un risinātu situācijas, kas var apdraudēt valsts finanšu sistēmu, BCB var noteikt administratīvus sodus, pieņemt piesardzības vai pagaidu pasākumus, izdot saistību vēstuli un noteikt apturēšanu vai ierobežojumus. CVM ir pakļauts CMN un atbild par kapitāla tirgu, tajā skaitā vērtspapīru emitentu, biržu un ārpusbiržas tirgu, un iestāžu, kas ir daļa no vērtspapīru izplatīšanas sistēmas, regulēšanu un pārraudzību. CVM mērķis ir saglabāt tirgus efektivitāti un veicināt attīstību, un tā mērķis ir arī aizsargāt ieguldītājus un saglabāt vienlīdzīgu praksi vērtspapīru tirgū, izpildot noteikumus par informācijas atklāšanu un pārredzamību. Būtu jāuzskata, ka ar BCB un CVM pieejamajiem pasākumiem taisnīgā un nekropļojošā veidā tiek nodrošināta efektīva attiecīgās tiesiskās, regulatīvās un izpildes sistēmas piemērošana saskaņā ar Brazīlijas noteikumiem par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un izpildi.

(18)

Ar šo lēmumu atzīst to saistošo prasību līdzvērtību, kas noteiktas Brazīlijas tiesību aktos attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem un piemērojamas šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisija sadarbībā ar EVTI turpinās regulāri pārraudzīt tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas, kuras piemēro šiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem un attiecībā uz kuru ir pieņemts šis lēmums, attīstību un tās konsekventu un efektīvu īstenošanu saistībā ar savlaicīgu apstiprināšanu, portfeļa sablīvēšanu un saskaņošanu, novērtēšanas, strīdu izšķiršanas un maržu prasībām, ko piemēro tiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti. Pārraudzības centienu ietvaros Komisija var pieprasīt BCB un CVM sniegt informāciju par regulatīvajām un uzraudzības norisēm. Komisija var jebkurā laikā veikt īpašu pārskatīšanu, ja attiecīgu norišu dēļ Komisijai nākas atkārtoti novērtēt paziņojuma līdzvērtību, kas piešķirta ar šo lēmumu. Šāda atkārtota novērtēšana var novest pie šā lēmuma atcelšanas, kā rezultātā darījumu partneriem automātiski atkal tiktu piemērotas visas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,