Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R1503

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ)

    PE/37/2020/INIT

    OV L 347, 20.10.2020, p. 1–49 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/1503/oj

    20.10.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 347/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/1503

    (2020. gada 7. oktobris)

    par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir arvien nozīmīgāka starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai sapārotu potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu sapārošanu. Šāds finansējums varētu izpausties kā aizdevumi vai pārvedamu vērtspapīru vai citu kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu iegāde. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā ietvert gan aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu, gan ieguldījumos balstītu kolektīvo finansēšanu, jo minētos kolektīvās finansēšanas veidus var strukturēt kā salīdzināmas finansējuma alternatīvas.

    (2)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki: projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu, un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

    (3)

    Kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību MVU un pabeigt kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi. Finansējuma pieejamības trūkums MVU ir problēma pat tajās dalībvalstīs, kurās banku finansējuma pieejamība finanšu krīzes laikā saglabājās stabila. Kolektīvā finansēšana ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku un juridisku personu uzņēmējdarbības finansēšanai. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju; un uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, piesaista salīdzinoši mazas naudas summas.

    (4)

    Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus. Tā var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments.

    (5)

    Vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas individualizētus iekšējos režīmus kolektīvai finansēšanai. Minētie režīmi ir pielāgoti vietējo tirgu un ieguldītāju īpatnībām un vajadzībām. Rezultātā Savienībā atšķiras valstu noteikumi par kolektīvās finansēšanas platformu darbības nosacījumiem, atļauto darbību jomu un atļauju prasībām.

    (6)

    Atšķirības starp esošajiem valstu noteikumiem ir tādas, ka tās kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un tādējādi tieši ietekmē šādu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Jo īpaši tas, ka tiesiskais regulējums ir sadrumstalots pa valstu robežām, rada ievērojamas juridiskās izmaksas privātiem ieguldītājiem, kuri bieži saskaras ar grūtībām, noskaidrojot noteikumus, kuri ir piemērojami pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem. Tāpēc šādi ieguldītāji bieži atturas no pārrobežu ieguldījumiem ar kolektīvās finansēšanas platformu starpniecību. Šo pašu iemeslu dēļ kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas vada šādas platformas, atturas no savu pakalpojumu piedāvāšanas citās dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Rezultātā kolektīvās finansēšanas pakalpojumi līdz šim lielākoties ir palikuši valstu mērogā, kaitējot Savienības mēroga kolektīvās finansēšanas tirgum, tādējādi liedzot uzņēmumiem piekļuvi kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, jo īpaši gadījumos, kad minētie uzņēmumi darbojas mazākos valsts tirgos.

    (7)

    Lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un sekmētu to, ka tiek izmantota brīvība sniegt un saņemt šādus pakalpojumus iekšējā tirgū, ir jānovērš esošie šķēršļi, kas kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība ieguldītājiem, nosakot tiesisko regulējumu Savienības līmenī.

    (8)

    Pievēršoties šķēršļiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai, šīs regulas mērķis ir veicināt uzņēmumu pārrobežu finansēšanu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem saistībā ar aizdevumiem patērētājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (3) 3. panta a) punktā, nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā.

    (9)

    Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un nodrošinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju efektīvu uzraudzību, būtu jāaizliedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem, ja vien tie nav saņēmuši atļauju kā kredītiestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 8. pantu. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to tiesību akti nepieprasa kredītiestādes atļauju vai jebkādu citu individuālu atļauju, atkāpi vai atbrīvojumu projektu īpašniekiem vai ieguldītājiem, ja tie pieņem līdzekļus vai piešķir aizdevumus, lai piedāvātu vai ieguldītu kolektīvās finansēšanas projektos.

    (10)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību katrs iegulda salīdzinoši mazas ieguldījumu summas. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tādējādi ir pieejami neierobežotam ieguldītāju lokam, kuri saņem ieguldījumu piedāvājumus vienlaicīgi, un ietver līdzekļu piesaisti galvenokārt no fiziskām personām, tostarp tām, kuras nav personas ar lielu neto aktīvu vērtību. Šai regulai vajadzētu būt piemērojamai kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko veido klientu rīkojumu pieņemšanas un nosūtīšanas kopīga nodrošināšana un pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu izvietošana, neuzņemoties stingri noteiktas saistības, publiskā platformā, kas nodrošina neierobežotu piekļuvi ieguldītājiem. Minēto pakalpojumu kopīga nodrošināšana ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu galvenā iezīme salīdzinājumā ar konkrētiem ieguldījumu pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (5), lai gan katrs atsevišķi minētie pakalpojumi atbilst tiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva.

    (11)

    Attiecībā uz aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu šai regulai vajadzētu būt piemērojamai kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko veido aizdevumu piešķiršanas atvieglošana, tostarp tādi pakalpojumi kā kolektīvās finansēšanas piedāvājumu sniegšana klientiem un kolektīvās finansēšanas projektu vai projekta īpašnieku cenas noteikšana vai kredītriska novērtēšana. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju definīcijai būtu jāaptver dažādi uzņēmējdarbības modeļi, kas kolektīvās finansēšanas platformā ļauj noslēgt aizdevuma līgumu starp vienu vai vairākiem ieguldītājiem un vienu vai vairākiem projekta īpašniekiem. Aizdevumiem, kas iekļauti šīs regulas darbības jomā, vajadzētu būt aizdevumiem ar beznosacījumu saistībām atmaksāt nolīgtu naudas summu ieguldītājam, tā ka aizdevumos balstītas kolektīvās finansēšanas platformas tikai atvieglo aizdevuma līgumu noslēgšanu starp ieguldītājiem un projektu īpašniekiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam nevienā brīdī nerīkojoties kā projekta īpašnieka kreditoram. Šīs regulas darbības jomā esošu aizdevumu piešķiršanas atvieglošana ir jānošķir no kredītiestādes darbības, kas piešķir kredītus uz sava rēķina un pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem.

    (12)

    Lai sniegtu savus pakalpojumus, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vada publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas, tostarp tādas sistēmas, kurām nepieciešama lietotāju reģistrācija.

    (13)

    Ieguldījumos balstītai kolektīvajai finansēšanai pārvedamība ir svarīga garantija, kas ieguldītājiem ļauj izstāties no ieguldījuma, jo sniedz viņiem iespēju kapitāla tirgos atsavināt savu līdzdalību. Tāpēc šī regula attiecas uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko tā atļauj saistībā ar pārvedamiem vērtspapīriem. Dažu saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem reģistrētu sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas arī ir brīvi pārvedamas kapitāla tirgos, un tādēļ tās nebūtu jāliedz iekļaut šīs regulas darbības jomā.

    (14)

    Uz dažiem kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem dažās dalībvalstīs attiecas valsts tiesību akti, kas reglamentē to pārvedamību, piemēram, prasība, ka nodošana jāapstiprina notāram. Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot valstu tiesību aktus, kas reglamentē šādu instrumentu nodošanu.

    (15)

    Lai gan sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem ir potenciāls finansēt MVU, inovatīvus jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus un tie var paātrināt tehnoloģiju nodošanu, to iezīmes ievērojami atšķiras no kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko reglamentē šī regula.

    (16)

    Ņemot vērā riskus saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem, ieguldītāju efektīvas aizsardzības un tirgus disciplīnas mehānisma nodrošināšanas interesēs ir lietderīgi noteikt robežvērtību kopējai atlīdzībai par kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem, ar ko nācis klajā konkrēts projekta īpašnieks. Attiecīgi minētā robežvērtība būtu jānosaka 5 000 000 EUR apmērā, kas ir robežvērtība, kuru lielākā daļa dalībvalstu izmanto, lai vērtspapīru publiskos piedāvājumus atbrīvotu no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 (6).

    (17)

    Ar šo regulu un Regulu (ES) 2017/1129 izveidotā tiesiskā regulējuma pārklāšanās, kura rodas 5 000 000 EUR robežvērtības dēļ, varētu palielināt regulatīvās arbitrāžas risku un traucēt piekļuvi finansējumam un kapitāla tirgu attīstību dažās dalībvalstīs. Turklāt tikai dažas dalībvalstis līdz šim ir ieviesušas īpašu tiesisko regulējumu, kas reglamentē kolektīvās finansēšanas platformas un pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka, īstenojot Regulu (ES) 2017/1129, dažas dalībvalstis robežvērtību tam, lai vērtspapīru publiskos piedāvājumus atbrīvotu no pienākuma publicēt prospektu, ir noteikušas zem 5 000 000 EUR, un ņemot vērā īpašos centienus, kas minētajām dalībvalstīm varētu būt jāveic, lai pielāgotu savus tiesību aktus un nodrošinātu šajā regulā paredzētās vienotās robežvērtības piemērošanu, šai regulai būtu jāparedz neatjaunojama pagaidu atkāpe, lai minētās dalībvalstis varētu veikt šos būtiskos centienus. Minētā pagaidu atkāpe būtu jāpiemēro uz visīsāko iespējamo laikposmu, lai pēc iespējas mazāk traucētu iekšējā tirgus darbību.

    (18)

    Lai uzturētu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu, samazinātu riskus saistībā ar kolektīvo finansēšanu un nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš politika, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka projekti to platformās tiek atlasīti profesionālā, taisnīgā un pārredzamā veidā un ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tiek sniegti tādā pašā veidā.

    (19)

    Lai uzlabotu pakalpojumu saviem klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu spēt piedāvāt kolektīvās finansēšanas projektus atsevišķiem ieguldītājiem, pamatojoties uz vienu vai vairākiem konkrētiem parametriem vai riska rādītājiem, piemēram, uzņēmējdarbības veidu vai nozari vai kredītreitingu, par ko ieguldītājs ir iepriekš paziņojis kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam. Tomēr atļaujai, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāpiešķir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiesības sniegt individuālus vai kolektīvus aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu iespējas potenciāliem ieguldītājiem tiek piedāvātas neitrāli, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāmaksā vai jāpieņem nekāda atlīdzība, atlaide vai nemonetārs labums par ieguldītāju rīkojumu novirzīšanu konkrētam piedāvājumam savā platformā vai trešās personas platformā.

    (20)

    Uzņēmējdarbības modeļi, kuros izmanto automatizētus procesus, ar kuriem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs automātiski piešķir līdzekļus kolektīvās finansēšanas projektiem atbilstīgi ieguldītāja iepriekš noteiktiem parametriem un riska rādītājiem, t. s. automātiskie ieguldījumi, būtu jāuzskata par aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību.

    (21)

    Filtrēšanas rīku esība kolektīvās finansēšanas platformā, kas darbojas saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāuzskata par ieguldījumu konsultācijām, kā paredzēts Direktīvā 2014/65/ES, ja šie rīki sniedz klientiem informāciju neitrālā veidā, kas nav uzskatāms par ieteikumu. Šādiem rīkiem būtu jāietver tie, kas parāda rezultātus, pamatojoties uz kritērijiem, kuri saistīti ar tīri objektīvām produkta īpašībām. Objektīvas produkta īpašības kolektīvās finansēšanas platformas kontekstā varētu būt iepriekš noteikti projekta kritēriji, piemēram, ekonomikas nozare, izmantotais instruments un procentu likme vai riska kategorija, ja tiek atklāta pietiekama informācija par aprēķina metodi. Tāpat par objektīviem kritērijiem būtu jāuzskata arī finanšu pamatdati, kas aprēķināti bez jebkādas rīcības brīvības.

    (22)

    Šīs regulas mērķis ir atvieglot tiešus ieguldījumus un izvairīties no regulējuma arbitrāžas iespēju radīšanas finanšu starpniekiem, kas tiek regulēti ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar Savienības tiesību aktiem par aktīvu pārvaldītājiem. Tāpēc juridisko struktūru, tostarp īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas ir starpnieki starp kolektīvās finansēšanas projektu un ieguldītājiem, izmantošana būtu stingri jāreglamentē un jāatļauj tikai tad, ja tas ir pamatoti, ļaujot ieguldītājam iegūt līdzdalību, piemēram, nelikvīdā vai nedalāmā aktīvā, ja īpašam nolūkam dibināta sabiedrība emitē pārvedamus vērtspapīrus.

    (23)

    Lai pienācīgi pārvaldītu risku un novērstu jebkādu interešu konfliktu, ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt ieviestiem pārvaldības pasākumiem, kas nodrošina to efektīvu un piesardzīgu vadību. Fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par to vadību, vajadzētu būt ar labu reputāciju un pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāizveido procedūras, lai saņemtu un izskatītu klientu sūdzības.

    (24)

    Klienti ir pakļauti potenciāliem riskiem, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši operacionālajiem riskiem. Lai aizsargātu klientus pret šādiem riskiem, uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāattiecina prudenciālās prasības.

    (25)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāni, lai novērstu riskus, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības izbeigšanu. Šādos darbības nepārtrauktības plānos būtu jāiekļauj noteikumi par kritiski svarīgo funkciju veikšanu, kas atkarībā no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības modeļa varētu ietvert noteikumus par neatmaksāto aizdevumu apkalpošanas turpināšanu, paziņošanu klientam un aktīvu glabāšanas kārtības nodošanu.

    (26)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jādarbojas kā neitrāliem starpniekiem starp klientiem kolektīvās finansēšanas platformā. Lai novērstu interešu konfliktus, būtu jānosaka dažas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, to kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem un darbiniekiem un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas ar tiem cieši saistīta kontroles ziņā. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jo īpaši būtu jāliedz jebkāda līdzdalība kolektīvās finansēšanas piedāvājumos pašiem savās kolektīvās finansēšanas platformās. Lielākajiem kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem un darbiniekiem un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas ar tiem cieši saistīta kontroles ziņā, nebūtu jārīkojas kā projekta īpašniekiem attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti to kolektīvās finansēšanas platformā. Tomēr nevajadzētu aizliegt minētajiem lielākajiem kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem, darbiniekiem un fiziskajām vai juridiskajām personām darboties kā ieguldītājiem projektos, kas tiek piedāvāti to kolektīvās finansēšanas platformā, ar noteikumu, ka ir ieviesti piemēroti aizsardzības pasākumi pret interešu konfliktiem.

    (27)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu efektīvas un raitas sniegšanas interesēs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatļauj jebkuru operacionālo funkciju pilnībā vai daļēji uzticēt trešai personai ar noteikumu, ka šāds ārpakalpojums nemazina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles kvalitāti vai efektīvu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem joprojām vajadzētu būt pilnībā atbildīgiem par atbilstību šai regulai attiecībā uz darbībām, kuru veikšanai tiek izmantoti ārpakalpojumi.

    (28)

    Prasības attiecībā uz aktīvu glabāšanu ir būtiskas to ieguldītāju aizsardzībai, kuri saņem kolektīvās finansēšanas pakalpojumus. Pārvedami vērtspapīri vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļauti instrumenti, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā vai kurus var fiziski nogādāt glabātājam, būtu jāglabā pie kvalificēta glabātāja, kas ir saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai 2014/65/ES. Atkarībā no glabājamo aktīvu veida tie ir vai nu turami glabāšanā, tāpat kā pārvedami vērtspapīri, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā vai kurus var fiziski nogādāt, vai jāpārbauda to īpašumtiesības un jānodrošina uzskaite. Tādu pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu glabāšanu, kurus saskaņā ar valsts tiesību aktiem tikai reģistrē projekta īpašnieks vai tā aģents, piemēram, ieguldījumus biržā nekotētos uzņēmumos, vai kurus tur atsevišķi nošķirtā kontā, ko klients varētu atvērt tieši centrālā vērtspapīru depozitārijā, uzskata par līdzvērtīgu aktīvu glabāšanai, ko veic kvalificēti glabātāji.

    (29)

    Tā kā tikai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt maksājumu pakalpojumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366 (7), atļauja sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus nav pielīdzināma atļaujai sniegt arī maksājumu pakalpojumus. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka gadījumā, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz šādus maksājumu pakalpojumus saistībā ar saviem kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, tam ir jābūt arī maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kā definēts Direktīvā (ES) 2015/2366. Minētā prasība neskar vienības, kuras saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuras veic kādu no Direktīvas (ES) 2015/2366 3. pantā minētajām darbībām, un uz kurām attiecas arī Direktīvas (ES) 2015/2366 37. pantā noteiktā paziņošanas prasība. Lai nodrošinātu šādu darbību pienācīgu uzraudzību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāinformē kompetentās iestādes par to, vai tas ir iecerējis sniegt maksājumu pakalpojumus pats ar atbilstīgu atļauju vai arī šādiem pakalpojumiem tiks izmantoti atļauju saņēmušas trešās personas ārpakalpojumi.

    (30)

    Pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izaugsmei un raitai darbībai ir nepieciešams pietiekams šo pakalpojumu apjoms un sabiedrības uzticēšanās tiem. Tāpēc ir jānosaka vienotas, samērīgas un tieši piemērojamas prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc prasībām attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem būtu jāatvieglo šo pakalpojumu pārrobežu sniegšana, jāsamazina operacionālie riski un jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība un ieguldītāju aizsardzība.

    (31)

    Lai nodrošinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju efektīvu uzraudzību, tikai juridiskām personām, kuras faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību Savienībā, ieskaitot to, ka tām ir nepieciešamie resursi, vajadzētu spēt pieteikties atļaujas saņemšanai kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šo regulu.

    (32)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi var tikt pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kā uzsvērts Komisijas 2017. gada 26. jūnija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām. Tādēļ, paredzot nosacījumus atļaujas piešķiršanai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un tam, kā novērtēt labu reputāciju fiziskajām personām, kuras ir atbildīgas par to pārvaldību, kā arī nosakot, ka maksājumu pakalpojumus var sniegt tikai licencētas vienības, uz kurām attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas prasības, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Lai vēl vairāk nodrošinātu tirgus integritāti, novēršot riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un ņemot vērā to līdzekļu daudzumu, kurus var piesaistīt ar kolektīvās finansēšanas piedāvājuma starpniecību atbilstoši šai regulai, Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība un samērīgums noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus nodrošināt atbilstību valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (8) attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam minētās direktīvas nolūkā.

    (33)

    Lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem dotu iespēju darboties pāri robežām, nesastopoties ar atšķirīgiem noteikumiem, un tādējādi ieguldītājiem no dažādām dalībvalstīm atvieglotu projektu finansēšanu visā Savienībā, dalībvalstīm nebūtu atļaujams noteikt papildu prasības tiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu.

    (34)

    Atļaujas piešķiršanas procesam būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju par pakalpojumiem, ko potenciālie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir iecerējuši sniegt, tostarp par kolektīvās finansēšanas platformām, kuras tie ir iecerējuši vadīt, var novērtēt to pārvaldības kvalitāti un var novērtēt to iekšējo organizāciju un izveidotās procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

    (35)

    Lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga, vajadzētu būt iespējamam, ka vienībām, kuras ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/110/EK (9) vai Direktīvu 2013/36/ES, 2014/65/ES vai (ES) 2015/2366 un kuras ir iecerējušas sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, ir atļauja gan saskaņā ar vienu no minētajām direktīvām, gan saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā būtu jāpiemēro vienkāršota atļaujas saņemšanas procedūra, un kompetentajām iestādēm nebūtu jāpieprasa iesniegt dokumentus vai pierādījumus, kas jau ir to rīcībā.

    (36)

    Lai ieguldītājiem uzlabotu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas pārredzamību, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (10) (EVTI), būtu jāizveido publisks un atjaunināts reģistrs par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu. Minētajā reģistrā vajadzētu būt informācijai par visām kolektīvās finansēšanas platformām, kas saskaņā ar šo regulu darbojas Savienībā.

    (37)

    Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vairs nepilda nosacījumus, ar kuriem bija piešķirta šajā regulā paredzētā atļauja, tā būtu jāatsauc. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarām atsaukt šajā regulā paredzēto atļauju gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, ir zaudējuši atļauju, kas ļauj sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 vai ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas ir arī maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vai tā vadītāji, darbinieki vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, ir pārkāpuši valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849.

    (38)

    Lai saviem klientiem sniegtu plašu pakalpojumu klāstu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, kas ir saņēmis atļauju saskaņā ar šo regulu, būtu jāļauj iesaistīties darbībās, kuras nav kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana, uz ko attiecas šajā regulā paredzētā atļauja.

    (39)

    Lai būtu skaidra izpratne par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu un riskiem, izmaksām un maksām, kas saistīti ar šādiem pakalpojumiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz klientiem informācija, kas ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

    (40)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, būtu visiem klientiem jādara pieejama konkrēta būtiska informācija, piemēram, aizdevumu saistību neizpildes rādītāji.

    (41)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas kolektīvās finansēšanas projektiem piemēro kredītspējas novērtējumus vai ierosina noteikt kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas, būtu jāatklāj savas metodikas galvenie elementi. Prasības attiecībā uz kredītspējas novērtējuma aprēķināšanas vai cenas vai procentu likmes noteikšanas metožu atklāšanu nebūtu jāiztulko tā, ka tās prasa atklāt sensitīvu uzņēmējdarbības informāciju vai kavē inovāciju.

    (42)

    Lai nodrošinātu pienācīgu ieguldītāju aizsardzību dažādām ieguldītāju kategorijām, kas piedalās kolektīvās finansēšanas projektos, vienlaikus veicinot ieguldījumu plūsmas, šī regula nošķir pieredzējušus un nepieredzējušus ieguldītājus un ievieš dažādus ieguldītāju aizsardzības pasākumu līmeņus, kas ir piemēroti katrai no minētajām kategorijām. Nošķīrums starp pieredzējušiem un nepieredzējušiem ieguldītājiem būtu jābalsta uz Direktīvā 2014/65/ES noteikto atšķirību starp profesionāliem klientiem un privātajiem klientiem. Tomēr minētajā nošķīrumā būtu jāņem vērā arī kolektīvās finansēšanas tirgus iezīmes. Proti, šajā regulā nošķirot pieredzējušus un nepieredzējušus ieguldītājus, būtu jāņem vērā arī potenciālo ieguldītāju pieredze kolektīvajā finansēšanā un zināšanas par to, kas būtu atkārtoti jānovērtē ik pēc diviem gadiem.

    (43)

    Finanšu produkti, ko tirgo kolektīvās finansēšanas platformās, nav tādi paši kā tradicionālie ieguldījumu produkti vai uzkrājumu produkti un nebūtu jātirgo kā tādi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji izprot ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem saistītā riska līmeni, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju iesaistes zināšanu pārbaude, lai noskaidrotu viņu izpratni par šādiem ieguldījumiem. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu nepārprotami jābrīdina potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji, kam nav pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi viņiem varētu būt nepiemēroti.

    (44)

    Ņemot vērā to, ka pieredzējuši ieguldītāji pēc definīcijas apzinās riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem kolektīvās finansēšanas projektos, viņiem nav lietderīgi piemērot iesaistes zināšanu pārbaudi. Tāpat kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam izdot brīdinājumus par risku pieredzējušiem ieguldītājiem.

    (45)

    Lai nodrošinātu, ka nepieredzējušie ieguldītāji ir izlasījuši un sapratuši nepārprotamus brīdinājumus par risku, ko tiem izdevis kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, viņiem būtu nepārprotami jāapliecina riski, ko viņi uzņemas, ieguldot kolektīvās finansēšanas projektā. Lai uzturētu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni un ņemot vērā to, ka šādas apliecināšanas trūkums norāda uz iespējamu izpratnes trūkumu par iespējamajiem riskiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieņem ieguldījumi tikai no tādiem nepieredzējušiem ieguldītājiem, kuri ir nepārprotami apliecinājuši, ka ir saņēmuši un sapratuši minētos brīdinājumus.

    (46)

    Ņemot vērā risku, kas saistīts ar kolektīvās finansēšanas projektiem, nepieredzējušiem ieguldītājiem būtu jāizvairās no pārmērīgas iesaistīšanās tajos. Pastāv nozīmīgs risks zaudēt lielas sākotnēji ieguldītās summas daļas vai pat zaudēt to visu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt maksimālo summu, ko nepieredzējuši ieguldītāji var ieguldīt atsevišķā projektā bez papildu aizsargpasākumiem. Turpretim pieredzējušiem ieguldītājiem, kuriem ir vajadzīgā pieredze, zināšanas vai finansiālās spējas, vai to apvienojums, šāda maksimālā summa nebūtu jāpiemēro.

    (47)

    Lai stiprinātu nepieredzējušu ieguldītāju aizsardzību, ir jāparedz noteikumi par pārdomu periodu, kurā potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs var atsaukt piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību konkrētā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, nenorādot iemeslu un bez sankcijām. Tas ir nepieciešams, lai novērstu situāciju, kad potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs, pieņemot kolektīvās finansēšanas piedāvājumu, līdz ar to pieņem arī piedāvājumu noslēgt juridiski saistošu līgumu bez jebkādas atsaukšanas iespējas pienācīgā laikposmā. Pārdomu periods nav nepieciešams, ja potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs var izteikt ieinteresētību konkrētā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, nesaistot sevi ar līgumu, izņemot gadījumus, kad šāds piedāvājums ieguldīt vai šāda ieinteresētība tiek izteikti brīdī, kas ir tuvu plānotajam piedāvājuma beigu datumam vai finansēšanas mērķa sasniegšanas datumam. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka pirms pārdomu perioda iztecēšanas no ieguldītāja netiek iekasēta vai projekta īpašniekam netiek pārskaitīta nauda.

    (48)

    Ņemot vērā iespējamo ietekmi, kas tiesībām pārdomu perioda laikā atsaukt piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību var būt uz izmaksām, ko rada kapitāla piesaistīšana kolektīvās finansēšanas platformās, Komisijai savā ziņojumā, kas tai jāsniedz saskaņā ar šo regulu, būtu jāizvērtē, vai pārdomu periods būtu jāsaīsina, lai nodrošinātu efektīvāku kapitāla piesaistīšanas procesu, nekaitējot ieguldītāju aizsardzībai.

    (49)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (11) attiecas uz prasījumiem, kas ceļas no ieguldījumu brokeru sabiedrības nespējas atmaksāt ieguldītājiem pienākošos vai ieguldītājiem piederošo naudu, kas tiek turēta to vārdā saistībā ar ieguldījumu darījumiem, vai no tās nespējas atmaksāt ieguldītājiem jebkādus tiem piederošus instrumentus, kas to vārdā tiek turēti, pārzināti vai pārvaldīti saistībā ar ieguldījumu darījumiem. Ņemot vērā to, ka tādu aktīvu glabāšana, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kurus sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi atļauju arī saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, neietver ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta nozīmē, nepieredzējuši ieguldītāji ieguldījumu pamatinformācijas lapā būtu jāinformē par to, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmas aizsardzība neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem, kas iegādāti kolektīvās finansēšanas platformā. Turklāt šāda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegtie kolektīvās finansēšanas pakalpojumi nebūtu jāuzskata par noguldījumu pieņemšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (12) 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta nozīmē.

    (50)

    Šī regula nosaka saturu ieguldījumu pamatinformācijas lapai, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizsniedz potenciālajiem ieguldītājiem par katru kolektīvās finansēšanas piedāvājumu, lai tiem dotu iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu. Ieguldījumu pamatinformācijas lapai potenciālie ieguldītāji būtu jābrīdina, ka ieguldījumu vide, kurā viņi ir iesaistījušies, rada riskus, kurus nesedz ne noguldījumu garantiju sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, ne ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK.

    (51)

    Ieguldījumu pamatinformācijas lapai būtu jāatspoguļo aizdevumos balstītas un ieguldījumos balstītas kolektīvās finansēšanas īpašās iezīmes. Šim nolūkam būtu vajadzīgi konkrēti un relevanti rādītāji. Ieguldījumu pamatinformācijas lapā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī specifiskās īpašības un riski, kas saistīti ar projekta īpašniekiem, un būtu jākoncentrējas uz būtisko informāciju par projekta īpašniekiem, ieguldītāju tiesībām un maksām un pārvedamo vērtspapīru, kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļauto instrumentu un piedāvāto aizdevuma veidu. Ieguldījumu pamatinformācijas lapa būtu jāsastāda projektu īpašniekiem, jo projektu īpašniekiem ir vislabākās iespējas sniegt informāciju, ko tajā nepieciešams iekļaut. Tomēr, tā kā par ieguldījumu pamatinformācijas lapas nodrošināšanu potenciālajiem ieguldītājiem atbildīgi ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, tieši kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka ieguldījumu pamatinformācijas lapa ir skaidra, pareiza un pilnīga.

    (52)

    Būtu jāļauj kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem sniegt vairāk informācijas, nekā prasīts projekta īpašnieka sagatavotajā ieguldījumu pamatinformācijas lapā. Tomēr šādai informācijai vajadzētu būt papildinošai un būtu jāatbilst pārējai informācijai, kas sniegta ieguldījumu pamatinformācijas lapā.

    (53)

    Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ieguldījumu pamatinformācijas lapā konstatē izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti, kas varētu būtiski ietekmēt gaidāmo peļņu no ieguldījuma, minētajam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu tūlīt jāpaziņo par šādu izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti projekta īpašniekam, kuram šī informācija būtu jāpapildina vai jāizlabo. Ja šāds papildinājums vai labojums netiek veikts, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu ar dažiem nosacījumiem jāaptur vai pat jāatceļ kolektīvās finansēšanas piedāvājums.

    (54)

    Lai jaunuzņēmumiem un MVU nodrošinātu netraucētu un ātru piekļuvi kapitāla tirgiem, samazinātu to finansēšanas izmaksas un izvairītos no kavējumiem un izmaksām kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, nevajadzētu būt prasībai, ka ieguldījumu pamatinformācijas lapa jāapstiprina kompetentajai iestādei.

    (55)

    Ja tas ir atļauts valsts tiesību aktos, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu spēt pārvest īpašumtiesības uz kapitāldaļām ieguldījumos balstītā kolektīvās finansēšanas projektā, aktualizējot savu informācijas sistēmu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam pārredzamības un informācijas plūsmas interesēs vajadzētu spēt ļaut klientiem, kuri ir veikuši ieguldījumus ar tā kolektīvās finansēšanas platformas starpniecību, platformas ziņojumdēlī reklamēt savu ieinteresētību pirkt vai pārdot aizdevumus, pārvedamus vērtspapīrus vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautus instrumentus, kas sākotnēji tika piedāvāti minētajā kolektīvās finansēšanas platformā, ar noteikumu, ka ziņojumdēlī netiek apvienotas vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saistībā ar šādām reklāmām. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja nodrošinātajam ziņojumdēlim nevajadzētu būt iekšējai sapārošanas sistēmai, kas uz daudzpusēja pamata izpilda klientu rīkojumus, ja vien attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam nav arī atsevišķas atļaujas kā ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu vai kā regulētam tirgum saskaņā ar minētās direktīvas 44. pantu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam nav šādas atļaujas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, būtu skaidri jāinformē ieguldītāji, ka tie nepieņem rīkojumu saņemšanu līgumu pirkšanas vai pārdošanas nolūkos saistībā ar ieguldījumiem, kas sākotnēji veikti kolektīvās finansēšanas platformā, ka jebkāda pirkšanas un pārdošanas darbība to kolektīvās finansēšanas platformā ir ieguldītāja ziņā un uz viņa atbildību un ka tie neuztur tirdzniecības vietu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

    (56)

    Lai veicinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu dokumentāciju par saziņu ar klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā visa attiecīgā uzskaite saistībā ar viņu pakalpojumiem un darījumiem.

    (57)

    Lai nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu attieksmi pret klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri savus pakalpojumus reklamē ar tirgvedības paziņojumiem, būtu jāsniedz informācija, kas ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

    (58)

    Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas visā Savienībā, un lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi tirgum, valstu tiesību akti, normatīvie un administratīvie akti, kas konkrēti reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumus un kas piemērojami dalībvalstīs, kā arī to kopsavilkumi būtu jāpublicē elektroniski tādā valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā. Šajā nolūkā EVTI un kompetentajām iestādēm būtu pastāvīgi jāatjaunina to tīmekļa vietnes.

    (59)

    Lai veidotu labāku izpratni par regulējuma atšķirību apmēru starp dalībvalstīm attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas tirgvedības paziņojumiem, kompetentajām iestādēm katru gadu būtu jāsniedz EVTI detalizēts ziņojums par savām izpildes darbībām minētajā jomā.

    (60)

    Lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un administratīvā sloga kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā, uz tirgvedības paziņojumiem nebūtu jāattiecina tulkošanas prasības, ja tos sniedz vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā tirgvedības paziņojumi tiek izplatīti, vai valodā, ko akceptē minētās dalībvalsts kompetentās iestādes.

    (61)

    Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības un atļauju piešķiršanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākumi un funkcijas, kas, ievērojot šo regulu, jāveic kompetentajām iestādēm. Lai veicinātu efektīvu pārrobežu administratīvo sadarbību, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās vienots kontaktpunkts, kas pārvaldītu saziņu ar EVTI un kompetentajām iestādēm visā Savienībā.

    (62)

    Tā kā efektīvi kompetento iestāžu instrumenti, pilnvaras un resursi garantē uzraudzības efektivitāti, šajā regulā būtu jāparedz minimālais uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kas jāuztic kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja tā noteikts valsts tiesību aktos, minētās pilnvaras būtu jāīsteno, iesniedzot pieteikumu kompetentajās tiesu iestādēs. Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, EVTI un kompetentajām iestādēm būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

    (63)

    Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, kompetentajām iestādēm ir jāspēj piekļūt arī telpām, kas nav fizisku personu privātās dzīvesvietas, lai konfiscētu dokumentus. Piekļuve tādām telpām ir nepieciešama, kad ir radušās pamatotas aizdomas par to, ka pastāv dokumenti un citi dati, kas saistīti ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu un kas varētu būt būtiski, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga tad, ja fiziska vai juridiska persona, kurai jau ir izdarīts informācijas sniegšanas pieprasījums, to nav izpildījusi vai ja ir pamats uzskatīt, ka, ja pieprasījums tiktu izdarīts, to neizpildītu vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietoti, manipulēti vai iznīcināti.

    (64)

    Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par šīs regulas pārkāpumiem tiek piemēroti pienācīgi administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi. Minētajiem sodiem un pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja dalībvalstīs un preventīva ietekme. Šai regulai nebūtu jāierobežo dalībvalstu spēja paredzēt lielākus administratīvos sodus.

    (65)

    Lai nodrošinātu to, ka kompetento iestāžu lēmumiem par administratīvo sodu uzlikšanu vai citiem veiktajiem administratīvajiem pasākumiem ir preventīva ietekme uz sabiedrību kopumā, tie būtu jāpublicē, ja vien kompetentā iestāde neuzskata par nepieciešamu tos publicēt anonīmi, atlikt publicēšanu vai nepublicēt vispār.

    (66)

    Lai gan dalībvalstis var paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem attiecībā uz vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa, lai dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem attiecībā uz tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai par šīs regulas pārkāpumiem tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja šīs regulas piemērošanas nolūkos laikus sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piekļūt informācijai un apmainīties ar to, tostarp pēc attiecīgu pārkāpumu nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanas nolūkam.

    (67)

    Tā kā ieguldījumu pamatinformācijas lapu ir paredzēts pielāgot kolektīvās finansēšanas piedāvājuma īpatnībām un ieguldītāju informēšanas vajadzībām, kolektīvās finansēšanas piedāvājumi saskaņā ar šo regulu būtu jāatbrīvo no pienākuma publicēt prospektu atbilstīgi Regulai (ES) 2017/1129 un minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

    (68)

    Trauksmes cēlēji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas tām palīdz konstatēt šīs regulas pārkāpumus un uzlikt sodus. Tādēļ šai regulai būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti adekvāti pasākumi, lai trauksmes cēlējiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai pasargātu tos no atriebības. Tas būtu jādara, grozot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (13), lai to padarītu piemērojamu šīs regulas pārkāpumiem.

    (69)

    Lai precizētu šajā regulā izklāstītās prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

    (70)

    Lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, tostarp ieguldītāju un patērētāju pienācīgu aizsardzību visā Savienībā, būtu jāizstrādā tehniskie standarti. EVTI un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (15) (EBI), kā struktūrām, kuru rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt tādu Komisijai iesniedzamu regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli.

    (71)

    Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI un EBI izstrādātus regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, sūdzību izskatīšanu, interešu konfliktiem, atļauju darboties kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, informāciju klientiem, saistību neizpildes rādītāju publiskošanu, iesaistīšanās zināšanu pārbaudi un zaudējumu segšanas spējas simulāciju, ieguldījumu pamatinformācijas lapu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai minētie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    (72)

    Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju ziņojumiem, valsts noteikumu par tirgvedības prasībām publicēšanu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm un ar EVTI. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

    (73)

    Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (16), un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (17).

    (74)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērst tā tiesiskā regulējuma sadrumstalotību, kas piemērojams kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus uzlabojot ieguldītāju aizsardzību, kā arī tirgus efektivitāti un veicinot KTS izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

    (75)

    Šīs regulas piemērošanas datums būtu jāatliek, lai to pieskaņotu datumam, kurā piemēro valstu noteikumus, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1504 (18), ar kuru kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, atbrīvo no Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas.

    (76)

    Juridiskās noteiktības labad un ņemot vērā valstu noteikumu aizstāšanu ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu veidiem, kas tagad ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, ir lietderīgi izveidot pārejas režīmu, kurš personām, kas sniedz šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti pirms šīs regulas, ļauj pielāgot savu uzņēmējdarbību šai regulai un dod pietiekamu laiku, lai pieteiktos tajā paredzētās atļaujas saņemšanai. Tādēļ šādām personām vajadzētu spēt turpināt sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem līdz 2022. gada 10. novembrim. Šajā pārejas periodā dalībvalstis var ieviest īpašas procedūras, lai juridiskajām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saņēmušas atļauju sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, dotu iespēju pārveidot savas valsts atļaujas par šajā regulā paredzētajām atļaujām, ar noteikumu, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

    (77)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz 2022. gada 10. novembrim nav saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu, pēc minētā datuma nevajadzētu izdot jaunus kolektīvās finansēšanas piedāvājumus. Lai izvairītos no situācijas, kad mērķa kapitāla piesaistīšana saistībā ar konkrētu kolektīvās finansēšanas projektu nav pabeigta līdz 2022. gada 10. novembrim, uzaicinājumi uz finansēšanu būtu jāslēdz līdz minētajam datumam. Tomēr pēc 2022. gada 10. novembra spēkā esošo līgumu apkalpošanu, tostarp debitoru parādu iekasēšanu un nodošanu, aktīvu glabāšanas pakalpojumu sniegšanu vai korporatīvo darbību apstrādi, var turpināt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

    (78)

    Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un tiek ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

    (79)

    Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    1. pants

    Priekšmets, darbības joma un izņēmumi

    1.   Šī regula nosaka vienotas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju organizācijai, atļauju piešķiršanai un uzraudzībai, kolektīvās finansēšanas platformu darbībai, kā arī pārredzamībai un tirgvedības paziņojumiem saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā.

    2.   Šo regulu nepiemēro:

    a)

    kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti projektu īpašniekiem, kuri ir patērētāji, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) punktā;

    b)

    citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā definētajiem pakalpojumiem un ko sniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

    c)

    kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem ar atlīdzību, kura pārsniedz 5 000 000 EUR un kura jāaprēķina par 12 mēnešu laikposmu kā summa no:

    i)

    kopējās atlīdzības par konkrēta projekta īpašnieka pārvedamu vērtspapīru un kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu, kā definēts šīs regulas 2. panta 1. punkta m) un n) apakšpunktā, piedāvājumiem un summām, ko tas kolektīvās finansēšanas platformā piesaistījis, izmantojot aizdevumus; un

    ii)

    kopējās atlīdzības par pārvedamu vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, ko šā apakšpunkta i) punktā minētais projekta īpašnieks veicis kā piedāvātājs, ievērojot Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 3. punktā vai 3. panta 2. punktā paredzēto atkāpi.

    3.   Ja vien kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, projekta īpašnieks vai ieguldītājs nav saņēmis atļauju darboties kā kredītiestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, dalībvalstis nepiemēro valsts prasības, ar ko īsteno minētās direktīvas 9. panta 1. punktu, un nodrošina, ka valsts tiesību aktos nav prasīta kredītiestādes atļauja vai jebkāda cita individuāla atļauja, atkāpe vai atbrīvojums saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu šādās situācijās:

    a)

    projektu īpašniekiem, kas attiecībā uz aizdevumiem, kuru piešķiršanu atvieglojis kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pieņem līdzekļus no ieguldītājiem; vai

    b)

    ieguldītājiem, kas projektu īpašniekiem piešķir aizdevumus, kuru piešķiršanu atvieglo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs.

    2. pants

    Definīcijas

    1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “kolektīvās finansēšanas pakalpojums” ir ieguldītāju un projektu īpašnieku uzņēmējdarbības finansēšanas interešu sapārošana kolektīvās finansēšanas platformā, un to veido jebkura no šādām darbībām:

    i)

    aizdevumu piešķiršanas atvieglošana;

    ii)

    projektu īpašnieku vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētu pārvedamu vērtspapīru un kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu izvietošana, neuzņemoties stingri noteiktas saistības, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 7) punktā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana, kā minēts tās pašas iedaļas 1) punktā, attiecībā uz minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem;

    b)

    “aizdevums” ir līgums, ar ko ieguldītājs projekta īpašniekam uz nolīgtu laikposmu dara pieejamu nolīgtu naudas summu un ar ko projekta īpašnieks uzņemas beznosacījumu saistības šo summu kopā ar uzkrātajiem procentiem atmaksāt ieguldītājam saskaņā ar periodisku atmaksas grafiku;

    c)

    “aizdevumu portfeļa individuāla pārvaldība” ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekš noteiktas tā ieguldītāja līdzekļu summas, kas ir sākotnējais aizdevējs, piešķiršana vienam vai vairākiem kolektīvās finansēšanas projektiem savā kolektīvās finansēšanas platformā saskaņā ar individuālu pilnvarojumu, ko diskrecionāri piešķīris katrs ieguldītājs atsevišķi;

    d)

    “kolektīvās finansēšanas platforma” ir publiski pieejama internetā bāzēta informācijas sistēma, ko vada vai pārvalda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs;

    e)

    “kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir juridiska persona, kas sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus;

    f)

    “kolektīvās finansēšanas piedāvājums” ir jebkura veida un ar jebkuriem līdzekļiem izdarīts kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja paziņojums, ar ko sniedz pietiekamu informāciju par piedāvājuma noteikumiem un piedāvāto kolektīvās finansēšanas projektu, lai ieguldītājs varētu lemt par ieguldīšanu minētajā kolektīvās finansēšanas projektā;

    g)

    “klients” ir jebkurš potenciāls vai faktisks ieguldītājs vai projekta īpašnieks, kam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz vai ir iecerējis sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus;

    h)

    “projekta īpašnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas meklē finansējumu kolektīvās finansēšanas platformā;

    i)

    “ieguldītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas kolektīvās finansēšanas platformā piešķir aizdevumus vai iegādājas pārvedamus vērtspapīrus vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautus instrumentus;

    j)

    “pieredzējis ieguldītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir profesionāls klients, pamatojoties uz Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja apstiprinājums, ka to var uzskatīt par pieredzējušu ieguldītāju saskaņā ar šīs regulas II pielikumā noteiktajiem kritērijiem un procedūru;

    k)

    “nepieredzējis ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas nav pieredzējis ieguldītājs;

    l)

    “kolektīvās finansēšanas projekts” ir uzņēmējdarbība vai uzņēmējdarbības, kurām projekta īpašnieks meklē finansējumu ar kolektīvās finansēšanas piedāvājumu;

    m)

    “pārvedami vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā;

    n)

    “kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļauti instrumenti” attiecībā uz katru dalībvalsti ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas, uz kurām neattiecas ierobežojumi, kas faktiski nepieļautu to nodošanu, tostarp ierobežojumi attiecībā uz veidu, kādā šīs kapitāldaļas tiek piedāvātas vai reklamētas sabiedrībai;

    o)

    “tirgvedības paziņojumi” ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja jebkura informācija vai paziņojums potenciālam ieguldītājam vai potenciālam projekta īpašniekam par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem, izņemot informāciju, kas sniedzama ieguldītājiem saskaņā ar šo regulu;

    p)

    “pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kas ļauj uzglabāt informāciju tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei, un tādu laikposmu, kurš atbilst informācijas mērķiem, un kas ļauj neizmainītā veidā reproducēt uzglabāto informāciju;

    q)

    “īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” jeb “ĪNDS” ir vienība, kas izveidota vienīgi nolūkā vai kuras vienīgais mērķis ir veikt vērtspapīrošanu Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (19) 1. panta 2) punkta nozīmē;

    r)

    “kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 29. pantu.

    2.   Neskarot iespēju, ka uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļām attiecas pārvedamu vērtspapīru definīcija 1. punkta m) apakšpunktā, kompetentās iestādes, kas piešķīrušas atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, šīs regulas nolūkos var atļaut izmantot šādas kapitāldaļas ar noteikumu, ka tās atbilst nosacījumiem attiecībā uz 1. punkta n) apakšpunktā definētajiem kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem.

    3.   Kompetentās iestādes ik gadu informē EVTI par sabiedrību ar ierobežotu atbildību veidiem un to kapitāldaļām, kas tiek piedāvātas un kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, norādot atsauces uz piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

    EVTI pirmajā daļā minēto informāciju bez liekas kavēšanās dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē.

    4.   Pirmos divus šīs regulas piemērošanas gadus EVTI ik gadu ievāc ieguldījumu pamatinformācijas lapas, ko sastādījuši projektu īpašnieki, kas ir emitējuši kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautus instrumentus. EVTI salīdzina I pielikuma F daļas b) un c) punktā minēto informāciju, kas sniegta ieguldījumu pamatinformācijas lapās, ar informāciju, ko dalībvalstis ir sniegušas saskaņā ar šā panta 3. punktu. EVTI šo salīdzinājumu iesniedz Komisijai, kas to iekļauj 45. pantā minētajā ziņojumā.

    II NODAĻA

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju organizatoriskās un operacionālās prasības

    3. pants

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumus sniedz tikai juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurām ir piešķirta atļauja kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 12. pantu.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu labākajām interesēm.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nemaksā un nepieņem nekādu atlīdzību, atlaidi vai nemonetāru labumu par ieguldītāju rīkojumu novirzīšanu konkrētam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam savā kolektīvās finansēšanas platformā vai konkrētam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam trešās personas kolektīvās finansēšanas platformā.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji individuālajiem ieguldītājiem var piedāvāt konkrētus kolektīvās finansēšanas projektus, kas atbilst vienam vai vairākiem konkrētiem parametriem vai riska rādītājiem, kurus ieguldītājs ir izvēlējies. Ja ieguldītājs vēlas veikt ieguldījumu piedāvātajos kolektīvās finansēšanas projektos, ieguldītājs izskata katru atsevišķo kolektīvās finansēšanas piedāvājumu un nepārprotami pieņem ieguldījumu lēmumu par katru atsevišķo kolektīvās finansēšanas piedāvājumu.

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, to dara, ievērojot ieguldītāju norādītos parametrus, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai šiem ieguldītājiem nodrošinātu vislabāko iespējamo rezultātu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ieguldītājus informē par lēmumu pieņemšanas procesu saņemtā diskrecionārā pilnvarojuma izpildei.

    5.   Atkāpjoties no 4. punkta pirmās daļas, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, savu ieguldītāju vārdā var rīkoties pēc saviem ieskatiem saskaņā ar nolīgtajiem parametriem, neprasot ieguldītājiem izskatīt katru atsevišķo kolektīvās finansēšanas piedāvājumu un pieņemt ieguldījumu lēmumu par katru atsevišķo kolektīvās finansēšanas piedāvājumu.

    6.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai izmanto īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, ar šādas īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības starpniecību piedāvā tikai vienu nelikvīdu vai nedalāmu aktīvu. Šo prasību pēc caurskatāmības principa piemēro pamatā esošajam nelikvīdajam vai nedalāmajam aktīvam, kuru tur finanšu vai juridiskās struktūras, kas pilnībā vai daļēji pieder īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai vai ko tā kontrolē. Lēmumu veikt darījumu ar minēto pamatā esošo aktīvu pieņem tikai ieguldītāji.

    4. pants

    Efektīva un piesardzīga pārvaldība

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra nosaka un pārrauga tādu atbilstošu politiku un procedūru īstenošanu, ar kurām tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga pārvaldība, tostarp pienākumu nodalīšana, darbības nepārtrauktība un interešu konfliktu novēršana, tādā veidā, kas veicina tirgus integritāti un tā klientu intereses.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra izveido piemērotas sistēmas un kontroles un pārrauga to īstenošanu, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar aizdevumiem, kurus nodrošina ar kolektīvās finansēšanas platformas starpniecību.

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, nodrošina, ka tam ir ieviestas pienācīgas sistēmas un kontroles risku pārvaldībai un finanšu modelēšanai minētajai pakalpojumu sniegšanai un ka tas izpilda 6. panta 1.–3. punktā noteiktās prasības.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra vismaz reizi divos gados, ņemot vērā sniegto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību, pārskata 12. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētos prudenciālos aizsardzības pasākumus un 12. panta 2. punkta j) apakšpunktā minēto darbības nepārtrauktības plānu.

    4.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nosaka kolektīvās finansēšanas piedāvājuma cenu, tas:

    a)

    veic kolektīvās finansēšanas projekta vai projekta īpašnieka kredītriska pamatotu novērtēšanu pirms kolektīvās finansēšanas piedāvājuma izteikšanas, tostarp ņemot vērā risku, ka projekta īpašnieks aizdevuma, obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīru gadījumā līdz termiņa beigām neveiks vienu vai vairākas atmaksas;

    b)

    šā punkta a) apakšpunktā minēto kredītriska novērtējumu balsta uz pietiekamu informāciju, tostarp uz:

    i)

    revidētiem pārskatiem par pēdējiem diviem finanšu gadiem, ja tādi ir pieejami;

    ii)

    informāciju, kura tam ir zināma laikā, kad tiek veikta kredītriska novērtēšana;

    iii)

    informāciju, kura attiecīgā gadījumā ir iegūta no projekta īpašnieka; un

    iv)

    informāciju, kura ļauj kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam veikt pamatotu kredītriska novērtēšanu;

    c)

    nosaka, īsteno un uztur skaidras un efektīvas politikas un procedūras, lai varētu veikt kredītriska novērtēšanu, un publisko minētās politikas un procedūras;

    d)

    nodrošina, ka cena ir taisnīga un atbilstīga, tostarp gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas nosaka aizdevumu cenu, atvieglo aizdevēja izstāšanos pirms aizdevuma termiņa beigām;

    e)

    veic katra aizdevuma vērtēšanu vismaz šādos apstākļos:

    i)

    aizdevuma iniciēšanas brīdī;

    ii)

    gadījumā, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka projekta īpašnieks, visticamāk, nespēs izpildīt savas saistības pilnībā atmaksāt aizdevumu, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nerealizēs nekādu attiecīgu nodrošinājumu vai neveiks citus pasākumus ar līdzīgu ietekmi;

    iii)

    pēc saistību neizpildes; un

    iv)

    ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs atvieglo aizdevēja izstāšanos pirms aizdevuma termiņa beigām;

    f)

    ir ieviesis un izmanto riska pārvaldības sistēmu, kas izstrādāta, lai panāktu šā punkta a)–e) apakšpunktā izklāstīto prasību izpildi;

    g)

    par katru atviegloto kolektīvās finansēšanas piedāvājumu veic uzskaiti, kas ir pietiekama, lai pierādītu, ka:

    i)

    vajadzības gadījumā un saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu tika veikta kredītriska novērtēšana; un

    ii)

    kolektīvās finansēšanas piedāvājuma cena saskaņā ar riska pārvaldības sistēmu ir bijusi taisnīga un atbilstīga.

    5. pants

    Uzticamības pārbaudes prasības

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic vismaz minimālu uzticamības pārbaudi attiecībā uz projektu īpašniekiem, kuri piedāvā finansēt savus projektus kāda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja finansēšanas platformā.

    2.   Šā panta 1. punktā minētā minimālā uzticamības pārbaude ietver visu turpmāk minēto pierādījumu iegūšanu:

    a)

    par to, ka projekta īpašniekam nav kriminālas sodāmības par valsts tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem tādās jomās kā komerctiesības, maksātnespējas tiesības, finanšu pakalpojumu tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesības, krāpniecības apkarošanas tiesības vai profesionālās atbildības saistības;

    b)

    par to, ka projekta īpašnieks neveic uzņēmējdarbību jurisdikcijā, kas nesadarbojas, kā atzīts ar attiecīgo Savienības politiku, vai augsta riska trešā valstī saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu.

    6. pants

    Aizdevumu portfeļa individuāla pārvaldība

    1.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, ieguldītājs dod pilnvarojumu, precizējot parametrus pakalpojuma sniegšanai, kas ietver vismaz divus no turpmāk minētajiem kritērijiem, kuriem būs jāatbilst katram portfelī esošam aizdevumam:

    a)

    minimālā un maksimālā procentu likme, kas maksājama par jebkuru aizdevumu, kuru atvieglo ieguldītājam;

    b)

    minimālais un maksimālais termiņš jebkuram aizdevumam, kuru atvieglo ieguldītājam;

    c)

    jebkādu aizdevumiem piemērojamo riska kategoriju spektrs un sadalījums; un

    d)

    ja tiek piedāvāta gada mērķa likme peļņai no ieguldījuma, iespējamība, ka izvēlētie aizdevumi ar pamatotu ticamību ļaus ieguldītājam sasniegt attiecīgo mērķa likmi.

    2.   Lai izpildītu 1. punktu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ievieš stabilus iekšējos procesus un metodes un izmanto attiecīgus datus. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs var izmantot pats savus datus vai datus, kas iegūti no trešām personām.

    Pamatojoties uz pareiziem un precīzi definētiem kritērijiem un ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt aizdevumu darbības rezultātus, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs novērtē:

    a)

    ieguldītāja portfelim izvēlēto atsevišķo kolektīvās finansēšanas projektu kredītrisku;

    b)

    kredītrisku ieguldītāja portfeļa līmenī; un

    c)

    ieguldītāja portfelim izvēlēto projektu īpašnieku kredītrisku, pārbaudot, kādas ir izredzes, ka projektu īpašnieki izpildīs savas aizdevuma saistības.

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ieguldītājam arī sniedz aprakstu par metodi, kas izmantota otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem novērtējumiem.

    3.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, tas veic uzskaiti par piešķirto pilnvarojumu un par katru aizdevumu atsevišķā portfelī. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs uzskaiti par pilnvarojumu un par katru aizdevumu glabā vismaz trīs gadus pēc tā termiņa beigu datuma pastāvīgā informācijas nesējā.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi un pēc ieguldītāja pieprasījuma ar elektroniskiem līdzekļiem sniedz vismaz šādu informāciju par katru atsevišķo portfeli:

    a)

    saraksts ar atsevišķiem aizdevumiem, kuri veido portfeli;

    b)

    vidējā svērtā gada procentu likme aizdevumiem portfelī;

    c)

    aizdevumu sadalījums pa riska kategorijām, procentos un absolūtos skaitļos;

    d)

    par katru aizdevumu, kas veido portfeli, – pamatinformācija, tostarp vismaz procentu likme vai cita kompensācija ieguldītājam, termiņš, riska kategorija, pamatsummas atmaksas un procentu maksājumu grafiks un tas, vai projekta īpašnieks ievēro minēto periodisko atmaksas grafiku;

    e)

    par katru aizdevumu, kas veido portfeli, – riska mazināšanas pasākumi, tostarp nodrošinājuma sniedzēji vai garantijas devēji, vai citi garantiju veidi;

    f)

    visi gadījumi pēdējo piecu gadu laikā, kad projekta īpašnieks nav izpildījis kredītlīgumu saistības;

    g)

    jebkādas maksas, ko saistībā ar aizdevumu ir samaksājis ieguldītājs, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai projekta īpašnieks;

    h)

    ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir veicis attiecīgā aizdevuma vērtēšanu:

    i)

    visnesenākais vērtējums;

    ii)

    vērtēšanas datums;

    iii)

    paskaidrojums par to, kāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vērtēšanu ir veicis; un

    iv)

    patiess ticamās faktiskās peļņas apraksts, ņemot vērā maksas un saistību neizpildes rādītājus.

    5.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs savai darbībai, kas saistīta ar aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, ir izveidojis un uztur ārkārtas gadījumiem paredzētu fondu, tas ieguldītājiem sniedz šādu informāciju:

    a)

    brīdinājums par risku, kurā teikts: “Ārkārtas gadījumiem paredzētais fonds, ko mēs piedāvājam, nedod jums tiesības uz maksājumu, tāpēc var notikt tā, ka jūs nesaņemsiet izmaksu pat tad, ja cietīsiet zaudējumus. Ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda darbības uzturētājam ir pilnīga rīcības brīvība noteikt maksājamās summas apmēru, tostarp vispār neveikt nekādus maksājumus. Tādēļ ieguldītājiem, kad tie apsver, vai un cik daudz ieguldīt, nevajadzētu paļauties uz iespējamām izmaksām no ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda.”;

    b)

    ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda politikas apraksts, tostarp:

    i)

    skaidrojums par to, kas ir fondā iemaksātās naudas avots;

    ii)

    skaidrojums par to, kā fonds tiek pārvaldīts;

    iii)

    skaidrojums par to, kam attiecīgā nauda pieder;

    iv)

    apsvērumi, ko ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda darbības uzturētājs ņem vērā, kad lemj par to, vai un kā izmantot savu rīcības brīvību līdzekļu izmaksāšanai no fonda, tostarp:

    vai fonda rīcībā ir pietiekami daudz naudas līdzekļu maksāšanai, un

    ka ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda darbības uzturētājam visos gadījumos ir pilnīga rīcības brīvība maksājumu neveikt vai noteikt tā summu;

    v)

    skaidrojums par to, kā tiek apsvērts, vai no fonda veikt diskrecionāru maksājumu; un

    vi)

    apraksts par to, kā fondā iemaksātie naudas līdzekļi tiks izmantoti ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda darbības uzturētāja maksātnespējas gadījumā.

    6.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas ir izveidojis un uztur 5 punktā minēto ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu, reizi ceturksnī sabiedrībai sniedz šādu informāciju par fonda darbības rezultātiem:

    a)

    ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda apjoms salīdzinājumā ar kopējām atlikušajām aizdevumu summām, kas attiecas uz ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu; un

    b)

    attiecība starp maksājumiem, kas veikti no ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda, un kopējām atlikušajām aizdevumu summām, kas attiecas uz ārkārtas gadījumiem paredzēto fondu.

    7.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

    a)

    elementus, tostarp formātu, kas jāiekļauj 2. punkta trešajā daļā minētās metodes aprakstā;

    b)

    informāciju, kas minēta 4. punktā; un

    c)

    politikas, procedūras un organizatoriskus pasākumus, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāievieš attiecībā uz visiem ārkārtas gadījumiem paredzētajiem fondiem, ko tie varētu piedāvāt, kā minēts 5. un 6. punktā.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EBI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

    7. pants

    Sūdzību izskatīšana

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvas un pārredzamas procedūras no klientiem saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai un publicē šo procedūru aprakstus.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka klienti savas sūdzības pret tiem var iesniegt bez maksas.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izstrādā un dara klientiem pieejamu standarta sūdzību veidni un veic uzskaiti par visām saņemtajām sūdzībām un veiktajiem pasākumiem.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savlaicīgi un godprātīgi izmeklē visas sūdzības un saprātīgā laikposmā informē sūdzības iesniedzēju par rezultātu.

    5.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē prasības, standarta formātus un procedūras sūdzību izskatīšanai.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    8. pants

    Interešu konflikti

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nekādi nepiedalās nevienā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā savās kolektīvās finansēšanas platformās.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nepieņem kā projektu īpašniekus attiecībā uz to kolektīvās finansēšanas platformā piedāvātajiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem nevienu no turpmāk minētajiem:

    a)

    to kapitāldaļu turētājus, kuri tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību;

    b)

    to vadītājus vai darbiniekus;

    c)

    nevienu fizisku vai juridisku personu, kas ar minētajiem kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem vai darbiniekiem ir saistīta kontroles ziņā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunkta b) punktā.

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas kā ieguldītājus savā kolektīvās finansēšanas platformā piedāvātajos kolektīvās finansēšanas projektos pieņem jebkuru no pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām personām, savā tīmekļa vietnē pilnībā atklāj to, ka tie pieņem šādas personas kā ieguldītājus, tostarp informāciju par konkrētajiem kolektīvās finansēšanas projektiem, kuros tiek veikti ieguldījumi, un nodrošina, ka šādi ieguldījumi tiek veikti saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citu ieguldītāju ieguldījumi un ka pret minētajām personām neizturas privileģēti un tām nav privileģētas piekļuves informācijai.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji uztur un īsteno efektīvus iekšējos noteikumus, lai novērstu interešu konfliktus.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic visus piemērotos pasākumus, lai novērstu, konstatētu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp pašiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, to kapitāldaļu turētājiem, to vadītājiem vai darbiniekiem vai jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas ar tiem ir saistīta kontroles ziņā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunkta b) daļā, un to klientiem vai starp vienu klientu un citu klientu.

    5.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji atklāj saviem klientiem interešu konfliktu vispārējo raksturu un avotus un informē par pasākumiem, kas veikti, lai tos mazinātu.

    Šādu informāciju dara zināmu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnē labi pamanāmā vietā.

    6.   Atklājamā informācija, kas minēta 5. punktā:

    a)

    tiek sniegta pastāvīgā informācijas nesējā;

    b)

    ņemot vērā katra klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj katram klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

    7.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

    a)

    prasības 3. punktā minēto iekšējo noteikumu uzturēšanai vai īstenošanai;

    b)

    pasākumus, kas minēti 4. punktā;

    c)

    kārtību 5. un 6. punktā minētās informācijas sniegšanai.

    Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    9. pants

    Ārpakalpojumi

    1.   Kad operacionālo funkciju izpildē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji paļaujas uz trešo personu, tie veic visus pamatotos pasākumus, lai izvairītos no papildu operacionālā riska.

    2.   Šā panta 1. punktā minētā operacionālo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem nepasliktina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles kvalitāti un kompetentās iestādes spēju uzraudzīt, vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ievēro šo regulu.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji visu laiku ir pilnībā atbildīgi par šīs regulas ievērošanu attiecībā uz darbībām, kuru veikšanai tiek izmantoti ārpakalpojumi.

    10. pants

    Aktīvu glabāšanas pakalpojumu un maksājumu pakalpojumu sniegšana

    1.   Ja tiek sniegti aktīvu glabāšanas un maksājumu pakalpojumi, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji informē savus klientus par visu no turpmāk minētā:

    a)

    minēto pakalpojumu raksturs un noteikumi, ietverot atsauces uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

    b)

    vai minētos pakalpojumus tie sniedz paši vai trešā persona.

    2.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic maksājumu darījumus, kas ir saistīti ar pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem, tie līdzekļus deponē kādā no turpmāk minētajām vienībām:

    a)

    centrālajā bankā; vai

    b)

    kredītiestādē, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES,

    3.   Pārvedamus vērtspapīrus vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautus instrumentus, ko piedāvā kolektīvās finansēšanas platformā un ko var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kurš atvērts ieguldītāja vārdā, vai ko var fiziski nogādāt glabātājam, glabāšanā tur kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona. Vienībai, kas sniedz glabāšanas pakalpojumus, nepieciešama atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai 2014/65/ES.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs var pats vai ar trešās personas starpniecību sniegt maksājumu pakalpojumus ar noteikumu, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pats vai trešā persona ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

    5.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ne pats, ne ar trešās personas starpniecību nesniedz maksājumu pakalpojumus saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, šāds kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ievieš un uztur kārtību, ar ko nodrošina, ka projektu īpašnieki kolektīvās finansēšanas projektu finansējumu vai jebkādu citu maksājumu pieņem tikai no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

    11. pants

    Prudenciālās prasības

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju rīcībā visu laiku ir prudenciālie aizsardzības pasākumi, kas atbilst vismaz augstākajai no šādām summām:

    a)

    25 000 EUR; un

    b)

    ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem iepriekšējā gadā, kurus ik gadu pārskata un kuros jāietver aizdevumu apkalpošanas izmaksas par trim mēnešiem, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs arī atvieglo aizdevumu piešķiršanu.

    2.   Šā panta 1. punktā minētie prudenciālie aizsardzības pasākumi izpaužas vienā no šādiem veidiem:

    a)

    pašu kapitāls, ko veido Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (20) 26.–30. pantā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, pēc tam, kad pilnībā veikti atskaitījumi saskaņā ar minētās regulas 36. pantu, nepiemērojot atbrīvojumu robežvērtības saskaņā ar minētās regulas 46. un 48. pantu;

    b)

    apdrošināšanas polise, kas aptver Savienības teritorijas, kurās tiek aktīvi tirgoti kolektīvās finansēšanas piedāvājumi, vai līdzīga garantija; vai

    c)

    šā punkta a) un b) apakšpunkta kombinācija.

    3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas ir uzņēmumi, uz kuriem – individuāli vai pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli – attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas III sadaļa vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (21).

    4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas ir uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2009/110/EK 4. un 5. pants vai Direktīvas (ES) 2015/2366 7.–9. pants.

    5.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir darbojies mazāk nekā 12 mēnešus, tas fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses – ar noteikumu, ka tas sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie kļūst pieejami.

    6.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai apdrošināšanas polisei ir vismaz šādas iezīmes:

    a)

    tās sākotnējais termiņš nav mazāks par vienu gadu;

    b)

    par tās anulēšanu paziņo vismaz 90 dienas iepriekš;

    c)

    tā ir iegādāta no uzņēmuma, kam ir atļauts sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

    d)

    to izsniedz trešās personas vienība.

    7.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas polise ietver segumu pret šādiem riskiem (bet ne tikai pret tiem):

    a)

    dokumentu zudums;

    b)

    nepareizi vai maldinoši sniegti paziņojumi;

    c)

    darbības, kļūdas vai bezdarbība, kā rezultātā tiek pārkāpti:

    i)

    tiesību aktos noteiktie un reglamentējošie pienākumi;

    ii)

    pienākums prasmīgi un rūpīgi izturēties pret klientiem;

    iii)

    konfidencialitātes pienākumi;

    d)

    tas, ka nav izveidotas, īstenotas un uzturētas piemērotas procedūras interešu konfliktu novēršanai;

    e)

    zaudējumi uzņēmējdarbības pārrāvumu, sistēmas traucējumu vai procesu pārvaldības dēļ;

    f)

    ja attiecināms uz uzņēmējdarbības modeli – rupja neuzmanība aktīvu vērtēšanā vai kredītcenu noteikšanā un kredītspējas novērtēšanā.

    8.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savus fiksētos pieskaitāmos izdevumus par iepriekšējo gadu aprēķina, izmantojot skaitļus, kas izriet no piemērojamā grāmatvedības regulējuma, un atņemot turpmāk minētos posteņus no kopējiem izdevumiem pēc peļņas sadales kapitāldaļu turētājiem to nesenākajos revidētajos gada finanšu pārskatos vai, ja revidētie pārskati nav pieejami, gada finanšu pārskatos, ko apstiprinājušas valstu uzraudzības iestādes:

    a)

    darbinieku prēmijas un cits atalgojums, ciktāl tie ir atkarīgi no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja neto peļņas attiecīgajā gadā;

    b)

    darbinieku, direktoru un partneru peļņas daļas;

    c)

    cita peļņas sadale un cita atalgojuma mainīgā daļa, ciktāl tās ir pilnībā diskrecionāras;

    d)

    dalītas maksājamās komisijas naudas un maksas, kas ir tieši saistītas ar saņemamām komisijas naudām un maksām, kuras ir iekļautas kopējos ieņēmumos, un ja maksājamo komisijas naudu un maksu maksāšana ir atkarīga no saņemamo komisijas naudu un maksu faktiskās saņemšanas; un

    e)

    vienreizēji izdevumi, kas izriet no neikdienišķām darbībām.

    9.   Ja fiksētos izdevumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju vārdā ir radījušas trešās personas un šie fiksētie izdevumi jau nav iekļauti kopējos izdevumos, kas minēti 8. punktā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic vienu no šādām darbībām:

    a)

    ja ir pieejams minēto trešo personu izdevumu sadalījums, nosaka to fiksēto izdevumu summu, kurus minētās trešās personas ir radījušas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju vārdā, un minēto summu pieskaita skaitlim, kas izriet no 8. punkta;

    b)

    ja minēto trešo personu izdevumu sadalījums nav pieejams, nosaka to izdevumu summu, kurus to vārdā ir radījušas minētās trešās personas saskaņā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plāniem, un minēto summu pieskaita skaitlim, kas izriet no 8. punkta.

    III NODAĻA

    Atļaujas piešķiršana kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzība

    12. pants

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas piešķiršana

    1.   Juridiska persona, kas ir iecerējusi sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā veic uzņēmējdarbību, iesniedz pieteikumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā iekļauj visus šos elementus:

    a)

    potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukums (tostarp juridiskais nosaukums un jebkurš cits izmantojamais komercnosaukums), minētā pakalpojumu sniedzēja uzturētās tīmekļa vietnes interneta adrese un tā fiziskā adrese;

    b)

    potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja juridiskā forma;

    c)

    potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja statūti;

    d)

    darbības programma, kurā izklāstīti to kolektīvās finansēšanas pakalpojumu veidi, kurus potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis sniegt, un kolektīvās finansēšanas platforma, ko tas ir iecerējis vadīt, tostarp norādot, kur un kā tiks tirgoti kolektīvās finansēšanas piedāvājumi;

    e)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldības kārtību un iekšējiem kontroles mehānismiem, ar ko nodrošina šīs regulas ievērošanu, tostarp par riska pārvaldības un grāmatvedības procedūrām;

    f)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sistēmām, resursiem un procedūrām datu apstrādes sistēmu kontrolei un aizsardzībai;

    g)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja operacionālajiem riskiem;

    h)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja prudenciālajiem aizsardzības pasākumiem saskaņā ar 11. pantu;

    i)

    pierādījumi tam, ka potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ievēro prudenciālos aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. pantu;

    j)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktības plānu, kurā, ņemot vērā raksturu, apjomu un sarežģītību kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis sniegt, ir noteikti pasākumi un procedūras, ar ko nodrošina, ka gadījumā, ja potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs izbeidz darbību, ar esošajiem ieguldījumiem saistīto kritiski svarīgo pakalpojumu sniegšana netiek pārtraukta un līgumi starp potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju un tā klientiem tiek pareizi pārvaldīti;

    k)

    to fizisko personu identitāte, kuras ir atbildīgas par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldību;

    l)

    pierādījumi tam, ka k) apakšpunktā minētajām fiziskajām personām ir laba reputācija un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju;

    m)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja iekšējiem noteikumiem, kuru mērķis ir nepieļaut, ka personas, kas minētas 8. panta 2. punktā, kā projektu īpašnieki iesaistās potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja piedāvātajos kolektīvās finansēšanas pakalpojumos;

    n)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja ārpakalpojumu izmantošanas kārtību;

    o)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja procedūrām klientu sūdzību izskatīšanai;

    p)

    apstiprinājums par to, vai potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis pats vai ar trešās personas starpniecību sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366, vai izmantojot kārtību saskaņā ar šīs regulas 10. panta 5. punktu;

    q)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja procedūrām, ar ko pārbauda ieguldījumu pamatinformācijas lapā ietvertās informācijas pilnīgumu, pareizību un skaidrību;

    r)

    apraksts par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja procedūrām attiecībā uz ieguldījumu limitiem, kas noteikti 21. panta 7. punktā minētajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem.

    3.   Šā panta 2. punkta l) apakšpunkta nolūkos potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz pierādījumus tam, ka:

    a)

    nav sodāmības par valsts tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem tādās jomās kā komerctiesības, maksātnespējas tiesības, finanšu pakalpojumu tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesības, krāpniecības apkarošanas tiesības vai profesionālās atbildības saistības attiecībā uz visām fiziskajām personām, kas iesaistītas potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldībā, un attiecībā uz kapitāldaļu turētājiem, kuri tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību;

    b)

    pierādījumus tam, ka fiziskām personām, kas iesaistītas potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldībā, kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, un ka minētajām fiziskajām personām ir pienākums veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

    4.   Kompetentā iestāde 25 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas novērtē, vai minētais pieteikums ir pilnīgs, pārbaudot, vai ir iesniegta 2. punktā norādītā informācija. Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentā iestāde nosaka termiņu, kurā potenciālajam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz trūkstošā informācija.

    5.   Ja 1. punktā minētais pieteikums pēc 4. punktā minētā termiņa joprojām ir nepilnīgs, kompetentā iestāde var atteikt pieteikuma izskatīšanu un šāda atteikuma gadījumā iesniegtos dokumentus nodod atpakaļ potenciālajam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam.

    6.   Ja 1. punktā minētais pieteikums ir pilnīgs, kompetentā iestāde nekavējoties par to informē potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju.

    7.   Pirms pieņemt lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, kompetentā iestāde apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi šādos gadījumos:

    a)

    potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir tāda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

    b)

    potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir tāda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja; vai

    c)

    potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja.

    8.   Kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas novērtē, vai potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ievēro šajā regulā noteiktās prasības, un pieņem pilnībā motivētu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam. Minētajā novērtēšanā ņem vērā to kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kurus potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis sniegt. Kompetentā iestāde var atteikt atļauju, ja ir objektīvi un pierādāmi iemesli uzskatīt, ka potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra varētu apdraudēt tā efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un darbības nepārtrauktību, un tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti.

    9.   Kompetentā iestāde informē EVTI par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu. Informāciju par sekmīgajiem pieteikumiem EVTI pievieno apstiprināto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistram saskaņā ar 14. pantu. EVTI var pieprasīt informāciju, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes atļaujas saskaņā ar šo pantu piešķir konsekventā veidā.

    10.   Kompetentā iestāde par savu lēmumu informē potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju trīs darbdienu laikā pēc minētā lēmuma dienas.

    11.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kuram saskaņā ar šo pantu ir piešķirta atļauja, vienmēr izpilda atļaujas piešķiršanas nosacījumus.

    12.   Dalībvalstis neprasa no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, fizisku klātbūtni tās dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā minētajiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir piešķirta atļauja.

    13.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirta atļauja, var arī iesaistīties darbībās, uz kurām neattiecas šajā pantā minētā atļauja, saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem.

    14.   Ja vienība, kurai atļauja piešķirta, ievērojot Direktīvu 2009/110/EK, 2013/36/ES, 2014/65/ES vai (ES) 2015/2366 vai valsts tiesību aktus, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā, iesniedz pieteikumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo regulu, kompetentā iestāde minētajai vienībai neprasa sniegt informāciju vai dokumentus, ko tā jau ir iesniegusi, kad iesniedza pieteikumu atļaujas saņemšanai, ievērojot minētās direktīvas vai valsts tiesību aktus, ar noteikumu, ka šāda informācija vai dokumenti tiek pastāvīgi atjaunināti un ir kompetentajai iestādei pieejami.

    15.   Ja potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vēlas pieteikties arī atļaujai sniegt maksājumu pakalpojumus tikai saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, kompetentās iestādes, ciktāl tās ir atbildīgas arī par Direktīvā (ES) 2015/2366 paredzēto atļauju, prasa, lai informācija un dokumenti, kas jāiesniedz ar katru pieteikumu, tiktu iesniegti tikai vienreiz.

    16.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros sīkāk precizē:

    a)

    prasības un kārtību 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanai, tostarp standarta veidlapas, veidnes un procedūras pieteikuma iesniegšanai atļaujas saņemšanai; un

    b)

    pasākumus un procedūras 2. punkta j) apakšpunktā minētajam darbības nepārtrauktības plānam.

    Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    13. pants

    Atļaujas darbības joma

    1.   Kompetentās iestādes, kas ir piešķīrušas atļauju, par ko paziņots saskaņā ar 12. panta 10. punktu, nodrošina, ka šādā atļaujā tiek precizēts, kādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš vēlas saņemt atļauju paplašināt savu uzņēmējdarbību, iekļaujot papildu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas nebija paredzēti laikā, kad tika piešķirta 12. pantā paredzētā atļauja, kompetentajām iestādēm, kuras kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam piešķīra 12. pantā paredzēto atļauju, iesniedz pieprasījumu savas atļaujas paplašināšanai, papildinot un atjauninot 12. panta 2. punktā minēto informāciju. Paplašināšanas pieprasījumu izskata saskaņā ar 12. panta 4.–11. punktu.

    14. pants

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrs

    1.   EVTI izveido visu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Minētais reģistrs ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē, un to regulāri atjaunina.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajā reģistrā ir šādi dati:

    a)

    kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukums, juridiskā forma un attiecīgā gadījumā juridiskās personas identifikators;

    b)

    kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja uzturētās kolektīvās finansēšanas platformas komercnosaukums, fiziskā adrese un interneta adrese;

    c)

    tās kompetentās iestādes nosaukums un adrese, kas piešķīrusi atļauju, un tās kontaktinformācija;

    d)

    informācija par kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt;

    e)

    saraksts ar dalībvalstīm, kurās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par savu nodomu sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar 18. pantu;

    f)

    jebkādi citi pakalpojumi, kurus sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs un uz kuriem neattiecas šī regula, ar atsauci uz attiecīgajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem;

    g)

    jebkādi sodi, kas uzlikti kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vai tā vadītājiem.

    3.   Jebkuru kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukumu saskaņā ar 17. pantu publisko un saglabā publiskotu reģistrā piecus gadus.

    15. pants

    Uzraudzība

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus sniedz to kompetento iestāžu uzraudzībā, kas piešķīrušas atļauju.

    2.   Attiecīgā kompetentā iestāde novērtē, vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs izpilda šajā regulā paredzētos pienākumus. Tā nosaka, cik bieži un padziļināti minētā novērtēšana jāveic, ņemot vērā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbību raksturu, apjomu un sarežģītību. Minētās novērtēšanas nolūkā attiecīgā kompetentā iestāde var veikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja inspekciju uz vietas.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji attiecīgajai kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās paziņo par visām būtiskajām izmaiņām atļaujas piešķiršanas nosacījumos un pēc pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, kā tie ievēro šo regulu.

    16. pants

    Ziņošana, ko veic kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi atļauju, ik gadu konfidenciāli sniedz to projektu sarakstu, kas finansēti ar tā kolektīvās finansēšanas platformas starpniecību, un par katru projektu precizē:

    a)

    projekta īpašnieku un piesaistīto līdzekļu summu;

    b)

    emitēto instrumentu, kā definēts 2. panta 1. punkta b), m) un n) apakšpunktā;

    c)

    apkopotu informāciju par ieguldītājiem un ieguldīto līdzekļu summu, kas iedalīta pēc ieguldītāju rezidences nodokļu vajadzībām, nošķirot pieredzējušus un nepieredzējušus ieguldītājus.

    2.   Kompetentās iestādes 1. punktā minēto informāciju viena mēneša laikā pēc minētās informācijas saņemšanas anonimizētā formātā sniedz EVTI. EVTI sagatavo un savā tīmekļa vietnē publicē apkopotu gada statistiku par kolektīvās finansēšanas tirgu Savienībā.

    3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka datu standartus un formātus, veidnes un procedūras informācijai, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu.

    Minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru.

    17. pants

    Atļaujas atsaukšana

    1.   Kompetentās iestādes, kas piešķīrušas atļauju, ir pilnvarotas atsaukt atļauju jebkurā no šādiem gadījumiem, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs:

    a)

    nav izmantojis atļauju 18 mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas dienas;

    b)

    ir nepārprotami atteicies no atļaujas;

    c)

    deviņus secīgus mēnešus nav sniedzis kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un vairs nav iesaistīts tādu esošu līgumu pārvaldībā, kuri ir rezultāts uzņēmējdarbības finansēšanas interešu sākotnējai sapārošanai, izmantojot tā kolektīvās finansēšanas platformu;

    d)

    ir saņēmis atļauju, izmantojot nelikumīgus līdzekļus, tostarp savā pieteikumā atļaujas saņemšanai sniedzot nepatiesas ziņas;

    e)

    vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

    f)

    ir nopietni pārkāpis šo regulu.

    Kompetentās iestādes, kas piešķīrušas atļauju, ir pilnvarotas atsaukt atļauju arī jebkurā no šādiem gadījumiem:

    a)

    ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir arī maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un tas vai tā vadītāji, darbinieki vai trešās personas, kas rīkojas tā vārdā, ir pārkāpuši valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849, attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu; vai

    b)

    ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, kas darbojas tā vārdā, ir zaudējuši atļauju sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 vai ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un minētais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona 40 kalendāro dienu laikā nav novērsuši minēto situāciju.

    2.   Ja kompetentā iestāde kādā dalībvalstī atsauc atļauju, tad kompetentā iestāde, kas minētajā dalībvalstī izraudzīta par vienoto kontaktpunktu saskaņā ar 29. panta 2. punktu, bez liekas kavēšanās par to paziņo EVTI un to pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar 18. pantu. EVTI informāciju par atļaujas atsaukšanu ievada 14. pantā minētajā reģistrā.

    3.   Pirms lēmuma pieņemšanas par to, ka tiek atsaukta atļauja, kompetentā iestāde, kas atļauju piešķīrusi, apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs:

    a)

    ir tāda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

    b)

    ir tāda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja; vai

    c)

    to kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja.

    18. pants

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšana

    1.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 12. pantu, ir iecerējis sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde piešķīrusi atļauju saskaņā ar 12. pantu, tas kompetentajai iestādei, ko dalībvalsts, kurā tika piešķirta atļauja, ir izraudzījusies par vienoto kontaktpunktu saskaņā ar 29. panta 2. punktu, iesniedz šādu informāciju:

    a)

    saraksts ar dalībvalstīm, kurās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus;

    b)

    to fizisko un juridisko personu identitāte, kuras ir atbildīgas par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu minētajās dalībvalstīs;

    c)

    datums, kurā sākas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja iecerētā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana;

    d)

    saraksts ar jebkādām citām darbībām, ko veic kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs veic un uz ko neattiecas šī regula.

    2.   Vienotais kontaktpunkts dalībvalstī, kurā tika piešķirta atļauja, 10 darbdienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās informācijas saņemšanas minēto informāciju paziņo to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kā minēts šā panta 1. punktā, un EVTI. EVTI minēto informāciju ievada 14. pantā minētajā reģistrā.

    3.   Pēc tam vienotais kontaktpunkts dalībvalstī, kurā tika piešķirta atļauja, bez kavēšanās informē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju par 2. punktā minētās informācijas paziņošanu.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs var sākt sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus dalībvalstī, kas nav tā, kuras kompetentās iestādes piešķīrušas atļauju, no dienas, kad saņemta 3. punktā minētā informācija, vai vēlākais 15 kalendārās dienas pēc 1. punktā minētās informācijas iesniegšanas.

    IV NODAĻA

    Ieguldītāju aizsardzība

    19. pants

    Informācija klientiem

    1.   Visa kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju informācija, tostarp 27. pantā minētie tirgvedības paziņojumi, klientiem par sevi, par izmaksām, finanšu riskiem un maksām saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem vai ieguldījumiem, par kolektīvās finansēšanas nosacījumiem, tostarp kolektīvās finansēšanas projektu atlases kritērijiem, un par to kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu un ar tiem saistītajiem riskiem ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savus klientus informē par to, ka uz to kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem neattiecas noguldījumu garantiju sistēma, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, un ka uz pārvedamiem vērtspapīriem vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem, kas iegūti ar to kolektīvās finansēšanas platformas starpniecību, neattiecas ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savus klientus informē par 22. pantā minēto pārdomu periodu, kas paredzēts nepieredzējušiem ieguldītājiem. Ikreiz, kad tiek izteikts kolektīvās finansēšanas piedāvājums, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs minēto informāciju sniedz labi pamanāmā informācijas nesēja vietā, tostarp katrā mobilajā lietotnē un tīmekļa vietnē, kurās šāds piedāvājums tiek izteikts.

    4.   Visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, attiecīgos gadījumos klientiem paziņo vismaz pirms iesaistīšanās kolektīvās finansēšanas darījumā.

    5.   Šā panta 1., 2. un 6. punktā minēto informāciju dara pieejamu visiem klientiem skaidri norādītā un viegli pieejamā kolektīvās finansēšanas platformas tīmekļa vietnes sadaļā un nediskriminējošā veidā.

    6.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji kolektīvās finansēšanas projektiem piemēro kredītspējas novērtējumus vai ierosina noteikt kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas savā kolektīvās finansēšanas platformā, tie dara pieejamu aprakstu par metodi, kas izmantota šādu kredītspējas novērtējumu vai cenu aprēķināšanai. Ja aprēķina pamatā ir pārskati, kas nav revidēti, to skaidri norāda attiecīgās metodes aprakstā.

    7.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

    a)

    elementus, tostarp formātu, kas jāiekļauj aprakstā par 6. punktā minēto metodi;

    b)

    informāciju un faktorus, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāņem vērā, veicot 4. panta 4 punkta a) un b) apakšpunktā minēto kredītriska novērtēšanu un veicot 4. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto aizdevuma vērtēšanu;

    c)

    faktorus, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāņem vērā, kad tas nodrošina, ka tā atvieglotā aizdevuma cena ir taisnīga un atbilstīga, kā minēts 4. panta 4. punkta d) apakšpunktā;

    d)

    šajā pantā prasīto politiku un procedūru minimālo saturu un pārvaldību un 4. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto riska pārvaldības sistēmu.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EBI iesniedz Komisijai līdz 2022. gada 10. maijam.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

    20. pants

    Saistību neizpildes rādītāja publiskošana

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kuri ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu:

    a)

    ik gadu publisko savās kolektīvās finansēšanas platformās piedāvāto kolektīvās finansēšanas projektu saistību neizpildes rādītāju par vismaz iepriekšējiem 36 mēnešiem; un

    b)

    četru mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām publicē paziņojumu par rezultātiem, attiecīgā gadījumā norādot:

    i)

    paredzamo un faktisko saistību neizpildes rādītāju visiem aizdevumiem, kuru piešķiršanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir atvieglojis, pa riska kategorijām un atsaucoties uz riska pārvaldības sistēmā noteiktajām riska kategorijām;

    ii)

    to pieņēmumu kopsavilkumu, kas izmantoti, lai noteiktu paredzamos saistību neizpildes rādītājus; un

    iii)

    ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir piedāvājis mērķa likmi attiecībā uz aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, – faktisko gūto peļņu.

    2.   Šā panta 1. punktā minētos saistību neizpildes rādītājus publicē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnes labi pamanāmā vietā.

    3.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē metodiku, ar ko kolektīvās finansēšanas platformā piedāvātajiem projektiem aprēķina 1. punktā minētos saistību neizpildes rādītājus.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    21. pants

    Iesaistīšanās zināšanu pārbaude un zaudējumu segšanas spējas simulācija

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, pirms tie potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem sniedz pilnīgu piekļuvi ieguldīšanai kolektīvās finansēšanas projektos to kolektīvās finansēšanas platformā, novērtē, vai un kādi piedāvātie kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem piemēroti.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās novērtēšanas nolūkos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji pieprasa informāciju par potenciālā nepieredzējušā ieguldītāja pieredzi, ieguldīšanas mērķiem, finansiālo stāvokli un pamatizpratni par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem vispār un ar ieguldījumiem kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto ieguldījumu veidos, tostarp informāciju par:

    a)

    potenciālā nepieredzējušā ieguldītāja līdzšinējiem ieguldījumiem pārvedamos vērtspapīros vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu vai aizdevumu līdzšinējām iegādēm, tostarp agrīnā vai paplašināšanas posmā esošos uzņēmumos;

    b)

    potenciālā nepieredzējušā ieguldītāja izpratni par riskiem, kas saistīti ar aizdevumu piešķiršanu, ieguldīšanu pārvedamos vērtspapīros vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu iegādi kolektīvās finansēšanas platformā, un par profesionālo pieredzi saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ik pēc diviem gadiem pēc sākotnējās novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, attiecībā uz katru nepieredzējušo ieguldītāju pārskata minētajā punktā minēto novērtēšanu.

    4.   Ja potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji nesniedz informāciju, kas prasīta, ievērojot 2. punktu, vai ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar minēto punktu, potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem nav pietiekamu zināšanu, prasmju vai pieredzes, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji minētos potenciālos nepieredzējušos ieguldītājus informē, ka to kolektīvās finansēšanas platformās piedāvātie pakalpojumi var nebūt tiem piemēroti, un izdod tiem brīdinājumu par risku. Minētajā brīdinājumā par risku skaidri norāda uz risku zaudēt visus ieguldītos līdzekļus. Potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji nepārprotami apliecina, ka ir saņēmuši un sapratuši kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja izdoto brīdinājumu.

    5.   Šā panta 1. punktā minētās novērtēšanas nolūkos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji arī prasa, lai potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji veiktu simulāciju par savu spēju ciest zaudējumus, ko aprēķina kā 10 % no to aktīvu neto vērtības, pamatojoties uz šādu informāciju:

    a)

    regulārie ienākumi un kopējie ienākumi, un tas, vai ienākumi tiek gūti pastāvīgi vai īslaicīgi;

    b)

    aktīvi, tostarp finanšu ieguldījumi un jebkādi skaidras naudas noguldījumi, bet neskaitot personisko un ieguldījuma īpašumu un pensiju fondus;

    c)

    finanšu saistības, tostarp regulāras, esošas vai turpmākas saistības.

    6.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ik gadu pēc sākotnējās simulācijas, kas veikta saskaņā ar 5. punktu, attiecībā uz katru nepieredzējušo ieguldītāju pārskata minētajā punktā minēto simulāciju.

    Potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem un nepieredzējušiem ieguldītājiem netiek liegts ieguldīt kolektīvās finansēšanas projektos. Nepieredzējušie ieguldītāji apliecina, ka ir saņēmuši 5. punktā minētās simulācijas rezultātus.

    7.   Katru reizi pirms potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs vai nepieredzējušais ieguldītājs pieņem atsevišķu kolektīvās finansēšanas piedāvājumu, tādējādi ieguldot summu, kas pārsniedz vai nu 1 000 EUR, vai 5 % no minētā ieguldītāja aktīvu neto vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka šāds ieguldītājs:

    a)

    saņem brīdinājumu par risku;

    b)

    kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam sniedz nepārprotamu piekrišanu; un

    c)

    kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam pierāda, ka potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs izprot ieguldījumu un tā riskus.

    Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos kā pierādījumu tam, ka potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs vai nepieredzējušies ieguldītājs izprot ieguldījumu un tā riskus, var izmantot 1. punktā minēto novērtējumu.

    8.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē pasākumus, kas nepieciešami, lai:

    a)

    veiktu 1. punktā minēto novērtēšanu;

    b)

    veiktu 5. punktā minēto simulāciju;

    c)

    sniegtu 2. un 4. punktā minēto informāciju.

    Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    22. pants

    Pirmslīguma pārdomu periods

    1.   Kolektīvās finansēšanas piedāvājuma noteikumi projekta īpašniekam ir saistoši visu laiku no brīža, kad kolektīvās finansēšanas piedāvājums tiek iekļauts kolektīvās finansēšanas platformā, līdz agrākajam no šādiem datumiem:

    a)

    kolektīvās finansēšanas piedāvājuma beigu datums, ko kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs paziņo, kad kolektīvās finansēšanas piedāvājumu iekļauj savā kolektīvās finansēšanas platformā; vai

    b)

    datums, kurā ir sasniegts mērķfinansējuma mērķis vai – ja mērķfinansējums noteikts kā diapazons – kurā ir sasniegts maksimālais mērķfinansējuma mērķis.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs paredz pirmslīguma pārdomu periodu, kurā potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs jebkurā laikā var atsaukt savu piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, nenorādot iemeslu un bez sankcijām.

    3.   Šā panta 2. punktā minētais pārdomu periods sākas brīdī, kad potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs piedāvā ieguldīt vai izsaka ieinteresētību, un beidzas pēc četrām kalendārajām dienām.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs veic uzskaiti par tā saņemtajiem piedāvājumiem un izteikumiem par ieinteresētību ieguldīt un laiku, kad tie saņemti.

    5.   Kārtība, kādā atsauc piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību, ietver vismaz tādu pašu kārtību, kādā potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs var iesniegt piedāvājumu ieguldīt vai izteikt ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā.

    6.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem sniedz precīzu, skaidru un savlaicīgu informāciju par pārdomu periodu un kārtību, kādā atsauc piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību, tostarp vismaz turpmāk minēto:

    a)

    īsi pirms potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs var paziņot par savu piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs jāinformē par:

    i)

    to, ka uz piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību attiecas pārdomu periods,

    ii)

    pārdomu perioda ilgumu;

    iii)

    kārtību, kādā atsauc piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību;

    b)

    tūlīt pēc tam, kad saņemts piedāvājums ieguldīt vai izteikums par ieinteresētību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ar savas kolektīvās finansēšanas platformas starpniecību potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs jāinformē, ka pārdomu periods ir sācies.

    7.   Aizdevumu portfeļa individuālas pārvaldības gadījumā šis pants attiecas tikai uz sākotnējo ieguldījuma pilnvarojumu, ko devis nepieredzējušais ieguldītājs, bet ne uz ieguldījumiem konkrētos aizdevumos, kas veikti saskaņā ar minēto pilnvarojumu.

    23. pants

    Ieguldījumu pamatinformācijas lapa

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji potenciālajiem ieguldītājiem sniedz visu šajā pantā minēto informāciju.

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji potenciāliem ieguldītājiem sniedz ieguldījumu pamatinformācijas lapu, ko projekta īpašnieks sagatavo katram kolektīvās finansēšanas piedāvājumam. Ieguldījumu pamatinformācijas lapu sagatavo vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kuras kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju saskaņā ar 12. pantu, vai citā valodā, ko minētās iestādes akceptē.

    3.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs kolektīvās finansēšanas piedāvājumu reklamē ar tirgvedības paziņojumiem citā dalībvalstī, ieguldījumu pamatinformācijas lapu dara pieejamu vismaz vienā no minētās dalībvalsts oficiālajām valodām vai valodā, ko minētās dalībvalsts kompetentās iestādes akceptē.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav liegts nodrošināt ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu jebkurā valodā vai valodās, kas nav minētas 2. vai 3. punktā. Minētie tulkojumi precīzi atspoguļo oriģinālās ieguldījumu pamatinformācijas lapas saturu.

    5.   Kompetentās iestādes informē EVTI par valodu vai valodām, ko tās akceptē šīs regulas piemērošanas nolūkos, kā minēts šā panta 2. un 3. punktā. EVTI minēto informāciju dara pieejamu savā tīmekļa vietnē.

    6.   Šā panta 2. punktā minētajā ieguldījumu pamatinformācijas lapā iekļauj visu turpmāk minēto informāciju:

    a)

    I pielikumā izklāstītā informācija;

    b)

    šāda atruna, kas parādās tieši zem ieguldījumu pamatinformācijas lapas virsraksta:

    “Šo kolektīvās finansēšanas piedāvājumu nav ne pārbaudījušas, ne apstiprinājušas ne kompetentās iestādes, ne Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

    Iespējams, ka, pirms jums tika piešķirta piekļuve šim ieguldījumam, netika novērtēta jūsu pieredzes un zināšanu piemērotība. Veicot šo ieguldījumu, jūs uzņematies visu risku par šā ieguldījuma veikšanu, tostarp risku daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldīto naudu.”;

    c)

    šāds brīdinājums par risku:

    “Ieguldījums šajā kolektīvās finansēšanas projektā ir saistīts ar riskiem, tostarp ar risku daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldīto naudu. Uz jūsu ieguldījumu neattiecas noguldījumu garantiju sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (*1). Uz jūsu ieguldījumu neattiecas arī ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK (*2).

    Jūs varētu nesaņemt nekādu peļņu no sava ieguldījuma.

    Šis nav noguldījumu produkts, un mēs jums iesakām kolektīvās finansēšanas projektos ieguldīt ne vairāk par 10 % no saviem neto aktīviem.

    Ir iespējams, ka nevarēsiet pārdot ieguldījumu instrumentus, kad to vēlēsieties. Ja varēsiet tos pārdot, jūs tomēr varētu ciest zaudējumus.

    (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.)."

    (*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).” "

    7.   Ieguldījumu pamatinformācijas lapa ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, un neietver nekādas zemsvītras piezīmes, izņemot tās, kurās ir atsauces uz piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp, ja vajadzīgs, citāti. To pasniedz uz atsevišķa pastāvīga informācijas nesēja, kas ir skaidri atšķirams no tirgvedības paziņojumiem, un to veido ne vairāk kā sešas A4 formāta papīra lappuses drukātā veidā. Kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu gadījumā, ja I pielikuma F daļā prasītā informācija pārsniedz vienu A4 formāta papīra lappusi drukātā veidā, atlikušo informācijas daļu norāda pielikumā, kas pievienots ieguldījumu pamatinformācijas lapai.

    8.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs prasa projekta īpašniekam tam paziņot par visām informācijas izmaiņām, lai pastāvīgi un visu kolektīvās finansēšanas piedāvājuma laiku atjauninātu ieguldījumu pamatinformācijas lapu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē ieguldītājus, kuri ir izteikuši piedāvājumu ieguldīt vai ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, par visām tam paziņotajām būtiskajām izmaiņām informācijā, kas iekļauta ieguldījumu pamatinformācijas lapā.

    9.   Dalībvalstis nodrošina, ka par informāciju, kas sniegta ieguldījumu pamatinformācijas lapā, atbild vismaz projekta īpašnieks vai tā pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras. Ieguldījumu pamatinformācijas lapā skaidri norāda atbildīgos par ieguldījumu pamatinformācijas lapu, fizisku personu gadījumā norādot to vārdus, uzvārdus un amatus vai juridisku personu gadījumā – to nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī iekļaujot to deklarācijas, ka, cik tām zināms, ieguldījumu pamatinformācijas lapā ietvertā informācija atbilst faktiem un ka ieguldījumu pamatinformācijas lapā nav izlaists nekas, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.

    10.   Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par informāciju, kura sniegta ieguldījumu pamatinformācijas lapā, tostarp par jebkuru tās tulkojumu, piemēro to normatīvos un administratīvos aktus par civiltiesisko atbildību vismaz šādos gadījumos:

    a)

    informācija ir maldinoša vai neprecīza; vai

    b)

    ieguldījumu pamatinformācijas lapā nav iekļauta pamatinformācija, kas vajadzīga, lai palīdzētu ieguldītājiem apsvērt, vai finansēt kolektīvās finansēšanas projektu.

    11.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu ieguldījumu pamatinformācijas lapā ietvertās informācijas pilnīgumu, pareizību un skaidrību.

    12.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ieguldījumu pamatinformācijas lapā konstatē izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti, kas varētu būtiski ietekmēt gaidāmo peļņu no ieguldījuma, minētais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs par šādu izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti tūlīt ziņo projekta īpašniekam, kurš minēto informāciju tūlīt papildina vai labo.

    Ja šāds papildinājums vai labojums netiek tūlīt veikts, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs aptur kolektīvās finansēšanas piedāvājumu līdz brīdim, kad ieguldījumu pamatinformācijas lapa tiek papildināta vai labota, bet ne ilgāk kā 30 kalendārās dienas.

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē ieguldītājus, kuri ir izteikuši piedāvājumu ieguldīt vai ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, par šādām konstatētajām nepilnībām, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veiktajiem un turpmāk veicamajiem pasākumiem un iespēju atsaukt savu piedāvājumu ieguldīt vai ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā.

    Ja pēc 30 kalendārajām dienām ieguldījumu pamatinformācijas lapa nav papildināta vai labota, lai novērstu visas konstatētās nepilnības, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu atceļ.

    13.   Potenciālais ieguldītājs var prasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu ieguldītāja izvēlētajā valodā. Tulkojums patiesi un precīzi atspoguļo oriģinālās ieguldījumu pamatinformācijas lapas saturu.

    Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nesniedz prasīto ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs skaidri iesaka potenciālajam ieguldītājam atturēties no ieguldījuma veikšanas.

    14.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam tika piešķirta atļauja, var prasīt sniegt ex ante paziņojumu par ieguldījumu pamatinformācijas lapu vismaz septiņas darbdienas, pirms minēto lapu dara pieejamu potenciālajiem ieguldītājiem. Ieguldījumu pamatinformācijas lapām nav vajadzīgs ex ante apstiprinājums no kompetentajām iestādēm.

    15.   Ja potenciālajiem ieguldītājiem tiek nodrošināta ieguldījumu pamatinformācijas lapa, kas sagatavota saskaņā ar šo pantu, uzskata, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji un projektu īpašnieki ir izpildījuši pienākumu sagatavot pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 (22).

    Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kas sniedz konsultācijas par kolektīvās finansēšanas piedāvājumu vai to tirgo.

    16.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

    a)

    šā panta 6. punktā un I pielikumā minētās informācijas sniegšanas prasības un parauga saturu;

    b)

    to galveno risku veidus, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas piedāvājumu un kas tāpēc ir jāatklāj saskaņā ar I pielikuma C daļu;

    c)

    noteiktu finanšu rādītāju izmantošanu nolūkā uzlabot finanšu pamatinformācijas skaidrību, tostarp sniegt I pielikuma A daļas e) punktā minēto informāciju;

    d)

    komisijas maksas un nodevas, un darījuma izmaksas, kas aptvertas I pielikuma H daļas a) punktā, tostarp to tiešo un netiešo izmaksu detalizētu sadalījumu, kas jāsedz ieguldītājam.

    Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2022. gada 10. maijam.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    24. pants

    Ieguldījumu pamatinformācijas lapa platformas līmenī

    1.   Atkāpjoties no 23. panta 2. punkta pirmā teikuma un 23. panta 6. punkta a) apakšpunkta, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz aizdevumu portfeļa individuālo pārvaldību, saskaņā ar šo pantu sagatavo un potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu ieguldījumu pamatinformācijas lapu platformas līmenī, kurā ietverta visa turpmāk minētā informācija:

    a)

    I pielikuma H un I daļā sniegtā informācija;

    b)

    informācija par fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par ieguldījumu pamatinformācijas lapā sniegto informāciju; par fiziskām personām, tostarp kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem, norāda personas vārdu, uzvārdu un amatu; par juridiskām personām norāda nosaukumu un juridisko adresi;

    c)

    šāds paziņojums par atbildību:

    “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs deklarē, ka, cik tam zināms, nav izlaista nekāda informācija un nav nekādas būtiski maldinošas vai neprecīzas informācijas. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par šīs ieguldījumu pamatinformācijas lapas sagatavošanu.”

    2.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi un visu kolektīvās finansēšanas piedāvājuma laiku atjaunina ieguldījumu pamatinformācijas lapu platformas līmenī. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē ieguldītājus, kuri ir izteikuši piedāvājumu ieguldīt vai ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, par visām būtiskajām izmaiņām informācijā, kas iekļauta ieguldījumu pamatinformācijas lapā.

    3.   Ieguldījumu pamatinformācijas lapa platformas līmenī ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, un neietver nekādas zemsvītras piezīmes, izņemot tās, kurās ir atsauces uz piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp, ja vajadzīgs, citāti. To pasniedz uz atsevišķa pastāvīga informācijas nesēja, kas ir skaidri atšķirams no tirgvedības paziņojumiem, un to veido ne vairāk kā sešas A4 formāta papīra lappuses drukātā veidā.

    4.   Dalībvalstis nodrošina, ka par informāciju, kas sniegta ieguldījumu pamatinformācijas lapā platformas līmenī, atbild vismaz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs. Ieguldījumu pamatinformācijas lapā platformas līmenī skaidri norāda atbildīgos par ieguldījumu pamatinformācijas lapu, fizisku personu gadījumā norādot to vārdus, uzvārdus un amatus vai juridisku personu gadījumā – to nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī iekļaujot to deklarācijas, ka, cik tām zināms, ieguldījumu pamatinformācijas lapā ietvertā informācija atbilst faktiem un ka ieguldījumu pamatinformācijas lapā nav izlaists nekas, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.

    5.   Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par informāciju, kura sniegta ieguldījumu pamatinformācijas lapā platformas līmenī, tostarp par jebkuru tās tulkojumu, piemēro to normatīvos un administratīvos aktus par civiltiesisko atbildību vismaz šādos gadījumos:

    a)

    informācija ir maldinoša vai neprecīza; vai

    b)

    ieguldījumu pamatinformācijas lapā platformas līmenī nav iekļauta pamatinformācija, kas vajadzīga, lai palīdzētu ieguldītājiem apsvērt, vai ieguldīt ar aizdevumu portfeļa individuālo pārvaldību.

    6.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu pilnīgumu, pareizību un skaidrību informācijai, kas iekļauta ieguldījumu pamatinformācijas lapā platformas līmenī.

    7.   Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ieguldījumu pamatinformācijas lapā platformas līmenī konstatē izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti, kas varētu būtiski ietekmēt gaidāmo peļņu no aizdevumu portfeļa individuālās pārvaldības, minētais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pats izlabo izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti ieguldījumu pamatinformācijas lapā.

    8.   Ja potenciālajiem ieguldītājiem tiek nodrošināta ieguldījumu pamatinformācijas lapa platformas līmenī, kas sagatavota saskaņā ar šo pantu, uzskata, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir izpildījuši pienākumu sagatavot pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2014.

    Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas sniedz konsultācijas par kolektīvās finansēšanas piedāvājumu vai to tirgo.

    25. pants

    Ziņojumdēlis

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji var izmantot ziņojumdēli, kurā tie saviem klientiem ļauj reklamēt ieinteresētību pirkt un pārdot aizdevumus, pārvedamus vērtspapīrus vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautus instrumentus, kas sākotnēji tika piedāvāti to kolektīvās finansēšanas platformās.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto ziņojumdēli neizmanto, lai savestu kopā pirkšanas un pārdošanas intereses, izmantojot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja protokolus vai iekšējās darbības procedūras tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums. Tāpēc ziņojumdēlis nav iekšēja sapārošanas sistēma, kas uz daudzpusēja pamata izpilda klientu rīkojumus.

    3.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas atļauj šā panta 1. punktā minēto ieinteresētības reklamēšanu, izpilda šādas prasības:

    a)

    tiem savi klienti jāinformē par ziņojumdēļa raksturu saskaņā ar 1. un 2. punktu;

    b)

    tiem jāprasa, lai to klienti, kas reklamē 1. punktā minēta aizdevuma, vērtspapīra vai instrumenta pārdošanu, dara pieejamu ieguldījumu pamatinformācijas lapu;

    c)

    tiem jāsniedz klientiem, kuri ir iecerējuši pirkt ziņojumdēlī reklamētus aizdevumus, informācija par to aizdevumu darbības rezultātiem, kuru piešķiršana atvieglo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs;

    d)

    tiem jānodrošina, ka to klienti, kas reklamē ieinteresētību iegādāties šā panta 1. punktā minētu aizdevumu, vērtspapīru vai instrumentu un kas kvalificējas kā nepieredzējuši ieguldītāji, saņem 19. panta 2. punktā minēto informāciju un 21. panta 4. punktā minēto brīdinājumu par risku.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas atļauj šā panta 1. punktā minēto ieinteresētības reklamēšanu un kas sniedz aktīvu glabāšanas pakalpojumus saskaņā ar 10. panta 1. punktu, prasa saviem ieguldītājiem, kuri šādu ieinteresētību reklamē, informēt tos par visām izmaiņām īpašumtiesībās, lai varētu veikt īpašumtiesību pārbaudi un uzskaiti.

    5.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ierosina atsauces cenu šā panta 1. punktā minētajai pirkšanai un pārdošanai, savus klientus informē par to, ka ierosinātā atsauces cena nav saistoša un pamato ierosināto atsauces cenu, un atklāj informāciju par metodikas pamatelementiem atbilstīgi 19. panta 6. punktam.

    26. pants

    Piekļuve uzskaitei

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji:

    a)

    visu uzskaiti, kas saistīta ar to pakalpojumiem un darījumiem, glabā pastāvīgā informācijas nesējā vismaz piecus gadus;

    b)

    nodrošina, ka to klientiem vienmēr ir tūlītēja piekļuve uzskaitei par tiem sniegtajiem pakalpojumiem;

    c)

    vismaz piecus gadus glabā visus līgumus starp kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un to klientiem.

    V NODAĻA

    Tirgvedības paziņojumi

    27. pants

    Prasības attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visi tirgvedības paziņojumi par to pakalpojumiem, tostarp trešām personām ārpakalpojumos nodotie, ir skaidri atpazīstami kā tādi.

    2.   Neviens tirgvedības paziņojums netiek nesamērīgi vērsts uz plānotiem, vēl neīstenotiem vai esošiem atsevišķiem kolektīvās finansēšanas projektiem vai piedāvājumiem, pirms nav noslēgusies finansējuma piesaistīšana projektam.

    Tirgvedības paziņojumā iekļautā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, un atbilst ieguldījumu pamatinformācijas lapā iekļautajai informācijai, ja ieguldījumu pamatinformācijas lapa jau ir pieejama, vai informācijai, kurai jābūt iekļautai ieguldījumu pamatinformācijas lapā, ja ieguldījumu pamatinformācijas lapa vēl nav pieejama.

    3.   Saviem tirgvedības paziņojumiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto vienu vai vairākas tās dalībvalsts oficiālās valodas, kurā tirgvedības paziņojumi tiek izplatīti, vai valodā, ko akceptē minētās dalībvalsts kompetentās iestādes.

    4.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek izplatīti tirgvedības paziņojumi, ir atbildīgas par to, lai tiktu pārraudzīta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju atbilstība to valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas piemērojami tirgvedības paziņojumiem, un lai tie tiktu izpildīti attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

    5.   Kompetentās iestādes neprasa veikt tirgvedības paziņojumu ex ante paziņošanu un apstiprināšanu.

    28. pants

    Valsts noteikumu par tirgvedības prasībām publicēšana

    1.   Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē un pastāvīgi atjaunina tos valsts normatīvos un administratīvos aktus, kurus piemēro kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumiem un par kuru ievērošanas pārraudzību un izpildes nodrošināšanu attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir atbildīgas kompetentās iestādes.

    2.   Kompetentās iestādes informē EVTI par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas minēti 1. punktā, un sniedz EVTI minēto normatīvo un administratīvo aktu kopsavilkumu valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

    3.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 2. punktu, un bez kavēšanās sniedz EVTI 1. punktā minēto attiecīgo normatīvo un administratīvo aktu atjauninātu kopsavilkumu.

    4.   Ja kompetentās iestādes nav atbildīgas par 1. punktā minēto normatīvo un administratīvo aktu ievērošanas pārraudzību un to izpildes nodrošināšanu, tās savās tīmekļa vietnēs publicē kontaktinformāciju par to, kur var iegūt informāciju par 1. punktā minētajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

    5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu šajā pantā paredzēto paziņojumu standarta veidlapas, veidnes un procedūras.

    Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 10. novembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

    6.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un glabā 2. punktā minēto kopsavilkumu un hipersaites uz 1. punktā minēto kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm. EVTI nav atbildīga par kopsavilkumā sniegto informāciju.

    7.   Kompetentās iestādes ir vienotie kontaktpunkti, kas atbild par informācijas sniegšanu par tirgvedības noteikumiem savās attiecīgajās dalībvalstīs.

    8.   Kompetentās iestādes regulāri un vismaz ik gadu ziņo EVTI par savām izpildes darbībām, kas veiktas iepriekšējā gadā, pamatojoties uz valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas piemērojami kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumiem. Ziņojumā jo īpaši iekļauj šādus elementus:

    a)

    attiecīgā gadījumā, veikto izpildes darbību kopējo skaitu pa pārkāpumu veidiem;

    b)

    ja iespējams, izpildes darbību iznākumus, tostarp uzlikto sodu veidus vai korektīvos pasākumus, ko veikuši kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji; un

    c)

    ja iespējams, piemērus par to, kā kompetentās iestādes ir rīkojušās gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nav izpildījuši valsts normatīvos un administratīvos aktus.

    VI NODAĻA

    Kompetentās iestādes un EVTI

    29. pants

    Kompetentās iestādes

    1.   Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā regulā paredzēto funkciju un pienākumu izpildi, un par to informē EVTI.

    2.   Ja dalībvalstis, ievērojot 1. punktu, izraugās vairāk par vienu kompetento iestādi, tās nosaka šo iestāžu attiecīgos uzdevumus un vienu no tām izraugās par vienotu kontaktpunktu pārrobežu administratīvajai sadarbībai starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar EVTI.

    3.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.

    30. pants

    Kompetento iestāžu pilnvaras

    1.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir vismaz šādas izmeklēšanas pilnvaras:

    a)

    pieprasīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un trešām personām, kas norīkotas veikt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, un fiziskām vai juridiskām personām, kas tās kontrolē vai ko tās kontrolē, sniegt informāciju un dokumentus;

    b)

    pieprasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju un trešo personu, kas izraudzītas pildīt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, revidenti un vadītāji sniegtu informāciju;

    c)

    veikt inspekcijas vai izmeklēšanas vietās, kas nav fizisku personu privātā dzīvesvieta, un minētajā nolūkā iekļūt telpās, lai piekļūtu dokumentiem un citiem datiem jebkādā formātā, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka dokumenti un citi ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati var būt būtiski, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu.

    2.   Lai veiktu pienākumus, kas tām paredzēti šajā regulā, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības pilnvaras:

    a)

    apturēt kolektīvās finansēšanas piedāvājumu ilgākais uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka ir pārkāpta šī regula;

    b)

    aizliegt vai apturēt tirgvedības paziņojumus vai prasīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vai trešai personai, kas izraudzīta veikt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, pārtraukt vai apturēt tirgvedības paziņojumus ilgākais uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka ir pārkāpta šī regula;

    c)

    aizliegt kolektīvās finansēšanas piedāvājumu, ja tās konstatē, ka ir pārkāpta šī regula, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu tikt pārkāpta;

    d)

    apturēt vai prasīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam apturēt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu ilgākais uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka ir pārkāpta šī regula;

    e)

    aizliegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, ja tās konstatē, ka ir pārkāpta šī regula;

    f)

    publiskot faktu, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, kas izraudzīta pildīt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, nepilda savus pienākumus;

    g)

    atklāt vai prasīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vai trešai personai, kas izraudzīta veikt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, atklāt visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniegšanu, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību vai raitu tirgus darbību;

    h)

    apturēt vai prasīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vai trešai personai, kas izraudzīta veikt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, apturēt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, ja kompetentās iestādes uzskata, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja situācija ir tāda, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana kaitētu ieguldītāju interesēm;

    i)

    nodot esošos līgumus citam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļauja tiek atsaukta saskaņā ar 17. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ar noteikumu, ka tam piekrīt klienti un saņemošais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs.

    Visi pasākumi, kas pieņemti, īstenojot šajā punktā paredzētās pilnvaras, ir samērīgi, pienācīgi pamatoti un tiek veikti saskaņā ar 40. pantu.

    3.   Ja to prasa valsts tiesību akti, kompetentā iestāde var lūgt attiecīgo tiesu iestādi lemt par 1. un 2. punktā minēto pilnvaru izmantošanu.

    4.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram tiek nodoti esošie līgumi, kā minēts 2. punkta pirmās daļas i) apakšpunktā, tiek atļauts sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus tajā pašā dalībvalstī, kurā atļauja bija piešķirta sākotnējam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam.

    5.   Kompetentās iestādes savas 1. un 2. punktā minētās funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

    a)

    tieši;

    b)

    sadarbībā ar citām iestādēm;

    c)

    uz savu atbildību, deleģējot pilnvaras šādām iestādēm;

    d)

    vēršoties pie kompetentajām tiesu iestādēm.

    6.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti piemēroti pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.

    7.   Ja fiziska vai juridiska persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, netiek uzskatīts, ka tā pārkāpj kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un saistībā ar šādu paziņošanu to nesauc ne pie kāda veida atbildības.

    31. pants

    Kompetento iestāžu sadarbība

    1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkos kompetentās iestādes cita ar citu sadarbojas. Tās bez liekas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes darbībās.

    Ja dalībvalstis saskaņā ar 39 panta 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumu, tās nodrošina, ka ir ieviesti piemēroti pasākumi, tā lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarboties ar to jurisdikcijā esošajām tiesu, prokuratūras vai krimināljustīcijas iestādēm nolūkā saņemt konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procesiem, kas sākti par šīs regulas pārkāpumiem, un, lai pildītu pienākumu šīs regulas piemērošanas nolūkos sadarboties, to pašu informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm, kā arī EVTI.

    2.   Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu vienīgi šādos izņēmuma apstākļos:

    a)

    ja pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai kriminālizmeklēšanai;

    b)

    ja pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts iestādēs jau ir sākta tiesvedība par tām pašām darbībām un pret tām pašām fiziskajām vai juridiskajām personām;

    c)

    ja pieprasījumu saņēmušajā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgs spriedums attiecībā uz šādām fiziskām vai juridiskām personām par tām pašām darbībām.

    3.   Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz jebkuru informāciju, kas vajadzīga šīs regulas piemērošanas nolūkos.

    4.   Kompetentā iestāde var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar inspekcijām vai izmeklēšanām uz vietas.

    Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, informē EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas, tā var veikt jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:

    a)

    pati veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

    b)

    atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

    c)

    atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

    d)

    iecelt revidentus vai ekspertus inspekcijas vai izmeklēšanas veikšanai uz vietas;

    e)

    kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veikt konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

    5.   Kompetentās iestādes var vērsties pie EVTI gadījumos, kad lūgums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai pieņemamā termiņā nav uz to reaģēts. Neskarot LESD 258. pantu, EVTI šādos gadījumos var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

    6.   Kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, sekmētu interpretācijas saskaņotību un nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus domstarpību gadījumā.

    7.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka ir pārkāpta kāda no šīs regulas prasībām, vai tai ir pamats tā uzskatīt, tā par saviem konstatējumiem pietiekami detalizētā veidā informē par šādu pārkāpumu aizdomās turētās vienības vai vienību kompetento iestādi.

    8.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, ar ko apmainās kompetentās iestādes saskaņā ar 1. punktu.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

    Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2022. gada 10. maijam.

    9.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu standarta veidlapas, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

    Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2022. gada 10. maijam.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

    32. pants

    Kompetento iestāžu un EVTI sadarbība

    1.   Kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas šīs regulas nolūkos un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. Tās apmainās ar informāciju, lai veiktu pienākumus, kas tām noteikti šajā nodaļā.

    2.   Ja inspekcijai vai izmeklēšanai uz vietas ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetento iestāžu pieprasījuma koordinē inspekciju vai izmeklēšanu.

    3.   Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu bez kavēšanās sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei.

    4.   Lai nodrošinātu vienotus šā panta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI.

    Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2022. gada 10. maijam.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

    33. pants

    Sadarbība ar citām iestādēm

    Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs iesaistās darbībās, uz kurām neattiecas 12. pantā minētā atļauja, kompetentās iestādes sadarbojas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šādu citu darbību pārraudzību, kā paredzēts attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos.

    34. pants

    Ziņošanas pienākums

    Dalībvalstis līdz 2021. gada 10. novembrim Komisijai un EVTI dara zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem tiek īstenota šī nodaļa, tostarp jebkādas attiecīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par visiem tajos veiktajiem turpmākajiem grozījumiem.

    35. pants

    Dienesta noslēpums

    1.   Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz uzņēmējdarbības vai darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde šādas informācijas paziņošanas laikā norāda, ka šādu informāciju ir atļauts atklāt vai ka šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

    2.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē, vai uz jebkuru trešo personu, kurai kompetentā iestāde deleģējusi savas pilnvaras. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst izpaust nevienai citai fiziskai vai juridiskai personai vai iestādei, izņemot, kā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumos.

    36. pants

    Datu aizsardzība

    Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes savus uzdevumus šīs regulas piemērošanas nolūkos pilda saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

    Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko šīs regulas darbības jomā veic EVTI, tā ievēro Regulu (ES) Nr. 2018/1725.

    37. pants

    Piesardzības pasākumi

    1.   Ja tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tiek sniegti kolektīvās finansēšanas pakalpojumi, ir skaidrs un pierādāms pamats uzskatīt, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešās personas, kas izraudzītas veikt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, ir izdarījuši pārkāpumus vai ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešās personas nav izpildījuši pienākumus, kas tiem noteikti šajā regulā, tā par to paziņo kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi atļauju, un EVTI.

    2.   Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi kompetentā iestāde, kas piešķīrusi atļauju, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, kas izraudzīta veikt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, turpina pārkāpt šo regulu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tiek sniegti kolektīvās finansēšanas pakalpojumi, pēc tam, kad tā ir informējusi kompetento iestādi, kas piešķīrusi atļauju, un EVTI, veic visus piemērotos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un bez liekas kavēšanās par to informē Komisiju un EVTI.

    3.   Ja kompetentā iestāde nepiekrīt kādam no pasākumiem, ko, ievērojot šā panta 2. punktu, veikusi cita kompetentā iestāde, tā uz šo jautājumu var vērst EVTI uzmanību. EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

    38. pants

    Sūdzību izskatīšana, ko veic kompetentās iestādes

    1.   Kompetentās iestādes izveido procedūras, kas ļauj klientiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Visos gadījumos sūdzības būtu jāpieņem rakstiski vai elektroniski tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā iesniegta sūdzība, vai valodā, ko akceptē minētās dalībvalsts kompetentās iestādes.

    2.   Informāciju par 1. punktā minētajām sūdzību procedūrām dara pieejamu katras kompetentās iestādes tīmekļa vietnē un dara zināmu EVTI. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē atsauces uz kompetento iestāžu tīmekļa vietņu sadaļām, kas attiecas uz sūdzību procedūrām.

    VII NODAĻA

    Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

    39. pants

    Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

    1.   Neskarot 30. pantā paredzētās kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un uzlikt kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras uzlikt administratīvus sodus un veikt citus piemērotus administratīvus pasākumus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Minētie administratīvie sodi un administratīvie pasākumi attiecas vismaz uz:

    a)

    šīs regulas 3., 4. un 5. panta, 6. panta 1.–6. punkta, 7. panta 1.–4. punkta, 8. panta 1.–6. punkta, 9. panta 1. un 2. punkta, 10. panta, 11. panta, 12. panta 1. punkta, 13. panta 2. punkta, 15. panta 2. un 3. punkta, 16. panta 1. punkta, 18. panta 1. un 4. punkta, 19. panta 1.–6. punkta, 20. panta 1. un 2. punkta, 21. panta 1.–7. punkta, 22. panta, 23. panta 2.–13. punkta, 24., 25. un 26. panta un 27. panta 1.–3. punkta pārkāpumiem;

    b)

    nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai vai inspekcijai, vai pieprasījumam, uz ko attiecas 30. panta 1. punkts.

    Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem par pārkāpumiem, par kuriem valsts tiesību aktos jau ir paredzēti kriminālsodi.

    Līdz 2021. gada 10. novembrim dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem to grozījumiem.

    2.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem uzlikt vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

    a)

    publisks paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma raksturs;

    b)

    rīkojums fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt rīcību, kas veido pārkāpumu, un atturēties no tās atkārtošanas;

    c)

    aizliegums pildīt vadības pienākumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējos jebkuram juridiskās personas, kuru sauc pie atbildības, vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, kuru sauc pie atbildības par pārkāpumu;

    d)

    maksimālie administratīvie naudas sodi, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru, ja šādu labumu var konstatēt, pat ja tas pārsniedz e) apakšpunktā noteiktās maksimālās summas;

    e)

    juridiskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz 500 000 EUR vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā 2020. gada 9. novembrī, vai līdz 5 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (23), attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto finanšu pārskatu;

    f)

    fiziskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz 500 000 EUR vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā 2020. gada 9. novembrī.

    3.   Gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas ir atbildīgas par pārkāpumu, dalībvalstis var paredzēt papildu sodus vai pasākumus un administratīvos naudas sodus, kas ir augstāki nekā šajā regulā paredzētie.

    40 pants

    Uzraudzības pilnvaru un sodu uzlikšanas pilnvaru īstenošana

    1.   Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar 39. pantu uzliekama administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā to, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīši vai aiz neuzmanības, un visus citus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

    a)

    pārkāpuma smagumu un ilgumu;

    b)

    par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

    c)

    par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stiprību, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

    d)

    par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, ciktāl to var noteikt;

    e)

    pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

    f)

    par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

    g)

    par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekšējos pārkāpumus;

    h)

    pārkāpuma ietekmi uz ieguldītāju interesēm.

    2.   Kompetentās iestādes savas 39. pantā minētās funkcijas un pilnvaras īsteno saskaņā ar 30. panta 2. punkta otro daļu.

    3.   Īstenojot 39. pantā izklāstītās pilnvaras uzlikt administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko tās uzliek, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un uzliekot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus pārrobežu lietās.

    41. pants

    Pārsūdzības tiesības

    Dalībvalstis nodrošina, ka visi saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi motivēti un tos var apstrīdēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz pieteikumu atļaujas saņemšanai, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

    42. pants

    Lēmumu publicēšana

    1.   Lēmumu uzlikt administratīvus sodus vai citus administratīvos pasākumus par šīs regulas pārkāpumiem kompetentās iestādes publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs uzreiz pēc tam, kad fiziskā vai juridiskā persona, uz kuru attiecas minētais lēmums, ir tikusi informēta par minēto lēmumu. Publikācijā ietver informāciju vismaz par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo fizisko vai juridisko personu identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro izmeklēšanas rakstura pasākumus.

    2.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisku personu identitātes vai fizisku personu identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana apdraudētu notiekošu izmeklēšanu, kompetentās iestādes veic vienu no šādiem pasākumiem:

    a)

    atliek lēmuma uzlikt sodu vai pasākumu publicēšanu līdz brīdim, kad beidz pastāvēt nepublicēšanas iemesli;

    b)

    publicē lēmumu uzlikt sodu vai pasākumu anonīmā veidā, kas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

    c)

    nepublicē lēmumu uzlikt sodu vai pasākumu, ja uzskata, ka a) un b) apakšpunktā paredzētās iespējas nav pietiekamas, lai nodrošinātu šāda lēmuma publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas uzskatāmi par vieglāka rakstura pasākumiem.

    Ja tiek pieņemts lēmums sodu vai pasākumu publicēt anonīmi, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja tiek paredzēts, ka minētajā laikposmā anonīmas publicēšanas iemesli beidz pastāvēt.

    3.   Ja lēmumu uzlikt sodu vai pasākumu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu uzlikt sodu vai pasākumu.

    4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkāda saskaņā ar šo pantu veikta publikācija paliek pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Šādās publikācijās ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

    43. pants

    Ziņošana EVTI par sodiem un administratīvajiem pasākumiem

    1.   Kompetentā iestāde ik gadu EVTI sniedz apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas uzlikti saskaņā ar 39. pantu. EVTI minēto informāciju publicē gada pārskatā.

    Ja dalībvalstis saskaņā ar 39. panta 1. punktu ir izvēlējušās noteikt kriminālsodus par minētajā punktā norādīto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un uzliktajiem kriminālsodiem. Datus par uzliktajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

    2.   Ja kompetentā iestāde ir atklājusi sabiedrībai informāciju par administratīvajiem sodiem, citiem administratīvajiem pasākumiem vai kriminālsodiem, tā vienlaikus ziņo par tiem EVTI.

    3.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, kas ir uzlikti, bet par kuriem informācija nav publicēta, tostarp par jebkādām ar tiem saistītām pārsūdzībām un to iznākumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu saistībā ar jebkuru uzlikto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur tai paziņoto sodu un administratīvo pasākumu centrālo datubāzi vienīgi nolūkā apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama vienīgi EVTI, EBI un kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

    VIII NODAĻA

    Deleģētie akti

    44. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 48 panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 36 mēnešu laikposmu no 2020. gada 9. novembra.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 48. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

    5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    6.   Saskaņā ar 48. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

    IX NODAĻA

    Nobeiguma noteikumi

    45. pants

    Ziņojums

    1.   Pirms 2023. gada 10. novembra Komisija pēc apspriešanās ar EVTI un EBI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

    2.   Ziņojumā izvērtē:

    a)

    tirgus darbību kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem Savienībā, tostarp tirgus attīstību un tendences, ņemot vērā uzraudzības pieredzi, atļauju saņēmušo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitu un to tirgus daļu, kā arī šīs regulas ietekmi uz citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp uz Direktīvu 97/9/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (24), Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) 2017/1129;

    b)

    vai pakalpojumu joma, uz ko attiecas šī regula, joprojām ir piemērota attiecībā uz 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību;

    c)

    kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu izmantošanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā;

    d)

    vai pakalpojumu joma, uz ko attiecas šī regula, joprojām ir piemērota, ņemot vērā tādu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kas ietver finanšu prasījumu starpniecību, tostarp aizdevumu prasījumu cesiju vai pārdošanu kolektīvās finansēšanas platformās ieguldītājiem, kas ir trešās personas;

    e)

    vai ir jāpielāgo šajā regulā noteiktās definīcijas, tostarp 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā dotā pieredzējuša ieguldītāja definīcija un II pielikumā minētie kritēriji, ņemot vērā to efektivitāti ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanā;

    f)

    vai 4. panta 1. punktā, 6. pantā un 24. pantā noteiktās prasības joprojām ir piemērotas, lai sasniegtu šīs regulas mērķus attiecībā uz pārvaldību, atbilstību un informācijas atklāšanu saistībā ar aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību un ņemot vērā līdzīgus pakalpojumus, ko sniedz pārvedamiem vērtspapīriem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES;

    g)

    šīs regulas ietekmi uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu Savienības iekšējā tirgus pareizu darbību, tostarp ietekmi uz finansējuma pieejamību MVU un uz ieguldītājiem un citām fizisku vai juridisku personu kategorijām, ko skar minētie pakalpojumi;

    h)

    tehnoloģiskās inovācijas īstenošanu kolektīvās finansēšanas nozarē, tostarp jaunu novatorisku uzņēmējdarbības modeļu un tehnoloģiju piemērošanu;

    i)

    vai 11. pantā noteiktās prudenciālās prasības joprojām ir piemērotas, lai īstenotu šīs regulas mērķus, jo īpaši attiecībā uz minimālā pašu kapitāla prasību līmeni, pašu kapitāla definīciju, apdrošināšanas izmantošanu un pašu kapitāla un apdrošināšanas apvienošanu;

    j)

    vai ir vajadzīgas izmaiņas 19. pantā noteiktajās prasībās par klientiem sniedzamo informāciju vai 21. pantā noteiktajos ieguldītāju aizsardzības pasākumos;

    k)

    vai 21. panta 7. punktā noteiktā robežvērtība joprojām ir piemērota, lai īstenotu šīs regulas mērķus;

    l)

    kāda ietekme ir valodām, ko kompetentās iestādes akceptē saskaņā ar 23. panta 2. un 3. punktu;

    m)

    25. pantā minēto ziņojumdēļu izmantošanu, tostarp ietekmi uz aizdevumu, pārvedamu vērtspapīru un kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu sekundāro tirgu;

    n)

    sekas, kādas valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumus, ir uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, konkurenci un ieguldītāju aizsardzību;

    o)

    administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu piemērošanu un jo īpaši nepieciešamību vēl vairāk saskaņot administratīvos sodus, kas paredzēti par šīs regulas pārkāpumiem;

    p)

    nepieciešamību un samērīgumu noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus par atbilstību valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam minētās direktīvas nolūkā;

    q)

    vai ir lietderīgi atļaut, ka vienībām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tiek piešķirta atļauja kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šo regulu;

    r)

    sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm un EVTI un kompetento iestāžu kā šīs regulas uzraudzības iestāžu piemērotību;

    s)

    iespēju ieviest īpašus pasākumus šajā regulā, lai veicinātu ilgtspējīgus un inovatīvus kolektīvās finansēšanas projektus, kā arī Savienības fondu izmantošanu.

    t)

    to kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju kopējo apjomu un tirgus daļu, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu laikposmā no 2021. gada 10. novembra līdz 2022. gada 10. novembrim, klasifikācijā pa maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem;

    u)

    kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanas apjomu, projektu daudzumu un tendences pa dalībvalstīm;

    v)

    šajā regulā paredzēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu daļu pasaules kolektīvās finansēšanas tirgū un Savienības finanšu tirgū;

    w)

    šīs regulas izpildes izmaksas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem procentos no darbības izmaksām;

    x)

    ieguldītāju pārdomu periodā atsaukto ieguldījumu apjomu, tā daļu no kopējā ieguldījumu apjoma un, pamatojoties uz minētajiem datiem, novērtē, vai 22. pantā noteiktā pārdomu perioda ilgums un raksturs ir piemērots un vai tas nemazina kapitāla piesaistīšanas procesa efektivitāti vai ieguldītāju aizsardzību;

    y)

    saskaņā ar šo regulu vai saistībā ar to uzlikto administratīvo naudas sodu un kriminālsodu skaitu un apjomu, klasifikācijā pa dalībvalstīm;

    z)

    ieguldītāju, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju un trešo personu krāpnieciskas rīcības veidus un tendences saistībā ar šo regulu.

    46. pants

    Grozījums Regulā (ES) 2017/1129

    Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 4. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

    “k)

    vērtspapīru publisks piedāvājums, kuru sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 (*3), ar noteikumu, ka tas nepārsniedz minētās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību.

    47. pants

    Direktīvas (ES) 2019/1937 grozījums

    Direktīvas (ES) 2019/1937 Pielikuma I daļas B iedaļā pievieno šādu punktu:

    “xxi)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (OV L 347, 20.10.2020., 1. lpp.).”

    48. pants

    Pārejas periods kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar valstu tiesību aktiem

    1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji var turpināt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, līdz 2022. gada 10. novembrim vai līdz 12 pantā minētās atļaujas piešķiršanai atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

    2.   Šā panta 1. punktā minētā pārejas perioda laikā dalībvalstis var ieviest vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras vienībām, kurām šīs regulas spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauts sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus. Kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar šādām vienkāršotām procedūrām tiek ievērotas 12. pantā noteiktās prasības.

    3.   Līdz 2022. gada 10. maijam Komisija pēc apspriešanās ar EVTI veic novērtējumu par šīs regulas piemērošanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus tikai valsts mērogā, un par šīs regulas ietekmi uz valstu kolektīvās finansēšanas tirgu attīstību, un par piekļuvi finansējumam. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai šā panta 1. punktā minēto periodu vienu reizi pagarinātu par 12 mēnešu periodu.

    49. pants

    Pagaidu atkāpe attiecībā uz 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību

    Atkāpjoties no šīs regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta, 24 mēnešu periodā no 2021. gada 10. novembra – ja dalībvalstī kopējās atlīdzības robežvērtība prospekta publicēšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 ir mazāka par 5 000 000 EUR – šo regulu minētajā dalībvalstī piemēro tikai kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem ar kopējo atlīdzību līdz minētajai robežvērtībai.

    50. pants

    Direktīvas (ES) 2019/1937 grozījuma transponēšana

    1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 10. novembrim pieņem, publicē un piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 47. pantu. Tomēr, ja minētā diena ir pirms Direktīvas (ES) 2019/1937 26. panta 1. punktā minētās transponēšanas dienas, šādu normatīvo un administratīvo aktu pieņemšanu, publicēšanu un piemērošanu atliek līdz Direktīvas (ES) 2019/1937 26. panta 1. punktā minētajai transponēšanas dienai.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai un EVTI zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas 47. pants.

    51. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2021. gada 10. novembra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2020. gada 7. oktobrī

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    D.M. SASSOLI

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    M. ROTH


    (1)   OV C 367, 10.10.2018., 65. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 20. jūlija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2020. gada 5. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

    (10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

    (11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

    (13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

    (14)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

    (15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

    (16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

    (17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

    (18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1504 (2020. gada 7. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 50 lpp.).

    (19)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1075/2013 (2013. gada 18. oktobris) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.).

    (20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

    (21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

    (22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.).

    (23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

    (24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).


    I PIELIKUMS

    IEGULDĪJUMU PAMATINFORMĀCIJAS LAPA

    A daļa. Informācija par projekta īpašnieku(-iem) un kolektīvās finansēšanas projektu

    a)

    Identitāte, juridiskā forma, īpašumtiesības, vadība un kontaktinformācija;

    b)

    visas fiziskās un juridiskās personas, kas ir atbildīgas par ieguldījumu pamatinformācijas lapā sniegto informāciju. Fiziskām personām, tostarp projekta īpašnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem, norādīt fiziskās personas vārdu, uzvārdu un amatu; juridiskām personām norādīt nosaukumu un juridisko adresi.

    Šāds paziņojums par atbildību:

    “Projekta īpašnieks deklarē, ka, cik viņam zināms, nav izlaista nekāda informācija un nav nekādas būtiski maldinošas vai neprecīzas informācijas. Projekta īpašnieks ir atbildīgs par šīs ieguldījumu pamatinformācijas lapas sagatavošanu.”;

    c)

    projekta īpašnieka galvenās darbības jomas; projekta īpašnieka piedāvātie produkti vai pakalpojumi;

    d)

    hipersaite uz projekta īpašnieka jaunākajiem finanšu pārskatiem, ja tādi ir pieejami;

    e)

    galvenie gada finanšu rādītāji un koeficienti projekta īpašniekam par pēdējiem trim gadiem, ja tādi ir pieejami;

    f)

    kolektīvās finansēšanas projekta apraksts, tostarp tā mērķis un galvenās iezīmes.

    B daļa. Kolektīvās finansēšanas procesa galvenās iezīmes un nosacījumi attiecīgi kapitāla piesaistei vai līdzekļu aizņēmumam

    a)

    Minimālais mērķa kapitāls, kas jāpiesaista, vai mērķa līdzekļi, kas jāaizņemas vienā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, un piedāvājumu skaits, kurus projekta īpašnieks vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir pabeidzis attiecībā uz kolektīvās finansēšanas projektu;

    b)

    termiņš piesaistāmā mērķa kapitāla vai aizņemamo mērķa līdzekļu sasniegšanai;

    c)

    informācija par sekām, ja mērķa kapitāls netiek piesaistīts vai mērķa līdzekļu aizņemšanās nenotiek noteiktajā termiņā;

    d)

    piedāvājuma maksimālā summa, ja tā atšķiras no a) apakšpunktā minēta mērķa kapitāla vai mērķa līdzekļiem;

    e)

    pašu kapitāla apmērs, kuru projekta īpašnieks uzņēmies nodot kolektīvās finansēšanas projektam;

    f)

    izmaiņas projekta īpašnieka kapitāla sastāvā vai aizdevumos saistībā ar kolektīvās finansēšanas piedāvājumu;

    g)

    pirmslīguma pārdomu perioda esība un nosacījumi pieredzējušiem ieguldītājiem.

    C daļa. Riska faktori

    Iepazīstināšana ar galvenajiem riskiem saistībā ar kolektīvās finansēšanas projekta finansēšanu, ar nozari, projektu, projekta īpašnieku un pārvedamiem vērtspapīriem, kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem vai aizdevumiem, tostarp – attiecīgā gadījumā – ģeogrāfiskajiem riskiem.

    D daļa. Informācija, kas saistīta ar pārvedamu vērtspapīru un kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu piedāvājumu

    a)

    Piedāvājamo pārvedamo vērtspapīru vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu kopējā summa un veids;

    b)

    parakstīšanās cena;

    c)

    vai tiek pieņemti parakstīšanās pārsniegumi un kā tie tiek piešķirti;

    d)

    parakstīšanās un maksāšanas noteikumi;

    e)

    pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu turēšana un nodošana ieguldītājiem;

    f)

    ja ieguldījums ir nodrošināts ar garantiju vai nodrošinājumu:

    i)

    vai garantijas devējs vai nodrošinājuma sniedzējs ir juridiska persona;

    ii)

    garantijas devēja vai nodrošinājuma sniedzēja identitāte, juridiskā forma un kontaktinformācija;

    iii)

    informācija par garantijas vai nodrošinājuma raksturu un noteikumiem;

    g)

    attiecīgā gadījumā – stingra apņemšanās atpirkt pārvedamus vērtspapīrus vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautus instrumentus un šādas atpirkšanas laikposms;

    h)

    attiecībā uz instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti, – nominālā procentu likme, datums, no kura jāsāk maksāt procentus, procentu maksājumu datumi, termiņš un piemērojamais ienesīgums.

    E daļa. Informācija par īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām (ĪNDS)

    a)

    Vai starp projekta īpašnieku un ieguldītāju darbojas ĪNDS;

    b)

    ĪNDS kontaktinformācija.

    F daļa. Ieguldītāju tiesības

    a)

    Galvenās tiesības, kas saistītas ar pārvedamiem vērtspapīriem vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem;

    b)

    ierobežojumi, kas attiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem, tostarp kapitāldaļu turētāju līgumi vai citas vienošanās, kas nepieļauj to pārvedamību;

    c)

    apraksts par jebkādiem pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu pārvešanas ierobežojumiem;

    d)

    ieguldītāja iespējas izstāties no ieguldījuma;

    e)

    attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem – kapitāla un balsstiesību sadalījums pirms un pēc kapitāla palielināšanas piedāvājuma rezultātā (pieņemot, ka visi pārvedamie vērtspapīri vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļauti instrumenti tiks parakstīti).

    G daļa. Informācijas atklāšana saistībā ar aizdevumu

    Ja kolektīvās finansēšanas piedāvājums ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, ieguldījumu pamatinformācijas lapā tās informācijas vietā, kas minēta šā pielikuma D, E un F daļā, ietver šādu informāciju:

    a)

    aizdevuma raksturs, ilgums un noteikumi;

    b)

    piemērojamās procentu likmes vai attiecīgā gadījumā cita kompensācija ieguldītājam;

    c)

    riska mazināšanas pasākumi, tostarp nodrošinājuma sniedzēju vai garantijas devēju vai cita veida garantiju esība;

    d)

    pamatsummas atmaksas un procentu maksājumu grafiks;

    e)

    visi gadījumi pēdējo piecu gadu laikā, kad projekta īpašnieks nav izpildījis kredītlīgumu saistības;

    f)

    aizdevuma apkalpošana, tostarp gadījumos, kad projekta īpašnieks nepilda savas saistības.

    H daļa. Maksas, informācija un tiesiskā aizsardzība

    a)

    Maksas, ko iekasē no ieguldītāja, un izmaksas, kas ieguldītājam radušās saistībā ar ieguldījumu, tostarp administratīvās izmaksas, kas rodas no kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu pārdošanas;

    b)

    kur un kā var bez maksas saņemt papildu informāciju par kolektīvās finansēšanas projektu, projekta īpašnieku un ĪNDS;

    c)

    kā un kam ieguldītājs var iesniegt sūdzību par ieguldījumu vai par projekta īpašnieka vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja rīcību.

    I daļa. Informācija par aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, kuru sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji

    a)

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja identitāte, juridiskā forma, īpašumtiesības, vadība un kontaktinformācija;

    b)

    minimālā un maksimālā procentu likme aizdevumiem, kas var būt pieejami ieguldītāju individuālajiem portfeļiem;

    c)

    minimālais un maksimālais termiņš aizdevumiem, kas var būt pieejami ieguldītāju individuālajiem portfeļiem;

    d)

    attiecīgā gadījumā – to riska kategoriju spektrs un izplatība, kurās ietilpst attiecīgie aizdevumi, kā arī saistību neizpildes rādītāji un vidējā svērtā procentu likme katrā riska kategorijā, sīkāk iedalot pēc gada, kurā aizdevumi tika piešķirti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību;

    e)

    iekšējās metodikas pamatelementi atsevišķu kolektīvās finansēšanas projektu kredītriska novērtēšanai un riska kategoriju noteikšanai;

    f)

    ja tiek piedāvāta mērķa likme peļņai no ieguldījuma – gada mērķa likme un šīs gada mērķa likmes ticamības intervāls ieguldījumu periodā, ņemot vērā maksas un saistību neizpildes likmes;

    g)

    procedūras, iekšējās metodes un kritēriji kolektīvās finansēšanas projektu atlasei aizdevumu individuālajā portfelī ieguldītājam;

    h)

    visu piemērojamo kapitāla garantiju segums un nosacījumi;

    i)

    portfeļa aizdevumu apkalpošana, tostarp situācijās, kad projekta īpašnieks nepilda savas saistības;

    j)

    riska diversifikācijas stratēģijas;

    k)

    maksas, kas jāmaksā projekta īpašniekam vai ieguldītājam, tostarp visi atskaitījumi no procentiem, kas jāmaksā projekta īpašniekam.


    II PIELIKUMS

    PIEREDZĒJUŠI IEGULDĪTĀJI ŠĪS REGULAS NOLŪKĀ

    I.   Identifikācijas kritēriji

    Pieredzējis ieguldītājs ir ieguldītājs, kuram ir izpratne par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem kapitāla tirgos, un pietiekami resursi, lai uzņemtos šos riskus, nepakļaujot sevi pārmērīgām finansiālām sekām. Pieredzējušus ieguldītājus var klasificēt kā šādus ieguldītājus, ja tie atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem identifikācijas kritērijiem un ja tiek ievērota II iedaļā noteiktā procedūra.

    Par pieredzējušiem ieguldītājiem visos pakalpojumos, ko kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā saskaņā ar šo regulu, tiek uzskatītas šādas fiziskas un juridiskas personas:

    1)

    juridiskas personas, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

    a)

    pašu kapitāls vismaz 100 000 EUR;

    b)

    neto apgrozījums vismaz 2 000 000 EUR;

    c)

    bilance vismaz 1 000 000 EUR.

    2)

    fiziskas personas, kas atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

    a)

    personīgie bruto ienākumi vismaz 60 000 EUR apmērā fiskālajā gadā vai finanšu instrumentu portfelis, kas definēts kā tāds, kurš ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu aktīvus, un kas pārsniedz 100 000 EUR;

    b)

    ieguldītājs strādā vai vismaz vienu gadu ir strādājis finanšu nozarē profesionāla amatā, kurā vajadzīgas zināšanas par paredzētajiem darījumiem vai pakalpojumiem, vai arī ieguldītājs vismaz 12 mēnešus ir ieņēmis vadošu juridiskā personā, kas minēta 1. punktā;

    c)

    ieguldītājs ir veicis būtiska apjoma darījumus kapitāla tirgos, vidēji veicot 10 darījumus vienā ceturksnī četru iepriekšējo ceturkšņu laikā.

    II.   Pieprasījums tikt uzskatītam par pieredzējušu ieguldītāju

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem ieguldītājiem dara pieejamu veidni, ko ieguldītāji var izmantot, lai iesniegtu pieprasījumu tos uzskatīt par pieredzējušu ieguldītāju. Veidnē iekļauj I iedaļā izklāstītos identifikācijas kritērijus un skaidru brīdinājumu, precizējot ieguldītāju aizsardzību, ko pieredzējis ieguldītājs zaudēs, ja tas tiks klasificēts kā tāds.

    Pieprasījumā tikt uzskatītam par pieredzējušu ieguldītāju ietver šādus elementus:

    1)

    apliecinājumu, kurā precizēti I iedaļā izklāstītie identifikācijas kritēriji, kuriem pieprasījuma iesniedzējs ieguldītājs atbilst;

    2)

    paziņojumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ieguldītājs ir informēts par sekām, ko rada tādas ieguldītāju aizsardzības zaudēšana, kas saistīta ar nepieredzējuša ieguldītāja statusu;

    3)

    paziņojumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ieguldītājs joprojām ir atbildīgs par pieprasījumā sniegtās informācijas patiesumu.

    Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldītājs tiek kvalificēts kā pieredzējis ieguldītājs, un īsteno atbilstošas rakstiskas iekšējās politikas ieguldītāju iedalīšanai kategorijās. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs apstiprina pieprasījumu, ja vien tam nav pamatotu šaubu par pieprasījumā sniegtās informācijas pareizību. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nepārprotami informē ieguldītājus, kad ir apstiprināts to statuss.

    Trešajā daļā minētais apstiprinājums ir derīgs divus gadus. Ieguldītāji, kas vēlas saglabāt savu pieredzējuša ieguldītāja statusu pēc derīguma laikposma beigām, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam iesniedz jaunu pieprasījumu.

    Pieredzējuši ieguldītāji ir atbildīgi par to, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs būtu informēts par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt to piederību šai kategorijai. Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs uzzina, ka ieguldītājs vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem, kas ieguldītāju padarīja par tādu, pret kuru izturas kā pret pieredzējušu ieguldītāju, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs informē ieguldītāju, ka pret viņu izturēsies kā pret nepieredzējušu ieguldītāju.

    III.   Pieredzējuši ieguldītāji, kas ir profesionāli klienti

    Atkāpjoties no šā pielikuma II iedaļā izklāstītās procedūras, Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas 1)–4) punktā minētās vienības uzskata par pieredzējušiem ieguldītājiem, ja tās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam iesniedz pierādījumus par savu profesionāļu statusu.


    Top