This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32020L0012
Commission Delegated Directive (EU) 2020/12 of 2 August 2019 supplementing Directive (EU) 2017/2397 of the European Parliament and of the Council as regards the standards for competences and corresponding knowledge and skills, for the practical examinations, for the approval of simulators and for medical fitness (Text with EEA relevance)
Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2020/12 (2019. gada 2. augusts), ar ko attiecībā uz kompetences standartiem un attiecīgajām zināšanām un prasmēm, praktisko eksāmenu standartiem, trenažieru apstiprināšanas standartiem un veselības stāvokļa standartiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2397 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2020/12 (2019. gada 2. augusts), ar ko attiecībā uz kompetences standartiem un attiecīgajām zināšanām un prasmēm, praktisko eksāmenu standartiem, trenažieru apstiprināšanas standartiem un veselības stāvokļa standartiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2397 (Dokuments attiecas uz EEZ)
C/2019/5646
OV L 6, 10.1.2020, p. 15–100
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Completion | 32017L2397 | 30/01/2020 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32020L0012R(01) | (HU) |
10.1.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 6/15 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2020/12
(2019. gada 2. augusts),
ar ko attiecībā uz kompetences standartiem un attiecīgajām zināšanām un prasmēm, praktisko eksāmenu standartiem, trenažieru apstiprināšanas standartiem un veselības stāvokļa standartiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2397
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvu (ES) 2017/2397 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK (1), un jo īpaši tās 17. panta 1. un 4. punktu, 21. panta 2. punktu un 23. panta 6. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvā (ES) 2017/2397 ir izklāstīti nosacījumi un procedūras tādu personu kvalifikācijas sertificēšanai, kuras iesaistītas peldlīdzekļa, kas kuģo pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem, ekspluatācijā. Sertifikācijas mērķis ir veicināt mobilitāti, garantēt kuģošanas drošību un nodrošināt cilvēku dzīvības un vides aizsardzību. |
(2) |
Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus, Komisija ir pilnvarota pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, ar ko nosaka kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes, praktisko eksāmenu standartus, trenažieru apstiprināšanas standartus un veselības stāvokļa standartus. |
(3) |
Atbilstoši Direktīvas (ES) 2017/2397 32. pantam deleģētajos aktos būtu jāizdara atsauce uz Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejas (“CESNI”) izstrādātiem standartiem un jāiekļauj viss minēto standartu teksts ar nosacījumu, ka minētie standarti ir pieejami un atjaunināti, ka tie atbilst jebkādām direktīvas pielikumos noteiktajām piemērojamām prasībām un ka izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses. Visi trīs nosacījumi tika izpildīti, kad CESNI2018. gada 8. novembra sanāksmē pieņēma pirmos iekšzemes kuģošanas profesionālās kvalifikācijas standartus. |
(4) |
Kompetenču standartos būtu jānosaka kompetenču minimums, kas vajadzīgs peldlīdzekļa drošai ekspluatācijai un kas piemērojams apkalpes locekļiem operatīvajā līmenī un vadības līmenī, kuģu vadītājiem, kuri ir pilnvaroti kuģot ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, un personām, kuras ir pilnvarotas kuģot pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, pasažieru navigācijas speciālistiem un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) speciālistiem. Katra vajadzīgā kompetence būtu jānosaka kopā ar tai atbilstošajām zināšanām un prasmēm. |
(5) |
Lai kompetentās iestādes Direktīvas (ES) 2017/2397 17. panta 3. punktā prasītos praktiskos eksāmenus īstenotu līdzīgi, būtu jānosaka praktisko eksāmenu standarti. Šajā nolūkā standartos attiecībā uz katru praktisko eksāmenu būtu jānosaka konkrētās kompetences un novērtēšanas situācijas, tostarp īpaša vērtēšanas sistēma un tehniskās prasības iekārtām, kas atrodas uz peldlīdzekļa un krastā. Kuģa vadītāja kvalifikācijas pretendentiem, kuriem iepriekš nav veikts novērtējums operatīvajā līmenī, būtu jāparedz papildu modulis, lai varētu pārliecināties arī par spēju veikt saistītos uzraudzītos uzdevumus. |
(6) |
Trenažieru apstiprināšanas standarti būtu jānosaka, lai nodrošinātu, ka trenažieri, ko izmanto kompetences novērtēšanai, ir konstruēti tādā veidā, kas ļauj pārliecināties par praktisko eksāmenu standartos paredzētajām kompetencēm. Standartos būtu jāiekļauj tehniskās un funkcionālās prasības attiecībā uz kuģu vadības trenažieriem un radiolokācijas iekārtu trenažieriem, kā arī minēto trenažieru administratīvās apstiprināšanas procedūra. |
(7) |
Lai mazinātu medicīnisko prasību un eksaminācijas procedūru atšķirības starp valstīm un nodrošinātu, ka medicīniskās izziņas, ko izsniedz klāja apkalpes locekļiem iekšzemes kuģošanai, ir ticams apliecinājums par viņu veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, būtu jānosaka veselības stāvokļa standarti. Standartos būtu jānorāda pārbaudes, kas jāveic praktizējošiem ārstiem, un kritēriji, kas viņiem jāpiemēro, lai noteiktu klāja apkalpes locekļu piemērotību darbam. Standartiem būtu jāattiecas uz redzes, dzirdes, fizisko un psiholoģisko stāvokli, kas var izraisīt īslaicīgu vai pastāvīgu nepiemērotību darbam, kā arī uz iespējamajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un ierobežojumiem. Konsekvences labad standartiem vajadzētu būt balstītiem uz pamatnostādnēm par jūrnieku veselības pārbaudēm, ko publicējusi Starptautiskā Darba organizācija un Starptautiskā Jūrniecības organizācija, it īpaši uz kritērijiem, ko piemēro attiecībā uz krasta pakalpojumiem. |
(8) |
Konsekvences un efektivitātes labad šīs deleģētās direktīvas transponēšanas datums būtu jāpielāgo Direktīvas (ES) 2017/2397 transponēšanas datumiem. |
(9) |
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru informācijai, kuru dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai saistībā ar direktīvas transponēšanu, jābūt skaidrai un precīzai. Tas attiecas arī uz šo deleģēto aktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Kompetences standarti un attiecīgās zināšanas un prasmes, kas minētas Direktīvas (ES) 2017/2397 17. panta 1. punktā, ir noteikti šīs direktīvas I pielikumā.
2. pants
Praktisko eksāmenu standarti, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/2397 17. panta 3. punktā, ir noteikti šīs direktīvas II pielikumā.
3. pants
Trenažieru apstiprināšanas standarti, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/2397 21. panta 2. punktā, ir noteikti šīs direktīvas III pielikumā.
4. pants
Veselības stāvokļa standarti, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/2397 23. panta 6. punktā, ir noteikti šīs direktīvas IV pielikumā.
5. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2022. gada 17. janvārim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro dalībvalstīm, kas nav pilnībā transponējušas un īstenojušas Direktīvu (ES) 2017/2397 saskaņā ar tās 39. panta 2., 3. vai 4. punktu. Kad minētās dalībvalstis pilnībā transponē un īsteno Direktīvu (ES) 2017/2397, tās vienlaikus nodrošina to normatīvo un administratīvo aktu stāšanos spēkā, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un par to informē Komisiju.
3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
6. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
7. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 2. augustā
Komisijas vārdā –
Priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
I PIELIKUMS
KOMPETENCES STANDARTI UN ATTIECĪGĀS ZINĀŠANAS UN PRASMES
I. KOMPETENCES STANDARTI OPERATĪVAJAM LĪMENIM
1. Kuģošana
1.1. Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam manevrēt un vadīt peldlīdzekli pa iekšzemes ūdensceļiem. Matrozis spēj veikt savus pienākumus visu veidu ūdensceļos un ostās.
Matrozis it sevišķi spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
2. Peldlīdzekļa ekspluatācija
2.1. Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam vadīt peldlīdzekļa darbību un rūpēties par personām uz peldlīdzekļa.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
2.2. Matrozis spēj izmantot peldlīdzekļa aprīkojumu.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
3. Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi
3.1. Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam veikt kravas sagatavošanu, izvietošanu un uzraudzību iekraušanas un izkraušanas laikā.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
3.2. Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam pakalpojumu sniegšanā pasažieriem un nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1177/2010 (1) IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
4. Kuģa mehānika un elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas
4.1. Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu ekspluatācijā, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
4.2. Matrozis spēj veikt kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu tehnisko apkopi, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
5. Tehniskā apkope un remonts
5.1. Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam veikt peldlīdzekļa, tā iekārtu un aprīkojuma tehnisko apkopi un remontu.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
6. Saziņa
6.1. Matrozis spēj īstenot vispārējo un profesionālo saziņu, kas ietver spēju izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
6.2. Matrozis spēj būt sabiedrisks.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
7. Veselība, drošība un vides aizsardzība
7.1. Matrozis spēj ievērot darba drošības noteikumus, izprast veselības aizsardzības un drošības noteikumu svarīgumu un vides aizsardzības svarīgumu.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
7.2. Matrozis spēj atzīt uz kuģa notiekošo mācību svarīgumu un nekavējoties rīkoties ārkārtas situācijās.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
Spēja uzturēt glābšanās ceļus brīvus no šķēršļiem (atbilstoši klāja specifikai). |
||||||||||||||||||||||||||
|
Spēja izmantot ārkārtas sakaru un signalizācijas sistēmas un aprīkojumu. |
7.3. Matrozis spēj īstenot ugunsdrošības pasākumus un pareizi izmantot ugunsdzēsības aprīkojumu.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
7.4. Matrozis spēj veikt savus pienākumus, ņemot vērā vides aizsardzības svarīgumu.
Matrozis spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
II. KOMPETENCES STANDARTI VADĪBAS LĪMENIM
0. Uzraudzība
Kuģa vadītājs spēj dot norādījumus citiem klāja apkalpes locekļiem un pārraudzīt uzdevumus, ko tie pilda, kā minēts Direktīvas (ES) 2017/2397 II pielikuma 1. iedaļā, t. i., adekvātas spējas veikt šos uzdevumus.
Personām, kuras vēlas iegūt kuģa vadītāja kvalifikāciju, jāpierāda 0.1.–7.4. iedaļā uzskaitītās kompetences, ja vien viņas nav veikušas kādu no šādām darbībām:
— |
pabeigušas apstiprinātu mācību programmu, kuras pamatā ir kompetences standarti operatīvajam līmenim, |
— |
izturējušas administratīvas iestādes veiktu kompetences novērtējumu, kura mērķis ir pārliecināties, ka ir izpildīti kompetences standarti operatīvajam līmenim. |
0.1. Kuģošana
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
0.2. Peldlīdzekļa ekspluatācija
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
0.3. Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
0.4. Kuģa mehānika un elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
Spēja veikt mašīntelpas, galvenā dzinēja, galveno mehānismu, palīgiekārtu un vadības sistēmu tehnisko apkopi un rūpēties par tiem. |
||||||||||||||||
|
Spēja veikt sūkņu, cauruļvadu sistēmu un sateču atsūknēšanas un balasta sistēmu tehnisko apkopi un uzturēšanu. |
0.5. Tehniskā apkope un remonts
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
0.6. Saziņa
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
0.7. Veselība, drošība un vides aizsardzība
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spēja izmantot ārkārtas sakaru un signalizācijas sistēmas un aprīkojumu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
1. Kuģošana
1.1. Kuģa vadītājs spēj plānot braucienu un veikt kuģošanu pa iekšzemes ūdensceļiem, tostarp spēj izvēlēties visloģiskāko, ekonomiskāko un videi nekaitīgāko kuģošanas maršrutu, lai nonāktu iekraušanas un izkraušanas vietā, ievērojot piemērojamos satiksmes noteikumus un vienošanās rezultātā pieņemto noteikumu kopumu, kas iekšzemes kuģošanā.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
1.2. Kuģa vadītājs spēj izmantot zināšanas par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz peldlīdzekļa apkalpes komplektēšanu, tostarp zināšanas par atpūtas laiku un klāja apkalpes locekļu sastāvu.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||
|
|
1.3. Kuģa vadītājs spēj kuģot un manevrēt, nodrošinot peldlīdzekļa drošu ekspluatāciju pa iekšzemes ūdensceļiem jebkuros apstākļos, tostarp situācijās, kuras ietver augstu satiksmes intensitāti vai kad citi peldlīdzekļi pārvadā bīstamas kravas, un kad nepieciešamas pamatzināšanas par Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN).
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
1.4. Kuģa vadītājs spēj reaģēt ārkārtas situācijās, kas rodas kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
2. Peldlīdzekļa ekspluatācija
2.1. Kuģa vadītājs spēj, ekspluatējot dažādu veidu peldlīdzekļus, piemērot zināšanas par iekšzemes ūdensceļu kuģu būves un konstrukcijas metodēm, un viņam ir pamatzināšanas par tehniskajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1629 (2).
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
2.2. Kuģa vadītājs spēj vadīt un uzraudzīt obligātās iekārtas, kas minētas attiecīgajā peldlīdzekļa sertifikātā.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
3. Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi
3.1. Kuģa vadītājs spēj plānot un nodrošināt kravu drošu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un rūpēties par kravām brauciena laikā.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
3.2. Kuģa vadītājs spēj plānot un nodrošināt peldlīdzekļa stabilitāti.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
3.3. Kuģa vadītājs spēj plānot un nodrošināt drošus pasažieru pārvadājumus un rūpēties par pasažieriem brauciena laikā, tostarp nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
4. Kuģa mehānika un elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas
4.1. Kuģa vadītājs spēj plānot kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu ekspluatācijas darbplūsmu.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
4.2. Kuģa vadītājs spēj uzraudzīt galvenos dzinējus, palīgmehānismus un palīgiekārtas.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
Spēja izmantot un interpretēt rokasgrāmatas, lai novērtētu dzinēju veiktspēju un pienācīgi ekspluatētu dzinējus. |
4.3. Kuģa vadītājs spēj plānot un dot norādījumus attiecībā uz peldlīdzekļa sūkni un sūkņa vadības sistēmu.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
4.4. Kuģa vadītājs spēj organizēt peldlīdzekļa elektrotehnisko iekārtu drošu izmantošanu un pielietošanu, tehnisko apkopi un remontu.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
4.5. Kuģa vadītājs spēj vadīt tehnisko iekārtu drošu tehnisko apkopi un remontu.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
5. Tehniskā apkope un remonts
5.1. Kuģa vadītājs spēj organizēt peldlīdzekļa un tā iekārtu drošu tehnisko apkopi un remontu.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
Spēja dot norādījumus personālam un to uzraudzīt saskaņā ar darba procedūrām un drošības ierobežojumiem, kad tiek izmantotas troses un tauvas atbilstoši peldlīdzekļa sertifikātam un datu lapām. |
6. Saziņa
6.1. Kuģa vadītājs spēj veikt cilvēkresursu pārvaldību, uzņemties sociālo atbildību un rūpēties par darbplūsmas un apmācības organizēšanu uz peldlīdzekļa.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
6.2. Kuģa vadītājs spēj jebkurā laikā nodrošināt labu saziņu, tostarp izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
6.3. Kuģa vadītājs spēj gādāt par līdzsvarotas un sabiedriskas darba vides izveidi uz kuģa.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
7. Veselības aizsardzība un drošība, pasažieru tiesības un vides aizsardzība
7.1. Kuģa vadītājs spēj sekot līdzi piemērojamām juridiskajām prasībām un veikt pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
7.2. Kuģa vadītājs spēj nodrošināt uz kuģa esošajām personām drošumu un drošību, tostarp nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
7.3. Kuģa vadītājs spēj izstrādāt plānus ārkārtas situācijām un bojājumu kontroles plānus un rīkoties ārkārtas situācijās.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
7.4. Kuģa vadītājs spēj nodrošināt atbilstību vides aizsardzības prasībām.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
III. KOMPETENCES STANDARTI KUĢOŠANAI PA IEKŠZEMES ŪDENSCEĻIEM, KAM IR JŪRAS ŪDENSCEĻU PAZĪMES
1. Kuģa vadītājs, kurš kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, spēj strādāt ar aktualizētām kartēm un plāniem, paziņojumiem kapteiņiem un jūrniekiem un citām publikācijām, kas ir specifiskas ūdensceļiem, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||
|
|
2. Kuģa vadītājs, kas kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes, spēj izmantot datus par plūdmaiņām, datus par plūdmaiņu straumēm, periodiem un cikliem, plūdmaiņu straumju laiku un plūdmaiņām un variācijām visā estuārā.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
3. Kuģa vadītājs, kurš kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, spēj izmantot SIGNI (Signalisation de voies de Navigation Intérieure) un IALA (Starptautiskās Jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācijas) noteikumus drošai kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
IV. KOMPETENCES STANDARTI KUĢOŠANAI AR RADIOLOKĀCIJAS IEKĀRTU PALĪDZĪBU
1. Kuģa vadītājs spēj pirms kuģa atiešanas veikt attiecīgus pasākumus kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
2. Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, spēj interpretēt radiolokācijas iekārtu attēlus un analizēt radiolokācijas iekārtu sniegto informāciju.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
3. Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, spēj samazināt dažādas izcelsmes traucējumus.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
||||||
|
|
4. Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, spēj kuģot, ievērojot vienošanās rezultātā pieņemto noteikumu kopumu, kas piemērojams iekšzemes kuģošanā, un saskaņā ar noteikumiem, kuros paredzētas prasības kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību (piemēram, prasības kuģa apkalpes komplektēšanai, tehniskās prasības kuģiem).
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||
|
|
5. Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtas palīdzību, spēj rīkoties īpašos apstākļos, tādos kā blīva satiksme, iekārtu defekts, bīstamas situācijas.
Kuģa vadītājs spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
V. KOMPETENCES STANDARTI PASAŽIERU NAVIGĀCIJAS SPECIĀLISTIEM
1. Speciālists spēj organizēt dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu uz pasažieru kuģiem.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
2. Speciālists spēj piemērot drošības norādījumus un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu pasažierus kopumā, jo īpaši ārkārtas situācijās (piemēram, evakuācija, bojājums, sadursme, uzskriešana uz sēkļa, ugunsgrēks, sprādziens vai citas situācijas, kurās var izcelties panika), tostarp nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
3. Speciālists spēj sazināties angļu valodā, izmantojot pamatvārdu krājumu.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
4. Speciālists spēj ievērot Regulas (ES) Nr. 1177/2010 attiecīgās prasības.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
VI. KOMPETENCES STANDARTI SAŠĶIDRINĀTAS DABASGĀZES (LNG) SPECIĀLISTIEM
1. Speciālists spēj nodrošināt atbilstību tiesību aktiem un standartiem, kas piemērojami ar LNG darbināmiem peldlīdzekļiem, kā arī citiem attiecīgajiem veselības un drošības noteikumiem.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
2. Speciālists spēj apzināties aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar LNG, atpazīt riskus un pārvaldīt tos.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||
|
|
||||||
|
|
3. Speciālists spēj droši ekspluatēt LNG specifiskas sistēmas.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
4. Speciālists spēj nodrošināt LNG sistēmas regulāru pārbaudi.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||
|
|
5. Speciālists zina, kā droši un kontrolēti veikt LNG bunkurēšanas darbības.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||||||
|
|
6. Speciālists spēj sagatavot LNG sistēmu peldlīdzekļa tehniskajai apkopei.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||
|
|
7. Speciālists spēj rīkoties ārkārtas situācijās, kas saistītas ar LNG.
Speciālists spēj:
1. SLEJA KOMPETENCE |
2. SLEJA ZINĀŠANAS UN PRASMES |
||||||||||||||||||||||
|
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Direktīva (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.).
II PIELIKUMS
PRAKTISKO EKSĀMENU STANDARTS
I. STANDARTI PRAKTISKAJAM EKSĀMENAM AR MĒRĶI SAŅEMT ĪPAŠU ATĻAUJU KUĢOŠANAI AR RADIOLOKĀCIJAS IEKĀRTU PALĪDZĪBU
1. Īpašas kompetences un novērtēšanas situācijas
Eksaminētāji var brīvi nolemt, kāds būs atsevišķu eksāmena elementu saturs.
Eksaminētāji pārbauda 1.–16. elementu un vismaz vienu no 17.–19. elementa. Pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst vismaz 7 no 10 punktiem par katru elementu.
Nr. |
Kompetences |
Eksāmena elements |
1. |
1.1. |
Ieslēgt, noregulēt navigācijas radiolokācijas iekārtas un kontrolēt to darbību; |
2. |
1.1. |
ieslēgt, noregulēt pagrieziena ātruma indikatoru un kontrolēt tā darbību; |
3. |
1.1. |
pareizi interpretēt radiolokācijas iekārtu attēlus, iestatot diapazonu, izšķirtspēju, spilgtumu, pastiprinājumu, kontrastu, citus pieslēgtus aparātus, centrējumu un noregulējumu; |
4. |
1.1. |
izmantot pagrieziena ātruma indikatoru, piemēram, iestatot pagrieziena ātrumu atbilstoši peldlīdzekļa maksimālajam pagrieziena ātrumam; |
5. |
2.1. |
noteikt antenas novietojumu uz ekrāna un kursa līnijā, sava peldlīdzekļa novietojumu, kursu un pagrieziena virzienu, kā arī attālumus un diapazonu; |
6. |
2.1. |
interpretēt citu satiksmes dalībnieku (stāvošu peldlīdzekļu, tuvojošos peldlīdzekļu un tajā pašā virzienā kuģojošu peldlīdzekļu) uzvedību; |
7. |
2.2. |
analizēt informāciju, ko sniedz radiolokācijas iekārtas, piemēram, kursa līniju, elektronisko peilēšanas līniju, rādiusa līniju un maināmā diapazona marķierus, mērķa sliedes, decentrēšanu, paralēlās līnijas, un izskaidrot radiolokācijas iekārtu attēlus; |
8. |
3.1. |
samazināt traucējumus, ko rada savs peldlīdzeklis, pārbaudot antenu, mazinot ēnas un vairākus atstarojumus, piemēram, kravas nodalījumu zonā; |
9. |
3.2. |
rīkoties, lai samazinātu traucējumus, ko rada vide, mazinot lietus un viļņu radīto ietekmi, pareizi novēršot izkliedētus laukus (piemēram, tiltu radītos), viltus atbalsis, ko rada energoapgādes līnijas un kabeļi, kā arī aizēnojumu un vairākceļu izplatīšanās ietekmi; |
10. |
3.3. |
novērst traucējumus, ko rada citas navigācijas radiolokācijas iekārtas, izmantojot traucējumu slāpēšanu; |
11. |
4.1. |
korekti sadalīt pienākumus starp klāja apkalpes locekļiem; |
12. |
4.1. |
nodrošināt sadarbību starp stūres vīru un personu, kura izmanto navigācijas radiolokācijas iekārtas, atbilstoši redzamībai un stūres mājas īpatnībām; |
13. |
4.1. |
izmantot pagrieziena ātruma indikatorus un iekšzemes ECDIS vai tamlīdzīgus displejus apvienojumā ar radiolokācijas iekārtām; |
14. |
4.1. |
rīkoties saskaņā ar policijas noteikumiem apgrūtinātas redzamības gadījumā un labas redzamības gadījumā; |
15. |
4.1. |
izmantot radio, skaņas signālus un vienoties par kursu, izmantojot radiolokācijas iekārtas sniegto informāciju; |
16. |
4.1. |
dot komandas stūres vīram, tostarp pārbaudīt šai personai vajadzīgās zināšanas un prasmes; |
17. |
5.1. |
veikt attiecīgus pasākumus liela satiksmes blīvuma situācijās; |
18. |
5.1. |
veikt attiecīgus pasākumus iekārtu defektu gadījumā; |
19. |
5.1. |
atbilstoši reaģēt neskaidrās vai bīstamās satiksmes situācijās. |
2. Tehniskās prasības peldlīdzekļiem, ko izmanto praktiskajam eksāmenam
Uz peldlīdzekli, ko izmanto praktiskajam eksāmenam, attiecas Direktīvas (ES) 2017/2397 2. pants.
Peldlīdzekļi, ko izmanto praktiskajiem eksāmeniem, lai novērtētu tāda kuģa vadītāja kompetenci, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, atbilst tehniskajai prasībai, kas noteikta standarta ES-TRIN 2017/1 (1) 7.06. pantā. Peldlīdzekļi ir aprīkoti ar ekspluatējamu iekšzemes ECDIS vai tai pielīdzināmu ierīci elektronisko karšu attēlošanai.
II. STANDARTI PRAKTISKAJAM EKSĀMENAM AR MĒRĶI SAŅEMT PASAŽIERU NAVIGĀCIJAS SPECIĀLISTA KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTU
1. Īpašas kompetences un novērtēšanas situācijas
Eksaminētāji var brīvi nolemt, kāds būs atsevišķu eksāmena elementu saturs.
Eksaminētāji pārbauda 11 elementus no I kategorijas 14 elementiem ar nosacījumu, ka tiek novērtēts 16. un 20. elements.
Eksaminētāji pārbauda 7 elementus no II kategorijas 8 elementiem.
Pieteikuma iesniedzēji var iegūt maksimāli 10 punktus par katru elementu.
I kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst vismaz 7 no 10 punktiem par katru elementu. II kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst minimālais kopējais punktu skaits, proti, 45 punkti.
Nr. |
Kompetences |
Eksāmena elementi |
Kategorija I, II |
1. |
1.1. |
Demonstrēt pasažieriem glābšanas riņķu izmantošanu; |
I |
2. |
1.1. |
demonstrēt pasažieriem, klāja apkalpes locekļiem un kuģa personālamglābšanas vestu izmantošanu, tostarp īpaša individuāla dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu personām, kuras neveic pienākumus saskaņā ar drošības plānojumu; |
I |
3. |
1.1. |
demonstrēt atbilstošu iekārtu izmantošanu evakuācijai uz sekliem ūdeņiem, krastu vai citu peldlīdzekli; |
I |
4. |
1.1. |
demonstrēt kuģa laivas, tostarp tās dzinēja un prožektora vai platformas, izmantošanu saskaņā ar 19.15. pantu standartā ES-TRIN 2017/1, ar ko aizstāj kuģa laivas vai kopīgo dzīvības glābšanas ierīču izmantošanu saskaņā ar standarta ES-TRIN 2017/1 19.09. panta 5.–7. punktu; |
I |
5. |
1.1. |
demonstrēt atbilstošu nestuvju izmantošanu; |
I |
6. |
1.1. |
demonstrēt pirmās palīdzības aptieciņu izmantošanu; |
I |
7. |
1.1. |
demonstrēt autonomu elpošanas aparātu komplektu un aprīkojuma komplektu, kā arī dūmu cepuru izmantošanu saskaņā ar standarta ES-TRIN 2017/1 19.12. panta 10. punktu vai minēto komplektu apvienojumu izmantošanu; |
I |
8. |
2.1. |
pārbaudīt un uzraudzīt šīs tabulas 1.–7. pozīcijā minētā aprīkojuma pārbaudes intervālus; |
II |
9. |
2.1. |
pārbaudīt un uzraudzīt to personu nepieciešamo kvalifikāciju, kuras izmanto pirmās palīdzības aptieciņas, autonomu elpošanas aparātu komplektus un aprīkojuma komplektus, kā arī dūmu cepures; |
II |
10. |
2.1. |
pienācīgi izvietot un izdalīt dzīvības glābšanas ierīces; |
I |
11. |
2.3. |
identificēt zonas, kas pieejamas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; |
II |
12. |
1.1. |
demonstrēt dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; |
I |
13. |
2.1. |
izskaidrot drošības plānojuma un drošības plāna elementus; |
II |
14. |
2.1. |
sadalīt pienākumus kuģa personālam atbilstoši drošības plānojumam un drošības plānam; |
II |
15. |
2.3. |
sadalīt pienākumus kuģa personālam, ievērojot nediskriminējošu piekļuvi un drošības plānojumu, attiecībā uz pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; |
II |
16. |
2.3. |
organizēt apmācību un norādījumus personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumu; |
I |
17. |
2.2. |
organizēt evakuāciju no pasažieru zonas, izskaidrojot īpašos pasākumus, kas jāveic sadursmes, uzskriešanas uz sēkļa, piedūmojuma un ugunsgrēka gadījumā; |
I |
18. |
2.2. |
nodzēst sākušos ugunsgrēku un prast rīkoties ar ūdensizturīgām un ugunsdrošām durvīm; |
I |
19. |
2.2. |
sniegt nepieciešamo informāciju kuģa vadītājam, pasažieriem un ārējiem glābšanas avotiem simulētā ārkārtas situācijā; |
II |
20. |
3.1. |
lietot angļu valodas pamatvārdu krājumu un vārdu izrunu, kas ir atbilstoša, lai varētu dot norādījumus pasažieriem un kuģa personālam standarta situācijās un viņus brīdināt un vadīt vajadzīgajā virzienā ārkārtas gadījumos. |
I |
21. |
4.1. |
izskaidrot, kuras pasažieru tiesības ir piemērojamas; |
I |
22. |
4.1. |
īstenot piemērojamās procedūras, lai nodrošinātu piekļuvi un sniegtu profesionālu palīdzību pasažieriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1177/2010. |
II |
2. Tehniskās prasības peldlīdzekļa un krasta iekārtai, ko izmanto praktiskajam eksāmenam
Vietā, kur notiek novērtēšana, ir pieejams pasažieru kuģiem paredzēts dzīvības glābšanas aprīkojums, kas nepieciešams, lai demonstrētu 2. eksāmena elementu, t. sk. īpašu dzīvības glābšanas aprīkojumu, kas paredzēts kuģiem ar kajītēm, saskaņā ar piemērojamo standartu ES-TRIN 2017/1. Tajā ir pieejams drošības plānojums un drošības plāns, kas atbilst standartam ES-TRIN 2017/1, un piemērotas telpas un iekārtas ar mērķi novērtēt spēju organizēt evakuāciju un uzvedību, dzēšot ugunsgrēku un reaģējot ugunsgrēka gadījumā.
Uz peldlīdzekli, ko izmanto praktiskajam eksāmenam, attiecas Direktīvas (ES) 2017/2397 2. pants.
III. STANDARTI PRAKTISKAJAM EKSĀMENAM AR MĒRĶI SAŅEMT SAŠĶIDRINĀTAS DABASGĀZES (LNG) SPECIĀLISTA KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTU
1. Īpašas kompetences un novērtēšanas situācijas
Eksaminētāji var brīvi nolemt, kāds būs atsevišķu eksāmena elementu saturs. Eksaminētāji pārbauda 9 elementus no I kategorijas 11 elementiem.
Eksaminētāji pārbauda 5 elementus no II kategorijas 7 elementiem.
Pieteikuma iesniedzēji var iegūt maksimāli 10 punktus par katru elementu.
I kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst vismaz 7 no 10 punktiem par katru pārbaudīto elementu. II kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst minimālais kopējais punktu skaits, proti, 30 punkti.
Nr. |
Kompetences |
Eksāmena elementi |
Kategorija I, II |
||||||||
1. |
1.1. |
Dot norādījumus apkalpes locekļiem un uzraudzīt viņu darbības, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem un standartiem, kas piemērojami ar LNG darbināmiem peldlīdzekļiem, uz peldlīdzekļa un jo īpaši bunkurēšanas procedūrā; |
II |
||||||||
2. |
1.2. |
dot norādījumus apkalpes locekļiem un uzraudzīt viņu darbības, lai nodrošinātu atbilstību citiem attiecīgiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem; |
II |
||||||||
3. |
2.2. |
vadīt risku pārvaldību, dokumentēt drošību uz kuģa (tostarp drošības plānu un drošības norādījumus), novērtēt un kontrolēt bīstamas zonas, ugunsdrošību un izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus; |
II |
||||||||
4. |
3.1. |
demonstrēt LNG iedarbības veidu; |
II |
||||||||
5. |
3.1. |
nolasīt spiediena un temperatūras rādījumus, ekspluatēt gāzes atdalīšanas, lokalizācijas, cauruļvadu, gāzes piegādes, ventilācijas, drošības sistēmas, vārstus un pārvaldīt LNG iztvaikošanu; |
I |
||||||||
6. |
4.1. |
veikt ikdienas, iknedēļas un periodisko tehnisko apkopi; |
I |
||||||||
7. |
4.1. |
novērst darbības traucējumus, kas konstatēti tehniskās apkopes laikā; |
I |
||||||||
8. |
4.1. |
dokumentēt tehniskās apkopes darbu; |
II |
||||||||
9. |
5.1. |
sākt un uzraudzīt bunkurēšanas procedūras, ietverot pasākumus, lai garantētu drošu pietauvošanu, vadu un cauruļu pareizu novietojumu nolūkā novērst noplūdes, kā arī veikt pasākumus, lai vajadzības gadījumā jebkurā laikā droši atvienotu LNG un bunkurēšanas savienojumu; |
I |
||||||||
10. |
5.1. |
nodrošināt atbilstību attiecīgajiem drošības zonas noteikumiem; |
II |
||||||||
11. |
5.1. |
ziņot par bunkurēšanas procedūras sākšanu; |
II |
||||||||
12. |
5.1. |
veikt drošu bunkurēšanu saskaņā ar rokasgrāmatu, tostarp spēja uzraudzīt spiedienu, temperatūru un LNG līmeni tvertnēs; |
I |
||||||||
13. |
5.1. |
veikt cauruļvadu sistēmu caurpūti, aizvērt vārstus, atvienot peldlīdzekli no bunkurēšanas iekārtas un ziņot par procedūras beigām pēc bunkurēšanas pabeigšanas; |
I |
||||||||
14. |
6.1. |
veikt:
|
I |
||||||||
15. |
7.1. |
atbilstoši reaģēt tādās ārkārtas situācijās kā:
|
I |
||||||||
16. |
7.1. |
atbilstoši reaģēt, ja izceļas ugunsgrēks LNG degvielas tvertņu tuvumā vai mašīntelpās; |
I |
||||||||
17. |
7.1. |
atbilstoši reaģēt, ja notiek spiediena paaugstināšanās cauruļvadu sistēmās pēc avārijas atslēgšanas aktivizēšanas nenovēršamas noplūdes vai novadīšanas atmosfērā gadījumā; |
I |
||||||||
18. |
7.1. |
veikt ārkārtas pasākumus un attālās uzraudzības ārkārtas pasākumus, piemēram, lai pienācīgi ierobežotu LNG ugunsgrēkus, virsmas, strūklas ugunsgrēkus un uzliesmojumus. |
I |
2. Tehniskās prasības peldlīdzekļa un krasta pieņemšanas iekārtām, ko izmanto praktiskajam eksāmenam
Peldlīdzekļa un krasta pieņemšanas iekārtās jābūt:
1) |
dokumentācijai, ko izmanto novērtēšanai, piemēram:
|
2) |
īpašām LNG izmantošanas sistēmām:
|
3) |
atbilstošai mašīntelpai:
|
Uz peldlīdzekli, ko izmanto praktiskajam eksāmenam, attiecas Direktīvas (ES) 2017/2397 2. pants.
IV. STANDARTI PRAKTISKAJAM EKSĀMENAM AR MĒRĶI SAŅEMT KUĢA VADĪTĀJA KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTU
1. Īpašas kompetences un novērtēšanas situācijas
Eksāmenam ir divas daļas – viena par brauciena plānošanu un otra par brauciena izpildi. Brauciena izpildes novērtējumu veic vienā sesijā. Katra eksāmena daļa sastāv no vairākiem elementiem.
Kuģu vadītājiem, kas nav pabeiguši apstiprinātu mācību programmu, kuras pamatā ir kompetences standarti operatīvajam līmenim, un nav izturējuši administratīvas iestādes veiktu kompetences novērtējumu, kura mērķis ir pārliecināties, ka ir izpildīti kompetences standarti operatīvajam līmenim, prasības papildina ar īpašajiem elementiem, kas noteikti V iedaļā ietvertajos standartos (papildu modulis par uzraudzību saistībā ar praktisko eksāmenu ar mērķi iegūt kuģa vadītāja kvalifikācijas sertifikātu).
Satura ziņā eksāmens atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.
Brauciena plānošana
Eksāmena daļa, kas attiecas uz brauciena plānošanu, ietver 1. papildinājuma tabulā uzskaitītos elementus. Elementi ir sagrupēti I un II kategorijā atbilstoši to svarīgumam. Izmantojot minēto tabulu, no katras kategorijas atlasa 10 elementus, ko pārbauda eksāmenā.
Brauciena izpilde
Pieteikuma iesniedzējiem jāpierāda, ka tie spēj izpildīt braucienu. Obligāts priekšnosacījums –pieteikuma iesniedzēji paši veic darbības ar peldlīdzekli. Atsevišķie elementi, ko var pārbaudīt, ir atrodami tabulā 2. papildinājumā, un atšķirībā no brauciena plānošanas daļas vienmēr pārbauda visus šos elementus.
Eksaminētāji var brīvi nolemt, kāds būs katra atsevišķā eksāmena elementa saturs.
1. papildinājums
Tās eksāmena daļas saturs, kas attiecas uz brauciena plānošanu
Katrā kategorijā pārbauda 10 elementus. Pieteikuma iesniedzējs var iegūt maksimāli 10 punktus par katru elementu.
I kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst vismaz 7 no 10 punktiem par katru pārbaudīto elementu. II kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst minimālais kopējais punktu skaits, proti, 60 punkti.
Nr. |
Kompetences |
Eksāmena elementi |
Kategorija I, II |
1. |
1.1.1. |
Kuģot pa Eiropas iekšzemes ūdensceļiem, tostarp šķērsot slūžas un paceļamos tiltus, saskaņā ar kuģošanas nolīgumiem, kas noslēgti ar aģentiem; |
I |
2. |
1.1.3. |
ņemt vērā peldlīdzekļa ekspluatācijas ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus, lai peldlīdzekli izmantotu efektīvi un lai nekaitētu videi; |
II |
3. |
1.1.4. |
ņemt vērā ūdensceļu tehniskās struktūras un profilus un veikt piesardzības pasākumus; |
I |
4. |
1.2.1. |
nodrošināt peldlīdzekļa apkalpes drošu komplektēšanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem; |
I |
5. |
1.3.3. |
nodrošināt drošu piekļuvi peldlīdzeklim; |
II |
6. |
2.1.1. |
Ievērot kuģu būves un konstrukcijas principus, kas piemērojami iekšzemes ūdensceļos. |
II |
7. |
2.1.2. |
atšķirt peldlīdzekļu būvniecības metodes un peldlīdzekļu uzvedību ūdenī, jo īpaši no stabilitātes un izturības viedokļa; |
II |
8. |
2.1.3. |
saprast, kādas ir peldlīdzekļa konstrukcijas daļas, un bojājumu kontroli un analīzi; |
II |
9. |
2.1.4. |
rīkoties, lai aizsargātu peldlīdzekļa ūdensnecaurlaidību; |
I |
10. |
2.2.1. |
saprast peldlīdzekļa aprīkojuma funkcijas; |
II |
11. |
2.2.2. |
izpildīt īpašas prasības attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem; |
I |
12. |
3.1.1. |
saprast attiecīgos valsts, Eiropas un starptautiskos noteikumus, kodeksus un standartus attiecībā uz kravu pārvadājumiem; |
II |
13. |
3.1.2. |
sagatavot kravas izvietojuma plānus, tostarp zināt kravu iekraušanas procedūras un balasta sistēmas, lai nodrošinātu, ka slodze uz korpusu ir pieņemamās robežās; |
I |
14. |
3.1.3. |
kontrolēt iekraušanas un izkraušanas procedūras attiecībā uz drošu pārvadāšanu; |
I |
15. |
3.1.4. |
atšķirt dažādas kravas un to īpašības, lai uzraudzītu un nodrošinātu kravu drošu iekraušanu, kā noteikts kravas izvietojuma plānā; |
II |
16. |
3.2.1. |
ņemt vērā kravu un kravas apstrādes darbību ietekmi uz galsveri un stabilitāti; |
I |
17. |
3.2.2. |
pārbaudīt peldlīdzekļa efektīvo tonnāžu, izmantot stabilitātes un galsveres diagrammas un slodzes aprēķināšanas aprīkojumu, tostarp ADB (automātisko datubāzi), lai pārbaudītu kravas izvietojuma plānu; |
I |
18. |
3.3.1. |
saprast attiecīgos valsts, Eiropas un starptautiskos noteikumus, kodeksus un standartus attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem; |
II |
19. |
3.3.2. |
organizēt un uzraudzīt drošības mācības, kā noteikts (drošības) trauksmes sarakstā, lai garantētu drošu rīcību iespējamās briesmu situācijās; |
II |
20. |
3.3.3. |
sazināties ar pasažieriem ārkārtas situācijās; |
I |
21. |
3.3.4. |
noteikt un uzraudzīt ierobežotas pasažieru piekļuves klājam riska analīzi, kā arī apkopot efektīvu klāja aizsardzības sistēmu, lai novērstu neatļautu piekļuvi; |
II |
22. |
3.3.5. |
analizēt pasažieru ziņojumus (t. i., neparedzētus notikumus, goda aizskaršanas, vandālisma gadījumus), lai attiecīgi reaģētu; |
II |
23. |
4.4.1. |
novērst uz kuģa esošo elektrisko un elektronisko iekārtu iespējamus bojājumus; |
II |
24. |
4.5.3. |
novērtēt tehnisko un iekšējo dokumentāciju; |
II |
25. |
5.1.1. |
nodrošināt apkalpes locekļu drošu rīkošanos ar materiāliem un piedevām; |
II |
26. |
5.1.2. |
definēt, uzraudzīt un nodrošināt darba rīkojumus, lai apkalpes locekļi spētu neatkarīgi veikt tehniskās apkopes un remonta darbus; |
II |
27. |
5.1.3. |
iepirkt un kontrolēt materiālus un rīkus, ņemot vērā veselības un vides aizsardzību; |
II |
28. |
5.1.4. |
nodrošināt, ka troses un tauvas tiek izmantotas atbilstoši ražotāja specifikācijām un paredzētajam mērķim; |
II |
29. |
6.3.2. |
piemērot valsts, Eiropas un starptautiskos tiesību aktus sociālajā jomā; |
II |
30. |
6.3.3. |
stingri ievērot alkohola un narkotiku lietošanas aizliegumu un attiecīgi reaģēt pārkāpumu gadījumos, uzņemties atbildību un izskaidrot neatbilstošas rīcības sekas; |
II |
31. |
6.3.4. |
organizēt maltīšu nodrošināšanu un pagatavošanu uz kuģa; |
II |
32. |
7.1.1. |
piemērot valsts un starptautiskos tiesību aktus un veikt attiecīgus pasākumus veselības aizsardzībai un nelaimes gadījumu novēršanai; |
II |
33. |
7.1.2. |
kontrolēt un uzraudzīt peldlīdzekļa sertifikāta un citu peldlīdzeklim un tā ekspluatācijai svarīgu dokumentu derīgumu; |
I |
34. |
7.1.3. |
Ievērot drošības noteikumus visās darba procedūrās, izmantojot attiecīgus drošības pasākumus ar mērķi novērst nelaimes gadījumus. |
I |
35. |
7.1.4. |
kontrolēt un uzraudzīt visus drošības pasākumus, kas nepieciešami slēgtu telpu tīrīšanai, pirms personas atver attiecīgās telpas, ienāk tajās un veic to tīrīšanu; |
II |
36. |
7.2.5. |
kontrolēt dzīvības glābšanas ierīces un individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu; |
II |
37. |
7.3.1. |
ierosināt glābšanas plānu sagatavošanu dažādu veidu ārkārtas situācijām; |
II |
38. |
7.4.1. |
veikt piesardzības pasākumus, lai novērstu vides piesārņošanu, un izmantot attiecīgas iekārtas; |
II |
39. |
7.4.2. |
piemērot tiesību aktus vides aizsardzības jomā; |
II |
40. |
7.4.3. |
izmantot iekārtas un materiālus ekonomiski un videi nekaitīgā veidā. |
II |
2. papildinājums
Tās eksāmena daļas saturs, kas attiecas uz brauciena izpildi
Pārbauda visus elementus, kas uzskaitīti šajā eksāmena daļā. Par katru elementu pieteikuma iesniedzējam jāiegūst vismaz 7 punkti no maksimālajiem 10 punktiem.
Nr. |
Kompetences |
Eksāmena elementi |
1. |
1.1.1. |
Kuģot un manevrēt peldlīdzekli atbilstoši situācijai un saskaņā ar kuģošanas jomas tiesību aktu prasībām (attiecībā uz straumes ātrumu un virzienu, ūdens dziļuma pārbaudi un piekrauta kuģa maksimālo iegrimi, attālumu starp ķīli un jūras dibenu, satiksmes blīvumu, mijiedarbību ar citiem peldlīdzekļiem u. c.); |
2. |
1.1.4. |
vadīt iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļa piestāšanu pie doka un atiešanu pareizā un pienācīgā veidā un atbilstoši tiesību aktos noteiktajām un/vai ar drošību saistītajām prasībām; |
3. |
1.1.5. |
vajadzības gadījumā pārregulēt vai atiestatīt navigācijas līdzekļus; |
4. |
1.1.5. |
apkopot visu navigācijai būtisko informāciju, ko sniedz navigācijas līdzekļi, un izmantot to, lai pielāgotu peldlīdzekļa vadību; |
5. |
1.1.6. |
ieslēgt nepieciešamās ierīces (navigācijas līdzekļus, piemēram, iekšzemes AIS, iekšzemes ECDIS) stūrēšanas pozīcijā un tās noregulēt; |
6. |
2.2.2. |
pārbaudīt, vai peldlīdzeklis ir sagatavots braucienam saskaņā ar noteikumiem un vai krava un citi priekšmeti ir izvietoti droši saskaņā ar noteikumiem; |
7. |
4.2.2. |
atbilstoši reaģēt uz darbības traucējumiem (attiecīgā gadījumā tos simulē) kuģošanas laikā (piemēram, dzesēšanas ūdens temperatūras paaugstināšanās, dzinēja eļļas spiediena samazināšanās, galvenās(-o) iekārtas(-u) salūšana, stūres atteice, radiosakaru traucējumi, radiotelefona iekārtas salūšana, neskaidrs citu peldlīdzekļu virziens), izlemt par turpmākajām darbībām un veikt attiecīgus pasākumus attiecībā uz tehniskās apkopes darbu, lai kuģošana būtu droša; |
8. |
5.1.2. |
pārvaldīt peldlīdzekli tā, lai spētu paredzēt nelaimes gadījuma iespējamību un novērstu lieku nolietošanos; bieži pārbaudīt pieejamos indikatorus; |
9. |
6.1.1. |
nodibināt īpašu saziņu ar apkalpes locekļiem (saziņa uz kuģa) par dažādiem manevriem, arī darbinieku sanāksmju ietvaros (piemēram, instruktāžās), vai saziņu ar personām, ar kurām jāsadarbojas (izmantojot visus radiosakaru tīklus); |
10. |
6.2.2. |
sazināties ar attiecīgajām personām (uz kuģa) un ar citiem iesaistītajiem dalībniekiem (sektora satiksmes centru, citiem peldlīdzekļiem u. tml.) minēto darbību laikā saskaņā ar noteikumiem (tīkli, ūdensceļi brauciena maršrutā) – radiotelefona, telefona izmantošana; |
11. |
7.3.3. |
prast rīkoties ārkārtas situācijā (ko attiecīgā gadījumā simulē, piemēram, cilvēka pārkrišana pār bortu, tehnisks incidents, ugunsgrēks uz kuģa, bīstamu vielu noplūde, sūces), veicot ātrus un apdomātus glābšanas darbus un/vai bojājumu ierobežošanas manevrus vai pasākumus. Informēt attiecīgās personas un kompetentās iestādes ārkārtas gadījumā; |
12. |
7.3.4. |
sazināties ar attiecīgajām personām darbības traucējumu gadījumā (uz kuģa) un ar citiem iesaistītajiem dalībniekiem (izmantojot radiotelefonu, telefonu), lai atrisinātu problēmas. |
2. Tehniskās prasības peldlīdzekļiem, ko izmanto praktiskajam eksāmenam
Uz peldlīdzekli, ko izmanto praktiskajam eksāmenam, attiecas Direktīvas (ES) 2017/2397 2. pants.
V. STANDARTI UZRAUDZĪBAS PAPILDU MODELIM SAISTĪBĀ AR PRAKTISKO EKSĀMENU AR MĒRĶI SAŅEMT KUĢA VADĪTĀJA KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTU
Šis modulis ir jānokārto tiem pretendentiem, kas nav pabeiguši apstiprinātu apmācību programmu, kuras pamatā ir kompetences standarti operatīvajam līmenim, un nav izturējuši administratīvas iestādes veiktu kompetences novērtējumu, kura mērķis ir pārliecināties, ka ir izpildīti kompetences standarti operatīvajam līmenim.
Turpmāk norādītajām prasībām jābūt izpildītām papildus prasībām, kas minētas standartos attiecībā uz praktisko eksāmenu ar mērķi saņemt kuģa vadītāja kvalifikācijas sertifikātu.
1. Īpašas kompetences un novērtēšanas situācijas
Eksaminētāji var brīvi nolemt, kāds būs atsevišķu eksāmena elementu saturs. Eksaminētāji pārbauda 20 elementus no I kategorijas 25 elementiem.
Eksaminētāji pārbauda 8 elementus no II kategorijas 12 elementiem.
Pieteikuma iesniedzēji var iegūt maksimāli 10 punktus par katru elementu.
I kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst vismaz 7 no 10 punktiem par katru elementu. II kategorijā pieteikuma iesniedzējiem jāiegūst minimālais kopējais punktu skaits, proti, 40 punkti.
Nr. |
Kompetences |
Eksāmena elementi |
Kategorija I, II |
1. |
0.1.1. |
Izmantot materiālus, kas pieejami uz kuģa, piemēram, vinčas, polerus, tauvas un troses, ņemot vērā attiecīgos darba drošības pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu; |
I |
2. |
0.1.2. |
savienot un atvienot stumjamo baržu kombinācijas, izmantojot vajadzīgo aprīkojumu un materiālus; |
I |
3. |
0.1.2. |
izmantot aprīkojumu un materiālus, kas pieejami uz kuģa, lai veiktu savienošanas operācijas, ņemot vērā attiecīgos darba drošības pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu; |
I |
4. |
0.1.3. |
demonstrēt enkurošanās manevrus; |
I |
5. |
0.1.3. |
izmantot aprīkojumu un materiālus, kas pieejami uz kuģa, lai veiktu enkurošanās operācijas, ņemot vērā attiecīgos darba drošības pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu; |
I |
6. |
0.1.4. |
nodrošināt peldlīdzekļa ūdensnecaurlaidību; |
I |
7. |
0.1.4. |
strādāt saskaņā ar kontrolsarakstu uz kuģa un uzturēšanās telpās, piemēram, veikt lūku un kravas telpu hidroizolēšanu un nostiprināšanu; |
I |
8. |
0.1.5. |
klāja apkalpes locekļiem izskaidrot un demonstrēt piemērojamās procedūras slūžu, taču un tiltu caurbraukšanas laikā; |
II |
9. |
0.1.6. |
rīkoties ar peldlīdzekļa dienas un nakts marķējumu sistēmu, zīmēm un skaņas signāliem un veikt to tehnisko apkopi; |
I |
10. |
0.3.3. |
izmantot iekrautās vai izkrautās kravas daudzuma noteikšanas metodes; |
II |
11. |
0.3.3. |
aprēķināt šķidrās kravas daudzumu, izmantojot eholotes vai tvertņu tabulas, vai abus; |
II |
12. |
0.4.1. |
ekspluatēt un vadīt mehānismus mašīntelpā, ievērojot procedūras; |
I |
13. |
0.4.1. |
izskaidrot sateču atsūknēšanas un balasta sistēmas drošu darbību, ekspluatāciju un tehnisko apkopi, tostarp ziņot par incidentiem, kas saistīti ar pārsūknēšanu, un spēja pareizi izmērīt un paziņot līmeni tvertnēs; |
II |
14. |
0.4.1. |
sagatavot un ekspluatēt dzinēju izslēgšanas iekārtas; |
I |
15. |
0.4.1. |
ekspluatēt sateču atsūknēšanas, balasta un kravas sūkņu sistēmas; |
I |
16. |
0.4.1. |
izmantot hidrauliskās un pneimatiskās sistēmas; |
I |
17. |
0.4.2. |
izmantot sadales skapi; |
I |
18. |
0.4.2. |
izmantot ārējo energoapgādi; |
I |
19. |
0.4.3. |
piemērot droša darba procedūras dzinēju un iekārtu tehniskās apkopes un remonta laikā; |
I |
20. |
0.4.5. |
veikt sūkņu, cauruļvadu sistēmu un sateču atsūknēšanas un balasta sistēmu tehnisko apkopi un uzturēšanu; |
II |
21. |
0.5.1. |
iztīrīt visas kajīšu telpas, stūres māju un pienācīgi uzturēt saimniecību atbilstoši higiēnas noteikumiem, tostarp uzņemties atbildību par savu kajīti; |
II |
22. |
0.5.1. |
iztīrīt mašīntelpas un dzinējus, izmantojot attiecīgos tīrīšanas materiālus; |
I |
23. |
0.5.1. |
pareizajā secībā attīrīt un iekonservēt peldlīdzekļa ārējās daļas, korpusu un klājus, izmantojot attiecīgos materiālus saskaņā ar vides noteikumiem; |
II |
24. |
0.5.1. |
rūpēties par peldlīdzekli un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar vides noteikumiem; |
II |
25. |
0.5.2. |
uzturēt visas tehniskās iekārtas, veikt to tehnisko apkopi atbilstoši tehniskajām instrukcijām un izmantot tehniskās apkopes programmas (tostarp digitālās); |
I |
26. |
0.5.3. |
izmantot un glabāt tauvas un troses saskaņā ar darba drošības praksi un noteikumiem; |
II |
27. |
0.5.4. |
atsiet troses un tauvas, izmantot mezglus atbilstoši to lietojumam un veikt trošu un tauvu apkopi; |
I |
28. |
0.6.1. |
lietot vajadzīgos tehniskos un jūras navigācijas terminus, kā arī ar sociālajiem aspektiem saistītus terminus saziņas standarta frāzēs; |
I |
29. |
0.7.1. |
novērst briesmas, kas saistītas ar apdraudējumiem uz kuģa; |
I |
30. |
0.7.1. |
novērst darbības, kas var būt bīstamas personālam vai peldlīdzeklim; |
I |
31. |
0.7.2. |
izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus; |
I |
32. |
0.7.3. |
pielietot peldēšanas prasmes glābšanas operācijās; |
II |
33. |
0.7.3. |
izmantot glābšanas aprīkojumu glābšanas operācijās un glābt un pārvietot cietušo; |
II |
34. |
0.7.4. |
uzturēt glābšanās ceļus brīvus no šķēršļiem; |
II |
35. |
0.7.5. |
izmantot ārkārtas sakaru un signalizācijas sistēmas un aprīkojumu; |
I |
36. |
0.7.6., 0.7.7. |
piemērot dažādas ugunsdzēsības metodes un ugunsdzēsības aprīkojumu un stacionāras iekārtas; |
I |
37. |
0.7.8. |
sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. |
I |
2. Minimālās prasības peldlīdzeklim, kas tiks izmantots praktiskajam eksāmenam
Uz peldlīdzekli, ko izmanto praktiskajam eksāmenam, attiecas Direktīvas (ES) 2017/2397 2. pants.
(1) Eiropas standarti, ar ko nosaka tehniskās prasības iekšzemes ūdensceļu kuģiem, ir pieejami vietnē https://www.cesni.eu.
III PIELIKUMS
TRENAŽIERU APSTIPRINĀŠANAS STANDARTI
I. TEHNISKĀS UN FUNKCIONĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢU VADĪBAS TRENAŽIERIEM UN RADIOLOKĀCIJAS IEKĀRTU TRENAŽIERIEM IEKŠZEMES KUĢOŠANĀ
Nr. |
Pozīcija |
Tehniskās prasības kvalitātes līmenis |
Testa procedūra |
Kuģa vadības trenažieris |
Radiolokācijas iekārtas trenažieris |
||||||||
1. |
Iekšzemes navigācijas radiolokācijas iekārta |
Trenažierī jābūt uzstādītai vismaz vienai iekšzemes navigācijas radiolokācijas iekārtai, kam ir tādas pašas funkcijas kā apstiprināta tipa iekšzemes navigācijas radiolokācijas iekārtai saskaņā ar standartu ES-TRIN. |
Jāpārliecinās, vai iekārtai ir tādas pašas funkcijas kā apstiprināta tipa iekšzemes navigācijas radiolokācijas iekārtai. |
x |
x |
||||||||
2. |
Sakaru sistēma |
Trenažieri aprīko ar sakaru sistēmu, kas sastāv no:
|
Jāpārliecinās, vai trenažieris ir aprīkots ar sakaru sistēmām. |
x |
x |
||||||||
3. |
Iekšzemes ECDIS |
Trenažierī jābūt uzstādītai vismaz vienai iekšzemes ECDIS. |
Jāpārliecinās, vai uzstādītajai iekārtai ir tādas pašas funkcijas kā iekšzemes ECDIS. |
x |
|
||||||||
4. |
Manevru zona |
Manevru zonā ir vismaz viena reprezentatīva upe ar sānu pietekām vai kanāliem un ostām. |
Zonas vizuāla pārbaude |
x |
x |
||||||||
5. |
Skaņas signāli |
Skaņas signālus var aktivizēt, izmantojot kājas pedāļus vai pogas. |
Jāpārliecinās, vai kājas pedāļi vai pogas darbojas pareizi. |
x |
x |
||||||||
6. |
Nakts navigācijas gaismu panelis |
Trenažierim ir uzstādīts nakts navigācijas gaismu panelis. |
Jāpārliecinās, vai nakts navigācijas gaismu panelis darbojas pareizi. |
x |
x |
||||||||
7. |
Matemātiskie modeļi peldlīdzeklim |
Vismaz trīs matemātiskie modeļi, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz peldlīdzekļu veidiem ar dažādām piedziņas metodēm un noslogojuma stāvokļiem, tostarp viens mazs peldlīdzeklis, kas var būt velkonis, viens vidējs peldlīdzeklis (piemēram, 86 m garš) un viens liels peldlīdzeklis (piemēram, 110 vai 135 m garš). |
Jāpārliecinās, vai visi trīs obligātie modeļi ir pieejami. |
x |
|
||||||||
8. |
Matemātiskie modeļi peldlīdzeklim |
Vismaz viens matemātiskais modelis, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz peldlīdzekļa veidu (piemēram, 86 m garš peldlīdzeklis). |
Jāpārliecinās, vai šis obligātais modelis ir pieejams. |
|
x |
||||||||
9. |
Pieejamo mērķa peldlīdzekļu skaits (1) |
Trenažieris ir aprīkots ar vismaz piecu Eiropas transporta ministru konferences (ECMT) klašu peldlīdzekļiem. |
Jāpārliecinās, vai mērķa peldlīdzekļi ir pieejami vajadzīgajā skaitā un klāstā. |
x |
x |
||||||||
10. |
Operatora stacija |
Operators spēj sazināties visos ļoti augstas frekvences (VHF) kanālos. Operatoram ir jāspēj uzraudzīt kanālu izmantošanu. |
Jāpārliecinās, vai operators var sazināties visos VHF kanālos un vai operators var uzraudzīt visu kanālu izmantošanu. |
x |
x |
||||||||
11. |
Dažādi uzdevumi |
Ir iespēja izveidot, saglabāt un īstenot dažādus uzdevumus, kas visi ir pārveidojami to norises laikā. |
Veic dažādas operācijas. |
x |
x |
||||||||
12. |
Nošķirami uzdevumi |
Ja eksaminē vairākus pieteikuma iesniedzējus, viņu uzdevumu izpilde netraucē citu pieteikuma iesniedzēju uzdevumu izpildei. |
Uzdevumu parāda atkārtoti katram pieteikuma iesniedzējam. |
x |
x |
||||||||
13. |
Peldlīdzekļa tiltiņa funkcijas un iekārtojums |
Stūres mājas nodalījums ir konstruēts kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību un ir paredzēts vienai personai, kā noteikts standartā ES-TRIN 2017/1. |
Jāpārliecinās, vai tiltiņa iekārtojums un iekārtu funkcijas atbilst iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļiem piemērojamām tehniskajām prasībām. Jāpārliecinās, vai stūres māja ir konstruēta tā, lai viena persona tajā varētu veikt stūrēšanas operācijas. |
x |
x |
||||||||
14. |
Stūrēšanas stacija (tiltiņš/kabīne) |
Stūrēšanas stacijas to formas un izmēru ziņā ir līdzīgas iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļu stūrēšanas stacijām. |
Vizuāla pārbaude. |
x |
x |
||||||||
15. |
Operatora stacija |
|
Operatora stacijas vizuāla pārbaude un funkciju pārbaude. |
x |
x |
||||||||
16. |
Apspriežu/instruēšanas stacija |
Iespēja atkārtoti atskaņot ierakstus operatora vai instruēšanas stacijā. |
Novērtēšanas darbībām jābūt uzraudzītām. |
x |
x |
||||||||
Savs peldlīdzeklis (2) |
|||||||||||||
17. |
Brīvības pakāpes |
Trenažieris spēj vizualizēt kustību sešās brīvības pakāpēs. |
Trenažierī īstenotās brīvības pakāpes var novērtēt, novērojot vizualizācijas sistēmu vai izmantojot instrumentus. Tāpēc turpmāk aprakstītos manevrus veic, izmantojot mazus peldlīdzekļus, kuru kustība parasti ir izteiktāka un ātrāka nekā lielākiem peldlīdzekļiem.
|
x |
|
||||||||
18. |
Brīvības pakāpes |
Trenažieris spēj simulēt kustību trīs brīvības pakāpēs. |
Trenažierī īstenotās brīvības pakāpes ir jānovērtē. |
|
x |
||||||||
19. |
Spēkiekārtas sistēma |
Spēkiekārtas sistēmas visu komponentu simulāciju veic apstākļos, kas ir pietuvināti reālajiem apstākļiem, un ņemot vērā visas attiecīgās ietekmes. |
Spēkiekārtas sistēma jātestē, veicot paātrinājuma un apstāšanās manevrus, kuru laikā var novērot dzinēja veiktspēju (reakcija uz droseli) un peldlīdzekļa uzvedību (maksimālo ātrumu un laiku). |
x |
x |
||||||||
20. |
Vadības ierīces |
Vadības ierīces uzvedība ir pietuvināta reālajiem apstākļiem stūres pagrieziena ātruma ziņā, un to nosaka, ņemot vērā vissvarīgākās ietekmes. |
Lai testētu vadības ierīču simulācijas kvalitāti, var veikt dažādu veidu izpēti. Ir doti ierobežojumi gadījumiem, kad uzvedību nav iespējams novērtēt bez stāvokļa mainīgo vērtību protokola.
|
x |
x |
||||||||
21. |
Seklūdens efekts |
Ierobežota ūdens dziļuma ietekme uz jaudas pieprasījumu un manevrēšanas uzvedību tiek modelēta pareizi no kvalitātes viedokļa. |
Ir ieteicami divi testa veidi, kas ļauj spriest par kvalitāti attiecībā uz seklūdens ietekmes apsvērumu: kuģošana taisni uz priekšu – uz dažādiem ūdens dziļumiem izmēra sasniegto maksimālo ātrumu, ko standartizē ar ātrumu uz dziļa ūdens un kartē atzīmē attiecībā pret parametru “iegrime pēc ūdens dziļuma” (T/h). Salīdzināšana ar esošajiem datiem, kas iegūti no modeļu testiem, sniedz informāciju par seklūdens ietekmi simulācijā; pagrieziena aplis – vadot peldlīdzekli ar nemainīgu jaudu un 20° grādu stūres leņķi pa sānu virzienā neierobežotu ūdeni, pakāpeniski samazinātā ūdens dziļumā var reģistrēt uz vietas pagriezienā esoša peldlīdzekļa ātruma, nonesuma leņķa, pagrieziena ātruma un pagrieziena apļa diametra vērtības. Šos datus atzīmējot kartē attiecībā pret T/h, ir iespējams noteikt, kā mainās nonesuma leņķa, pagrieziena ātruma, ātruma un diametra vērtības, mainoties ūdens dziļumam. |
x |
|
||||||||
22. |
Straumes ietekme |
Uz peldlīdzekļa ir vismaz divi straumes mērīšanas punkti, tāpēc ir iespējams aprēķināt straumes pagriezējmomentu. |
Ieplāno testus nolūkā pārbaudīt šā veiktspējas raksturlieluma esību un tā ievērošanu simulācijā.
|
x |
x |
||||||||
23. |
Vēja ietekme |
Vēja ietekmē rodas spēki horizontālajā plaknē atbilstoši faktiskajam vēja ātrumam un virzienam. Vējš rada arī pagriezējmomentu un zvalstīšanās momentu. |
Lai testētu vēja ietekmes kvalitātes līmeni, var veikt dažādus testus. Jāizvēlas salīdzinoši lielas vēja ātruma vērtības, lai varētu viegli konstatēt šo ietekmi. Testu veic šādi: testu veic gan ar pretvēju, gan ar sānvēju un ar diviem dažādiem vēja ātrumiem zonā, kur nav citas ietekmes, izņemot vēju; sāk vēja simulāciju un vēro uzvedību; izbeidz vēja simulāciju un atkārtoti vēro uzvedību. Šo procesu sāk, kad peldlīdzeklis nav kustībā. |
x |
|
||||||||
24. |
Krasta efekts |
Sānspēks un pagriezējmoments mēdz attiecīgi mainīties atkarībā no attāluma līdz krastam un no ātruma. |
Lai trenažierī pārbaudītu krasta efektu, ir vajadzīga manevru zona, kuras vienā pusē ir valnis vai siena. Jāveic turpmāk aprakstītie testi.
|
x |
|
||||||||
25. |
Mijiedarbība starp peldlīdzekļiem |
Simulē peldlīdzekļu savstarpēju mijiedarbību un aprēķina reālistisko ietekmi. |
Lai pārbaudītu peldlīdzekļu mijiedarbību kopumā, trenažierī sāk uzdevumu ar diviem saviem peldlīdzekļiem, kas peld pa sānu virzienā neierobežotu ūdeni. Ja tas nav iespējams, testu var arī veikt, kā otru peldlīdzekli izmantojot satiksmes peldlīdzekli. Lai iegūtu labus novērtējuma rezultātus, peldlīdzekļi sāk kuģošanu pa paralēlām kursa līnijām salīdzinoši nelielā sānu attālumā.
|
x |
|
||||||||
26. |
Pakaļgala iegrimes palielināšanās gaitā |
Modelē gan dinamisko grimšanu, gan galsveri atkarībā no ātruma, ūdens dziļuma un iegrimes. |
Šo raksturlielumu vislabāk ir pārbaudīt zonā ar sānu virzienā neierobežotu ūdeni un nemainīgu ūdens dziļumu.
|
x |
|
||||||||
27. |
Kanāla efekts |
Straumes atpakaļplūsmas ievērošana. Atpakaļplūsma nav lineāra attiecībā pret peldlīdzekļa ātrumu. |
Atpakaļplūsma ir fizisks efekts, kas trenažierī ieviests kā pretspēks, kurš iedarbojas uz peldlīdzekli. Lai to pārbaudītu, peldlīdzekli novieto šaurā kanālā, kur tas kuģo vienmērīgi ar nemainīgu jaudu. Tad izmēra ātrumu. Jaudu palielina, un izmēra ātrumu. Šo testu atkārto atklātā ūdenī, izmantojot tādu pašu nemainīgu jaudu (divos līmeņos). Paredzamais efekts ir šāds:
|
x |
|
||||||||
28. |
Slūžu efekts |
Slūžās ietekme uz peldlīdzekli ir tāda pati kā kanālā. Slūžām ir ūdensizspaida plūsmas papildu efekts, kas rodas, slūžās iebraucot peldlīdzeklim ar lielu bloķēšanas koeficientu (virzuļa efekts). |
Kanāla efekta tests parāda atpakaļplūsmu. Šis tests nav jāatkārto. Virzuļa efektu var parādīt šādi:
|
x |
|
||||||||
29. |
Uzskriešana uz sēkļa |
Uzskriešana uz sēkļa samazina peldlīdzekļa ātrumu, par to liecina noteikta skaņa, bet ne vienmēr tā izraisa peldlīdzekļa apstāšanos. Par uzskriešanu uz sēkļa ziņo operatoram. |
Lai pārbaudītu uzskriešanu uz sēkļa, ir vajadzīga manevru zona ar līdzenu pamatni, kas viegli paceļas. Tādējādi tiek pārbaudīta atbilstošas dziļuma informācijas esība pašā trenažierī, nevis tās attēlojums vizualizācijas sistēmā. Ja uzskriešana uz sēkļa notiek pludmalē, jāpārbauda, vai peldlīdzeklis patiešām apstājas un, ja tā ir, vai tas apstājas strauji vai lēnām samazinot ātrumu. Uzskrienot uz sēkļa, ar vizualizācijas sistēmas palīdzību jāpārbauda izmaiņas peldlīdzekļa horizontālajā plaknē. Peldot virs plakanas pamatnes īpaši seklā ūdenī, jāpārbauda, vai peldlīdzeklis uzskrien uz sēkļa pakaļgala iegrimes palielināšanās dēļ, vienlaikus pastāvīgi palielinot ātrumu. Visos uzskriešanas uz sēkļa gadījumos jāpārbauda, vai incidenta laikā ir dzirdama arī skaņa. |
x |
|
||||||||
30. |
Uzskriešana uz sēkļa Peldlīdzekļa sadursme ar krastu, peldlīdzekļa sadursme ar citu peldlīdzekli, peldlīdzekļa sadursme ar tiltu |
Par uzskriešanu uz sēkļa, peldlīdzekļa sadursmi ar krastu, peldlīdzekļa sadursmi ar citu peldlīdzekli vai peldlīdzekļa sadursmi ar tiltu simulācijā paziņo pretendentam un operatoram. |
Vizuāla pārbaude |
|
x |
||||||||
31. |
Peldlīdzekļa sadursme ar krastu |
Par peldlīdzekļa sadursmēm ar krastu simulācijā informē vismaz ar skaņas signālu. Simulācija palēnina peldlīdzekli. Sadursmes aprēķinu veic, izmantojot peldlīdzekļa divdimensiju formu. |
Peldlīdzekļa sadursmes ar krastu simulāciju var pārbaudīt tikai manevru zonām ar dažādiem objektiem krastā. Kuģojot pretī dažādiem objektiem, var pārbaudīt, vai trenažieris var tos konstatēt un reaģēt uz tiem. Attiecībā uz dažādiem objektiem pārbauda, vai ir atsevišķi objektu veidi, uz kuriem nav sadursmes reakcijas. Sadursmes skaņu var pārbaudīt ar trenažiera audiosistēmu, ja tāda ir pieejama. Sadursmes novērojums vizualizācijas sistēmā parāda, vai sadursme notiek pēkšņi vai tiek simulēta tā dēvētā “sabrukšanas” jeb trieciena absorbēšanas zona. Sadursme izstieptā leņķī, kuģojot ar mazu ātrumu, var parādīt, vai tiek aprēķināts elastīgais grūdiens. |
x |
|
||||||||
32. |
Peldlīdzekļa sadursme ar peldlīdzekli |
Par peldlīdzekļa sadursmēm ar peldlīdzekli simulācijā informē vismaz ar skaņas signālu. Simulācija palēnina peldlīdzekli. Sadursmes aprēķinu veic, izmantojot peldlīdzekļa divdimensiju formu. |
Var izpildīt dažādas sadursmes ar nosacījumu, ka savam peldlīdzeklim nav būtiski, vai otrs peldlīdzeklis, ar kuru notiek sadursme, ir cits savs peldlīdzeklis vai satiksmes peldlīdzeklis. Pārbauda, kāda trenažierī ir sava peldlīdzekļa reakcija sadursmes laikā ar citu peldlīdzekli un vai ir dzirdama skaņa. Instruktora stacijā, izmantojot pietiekamu palielinājumu, pārbauda, vai sadursmes konstatēšanai tiek izmantotas peldlīdzekļu kontūras. Pārbauda, vai sadursme notiek tieši tajā brīdī, kad kontūras savstarpēji saskaras. Pārbauda, vai sadursme tiek precīzi konstatēta arī dažādiem peldlīdzekļiem ar atšķirīgu formu. |
x |
|
||||||||
33. |
Peldlīdzekļa sadursme ar tiltu |
Peldlīdzekļa sadursmi ar tiltu konstatē, izmantojot statisku augstuma vērtību (kas atbilst nolaistai stūres mājai, nolaistam mastam). Par sadursmēm simulācijā informē vismaz ar skaņas signālu. Simulācija palēnina peldlīdzekli. |
Lai veiktu šo pārbaudi, manevru zonā jābūt tiltam un izmanto iekšzemes elektronisko navigācijas karti. Pārbauda, vai, caurbraucot tiltam ar nepietiekamu brīvo attālumu, notiek sadursme un kāds ir turpmākās simulācijas iznākums. Pārbauda, vai ir iespējama droša caurbraukšana, pietiekami pazeminot ūdens līmeni vai palielinot iegrimi. To pārbauda arī vizualizācijas sistēmā. Vajadzīgi dažādi braucieni, lai pārbaudītu sadursmes punktu uz kuģa, ja tāds ir tikai viens. Šādā gadījumā var arī precīzi konstatēt, vai tilts izraisa sadursmi centra līnijā vai uz ārējām robežām. |
x |
|
||||||||
34. |
Paceļama stūres māja |
Sadursmes augstums un acu punkts ir pielāgojami tilta novietojumam. Ir iespējama paceļamās stūres mājas pastāvīga kustība. |
Šā veiktspējas parametra testa priekšnosacījums ir tipiska iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļa, piemēram, 110 m gara, pieejamība. Šīs funkcijas pamata pieejamību var pārbaudīt, izmantojot ierīci tilta pozīcijas mainīšanai. Šo funkciju var pārbaudīt uz tilta, kā arī pārbauda, vai ir iespējams brīvi izvēlēties pozīcijas un vai kustība ir pēkšņa vai ar reālistisku ātrumu. Tuvumā izvietojot citu savu peldlīdzekli, var pārbaudīt, vai šī funkcija ir pieejama arī attiecībā uz citiem peldlīdzekļiem vizualizācijas sistēmā. Vizualizācijas sistēmā var novērot, vai arī navigācijas ugunis un dienas zīmes pārvietojas atbilstoši otra sava peldlīdzekļa paceļamās stūres mājas kustībai. |
x |
|
||||||||
35. |
Tauvas |
Vizualizācijas sistēma parāda gan peldlīdzekļa dinamiku, gan tauvas dinamiku (piemēram, nokari, elastību, svaru un saplīšanu, kā arī pievienojumus poleru punktiem). |
Manevru zonā ar piestātnes sienu pārbauda pietauvošanos ar tauvu. Kad izmanto tauvu, pārbauda, vai tauva pievienojas noteiktiem poleru punktiem. Tauvas pārplīšanu pārbauda, cenšoties ar tauvu apturēt pilnā ātrumā braucošu peldlīdzekli. Tauvas nokari pārbauda, samazinot spēku un attālumu. |
x |
|
||||||||
36. |
Enkuri |
Enkurus var izlaist un ievilkt. Ņem vērā ūdens dziļumu un ķēdes dinamiku. |
Manevru zonā ar ierobežotu ūdens dziļumu un savu peldlīdzekli, kam ir viens vai vairāki enkuri, var pārbaudīt enkura funkciju. Tas ir praktiski izdarāms, ja ir pieejama konstanta straume ar mainīgu ātrumu. Enkura izlaišana un ievilkšana ir iespējama tikai tad, ja pastāv atbilstoši operatīvie elementi. Jāpārbauda arī, vai ir instrumenti, kas parāda ķēdes garumu. Pārbauda, vai enkura izlaišanas un ievilkšanas laikā ātrumi atšķiras. Papildus arī jāpārbauda, vai ir dzirdama attiecīga skaņa. Mainot ūdens dziļumu, jāpārbauda, vai ūdens dziļums ietekmē enkura funkciju. Pie zema straumes ātruma jāpārbauda, vai peldlīdzeklis zvalstās un pēc noenkurošanās apstājas. Pastāvīgi palielinot straumes ātrumu, jāpārbauda, vai enkurs notur peldlīdzekli. Ja viens enkurs nenotur peldlīdzekli, ir jāpārbauda, vai peldlīdzeklis apstājas, ja izmanto divus enkurus. |
x |
|
||||||||
37. |
Vilkšana (manevrs starp diviem peldlīdzekļiem) |
Vilkšanas laikā ņem vērā gan peldlīdzekļa, gan tauvas savienojuma dinamiku. |
Manevru zona vilkšanas funkcijas pārbaudei var būt zona atklātā jūrā. Papildus velkošajam vai vilktajam savam peldlīdzeklim ir vajadzīgs vēl viens peldlīdzeklis (savs vai satiksmes peldlīdzeklis). Pamata stāvokli attiecībā uz vilkšanu var pārbaudīt, izveidojot vilkšanas līniju starp savu peldlīdzekli un otru peldlīdzekli. Ja tas nav iespējams, jāpārbauda, vai ir pieejama vismaz alternatīva metode virtuāla velkoņa radītā spēka noteikšanai. Pārbauda, vai otrs peldlīdzeklis, ko izmanto, lai palīdzētu vilkšanā, var palielināt vilktā sava peldlīdzekļa ātrumu un ar sānisku vilkšanu arī ierosināt pagriešanas kustību. Pārbauda, vai velkošais savs peldlīdzeklis var pārvietot otru peldlīdzekli, veicot atbilstošus manevrus, un apturēt to un vai arī otru peldlīdzekli var iegriezt ar sānisku vilkšanu. |
x |
|
||||||||
Satiksmes peldlīdzeklis |
|||||||||||||
38. |
Satiksmes peldlīdzekļu skaits |
Ir pieejami vismaz 10 satiksmes peldlīdzekļi. |
Testā jāpārliecinās, vai vajadzīgo daudzumu var iekļaut praktiskajā uzdevumā. |
x |
x |
||||||||
39. |
Satiksmes peldlīdzekļa vadība |
Satiksmes peldlīdzeklis var peldēt maršrutos, kuros reālistiskā veidā maina kursu un ātrumu. |
Vadības funkciju pieejamība jāpārbauda, izveidojot jaunu uzdevumu, kurā iekļauj satiksmes peldlīdzekli. |
x |
x |
||||||||
40. |
Uzvedība. esot kustībā |
Saprātīgi vienmērīga uzvedība, esot kustībā. |
Piemēro testa procedūru, kas attiecas uz satiksmes peldlīdzekļu vadību. |
x |
x |
||||||||
41. |
Vēja ietekme |
Satiksmes peldlīdzeklis reaģē uz konkrētu vēju, veidojot nonesuma leņķi. |
Praktiskajā uzdevumā vēja ietekmē jāparādās satiksmes peldlīdzekļa nonesuma leņķim, kas mainās līdz ar vēja ātrumu un virzienu. |
x |
|
||||||||
42. |
Straumes ietekme |
Satiksmes peldlīdzeklis reaģē uz konkrētu straumi, veidojot nonesuma leņķi. |
Praktiskajā uzdevumā straumes ietekmē jāparādās satiksmes peldlīdzekļa nonesuma leņķim, kas mainās līdz ar straumes ātrumu un virzienu. |
x |
x |
||||||||
43. |
Attēla sadaļa un lielums |
Vizualizācijas sistēma nodrošina skatu visapkārt pa horizontu (360 grādos). Skata horizontālo lauku var iegūt ar fiksētu vismaz 210 grādu skatu un papildu maināmu(-iem) skatu(-iem) pārējam horizontam. Vertikālais skats nodrošina tādu skatu lejup ūdenī un augšup gaisā, kāds tas būtu no parastās stūres pozīcijas stūres mājā. |
Brauciena trenažiera vizuāla pārbaude. |
x |
|
||||||||
44. |
Kadru izšķirtspēja |
Izšķirtspēja atbilst cilvēka acs izšķirtspējai. Kadru ātrums (ideālā gadījumā tas ir > 50 kadri sekundē, lai vismaz nodrošinātu reālistisku skaidru attēlu) ir tāds, lai nebūtu attēla saraustījumu. |
Izšķirtspēja jāpārbauda, veicot vizuālu apskati. |
x |
|
||||||||
45. |
Detalizācijas un attēla parādīšanas kvalitāte |
Attēla parādīšanas sistēmas detalizācijas līmenis ir augstāks par vienkāršota attēlojuma līmeni. Tas nodrošina labu navigācijas zonas attēlojumu visos apstākļos. |
Vizuālais modelis jāpārbauda, veicot vizuālu apskati. |
x |
|
||||||||
46. |
Ūdens virsma |
Peldlīdzekļu izraisītie viļņi ir atkarīgi no peldlīdzekļa ātruma. Ņem vērā ūdens dziļumu. Vēja izraisītie viļņi atbilst vēja virzienam un ātrumam. |
Vizuālajai pārbaudei ir jāparāda, vai peldlīdzekļa izraisītie viļņi mainās līdz ar peldlīdzekļa ātrumu un vai vēja izraisītie viļņi mainās līdz ar vēja virzienu un ātrumu. |
x |
|
||||||||
47. |
Saule, mēness, debess ķermeņi |
Saules un mēness cikls atbilst 24 stundu intervālam. To novietojums neatbilst precīzi simulācijas vietai un datumam. Nakts debesis var sastāvēt no izklaidus izvietotām zvaigznēm. |
Vizuālajai pārbaudei jāparāda, vai sauli, mēnesi un debess ķermeņus dienas, nakts un krēslas situācijās var mainīt. |
x |
|
||||||||
48. |
Laikapstākļi |
Ataino nekustīgu augstu mākoņu slāņus. Tāpat var attēlot lietu, dūmaku un miglu. |
Vizuālā pārbaude parāda vajadzīgo detalizācijas līmeni. |
x |
|
||||||||
49. |
Apkārtējais troksnis |
Dzinēju trokšņus ataino reālistiski. |
Dzinēju trokšņi jāpārbauda mierīgos laikapstākļos un jūras apstākļos, novērtējot trokšņus visiem dzinēju darbības ātrumiem. Jānosaka, vai dzinēju skaņa ir dzirdama un vai skaļuma līmenis un skaņa ir atbilstoši. |
x |
x |
||||||||
50. |
Ārēji trokšņa avoti (piemēram, dzinēju trokšņi, skaņas brīdinājuma signāli un enkurs). |
Atsevišķi skaņas signāli tiek atskaņoti reālistiski, bet pēc dzirdes nav iespējams noteikt to vietu. |
Vispirms stāvoša sava peldlīdzekļa stūres mājā secīgi tiek aktivizēti visi pieejamie skaņas signāli. Novērtē, vai skaņas signāli ir reālistiski to skaņas un skaļuma līmeņa ziņā. Tad tos pašus skaņas signālus aktivizē otrā peldlīdzeklī, mainot attālumu līdz peldlīdzeklim. Jāpārbauda, vai atskan pareizie signāli un vai to skaļuma līmenis ir atbilstošs. Visas ekspluatējamās palīgspēkiekārtas (piemēram, enkuri) peldlīdzekļa stūres mājā tiek aktivizētas atsevišķi. Jāpārliecinās, vai ekspluatācijas statuss ir sadzirdams. |
x |
|
||||||||
51. |
Ārējais troksnis (skaņas signāli) |
Skaņas signāli, kas nāk no mērķa peldlīdzekļa, ir dzirdami. |
Praktiskā uzdevuma laikā tiek aktivizēts skaņas signāls no mērķa peldlīdzekļa. |
|
x |
||||||||
52. |
Iekšējās akustikas informācija |
Skaņas signāli no tiltiņa ierīcēm ir reālistiski, bet tos atskaņo skaļruņi, kas atrodas uz trenažiera konsoles. |
Visu pieejamo stūres mājas ierīču visus skaņas signālus aktivizē secīgi. Pārbauda, vai signālus dod pašas ierīces vai trenažiera skaļruņi un cik tālu tie izklausās reālistiski. |
x |
|
||||||||
53. |
Klausīšanās |
Operators spēj saklausīt visus trokšņus no peldlīdzekļa stūres mājas. |
Simulācijas ietvaros jāpārbauda, vai skaņas no peldlīdzekļa stūres mājas tiek pārraidītas skaidri un saprotami un vai to skaļuma līmenis ir regulējams. |
x |
|
||||||||
54. |
Ierakstīšana |
Skaņas no peldlīdzekļa stūres mājas tiek ierakstītas sinhroni ar simulāciju. |
Izpilda uzdevumu, ietverot radiosakarus un skaņas. Ieraksta atskaņojumam jāparāda pareizs skaņas ieraksts, kas ir sinhrons ar simulācijas ieraksta atskaņojumu. |
x |
|
||||||||
55. |
Radiolokācijas iekārtas atbilstība |
Horizontālā peilējuma leņķiskā precizitāte atbilst Eiropas tehniskajai specifikācijai (ETSI) EN 302 194 . Ietekme, kas saistīta ar vertikāli ierobežoto atvēruma leņķi, ir identificējama, piemēram, kad caurbrauc tiltus. |
Atbilstība “vertikāli”: tilta caurbraukšanas simulācija, ņemot vērā:
|
x |
x |
||||||||
56. |
Izšķirtspēja |
Radiolokācijas iekārtas trenažieris rada reālistisku radiolokācijas attēlu. Radiolokācijas iekārtas trenažieris atbilst ETSI EN 302 194 [1] prasībām. |
Jāpierāda pienācīga izšķirtspēja 1200 m attālumā – divi objekti ar azimutālo attālumu 30 m ir jāidentificē kā divi atsevišķi objekti. Tādi divi objekti 1200 m attālumā tajā pašā virzienā, kuri atrodas 15 m attālumā viens no otra, jāidentificē kā divi dažādi objekti. |
x |
x |
||||||||
57. |
Aizēnojums, ko rada savs peldlīdzeklis vai citi peldlīdzekļi |
Aizēnojums atbilst trigonometriskajām attiecībām, bet nav atkarīgs no peldlīdzekļa dinamiskā novietojuma izmaiņām. |
Aizēnojums, ko rada savs peldlīdzeklis, ir jāpārbauda, tuvojoties bojai un identificējot attālumu, kad boju aizsedz peldlīdzekļa priekšgals. Šis attālums ir reālistisks. Aizēnojums, ko rada citi peldlīdzekļi, ir jāpārbauda, novietojot divus peldlīdzekļus vienā virzienā. Novietojot mazāku peldlīdzekli aiz lielāka peldlīdzekļa, mazākais peldlīdzeklis radiolokācijas iekārtas displejā neparādās. |
x |
x |
||||||||
58. |
Jūras un lietus traucējumi |
Filtru noregulējums un to ietekme atbilst reālu apstiprinātu ierīču lielumam. |
Veic novērtēšanu, ieslēdzot un noregulējot filtrus. |
x |
x |
||||||||
59. |
Viltus atbalsis |
Ģenerē viltus atbalsis. Turklāt vairāku atbalsu biežums reālistiski mainās līdz ar attālumu. |
Praktiskajā uzdevumā ar vairākiem mērķa peldlīdzekļiem viltus atbalsis ir redzamas. Testa laikā novērotājam jāraugās, vai rodas traucējumi un vairākas atbalsis. |
x |
x |
||||||||
60. |
Ūdens dziļums |
Grunts topogrāfiju detalizēti raksturo ar batimetriskajām kontūrām un eholotēm vai jebkādā citā veidā ar lielu izšķirtspēju, ciktāl dati ir pieejami. |
Kuģojot pārbaudāmajā zonā, jāpārbauda, vai eholote rāda reālistiskas vērtības. |
x |
|
||||||||
61. |
Straume |
Straume var būt patvarīgi noteikta pēc vismaz divdimensiju vektora laukiem ar augstu izšķirtspēju, kas pielāgota peldlīdzekļa lielumam un teritorijai. |
Straumes ietekme ir jāpārbauda, ļaujot savam peldlīdzeklim dreifēt pa upi. Peldlīdzeklis reālistiski virzās pa straumi. |
x |
x |
||||||||
62. |
Plūdmaiņas |
Plūdmaiņu datus norāda rupjā telpiskā vai laiciskā izšķirtspējā vai abējādi. |
Plūdmaiņu ietekmi uz peldošiem objektiem var novērtēt, simulējot, vēlams, mazu peldošu objektu bez jebkādas piedziņas vai citiem spēkiem (piemēram, vēja vai tauvu radītiem). Mainot diennakts laiku, var pārbaudīt, vai plūdmaiņu straume un ūdens līmenis ir atkarīgi no laika un ir reālistiski. Ūdens līmeni var tieši redzēt uz eholotes un var ierakstīt par pilnu dienu, lai datus salīdzinātu ar izmērītajiem vai aprēķinātajiem datiem. |
x |
|
||||||||
63. |
Vējš |
Svārstības un vēja vektora lauki ir nosakāmi un pieļauj lokālu modifikāciju. |
Ja uz kuģa ir “uzstādīts” anemometrs, instruments uz tiltiņa parāda relatīvo vēja ātrumu un virzienu. Jāpārbauda dažādu vēja lauku ietekme uz peldlīdzekļa dinamiku. |
x |
|
||||||||
64. |
Nekustīgu objektu divdimensiju/trīsdimensiju modeļi |
Objektu divdimensionāla aizvietošana ir atļauta tikai objektiem, kas atrodas tālu prom un nav atpazīti. |
Kamēr peldlīdzeklis pārvietojas visā simulācijas teritorijā, kas ir jāapstiprina, novēro nekustīgus objektus. Var konstatēt, kādā attālumā un kādā veidā samazinās detalizācijas līmenis un vai tiek izmantoti divdimensiju modeļi. |
x |
|
||||||||
65. |
Nekustīgu objektu detalizācijas līmenis |
Labs detalizācijas līmenis var ļaut attēlot reālistiskus objektus, lai gan vienkāršojumus var atpazīt pēc formas un virsmas. |
Atver novērtējamo apmācību zonu un iestata savu peldlīdzekli. Vispirms jāpārbauda, vai visi kuģošanai svarīgie objekti ir identificēti. Šai ainavai no pirmā acu uzmetiena jāšķiet reālistiskai. |
x |
|
||||||||
66. |
Kustīgu objektu dienas/nakts modeļi |
Tumsā jebkuru objektu var izgaismot. Kuģošanai svarīgi gaismas avoti var izstarot gaismu ar iepriekš noteiktām īpašībām. |
Atver novērtējamo apmācību zonu un iestata savu peldlīdzekli. Simulācijas laiku iestata uz pusnakti. Jāpārbauda, vai visi kuģošanai svarīgie objekti simulācijā ir izgaismoti tāpat kā realitātē. Turklāt ir jāpārbauda, vai citi objekti ir izgaismoti. Ja trenažiera programmatūrai ir attiecīga funkcija, tad instruktors ieslēdz un izslēdz paredzēto vienumu apgaismojumu. |
x |
|
||||||||
67. |
Kustīgu objektu divdimensiju/trīsdimensiju modeļi |
Divdimensiju objektus izmanto tikai fonā (lielā attālumā) tā, lai tie būtu tikpat kā nesaredzami. Visos citos gadījumos izmanto trīsdimensiju modeļus. |
Atver novērtējamo apmācību zonu un iestata savu peldlīdzekli. Kuģošanu veic visā apmācību zonā; tajā pašā laikā pieejamos kustīgos objektus izmanto, novēro un novērtē, lai noteiktu, vai tiem ir redzamas plakanas virsmas, kas vērstas pret novērotāju. |
x |
|
||||||||
68. |
Detalizācijas līmenis |
Uzlabota detalizācijas līmeņa gadījumā ir attēloti reālistiski objekti, lai gan to formas un virsmas var būt attēlotas vienkāršotā veidā. |
Savs peldlīdzeklis kuģo patvarīgi izvēlētā darbības zonā. Izmanto novērtējamus kustīgus objektus. Tos attēlo reālistiskā veidā. |
x |
|
||||||||
69. |
Uguņu un dienas signālu iestatīšana |
Parādītās ugunis un signālus var ieslēgt atsevišķi, t. i., visas ugunis un signālus atsevišķi glabā datubāzē un izvieto atbilstoši reāla peldlīdzekļa prasībām un saskaņā ar regulējumu, kas piemērojams izmantotajam peldlīdzeklim. |
Nelielā attālumā no satiksmes peldlīdzekļa jebkurā apmācību zonā izmanto savu peldlīdzekli. Ciktāl iespējams, operators iestata visu veidu dienas signālus un satiksmes ugunis uz satiksmes peldlīdzekļa. Ja trenažieris to pieļauj, satiksmes peldlīdzekļa vietā izmanto otru savu peldlīdzekli. Arī uz otrā sava peldlīdzekļa iestata visu veidu ugunis un dienas signālus. Pirmā sava peldlīdzekļa stūrēšanas stacijā pārbauda, kuras ugunis un kuri dienas signāli ir redzami uz abiem pārējiem peldlīdzekļiem. |
x |
|
||||||||
70. |
Dienas/nakts modeļi |
Gaismas avoti var mirgot atbilstoši konkrētiem parametriem. |
Savs peldlīdzeklis kuģo darbības zonā. Simulācijas laiku iestata uz 24:00. Izmanto visus novērtējamos kustīgos objektus. Ciktāl iespējams, operators ieslēdz visus pieejamos gaismas avotus, kas uzstādīti objektos, lai veiktu to vizuālu pārbaudi. |
x |
|
||||||||
71. |
Radiolokācijas iekārtas atstarotspēja |
Atstarotais signāls radiolokācijas iekārtas attēlā ir reālistisks un atkarīgs no skata leņķa. |
Pārbauda, vai atstarojoši objekti ataino reālistisku atstaroto signālu. |
x |
x |
||||||||
72. |
Atbalsis, ko rada viļņi un nokrišņi |
Ūdens svārstību radītās atbalsis saglabā, lai noteiktu tipisku viļņu modeli, aptverot arī ūdens svārstību līmeņu diapazonu. Nokrišņu radītās atbalsis parāda reālistiskā veidā. |
Ūdens svārstību radītās atbalsis jāpārbauda, izmantojot dažādus viļņu augstumus un virzienus. Pārbauda nokrišņu radītās atbalsis. |
x |
x |
||||||||
73. |
Viļņi |
Ūdens svārstības un viļņu virzienu var pielāgot; peldlīdzeklis kuģo reālistiski. |
Jāpārbauda, vai peldlīdzekļa kustība mainās atbilstoši ūdens svārstībām. Viļņu virzienam un augstumam jābūt redzamam. |
x |
|
||||||||
74. |
Nokrišņi |
Visi laikapstākļi (redzamības ierobežojums, nokrišņi, izņemot zibeni un mākoņu veidošanos) ir pieejami, rezultātā veidojot saskaņotu attēlu. |
Veic vizuālu pārbaudi, lai noteiktu, vai redzamība var būt samazināta. |
x |
|
||||||||
75. |
Kartes attēls |
Iekšzemes ECDIS informācijas režīmā jāatbilst prasībām, kas noteiktas visjaunākajā Eiropas Savienības vai Reinas kuģniecības centrālās komisijas publicētajā standartā (Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 909/2013 vai CCNR iekšzemes ECDIS 2.3. izdevumā vai atjauninātā izdevumā). |
Jāpārbauda, vai ECDIS programmatūra ir sertificēta un vai tiek izmantota iekšzemes elektroniskā navigācijas karte. |
x |
|
||||||||
76. |
Mērvienības |
Trenažieris izmanto mērvienības, kas paredzētas kuģošanai pa Eiropas iekšzemes ūdensceļiem (km, km/h). |
Parādītās mērvienības ir jānovērtē. |
x |
x |
||||||||
77. |
Valodas iespējas |
Izmanto eksāmena valodu un/vai angļu valodu. |
Jāpārbauda instrumentu valoda. |
x |
x |
||||||||
78. |
Uzdevumu skaits |
Ir iespēja izveidot, saglabāt un īstenot dažādus uzdevumus, kas visi ir pārveidojami to norises laikā. |
Veic dažādas operācijas. |
x |
x |
||||||||
79. |
Savu peldlīdzekļu skaits |
Attiecībā uz katru tiltu var ielādēt atsevišķu savu peldlīdzekli. |
Demonstrē atsevišķus uzdevumus uz vairākiem tiltiem (ja piemērojams). |
x |
|
||||||||
80. |
Datu saglabāšana |
Visas simulācijas vērtības, kas ir nepieciešamas, lai atkārtoti atskaņotu simulāciju, tostarp pieteikuma iesniedzēja veikuma video un skaņas ieraksti, ir jāsaglabā. |
Sāk simulācijas procesu un veic tā saglabāšanu. Simulāciju ielādē atkārtoti un caurskata, lai noteiktu, vai ir pieejami visi attiecīgie dati no ierakstītā simulācijas procesa. |
x |
x |
||||||||
81. |
Parādītās informācijas saglabāšana |
Jābūt iespējai atkārtoti atskaņot ierakstus operatora telpā vai instruēšanas stacijā. Radiosakari ir ierakstāmi. |
Uzdevuma ierakstu atskaņo atkārtoti. |
x |
x |
II. KUĢU VADĪBAS TRENAŽIERU UN RADIOLOKĀCIJAS IEKĀRTU TRENAŽIERU APSTIPRINĀŠANAS ADMINISTRATĪVĀS PROCEDŪRAS STANDARTI
I. Procedūra to trenažieru apstiprināšanai, kurus izmanto Direktīvas (ES) 2017/2397 17. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos eksāmenos
1. |
Vienība, kas izmanto trenažierus kompetenču novērtēšanai, iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei apstiprinājuma pieprasījumu, kurā:
|
2. |
Kompetentā iestāde nodrošina, ka minimālās prasības, kas noteiktas trenažieru funkcionālo un tehnisko prasību standartā, tiek pārbaudītas atbilstoši testa procedūrai par katru pozīciju. Šim nolūkam kompetentā iestāde piesaista speciālistus, kas ir neatkarīgi no vienības, kura vada apmācības programmu. Speciālisti dokumentē atbilstības pārbaudi par katru pozīciju. Ja testa procedūras apstiprina, ka prasības ir izpildītas, kompetentā iestāde apstiprina trenažieri. Apstiprinājumā norāda, kādam konkrētam kompetences novērtējumam trenažieris ir apstiprināts. |
II. Paziņojums par apstiprinājumu un kvalitātes standartu sistēma
1. |
Trenažieru apstiprināšanas kompetentā iestāde paziņo par trenažiera apstiprinājumu Eiropas Komisijai un katrai iesaistītajai starptautiskajai organizācijai, norādot vismaz šādu informāciju:
|
2. |
Direktīvas (ES) 2017/2397 27. pantā minētās kvalitātes novērtēšanas un nodrošināšanas sistēmas vajadzībām kompetentās iestādes saglabā pieprasījumus, kas minēti I.1. iedaļas a) punktā, un dokumentāciju, kas minēta I.2. iedaļā. |
(1) Mērķa peldlīdzekli pilnībā vada ar trenažieri, un tam var būt daudz vienkāršāka kustības vadība nekā savam peldlīdzeklim.
(2) Savs peldlīdzeklis ir trenažierī iebūvēts objekts, ko pilnībā vada cilvēks un kas nodrošina scenārija vizuālu atveidojumu.
IV PIELIKUMS
VESELĪBAS STĀVOKĻA STANDARTI
VESELĪBAS STĀVOKĻA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI MEDICĪNISKO STĀVOKĻU KONSTATĒŠANAI (VISPĀRĒJAIS VESELĪBAS STĀVOKLIS, REDZE UN DZIRDE)
Ievads
Veselības pārbaudītājam būtu jāņem vērā, ka nav iespējams izstrādāt atbilstības kritēriju visaptverošu sarakstu, kas aptver visus iespējamos stāvokļus un to formulējuma un prognozes izmaiņas. Tabulā izmantotās pieejas pamatprincipus bieži var ekstrapolēt uz nosacījumiem, uz kuriem tabula neattiecas. Lēmumi par atbilstību gadījumā, kad pastāv medicīnisks stāvoklis, ir atkarīgi no rūpīga klīniskā novērtējuma un analīzes, un ikreiz, kad tiek pieņemts lēmums par atbilstību, ir jāņem vērā šādi aspekti:
• |
veselības stāvokļa atbilstība, tostarp fiziskā un psiholoģiskā piemērotība, nozīmē, ka personai, kura strādā uz iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļa, nav nekādas slimības vai traucējumi, kas personai neļauj:
|
• |
uzskaitītie medicīniskie stāvokļi ir tādu medicīnisku stāvokļu uzskatāmākie piemēri, kuru dēļ apkalpes locekļi var nebūt piemēroti veicamajam darbam. Sarakstu var arī izmantot, lai noteiktu attiecīgus atbilstības ierobežojumus. Dotie kritēriji var sniegt ārstiem tikai norādi, un tie neaizstāj pamatotu medicīnisku atzinumu, |
• |
sekas attiecībā uz strādāšanu un dzīvošanu uz iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļiem ir ļoti dažādas un ir atkarīgas no katra stāvokļa dabiskās priekšvēstures un ārstēšanas iespējām. Lai pieņemtu lēmumu par atbilstību, izmanto informāciju par stāvokli un novērtējumu par stāvokļa iezīmēm, kas piemīt pārbaudāmajai personai, |
• |
ja veselības stāvokļa atbilstību nevar pilnīgi pierādīt, var piemērot ietekmes mazināšanas pasākumus un ierobežojumus ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta līdzvērtīga kuģošanas drošība. Ietekmes mazināšanas pasākumu un ierobežojumu saraksts ir pievienots šā teksta piezīmēs. Nepieciešamības gadījumā atsauces uz minētajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un ierobežojumiem ir sniegtas veselības stāvokļa atbilstības kritēriju aprakstos. |
Tabula ir izkārtota šādi:
1. aile – Pasaules Veselības organizācijas (WHO) Starptautiskais slimību klasifikators, 10. redakcija (SSK-10). Analīzes atbalstam ir uzskaitīti kodi un jo īpaši starptautiskais datu apkopojums;
2. aile – stāvokļa vai stāvokļu grupas vispārpieņemtais nosaukums ar īsu izklāstu par stāvokļa vai grupas saistību ar darbu uz iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļiem;
3. aile – veselības stāvokļa atbilstības kritēriji, uz kuru pamata pieņemts lēmums “neatbilst”;
4. aile – veselības stāvokļa atbilstības kritēriji, uz kuru pamata pieņemts lēmums “spēj jebkurā laikā izpildīt uzticētos pienākumus”.
Ir divi papildinājumi:
1. papildinājums “Būtiskie kritēriji attiecībā uz redzi, kā noteikts diagnozes kodā H 0059”;
2. papildinājums “Būtiskie kritēriji attiecībā uz dzirdi, kā noteikts diagnozes kodā H 68-95”.
SSK-10 diagnožu kodi |
Stāvoklis Kritēriju pamatojums |
Neatbilstība spējai jebkurā laikā izpildīt uzticētos pienākumus
|
Spēja jebkurā laikā izpildīt uzticētos pienākumus |
||||||
A 00–B 99 |
INFEKCIJAS |
|
|
||||||
A 00–09 |
Kuņģa-zarnu trakta infekcija Citu personu inficēšana, recidīvs |
T – ja konstatēta, kamēr persona atrodas krastā (akūti simptomi vai tiek gaidīti pārbaužu rezultāti par to, vai persona ir infekcijas pārnēsātāja), vai ja apstiprināts pārnēsātāja statuss, līdz brīdim, kad apstiprināts, ka infekcija likvidēta |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
||||||
A 15–16 |
Plaušu tuberkuloze Citu personu inficēšana, recidīvs |
T – pozitīvi pārbaužu rezultāti vai slimības vēsture līdz brīdim, kad pabeigta izmeklēšana Ja persona inficēta – līdz brīdim, kad nostabilizējušies ārstēšanas rezultāti un apstiprināts, ka vairs nevar inficēt citas personas P – recidīvs vai būtiski paliekoši bojājumi |
Veiksmīgi pabeigts ārstniecības kurss |
||||||
A 50–64 |
Seksuāli transmisīvās infekcijas Akūti traucējumi, recidīvs |
T – ja infekcija konstatēta, kamēr persona atrodas krastā – līdz diagnozes apstiprināšanai, ārstēšanas uzsākšanai un ārstniecības kursa veiksmīgai pabeigšanai P – neārstējamas komplikācijas vēlīnā stadijā |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
||||||
B 15 |
A hepatīts Inficēšanās, uzturā lietojot inficētu pārtiku vai ūdeni |
T – līdz dzeltes izzušanai vai slodzes tolerances atjaunošanai |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
||||||
B 16–19 |
B hepatīts Citu personu inficēšana, tām nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem. Iespējami neatgriezeniski aknu bojājumi un aknu vēzis |
T – līdz dzeltes izzušanai vai slodzes tolerances atjaunošanai P – neatgriezeniski aknu bojājumi ar simptomiem, kas nelabvēlīgi ietekmē spēju droši veikt darbu, vai ar iespējamām komplikācijām |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas nav ilgāks par diviem gadiem |
||||||
|
C hepatīts Citu personu inficēšana, tām nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem. Neatgriezenisku aknu bojājumu iespējamība |
T – līdz dzeltes izzušanai vai slodzes tolerances atjaunošanai P – neatgriezeniski aknu bojājumi ar simptomiem, kas nelabvēlīgi ietekmē spēju droši veikt darbu, vai ar iespējamām komplikācijām |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
||||||
B 20–24 |
HIV+ Citu personu inficēšana, tām nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem. Progresēšana līdz slimībām, kas saistītas ar HIV, vai AIDS |
T – laba izpratne par veselības stāvokli un ārstēšanas ieteikumu pilnīga ievērošana P – neatgriezeniski progresējošas ar HIV saistītas slimības. Neizzūdoša zāļu nelabvēlīgā iedarbība |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas nav ilgāks par diviem gadiem. |
||||||
A 00–B 99 nav norādītas atsevišķi |
Cita infekcija Veselības stāvokļa pasliktināšanās, citu personu inficēšana |
T – nopietnas infekcijas un nopietna inficēšanas riska gadījumā P – ja nemainīgi pastāv atkārtotas pasliktināšanās vai infekciozu recidīvu risks |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
||||||
C 00–48 |
ĻAUNDABĪGI AUDZĒJI |
|
|
||||||
C 00–48 |
Ļaundabīgi audzēji, tostarp limfoma, leikēmija un saistītas medicīniskās problēmas Recidīvs – īpaši akūtas komplikācijas, piemēram, apdraudējums pašam asiņošanas dēļ |
T – līdz izmeklēšana un ārstniecība tiek pabeigta un saņemtas prognozes P – pastāvīgs traucējums ar simptomiem, kas nelabvēlīgi ietekmē spēju droši veikt darbu, vai ar augstu recidīva risku |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu Nepieciešams apstiprināt ar oficiālu speciālista slēdzienu |
||||||
D 50–89 |
ASINS UN ASINSRADES ORGĀNU SLIMĪBAS |
||||||||
D 50–59 |
Anēmija/hemoglobinopātija Pazemināta slodzes tolerance. Epizodisks eritrocītu skaita samazinājums |
T – līdz normalizējas un nostabilizējas hemoglobīna līmenis P – smaga recidivējoša vai ilgstoša anēmija vai personai konstatēti neārstējami un traucējumus radoši simptomi, kurus izraisījis eritrocītu samazinājums |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
||||||
D 73 |
Splenektomija (iepriekš veiktas ķirurģiskas operācijas) Paaugstināta uzņēmība pret atsevišķām infekcijām |
T – līdz klīniskās ārstēšanas pabeigšanai un slodzes tolerances atjaunošanai |
Nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
||||||
D 50–89 nav norādītas atsevišķi |
Citas asins un asinsrades orgānu slimības Daudzveidīga – nenormālas asiņošanas atkārtošanās, kā arī iespējama pazemināta slodzes tolerance vai paaugstināta uzņēmība pret infekcijām |
T – kamēr notiek izmeklēšana P – hroniski koagulācijas traucējumi |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli |
||||||
E 00–90 |
ENDOKRĪNĀS, UZTURES UN VIELMAIŅAS SLIMĪBAS |
||||||||
E 10 |
Diabēts – insulīnatkarīgs Hipoglikēmijas izraisīti akūti traucējumi. Komplikācijas, kas rodas, zaudējot kontroli pār glikozes līmeni asinīs. Paaugstināta redzes, neiroloģisku un sirdsdarbības problēmu iespējamība |
T – ja:
P – ja slimība netiek pienācīgi kontrolēta vai netiek ievēroti ārstēšanas norādījumi. Hipoglikēmija anamnēzē vai glikēmijas neapzināšanās. Progresējošas diabēta komplikācijas |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, ievērojot maksimālo laika ierobežojumu, kas ir pieci gadi. Ja pierādīta laba kontrole, ārstēšanas norādījumu pilnīga ievērošana un laba izpratne par hipoglikēmiju. Var būt norādīts ierobežojums 04*** |
||||||
E 11–14 |
Insulīnneatkarīgs cukura diabēts Ārstēšana ar citām zālēm Insulīna patēriņa pieaugums, paaugstināta redzes, neiroloģisku un sirdsdarbības problēmu iespējamība |
T – ja:
|
Kad veselības stāvoklis stabilizējies, ja nav progresējošu komplikāciju, – piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. |
||||||
Insulīnneatkarīgs diabēts; ārstē vienīgi ar diētu Insulīna patēriņa pieaugums, paaugstināta redzes, neiroloģisku un sirdsdarbības problēmu iespējamība |
T – ja:
|
Kad veselības stāvoklis stabilizējies, ja nav progresējošu komplikāciju, – piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. |
|||||||
E 65–68 |
Aptaukošanās / nenormāla ķermeņa masa – paaugstināta vai pazemināta Paaugstināts traumu risks, pazemināts kustīgums un slodzes tolerance ikdienas pienākumu un ārkārtas funkciju veikšanai. Paaugstināts diabēta, artēriju slimību un artrīta risks |
T – ja nespēj izpildīt drošībai būtiskos pienākumus, uzrādīti zemi rezultāti fizisko spēju vai fiziskas sagatavotības pārbaudē, ķermeņa masas indekss (ĶMI) ≥ 40 (3. pakāpes aptaukošanās) P – nespēj izpildīt drošībai būtiskos pienākumus; uzrādīti zemi rezultāti fizisko spēju vai fiziskas sagatavotības pārbaudē un nespēja uzlabot šos rezultātus |
Spēj veikt uzticētos drošībai būtiskos ikdienas pienākumus un pienākumus ārkārtas situācijās. Var būt norādīti ierobežojumi 07*** vai/un 09*** |
||||||
E 00–90 nav norādītas atsevišķi |
Citi endokrīnās sistēmas un vielmaiņas traucējumi (vairogdziedzera funkcijas traucējumi, virsnieru slimības, tostarp Adisona slimība, hipofīzes, olnīcu, sēklinieku darbības traucējumi) Recidīva vai komplikāciju risks |
T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi. Vienu gadu pēc sākotnējās diagnozes uzstādīšanas vai recidīva, regulāri veicot izvērtēšanu P – ja pastāvīga traucējuma gadījumā bieži jāveic ar izrakstīto zāļu lietošanu saistītas izmaiņas vai pastāv paaugstināts būtisku komplikāciju risks |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli – ja zāļu lietošanas rezultāti stabili un nav nepieciešama bieža medicīnisko stāvokļu uzraudzība, un pastāv ļoti zems komplikāciju risks |
||||||
F 00–99 |
PSIHISKI UN UZVEDĪBAS TRAUCĒJUMI |
||||||||
F 10 |
Alkohola pārmērīga lietošana (atkarība)Recidīvs, nelaimes gadījumi, neparasta uzvedība / drošības noteikumu neievērošana |
T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi. Vienu gadu pēc sākotnējās diagnozes uzstādīšanas vai recidīva, regulāri veicot izvērtēšanu P – ja pārmērīgas alkohola lietošanas problēma joprojām pastāv vai ja pastāv risks, ka darba laikā var progresēt vai recidivēt blakusslimības |
Trīs gadus pēc kārtas – piemērots darbam, ievērojot viena gada ierobežojumu, ar ierobežojumiem 04*** un 05***. Pēc tam – piemērots darbam trīs gadus ar ierobežojumiem 04*** un 05***. Pēc tam – piemērots darbam bez ierobežojumiem secīgus divu, trīs un piecu gadu periodus bez recidīva un blakusslimībām, ja asins analīzes katra perioda beigās neliecina par problēmām |
||||||
F 11–19 |
Atkarība no narkotiskām vielām /pastāvīga vielu pārmērīga lietošana, tostarp nelikumīgu narkotisko vielu lietošana un atkarība no recepšu zālēm Recidīvs, nelaimes gadījumi, neparasta uzvedība / drošības noteikumu neievērošana |
T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi. Vienu gadu pēc sākotnējās diagnozes uzstādīšanas vai recidīva, regulāri veicot izvērtēšanu P – ja pārmērīgas alkohola lietošanas problēma joprojām pastāv vai ja pastāv risks, ka darba laikā var progresēt vai recidivēt blakusslimības |
Trīs gadus pēc kārtas – piemērots darbam, ievērojot viena gada ierobežojumu, ar ierobežojumiem 04*** un 05***. Pēc tam – piemērots darbam trīs gadus ar ierobežojumiem 04*** un 05***. Pēc tam – piemērots darbam bez ierobežojumiem secīgus divu, trīs un piecu gadu periodus bez recidīva un blakusslimībām, ja asins analīzes katra perioda beigās neliecina par problēmām |
||||||
F 20–31 |
Psihoze (akūta) –organiska, šizofrēniska vai citas SSK noteiktas kategorijas psihoze. Bipolāri traucējumi (maniakālās depresijas traucējumi) Recidīvs, kas izraisa pārmaiņas uztverē/apziņā, nelaimes gadījumi, neparasta un drošības noteikumiem neatbilstoša uzvedība |
Ja bijusi tikai viena epizode ar provocējošajiem faktoriem: T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi. Trīs mēnešus pēc sākotnējās diagnozes |
Ja klāja apkalpes loceklis apzinās savu stāvokli, ievēro ārstēšanas norādījumus un lietotajām zālēm nav nelabvēlīgas blakusiedarbības – piemērots darbam ar ierobežojumu 04***. Var būt norādīts ierobežojums 05***. Piemērots darbam bez ierobežojumiem – vienu gadu pēc epizodes ar nosacījumu, ka var izvairīties un vienmēr izvairīsies no provocējošiem faktoriem. Laika ierobežojums: vispirms divi gadi, seši mēneši. Vēlāk pieci gadi, viens gads |
||||||
|
Pēc vienas epizodes bez provocējošiem faktoriem vai pēc vairākām epizodēm ar provocējošiem faktoriem vai bez tiem: T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi. Divus gadus kopš pēdējās epizodes P – vairāk nekā viena epizode vai pastāvīgs recidīva risks. Nav izpildīti kritēriji attiecībā uz piemērotību darbam ar ierobežojumiem vai bez tiem |
Ja nav bijis recidīva un zāles nav lietotas divus gadus – piemērots darbam, ja medicīnas speciālists ir noteicis, ka cēloni var nepārprotami uzskatīt par pārejošu un ka recidīva iespējamība ir ļoti maza |
|||||||
F 32–38 |
Garastāvokļa/afektīvie traucējumi. Spēcīgs nemiers, depresija vai citi psihiski traucējumi, kas var pasliktināt darbspēju. Recidīvs, samazināta darbspēja, it īpaši ārkārtas situācijās |
T – akūtajā stadijā, izmeklēšanas laikā vai ja konstatēti traucējumus radoši simptomi vai zāļu blakusiedarbība P – pastāvīgi vai recidivējoši traucējumus radoši simptomi |
Pēc pilnīgas atveseļošanās un konkrētā gadījuma pilnīgas izvērtēšanas. Atzinums par piemērotību var tikt norādīts atkarībā no garastāvokļa traucējumu iezīmēm un smaguma. Laika ierobežojums: vispirms divi gadi, seši mēneši. Var būt norādīti ierobežojumi 04*** un/vai 07***. Vēlāk pieci gadi, viens gads |
||||||
Garastāvokļa/afektīvie traucējumi Nelieli vai reaktīvi nemiera/depresijas simptomi. Recidīvs, samazināta darbspēja, it īpaši darbspēja ārkārtas situācijās |
T – līdz simptomu izzušanai un zāļu lietošanas izbeigšanai P – pastāvīgi vai recidivējoši traucējumus radoši simptomi |
Ja izzuduši traucējumus radošie simptomi vai zālēm nav pasliktinošas blakusiedarbības. Var būt norādīti ierobežojumi 04*** un/vai 07***. |
|||||||
F 00–99 nav norādītas atsevišķi |
Citi traucējumi, piemēram, personības traucējumi, uzmanības traucējumi (ADHD), attīstības traucējumi (piemēram, autisms). Pazemināta darbspēja un uzticamība, nelabvēlīga ietekme uz attiecībām ar citiem cilvēkiem |
P – ja tiek uzskatīts, ka traucējumi apdraud drošību |
Nav paredzamas nevēlamas sekas, atrodoties darbā. Incidenti iepriekšējos darba pienākumu pildīšanas periodos. Var būt norādīti ierobežojumi 04*** un/vai 07*** |
||||||
G 00–99 |
NERVU SISTĒMAS SLIMĪBAS |
||||||||
G 40–41 |
Viena epilepsijas lēkme Lēkmju izraisīts kaitējums peldlīdzeklim, citām personām un personiskajai drošībai |
Viena epilepsijas lēkme T – izmeklēšanas laikā un uz vienu gadu pēc lēkmes |
Kopš lēkmes aizritējis viens gads, un tiek regulāri lietotas zāles: piemērots darbam ar ierobežojumu 04***. Piemērots darbam bez ierobežojumiem – kopš lēkmes aizritējis viens gads, un ārstēšana pabeigta pirms viena gada |
||||||
Epilepsija – bez provocējošiem faktoriem (vairākkārtīgas lēkmes) Lēkmju izraisīts kaitējums peldlīdzeklim, citām personām un personiskajai drošībai |
T – izmeklēšanas laikā un divus gadus pēc pēdējās lēkmes P – atkārtotas lēkmes, nav iespējams kontrolēt ar zālēm |
Beidzis lietot zāles vai zāles lieto regulāri un pienācīgi ievēro ārstēšanas norādījumus: piemērots darbam ar ierobežojumu 04***. Piemērots darbam, ja lēkmes nav bijušas vismaz iepriekšējo desmit gadu laikā un šajā laika posmā nav lietotas zāles |
|||||||
Epilepsija – alkohola, zāļu, galvas traumas izraisīta (vairākkārtīgas lēkmes) Lēkmju izraisīts kaitējums peldlīdzeklim, citām personām un personiskajai drošībai |
T – izmeklēšanas laikā un divus gadus pēc pēdējās lēkmes P – atkārtotas lēkmes, nav iespējams kontrolēt ar zālēm |
Beidzis lietot zāles vai zāles lieto regulāri un pienācīgi ievēro ārstēšanas norādījumus: piemērots darbam ar ierobežojumu 04***. Piemērots darbam, ja lēkmes nav bijušas vismaz iepriekšējo piecu gadu laikā un šajā laika posmā nav lietotas zāles |
|||||||
G 43 |
Migrēna (biežas lēkmes, kas izraisa darbnespēju) Darbnespēju izraisošu lēkmju recidīva iespējamība |
P – biežas lēkmes, kas izraisa darbnespēju |
Nav paredzamas darbnespēju izraisošas nevēlamas sekas, atrodoties darbā. Nav bijis incidentu iepriekšējos darba pienākumu pildīšanas periodos |
||||||
G 47 |
Miega traucējumi Nogurums un iemigšanas epizodes darba laikā |
T – līdz brīdim, kad sekmīgi aizritējuši trīs mēneši kopš ārstēšanas uzsākšanas P – ārstēšana nav bijusi sekmīga, vai persona nav ievērojusi ārstēšanas norādījumus |
Uzskatāmi apliecināts, ka ārstēšana sekmīgi noritējusi trīs mēnešus ilgā laika posmā. Norādījumu ievērošanas pārbaude ik pēc sešiem mēnešiem. Var būt norādīts ierobežojums 05*** |
||||||
Narkolepsija Nogurums un iemigšanas epizodes darba laikā |
T – līdz brīdim, kad problēma tiek sekmīgi kontrolēta ar ārstniecības metožu palīdzību vismaz divus gadus P – ārstēšana nav bijusi sekmīga, vai persona nav ievērojusi ārstēšanas norādījumus |
Ja speciālists apstiprina, ka ar ārstniecības metodēm problēma tiek pilnīgi kontrolēta vismaz divus gadus: piemērots darbam ar ierobežojumu 04*** |
|||||||
G 00–99 nav norādītas atsevišķi |
Citas nervu sistēmas pataloģijas, piemēram, multiplā skleroze, Parkinsona slimība. Recidīvs/progresēšana. Muskuļu spēka, līdzsvara, koordinācijas un kustīguma ierobežojumi |
T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi P – ja ierobežojumi ietekmē spēju droši veikt darba pienākumus vai ja persona nespēj izpildīt prasības attiecībā uz fizisko sagatavotību |
Jānovērtē katrs gadījums individuāli, pamatojoties uz prasībām attiecībā uz ikdienā un ārkārtas situācijās veicamajiem pienākumiem un ņemot vērā neirologa–psihiatra atzinumu |
||||||
R 55 |
Ģībonis un citi samaņas traucējumi Recidīvs, kas rada traumas vai izraisa kontroles zudumu |
T – līdz izmeklēšanā tiek noskaidrots cēlonis un tiek pierādīta kontrole pār jebkuru pamatslimību. Notikums: |
|
||||||
a) ir vienkāršs samaņas zudums / idiopātisks ģībonis
|
Katrs gadījums jānovērtē individuāli. Var būt norādīts ierobežojums 04*** |
||||||||
b) nav vienkāršs samaņas zudums / idiopātisks ģībonis. Neizskaidrojami traucējumi: neatkārtojas, bez konstatēta ar sirdsdarbību, vielmaiņu vai nerviem saistīta pamatcēloņa T – četras nedēļas |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli. Var būt norādīts ierobežojums 04*** |
||||||||
c) traucējumi: recidivē vai ar iespējamu ar sirdsdarbību, vielmaiņu vai nerviem saistītu pamatcēloni T – ar iespējamu pamatcēloni, kas nav identificēts vai ārstējams: uz sešiem mēnešiem pēc notikuma, ja nav recidīva T – ar iespējamu pamatcēloni vai ar cēloni, kas ir identificēts un tiek ārstēts: uz vienu mēnesi pēc sekmīgas ārstēšanas pabeigšanas
d) samaņas traucējumi ar pazīmēm, kas liecina par epilepsijas lēkmi. Sk. G 40–41 P – visos iepriekš minētajos gadījumos, ja notikumi atkārtojas, neatkarīgi no tā, ka stāvoklis ir pilnīgi izmeklēts un tiek atbilstoši ārstēts |
|
||||||||
T 90 |
Intrakraniāla operācija/ievainojums, ieskaitot asinsvadu anomāliju ārstēšanu vai nopietnas galvas traumas ar smadzeņu bojājumiem. Lēkmju izraisīts kaitējums kuģim, citām personām un personiskajai drošībai. Kognitīvās, sensorās vai motoriskās funkcijas traucējumi. Recidīvs vai pamatslimības izraisītas komplikācijas |
T – uz vienu gadu vai ilgāku laika posmu, līdz speciālists atzīst, ka lēkmes iespējamība ir zema* P – pamatslimība vai trauma joprojām rada traucējumu, vai lēkmes recidivē |
Pēc vismaz viena gada, ja lēkmju iespējamība ir zema* un pamatslimība vai trauma nerada traucējumus: piemērots darbam ar ierobežojumu 04***. Piemērots darbam bez ierobežojumiem, ja pamatslimība vai trauma nerada traucējumus un netiek lietotas zāles pret epilepsiju. Ļoti zema* lēkmju iespējamība |
||||||
H 00–99 |
ACU UN AUSU SLIMĪBAS |
||||||||
H00–59 |
Redzes traucējumi: progresējoši vai recidivējoši (piemēram, glaukoma, makulopātija, diabētiskā retinopātija, retinitis pigmentosa, keratokonuss, diplopija, blefarospazmas, uveīts, radzenes čūla, tīklenes atslāņošanās). Nespēja izpildīt redzes standartus nākotnē, recidīva risks |
T – īslaicīga nespēja izpildīt attiecīgos redzes standartus (sk. 1. papildinājumu), un pēc izārstēšanas vai atveseļošanās pastāv zema turpmāka pasliktinājuma vai pasliktinošu recidīvu iespējamība P – nespēja izpildīt attiecīgos redzes standartus (sk. 1. papildinājumu), vai gadījumā, ja slimība tiek ārstēta, pastāv paaugstināta turpmāka pasliktinājuma vai pasliktinošu recidīvu iespējamība |
Ļoti zems recidīva risks. Ļoti zema iespējamība, ka sertifikāta derīguma termiņa laikā redze pasliktināsies tiktāl, ka persona vairs nespēs izpildīt redzes standartus |
||||||
H 65–67 |
Ārējās auss vai vidusauss iekaisums Recidīvs, risks, ka infekcija izplatās ar pārtikas apstrādātāju starpniecību, apgrūtināta dzirdes aizsardzības līdzekļu izmantošana |
T – ja ir simptomi, kas ietekmē spēju droši veikt darbu P – ja pārtikas apstrādātājam ir hroniski izdalījumi no auss |
Faktiska izārstēšana, un nav recidīva riska |
||||||
H 68–95 |
Dzirdes traucējumi: progresējoši (piemēram, otoskleroze) |
T – īslaicīga nespēja izpildīt attiecīgos dzirdes standartus (sk. 2. papildinājumu), un pēc izārstēšanas vai atveseļošanās pastāv zema turpmāka pasliktinājuma vai pasliktinošu recidīvu iespējamība P – nespēja izpildīt attiecīgos dzirdes standartus (sk. 2. papildinājumu), vai gadījumā, ja slimība tiek ārstēta, pastāv paaugstināta turpmāka pasliktinājuma vai pasliktinošu recidīvu iespējamība |
Ļoti zems recidīvu risks*. Ļoti zema iespējamība, ka sertifikāta derīguma termiņa laikā dzirde pasliktināsies tiktāl, ka persona vairs nespēs izpildīt dzirdes standartus |
||||||
H 81 |
Menjēra slimībaun citi darbnespēju izraisoša hroniska vai recidivējoša reiboņa veidi. Tāda nespēja saglabāt līdzsvaru, kas izraisa gaitas traucējumus un sliktu dūšu |
T – akūtās stadijas laikā P – biežas lēkmes, kas izraisa darbnespēju |
Zems darbspēju zuduma risks*, atrodoties darbā |
||||||
I 00–99 |
SIRDS UN ASINSVADU SISTĒMA |
||||||||
I 05–08 I 34–39 |
Iedzimtas sirds slimības un sirds vārstuļu slimības (tostarp ķirurģiskās operācijas šo slimību ārstēšanai).Trokšņi sirdī iepriekš nav izmeklēti. Iespējama progresēšana, fiziskās slodzes ierobežojumi |
T – kamēr tiek izmeklēts un, ja nepieciešams, izārstēts P – ja ir pazemināta slodzes tolerance vai vērojamas darbnespējas epizodes vai ja tiek lietoti antikoagulanti, vai ja ir pastāvīgi augsts pasliktināšanās risks |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz kardioloģijas speciālista atzinumu |
||||||
I 10–15 |
Hipertensija Paaugstināts sirds išēmiskās slimības, acu, nieru bojājumu un insulta risks. Iespējama akūta hipertensijas epizode |
T – parasti, ja sistoliskais spiediens pārsniedz 160 mm Hg vai diastoliskais spiediens pārsniedz 100 mm Hg, līdz brīdim, kad pabeigta izmeklēšana un, ja nepieciešams, izārstēšana P – ja neatkarīgi no tā, vai ārstēšana tiek vai netiek veikta, sistoliskais spiediens pastāvīgi pārsniedz 160 mm Hg vai diastoliskais spiediens pastāvīgi pārsniedz 100 mm Hg |
Ja persona ir izārstēta un nenotiek slimības vai zāļu izraisīta stāvokļa pasliktināšanās |
||||||
I 20–25 |
Kardiāls notikums, t. i., miokarda infarkts, ar elektrokardiogrammu apstiprināts iepriekšējs miokarda infarkts vai jaunatklāta Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokāde, stenokardija, sirdsdarbības apstāšanās, vainagartēriju apvadanastomozes izveide, koronārā angioplastija. Pēkšņs darbspēju zudums, samazināta fiziskā tolerance. Problēmas atkārtotu kardiālu notikumu ārstēšanas nodrošināšanā, esot darbā |
T – uz trim mēnešiem pēc sākotnējās izmeklēšanas un ārstēšanas vai uz ilgāku laika posmu, ja simptomi neizzūd un ja ir paaugstināts recidīva risks konstatētu patoloģisku stāvokļu dēļ P – ja nav izpildīti sertifikāta izdošanas kritēriji un nav paredzama recidīva riska samazināšanās |
Ja recidīvu iespējamība ir ļoti zema*, tiek ievēroti visi riska samazināšanas ieteikumi un nav būtisku blakusslimību, sākotnēji sertifikātu var izsniegt uz sešiem mēnešiem, bet pēc tam – uz vienu gadu. Zems recidīvu risks*: piemērots darbam ar ierobežojumu 04***. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas ir viens gads |
||||||
I 44–49 |
Sirds aritmijas un ritma vadīšanas traucējumi (ieskaitot pacientus ar ritma devējiem un implantējamajiem kardioversijas defibrilatoriem (ICD)). Recidīva izraisīta stāvokļa pasliktināšanās risks, pēkšņs darbspēju zudums, samazināta fiziskā tolerance. Sirdsdarbības stimulatora/ICD darbību var ietekmēt spēcīgs elektromagnētiskais lauks |
T – līdz brīdim, kad pabeigta izmeklēšana, ārstēšana un apstiprināts, ka ārstēšana bijusi sekmīga P – ja joprojām pastāv darbnespēju izraisošie simptomi vai ir paliekošs risks, ka recidīvi, tostarp ICD implants, radīs stāvokļa pasliktināšanos |
Zems recidīvu risks*: piemērots darbam ar ierobežojumu 04***. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas ir viens gads |
||||||
I 61–69 G 46 |
Išēmiska cerebrovaskulāra slimība (insults vai pārejoša išēmiska lēkme). Paaugstināts recidīva risks, pēkšņs darbspēju zudums, kustību ierobežojums. Var attīstīties cita asinsrites slimība, kas izraisa darbspēju pēkšņu zudumu |
T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi. Trīs mēnešus pēc sākotnējās diagnozes P – ja paliekošie simptomi apgrūtina pienākumu izpildi vai ir paliekošs recidīva risks |
Lēmums par veselības stāvokļa atbilstību veicamajiem pienākumiem jāpieņem, katru gadījumu novērtējot atsevišķi; norādīts ierobežojums 04***. Novērtējumā norāda kardiālu notikumu iespējamību nākotnē. Spēj veikt uzticētos drošībai būtiskos ikdienas pienākumus un pienākumus ārkārtas situācijās. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas ir viens gads |
||||||
I 73 |
Arteriālā klaudikācija Var attīstīties cita asinsrites slimība, kas izraisa darbspēju pēkšņu zudumu. Ierobežota fiziskā tolerance |
T – līdz novērtēšanas pabeigšanai P – ja nespēj veikt darba pienākumus |
Piemērots darbam ar ierobežojumu 04***, ja simptomi nav izteikti un neapgrūtina būtisko darba pienākumu izpildi vai ja tie novērsti ķirurģiski vai ar citu ārstēšanas metodi. Novērtē kardiālu notikumu iespējamību nākotnē. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas ir viens gads |
||||||
183. |
Varikozas vēnas Asiņošanas draudi ievainojuma gadījumā, ādas pārmaiņas un čūla |
T – līdz izārstēšanai, ja simptomi rada traucējumus. Pēc ķirurģiskas operācijas uz laiku līdz vienam mēnesim |
Nav traucējumus radošu simptomu vai komplikāciju |
||||||
I 80.2–3 |
Dziļo vēnu tromboze / plaušu embolija Recidīva un smagas plaušu embolijas risks. Risks, ka antikoagulantu terapija izraisīs asiņošanu |
T – līdz izmeklēšana un ārstēšana ir pabeigta un parasti arī īsās antikoagulantu terapijas laikā P – var apsvērt recidīvu gadījumā vai tad, ja antikoagulanti tiek lietoti pastāvīgi |
Var atzīt par piemērotu tādam darbam, kurā ir zems ievainojumu risks, ja antikoagulantu lietošanas laikā stāvoklis stabilizējas un tiek regulāri uzraudzīts koagulācijas līmenis |
||||||
I 00–99 nav norādītas atsevišķi |
Cita sirds slimība, piemēram, kardiomiopātija, perikardīts, sirds apstāšanās. Recidīva risks, pēkšņs darbspēju zudums, samazināta fiziskā tolerance |
T – līdz brīdim, kad pabeigta izmeklēšana, ārstēšana un apstiprināts, ka ārstēšana bijusi sekmīga P – ja ir traucējumus radoši simptomi vai iespējamība, ka recidīvs radīs traucējumus |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz speciālistu atzinumiem |
||||||
J 00–99 |
ELPOŠANAS SISTĒMA |
||||||||
J 02–04 J 30–39 |
Deguna, kakla, deguna blakusdobumu saslimšanas Rada traucējumus pašai personai. Dažās situācijās iespējama pārtikas / citu apkalpes locekļu inficēšana |
T – līdz brīdim, kad nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu P – ja rada traucējumus un recidivē |
Pēc ārstēšanas pabeigšanas, ja nav faktoru, kas veicina recidīvu |
||||||
J 40–44 |
Hronisks bronhīts un/vai emfizēma Pazemināta slodzes tolerance un traucējumus radoši simptomi |
T – akūtas epizodes gadījumā P – ja ir smagi recidīvi vai vispārējais veselības stāvoklis neatbilst standartiem, vai pieaug elpas trūkums |
Jāvērtē spēja pildīt pienākumus ārkārtas situācijās. Spēj veikt uzticētos drošībai būtiskos ikdienas pienākumus un pienākumus ārkārtas situācijās. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas ir viens gads |
||||||
J 45–46 |
Astma (detalizēts novērtējums ar speciālista atzinumu attiecībā uz visiem jaunajiem pretendentiem) Neprognozējamas smaga elpas trūkuma epizodes |
T – līdz brīdim, kad epizode ir beigusies, cēlonis izmeklēts (tostarp jebkura saistība ar darba pienākumiem) un ieviests efektīvas ārstēšanas režīms. Personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, ar hospitalizāciju anamnēzē vai steroīdu perorālu lietošanu pēdējo triju gadu laikā P – ja paredzams, ka darbā tiks piedzīvota strauja un dzīvībai bīstama astmas lēkme, vai anamnēzē ir nekontrolēta astma, piemēram, atkārtotas hospitalizācijas epizodes |
Piemērots darbam, ja anamnēzē ir pieaugušo astma**, kas tiek labi kontrolēta, lietojot inhalējamos pretastmas preparātus, bez hospitalizācijas epizodēm vai perorālu steroīdu lietošanas pēdējo divu gadu laikā un bez fiziskās slodzes izraisītas astmas, kas regulāri jāārstē |
||||||
J 93 |
Pneimotorakss (spontāns vai traumatisks) Akūti traucējumi recidīva dēļ |
T – parasti uz 12 mēnešiem pēc sākotnējās epizodes P – pēc atkārtotām epizodēm, ja vien netiek veikta pleirektomija vai pleirodēze |
Parasti 12 mēnešus pēc epizodes vai īsāka laika posma atbilstīgi speciālista ieteikumam |
||||||
K 00–99 |
GREMOŠANAS SISTĒMA |
||||||||
K 01–06 |
Mutes veselības problēmas Akūtas zobu sāpes. Recidivējošas mutes un smaganu infekcijas |
T – līdz brīdim, kad nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
Ja zobi un smaganas ir veseli (bezzobu smaganas un protēzes labā stāvoklī savās vietās). Neizmanto sarežģītas protēzes, vai iepriekšējā gadā veikta pārbaude pie zobārsta, novērstas konstatētās problēmas un kopš tā laika citu problēmu nav bijis |
||||||
K 25–28 |
Peptiska čūla Recidīvi ar sāpēm, asiņošanu vai perforāciju |
T – līdz sadzīšanai vai izārstēšanai, kas panākta ķirurģiski vai ar helikobaktēriju kontroli, un uz trīs normāla uztura režīma mēnešiem P – ja čūla nav izzudusi arī pēc ķirurģiskās operācijas un zāļu lietošanas |
Pēc izārstēšanas un trīs mēnešus ilga normāla uztura režīma |
||||||
K 40–41 |
Trūces – ingvinālās un femorālās Strangulācijas risks |
T – līdz brīdim, kad izmeklēšanā apstiprināts, ka strangulācijas risks nepastāv, un, ja nepieciešams, līdz ārstniecības beigām |
Kad trūce pietiekami izārstēta vai kad ķirurgs norādījis, ka nepastāv strangulācijas risks |
||||||
K 42–43 |
Trūces – umbilikālās un ventrālās Vēdera sienas nestabilitāte liekšanās un smagumu celšanas laikā |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, ņemot vērā simptomu vai traucējumu smagumu. Jāņem vērā nelabvēlīgā ietekme, ko rada visa ķermeņa regulāra un smaga fiziska piepūle |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, ņemot vērā simptomu vai traucējumu smagumu. Jāņem vērā nelabvēlīgā ietekme, ko rada visa ķermeņa regulāra un smaga fiziska piepūle |
||||||
K 44 |
Trūces – diafragmālās (hiatālās) Kuņģa satura un skābes atgrūšana, kas izraisa dedzinošu sajūtu aiz krūšu kaula, u. c. |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz simptomu smagumu, kad persona atguļas, un šādu simptomu izraisītiem miega traucējumiem |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz simptomu smagumu, kad persona atguļas, un šādu simptomu izraisītiem miega traucējumiem |
||||||
K 50, 51, 57, 58, 90 |
Neinfekciozs enterīts, kolīts, Krona slimība, divertikulīts u. c. Traucējumi un sāpes |
T – līdz izmeklēšanas un ārstēšanas pabeigšanai P – ja slimība smaga vai recidivējoša |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz speciālista atzinumu. Zems recidīva risks |
||||||
K 60 I 84 |
Taisnās zarnas slimības: hemoroīdi, fisūras, fistula Iespējamas sāpes izraisošas un darbspēju ierobežojošas epizodes |
T – ja ir simptomi, kas ietekmē spēju droši veikt darbu P – jāapsver, ja nav ārstējams vai ir recidīvi |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli |
||||||
K 70, 72 |
Aknu ciroze Aknu mazspēja. Varikozo barības vada vēnu asiņošana |
T – līdz izmeklēšanas pilnīgai pabeigšanai P – ja slimība smagā formā vai to papildina tādas komplikācijas kā ascīts un barības vada vēnu varikoze |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz speciālista atzinumu. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas ir viens gads |
||||||
K 80–83 |
Žultsceļu slimība Žultsakmeņu izraisītas žults kolikas, dzelte, aknu mazspēja |
T – līdz žults koliku pilnīgai izārstēšanai P – smaga aknu slimība ar recidivējošiem vai pastāvīgiem traucējumus radošiem simptomiem |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz speciālista atzinumu. Zema žults koliku straujas sākšanās iespējamība |
||||||
K 85–86 |
Pankreatīts Recidīva risks |
T – līdz izārstēšanai P – ja recidivējošs vai alkohola etioloģijas: ja vien ir apstiprināta abstinence |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, pamatojoties uz speciālistu atzinumiem |
||||||
Y 83 |
Stoma (ileostomija, kolostomija) Traucējumi, ja tiek zaudēta kontrole, – nepieciešamība pēc maisiem u. tml. Iespējamas problēmas ieilgušā ārkārtas situācijā |
T – kamēr tiek izmeklēts, stāvoklis tiek labi kontrolēts, un tiek ievēroti ārstēšanas norādījumi P – ja slimība grūti kontrolējama |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli |
||||||
N 00–99 |
UROĢENITĀLĀS SISTĒMAS SLIMĪBAS |
||||||||
N 00, N 17 |
Akūts nefrīts Nieru mazspēja, hipertensija |
P – līdz izārstēšanai |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, ja ir paliekošas sekas |
||||||
N 03–05, N 18–19 |
Subakūts vai hronisks nefrīts vai nefroze Nieru mazspēja, hipertensija |
T – līdz izmeklēšanas pabeigšanai |
Speciālistam katrs gadījums jānovērtē individuāli, ņemot vērā nieru funkcionālos rādītājus un komplikāciju risku |
||||||
N 20–23 |
Nieru vai urīnceļu akmeņi Nieru koliku izraisītas sāpes |
T – līdz pabeigta izmeklēšana un apstiprināts, ka nav tādu simptomu riska, kas ietekmē spēju droši veikt darbu P – smagos atkārtotas akmeņu veidošanās gadījumos |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli |
||||||
N 33, N 40 |
Prostatas hiperplāzija / urīnceļu obstrukcija Urīna akūta aizture |
T – līdz izmeklēšanas un ārstēšanas pabeigšanai P – ja slimība nav ārstējama |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli |
||||||
N 70–98 |
Ginekoloģiskās problēmas – smaga vaginālā asiņošana, spēcīgas menstruālās sāpes, endometrioze, dzimumorgānu noslīdējums vai citas problēmas. Sāpju vai asiņošanas radīti traucējumi |
T – ja stāvoklis pasliktinās vai ja nepieciešama izmeklēšana, lai noteiktu cēloni un to novērstu |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, ja, ņemot vērā stāvokli, var būt vajadzīga ārstēšana brauciena laikā vai var tikt ietekmēta darbspēja |
||||||
R 31, 80, 81, 82 |
Proteinūrija, hematūrija, glikozūrija vai citas urīnizvadsistēmas darbības anomālijas. Liecina par nieru slimībām vai citām slimībām |
T – ja sākotnējās atradnes ir klīniski nozīmīgas P – nopietna un neārstējama pamatslimība, piemēram, nieru funkcijas pasliktināšanās |
Ļoti zems nopietnas pamatslimības risks |
||||||
Z 90.5 |
Stāvoklis pēc nieres ekstirpācijas vai viena nefunkcionējoša niere Ierobežota šķidruma regulācija ārkārtas apstākļos, ja atlikusī niere nav pilnīgi funkcionāla |
P – jebkurš atlikušās nieres funkcijas samazinājums jaunam klāja apkalpes loceklim. Atlikušās nieres būtiska disfunkcija pieredzējušam klāja apkalpes loceklim |
Saskaņā ar nieru izmeklējuma rezultātiem un speciālista atzinumu atlikusī niere ir pilnīgi funkcionāla un nav pakļauta progresējošas slimības ierosinātājiem |
||||||
O 00–99 |
GRŪTNIECĪBA |
||||||||
O 00–99 |
Grūtniecība Komplikācijas, vēlīnos grūtniecības periodos – kustību ierobežojumi. Iespējams apdraudējums mātei un bērnam priekšlaicīgu dzemdību gadījumā, atrodoties darbā |
T – lēmums jāpieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem Grūtniecības sarežģījumi, kam nepieciešama intensīva uzraudzība |
Grūtniecība bez sarežģījumiem un traucējumus radošiem faktoriem: lēmums jāpieņem saskaņā ar valstī pastāvošo praksi un tiesību aktiem |
||||||
L 00–99 |
ĀDA |
||||||||
L 00–08 |
Ādas infekcijas Recidīvs, citu personu inficēšana |
T – ja ir simptomi, kas ietekmē spēju droši veikt darbu P – apsver attiecībā uz klāja apkalpes locekļiem, kuriem ir recidīvi |
Ņemot vērā infekcijas veidu un smagumu |
||||||
L 10–99 |
Citas ādas slimības, piemēram, ekzēma, dermatīts, psoriāze. Recidīvi, dažkārt saistīti ar darba vides faktoriem |
T – ja ir simptomi, kas ietekmē spēju droši veikt darbu |
Lēmums jāpieņem katrā gadījumā individuāli, piemērojot attiecīgus ierobežojumus, ja stāvoklis pasliktinās karstuma vai darbā izmantotu vielu ietekmē |
||||||
M 00–99 |
BALSTA UN KUSTĪBU APARĀTA SLIMĪBAS |
||||||||
M 10–23 |
Osteoartrīts, citas locītavu slimības un vēlāka locītavu protezēšana Sāpes un kustību ierobežojums, kas ietekmē ikdienas pienākumu veikšanu vai pienākumu veikšanu ārkārtas situācijās. Infekcijas vai izmežģījuma iespējamība un ierobežots protēžu kalpošanas laiks |
T – līdz funkcijas pilnīgai atgūšanai, un, lai atsāktu darbu pēc gūžas vai ceļa locītavas endoprotezēšanas, jābūt oficiālam speciālista slēdzienam P – ielaistos un smagos gadījumos |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli. Spēj veikt ikdienas darbu un pienākumus ārkārtas situācijās, un ļoti zema iespējamība, ka stāvoklis pasliktināsies tiktāl, ka minētos pienākumus nevarēs veikt |
||||||
M 24.4 |
Recidivējoša pleca vai ceļa locītavas nestabilitāte Pēkšņs kustību ierobežojums ar sāpēm |
T – līdz apmierinošai izārstēšanai un locītavas funkcijas stabilitātes atjaunošanai |
Neregulāras nestabilitātes gadījumā lēmums jāpieņem, katru gadījumu novērtējot atsevišķi |
||||||
M 54.5 |
Muguras lejasdaļas sāpes Sāpes un kustību ierobežojums, kas ietekmē spēju veikt ikdienas darbu vai pienākumus ārkārtas situācijās. Traucējumu pasliktināšanās |
T – akūtajā stadijā P – ja ir recidīvi vai darbnespēja |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli |
||||||
Y 83.4 Z 97.1 |
Ekstremitāšu protēze Kustību ierobežojums, kas ietekmē spēju veikt ikdienas darbu vai pienākumus ārkārtas situācijās |
P – ja nespēj izpildīt būtiskus pienākumus |
Ja spēj izpildīt ikdienas pienākumus un pienākumus ārkārtas situācijās, bet ir ierobežojums, veicot nenozīmīgas aktivitātes. Var būt norādīts ierobežojums 03*** |
||||||
|
VISPĀRĪGAS SASLIMŠANAS |
||||||||
R 47, F 80 |
Runas traucējumi Ierobežotas saziņas spējas |
P – nespēj uzticami nodrošināt ikdienas pienākumu un ārkārtas situācijās veicamo pienākumu drošu vai efektīvu izpildi |
Nav būtisku runas traucējumu |
||||||
T 78 Z 88 |
Alerģijas (izņemot alerģisko dermatītu un astmu) Iespējami recidīvi un arvien smagāka atbildes reakcija. Pazeminātas darbspējas |
T – līdz brīdim, kad nav simptomu, kas ietekmē spēju droši veikt darbu P – ja paredzama dzīvībai bīstama atbildes reakcija uz alergēnu |
Ja atbildes reakcija rada traucējumus, bet neapdraud dzīvību, un sekas iespējams pilnīgi kontrolēt, ilgstoši lietojot nesteroīdas zāles vai mainot paradumus, ko darbā iespējams praktiski izdarīt, neapdraudot drošību |
||||||
Z 94 |
Transplantāti –nieru, sirds, plaušu, aknu (protēzēm, t. i., locītavu, ekstremitāšu, lēcu, dzirdes, sirds vārstuļu; sk. attiecīgo nodaļu) Atgrūšanas iespējamība. Zāļu blakusiedarbība |
T – līdz brīdim, kad nostabilizējies stāvoklis pēc ķirurģiskās operācijas un pretatgrūšanas zāļu lietošana P – katrs gadījums jānovērtē individuāli un ņemot vērā speciālista atzinumu |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, konsultējoties ar speciālistu. Piemērots darbam, ievērojot laika ierobežojumu, kas ir viens gads |
||||||
Klasificē atbilstoši stāvoklim |
Progresējoši stāvokļi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, Hantingtona horeja (ieskaitot ģimenes anamnēzi), keratokonuss |
T – līdz izmeklēšanas un ārstēšanas pabeigšanai, ja indicēta ārstēšana P – ja iespējama kaitējoša progresēšana |
Katrs gadījums jānovērtē individuāli, konsultējoties ar speciālistu. Šādi stāvokļi ir pieņemami, ja ir atzīts, ka līdz nākamajai veselības pārbaudei bīstama progresēšana ir maz ticama |
||||||
Klasificē atbilstoši stāvoklim |
Stāvokļi, kas nav norādīti atsevišķi |
T – līdz izmeklēšanas un ārstēšanas pabeigšanai, ja indicēta ārstēšana P – ja stāvoklis pastāvīgi pasliktinās |
Jārīkojas tāpat kā saistīto stāvokļu gadījumā. Jāņem vērā paliekošais pēkšņas darbnespējas, recidīva, slimības progresēšanas risks, kā arī ierobežojumi, veicot darbu ikdienā un ārkārtas situācijās. Šaubu gadījumā konsultējas ar citiem ārstiem vai apsver ierobežojuma noteikšanu un vēršanos pie neatkarīgas ārstniecības personas |
1. papildinājums
Būtiskie kritēriji attiecībā uz redzi, kā noteikts diagnozes kodā H 0059
Minimālie kritēriji attiecībā uz redzi
1. Redzes asums dienā
Redzes asums abām acīm kopā vai acij ar labāko redzi ar korekciju vai bez tās ir 0,8 vai lielāks. Ir pieņemama monokulārā redze.
Izteikta redzes dubultošanās (motilitāte), ko nevar koriģēt, nav pieņemama. Monokulāras redzes gadījumā: normāla motilitāte acij ar labu redzi.
Var būt norādīts ierobežojums 01***.
2. Redze rītausmā un krēslā
Jāpārbauda glaukomas, tīklenes slimību vai lēcas duļķošanās (piemēram, kataraktas) gadījumā. Kontrastjutība pie 0,032 cd/m2 bez apžilbinošas gaismas; pārbaudes rezultāts ir 1:2,7 vai labāks, pārbaudot ar mezotestu.
3. Skata lauks
Horizontālais redzes lauks ir vismaz 120 grādi. Tā plašums ir vismaz 50 grādi pa kreisi un pa labi un 20 grādi uz augšu un uz leju. Nav redzes traucējumu 20 centrālo grādu rādiusā.
Vismaz viena acs atbilst redzes asuma standartam, un tās redzes lauks ir bez patoloģiskas skotomas. Ja sākotnējā pārbaudē tiek konstatētas anomālijas, kā arī glaukomas un tīklenes distrofijas gadījumā obligāta ir oficiāla pārbaude pie acu ārsta.
4. Krāsu izjūta klāja apkalpes locekļiem, kuriem ir ar kuģošanu saistīti pienākumi
Krāsu izjūtu uzskata par atbilstošu, ja pretendents nokārto Išihara 24 krāsu plākšņu testu, tajā pieļaujot ne vairāk kā divas kļūdas. Ja pretendents nenokārto šo testu, jāveic viens no minētajiem apstiprinātajiem alternatīvajiem testiem. Šaubu gadījumā veic testu ar anomaloskopu. Anomaloskopa attiecība ir no 0,7 līdz 1,4, uzrādot normālu trihromāziju.
Apstiprinātie testi, kas ir alternatīva Išihara plāksnēm, ir šādi:
a) |
Velhagen/Broschmann (rezultātā ne vairāk kā divas kļūdas); |
b) |
Kuchenbecker-Broschmann (ne vairāk kā divas kļūdas); |
c) |
HRR (minimālais rezultāts “vieglā formā”); |
d) |
TMC (minimālais rezultāts “otrā pakāpe”); |
e) |
Holmes Wright B (rezultāts ar ne vairāk kā 8 nelielām kļūdām); |
f) |
Farnsworth Panel D 15 tests (minimālais rezultāts: ne vairāk kā viens diametrāls šķērsojums krāsu izkārtojumā); |
g) |
krāsu redzes novērtēšanas un diagnostikas (CAD) tests (rezultāts ar ne vairāk kā četrām CAD vienībām). |
Atbilstoši Padomes Direktīvai 96/50/EK (1) izsniegtu kuģu vadīšanas apliecību turētājus, kuriem anomaloskopa attiecība krāsu izjūtai ir no 0,7 līdz 3,0, uzskata par piemērotiem darbam, ja viņu sertifikāts izsniegts pirms 2004. gada 1. aprīļa.
Optiskās korekcijas stikla filtru, piemēram, tonētu kontaktlēcu un briļļu, izmantošana krāsu izjūtas noteikšanā nav atļauta.
2. papildinājums
Būtiskie kritēriji attiecībā uz dzirdi, kā noteikts diagnozes kodā H 68-95
Minimālie kritēriji attiecībā dzirdi
Dzirdi uzskata par atbilstošu, ja vidējais dzirdes zudums abām ausīm ar dzirdes aparātu vai bez tā nepārsniedz 40 dB 500, 1 000, 2 000 un 3 000 Hz frekvencē. Ja tiek pārsniegta 40 dB vērtība, dzirdi joprojām uzskata par atbilstošu, ja tiek izturēta dzirdes pārbaude ar audiometru, kas atbilst standartam ISO 8253-1:2010 vai līdzvērtīgam standartam.
Var būt norādīts ierobežojums 02***.
Piezīmes attiecībā uz tabulu un papildinājumiem
* Recidīvu risks
Kur attiecībā uz paliekošo recidīva risku lieto terminus “ļoti zems” un “zems”. Tie būtībā ir klīniski atzinumi, tomēr par dažiem stāvokļiem ir pieejami kvantitatīvi pierādījumi par recidīva risku. Ja tie ir pieejami, piemēram, par lēkmēm un kardiāliem notikumiem, tie var norādīt uz vajadzību veikt papildu izmeklējumus, lai attiecībā uz personu noteiktu paliekošo recidīva risku. Recidīvu riska aptuvens kvantitatīvs iedalījums:
ļoti zems – recidīva iespēja gada laikā mazāka nekā 2 procenti;
zems – recidīva iespēja gada laikā ir 2–5 procenti.
** Pieaugušo astma
Ar astmu var slimot kopš bērnības, vai arī tā var parādīties pēc 16 gadu vecuma. Pastāv daudzi dažādi iekšēji un ārēji cēloņi, kas var izraisīt astmu pieaugušam cilvēkam. Ja topošie klāja apkalpes locekļi, kuri uzņemti salīdzinoši vēlu, iepriekš ir slimojuši ar pieaugušo astmu, jāizmeklē viņu reakcija uz konkrētiem alergēniem, tostarp uz arodastmas alergēniem. Tāpat jāņem vērā arī mazāk specifiski izraisītāji, piemēram, saaukstēšanās, fiziska slodze un elpceļu infekcija. Tie visi var ietekmēt piemērotību darbam iekšzemes ūdensceļos.
Viegla neregulāra astma – neregulāras vieglas sēkšanas epizodes retāk nekā vienu reizi divās nedēļās, simptomus iespējams viegli un ātri mazināt, izmantojot inhalējamos beta-agonistus.
Viegla astma – biežas sēkšanas epizodes, kurās jāizmanto inhalējamie beta-agonisti vai kortikosteroīdi. Regulāri lietojot inhalējamos steroīdus (vai steroīdos/ilgas iedarbības beta-agonistus), iespējams efektīvi mazināt simptomus un beta-agonistu terapijas nepieciešamību.
Fiziskas slodzes izraisīta astma – sēkšanas un elpas trūkuma epizodes, ko izraisa fiziska piepūle, it īpaši piepūle zemā temperatūrā. Šādas epizodes iespējams efektīvi ārstēt ar inhalējamajiem steroīdiem (vai ar steroīdajiem / ilgas iedarbības beta-agonistiem) vai citām iekšķīgi lietojamām zālēm.
Vidēji smaga astma – biežas sēkšanas epizodes, lai arī persona regulāri lieto inhalējamos steroīdus (vai steroīdos / ilgas iedarbības beta-agonistus), ilgstoši un bieži jālieto inhalējamie beta-agonisti vai citas zāles, dažkārt nepieciešami iekšķīgi lietojamie steroīdi.
Smaga astma – biežas sēkšanas un elpas trūkuma epizodes, bieža hospitalizācija, bieži jāpiemēro iekšķīgi lietojamo steroīdu terapija.
*** Ietekmes mazināšanas pasākumi un ierobežojumi
01 Vajadzīga redzes korekcija (brilles vai kontaktlēcas, vai abi)
02 Vajadzīgs dzirdes aparāts
03 Vajadzīga ekstremitāšu protēze
04 Nav atļauts veikt darba pienākumus vienatnē stūres mājā
05 Tikai dienasgaismā
06 Nav atļauts veikt ar kuģošanu saistītus pienākumus
07 Ierobežojums līdz vienam peldlīdzeklim, kura nosaukums ir ...
08 Ierobežota zona, proti, ...
09 Ierobežots uzdevums, proti, ...
Ietekmes mazināšanas pasākumi un ierobežojumi var būt apvienoti. Vajadzības gadījumā tos apvieno.
(1) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/50/EK par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā (OV L 235, 17.9.1996., 31. lpp.).