(1)

Covid-19 krīze ir parādījusi, ka savienojamība ir ļoti svarīga Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Elektronisko sakaru tīkliem, jo īpaši ļoti augstas veiktspējas tīkliem, bija izšķiroša nozīme, reaģējot uz krīzi, jo tie ļāva nodrošināt tāldarbu un tālmācības, veselības aprūpi, kā arī personīgo saziņu un izklaidi. Uz plaši izplatītu gigabitu savienojamību balstās joslas platuma intensīvas lietošanas piemēri veselības aprūpes, izglītības, transporta, loģistikas un plašsaziņas līdzekļu jomā, kam var būt svarīga nozīme Eiropas ekonomikas atveseļošanā. Vispārīgāk runājot, fiksētā un bezvadu savienojamība ievērojami veicina cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu pakalpojumu sniegšanu un digitālās plaisas pārvarēšanu. Tas ir svarīgs līdzeklis, kas ļauj informēt sabiedrību, palīdz attiecīgajām valsts iestādēm ierobežot vīrusa izplatīšanos un dod veselības aprūpes organizācijām iespēju apmainīties ar datiem un sniegt tālpakalpojumus.

(2)

Pandēmija ir mainījusi ekonomikas perspektīvu turpmākajiem gadiem. Lai nodrošinātu konverģenci un līdzsvarotu, tālredzīgu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu, vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas investīcijas un reformas. Investīcijas Savienības kopīgajās prioritātēs, jo īpaši zaļās, digitālās un sociālās politikas jomā, uzlabos tās noturību un palīdzēs radīt darbvietas un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus modernizējot dalībvalstu ekonomiku. Tāpēc dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto ierosinātā atveseļošanas un noturības mehānisma potenciāls, nodrošinot efektīvus publiskos izdevumus un radot privātām investīcijām vispiemērotākos apstākļus. Tālab šajā ieteikumā ir sniegtas norādes dalībvalstīm, kuras pašlaik izstrādā atveseļošanas un noturības plānu priekšlikumus. Tajā norādīts, kā dalībvalstis var ieviest vienkāršus un reālistiskus pasākumus, kas ļauj ar investīcijām labvēlīgiem nosacījumiem piešķirt radiofrekvenču spektru piektās paaudzes (5G) tīkliem, un kā tās var atvieglot ļoti augstas veiktspējas fiksēto un bezvadu tīklu izvēršanu, piemēram, likvidējot nevajadzīgus administratīvos šķēršļus un racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras.

(3)

Šajā sociālekonomiskajā kontekstā jāizstrādā kopīga Savienības pieeja, proti, rīkkopa, kas pamatojas uz paraugpraksi. Tās mērķis ir stimulēt ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp optiskās šķiedras un nākamās paaudzes bezvadu tīklu, savlaicīgu izvēršanu. Šāda pieeja atbalstītu jaunos un turpmākos digitālos procesus un lietojumus un tieši veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, kas ir daļa no Savienības ekonomikas atveseļošanas.

(4)

Padomes 2020. gada 9. jūnija secinājumos par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu (1) ir uzsvērts, ka Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi vajadzību pēc ātras un visaptverošas savienojamības. Šajā situācijā dalībvalstis tiek aicinātas ciešā sadarbībā ar Komisiju izstrādāt paraugprakses kopumu, kura mērķis ir samazināt tīkla izvēršanas izmaksas un sekmēt ļoti augstas veiktspējas infrastruktūras, tostarp optiskās šķiedras un 5G, izvēršanu.

(5)

5G mobilo sakaru tīkli mobilo sakaru lietotājiem nodrošinās ļoti augstas veiktspējas savienojamību. Šiem tīkliem uzticēts ļoti svarīgs uzdevums – palīdzēt likt pamatu digitālajai un zaļajai pārveidei tādās jomās kā transports, enerģētika, ražošana, veselības aprūpe, lauksaimniecība un plašsaziņas līdzekļi. Lai varētu sekmīgi īstenot vairākus 5G lietošanas piemērus, ir vajadzīga pakalpojumu nepārtrauktība būtiski plašās teritorijās, tostarp pāri valstu robežām. Tādēļ ir svarīgi, ka dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt izvēršanu visā to teritorijā, tostarp lauku apvidos un attālos apgabalos, un savstarpēji sadarbojas, izvēršot 5G pārrobežu apgabalos.

(6)

Ar frekvenču spektru saistītās darbības, uz kurām attiecas šis ieteikums, var palīdzēt sagatavot gaidāmo Komisijas atjaunināto rīcības plānu Eiropai 5G un 6G jomā, kas ir pieteikts Komisijas paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (2). Lai nodrošinātu, ka 5G savienojamības potenciāls tiks pilnībā īstenots, palīdzot sasniegt ES ekonomikas digitālās pārveides ilgtermiņa mērķus, minētajā atjauninātajā plānā tiktu izvērtēti gūtie panākumi, aplūkoti pašreizējie trūkumi tīkla izvēršanā un nosprausti vēl vērienīgāki mērķi turpmākai 5G izvēršanai ES līmenī.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES (3) (“Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva”) mērķis ir atvieglot un stimulēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu. Ziņojumā par Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas īstenošanu (4) Komisija konstatēja vairākas problēmas, kas saistītas ar direktīvas efektivitāti, tostarp to, ka dalībvalstis nepilnīgi izmanto dažu brīvprātīgo pasākumu potenciālu. Atbildot uz šo konstatējumu, šajā ieteikumā būtu jāierosina pasākumi, kuru mērķis ir stimulēt ilgtspējīgu ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu, tostarp 5G tīklu, savlaicīgu izvēršanu.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (5), kura dalībvalstīm jātransponē un jāpiemēro no 2020. gada 21. decembra, veicina ļoti augstas veiktspējas tīklu savienojamību, pieejamību un lietošanas uzsākšanu visu Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu vidū. Šā ieteikuma nolūks ir veicināt minētā mērķa sasniegšanu, un tāpēc tajā galvenā uzmanība veltīta ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai.

(9)

Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai steidzami izstrādātu rīkkopu, kas ietvertu Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas piemērošanas paraugpraksi un, pamatojoties uz tajā noteiktajām minimālajām prasībām, ļautu veikt šādus uzlabojumus: i) racionalizēt atļauju piešķiršanas procedūras saistībā ar plašākiem centieniem uzlabot valsts pārvaldes iestāžu efektivitāti un pārredzamību un palīdzēt uzņēmējdarbības atvieglošanā; ii) palielināt pārredzamību un stiprināt vienoto informācijas punktu; iii) paplašināt tiesības piekļūt esošajai fiziskajai infrastruktūrai, kuru kontrolē publiskā sektora struktūras, un iv) uzlabot strīdu izšķiršanas mehānismu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapzina pasākumi, kas palīdzētu samazināt elektronisko sakaru tīklu ietekmi uz vidi un nodrošināt to ilgtspēju.

(10)

Saskaņā ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas 7. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka kompetentās iestādes lēmumus par visām ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementu izvēršanai nepieciešamo inženiertehnisko darbu atļaujām pieņem četru mēnešu laikā un šo termiņu izņēmuma kārtā pagarina pienācīgi pamatotos gadījumos vai nolūkā ievērot citus termiņus vai izpildīt pienākumus, kas valsts tiesību aktos noteikti procedūras pareizai veikšanai. Lai Savienībā izvairītos no nekonsekventas prakses, dalībvalstīm būtu jācenšas sekmēt to, ka tiek ievērots visu nepieciešamo atļauju piešķiršanai vai atteikšanai noteiktais četru mēnešu termiņš, un būtu arī kopīgi jāapzina paraugprakse, kas ļauj vēl vairāk racionalizēt atļauju piešķiršanas procedūras, piemēram, apstiprinājums klusējot un vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras.

(11)

Lai ievērojami samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, dažas dalībvalstis ir ieviesušas vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras dažu veidu tīklu izvēršanai. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izmantot vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras vai atbrīvojumus no atļauju saņemšanas ārpus Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 57. panta, kā arī noteikt tīkla izvēršanas scenārijus, kam varētu piemērot šīs procedūras un atbrīvojumus (piemēram, provizoriska izvēršana, kas vajadzīga, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu nepārtrauktību, vai esošo tīklu vienkārša modernizācija, tostarp esošo mobilo bāzes staciju modernizācija pārejai uz 5G).

(12)

Lai samazinātu administratīvo slogu un racionalizētu atļauju piešķiršanas procedūras, būtu jāatvieglo elektronisko procedūru izmantošana un jāpaplašina vienotā informācijas punkta loma. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāapdomā, kā vienotais informācijas punkts varētu kļūt par efektīvu vienotu kontaktpunktu, kur iesniegt elektroniskus pieteikumus atļauju saņemšanai visos administratīvajos līmeņos.

(13)

Nākamais solis būtu integrēta pieeja atļauju izdošanai, par ko atbildētu vienotais informācijas punkts un kam būtu nozīmīga pievienotā vērtība. To varētu veikt, izmantojot pilnībā koordinētu procedūru gadījumos, kad iesaistītas vairākas kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja uzticēt vienotajam informācijas punktam aktīvu lomu dažādu kompetento iestāžu īstenotu atļauju piešķiršanas procedūru koordinācijā un uzraudzībā un attiecīgās informācijas pienācīgas apmaiņas nodrošināšanā.

(14)

Lai izvairītos no nevēlamas kavēšanās, atļauju piešķiršanas procedūras un procedūras saistībā ar tiesībām piekļūt infrastruktūrai, tostarp gar satiksmes ceļiem (piemēram, autoceļiem, dzelzceļiem), ievērojot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 43. pantu, būtu jāīsteno paralēli. Dalībvalstīm būtu jāizpēta iespēja tiesības piekļūt infrastruktūrai piešķirt pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četru mēnešu termiņā, kas noteikts atļauju piešķiršanai, tādējādi šo procedūru saskaņojot ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas 7. panta 3. punkta noteikumiem.

(15)

Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atļauju kļūst aizvien vairāk un tās galvenokārt ir vietēja mēroga, tādējādi maksa par inženiertehnisko darbu atļaujām dažādās dalībvalstīs un to iekšienē var ievērojami atšķirties. Šī maksa var arī veidot nozīmīgu daļu no izvēršanas izmaksām, jo īpaši lauku apvidos un attālos apgabalos, kur izvēršanas izmaksas uz vienu lietotāju ir vislielākās. Tādēļ būtu ļoti lietderīgi dalībvalstīm apmainīties viedokļiem un vienoties par veidiem, kā atļauju piešķiršanas izmaksas saglabāt līmenī, kas nekavētu investīcijas, ņemot vērā to, ka bieži vien tiek prasītas daudz un dažādas atļaujas.

(16)

Visaptverošas, precīzas un atjauninātas informācijas pieejamība ir priekšnoteikums, kas ļauj nodrošināt esošās fiziskās infrastruktūras efektīvu izmantošanu un inženiertehnisko darbu pienācīgu koordināciju. Šajā ziņā vienotajam informācijas punktam ir izšķiroša nozīme. Esošās infrastruktūras un plānoto inženiertehnisko darbu pārredzamības uzlabošana ir svarīgs priekšdarbs, kas ļauj nodrošināt piekļuvi esošajai infrastruktūrai un plašāk koordinēt inženiertehniskos darbus, tādējādi savukārt dodot papildu ieguvumus videi un sabiedrībai. Tādēļ dalībvalstis būtu jāmudina apsvērt iespēju sniegt vienotajam informācijas punktam visu informāciju no dažādiem avotiem par attiecīgajā teritorijā pieejamo fizisko infrastruktūru un palīdzēt ģeogrāfiskās informācijas sniegšanā.

(17)

Dalībvalstis būtu jāmudina izpētīt veidus, kā uzlabot pārredzamību attiecībā uz esošo fizisko infrastruktūru, šādā nolūkā palielinot ar vienotā informācijas punkta starpniecību pieejamās informācijas kvantitāti un uzlabojot tās kvalitāti. Tas ietver informāciju, ko operatori saskaņā ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas 4. panta 2. un 4. punktu pēc pieprasījuma cits citam sniedz divpusēji vai kas attiecas uz fizisko infrastruktūru, kuru kontrolē publiskā sektora struktūras.

(18)

Papildus Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas prasībām par piekļuvi esošajai fiziskajai infrastruktūrai ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu var vēl vairāk sekmēt, ļaujot operatoriem iegūt piekļuvi attiecīgajai fiziskajai infrastruktūrai, kuru kontrolē publiskā sektora struktūras, ar nosacījumiem, kas līdzīgi minētās direktīvas 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem. Šāda fiziskā infrastruktūra ietvertu ēkas, jo īpaši jumtus, un ielu aprīkojumu, piemēram, ielu apgaismes stabus, ceļazīmes, luksoforus, informācijas stendus, autobusu un tramvaju pieturvietas un metro stacijas.

(19)

Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvā ir paredzēta strīdu izšķiršanas procedūru izmantošana gadījumā, ja sarunas par piekļuvi infrastruktūrai nav sekmīgas. Dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni kopīgi apzināt paraugpraksi, kas attiecas uz efektīviem un lietderīgiem strīdu izšķiršanas mehānismiem un strīdu izšķiršanas struktūru labu darbību visā Savienībā. Pārredzamības labad šai praksei būtu jāietver strīdu izšķiršanas struktūru lēmumu savlaicīga publicēšana.

(20)

Elektronisko sakaru nozares vides pēdas nospiedums aizvien palielinās, un ir ļoti svarīgi apsvērt visus iespējamos līdzekļus, kas ļauj pretoties šai tendencei. Stimuli izvērst, piemēram, tīklus ar samazinātu oglekļa dioksīda pēdu, var veicināt nozares ilgtspēju, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Dalībvalstis tiek aicinātas ciešā sadarbībā ar Komisiju apzināt un popularizēt šādus stimulus, kuri varētu ietvert paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras vai samazinātu maksu par atļaujām un piekļuvi tīkliem, kas atbilst konkrētiem vides kritērijiem.

(21)

Lai lieki neaizkavētu frekvenču spektra lietošanas un bezvadu sakaru tīklu ierīkošanas atļauju piešķiršanas procesus, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar paraugpraksi par to, kā nepieciešamības gadījumā ņemt vērā vides novērtējuma rezultātus, jo īpaši tad, kad iestādes veido satvaru turpmākām projektu attīstīšanas atļaujām, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (6) (“Stratēģiskā vides novērtējuma direktīva”), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (7) (“ Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva”) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (8) (“Dzīvotņu direktīva”). Vides novērtējums būtu jāveic tajā posmā, kad ir iespējams noteikt un novērtēt ietekmi uz vidi.

(22)

Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā ir noteikts vienots termiņš, proti, 2020. gada beigas, līdz kuram dalībvalstis dod atļauju 5G vajadzībām izmantot 3,4–3,8 GHz joslu un vismaz 1 GHz no 24,25–27,5 GHz sākotnējās frekvenču joslas. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2017/899 (9) ir noteikts vienots termiņš, proti, 2020. gada 30. jūnijs, līdz kuram dalībvalstis dod atļauju 5G vajadzībām izmantot 700 MHz sākotnējo frekvenču joslu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka frekvenču spektra pārvaldība veicina augstas kvalitātes savienojamību uzņēmumiem un sabiedrībai ar pārrobežu dimensiju, kā arī rūpniecības digitalizāciju, tādējādi ekonomikai un sabiedrībai kopumā dodot ieguvumus, kuri izpaužas tostarp piekļūstamības, vienlīdzīgu iespēju un iekļautības ziņā. Minētā mērķa sasniegšanu varētu sekmēt savlaicīga viedokļu un paraugprakses apmaiņa pirms Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā paredzētā salīdzinošas izvērtēšanas procesa un tā laikā.

(23)

Lai nodrošinātu 5G tīklu ātru un drošu izvēršanu un inovatīvu pakalpojumu ieviešanu no 2020. gada saskaņā ar 5G rīcības plānu (10) un ņemot vērā rīkkopu saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par 5G tīklu kiberdrošību (11), dalībvalstīm būtu jānovērš vai līdz minimumam jāsamazina iespēja, ka Covid-19 krīzes dēļ kavētos atļauju piešķiršana 5G sākotnējo frekvenču joslu izmantošanai.

(24)

Ņemot vērā drošas un noturīgas 5G infrastruktūras nozīmīgumu atveseļošanā un ekonomikas izaugsmē, frekvenču spektra atļauju piešķiršanas procedūrām attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta investīcijas infrastruktūrā, tālab saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem samazinot finansiālo slogu, kas gulstas uz radiofrekvenču spektra lietotājiem, jo īpaši operatoriem. Tas ir vēl jo svarīgāk Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā nolūkā dalībvalstis būtu jāmudina apzināt frekvenču spektra atļauju piešķiršanas noteikumus, kuru mērķis ir piemērot investīcijām labvēlīgu frekvenču spektra cenu noteikšanas metodiku. Šāda prakse vajadzības gadījumā var ietvert stimulus nodrošināt augstas kvalitātes bezvadu pārklājumu, kas ļauj sniegt plaši pieejamus pakalpojumus, tostarp pārrobežu pakalpojumus.

(25)

Lai novērstu frekvenču spektra nepietiekamību, kuras dēļ palielinās piesolītās cenas frekvenču spektra izsolēs, paraugprakse var ietvert pasākumus, kuru mērķis ir, cik vien iespējams, nerezervēt spektru 5G sākotnējās frekvenču joslās sabiedriskās drošības un aizsardzības vajadzībām, vai pasākumus, kuru mērķis ir tikai pienācīgi pamatotos gadījumos ES harmonizēto radiofrekvenču spektru rezervēt elektronisko sakaru pakalpojumiem privātiem radiofrekvenču spektra lietotājiem gan attiecībā uz spektra apjomu, gan konkrētas frekvenču joslas izvēli.

(26)

5G tīkliem augstāko frekvenču joslās ir vajadzīgs ievērojami blīvāks šūnu izvietojums nekā iepriekšējo paaudžu tehnoloģijām. Pasīvās un aktīvās infrastruktūras koplietošana un kopīga bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt šādas izvēršanas izmaksas (tostarp papildizmaksas), jo īpaši, izmantojot 3,4–3,8 GHz un 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas, un tādējādi paātrināt izvēršanas tempu, atbalstīt tīkla pārklājuma palielināšanu un ļaut efektīvāk un lietderīgāk izmantot radiofrekvenču spektru patērētāju interesēs. Tādēļ kompetentajām iestādēm pret to būtu jāattiecas pozitīvi, jo īpaši apgabalos, kur ekonomikas atdeve ir ierobežota.

(27)

Blīvu 5G bezvadu tīklu izvēršanai par labu nāktu arī elastīgi atļauju piešķiršanas režīmi, kas stimulē investīcijas bezvadu tīklos un nodrošina frekvenču spektra lietošanas efektivitāti. Augstfrekvences joslas virs 24 GHz (“mm viļņu frekvenču joslas”), piemēram, 24,25–27,5 GHz frekvenču josla, piedāvā lielu radiofrekvenču spektra apjomu ar ģeogrāfiski ierobežotām izplatīšanās īpašībām. Lai piešķirtu lietošanas tiesības frekvenču joslās, kurās vērojama nepietiekamība, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto atlases procedūras uz konkurences pamata, piemēram, izsoles, tomēr šādas procedūras dažos gadījumos var ierobežot iespējamās investīcijas blīvos 5G bezvadu tīklos, kā arī frekvenču spektra izmantošanas elastīgumu un no tā izrietošo efektivitāti. Par paraugpraksi varētu uzskatīt individuālu atļauju piešķiršanu harmonizētām mm viļņu frekvenču joslām, šādā nolūkā izmantojot paātrinātu administratīvo procedūru, kas ir atklāta, objektīva, samērīga, nediskriminējoša un ietver pārredzamus kritērijus un procedūras.

(28)

Lai izvairītos no atšķirīgiem risinājumiem, kad tiek piešķirtas tiesības lietot radiofrekvenču spektru pārrobežu bezvadu pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstīm būtu labāk jākoordinē radiofrekvenču spektra piešķiršanas laiks, tādējādi veicinot bezvadu savienojamību, kas, pamatojoties uz 5G infrastruktūras elastīgajām daudzpakalpojumu spējām, atbalstīs Savienības industriālo pārveidi un digitālo suverenitāti. Koordinēta frekvenču spektra piešķiršana ir īpaši svarīga nolūkā izpildīt savienojamības prasības, kas attiecas uz jauniem lietošanas piemēriem, kuri veicina autotransporta un dzelzceļa mobilitātes un transporta un rūpnieciskās ražošanas darbību digitalizāciju. Šie nosacījumi jo īpaši attiecas uz pakalpojumu kvalitāti, ko izsaka kā jaudu, caurlaidspēju, latentumu, uzticamību un tīkla drošību un noturību.

(29)

Šajā nolūkā dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Komisiju un ar Radiofrekvenču spektra politikas grupas atbalstu būtu jādod ieguldījums paraugprakses kopumā un jāvienojas par to attiecībā uz galvenajiem inovatīvajiem piemēriem nozarēs ar pārrobežu dimensiju, piemēram, autotransportā vai dzelzceļa transportā (tostarp pārrobežu koridoros sadarbīgai, satīklotai un automatizētai mobilitātei) un viedajās rūpnīcās. Šāda prakse varētu izmantot ES finansēto izmēģinājuma projektu un izmēģinājumu rezultātus vertikālajās nozarēs, tostarp 5G pārrobežu koridoros. Šādai praksei būtu jānosaka attiecīgie kopīgie frekvenču diapazoni, atļauju piešķiršanas režīmi un nosacījumi operatoriem specializētu (nozaru) bezvadu pakalpojumu sniegšanai. Vienoti atļauju piešķiršanas režīmi varētu attiekties uz individuālām atļaujām operatoriem un nozares ieinteresētajām personām, ietverot frekvenču spektra koplietošanu. Vienoti atļauju piešķiršanas nosacījumi varētu attiekties uz izvēršanu, pakalpojumu kvalitāti, frekvenču spektra koplietošanu, bezvadu sistēmu līdzāspastāvēšanu, frekvenču spektra uzkrāšanu, kiberdrošību un nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās starp mobilo sakaru operatoriem un nozares ieinteresētajām personām, kā arī uz pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt gaisa transportam būtiskus sakarus. Šajā ziņā Radiofrekvenču spektra politikas grupai būtu jāpalīdz Komisijai noteikt, vai ir nepieciešams piešķirt Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei pilnvarojumu izstrādāt harmonizētus frekvenču spektra izmantošanas tehniskos nosacījumus.

(30)

Īstenojot paraugprakses kopumu, ko dalībvalstis izstrādājušas sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm būtu jākoordinē frekvenču spektra atļauju piešķiršanas process un jo īpaši jāizmanto vienots atļauju piešķiršanas process saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 37. pantu. Šāds process var ietvert kopīga īpaša frekvenču diapazona piešķiršanu saskaņā ar vienotiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem.

(31)

Rīkkopas īstenošanai par labu nāktu skaidrs process, pienācīga uzraudzība, lielāka pārredzamība un dialogs valstu un Savienības līmenī.

(32)

Lai izstrādātu rīkkopu, dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā un ciešā sadarbībā ar Komisiju. Attiecīgā gadījumā būtu cieši jāiesaista Radiofrekvenču spektra politikas grupa, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde un valstu regulatīvās iestādes, Platjoslas kompetences biroju tīkls, strīdu izšķiršanas struktūras un kompetentās iestādes, kas atbild par vienotā informācijas punkta funkciju izpildi.

(33)

Šis ieteikums neskar konkurences tiesību aktu un valsts atbalsta noteikumu piemērošanu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

Jo īpaši dalībvalstīm būtu jāziņo par visiem attiecīgajiem pasākumiem, kuru mērķi ir:

21.

22.

23.

24.