(1)

Netiešas zemes izmantojuma maiņas (ILUC) sakarībā Direktīva (ES) 2018/2001 prasa Komisijai pieņemt deleģēto aktu, ar kuru nosaka kritērijus, pēc kuriem identificēt augsta ILUC riska izejvielas, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un sertificēt zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas. Šāda akta noteikumiem būtu jāpapildina Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtais ziņojums par stāvokli attiecībā uz attiecīgo izejvielu audzēšanas izplešanos pasaulē (“ziņojums par izejvielu audzēšanas izplešanos”).

(2)

ILUC var rasties, ja zemi, kur iepriekš audzēta pārtika un barība, sāk izmantot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai. Šādā gadījumā daļa no pārtikas un barības pieprasījuma paliek neapmierināta, un rezultātā lauksaimniecības zemes var izplesties uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums (tādi ir, piemēram, meži, mitrāji un kūdrāji), un radīt papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (2) un Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji ILUC emisijas neaptver.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1513 (3) ne tikai atzīts, ka ILUC emisijas pastāv, bet arī apliecināts, ka, neraugoties uz to aprēķināšanas grūtībām, ar ILUC saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms spēj daļēji vai pilnībā neitralizēt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko radītu individuālas minētajā direktīvā definētās biodegvielas un arī bioloģiskie šķidrie kurināmie. Tāpēc attiecībā uz šādiem kurināmajiem/degvielām, ja tās ražotas no graudaugiem un citiem cieti bagātīgi saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem un no kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenā kultūra un paredzēti galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ir ierobežots kopējais daudzums, kuru drīkst ieskaitīt virzībā uz Direktīvā 2009/28/EK noteikto mērķrādītāju sasniegšanu. Šādu kurināmo/degvielu maksimālais īpatsvars enerģijas galapatēriņā dzelzceļa un autotransporta nozarē katrā atsevišķā dalībvalstī nedrīkst pārsniegt 7 %.

(5)

Direktīvā (ES) 2018/2001 ierobežojums attiecībā uz transporta nozarē patērētajām biodegvielām un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem, ir paturēts un nostiprināts, ieviešot īpašas valsts līmeņa robežvērtības attiecībā uz šo kurināmo/degvielu kopējo pienesumu virzībā uz 2030. gadam noteiktā Savienības atjaunojamās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu. Šīs robežvērtības noteiktas, pamatojoties uz minēto kurināmo/degvielu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā dzelzceļa un autotransporta transporta nozarē katrā dalībvalstī 2020. gadā un paredzot iespēju tās palielināt par vienu procentpunktu maksimāli līdz 7 %.

(6)

Direktīva (ES) 2018/2001 turklāt aicina to biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu, kuras ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem, kas rada augstu ILUC risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, ierobežot katras dalībvalsts konkrētajā 2019. gada patēriņa līmenī. Sākot no 2023. gada 31. decembra, to pienesums vēlākais līdz 2030. gadam būtu pakāpeniski jāsamazina līdz 0 %.

(7)

Lai gan ir vispāratzīts, ka pārtikas un barības kultūraugu izmantošana kurināmo/degvielu ražošanā rada ar ILUC saistītus riskus, zinātniskā literatūra liecina, ka ILUC emisiju reālo apjomu ietekmējošie faktori ir daudzveidīgi, piemēram, atjaunojamās degvielas ražošanai izmantotās izejvielas, papildu pieprasījums pēc izejvielām, kura pamatā ir biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izmantošana, un tas, cik lielā mērā pasaulē tiek aizsargātas zemes platības, kurās ir liels oglekļa uzkrājums.

(8)

Zinātniskā literatūra apliecina arī to, ka ILUC ietekme uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu spēju panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu īpaši izteikta ir attiecībā uz eļļas kultūraugiem. Tāpēc valda vispārīgs uzskats, ka no šādām izejvielām ražotas atjaunojamās degvielas rada augstāku ILUC risku. Tas atspoguļots gan Direktīvas 2009/28/EK, gan Direktīvas (ES) 2018/2001 VIII pielikuma A daļā. Ziņojums par izejvielu audzēšanas izplešanos ietver jaunākos un labākos pieejamos zinātniskos datus par to, kā pasaulē notiek pārtikas un barības kultūraugu produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un apstiprina, ka lielā vairākumā gadījumu tieši eļļas kultūraugi ir tie, kuru dēļ šī pasaules mērogā konstatētā parādība rodas.

(9)

Ziņojumā par izejvielu audzēšanas izplešanos turklāt atzīmēts, ka tas, kā eļļas kultūraugu produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, ietekmē biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu spēju panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Lai Direktīvas (ES) 2018/2001 vajadzībām noteiktu, cik liela ir šādas izplešanās pakāpe, minēto faktoru vidū izšķirīga nozīme ir tam, kāda (salīdzinājumā ar attiecīgo kultūraugu kopējo produktīvo platību) ir absolūtā un relatīvā zemes platību izplešanās kopš kāda konkrēta atskaites gada, tam, cik daudz no šīs izplešanās ir noticis uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un tam, kāds ir pēdējo minēto platību tips. Tāpēc, nosakot kritērijus, pēc kuriem identificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kuras ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem, kas rada augstu ILUC risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, minētie faktori, kā arī konkrētie katras kultūraugu grupas produktivitātes faktori būtu jāņem vērā.

(10)

Ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus, to vidū visu attiecīgo zinātnisko informāciju un pētījumus, dažādo izejvielu atšķirības, preču tirgu globālo raksturu un veidu, kādā tie darbojas, ar to saistīto neparedzētas vai neproduktīvas novirzes vai novirzīšanās ietekmi, relatīvi vieglo pilnīgu datu pieejamību, šo datu periodisku un biežu pārskatīšanu, kā arī Eiropas Savienības attiecīgās starptautiskās saistības, šajā regulatīvā procesa posmā par vispiemērotāko, objektīvāko un līdzsvarotāko metodiku tiek uzskatīta tāda, kas pamatojas uz katras konkrētās izejvielas stāvokli visā pasaulē, un nevis pieeja, kurā tiktu diferencētas konkrētas valstis. Ņemot vērā konkurējošos, tomēr savstarpēji papildinošos mērķus, kuri būtu jāsasniedz ar šo regulu, šāda regulatīvā pieeja būtu labākā, kas ir reāli sasniedzama. Vēl labāk to izlīdzsvarotu zema ILUC riska sertifikācijas iespēja.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 26. panta 2. punktu dalībvalstīm šajā regulā noteiktie kritēriji jāpiemēro, lai identificētu izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Tas būtu jādara, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pielikumā, kurš pārskatāms saskaņā ar šo regulu. Ziņojums par izejvielu audzēšanas izplešanos Komisijai būtu regulāri jāpārskata, ņemot vērā apstākļu attīstību un jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus. Attiecīgā gadījumā pielikums būtu jāgroza.

(12)

Noteiktos apstākļos ILUC ietekmi, ko izraisa tādas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kuras parasti tiek saistītas ar augstu ILUC risku, ir iespējams novērst, un attiecīgo izejvielu audzēšana var izrādīties pat labvēlīga konkrētajām produktīvajām platībām. Tālab jānosaka kritēriji, kas ļauj identificēt un sertificēt zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas. Ja sertificētas zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem attiecīgajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, tās būtu jāatbrīvo no robežvērtību un pakāpeniskās samazināšanas prasības, kura noteikta augsta ILUC riska biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem.

(13)

Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas par tādām, kas rada zemu ILUC risku, būtu jāuzskata tikai tad, ja to ražošanā izmantoto izejvielu audzēšana ir tādu pienācīgi verificējamu pasākumu piemērošanas rezultāts, kuri ražīgumu palielina vairāk, nekā būtu iespējams pēc ierastās darbības scenārija. Šiem pasākumiem turklāt būtu jānodrošina izejvielu ilgtspēja, ņemot vērā visas prasības, kas Direktīvā 2009/28/EK vai Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu mērķrādītājiem.

(14)

Lai vēl labāk garantētu zema ILUC riska sertifikācijas pozitīvo ietekmi, papildu izejvielas, kas izmantojamas zema ILUC riska kurināmajiem/degvielām, būtu jāņem vērā tikai tad, ja tās ir ierobežotam kategoriju skaitam atbilstošu pasākumu rezultāts. Pēc analoģijas ar finansiālās papildināmības kritērijiem, kurus piemēro saskaņā ar Kioto protokola Tīrās attīstības mehānismu, konkrēti būtu jāapsver tikai pasākumi, kuru finansiālās pievilcības pamatā ir iespēja saņemt šādas sertifikācijas ietverto finansiālo labumu.

(15)

Turklāt ir lietderīgi finansiālās papildināmības kritēriju nepiemērot papildu izejvielām, ko audzē uz pamestas vai stipri degradētas zemes vai ko audzē neatkarīgi mazie lauksaimnieki. Ņemot vērā ievērojamo produktivitātes uzlabojumu potenciālu un investīciju finansējuma ceļā esošos šķēršļus, faktiski tas radītu pārmērīgu administratīvo slogu. Tāpēc, neskarot prasību ražot papildu izejvielas un ievērot ilgtspējas kritērijus, uz pasākumiem, kurus veic uz pamestas vai stipri degradētas zemes vai kurus veic neatkarīgi mazie lauksaimnieki, nebūtu jāattiecina prasība pierādīt atbilstību finansiālās papildināmības kritērijiem. Ņemot vērā vairāku statistisko analīžu rezultātus, to vidū FAO mazo lauksaimnieku datu profilu, šādā kontekstā par mazām būtu jāuzskata saimniecības, kuru platība ir mazāka par 2 hektāriem.

(16)

Būtu jāņem vērā tikai faktiskais produktivitātes pieaugums esošos vai jaunos projektos, kuri ir uz papildu ražas iegūšanu vērstu pasākumu īstenošanas rezultāts. Tāpēc būtu jānosaka saprātīgs sertifikācijas perioda termiņš un tvērums, kas ļauj pilnībā amortizēt attiecīgās investīcijas un iedibināt pārdomātu sertifikācijas rezultativitātes uzraudzības kārtību.

(17)

Lai nodrošinātu sertifikācijas procesa vienmērīgumu attiecībā uz zema ILUC riska biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz pārdomātiem un uzticamiem sertifikācijas noteikumiem. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā brīvprātīgo valsts vai starptautisko shēmu nozīme, ievērojot Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu (pārstrādātajā redakcijā), kas salīdzinājumā ar attiecīgajiem Direktīvas 2009/28/EK noteikumiem pastiprina veicamās verifikācijas pamatīgumu. Papildus valsts shēmām, kuras Komisija atzinusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 6. punktu, brīvprātīgajās shēmās zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas var sertificēt tādā pašā veidā, kā tiek sertificēta atbilstība Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.

(18)

Lai nodrošinātu uzņēmēju sniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, uzticamību un aizsargātību pret krāpšanu, būtu jāievieš visaptveroši noteikumi par to, kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku, un tajos būtu jāparedz pienācīga neatkarīga revīzija, kura ļauj pārbaudīt uzņēmēju apgalvojumus. Šādus noteikumus, arī attiecībā uz grupas sertifikāciju, var sīkāk precizēt un saskaņot, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 8. punktu,