Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019H0780

    Komisijas Ieteikums (ES) 2019/780 (2019. gada 16. maijs) par praktisku kārtību drošības atļauju izsniegšanai infrastruktūras pārvaldītājiem (Dokuments attiecas uz EEZ.)

    C/2019/3564

    OV L 139I, 27.5.2019, p. 390–405 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2019/780/oj

    27.5.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    LI 139/390


    KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2019/780

    (2019. gada 16. maijs)

    par praktisku kārtību drošības atļauju izsniegšanai infrastruktūras pārvaldītājiem

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (1) 12. pantā noteikta prasība infrastruktūras pārvaldītājiem saņemt drošības atļauju no tās dalībvalsts valsts drošības iestādes, kurā atrodas dzelzceļa infrastruktūra, lai infrastruktūras pārvaldītājiem būtu atļauts pārvaldīt un ekspluatēt dzelzceļa infrastruktūru. Šādai drošības atļaujai būtu jāapliecina infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmas atzīšana, un tajā būtu jāietver procedūras un noteikumi, ar ko izpilda prasības, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras drošai plānošanai, apkopei un ekspluatācijai.

    Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (“Aģentūra”) 2017. gada 9. martā iesniedza Komisijai Ieteikumu ERA-REC-115-REC par atbilstības novērtēšanas kopīgo drošības metožu un uzraudzības kopīgo drošības metožu pārskatīšanu. Minētajā ieteikumā ietverti noteikumi par praktisku kārtību drošības atļauju izsniegšanai infrastruktūras pārvaldītājiem.

    (2)

    Komisijas Ekspertu grupa ceturtā dzelzceļa tiesību aktu kopuma tehniskā pīlāra jautājumos 2017. gada 5. jūlija sanāksmē Komisijai ieteica iepriekš minētos noteikumus iestrādāt ieteikumā, jo nav piemērota juridiskā pamata to iekļaušanai regulā. Šādā ieteikumā būtu doti norādījumi, kas nosaka praktisku kārtību drošības atļauju izsniegšanai infrastruktūras pārvaldītājiem. Šādiem kopīgiem norādījumiem, kas nosaka kopīgas izmantojamās metodes, būtu jāmazina valstīs piemērojamo atļauju piešķiršanas procedūru sarežģītība. Tie arī varētu nodrošināt, ka tiek efektīvāk sasniegti Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta mērķi un vienkāršota koordinēšana, kas saskaņā ar minēto pantu jāveic valstu drošības iestādēm. Tāpēc Komisija iesaka dalībvalstīm ievērot minētos noteikumus.

    (3)

    Lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, kas pieteikuma iesniedzējam rodas pieteikuma administratīvās apstrādes procesā, 12. panta 1. punktā noteikts, ka valstu drošības iestādēm būtu jāizstrādā pieteikumu iesniegšanas norādījumu dokuments, kas nodrošina drošības atļauju izsniegšanas pārvaldību, ietverot izpildāmo procedūru.

    (4)

    Valstu drošības iestādēm termiņi, kuros sniedzama no pieteikuma iesniedzēja pieprasītā papildinformācija vai veicami apmeklējumi, pārbaudes vai revīzijas, būtu jānosaka, neskarot termiņu, kas Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 3. punktā atvēlēts pieteikuma novērtēšanai.

    (5)

    Ievērojot Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 5. punktu, pārrobežu infrastruktūras gadījumā attiecīgajām valstu drošības iestādēm būtu jākoordinē novērtēšana, lai, ciktāl iespējams, izvairītos no divkāršas novērtēšanas un lai nodrošinātu, ka lēmumi, ko pieņem saistībā ar dzelzceļa infrastruktūru, kura atrodas attiecīgajā dalībvalstī, ir konsekventi.

    (6)

    Infrastruktūras pārvaldītājiem savā darbībā var būt nepieciešams izmantot vilcienus, infrastruktūras kontroles ritekļus, sliežu ceļa mašīnas vai citus specializētus ritekļus dažādām vajadzībām, piemēram, infrastruktūras būvei vai tehniskajai apkopei vajadzīgo materiālu vai personāla pārvadāšanai, savu infrastruktūras aktīvu tehniskajai apkopei vai ārkārtas situāciju pārvaldībai. Šādos gadījumos būtu jāuzskata, ka infrastruktūras pārvaldītājs darbojas kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums saskaņā ar savu drošības pārvaldības sistēmu un drošības atļauju un tam nav jāpiesakās atsevišķa vienotā drošības sertifikāta saņemšanai neatkarīgi no tā, vai infrastruktūras pārvaldītājs ir vai nav ritekļu īpašnieks.

    (7)

    Ir lietderīgi attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītājiem saskaņot to problēmu klasifikāciju, kuras varētu rasties pieteikuma novērtēšanas procesā. Šādai saskaņošanai būtu jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs izprot valsts drošības iestādes izvirzīto problēmu nopietnību. Problēmu klasifikācija ir jo sevišķi svarīga valstu drošības iestāžu sadarbībā pārrobežu infrastruktūras gadījumā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

    PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

    1.

    Šajā ieteikumā noteiktas vadlīnijas, atbilstīgi kurām novērtē pieteikumus, ko infrastruktūras pārvaldītāji iesnieguši valstu drošības iestādēm drošības atļauju saņemšanai vai šādu atļauju atjaunošanai vai atjaunināšanai, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/798 12. pantā.

    DEFINĪCIJAS

    2.

    Šajā ieteikumā ir izmantotas šādas definīcijas:

    a)

    “pieteikuma saņemšanas diena” ir pirmā darbdiena attiecīgajā dalībvalstī pēc apstiprinājuma par pieteikuma dokumentācijas saņemšanu;

    b)

    “priekšiesaiste” ir procedūras posms pirms pieteikuma iesniegšanas, kurā pieteikuma iesniedzējs no valsts drošības iestādes var pieprasīt papildinformāciju par drošības novērtēšanas procesa turpmākajiem posmiem;

    c)

    “nenoskaidrots problēmisks aspekts” ir neliela problēma, kas konstatēta, novērtējot drošības atļaujas pieteikumu, bet kura tomēr nav šķērslis atļaujas izsniegšanai un kuru var atlikt izskatīšanai turpmākas uzraudzības gaitā.

    VALSTS DROŠĪBAS IESTĀDES PIENĀKUMI

    3.

    Valsts drošības iestādei vajadzētu būt atbildīgai par novērtēšanas plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, ko tā veic saistībā ar drošības atļauju izsniegšanu.

    4.

    Valsts drošības iestādei pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma būtu jāpiekrīt priekšiesaistei un jāsniedz visi pieteikuma iesniedzēja prasītie skaidrojumi par izpildāmo procedūru.

    5.

    Drošības atļauju izsniegšanas vajadzībām valsts drošības iestādei būtu jāapkopo šāda informācija:

    a)

    visa būtiskā informācija, kas attiecas uz dažādiem novērtēšanas procedūras posmiem, tostarp minētās procedūras gaitā pieņemto lēmumu pamatojums, piemēram, pārbaudes, un visi drošības atļaujā iekļaujamie ierobežojumi vai nosacījumi;

    b)

    novērtēšanas procedūras rezultāti, tostarp secinājumu kopsavilkums un attiecīgā gadījumā atzinums par drošības atļaujas izsniegšanu.

    6.

    Lai vienkāršotu drošības novērtēšanas plānošanu, valsts drošības iestādei būtu jāuzrauga visu derīgo drošības atļauju derīguma termiņš.

    7.

    Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 1. punkta trešajai daļai, valsts drošības iestādei būtu jāpublicē un pastāvīgi jāatjaunina piemērošanas rokasgrāmata, tostarp paraugveidnes, kurā izskaidrotas prasības drošības atļaujas saņemšanai un sniegta informācija par vajadzīgajiem dokumentiem. Minētajos dokumentos būtu jāietver valsts noteikumi, kas attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāju, un valsts procesuālie noteikumi. Šādai rokasgrāmatai vajadzētu būt bezmaksas un publicētai attiecīgās valsts drošības iestādes vietnē. Tajā būtu jānorāda arī kārtība saziņai starp valsts drošības iestādi un pieteikuma iesniedzēju.

    Lai palīdzētu valstu drošības iestādēm veikt šo uzdevumu, Aģentūrai sadarbībā ar minētajām iestādēm būtu jāizstrādā, jāpublicē un pastāvīgi jāatjaunina piemērošanas rokasgrāmatas veidne.

    8.

    Valsts drošības iestādei būtu jāiedibina iekšējā kārtība vai procedūras drošības novērtēšanas procesa pārvaldībai. Minētajā kārtībā vai procedūrās būtu jāņem vērā nepieciešamība sadarboties ar citām kompetentajām valstu drošības iestādēm nolūkā izsniegt drošības atļauju pārrobežu infrastruktūras gadījumā, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 5. punktā.

    9.

    Novērtējot pieteikumus, valstu drošības iestādēm citu veidu atļaujas, sertifikāti un citi attiecīgi dokumenti, ko iesniedz infrastruktūras pārvaldītāji vai to apakšuzņēmēji un kas piešķirti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, būtu jāpieņem kā pierādījums šo uzņēmumu spējai izpildīt prasības, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/762 (2).

    PIETEIKUMA IESNIEGŠANA

    10.

    Neskarot Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 3. punktā noteikto termiņu valsts drošības iestādes lēmuma pieņemšanai, pieteikuma iesniedzējam pieteikums drošības atļaujas saņemšanai vai šādas atļaujas atjaunošanas vai atjaunināšanas pieteikums attiecīgi būtu jāiesniedz pirms:

    a)

    datuma, kad plānots sākt jebkādu jaunu dzelzceļa tīkla darbību;

    b)

    datuma, kad plānots sākt dzelzceļa tīkla darbību ar nosacījumiem, kas atšķiras no pašreizējā drošības atļaujā izklāstītajiem, pēc būtiskām infrastruktūras, signalizācijas vai energoapgādes apakšsistēmas vai ekspluatācijas un apkopes principu izmaiņām;

    c)

    pašreizējās drošības atļaujas derīguma termiņa beigu datuma.

    11.

    Iesniedzot pieteikumu jaunas drošības atļaujas saņemšanai, iesniedzējam būtu jāsniedz I pielikumā norādītā informācija.

    12.

    Iesniedzot drošības atļaujas atjaunināšanas vai atjaunošanas pieteikumu, iesniedzējam būtu jāsniedz I pielikumā norādītā informācija un jāapraksta izmaiņas, kas tā drošības pārvaldības sistēmā veiktas pēc pašreizējās atļaujas saņemšanas.

    Ja šādas izmaiņas var ietekmēt drošības rādītājus vai nopietni apdraudēt drošību vai ja valsts drošības iestāde uzraudzības gaitā konstatējusi kādus citus problēmiskus aspektus, tai būtu jāizlemj, vai vajadzētu atkārtoti novērtēt visu pieteikuma dokumentāciju.

    13.

    Ja pieteikuma iesniedzējs lūdz priekšiesaisti, tam būtu jāsniedz valsts drošības iestādei I pielikuma 1.–5. punktā norādītā informācija.

    14.

    Ja iesniegtajā dokumentācijā ir tādu dokumentu kopijas, kurus izsniegušas citas struktūras, nevis valsts drošības iestāde, pieteikuma iesniedzējam dokumentu oriģināli būtu jāglabā vismaz 5 gadus pēc drošības atļaujas derīguma termiņa beigām. Atļaujas atjaunošanas vai atjaunināšanas gadījumā pieteikuma iesniedzējam visu dokumentu, kuri iesniegti saistībā ar minēto pieteikumu un kurus izsniegušas citas struktūras, nevis valsts drošības iestāde, oriģināli būtu jāglabā vismaz 5 gadus pēc atjaunotās vai atjauninātās drošības atļaujas derīguma termiņa beigām. Pieteikuma iesniedzējs šos dokumentu oriģinālus dara pieejamus pēc valsts drošības iestādes pieprasījuma.

    PROCEDŪRAS POSMI UN TERMIŅI

    15.

    Valsts drošības iestādei būtu jāpiemēro II pielikumā noteiktais process.

    16.

    Valsts drošības iestādei būtu jāizvērtē, vai pieteikumā ir ietverti I pielikuma 6.–8. punktā norādītie dokumenti. Tai bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pieteikuma saņemšanas dienas būtu jāinformē pieteikuma iesniedzējs par to, vai pieteikums ir pilnīgs.

    17.

    Ja pieteikums nav pilnīgs, valsts drošības iestādei būtu nekavējoties jāpieprasa vajadzīgā papildinformācija un jānorāda samērīgs termiņš, kas pieteikuma iesniedzējam atvēlēts atbildes sniegšanai. Papildinformācijas sniegšanai atvēlētajam termiņam vajadzētu būt pamatotam un samērīgam ar prasītās informācijas sniegšanas sarežģītību, un par šo termiņu būtu jāvienojas ar pieteikuma iesniedzēju, tiklīdz tam paziņots, ka tā pieteikuma dokumentācija nav pilnīga. Ja pieteikuma iesniedzējs termiņā, par kuru panākta vienošanās, nav sniedzis prasīto informāciju, valsts drošības iestāde var pieņemt lēmumu pagarināt termiņu, kas pieteikuma iesniedzējam atvēlēts atbildes sniegšanai, vai paziņot pieteikuma iesniedzējam, ka tā pieteikums ir noraidīts.

    18.

    Pat tad, ja pieteikuma dokumentācija ir pilnīga, valsts drošības iestāde katrā laikā pirms lēmuma pieņemšanas var pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja plašāku informāciju. Tai būtu jānosaka samērīgs termiņš šādas informācijas sniegšanai.

    19.

    Drošības atļaujā būtu jāietver III pielikumā norādītā informācija.

    Katrai drošības atļaujai būtu jāpiešķir unikāls identifikācijas numurs.

    20.

    Lai izpildītu Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 4. punktā paredzēto pienākumu, valsts drošības iestādei būtu jānosūta Aģentūrai III pielikumā norādītā informācija.

    INFORMĀCIJAS PĀRVALDĪBA

    21.

    Valsts drošības iestādei būtu jāreģistrē informācijas pārvaldības sistēmā un regulāri jāatjaunina visa būtiskā informācija par katru drošības novērtēšanas procesa posmu un minētās novērtēšanas rezultātu.

    INFRASTRUKTŪRAS PĀRVALDĪTĀJU OBJEKTU APMEKLĒJUMU UN PĀRBAUŽU KĀRTĪBA UN REVĪZIJU KĀRTĪBA

    22.

    Ja valsts drošības iestāde veic apmeklējumus, pārbaudes vai revīzijas, pieteikuma iesniedzējam būtu jānorāda savs pārstāvis un piemērojamie objekta drošības noteikumi un procedūras, kas jāievēro valsts drošības iestādes darbiniekiem, kuri atbild par apmeklējuma, pārbaudes vai revīzijas veikšanu. Valsts drošības iestādei un pieteikuma iesniedzējam būtu jāvienojas par apmeklējumu, pārbaužu un revīziju veikšanas laiku.

    23.

    Ja valsts drošības iestāde veic apmeklējumus, pārbaudes vai revīzijas, tai būtu jāsagatavo ziņojums par novērtēšanas gaitā konstatētajām problēmām un jānorāda, vai tās ir atrisinātas uz apmeklējuma, pārbaudes vai revīzijas gaitā gūto pierādījumu pamata, un gadījumā, ja tās ir atrisinātas – kādā veidā. Minētajā ziņojumā var ietvert arī citas problēmas, kuras pieteikuma iesniedzējam jāatrisina termiņā, par ko panākta vienošanās.

    VALSTU DROŠĪBAS IESTĀŽU SADARBĪBA PĀRROBEŽU INFRASTRUKTŪRAS GADĪJUMĀ

    24.

    Pieteikuma iesniedzējam vai pieteikumu iesniedzējiem pieteikumi, kas attiecas uz pārrobežu infrastruktūru, būtu jāiesniedz valstu drošības iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs. Katrai attiecīgajai valsts drošības iestādei būtu jāizsniedz drošības atļauja savā teritorijā esošajai attiecīgajai infrastruktūrai.

    25.

    Valstu drošības iestādēm būtu jāapspriež visas ar drošības novērtēšanas procesu saistītās problēmas un visi papildinformācijas pieprasījumi, kas ietekmē novērtēšanas termiņu vai var ietekmēt darbu, kuru veic citas attiecīgās valstu drošības iestādes.

    26.

    Valsts drošības iestāde var pieprasīt no citām attiecīgajām valstu drošības iestādēm visu būtisko informāciju saistībā ar pieteikuma iesniedzēju.

    27.

    Attiecīgajām valstu drošības iestādēm būtu savstarpēji jāapmainās ar visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt drošības novērtēšanas procesu, tostarp par to, kā tiek īstenoti attiecīgie valsts noteikumi, kurus attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai.

    28.

    Attiecīgajām valstu drošības iestādēm būtu jālemj par apmeklējumu, pārbaužu un revīziju mērķiem un tvērumu, kā arī par katrai valsts drošības iestādei uzticēto uzdevumu. Šādu apmeklējumu, pārbaužu un revīziju ziņojumi būtu jāsagatavo sadarbības satvarā norādītajai valsts drošības iestādei un jādara pieejami citām attiecīgajām valstu drošības iestādēm.

    29.

    Pirms pieņemt lēmumu par drošības atļaujas izsniegšanu savā dalībvalstī esošajai attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, attiecīgajām valstu drošības iestādēm būtu jāveic šādas darbības:

    a)

    jāapspriež savu attiecīgo novērtējumu rezultāti;

    b)

    jāvienojas par visiem nenoskaidrotajiem problēmiskajiem aspektiem, kas atliekami izskatīšanai turpmākas uzraudzības gaitā;

    c)

    jāvienojas par visiem drošības atļaujā attiecīgi ietveramajiem izmantošanas ierobežojumiem vai nosacījumiem.

    30.

    Ja pieteikuma iesniedzējs ir veicis darbības nolūkā atrisināt konstatētos nenoskaidrotos problēmiskos aspektus, attiecīgajām valstu drošības iestādēm būtu jāpārbauda, vai šie problēmiskie aspekti ir atrisināti, un par to jāvienojas. Tālab valstu drošības iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāsadarbojas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/761 (3) 8. panta 2. punktā minēto kārtību.

    31.

    Valstu drošības iestādēm būtu jāparedz nosacījums, ka drošības atļauju savā dalībvalstī esošajai attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai tās izsniedz tikai tad, ja tiek izsniegtas visas citas drošības atļaujas, kas saistītas ar attiecīgo pārrobežu infrastruktūru.

    32.

    Valstu drošības iestādēm būtu jāreģistrē savas attiecīgās darbības un šie reģistri jādara pieejami citām attiecīgajām valstu drošības iestādēm.

    PROBLĒMU KLASIFIKĀCIJA

    33.

    Valsts drošības iestādei pieteikuma dokumentācijas novērtēšanas gaitā konstatētās problēmas būtu jāklasificē šādi:

    a)

    “1. tips”: problēmas, kuru risināšanā pieteikuma dokumentācijas izprašanai vajadzīga pieteikuma iesniedzēja atbilde;

    b)

    “2. tips”: problēmas, kuru risināšanai var būt vajadzīgs pieteikuma dokumentācijas grozījums vai pieteikuma iesniedzējam var būt jāveic neliela darbība; lēmums par veicamo darbību tiek atstāts pieteikuma iesniedzēja ziņā, un tā nav šķērslis drošības atļaujas izsniegšanai;

    c)

    “3. tips”: problēmas, kuru risināšanai pieteikuma iesniedzējam jāveic konkrēta darbība, ko var pabeigt vēlāk pēc drošības atļaujas piešķiršanas; problēmas risināšanai paredzēto darbību ierosina pieteikuma iesniedzējs un par to vienojas ar valsts drošības iestādi, kura problēmu konstatējusi;

    d)

    “4. tips”: problēmas, kuru risināšanai vajadzīgs pieteikuma dokumentācijas grozījums vai pieteikuma iesniedzējam jāveic konkrēta darbība; drošības atļauju nepiešķir, kamēr problēma nav atrisināta, vai problēmas risināšanas nolūkā drošības atļaujā ietver izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus; visas problēmas risināšanai paredzētās darbības ierosina pieteikuma iesniedzējs un par tām vienojas ar valsts drošības iestādi, kura problēmu konstatējusi.

    34.

    Kad pieteikuma iesniedzējs devis atbildi vai veicis darbību atbilstīgi konkrētajai problēmai, valsts drošības iestādei būtu atkārtoti jāizvērtē tās konstatētās problēmas, attiecīgā gadījumā tās jāpārklasificē un katrai konstatētajai problēmai jāpiešķir viens no šādiem statusiem:

    a)   “neatrisināta problēma”– ja pieteikuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi nav apmierinoši un vēl aizvien vajadzīga papildinformācija;

    b)   “nenoskaidrots problēmisks aspekts uzraudzībai”– ja vēl aizvien pastāv kāds nenoskaidrots problēmisks aspekts;

    c)   “slēgta problēma”– ja pieteikuma iesniedzēja atbilde ir apmierinoša un nav atlikuši nenoskaidroti problēmiski aspekti.

    NOVĒRTĒŠANĀ IESAISTĪTĀ PERSONĀLA KOMPETENCE

    35.

    Valsts drošības iestādei būtu jānodrošina, ka novērtēšanā iesaistītajam personālam ir šāda kompetence:

    a)

    zināšanas par attiecīgo tiesisko regulējumu;

    b)

    zināšanas par dzelzceļa sistēmas darbību;

    c)

    kritiski analītiskas spējas attiecīgā līmenī;

    d)

    drošības pārvaldības sistēmas vai līdzīgas pārvaldības sistēmas novērtēšanas pieredze dzelzceļa nozarē vai drošības pārvaldības sistēmas novērtēšanas pieredze nozarē, kurā ir līdzvērtīgas ekspluatācijas un tehniskās problēmas;

    e)

    problēmu risināšanas, saziņas un komandas darba prasmes;

    f)

    citāda konkrētajam novērtējumam nepieciešamā kompetence.

    Ja norisinās komandas darbs, komandas locekļiem var būt dalīta kompetence.

    Darbiniekiem, kas veic pārbaudes un revīzijas, būtu arī jāpierāda zināšanas un pieredze iztaujāšanā.

    36.

    Lai nodrošinātu 35. punkta pareizu piemērošanu, valsts drošības iestādei būtu jāievieš kompetences pārvaldības sistēma, kas ietver:

    a)

    kompetences profila izveidi katram darbam, amatam un uzdevumam;

    b)

    personāla pieņemšanu darbā atbilstīgi izveidotajiem kompetences profiliem;

    c)

    personāla kompetences uzturēšanu, pilnveidi un novērtēšanu atbilstīgi izveidotajiem kompetences profiliem.

    PĀRSKATĪŠANA

    37.

    Visus lēmumus, ar ko atsaka drošības atļaujas izsniegšanu vai paredz izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus, kas atšķiras no pieteikumā prasītajiem, pienācīgi pamato.

    38.

    Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieteikumu iesniedzēji samērīgā termiņā var pieprasīt valstu drošības iestāžu lēmumu pārskatīšanu un ka valstu drošības iestādēm pēc pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas ir atvēlēts pietiekami ilgs laiks savu lēmumu apstiprināšanai vai atcelšanai.

    39.

    Pārskatīšanas procedūra būtu jāīsteno objektīvi.

    40.

    Pārskatīšanas procedūrai būtu jāpievēršas problēmām, kas pamatojušas atšķirības starp valsts drošības iestādes lēmumu un pieteikuma iesniedzēja prasīto.

    41.

    Pārrobežu infrastruktūras gadījumā pārskatīšana būtu jāveic koordinācijā ar valstu drošības iestādēm, kuru atbildībā ir attiecīgā pārrobežu infrastruktūra.

    42.

    Ja lēmums, ar ko atsaka drošības atļaujas izsniegšanu vai paredz izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus, kas atšķiras no pieteikumā prasītajiem, tiek apstiprināts, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pārsūdzību kompetentajā jurisdikcijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    43.

    Dalībvalstis, kuras nav sniegušas paziņojumu Aģentūrai un Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu, tiek lūgtas īstenot šo ieteikumu no 2019. gada 16. jūnija. Visas dalībvalstis tiek lūgtas īstenot šo ieteikumu no 2020. gada 16. jūnija.

    Briselē, 2019. gada 16. maijā

    Komisijas vārdā –

    Komisijas locekle

    Violeta BULC


    (1)  OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.

    (2)  Komisijas 2018. gada 8. marta Deleģētā regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010 (OV L 129, 25.5.2018., 26. lpp.).

    (3)  Komisijas 2018. gada 16. februāra Deleģētā regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012 (OV L 129, 25.5.2018., 16. lpp.).


    I PIELIKUMS

    Drošības atļaujas pieteikuma saturs

    Piezīme.

    Valstu drošības iestādes tiek mudinātas pieprasīt visu šajā pielikumā norādīto informāciju (tostarp pieteikumam pievienojamos dokumentus), izņemot informāciju, kas apzīmēta ar “F” (fakultatīvi). Ja infrastruktūras pārvaldītājam jāizstrādā korektīvās rīcības plāns, kas minēts 8. punktā, informācija par to jāsniedz obligāti.

    1.   Pieteikuma veids

    1.1.   Jauna atļauja

    1.2.   Atļaujas atjaunošana

    1.3.   Atļaujas atjaunināšana

    1.4.   Iepriekšējās atļaujas identifikācijas numurs (tikai atjaunošanas vai atjaunināšanas pieteikuma gadījumā)

    2.   Informācija par infrastruktūru (izvēlēties vienu vai vairākus elementus)

    2.1.   Eiropas transporta tīkls (TEN-T)

    2.1.1.   TEN-T visaptverošais tīkls

    2.1.2.   TEN-T kravas pārvadājumu pamattīkls

    2.1.3.   TEN-T pasažieru pārvadājumu pamattīkls

    2.1.4.   Tīkls ārpus TEN-T

    2.2.   Energoapgāde

    2.2.1.   Gaisvadu kontakttīkls

    2.2.2.   Trešā sliede

    2.2.3.   Ceturtā sliede

    2.2.4.   Neelektrificēta infrastruktūra

    2.3.   Vilcienu vadība un signalizācija

    2.3.1.   A klases sistēma

    2.3.2.   B klases sistēma

    2.4.   Cita (precizēt)

    3.   Dzelzceļa tīkla darbības

    3.1.   Pakalpojumu sniegšanas/darbības paredzamais sākuma datums (F)

    3.2.   Dalībvalsts vai dalībvalstis, kur atrodas infrastruktūra

    4.   Informācija par pieteikuma iesniedzēju

    4.1.   Juridiskais nosaukums

    4.2.   Akronīms (F)

    4.3.   Pilna pasta adrese

    4.4.   Tālrunis

    4.5.   Fakss (F)

    4.6.   E-pasts

    4.7.   Tīmekļa vietne (F)

    4.8.   Valsts reģistrācijas numurs

    4.9.   PVN identifikācijas numurs (F)

    4.10.   Cita attiecīga informācija (F)

    5.   Informācija par kontaktpersonu

    5.1.   Vārds

    5.2.   Uzvārds

    5.3.   Amats vai pienākumi

    5.4.   Pilna pasta adrese

    5.5.   Tālrunis

    5.6.   Fakss (F)

    5.7.   E-pasts

    5.8.   Saziņas valoda vai valodas

    PIETEIKUMAM PIEVIENOJAMIE DOKUMENTI

    6.   Dokumenti, kas iesniegti par novērtējuma daļu, kura attiecas uz drošības pārvaldības sistēmu

    6.1.   Drošības pārvaldības sistēmas apraksts un citi dokumenti, kas pierāda atbilstību Deleģētās regulas (ES) 2018/762 II pielikumā noteiktajām prasībām.

    6.2.   Informācijas mijnorādes starp drošības pārvaldības sistēmu (sk. 6.1. punktu) un Deleģētās regulas (ES) 2018/762 II pielikumu, ietverot norādes par to, kur drošības pārvaldības sistēmas dokumentācijā izpildītas attiecīgās prasības, kuras noteiktas piemērojamajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā, kas attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

    7.   Dokumenti, kas iesniegti par novērtējuma daļu, kura attiecas uz valsti

    7.1.   Apraksts vai cita liecība par to, kā drošības pārvaldības pasākumos ievēroti attiecīgie valsts noteikumi, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 8. pantu.

    7.2.   Informācijas mijnorādes starp drošības pārvaldības sistēmu (sk. 6.1. punktu) un attiecīgajos valsts noteikumos paredzētajām prasībām (minētas 7.1. punktā).

    8.   Korektīvās rīcības plāns vai plāni

    8.1.   Faktiskais stāvoklis, kādā ir rīcības plāns vai plāni, ko infrastruktūras pārvaldītājs izstrādājis, lai novērstu visas būtiskās neatbilstības un atrisinātu visus citus problēmiskos aspektus, kas kopš iepriekšējā novērtējuma konstatēti, veicot uzraudzības darbības.

    8.2.   Faktiskais stāvoklis, kādā ir rīcības plāns vai plāni, ko infrastruktūras pārvaldītājs izstrādājis, lai pēc iepriekšējā novērtējuma atrisinātu nenoskaidrotos problēmiskos aspektus.


    II PIELIKUMS

    Drošības novērtēšanas process

    1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1.1.   Valsts drošības iestādei būtu jāizstrādā strukturēts un pārbaudāms process, kas aptver visu darbību un kurā ņemti vērā šajā pielikumā noteiktie elementi. Drošības novērtēšanas procesam vajadzētu būt iteratīvam, kā norādīts diagrammā (sk. papildinājuma 1. attēlu), proti, valsts drošības iestādei vajadzētu būt tiesīgai pamatoti pieprasīt plašāku informāciju vai informācijas atkārtotu iesniegšanu saskaņā ar šo ieteikumu.

    2.   PIETEIKUMA SAŅEMŠANA

    2.1.   Pēc drošības atļaujas pieteikuma saņemšanas valsts drošības iestādei būtu nekavējoties oficiāli jāapstiprina pieteikuma saņemšana un jāreģistrē dokumentācija nolūkā nodrošināt informācijas pārvaldību katrā novērtēšanas procesa posmā.

    2.2.   Valsts drošības iestādei novērtēšanas procesa veikšanai būtu jāatvēl kompetenti resursi.

    3.   SĀKOTNĒJA CAURLŪKOŠANA

    3.1.   Pēc pieteikuma saņemšanas valsts drošības iestādei būtu nekavējoties jāveic turpmāk norādīto elementu sākotnēja caurlūkošana:

    a)

    vai pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis pamatinformāciju, kas prasīta tiesību aktos vai vajadzīga pieteikuma efektīvai apstrādei;

    b)

    vai pieteikuma dokumentācija ietver pietiekamus pierādījumus un vai tās struktūra un iekšējās mijnorādes ir tādas, lai to būtu iespējams pienācīgi novērtēt, ņemot vērā prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgos paziņotos valsts noteikumus. Valsts drošības iestāde veic pieteikumā ietverto pierādījumu faktiskā satura sākotnēju pārskatīšanu, kuras mērķis ir dot drošības pārvaldības sistēmas kvalitātes, pietiekamības un piemērotības sākotnēju vērtējumu;

    c)

    attiecīgā gadījumā – vai norādīts faktiskais stāvoklis, kādā ir rīcības plāns (vai plāni), ko infrastruktūras pārvaldītājs izstrādājis, lai novērstu visas būtiskās neatbilstības un atrisinātu visus citus problēmiskos aspektus, kas kopš iepriekšējā novērtējuma konstatēti, veicot uzraudzības darbības;

    d)

    attiecīgā gadījumā – vai norādīts faktiskais stāvoklis, kādā ir rīcības plāns (vai plāni), ko infrastruktūras pārvaldītājs izstrādājis, lai pēc iepriekšējā novērtējuma atrisinātu nenoskaidrotos problēmiskos aspektus.

    3.2.   Pēc 3.1. punktā minētās sākotnējās caurlūkošanas valsts drošības iestādei par savu novērtējuma daļu būtu jāizlemj, vai ir kāda joma, kurā vajadzīga plašāka informācija. Ja plašāka informācija ir vajadzīga, valsts drošības iestādei būtu nekavējoties jāpieprasa informācija tādā apmērā, kādu tā uzskata par samērīgu un nepieciešamu novērtējuma pamatošanai.

    3.3.   Valsts drošības iestādei būtu jāizlasa pietiekami liels pieteikuma fragments, lai pārbaudītu tā satura saprotamību. Ja pieteikuma saturs acīmredzami nav saprotams, valsts drošības iestādei būtu jāizlemj, vai pieteikums jānosūta atpakaļ iesniedzējam, prasot uzlabojumus.

    3.4.   Novērtējot infrastruktūras pārvaldītāja spēju ekspluatēt vilcienus, infrastruktūras kontroles ritekļus, sliežu ceļa mašīnas vai citus specializētus ritekļus, attiecīgā gadījumā ar apakšuzņēmēju palīdzību, valsts drošības iestādei būtu jāatsaucas uz attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2018/762 I pielikumā, jo īpaši tā 1., 5.1., 5.2. un 5.5. punktā.

    4.   DETALIZĒTA NOVĒRTĒŠANA

    4.1.   Pēc sākotnējās caurlūkošanas pabeigšanas valsts drošības iestādei būtu jāveic detalizēta pieteikuma dokumentācijas novērtēšana (sk. papildinājuma 2. attēlu), šādā nolūkā izmantojot prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgos paziņotos valsts noteikumus.

    4.2.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 1. punktu valsts drošības iestādei 4.1. punktā minētā detalizētā novērtēšana būtu jāveic profesionāli, objektīvi un samērīgi un jāsniedz izdarīto secinājumu dokumentēts pamatojums.

    4.3.   Novērtēšanā nosaka, vai ir izpildītas prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgie paziņotie valsts noteikumi jeb vai jāpieprasa plašāka informācija. Lai drošas dzelzceļa ekspluatācijas labad nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējs ir izpratis un spēj izpildīt prasības atbilstīgi dzelzceļa pārvadājumu darbību veidam, valsts drošības iestādei novērtēšanas gaitā arī būtu jātiecas no drošības pārvaldības sistēmas procesu rezultātiem gūt pierādījumus, ka ir izpildītas prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgie paziņotie valsts noteikumi, šādā nolūkā attiecīgā gadījumā izmantojot atlases metodes.

    4.4.   Visas 4. tipa problēmas būtu jāatrisina tā, lai valsts drošības iestāde risinājumu atzītu par apmierinošu un tā rezultātā attiecīgā gadījumā pirms drošības atļaujas izsniegšanas varētu atjaunināt pieteikuma dokumentāciju.

    4.5.   Nenoskaidrotos problēmiskos aspektus var atlikt izskatīšanai uzraudzības gaitā vai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja priekšlikumu pieteikuma dokumentācijas atjaunināšanai, ar pieteikuma iesniedzēju var vienoties par veicamajām darbībām, un var arī īstenot abus pasākumus. Šādā gadījumā problēma tiek oficiāli atrisināta pēc drošības atļaujas izsniegšanas.

    4.6.   Valsts drošības iestādei būtu jānodrošina pārredzamība par to, kā tā lemj par katras konstatētās problēmas nopietnību.

    4.7.   Ja valsts drošības iestāde konstatē 33. punktā minētu problēmu, tai būtu jāsniedz konkrēta informācija un jāpalīdz pieteikuma iesniedzējam izprast, cik detalizēta atbilde no tā tiek gaidīta. Šādā nolūkā valsts drošības iestādei būtu jāveic šādas darbības:

    a)

    jāsniedz precīza atsauce uz attiecīgajām prasībām drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgajiem paziņotajiem valsts noteikumiem un jāpalīdz pieteikuma iesniedzējam izprast konstatētās problēmas;

    b)

    jānorāda saistīto normatīvo aktu un noteikumu attiecīgā daļa;

    c)

    jānorāda, kāpēc nav izpildīta atsevišķa prasība drošības pārvaldības sistēmai vai paziņotais valsts noteikums, ieskaitot saistītos tiesību aktus, ja tādi ir;

    d)

    jāvienojas ar pieteikuma iesniedzēju par turpmākām saistībām, papildu dokumentiem un visu citu papildinformāciju, kas vajadzīga atbilstīgi drošības pārvaldības sistēmai izvirzītās prasības vai paziņotā valsts noteikuma detalizācijas līmenim;

    e)

    jānosaka tāds atbilstības nodrošināšanas termiņš, kas ir pamatots un samērīgs ar prasītās informācijas sniegšanas sarežģītību, un par to jāvienojas ar pieteikuma iesniedzēju.

    4.8.   Piemērojot Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 3. punktu, gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs ilgstoši kavējas sniegt prasīto informāciju, valsts drošības iestādei būtu jāpieņem lēmums pagarināt termiņu, kas pieteikuma iesniedzējam atvēlēts atbildes sniegšanai, vai pēc brīdinājuma noraidīt pieteikumu.

    4.9.   Termiņu, kādā jāpieņem lēmums par drošības atļaujas izsniegšanu, ar valsts drošības iestādes lēmumu un ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu var pagarināt līdz prasītās informācijas iesniegšanai tikai kādā no šiem gadījumiem:

    a)

    1. tipa problēmas atsevišķi vai kopā neļauj turpināt novērtēšanu vai tās daļas;

    b)

    4. tipa problēmas vai daudzas 3. tipa problēmas, kuras kopā var uzskatīt par 4. tipa problēmu, neļauj izsniegt drošības atļauju.

    4.10.   Lai pieteikuma iesniedzēja rakstiskās atbildes būtu apmierinošas, tām būtu pietiekami jākliedē paustās bažas un jāpierāda, ka ierosinātā kārtība atbildīs attiecīgajiem kritērijiem vai paziņotajiem valsts noteikumiem.

    4.11.   Ja atbilde tiek uzskatīta par neapmierinošu, būtu precīzi jāpaskaidro iemesls, norādot, kāda plašāka informācija vai pierādījumi pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz, lai atbildi varētu uzskatīt par apmierinošu.

    4.12.   Ja rodas bažas, ka pieteikumu varētu noraidīt vai ka lēmuma pieņemšanai būs vajadzīgs laikposms, kas pārsniedz novērtēšanai atvēlēto termiņu, valsts drošības iestāde var apsvērt iespējamos ārkārtas pasākumus.

    4.13.   Ja tiek secināts, ka pieteikums atbilst visām prasībām vai ka ir maz ticams, ka turpmāk izdosies saņemt apmierinošas atbildes uz nenoskaidrotajiem jautājumiem, valsts drošības iestādei būtu jāpabeidz novērtēšana, veicot šādas darbības:

    a)

    jākonstatē, vai ir izpildīti visi kritēriji vai arī vēl ir nenoskaidroti jautājumi;

    b)

    jānorāda visi nenoskaidrotie problēmiskie aspekti;

    c)

    jānorāda visi drošības atļaujā ietveramie izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi;

    d)

    attiecīgā gadījumā jāziņo par turpmākiem pasākumiem saistībā ar uzraudzības darbību gaitā konstatētām nozīmīgām neatbilstībām, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2018/761 5. pantā;

    e)

    jānodrošina, ka drošības novērtēšanas process ir piemērots pareizi;

    f)

    jāapkopo novērtēšanas rezultāti, ietverot secinājumu kopsavilkumu un attiecīgā gadījumā atzinumu par drošības atļaujas izsniegšanu.

    4.14.   Valsts drošības iestādei būtu rakstiski jāreģistrē un jāpamato visi konstatējumi un vērtējumi nolūkā veicināt pārbaudes procesu un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī jāsniedz palīdzība saistībā ar visām pārsūdzībām pret lēmumu izsniegt drošības atļauju vai noraidīt pieteikumu.

    5.   LĒMUMU PIEŅEMŠANA

    5.1.   Pamatojoties uz pabeigtās novērtēšanas secinājumiem, būtu jāpieņem lēmums izsniegt drošības atļauju vai noraidīt pieteikumu. Ja drošības atļauju izsniedz, var norādīt dažus nenoskaidrotos problēmiskos aspektus. Drošības atļauju neizsniedz, ja kāda 4. tipa problēma ir konstatēta, bet nav atrisināta novērtēšanas gaitā.

    5.2.   Valsts drošības iestāde var pieņemt lēmumu ierobežot drošības atļaujas darbības jomu, norādot izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus, ja šādi izmantošanas ierobežojumi vai nosacījumi atrisina 4. tipa problēmu, kura neļautu izsniegt drošības atļauju. Drošības atļauja pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma būtu jāatjaunina pēc tam, kad tā iesniegtajā pieteikuma dokumentācijā atrisināti visi nenoskaidrotie problēmiskie aspekti.

    5.3.   Pieteikuma iesniedzējs būtu jāinformē par valsts drošības iestādes lēmumu, tostarp par novērtēšanas rezultātiem, un attiecīgi jāizsniedz drošības atļauja.

    5.4.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ja drošības atļaujā ietverti izmantošanas ierobežojumi vai nosacījumi, kas nav norādīti pieteikumā, valsts drošības iestādei būtu jāinformē pieteikuma iesniedzējs par šādu lēmumu, norādot tā pamatojumu, un par procedūru, saskaņā ar kuru pieprasa lēmuma pārskatīšanu vai pārsūdz lēmumu.

    6.   NOVĒRTĒŠANAS NOSLĒGŠANA

    6.1.   Valsts drošības iestādei administratīvā procedūra būtu jānoslēdz, nodrošinot, ka visi dokumenti un ieraksti ir pārskatīti, sakārtoti un arhivēti. Lai pastāvīgi uzlabotu novērtēšanas procesu, valsts drošības iestādei būtu jāapkopo vēsturiskā informācija un gūtās atziņas turpmākai izmantošanai novērtēšanas vajadzībām.

    7.   ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DROŠĪBAS ATĻAUJAS ATJAUNOŠANU

    7.1.   Lai nodrošinātu atļaujas nepārtrauktību, drošības atļauju pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var atjaunot pirms tās derīguma termiņa beigām.

    7.2.   Ja iesniegts atjaunošanas pieteikums, valsts drošības iestādei būtu jāpārbauda detalizēta informācija par izmaiņām, salīdzinot ar pierādījumiem, kas sniegti iepriekšējā pieteikumā, un jāņem vērā agrāku uzraudzības darbību rezultāti, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2018/761 5. pantā, lai prioritizētu vai precīzi izvēlētos attiecīgās prasības drošības pārvaldības sistēmai un paziņotos valsts noteikumus, pēc kuriem novērtējams atjaunošanas pieteikums.

    7.3.   Valsts drošības iestādei atkārtota novērtēšana būtu jāveic proporcionāli ierosināto izmaiņu pakāpei.

    8.   ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DROŠĪBAS ATĻAUJAS ATJAUNINĀŠANU

    8.1.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 2. punktu drošības atļauju atjaunina ikreiz, kad ierosinātas būtiskas izmaiņas, kas skar infrastruktūru, signalizāciju vai energoapgādi, ko izmanto saistībā ar infrastruktūru, vai šādas infrastruktūras, signalizācijas vai energoapgādes ekspluatācijas un apkopes principus.

    8.2.   Ja infrastruktūras pārvaldītājs, kas ir drošības atļaujas turētājs, grasās veikt kādas 8.1. punktā minētās izmaiņas, tas nekavējoties sniedz attiecīgu paziņojumu valsts drošības iestādei.

    8.3.   Pēc 8.2. punktā minētā infrastruktūras pārvaldītāja sniegtā paziņojuma valsts drošības iestāde:

    a)

    pārbauda, vai ir skaidri raksturotas ar jebkādu iespējamu pieteikumu saistītās izmaiņas un novērtēti iespējamie drošības apdraudējumi;

    b)

    ar infrastruktūras pārvaldītāju apspriež nepieciešamību atjaunināt drošības atļauju.

    8.4.   Valsts drošības iestāde var uzdot pieteikuma iesniedzējam papildu jautājumus. Ja valsts drošības iestāde piekrīt, ka ierosinātās izmaiņas nav būtiskas, tā rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam, ka atjaunināšana nav vajadzīga, un ierakstu par lēmumu saglabā reģistrētajā dokumentācijā.

    8.5.   Ja iesniegts atjaunināšanas pieteikums, valsts drošības iestādei būtu jāveic šādas darbības:

    a)

    jāpārbauda detalizēta informācija par izmaiņām, salīdzinot ar pierādījumiem, kas sniegti iepriekšējā pieteikumā un uz kuru pamata izsniegta pašreizējā drošības atļauja;

    b)

    jāņem vērā agrāku uzraudzības darbību rezultāti, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2018/761 5. pantā, jo īpaši jautājumi, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja spēju efektīvi īstenot un uzraudzīt izmaiņu pārvaldības procesu;

    c)

    atjaunināšanas pieteikuma novērtēšanas vajadzībām jāprioritizē vai precīzi jāizvēlas attiecīgās prasības drošības pārvaldības sistēmai un paziņotie valsts noteikumi.

    8.6.   Valsts drošības iestādei atkārtota novērtēšana būtu jāveic proporcionāli ierosināto izmaiņu pakāpei.

    8.7.   Valsts drošības iestādei iesniegta drošības atļaujas atjaunināšanas pieteikuma rezultātā nebūtu jāpagarina atļaujas derīguma termiņš.

    8.8.   Valsts drošības iestādei pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma būtu jāizlemj, vai drošības atļauja jāatjaunina, ja nosacījumi, saskaņā ar kuriem drošības atļauja izsniegta, tiks mainīti, neietekmējot infrastruktūru, signalizāciju vai energoapgādi, ko izmanto saistībā ar infrastruktūru, vai šādas infrastruktūras, signalizācijas vai energoapgādes ekspluatācijas un apkopes principus.

    Papildinājums

    DROŠĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCESS

    1. attēls

    Drošības novērtēšanas process

    Image 1

    DETALIZĒTS NOVĒRTĒŠANAS PROCESS

    2. attēls

    Detalizēts novērtēšanas process

    Image 2


    III PIELIKUMS

    Drošības atļaujas saturs

    1.   Drošības atļaujas identifikācijas numurs

    2.   Infrastruktūras pārvaldītāja identifikācija

    2.1.   Juridiskais nosaukums

    2.2.   Valsts reģistrācijas numurs

    2.3.   PVN identifikācijas numurs

    3.   Valsts drošības iestādes identifikācija

    3.1.   Organizācija

    3.2.   Dalībvalsts

    4.   Informācija par atļauju

    4.1.   Jauna atļauja

    4.2.   Atļaujas atjaunošana

    4.3.   Atļaujas atjaunināšana

    4.4.   Iepriekšējās atļaujas identifikācijas numurs (tikai atjaunošanas vai atjaunināšanas gadījumā)

    4.5.   Derīguma termiņa sākuma un beigu datums

    4.6.   Informācija par infrastruktūru

    5.   Piemērojamie valsts tiesību akti

    6.   Izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi

    7.   Papildinformācija

    8.   Izsniegšanas datums un iestādes pilnvarotais parakstītājs/zīmogs

    Papildinājums

    Ieteicams izmantot turpmāk norādīto drošības atļaujas standartmodeli.

    Image 3

    DROŠĪBAS ATĻAUJA

    Drošības atļauja, kas apliecina drošības pārvaldības sistēmas atzīšanu Eiropas Savienībā atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/798 un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem

    IDENTIFIKĀCIJAS NUMURS:

     

    1.   INFRASTRUKTŪRAS PĀRVALDĪTĀJS, KAM ATĻAUJA IZSNIEGTA

    Juridiskais nosaukums:

    Infrastruktūras pārvaldītāja nosaukums:

    Akronīms:

    Valsts reģistrācijas numurs:

    PVN identifikācijas numurs:

    2.   IESTĀDE, KAS IZSNIEGUSI ATĻAUJU

    Iestāde:

    Dalībvalsts:

    3.   INFORMĀCIJA PAR ATĻAUJU

    Šī ir

    jauna atļauja

     

    Iepriekšējās atļaujas ES identifikācijas numurs:

     

     

     

    atjaunota atļauja

     

     

     

     

    atjaunināta atļauja

     

    Derīga no:

    līdz:

    Informācija par infrastruktūru:

     

    4.   PIEMĒROJAMIE VALSTS TIESĪBU AKTI

     

    5.   IZMANTOŠANAS IEROBEŽOJUMI UN NOSACĪJUMI

     

    6.   PAPILDINFORMĀCIJA

     

    Izsniegšanas datums

    Paraksts

     

     

     

     

    Iekšējais atsauces numurs

    Iestādes zīmogs

     

     


    Top