Acest document este un extras de pe site-ul EUR-Lex
Document 32014L0022
Commission Implementing Directive 2014/22/EU of 13 February 2014 amending Annex IV to Council Directive 2006/88/EC as regards infectious salmon anaemia (ISA) Text with EEA relevance
Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/22/ES ( 2014. gada 13. februāris ), ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju ( ISA ) Dokuments attiecas uz EEZ
Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/22/ES ( 2014. gada 13. februāris ), ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju ( ISA ) Dokuments attiecas uz EEZ
OV L 44, 14.2.2014, p. 45-47
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
care nu mai este în vigoare, Data încetării: 20/04/2021; Iesaist. atcelta ar 32016R0429
- Data documentului:
- 13/02/2014
- Data intrării în vigoare:
- 06/03/2014; Stāšanās spēkā Publ. datums +20 Skatīt Pants 3
- Data transpunerii:
- 15/11/2014; Vēlākais Skatīt Pants 2
- Data încetării:
- 20/04/2021; Iesaist. atcelta ar 32016R0429
- Autor:
- Eiropas Komisija
- Formă:
- Īstenošanas direktīva
- Destinatar:
- Divdesmit septiņas dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste
- Informații suplimentare:
- Attiecas uz EEZ
- Tratat:
- Līgums par Eiropas Savienības darbību
- Bază juridică:
-
- 32006L0088 - A61P2
- Link
- Link
- Link
- Selectează toate actele care menționează acest document Nu există informații disponibile în tabel
- De modificare:
-
Relație Act Comentariu Subdviziunea vizată De la până la modificare 32006L0088 Nomaiņa pielikums IV P. II 06/03/2014
Nu există informații disponibile în tabel
- Modificat prin:
-
Relație Act Comentariu Subdviziunea vizată De la până la abrogat implicit prin 32016R0429 21/04/2021 - Link
- Descriptor EUROVOC:
- Materie:
- Cod repertoriu:
|
14.2.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 44/45 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/22/ES
(2014. gada 13. februāris),
ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju (ISA)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) un jo īpaši tās 61. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvā 2006/88/EK cita starpā ir paredzēti konkrēti dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem, tostarp īpašas prasības attiecībā uz eksotiskajām un neeksotiskajām slimībām un sugām, kas pret tām ir uzņēmīgas un ir uzskaitītas minētās direktīvas IV pielikuma II daļā. |
|
(2) |
Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma I daļas B iedaļā izklāstīti kritēriji, kādiem slimībai ir jāatbilst, lai to iekļautu neeksotisko slimību sarakstā minētā pielikuma II daļā. Lašu infekciozā anēmija (ISA) patlaban ir iekļauta minētajā sarakstā. |
|
(3) |
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2013. gada maijā attiecībā uz ISA grozīja Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa (OIE Ūdensdzīvnieku kodeksa) 10.5. nodaļu. Atbilstīgi pārskatītajam OIE Ūdensdzīvnieku kodeksam (16. izdevums, 2013) ISA ir definēta kā Orthomyxoviridae dzimtas Isavirus (ISAV) ģints infekcija, kuras genotips ir “HPR deletēts” vai “HPR0” (īpaši polimorfais ģenētiskais reģions nav deletēts). Turklāt saskaņā ar OIE Ūdensdzīvnieku kodeksa 1.3.1 un 10.5.1. pantu abi genotipi ir paziņojami. Pirms minētās pārskatīšanas abi ISAV ģints genotipi netika nošķirti. |
|
(4) |
Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma I daļas B iedaļas kritērijiem atbilst tikai ISAV ģints infekcijas ar genotipu “HPR deletēts”. Tādējādi Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā būtu jāiekļauj tikai ISAV ģints infekcijas ar genotipu “HPR deletēts”. Tādēļ Direktīvas 2006/88/EK mērķiem lašu infekciozā anēmija (ISA) būtu jādefinē kā ISAV ģints infekcija ar genotipu “HPR deletēts”. |
|
(5) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļa. |
|
(6) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 15. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Tās piemēro minētos noteikumus vēlākais no 2014. gada 16. novembra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 13. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļu aizstāj ar šādu:
“II DAĻA
Sarakstā iekļautās slimības
|
Eksotiskās slimības |
||
|
|
Slimība |
Uzņēmīgās sugas |
|
Zivis |
Epizootiskā hematopoētiskā nekroze |
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) un asaris (Perca fluviatilis) |
|
Gliemji |
Bonamia exitiosa infekcija |
Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi) un Čīles plakanā austere (O. chilensis) |
|
Perkinsus marinus infekcija |
Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas) un Austrumu austere (C. virginica) |
|
|
Microcytos mackini infekcija |
Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), Austrumu austere (C. virginica), Olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila) un Eiropas plakanā austere (O. edulis) |
|
|
Vēžveidīgie |
Taura sindroms |
Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (P. stylirostris) un baltā garnele (P. vannamei) |
|
Dzeltenās galvas slimība |
Ziemeļu brūnā garnele (Penaeus aztecus), Ziemeļu rozā garnele (P. duorarum), kuruma garnele (P. japonicus), lielā tīģergarnele (P. monodon), Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (P. stylirostris) un baltā garnele (P. vannamei) |
|
|
Neeksotiskās slimības |
||
|
Zivis |
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS) |
Siļķe (Clupea spp.), sīga (Coregonus sp.), līdaka (Esox lucius), pikša (Gadus aeglefinus), Klusā okeāna menca (G. macrocephalus), Atlantijas menca (G. morhua), Klusā okeāna lasis (Onchorhynchus spp.), varavīksnes forele (O. mykiss), ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus), taimiņš (Salmo trutta), akmeņplekste (Scophtalmus maximus), brētliņa (Sprattus sprattus), alata (Thymallus thymallus) un plekste (Paralichthys olivaceus) |
|
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) |
Ketlasis (Oncorchynchus keta), kižučs (O. kisutch), Japānas lasis (O. masou), varavīksnes forele (O. mykiss), Aļaskas sarkanais lasis (O. nerka), kuprlasis (O. rhodurus), čavičs (O. tshawytscha) un Atlantijas lasis (Salmo salar) |
|
|
Koi herpesvīruss (KHV) |
Parastā karpa un dekoratīvā karpa (Cyprinus carpio) |
|
|
Lašu infekciozā anēmija (ISA): Isavirus (ISAV) ģints infekcija ar genotipu “HPR deletēts” |
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta) |
|
|
Gliemji |
Marteilia refringens infekcija |
Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Eiropas plakanā austere (O. edulis), Argentīnas austere (O. puelchana), Ziemeļu ēdamgliemene (Mytilus edulis) un Vidusjūras ēdamgliemene (M. galloprovincialis) |
|
Bonamia ostreae infekcija |
Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Olimpijas plakanā austere (O. conchaphila), Āzijas austere (O. denselammellosa), Eiropas plakanā austere (O. edulis) un Argentīnas austere (O. puelchana) |
|
|
Vēžveidīgie |
Balto plankumu slimība |
Visi desmitkāju vēžveidīgie (Decapoda kārta)” |
