14.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/65

(1)

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt, ka dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, neatkarīgi no tā, kur Savienības teritorijā tie atrodas, ir piekļuve valstu maksātnespējas mehānismiem, kas jau agrīnā posmā ļauj veikt pārstrukturēšanu, lai novērstu maksātnespēju un tādējādi uzlabotu kreditoru, darba ņēmēju, īpašnieku un ekonomikas stāvokli kopumā. Šā ieteikuma mērķis ir arī dot godīgiem bankrotējušiem uzņēmējiem visā Eiropas Savienībā otru iespēju.

(2)

Dalībvalstu maksātnespējas noteikumi ievērojami atšķiras attiecībā uz pieejamo procedūru klāstu, kuras paredzētas finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem, lai tie varētu pārstrukturēt savus uzņēmumus. Dažās dalībvalstīs ir ierobežots procedūru klāsts, kas nozīmē, ka formālas maksātnespējas procedūras kontekstā uzņēmumi var tikt pārstrukturēti salīdzinoši vēlu. Citās dalībvalstīs pārstrukturēšana ir iespējama agrākā posmā, bet pieejamajās procedūras nav tik efektīvas, cik tās varētu būt, vai dalībvalstu prasības attiecībā uz formu ir atšķirīgas, jo īpaši attiecībā uz ārpustiesas procesiem.

(3)

Tāpat atkarībā no parādu dzēšanas termiņa un piemērošanas nosacījumiem atšķiras valstu noteikumi, kas uzņēmējiem dod otru iespēju, atbrīvojot tos no parādiem, kas radušies darījumdarbības gaitā.

(4)

Atšķirības valstu pārstrukturēšanas mehānismos un valstu noteikumos, kuri godīgiem uzņēmējiem dod otru iespēju, palielina izmaksas un nenoteiktību ar ieguldījumiem citā dalībvalstī saistīto risku novērtēšanā, sadrumstalo nosacījumus piekļuvei kredītiem un ir iemesls dažādām atgūšanas likmēm. Minētās atšķirības pārrobežu uzņēmumu grupām sarežģī konsekventu pārstrukturēšanas plānu izstrādi un pieņemšanu. Kopumā atšķirības var radīt šķēršļus uzņēmumiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs.

(5)

Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 (1) attiecas tikai uz piekritību, atzīšanu un izpildi, piemērojamiem tiesību aktiem un sadarbību pārrobežu maksātnespējas procedūrās. Ar Komisijas priekšlikumu par minētās regulas grozījumiem (2) būtu jāpaplašina regulas joma, lai iekļautu preventīvās procedūras, kas veicina ekonomiski dzīvotspējīga parādnieka glābšanu un dod otru iespēju uzņēmējiem. Tomēr ierosinātais grozījums nenovērš atšķirības starp šīm procedūrām valstu tiesību aktos.

(6)

Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembrī pieņēma rezolūciju (3) par maksātnespējas procedūrām. Tā ietvēra ieteikumus, kas paredzēti, lai saskaņotu īpašus aspektus valsts maksātnespējas tiesību aktos, tostarp nosacījumus par pārstrukturēšanas plānu izveidi, ietekmi un saturu.

(7)

Komisija 2012. gada 3. oktobra paziņojumā par II vienotā tirgus aktu (4) kā vienu no pamatdarbībām iekļāva apņemšanos modernizēt Savienības maksātnespējas noteikumus, lai veicinātu uzņēmumu dzīvotspēju un dotu otru iespēju uzņēmējiem. Tālab Komisija paziņoja, ka tā pētīs, kā turpmāk varētu uzlabot valsts maksātnespējas tiesību aktu efektivitāti, lai iekšējā tirgū izveidotu vienlīdzīgus noteikumus uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām.

(8)

Komisijas 2012. gada 12. decembra paziņojumā par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai (5) uzsvērtas dažas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var kavēt efektīva iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām radītu lielāku uzticību citu dalībvalstu sistēmām, uzlabotu kredītu pieejamību un veicinātu ieguldījumus.

(9)

Komisija 2013. gada 9. janvārī pieņēma Rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam (6), saskaņā ar kuru dalībvalstis tiek aicinātas, cita starpā, ja iespējams, līdz 2013. gadam attiecībā uz godīgiem uzņēmējiem samazināt parāda dzēšanas laiku pēc bankrota uz ne vairāk kā trim gadiem un piedāvāt atbalstu uzņēmumu savlaicīgai pārstrukturēšanai, konsultācijas bankrotu novēršanai, kā arī atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu pārstrukturēšanai un darbības atsākšanai.

(10)

Vairākas dalībvalstis pašlaik pārskata savus maksātnespējas tiesību aktus, lai uzlabotu uzņēmumu glābšanas tiesisko regulējumu un otrās iespējas nodrošināšanu uzņēmējiem. Tādēļ ir labvēlīgs laiks saskaņotības veicināšanai šajās un turpmākās šādās valstu iniciatīvās, lai stiprinātu iekšējā tirgus darbību.

(11)

Starp valstu maksātnespējas mehānismiem ir nepieciešams veicināt lielāku saskaņotību, lai mazinātu atšķirības un nepilnības, kas kavē finansiālās grūtībās nonākušu dzīvotspējīgu uzņēmumu savlaicīgu pārstrukturēšanu, un dotu otru iespēju godīgiem uzņēmējiem, un tādējādi gan parādniekiem, gan kreditoriem samazinātu pārstrukturēšanas izmaksas. Lielāka saskaņotība un efektivitāte šajos valstu maksātnespējas noteikumos palielinātu visa veida kreditoru un ieguldītāju ieguvumus un veicinātu pārrobežu ieguldījumu veikšanu. Lielāka saskaņotība atvieglotu arī uzņēmumu grupu pārstrukturēšanu, neatkarīgi no tā, kur Savienībā atrodas grupas locekļi.

(12)

Turklāt efektīvas pārstrukturēšanas šķēršļu novēršana attiecībā uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri ir nonākuši finansiālās grūtībās, palīdz saglabāt darbavietas un ir izdevīga ekonomikai kopumā. Ja uzņēmējiem būtu vieglāk iegūt otru iespēju, pieaugtu pašnodarbināto personu skaits dalībvalstīs. Turklāt efektīvi maksātnespējas mehānismi ļautu labāk novērtēt riskus, kas saistīti ar lēmumiem attiecībā uz aizdevumiem un aizņēmumiem, un sekmētu uzņēmumu korekciju, kuriem ir liela parādsaistību nasta, samazinot ekonomiskās un sociālās izmaksas, kas saistītas ar aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas procesu.

(13)

Mazie un vidējie uzņēmumi varētu gūt labumu no saskaņotākas pieejas Savienības līmenī, jo tiem nav vajadzīgo resursu, lai segtu pārstrukturēšanas augstās izmaksas un izmantotu efektīvākas pārstrukturēšanas procedūras, kas pieejamas dažās dalībvalstīs.

(14)

Efektīvs pārstrukturēšanas mehānisms dzīvotspējīgiem uzņēmumiem ir arī nodokļu iestāžu interesēs. Īstenojot šo ieteikumu, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un atgūšanu, ievērojot vispārējos nodokļu taisnīguma principus, un veikt efektīvus pasākumus, krāpšanas, nodokļu nemaksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

(15)

Ir lietderīgi neiekļaut šajā ieteikumā apdrošināšanas sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, centrālos darījumu partnerus, centrālos vērtspapīru depozitārijus un citas finanšu iestādes uz ko attiecas īpašas sanācijas un noregulējuma sistēmas, kuras valstu uzraudzības iestādēm dod plašas iejaukšanās pilnvaras. Lai gan šī ieteikuma darbības joma neietver patērētāju pārmērīgo parādsaistību aspektu un patērētāju bankrotu, dalībvalstis tiek aicinātas izpētīt iespēju piemērot šos ieteikumus arī attiecībā uz patērētājiem, jo daži šajā ieteikumā minētie principi varētu attiekties arī uz viņiem.

(16)

Ar pārstrukturēšanas mehānismu parādniekiem būtu jāļauj risināt to finansiālās grūtības agrīnā stadijā, kad varētu tikt novērsta to maksātnespēja un nodrošināta uzņēmējdarbības turpināšana. Taču, lai novērstu jebkādu iespējamu risku, ka procedūra tiek nepareizi piemērota, parādnieka finanšu grūtībām ir jābūt tādām, kas visticamāk novestu pie tā maksātnespējas, un pārstrukturēšanas plānam ir jāspēj novērst parādnieka maksātnespēju un nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju.

(17)

Lai veicinātu efektivitāti un samazinātu kavēšanos un izmaksas, valstu preventīvās pārstrukturēšanas mehānismos būtu jāietver elastīgas procedūras, piemērojot tiesas formalitātes tikai tur, kur tas attiecībā uz kreditoru un citu ieinteresēto personu, kuras tas varētu skart, interešu aizsardzību ir nepieciešami un samērīgi. Piemēram, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un atspoguļotu procedūras agrīno raksturu, parādniekiem vajadzētu ļaut turpināt kontrolēt savus aktīvus, un mediatora vai uzrauga iecelšanai nevajadzētu būt obligātai, bet gan individuāli atkarīgai no katra gadījuma.

(18)

Parādniekam būtu jābūt iespējai lūgt, lai tiesa lemj par atsevišķu izpildes darbību atlikšanu un kreditoru ierosinātās maksātnespējas procedūras pārtraukšanu, ja šādas darbības var nelabvēlīgi ietekmēt sarunas un kavēt parādnieka uzņēmuma pārstrukturēšanas izredzes. Tomēr, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp parādnieka un kreditoru tiesībām, un, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no nesenajām reformām dalībvalstīs, atlikšana sākotnēji būtu jāpiešķir uz ne vairāk kā četriem mēnešiem.

(19)

No tiesas saņemts pārstrukturēšanas plāna apstiprinājums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka kreditoru tiesības ir proporcionālas pārstrukturēšanas ieguvumiem un ka kreditoriem ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, pilnībā ievērojot darījumdarbības brīvību un tiesības uz īpašumu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tiesai tādējādi plāns būtu jānoraida, ja pārstrukturēšanas ietvaros to kreditoru tiesības, kuri nepiekrīt plānam, varētu samazināties salīdzinājumā ar tiesībām, kas viņiem pamatoti pienāktos, ja parādnieka uzņēmums netiktu pārstrukturēts.

(20)

Neskatoties uz to, ka pierādījumi liecina, ka iepriekš bankrotējošiem uzņēmējiem ir lielākas izredzes gūt panākumus otrajā reizē, bankrota sekas, jo īpaši ar to saistītie sociālie aizspriedumi, tiesiskās sekas un turpmākā nespēja samaksāt parādu, rada būtiskus bremzējošos faktorus uzņēmējiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību vai iegūt otru iespēju. Tāpēc, lai mazinātu negatīvās sekas, kas uzņēmējiem rodas bankrota rezultātā, būtu jāveic pasākumi, paredzot noteikumus par parādu pilnīgu dzēšanu pēc maksimālā termiņa beigām,

1.

Šā ieteikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis ieviest mehānismu, kas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ļauj efektīvi pārstrukturēties un godīgiem uzņēmējiem dod otru iespēju, tā veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību un mazinot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību.

2.

Ieteikuma mērķis ir, samazinot minētos šķēršļus:

3.

Šajā ieteikumā ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz:

4.

Īstenojot šo ieteikumu, dalībvalstīm būtu jāspēj veikt atbilstīgus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu, jo īpaši krāpšanās, nodokļu nemaksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

5.

Šajā ieteikumā:

6.

Parādniekiem būtu jābūt piekļuvei mehānismam, kas ļauj tiem pārstrukturēt savus uzņēmumus nolūkā novērst maksātnespēju. Šajā mehānismā būtu jāaptver šādi elementi:

7.

Pārstrukturēšanas procedūra nedrīkst būt laikietilpīga un dārga, tai vajadzētu būt elastīgai, lai vairāk pasākumu varētu veikt, ārpustiesas kārtībā. Tiesas iesaistei vajadzētu būt ierobežotai, apmierinoties ar gadījumiem, kur tas attiecībā uz kreditoru un citu ieinteresēto personu, kuras tas varētu skart, interešu aizsardzību ir nepieciešami un samērīgi.

8.

Parādniekiem vajadzētu būt iespējai uzsākt uzņēmuma pārstrukturēšanas procesu, neuzsākot oficiālu tiesas procesu.

9.

Tiesai nebūtu obligātā kārtā jāieceļ mediators vai uzraugs, bet šāds lēmums būtu jāpieņem, atsevišķi izskatot katru lietu, kur šāda iecelšana ir uzskatāma par nepieciešamu:

10.

Parādniekiem ir jābūt tiesībām lūgt, lai tiesa uz laiku atliek atsevišķas izpildes darbības (turpmāk “atlikšana”), tostarp attiecībā uz prasījumiem, ko iesnieguši nodrošinātie un privileģētie kreditori, kuri citādi varētu kavēt pārstrukturēšanas plāna izredzes. Atlikšana nedrīkst būt pretrunā ar spēkā esošo līgumu izpildi.

11.

Dalībvalstīs, kur atlikšanas piemērošana ir atkarīga no konkrētiem nosacījumiem, būtu jārada iespēja, ka parādniekam to piemēro visos gadījumos, ja:

12.

Uz minēto atlikšanas laiku būtu jāaptur parādnieka pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tas paredzēts dalībvalstu tiesību aktos, kā arī pieteikumus, ko iesnieguši kreditori, kas pieprasa sākt maksātnespējas procedūras pret parādnieku pēc tam, kad tika piešķirta atlikšana.

13.

Atlikšanai būtu jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp parādnieka un kreditoru, un jo īpaši nodrošinātu kreditoru, interesēm. Atlikšanas ilgums būtu jānosaka, pamatojoties uz to, cik sarežģīta ir gaidāmā pārstrukturēšana, un tas nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Dalībvalstis var paredzēt šā termiņa pagarināšanu, ja ir pierādījumi par progresu, kas panākts sarunās par pārstrukturēšanas plānu. Kopējam atlikšanas ilgumam nebūtu jāpārsniedz 12 mēnešus.

14.

Kad, lai veicinātu pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu, atlikšana vairs nav nepieciešama, tā būtu jāatceļ.

15.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesas var apstiprināt plānus ātri un, galvenokārt rakstveidā. Dalībvalstīm būtu jānosaka skaidri un konkrēti noteikumi par pārstrukturēšanas plānu saturu. Pārstrukturēšanas plānos būtu jāiekļauj sīki izstrādātu aprakstu par šādiem elementiem:

16.

Lai palielinātu pārstrukturēšanas izredzes un tādējādi izglābto dzīvotspējīgo uzņēmumu skaitu, kreditoriem, kurus ietekmē plāns, tostarp nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem, vajadzētu būt iespējai pieņemt pārstrukturēšanas plānu.

17.

Kreditori ar atšķirīgām interesēm būtu jāiedala atsevišķās grupās, kas šīs intereses atspoguļo. Vismaz nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem būtu jāizveido atsevišķas grupas.

18.

Pārstrukturēšanas plāns būtu jāpieņem ar vairākumu, ko veido kreditoru prasījumu summa katrā grupā, kā noteikts valsts tiesību aktos. Ja ir vairāk nekā divas kreditoru grupas, dalībvalstīm būtu jāsaglabā vai jāievieš noteikumi, kas pilnvaro tiesas apstiprināt pārstrukturēšanas plānu, kuru atbalsta šo kreditoru grupu vairākums, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo kreditoru grupu prasījumu vērtību.

19.

Attiecībā uz kreditoriem, neatkarīgi no tā, kur tie atrodas, būtu jāattiecina vienlīdzīgi noteikumi. Tādēļ, ja dalībvalstu tiesību akti paredz kreditoriem piedalīties oficiālā balsošanas procesā, būtu jāļauj kreditoriem balsot, izmantojot distances saziņas līdzekļus, piemēram, ierakstītu vēstuli vai drošas elektroniskās tehnoloģijas.

20.

Lai padarītu pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu efektīvāku, dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka pārstrukturēšanas plānu var pieņemt atsevišķi kreditori vai atsevišķi kreditoru veidi vai grupas, ja tas neietekmē pārējos kreditorus.

21.

Nolūkā novērst pārstrukturēšanas plānu nelabvēlīgu ietekmi uz kreditoru tiesībām, kā arī tiesiskās noteiktības labad, tiesai būtu jāapstiprina pārstrukturēšanas plāni, kas ietekmē to kreditoru intereses, kuri nepiekrīt plānam, vai paredz noteikumus jaunam finansējumam, lai šādi plāni kļūtu saistoši.

22.

Dalībvalstu tiesību aktos būtu skaidri jānorāda nosacījumi, saskaņā ar kuriem pārstrukturēšanas plānu var apstiprināt tiesa; pamatnosacījumiem vajadzētu būt šādiem:

23.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesas var noraidīt pārstrukturēšanas plānus, kuriem nepārprotami nav nekādu izredžu novērst parādnieka maksātnespēju un nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju, piemēram, tāpēc, ka nav paredzēts darbības turpināšanai nepieciešamais jaunais finansējums

24.

Visi kreditori, kurus var ietekmēt pārstrukturēšanas plāns, būtu jāinformē par plāna saturu un viņiem būtu jādod tiesības izteikt iebildumus un pārsūdzēt pārstrukturēšanas plānu. Tomēr to kreditoru interesēs, kuri atbalsta plānu, pārsūdzības faktam nevajadzētu atlikt pārstrukturēšanas plāna īstenošanu.

25.

Pārstrukturēšanas plāniem, kas pieņemti ar kreditoru, kurus ietekmē plāns, vienprātīgu lēmumu, būtu jābūt saistošiem visiem minētajiem kreditoriem, kurus ietekmē plāns.

26.

Pārstrukturēšanas plāniem, kurus apstiprina tiesa, būtu jābūt saistošiem katram kreditoram, kuru ietekmē plāns un kurš norādīts plānā.

27.

Jaunu finansējumu, tostarp jaunus aizdevumus, noteiktu aktīvu pārdošanu un parāda konvertēšanu pašu kapitālā, par ko panākta vienošanās pārstrukturēšanas plānā, kuru apstiprinājusi tiesa, nevar pasludināt par spēkā neesošu, atceļamu vai neīstenojamu kā aktu, kas kaitē vispārējam kreditoru kopumam.

28.

Tiesas apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna ietvaros piešķirtā jaunā finansējuma sniedzēji saistībā ar attiecīgo pārstrukturēšanas procesu būtu jāatbrīvo no civiltiesiskās un kriminālās atbildības.

29.

Attiecībā uz noteikumiem par jauna finansējuma aizsardzību var noteikt izņēmumus gadījumos, kad saistībā ar jaunu finansējumu vēlāk tiek konstatēta krāpšana.

30.

Lai uzņēmējiem dotu otru iespēju, bankrota negatīvajai ietekmei uz tiem vajadzētu būt ierobežotai. Uzņēmēja parādiem, uz kuriem tika attiecināta bankrota procedūra, būtu jābūt pilnībā dzēstiem ne vēlāk kā trīs gados, sākot no:

31.

Beidzoties parādu dzēšanas termiņam, uzņēmējiem būtu jābūt atbrīvotiem no parādiem bez nepieciešamības atkal vērsties tiesā.

32.

Parādu dzēšanu pilnā apmērā pēc neilga laika nav piemērojama visos apstākļos. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus, kas vajadzīgi, lai:

33.

Dalībvalstis no noteikuma par parādu pilnīgu dzēšanu var izslēgt konkrētas parādu kategorijas, piemēram, parādus, kas izriet no ārpuslīgumiskās atbildības.

34.

Dalībvalstis ir aicinātas īstenot šajā ieteikumā izklāstītos principus līdz 2015. gada 14. martam.

35.

Dalībvalstis tiek aicinātas apkopot uzticamu ikgadējo statistiku par preventīvo pārstrukturēšanas procedūru skaitu, procedūru ilgumu un informāciju par iesaistīto parādnieku apjomu un uzsākto procedūru iznākumu un iesniegt Komisijai šo informāciju katru gadu un pirmoreiz vēlākais līdz 2015. gada 14. martam.

36.

Komisija izvērtēs šā ieteikuma īstenošanu dalībvalstīs līdz 2015. gada 14. septembrim. Šajā kontekstā Komisija novērtēs šā ieteikuma ietekmi uz finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un otrās iespējas došanu godīgiem uzņēmējiem, tā mijiedarbību ar citām maksātnespējas procedūrām citās jomās, tādās kā parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām, kuras neveic tirdzniecību, darījumdarbību, amatniecību vai profesionālo darbību, tā ietekmi uz iekšējā tirgus darbību un uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju. Komisijai arī novērtēs, vai ir jāierosina papildu pasākumi, lai konsolidētu un nostiprinātu šajā ieteikumā ierosināto pieeju.