Atsauces dokumenti

Darbība

Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS)

Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas, piem., dzesēšanas torņi, plākšņveida siltummaiņi

Ekonomika un mijiedarbība ar vides faktoriem (ECM)

Tehnisko paņēmienu ekonomiskā ietekme un mijiedarbība ar vides faktoriem

Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS)

Emisijas no tvertnēm, cauruļvadiem un ķīmisko vielu noliktavām

Energoefektivitāte (ENE)

Vispārīga energoefektivitāte

Lielas sadedzināšanas iekārtas (LCP)

Tvaika un elektroenerģijas ražošana sadedzināšanas iekārtās pulpas un papīra fabrikās

Vispārīgie monitoringa principi (MON)

Emisiju monitorings

Atkritumu sadedzināšana (WI)

Atkritumu sadedzināšana objektā un līdzsadedzināšana

Atkritumu apstrādes uzņēmumi (WT)

Atkritumu sagatavošana to izmantošanai par kurināmo

Dienas vidējais rādītājs

Vidējais rādītājs no plūsmai proporcionāli 24 stundu laikā ņemta apvienotā parauga (1) vai – ar nosacījumu, ka ir pierādīta pietiekama plūsmas stabilitāte, – no laikam proporcionāli ņemta parauga (1)

Gada vidējais rādītājs

Vidējais svērtais rādītājs no visiem gada laikā noskaidrotajiem vidējiem rādītājiem, kas aprēķināts pēc dienas produkcijas un izteikts kā emitēto vielu masa uz vienu saražoto produktu/materiālu masas vienību.

Dienas vidējais rādītājs

Vidējais rādītājs 24 stundu periodā, balstoties uz derīgiem stundas vidējiem rādītājiem, kas iegūti nepārtrauktos mērījumos

Vidējais rādītājs paraugu ņemšanas periodā

Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kuri katrs ilguši vismaz 30 minūtes

Gada vidējais rādītājs

Nepārtraukti mērījumi: visu derīgo vidējo stundas rādītāju vidējā vērtība Periodiski mērījumi: visu to “vidējo rādītāju paraugu ņemšanas periodā” vidējā vērtība, kas iegūti viena gada laikā

Izmantotais termins

Definīcija

Jauna ražotne

Ražotne, kuras ekspluatācijai objektā, kurā atrodas iekārta, pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai ražotne, kura, saglabājot iekārtas esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas tiek pilnībā nomainīta

Esoša ražotne

Ražotne, kas nav jauna ražotne

Ievērojama modernizēšana

Ievērojamas izmaiņas ražotnes/piesārņojuma mazināšanas sistēmas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami mainīti vai nomainīti tehnoloģiskie mezgli un saistītās iekārtas

Jauna atputekļošanas sistēma

Atputekļošanas sistēma, kas iekārtā pirmo reizi laista ekspluatācijā pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas

Esoša atputekļošanas sistēma

Atputekļošanas sistēma, kas nav jauna atputekļošanas sistēma

Nekondensējamas smakojošas gāzes (NSG)

Nekondensējamas smakojošas gāzes, proti, gāzes ar nepatīkamu smaku, kuras rodas pulpas ražošanā ar sulfātmetodi

Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)

Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (jeb “stiprās smakojošās gāzes”): KRS (kopējie reducētie sēra savienojumi) saturošas gāzes, kas rodas vārīšanas, iztvaikošanas un kondensātu atdalīšanas procesos

Stiprās smakojošās gāzes

Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)

Vājās smakojošās gāzes

Atšķaidītas nekondensējamas smakojošas gāzes: KRS saturošas gāzes, kas nav stiprās smakojošās gāzes (piem., gāzes no tvertnēm, skalošanas filtriem, šķeldu tvertnēm, kaļķu sārņu filtriem, žāvētājiem)

Vājo gāzu atliekas

Vājās gāzes, kas izdalās pa citiem ceļiem, nevis no reģenerācijas katla, kaļķu cepļa vai KRS dedzināšanas ietaisē

Nepārtraukti mērījumi

Mērījumi ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā

Periodiski mērījumi

Mērāmā lieluma (konkrēts mērāmais daudzums) noteikšana norādītos laika intervālos ar manuāliem vai automātiskiem paņēmieniem

Difūzās emisijas

Emisijas, kas rodas gaistošu vielu vai putekļu tiešā (nevirzītā) saskarē ar apkārtējo vidi normālos ekspluatācijas apstākļos

Integrētā ražošana

Vienā objektā ražo gan pulpu, gan papīru/kartonu. Parasti pirms papīra/kartona ražošanas pulpa netiek žāvēta

Neintegrēta ražošana

Vai nu a) tirgum (pārdošanai) paredzētas pulpas ražošana fabrikās, kurās netiek ekspluatētas papīrmašīnas, vai b) papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu pulpu (tirgum paredzētu pulpu)

Neto produkcija

Speciālo papīru fabrika

Fabrika, kurā īpašām vajadzībām (rūpnieciskām un/vai nerūpnieciskām) ražo dažādu šķirņu papīru un kartonu, kam ir specifiskas īpašības, salīdzinoši neliels galapatēriņa tirgus vai specifiski lietojumi un ko bieži vien īpaši rada pēc konkrēta patērētāja vai galapatērētāju grupas pasūtījuma. Speciālie papīri ir, piemēram, cigarešu papīrs, filtrpapīrs, metalizēts papīrs, termopapīrs, paškopējošais papīrs, pašlīmējošās etiķetes, ar liešanu krītots papīrs, kā arī ģipškartona pārklājums un speciālie papīri, kas paredzēti vaskošanai, izolēšanai, jumšanai, asfalta klāšanai un citiem specifiskiem mērķiem vai lietojumiem. Neviena no šīm šķirnēm neietilpst papīra standarta kategorijās.

Lapu koku koksne

Vairāku koku sugu, piem., apses, dižskābarža, bērza un eikalipta koksne. Terminu “lapu koku koksne” lieto pretstatā terminam “skujkoku koksne”.

Skujkoku koksne

Skujkoku, piem., priedes un egles, koksne. Terminu “skujkoku koksne” lieto pretstatā terminam “lapu koku koksne”.

Kaustizācija

Process kaļķu ciklā, kad hidroksīdu (balto atsārmu) reģenerē reakcijā Ca(OH)2 + CO3 2- → CaCO3 (s) + 2 OH-

Saīsinājums

Definīcija

GSt

Gaissausas tonnas (pulpas), ko izsaka kā pulpu, kuras sausums ir 90 %

AOH

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi, ko mēra saskaņā ar standartā EN ISO:9562 izklāstīto metodi par to noteikšanu notekūdeņos

BSP

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš. Izšķīdušā skābekļa daudzums, kas mikroorganismiem nepieciešams organisko vielu noārdīšanai notekūdeņos

ĶMP

Ar ķīmiski mehānisko paņēmienu iegūta pulpa

ĶTMP

Ar ķīmiski termomehānisko paņēmienu iegūta pulpa

ĶSP

Ķīmiskais skābekļa patēriņš. Ķīmiski oksidējamu organisko vielu saturs notekūdeņos (parasti attiecas uz analīzi, kur izmanto oksidēšanu ar dihromātiem)

SC

Sausas cietvielas, izsaka masas %

DTPA

Dietilēntriamīnpentaetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents, ko izmanto balināšanā ar peroksīdu)

BEH

Balināšana bez elementārā hlora

EDTA

Etilēndiamīntetraetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents)

H2S

Sērūdeņradis

PKP

Porains krītpapīrs

NOx

Slāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, kas izteikta kā NO2

ĶMNS

Ķīmiski mehāniskās pulpas iegūšanas paņēmiens ar neitrālu sulfītu

PŠ

Pārstrādātas šķiedras

SO2

Sēra dioksīds

BHB

Bezhlora balināšana

Kopējais slāpeklis (Kop-N)

Kopējais slāpeklis (Kop-N), ko norāda kā N, ietver organisko slāpekli, brīvo amonjaku un amoniju (NH4 +-N), nitrītus (NO2 --N) un nitrātus (NO3 --N).

Kopējais fosfors (Kop-P)

Kopējais fosfors (Kop-P), ko norāda kā P, ietver izšķīdušu fosforu un jebkādu nešķīstošu fosforu, kas efluentā nonācis nokrišņu veidā vai ko satur mikrobi.

TMP

Termomehāniskā pulpa

KOO

Kopējais organiskais ogleklis

KRS

Kopējais reducētais sērs. Pulpas ieguves procesā radušos smakojošu reducētu sēra savienojumu – sērūdeņraža, metilmerkaptāna, dimetilsulfīda un dimetildisulfīda – summa, ko izsaka kā sēru.

KSC

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas (notekūdeņos). Suspendētās cietvielu daļiņas ir mazi šķiedru fragmenti, pildvielas, smelknes, nenosēdusies biomasa (mikroorganismu aglomerācija) un citas mazas daļiņas.

GOS

Gaistošie organiskie savienojumi, kā definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 45. punktā

Paņēmiens

a

Rūpīgi izvēlēties ķimikālijas un piedevas, kontrolēt to lietojumu

b

Izdarīt ielaides–izlaides analīzi: ķimikāliju inventarizācija, norādot daudzumus un toksikoloģiskās īpašības

c

Samazināt ķimikāliju izmantošanu līdz minimumam, ar kādu iespējams izpildīt galaprodukta kvalitātes specifikācijas

d

Vairīties no kaitīgu vielu (piem., nonilfenoletoksilātu saturošu dispersiju, tīrīšanas līdzekļu vai virsmaktīvu vielu) izmantošanas un tās aizstāt ar nekaitīgākām alternatīvām

e

Līdz minimumam samazināt vielu nonākšanu augsnē noplūžu rezultātā, pa gaisu un nepareizas izejvielu, produktu vai atlikumu glabāšanas dēļ

f

Izveidot izlijumu kontroles programmu, lokalizēt attiecīgos avotus un tādējādi novērst augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu

g

Nodrošināt pienācīgu cauruļvadu sistēmu un glabātavu konstrukciju, lai virsmas uzturētu tīras un samazinātu vajadzību pēc mazgāšanas un tīrīšanas

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Ar periodiskiem mērījumiem noteikt, kādā daudzumā helātveidojošie aģenti nonāk apkārtējā vidē

Neattiecas uz fabrikām, kur helātveidojošus aģentus neizmanto.

b

Optimizēt procesus, lai samazinātu bioloģiski viegli nenoārdāmu helātveidojošo aģentu patēriņu un emisiju

Neattiecas uz ražotnēm, kas vairāk nekā 70 % no EDTA/DTPA likvidē savā notekūdeņu attīrīšanas ietaisē vai procesā.

c

Dot priekšroku bioloģiski noārdāmu vai likvidējamu helātveidojošo aģentu izmantošanai, pakāpeniski pārtraucot izmantot nenoārdāmus produktus

Izmantojamība atkarīga no tā, vai pieejami piemēroti aizstājēji (bioloģiski noārdāmi aģenti, kas atbilst prasībām par, piemēram, pulpas baltumu).

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Sausā mizošana (aprakstu sk. 1.7.2.1. punktā)

Izmantojamība ir ierobežota, ja nepieciešama augsta tīrības un baltuma pakāpe, ko panāk ar bezhlora balināšanu.

b

Ar apaļkoksni apieties tā, lai nepieļautu mizas un koksnes piesārņošanu ar smiltīm un akmeņiem

Vispārizmantojams

c

Izbūvēt kokmateriālu krautuves klātnes, jo īpaši vietās, ko izmanto šķeldas glabāšanai

Izmantojamība var būt ierobežota atkarībā no kokmateriālu krautuves un glabātavas lieluma.

d

Kontrolēt izsmidzināšanas ūdens plūsmu un līdz minimumam samazināt ūdens noteci no krautuves

Vispārizmantojams

e

Savākt piesārņoto krautuves noteces ūdeni un pirms bioloģiskās attīrīšanas atdalīt suspendētās cietvielu daļiņas saturošo efluentu

Izmantojamība var būt ierobežota atkarībā no noteces ūdeņu piesārņotības (maza koncentrācija) un/vai notekūdeņu attīrīšanas ietaises lieluma (lieli daudzumi).

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Uzraudzīt un optimizēt ūdens lietošanu

Vispārizmantojams

b

Novērtēt ūdens recirkulēšanas iespējas

c

Līdzsvarot ūdens kontūru noslēgtības pakāpi un potenciālos trūkumus; vajadzības gadījumā pievienot papildu ietaises

d

Atdalīt mazāk piesārņoto vakuumsūkņos izmantoto ūdeni un to izmantot otrreizēji

e

Atdalīt tīru dzesēšanas ūdeni no piesārņota tehniskā ūdens un to izmantot otrreizēji

f

Tīra ūdens vietā otrreizēji izmantot tehnisko ūdeni (ūdens recirkulēšana un ūdens kontūru noslēgšana)

Izmantojams jaunās un ievērojami modernizētās ražotnēs.

Izmantojamību var ierobežot tādi apstākļi kā ūdens kvalitāte un/vai produktu kvalitātes prasības, tehniskie sarežģījumi (piemēram, izgulsnēšanās/aplikuma veidošanās ūdensapgādes sistēmā) vai smakas piesārņojuma palielināšanās.

g

Attīrīt tehnisko ūdeni (vai tā daļu) jau ražošanas procesa laikā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un tādējādi ūdeni būtu iespējams recirkulēt vai izmantot otrreizēji

Vispārizmantojams

Sektors

Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma

Balināta ar sulfātmetodi iegūta pulpa (kraftceluloze)

25–50 m3/GSt

Nebalināta ar sulfātmetodi iegūta pulpa (kraftceluloze)

15–40 m3/GSt

Balināta ar sulfītmetodi iegūta pulpa (sulfītceluloze), ko var izmantot papīra ražošanai

25–50 m3/GSt

Magnefīta pulpa

45–70 m3/GSt

Pulpa ķīmiskajai pārstrādei

40–60 m3/GSt

ĶMNS pulpa

11–20 m3/GSt

Mehāniskā pulpa (kokmasa)

9–16 m3/t

ĶTMP un ĶMP

9–16 m3/GSt

PŠ papīra fabrikas bez atkrāsošanas

1,5–10 m3/t (diapazona augšējā robeža lielākoties saistīta ar koksnes masas kartona jeb FBB ražošanu)

PŠ papīra fabrikas ar atkrāsošanu

8–15 m3/t

PŠ salvešpapīra fabrikas ar atkrāsošanu

10–25 m3/t

Neintegrētas papīra fabrikas

3,5–20 m3/t

Tehniskais paņēmiens

Izmantojamība

a

Izmantot energovadības sistēmu, kas ietver visus šos elementus:

Vispārizmantojams

b

Reģenerēt enerģiju, sadedzinot tos pulpas un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja, ņemot vērā LPTP 12

Izmantojams tikai gadījumos, ja nav iespējams pārstrādāt vai otrreizēji izmantot tos pulpas un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja.

c

Ražošanas procesiem nepieciešamo tvaiku un elektroenerģiju pēc iespējas saražot siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas procesā

Izmantojams visās jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās enerģijas ražotnēs. Izmantojamību esošās ražotnēs var ierobežot fabrikas plānojums un pieejamā telpa.

d

Izmantot pārpalikušo siltumenerģiju biomasas un dūņu žāvēšanai, katlu barošanas ūdens un tehniskā ūdens uzsildīšanai, ēku apsildei u. tml.

Šā paņēmiena izmantojamība var būt ierobežota gadījumos, kad siltuma avoti atrodas tālu no vietām, kur šo siltumu varētu izmantot.

e

Termokompresoru izmantošana

Izmantojams gan jaunās, gan esošās ražotnēs, kurās ražo jebkuras šķirnes papīru, un pārklāšanas (krītošanas) ietaisēs, kamēr vien ir pieejams vidēja spiediena tvaiks.

f

Izolēt tvaika un kondensāta cauruļvadu savienojumus

Vispārizmantojams

g

Atūdeņošanā izmantot energoefektīvas vakuumsistēmas

h

Izmantot augstražīgus elektromotorus, sūkņus un maisītājus

i

Ventilatoros, kompresoros un sūkņos izmantot frekvenču pārveidotājus

j

Tvaika spiediena līmeni salāgot ar faktiski nepieciešamo spiedienu

Paņēmiens

a

Plānot papīra fabrikas procesus un konstruēt izejvielu un ūdens tvertnes, cauruļvadus un rezervuārus tā, lai nepieļautu ilgstošu aizturi, nestrādes zonas vai nepietiekamas sajaukšanās zonas ūdens kontūros un saistītos mezglos un līdz ar to nepieļautu organisko vielu un bioloģisku materiālu nekontrolētu nosēšanos, trūdēšanu un sadalīšanos.

b

Izmantot biocīdus, disperģentus vai oksidētājus (piem., katalītiskā dezinfekcija ar ūdeņraža peroksīdu), lai ierobežotu smakas un pūšanas baktēriju augšanu.

c

Ieviest iekšējus attīrīšanas procesus (t. s. “nieres”), lai samazinātu organiskās masas koncentrāciju un līdz ar to arī iespējamās smakas problēmas atgriezeniskā ūdens sistēmā.

a

Izmantot noslēgtas kanalizācijas sistēmas ar regulējamiem vēdkanāliem un dažos gadījumos izmantot ķimikālijas, lai mazinātu sērūdeņraža veidošanos un lai oksidētu sērūdeņradi kanalizācijas sistēmās.

b

Nepieļaut pārmērīgu aerāciju izlīdzināšanas baseinos, bet tomēr nodrošināt pietiekamu sajaukšanos.

c

Nodrošināt pietiekamu aerācijas jaudu un sajaukšanas parametrus aerotenkos; regulāri pārbaudīt aerācijas sistēmu.

d

Nodrošināt, ka pienācīgi darbojas otrējās nostādināšanas dūņu savākšana un atgriezenisko dūņu sūknēšana

e

Ierobežot dūņu atrašanās laiku dūņu krātuvēs, proti, dūņas pastāvīgi novadīt uz atūdeņošanas ietaisēm.

f

Nepieļaut notekūdeņu atrašanos izlijumu tvertnē ilgāk, nekā nepieciešams; uzturēt izlijumu tvertni tukšu.

g

Ja izmanto dūņu žāvētājus – termiskā dūņu žāvētāja izplūdes gāzes attīrīt skruberī un/vai biofiltrēšanas ietaisē (piem., kompostfiltros).

h

Neizmantot neattīrītu notekūdeņu gaisdzeses torņus, tā vietā izmantojot plākšņu siltummaiņus.

Parametrs

Monitoringa biežums

Spiediens, temperatūra, skābekļa, CO un ūdens tvaiku saturs sadedzināšanas procesu dūmgāzēs

Pastāvīgi

Parametrs

Monitoringa biežums

Ūdens plūsma, temperatūra un pH

Pastāvīgi

P un N saturs biomasā, dūņu tilpuma indekss, pārmērīgs amonjaka un ortofosfātu saturs efluentā, biomasas mikroskopiskās pārbaudes

Periodiski

Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes caurplūdums un CH4 saturs

Pastāvīgi

Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes H2S un CO2 saturs

Periodiski

Parametrs

Monitoringa biežums

Emisijas avots

Monitorings saistīts ar

a

NOx un SO2

Pastāvīgi

Reģenerācijas katls

LPTP 21

LPTP 22

LPTP 36

LPTP 37

Periodiski vai pastāvīgi

Kaļķu ceplis

LPTP 24

LPTP 26

Periodiski vai pastāvīgi

Speciāls KRS deglis

LPTP 28

LPTP 29

b

Putekļi

Periodiski vai pastāvīgi

Reģenerācijas katls (kraftpulpa) un kaļķu ceplis

LPTP 23

LPTP 27

Periodiski

Reģenerācijas katls (sulfītpulpa)

LPTP 37

c

KRS (t. sk. H2S)

Pastāvīgi

Reģenerācijas katls

LPTP 21

Periodiski vai pastāvīgi

Kaļķu ceplis un speciāls KRS deglis

LPTP 24

LPTP 25

LPTP 28

Periodiski

Difūzās emisijas no dažādiem avotiem (piem., šķiedrošanas līnija, tvertnes, šķeldu tvertnes u. tml.) un vājo gāzu atliekas

LPTP 11

LPTP 20

d

NH3

Periodiski

Reģenerācijas katli ar selektīvu nekatalītisko reducēšanu (SNKR)

LPTP 36

Parametrs

Monitoringa biežums

Monitorings saistīts ar

a

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

Kopējais organiskā oglekļa daudzums (KOO) (2)

Reizi dienā (3)  (4)

LPTP 19

LPTP 33

LPTP 40

LPTP 45

LPTP 50

b

BSP5 vai BSP7

Reizi nedēļā

c

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

Reizi dienā (3)  (4)

d

Kopējais slāpekļa daudzums

Reizi nedēļā (3)

e

Kopējais fosfora daudzums

Reizi nedēļā (3)

f

EDTA, DTPA (5)

Reizi mēnesī

g

AOH (saskaņā ar EN ISO 9562:2004) (6)

Reizi mēnesī

LPTP 19: balināta kraftpulpa

Reizi divos mēnešos

LPTP 33: izņemot BHB un ĶMNS fabrikas

LPTP 40: izņemot ĶTMP un ĶMP fabrikas

LPTP 45

LPTP 50

h

Attiecīgie metāli (piem., Zn, Cu, Cd, Pb, Ni)

Reizi gadā

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Dažādu atkritumu frakciju dalīta vākšana (t. sk. bīstamo atkritumu atšķirošana un klasificēšana)

Sk. 1.7.3. punktu.

Vispārizmantojams

b

Piemērotu atliekfrakciju apvienošana, lai iegūtu labāk izmantojamus maisījumus

Vispārizmantojams

c

Tehnisko atlikumu priekšapstrāde pirms otrreizējas izmantošanas vai pārstrādes

Vispārizmantojams

d

Materiālu reģenerācija un tehnisko atlikumu pārstrāde objektā

Vispārizmantojams

e

Enerģijas reģenerācija objektā vai ārpus tā no atkritumiem ar augstu organiskās masas saturu

Ja tas notiek ārpus objekta, paņēmiena izmantošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejama ārēja ražotne.

f

Materiālu utilizācija ārpus ražotnes

Atkarīga no tā, vai ir pieejama ārēja ražotne.

g

Atkritumu priekšapstrāde pirms likvidēšanas

Vispārizmantojams

Paņēmiens

Apraksts

a

Pirmējā (fizikālķīmiskā) attīrīšana

Sk. 1.7.2.2. punktu.

b

Otrējā (bioloģiskā) attīrīšana (7)

Paņēmiens

a

Bioloģiskās attīrīšanas ietaises pienācīga konstrukcija un ekspluatācija

b

Aktīvās biomasas regulāra kontrole

c

Barības vielu (slāpekļa un fosfora) daudzuma pielāgošana aktīvās biomasas faktiskajām vajadzībām

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Trokšņa mazināšanas programma

Trokšņa mazināšanas programma ietver šādus elementus: avotu un skarto zonu apzināšana, trokšņa līmeņa aprēķini un mērījumi, lai avotus sarindotu pēc trokšņa līmeņa, visrentablākās paņēmienu kombinācijas apzināšana, paņēmienu izmantošana un monitorings.

Vispārizmantojams

b

Ietaišu, cehu un ēku izvietojuma stratēģiska plānošana

Trokšņa līmeni var samazināt, palielinot atstatumu starp trokšņa avotu un trokšņa uztvērēju un izmantojot ēkas kā trokšņa slāpētājus.

Vispārizmantojams jaunās ražotnēs. Esošās ražotnēs iespējas pārvietot ietaises un ražošanas cehus var ierobežot telpas trūkums vai pārmērīgas izmaksas.

c

Darba un tā organizācijas paņēmieni ēkās, kurās atrodas trokšņainas ietaises

Te ietilpst šādi elementi:

Vispārizmantojams

d

Trokšņainu ietaišu un bloku norobežošana

Trokšņainas ietaises, piemēram, baļķu apstrādes ietaises, hidrauliskos blokus un kompresorus, ievieto atsevišķās struktūrās, piem., ēkās vai skapjos ar skaņas izolāciju, kuru iekšējais un ārējais pārklājums ir veidots no triecienabsorbējoša materiāla.

e

Klusu ietaišu izmantošana un ietaišu un cauruļvadu klusinātāju izmantošana

f

Pretvibrāciju izolācija

Mašīnu pretvibrāciju izolēšana un trokšņa avotu un potenciāli rezonējošu detaļu novietošana atsevišķi.

g

Ēku skaņas izolācija

Tā var ietvert:

h

Trokšņa apkarošana

Trokšņa izplatīšanos var samazināt, izvietojot barjeras starp trokšņa avotiem un uztvērējiem. Piemērotas barjeras ir aizsargsienas, vaļņi un ēkas. Piemēroti trokšņa apkarošanas paņēmieni ir, piem., klusinātāju un vājinātāju uzstādīšana trokšņainām ietaisēm (piem., tvaika izlaides un žāvētāju atveres).

Vispārizmantojams jaunās ražotnēs. Esošās ražotnēs barjeru izvietošanas iespējas var ierobežot telpas trūkums.

i

Lielāku koksnes pārkraušanas mašīnu izmantošana, lai samazinātu kraušanas un pārvietošanas laiku un troksni, ko rada baļķi, krizdami krautnēs vai uz padeves transportiera.

Vispārizmantojams

j

Labāki darba paņēmieni, piem., baļķi krautnēs vai uz padeves transportiera krīt no mazāka augstuma; tūlītēja informācija par trokšņa līmeni attiecībā uz darbiniekiem.

Paņēmiens

a

Nodrošināt, ka jau projektēšanas posmā netiek ieplānotas pazemes tvertnes un cauruļvadi vai arī to atrašanās vieta ir labi zināma un dokumentēta.

b

Sagatavot norādījumus par ietaišu, tvertņu un cauruļvadu iztukšošanu.

c

Nodrošināt sakopšanu pēc ražotnes slēgšanas, piem., teritorijas satīrīšanu un sanāciju. Ja iespējams, jāsaglabā augsnes dabiskās funkcijas.

d

Izmantot monitoringa programmu, īpaši attiecībā uz pazemes ūdeņiem, lai konstatētu iespējamo ietekmi nākotnē uz objekta teritoriju vai piegulošajām teritorijām.

e

Izstrādāt un atjaunināt objekta slēgšanas vai tā ekspluatācijas apturēšanas plānu, pamatojoties uz riska analīzi; plānā ietver pārskatāmu slēgšanas darbu organizāciju, ņemot vērā specifiskos vietējos apstākļus.

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Modificēta vārīšana pirms balināšanas

Sk. 1.7.2.1. punktu.

Vispārizmantojams

b

Delignifikācija ar skābekli pirms balināšanas

c

Nebalinātas pulpas suspensijas filtrēšana un vārījuma efektīva skalošana

d

Daļēja tehniskā ūdens reciklēšana balināšanas cehā

Ūdens reciklēšanas iespējas var ierobežot aplikuma veidošanās balināšanas laikā.

e

Efektīvs izlijumu monitorings un lokalizācija ar piemērotu atgūšanas sistēmu

Vispārizmantojams

f

Uzturēt pietiekamu melnā atsārma iztvaicētāja un reģenerācijas katla ietilpību, lai tiktu galā ar maksimālu slodzi

Vispārizmantojams

g

Piesārņoto (netīro) kondensātu atdestilēšana un kondensātu otrreizēja izmantošana procesā

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/GSt (8)

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

7–20

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,3–1,5

Kopējais slāpekļa daudzums

0,05–0,25 (9)

Kopējais fosfora daudzums

0,01–0,03 (9)

Eikalipts: 0,02–0,11 kg/GSt (10)

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH) (11)  (12)

0–0,2

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/GSt (13)

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

2,5–8

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,3–1,0

Kopējais slāpekļa daudzums

0,1–0,2 (14)

Kopējais fosfora daudzums

0,01–0,02 (14)

Paņēmiens

Apraksts

a

Stipro un vājo smakojošo gāzu savākšanas sistēmas, kas ietver šādus elementus:

b

Stipro un vājo nekondensējamo gāzu sadedzināšana

Gāzes var sadedzināt:

Lai nodrošinātu, ka pastāvīgi iespējams sadedzināt stiprās smakojošās gāzes, uzstāda rezerves sistēmas. Kaļķu cepļus var izmantot kā reģenerācijas katlu rezervi; kā rezervi var izmantot arī lāpas un kombinētos katlus.

c

Sadedzināšanas sistēmas nepieejamības un tās dēļ radušos emisiju fiksēšana (17)

Paņēmiens

Apraksts

a

Sausu cietvielu (SC) satura palielināšana melnajā atsārmā

Melno atsārmu pirms sadedzināšanas var koncentrēt iztvaicēšanas procesā.

b

Degšanas apstākļu optimizācija

Var uzlabot degšanas apstākļus, piem., nodrošinot labu gaisa un kurināmā sajaukšanos, kontrolējot krāsns noslodzi utt.

c

Slapjais skruberis

Sk. 1.7.1.3. punktu.

Parametrs

Dienas vidējais rādītājs (18)  (19)

mg/Nm3 pie 6 % O2

Gada vidējais rādītājs (18)

mg/Nm3 pie 6 % O2

Gada vidējais rādītājs (18)

kg S/GSt

SO2

SC < 75 %:

10–70

5–50

–

SC 75–83 % (20)

10–50

5–25

–

Kopējais reducētais sērs (KRS)

1–10 (21)

1–5

–

Gāzveida S (KRS-S + SO2-S)

SC < 75 %:

–

–

0,03–0,17

SC 75–83 % (20)

0,03–0,13

Paņēmiens

a

Datorizēta sadedzināšanas vadība

b

Kurināmā un gaisa laba sajaukšana

c

Pakāpeniskas gaisa padeves sistēmas, piem., izmantojot dažādus gaisa aizbīdņus un gaisa ieplūdes atveres

Parametrs

Gada vidējais rādītājs (22)

mg/Nm3 pie 6 % O2

Gada vidējais rādītājs  (22)

kg NOx/GSt

NOx

Skujkoku koksne

120–200 (23)

SC < 75 %: 0,8–1,4

SC 75–83 % (24): 1,0–1,6

Lapu koku koksne

120–200 (23)

SC < 75 %: 0,8–1,4

SC 75–83 % (24): 1,0–1,7

Parametrs

Atputekļošanas sistēma

Gada vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 6 % O2

Gada vidējais rādītājs

kg putekļu/GSt

Putekļi

Jauna vai ievērojami modernizēta

10–25

0,02–0,20

Esoša

10–40 (25)

0,02–0,3 (25)

Paņēmiens

Apraksts

a

Kurināmā izvēle/kurināmais ar zemu sēra saturu

Sk. 1.7.1.3. punktu.

b

Ierobežot sēru saturošu stipro smakojošo gāzu sadedzināšanu kaļķu ceplī

c

Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos

d

Sārmu skruberis

Parametrs (26)

Gada vidējais rādītājs

mg SO2/Nm3 pie 6 % O2

Gada vidējais rādītājs

kg S/GSt

SO2, kad kaļķu ceplī netiek dedzinātas stiprās gāzes

5–70

–

SO2, kad kaļķu ceplī tiek dedzinātas stiprās gāzes

55–120

–

Gāzveida S (KRS-S + SO2-S), kad kaļķu ceplī netiek dedzinātas stiprās gāzes

–

0,005–0,07

Gāzveida S (KRS-S + SO2-S), kad kaļķu ceplī tiek dedzinātas stiprās gāzes

–

0,055–0,12

Paņēmiens

Apraksts

a

Kontrolēt lieko skābekli

Sk. 1.7.1.3. punktu.

b

Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos

c

ESF un sārmu skrubera kombinācija

Sk. 1.7.1.1. punktu.

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

mg S/Nm3 pie 6 % O2

Kopējais reducētais sērs (KRS)

< 1–10 (27)

Paņēmiens

Apraksts

a

Optimizēta sadedzināšana un sadedzināšanas vadība

Sk. 1.7.1.2. punktu.

b

Kurināmā un gaisa laba sajaukšana

c

Zemu NOx emisiju deglis

d

Kurināmā izvēle/zema N satura kurināmais

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 6 % O2

Gada vidējais rādītājs

kg NOx/GSt

NOx

Šķidrais kurināmais

100–200 (28)

0,1–0,2 (28)

Gāzveida kurināmais

100–350 (29)

0,1–0,3 (29)

Parametrs

Atputekļošanas sistēma

Gada vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 6 % O2

Gada vidējais rādītājs

kg putekļu/GSt

Putekļi

Jauna vai modernizēta

10–25

0,005–0,02

Esoša

10–30 (30)

0,005–0,03 (30)

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 9 % O2

Gada vidējais rādītājs

kg S/GSt

SO2

20–120

–

KRS

1–5

Gāzveida S (KRS-S + SO2-S)

–

0,002–0,05 (31)

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Degļa/degšanas optimizācija

Sk. 1.7.1.2. punktu.

Vispārizmantojams

b

Pakāpeniska sadedzināšana

Sk. 1.7.1.2. punktu.

Vispārizmantojams jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās esošās ražotnēs. Esošās fabirkās var izmantot tikai tad, ja pietiek vietas ietaišu izvietošanai.

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 9 % O2

Gada vidējais rādītājs

kg NOx/GSt

NOx

50–400 (32)

0,01–0,1 (32)

Paņēmiens

a

Liels sauso cietvielu saturs mizā, ko panāk, izmantojot efektīvas preses vai žāvēšanu

b

Augstefektīvi tvaika katli, piem., zema dūmgāzu temperatūra

c

Efektīvas sekundārās apsildes sistēmas

d

Noslēgtas ūdensapgādes sistēmas, tostarp balināšanas cehā

e

Augsta pulpas koncentrācija (vidējas vai augstas konsistences pulpas paņēmiens)

f

Augstefektīvs iztvaicēšanas cehs

g

Siltuma reģenerācija no šķīdināšanas tvertnēm, piem., ar atveru skruberiem

h

Zemas temperatūras plūsmu reģenerācija no efluentiem un citiem siltuma pārpalikuma avotiem, ko izmanto, lai apsildītu ēkas, uzsildītu katla barošanas ūdeni un tehnisko ūdeni

i

Sekundārā siltuma un sekundārā kondensāta pienācīga izmantošana

j

Procesu monitorings un kontrole ar modernām kontroles sistēmām

k

Integrēta siltummaiņu tīkla optimizācija

l

Dūmgāzu siltuma atgūšana no reģenerācijas katla starp ESF un ventilatoru

m

Pēc iespējas augstākas konsistences pulpa filtrēšanas un tīrīšanas posmā

n

Dažādu lielu motoru ātruma kontrole

o

Efektīvu vakuumsūkņu izmantošana

p

Piemērota lieluma cauruļvadi, sūkņi un ventilatori

q

Optimizēts līmenis tvertnēs

Paņēmiens

a

Liels sauso cietvielu saturs melnajā atsārmā (palielina katla efektivitāti, tvaika ražošanu un līdz ar to elektroenerģijas ražošanu)

b

Augsts spiediens un temperatūra reģenerācijas katlā; jaunos reģenerācijas katlos spiediens var būt vismaz 100 bāri un temperatūra – 510 °C

c

Izplūdes tvaika spiediens pretspiediena turbīnā tik zems, cik vien tehniski iespējams

d

Kondensācijas turbīna elektroenerģijas ražošanai no liekā tvaika

e

Augsta turbīnu efektivitāte

f

Barošanas ūdens uzsildīšana līdz temperatūrai, kas tuva vārīšanās temperatūrai

g

Katliem pievadītā sadedzināšanai nepieciešamā gaisa un kurināmā iepriekšēja uzsildīšana

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Padziļināta modificēta vārīšana pirms balināšanas

Sk. 1.7.2.1. punktu.

Izmantojamību var ierobežot pulpai izvirzītās kvalitātes prasības (kad nepieciešama liela stiprība).

b

Delignifikācija ar skābekli pirms balināšanas

c

Nebalinātas pulpas suspensijas filtrēšana un efektīva skalošana

Vispārizmantojams

d

Karstās sārmošanas posmā radušos efluentu iztvaicēšana un koncentrāta sadedzināšana nātrija reģenerācijas katlā

Ierobežota izmantojamība fabrikās, kur ražo pulpu ķīmiskai pārstrādei, ja efluentu daudzpakāpju bioloģiskā attīrīšana nodrošina labākus vispārējos vides apstākļus.

e

Bezhlora balināšana

Ierobežota izmantojamība tirgum paredzētas pulpas fabrikās, kur ražo pulpu ar augstu baltuma pakāpi, un fabrikās, kur ražo speciālu pulpu ķīmiskiem lietojumiem.

f

Balināšana noslēgtā sistēmā

Izmantojams tikai ražotnēs, kas vārīšanai un pH regulēšanai balināšanas posmā izmanto to pašu bāzi.

g

Pirmbalināšana ar MgO un skalošanas šķidrumu recirkulēšana, sākot ar pirmbalināšanu un beidzot ar nebalinātas pulpas suspensijas skalošanu

Izmantojamību var ierobežot šādi faktori: produkta kvalitāte (piem., tīrības pakāpe, baltuma pakāpe), kapa skaitlis pēc vārīšanas, iekārtas hidrauliskā jauda, tvertņu, iztvaicētāju un reģenerācijas katlu ietilpība, iespēja iztīrīt skalošanas ietaises.

h

Nekoncentrēta atsārma pH korekcija, pirms vai kad tas ir nonācis iztvaicētājā

Vispārizmantojams ražotnēs, kur izmanto magnija tehnoloģisko procesu. Reģenerācijas katlam un pelnu kontūram jābūt ar rezerves ietilpību.

i

No iztvaicētājiem nākušā kondensāta anaerobiska attīrīšana

Vispārizmantojams

j

SO2 atdalīšana un reģenerēšana no iztvaicētāju kondensātiem

Izmantojams, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu efluenta anaerobisko attīrīšanu.

k

Efektīvs izlijumu monitorings un lokalizācija, tostarp ar ķīmisko vielu un enerģijas reģenerācijas sistēmu

Vispārizmantojams

Parametrs

Balināta sulfītpulpa, ko var izmantot papīra ražošanai (33)

Magnefītpulpa, ko var izmantot papīra ražošanai (33)

Gada vidējais rādītājs

kg/GSt (34)

Gada vidējais rādītājs

kg/GSt

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

10–30 (35)

20–35

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,4–1,5

0,5–2,0

Kopējais slāpekļa daudzums

0,15–0,3

0,1–0,25

Kopējais fosfora daudzums

0,01–0,05 (35)

0,01–0,07

Gada vidējais rādītājs

mg/l

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)

0,5–1,5 (36)  (37)

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/GSt (38)

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

3,2–11

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,5–1,3

Kopējais slāpekļa daudzums

0,1–0,2 (39)

Kopējais fosfora daudzums

0,01–0,02

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Sadedzināšana reģenerācijas katlā

Sk. 1.7.1.3. punktu.

Nav izmantojams sulfītpulpas fabrikās, kur vārīšanai izmanto kalciju. Šādās fabrikās neizmanto reģenerācijas katlus.

b

Slapjais skruberis

Sk. 1.7.1.3. punktu.

Vispārizmantojams

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Reģenerācijas katla optimizācija, kontrolējot degšanas apstākļus

Sk. 1.7.1.2. punktu.

Vispārizmantojams

b

Nostrādātā atsārma pakāpeniska inžekcija

Izmantojams jaunos lielos reģenerācijas katlos un ievērojami modernizētos reģenerācijas katlos.

c

Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)

Esošo reģenerācijas katlu modernizācijas iespējas var ierobežot kaļķakmens veidošanās problēmas un ar to saistīta lielāka nepieciešamība pēc tīrīšanas un apkopes. Nav ziņots par izmantojamību fabrikās, kur lieto amoniju; tomēr, ņemot vērā specifiskos apstākļus nostrādātajā gāzē, paredzams, ka SNKR ietekmes nebūs. Sprādzienbīstamības dēļ nav izmantojams fabrikās, kur lieto nātriju.

Parametrs

Dienas vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 5 % O2

Gada vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 5 % O2

NOx

100–350 (40)

100–270 (40)

NH3 (SNKR neizreaģējušais amonjaks)

< 5

Paņēmiens

Apraksts

a

ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju Venturi tipa skruberiem

Sk. 1.7.1.3. punktu.

b

ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju divpusējiem otrējiem skruberiem

Parametrs

Vidējais paraugu ņemšanas periodā

mg/Nm3 pie 5 % O2

Putekļi

5–20 (41)  (42)

Dienas vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 5 % O2

Gada vidējais rādītājs

mg/Nm3 pie 5 % O2

SO2

100–300 (43)  (44)  (45)

50–250 (43)  (44)

Paņēmiens

a

Liels sauso cietvielu saturs mizā, ko panāk, izmantojot efektīvas preses vai žāvēšanu

b

Augstefektīvi tvaika katli, piem., zema dūmgāzu temperatūra

c

Efektīvas sekundārās apsildes sistēmas

d

Noslēgtas ūdens sistēmas, tostarp balināšanas cehā

e

Augsta pulpas koncentrācija (vidējas vai augstas konsistences paņēmiens)

f

Zemas temperatūras plūsmu reģenerācija no efluentiem un citiem siltuma pārpalikuma avotiem, ko izmanto, lai apsildītu ēkas, uzsildītu katla barošanas ūdeni un tehnisko ūdeni

g

Sekundārā siltuma un sekundārā kondensāta pienācīga izmantošana

h

Procesu monitorings un kontrole ar modernām kontroles sistēmām

i

Integrēta siltummaiņu tīkla optimizācija

j

Pēc iespējas augstāka pulpas koncentrācija filtrēšanas un tīrīšanas posmā

k

Optimizēts līmenis tvertnēs

Paņēmiens

a

Augsts spiediens un temperatūra reģenerācijas katlā

b

Izplūdes tvaika spiediens pretspiediena turbīnā tik zems, cik vien tehniski iespējams

c

Kondensācijas turbīna elektroenerģijas ražošanai no liekā tvaika

d

Augsta turbīnu efektivitāte

e

Barošanas ūdens uzsildīšana līdz temperatūrai, kas tuva vārīšanās temperatūrai

f

Katliem pievadītā sadedzināšanai nepieciešamā gaisa un kurināmā iepriekšēja uzsildīšana

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Tehniskā ūdens pretplūsma un ūdens sistēmu nošķiršana

Sk. 1.7.2.1. punktu.

Vispārizmantojams

b

Augstas konsistences pulpas balināšana

c

Skalošana pirms skujkoku mehāniskās pulpas malšanas, izmantojot šķeldas priekšapstrādi

d

Balināšanā ar peroksīdu kā sārmu NaOH vietā izmantot Ca(OH)2 vai Mg(OH)2

Izmantojamība var būt ierobežota, ja nepieciešams iegūt vislielāko baltuma pakāpi.

e

Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana (papīra ražošanā)

Vispārizmantojams

f

Tvertņu un rezervuāru optimāla konstrukcija un izbūve (papīra ražošanā)

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/t

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

0,9–4,5 (46)

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,06–0,45

Kopējais slāpekļa daudzums

0,03–0,1 (47)

Kopējais fosfora daudzums

0,001–0,01

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/GSt

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

12–20

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,5–0,9

Kopējais slāpekļa daudzums

0,15–0,18 (48)

Kopējais fosfora daudzums

0,001–0,01

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Energoefektīvu malšanas ietaišu izmantošana

Izmantojams, kad tiek nomainītas, atjaunotas vai modernizētas tehnoloģiskās ietaises

b

Sekundārā siltuma atgūšana no TMP un ĶTMP malšanas ietaisēm plašos apjomos un atgūtā tvaika izmantošana papīra vai pulpas žāvēšanā

Vispārizmantojams

c

Šķiedru zudumu samazināšana, izmantojot efektīvas atlieku malšanas sistēmas (sekundārās malšanas ietaises)

d

Energoekonomijas ietaišu uzstādīšana, tostarp manuālu sistēmu aizstāšana ar automātisku procesu kontroli

e

Saldūdens izmantošanas samazināšana, izmantojot iekšējās tehniskā ūdens attīrīšanas un recirkulācijas sistēmas

f

Tvaika tiešas izmantošanas samazināšana, pateicoties rūpīgai procesu integrēšanai, izmantojot, piem., siltumintegrācijas analīzi (pinch analysis).

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Pārstrādei paredzētā papīra novietnē uzstādīt cieto segumu

Vispārizmantojams

b

Savākt piesārņoto ūdeni, kas notecējis no pārstrādei paredzētā papīra novietnes, un to attīrīt notekūdeņu attīrīšanas ietaisē (nepiesārņotu lietusūdeni, piem., no jumtiem, var novadīt atsevišķi)

Izmantojamība var būt ierobežota atkarībā no noteces ūdeņu piesārņotības (maza koncentrācija) un/vai notekūdeņu attīrīšanas ietaises lieluma (lieli daudzumi).

c

Nožogot pārstrādei paredzētā papīra novietni, lai nepieļautu papīra iznēsāšanu vējā

Vispārizmantojams

d

Regulāri tīrīt novietni, slaucīt pievedceļus un iztukšot notekakas, lai samazinātu difūzās putekļu emisijas. Tādējādi mazinās vēja iznēsātu papīra atkritumu un šķiedru daudzums un iespēja, ka objekta teritorijā braucošie transportlīdzekļi papīru sasmalcina, kas var izraisīt vēl lielāku putekļu emisiju, īpaši sausajā sezonā.

Vispārizmantojams

e

Papīra ķīpas vai sakrautu papīru glabāt zem jumta, lai to pasargātu no laikapstākļu iedarbības (mitrums, mikrobioloģiskās noārdīšanās procesi u. tml.)

Izmantojamību var ierobežot teritorijas lielums.

Paņēmiens

Apraksts

a

Ūdensapgādes sistēmu nošķiršana

Sk. 1.7.2.1. punktu.

b

Tehniskā ūdens pretplūsma un ūdens recirkulēšana

c

Bioloģiski attīrīto notekūdeņu daļēja reciklēšana

Daudzas pārstrādātu šķiedru fabrikas daļēji reciklē bioloģiski attīrītus notekūdeņus, proti, tos atgriež ūdens sistēmā, īpaši fabrikas, kas ražo gofrētā kartona gofrēto slāni vai virsējo slāni.

d

Atgriezeniskā ūdens dzidrināšana

Sk. 1.7.2.1. punktu.

Paņēmiens

Apraksts

a

Tehniskā ūdens kvalitātes monitorings un pastāvīga kontrole

Sk. 1.7.2.1. punktu.

b

Bioplēvju profilakse un iznīcināšana, izmantojot tādus paņēmienus, ar kuriem biocīdu emisijas ir mazākas

c

Kalcija atdalīšana no tehniskā ūdens ar vadāmu kalcija karbonāta izgulsnēšanu

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/t

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

0,4 (49)–1,4

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,02–0,2 (50)

Kopējais slāpekļa daudzums

0,008–0,09

Kopējais fosfora daudzums

0,001–0,005 (51)

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)

0,05 mitrumizturīgam papīram

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/t

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

0,9–3,0

0,9–4,0 salvešpapīram

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,08–0,3

0,1–0,4 salvešpapīram

Kopējais slāpekļa daudzums

0,01–0,1

0,01–0,15 salvešpapīram

Kopējais fosfora daudzums

0,002–0,01

0,002–0,015 salvešpapīram

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)

0,05 mitrumizturīgam papīram

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Augstas konsistences masas šķiedrošana, lai pārstrādei paredzēto papīru sasmalcinātu atsevišķās šķiedrās

Vispārizmantojams jaunās ražotnēs, kā arī ievērojami modernizētās esošās ražotnēs

b

Efektīva rupjā un smalkā sijāšana, optimizējot rotoru konstrukciju, sietus un sietu darbību, lai varētu izmantot mazākas ietaises ar mazāku īpatnējo energopatēriņu

c

Energoekonomiska masas sagatavošana, proti, piemaisījumus atdalīt pēc iespējas agrākā pāršķiedrošanas procesa posmā, izmantot mazāku skaitu un optimizētas mašīnu detaļas, tādējādi mazinot šķiedru apstrādes energointensitāti

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Tvertņu un rezervuāru optimāla konstrukcija un izbūve

Sk. 1.7.2.1. punktu.

Izmantojams jaunās ražotnēs, kā arī ievērojami modernizētās esošās ražotnēs

b

Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana

Vispārizmantojams

c

Ūdens recirkulēšana

Vispārizmantojams. Izšķīduši organiski, neorganiski un koloīdi materiāli var ierobežot iespējas ūdeni otrreizēji izmantot sietdaļā.

d

Papīrmašīnas smidzinātāju optimizācija

Vispārizmantojams

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Uzlabot papīra ražošanas plānošanu

Uzlabot plānošanu, lai optimizētu ražošanas partiju kombinācijas un ilgumu

Vispārizmantojams

b

Regulēt ūdensapgādes kontūrus atkarībā no tehnoloģiskā procesa izmaiņām

Pielāgot ūdensapgādes kontūrus papīra šķirnes, izmantoto krāsvielu un ķīmisko piedevu izmaiņām

c

Nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas ietaišu gatavību izmaiņām

Pielāgot notekūdeņu attīrīšanu dažādām plūsmām, vājām koncentrācijām un dažāda veida un daudzuma ķīmiskajām piedevām

d

Pielāgot papīra brāķa un atgriezumu sistēmas un rezervuāra ietilpību

e

Samazināt tādu ķīmisko piedevu (piem., tauknecaurlaidības, ūdensnecaurlaidības aģentu) izdalīšanos, kas satur perfluorētus vai polifluorētus savienojumus vai veicina to veidošanos

Izmantojams tikai ražotnēs, kur ražo tauknecaurlaidīgu vai ūdensnecaurlaidīgu papīru.

f

Pāreja uz ražošanas palīglīdzekļiem ar zemu AOH saturu (piem., aizstāt uz epihlorohidrīna sveķu bāzes iegūtus mitrumizturības aģentus)

Izmantojams tikai ražotnēs, kur ražo papīru ar augstu mitrumizturību.

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Pārklājuma krāsvielu reģenerācija/pigmentu reciklēšana

Pārklājuma krāsvielas saturošus efluentus savāc atsevišķi. Pārklājuma ķimikālijas savāc ar, piem., šādiem paņēmieniem:

Ultrafiltrēšanas izmantojamība var būt ierobežota gadījumos, kad:

b

Pārklājuma krāsvielu saturošu efluentu priekšattīrīšana

Pārklājuma krāsvielas saturošus efluentus attīra, piem., flokulācijas ceļā, lai netraucētu vēlākās notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas norisi

Vispārizmantojams

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/t

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

0,15–1,5 (52)

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,02–0,35

Kopējais slāpekļa daudzums

0,01–0,1

0,01–0,15 salvešpapīram

Kopējais fosfora daudzums

0,003–0,012

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)

0,05 dekoratīvajam un mitrumizturīgam papīram

Parametrs

Gada vidējais rādītājs

kg/t (53)

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

0,3–5 (54)

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

0,10–1

Kopējais slāpekļa daudzums

0,015–0,4

Kopējais fosfora daudzums

0,002–0,04

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)

0,05 dekoratīvajam un mitrumizturīgam papīram

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana

Sk. 1.7.2.1. punktu.

Vispārizmantojams

b

Papīra brāķa un atgriezumu recirkulēšanas sistēma

Brāķi un atgriezumus, kas rodas dažādos papīra ražošanas procesa posmos, savāc, no jauna sašķiedro un atgriež šķiedru masā.

Vispārizmantojams

c

Pārklājuma krāsvielu reģenerācija/pigmentu reciklēšana

Sk. 1.7.2.1. punktu.

d

Notekūdeņu pirmējā attīrīšanā savākto šķiedraino dūņu otrreizēja izmantošana

Notekūdeņu pirmējā attīrīšanā savāktās dūņas ar augstu šķiedru saturu var otrreizēji izmantot ražošanas procesā.

Izmantojamību var ierobežot produkta kvalitātei izvirzītās prasības.

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Energoekonomiski filtrācijas paņēmieni (optimizēta rotoru konstrukcija, sieti un sietu darbība)

Izmantojams jaunās un ievērojami modernizētās fabrikās

b

Malšana, ievērojot paraugpraksi, ar siltuma atgūšanu no malšanas ietaisēm

c

Optimizēta atūdeņošana papīrmašīnas presēs/platas saskarvirsmas presēs

Nav attiecināms uz salvešpapīru un daudzu speciālo papīru ražošanu

d

Tvaika kondensāta atgūšana un efektīvu nostrādātā gaisa siltuma atgūšanas sistēmu izmantošana

Vispārizmantojams

e

Tvaika tiešas izmantošanas samazināšana, pateicoties rūpīgai procesu integrēšanai, izmantojot, piem., siltumintegrācijas analīzi (pinch analysis)

f

Augstefektīvas malšanas ietaises

Izmantojams tikai jaunās ražotnēs

g

Optimizēts malšanas ietaišu ekspluatācijas režīms (piem., mazāks energopatēriņš tukšgaitas režīmā)

Vispārizmantojams

h

Optimizēta sūkņu sistēmu konstrukcija, sūkņu darbības ātruma maiņas vadība, bezreduktora piedziņa

i

Vismodernākās malšanas tehnoloģijas

j

Papīra lentes karsēšana ar izsmidzinātu tvaiku, lai uzlabotu ūdens aizvadīšanas parametrus un atūdeņošanas jaudu

Nav attiecināms uz salvešpapīru un daudzu speciālo papīru ražošanu

k

Optimizēta vakuumsistēma (piem., turboventilatoru izmantošana šķidrumgredzena sūkņu vietā)

Vispārizmantojams

l

Ģenerēšanas optimizācija un sadales tīkla uzturēšana

m

Siltuma atgūšanas, gaisa padeves sistēmas, izolācijas optimizācija

n

Augstražīgu motoru (EFF1) izmantošana

o

Smidzināšanas ūdens iepriekšēja uzsildīšana siltummainī

p

Siltuma pārpalikuma izmantošana dūņu žāvēšanai vai atūdeņotās biomasas uzlabošanai

q

Siltuma atgūšana no aksiālajiem ventilatoriem (ja tādus izmanto) un tā izmantošana žāvēšanas kupola gaisa padevē

r

No pašnoņēmēju (Janki) mašīnu nosūcējkupoliem izplūdušajā nostrādātajā gaisā esošā siltuma atgūšana, izmantojot perkolācijas torni

s

Siltuma atgūšana no infrasarkanās sistēmas nostrādātā karstā gaisa

Paņēmiens

Apraksts

Elektrostatiskais filtrs (ESF)

Elektrostatiskajos filtros daļiņas uzlādē un atdala elektriskā lauka iedarbībā. Tie spēj darboties visdažādākajos apstākļos.

Sārmu skruberis

Sk. 1.7.1.3. punktu (slapjais skruberis).

Paņēmiens

Apraksts

Gaisa/kurināmā attiecības samazināšana

Tehniskais paņēmiens galvenokārt ietver:

Optimizēta sadedzināšana un sadedzināšanas vadība

Šā paņēmiena pamatā ir attiecīgo degšanas parametru (piem., O2, CO saturs, kurināmā/gaisa attiecība, nesadegušais materiāls) monitorings, lai regulētu degšanu un panāktu vislabākos degšanas apstākļus.

NOx veidošanos un emisijas var samazināt, koriģējot darbības parametrus, gaisa sadali, skābekļa pārpalikumu, liesmas formu un temperatūras profilu.

Pakāpeniska sadedzināšana

Pakāpeniska sadedzināšana nozīmē, ka tiek izmantotas divas degšanas zonas un pirmajā kamerā tiek regulēts gaisa īpatsvars un temperatūra. Pirmā degšanas zona funkcionē apstākļos ar nepietiekamu gaisa padevi, lai amonjaka savienojumus augstā temperatūrā pārvērstu vienkāršā slāpeklī. Otrajā zonā pievada papildu gaisu un pabeidz sadegšanu zemākā temperatūrā. Pēc divpakāpju sadedzināšanas dūmgāzes plūst uz otro kameru, kur notiek siltuma atgūšana no gāzēm, un radušos tvaiku izmanto tehnoloģiskajā procesā.

Kurināmā izvēle/zema N satura kurināmais

Tāda kurināmā izmantošana, kam ir zems slāpekļa saturs, samazina NOx emisijas no kurināmajā esošā slāpekļa oksidēšanās degšanas laikā.

KNSG vai biomasas kurināmā sadedzināšana rada lielākas NOx emisijas salīdzinājumā ar naftu un dabasgāzi, jo KNSG un visu veidu koksnes kurināmais satur vairāk slāpekļa nekā nafta un dabasgāze.

Gāzes dedzināšana rada lielākas NOx emisijas nekā naftas dedzināšana, jo sadegšanas temperatūra ir augstāka.

Zemu NOx emisiju deglis

Zemu NOx emisiju degļi darbojas saskaņā ar šādu principu: liesmas maksimālo temperatūru samazina, degšanu palēnina, tomēr tā notiek pilnīgi, un siltumpārnesi kāpina (palielināta liesmas starojamība). Paņēmiens var būt saistīts ar mainītu krāsns degkameras konstrukciju.

Nostrādātā atsārma pakāpeniska inžekcija

Nostrādātā sulfīta atsārma inžekcija katlā dažādos vertikāli izvietotos pakāpjveida (degšanas) līmeņos aizkavē NOx veidošanos un nodrošina pilnīgu sadegšanu.

Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)

Tehniskā paņēmiena pamatā ir NOx reducēšana par slāpekli, tam reaģējot ar amonjaku vai karbamīdu augstā temperatūrā. Deggāzē iesmidzina amonjakūdeni (līdz 25 % NH3), amonjaka prekursoru savienojumu vai karbamīda šķīdumu, lai NO reducētu par N2. Reakcijai ir optimāls efekts temperatūras diapazonā no apmēram 830 līdz 1 050 °C, un iesmidzinātajām vielām jānodrošina pietiekams aizturlaiks, lai tās varētu reaģēt ar NO. Amonjaka vai karbamīda daudzumi jākontrolē, lai NH3 neizreaģēšanu saglabātu zemā līmenī.

Paņēmiens

Apraksts

Melnais atsārms ar lielu sauso cietvielu saturu

Palielinoties melnā atsārma sauso cietvielu saturam, pieaug sadegšanas temperatūra. Tas nozīmē, ka tvaikā pārvēršas lielāks daudzums nātrija (Na), kas var piesaistīt SO2 un veidot Na2SO4, tādējādi samazinot SO2 emisijas no reģenerācijas katla. Augstākas temperatūras negatīvais efekts ir tāds, ka var palielināties NOx emisijas.

Kurināmā izvēle/kurināmais ar zemu S saturu

Izmantojot kurināmo ar zemu sēra saturu – sēra saturs aptuveni 0,02–0,05 % masas – (piem., meža biomasa, miza, nafta ar zemu sēra saturu, gāze), samazinās SO2 emisijas, kas rodas, kurināmajā esošajam sēram degšanas laikā oksidējoties.

Degšanas apstākļu optimizācija

Tādi paņēmieni kā efektīva degšanas intensitātes regulēšanas sistēma (gaisa/kurināmā attiecība, temperatūra, ekspozīcijas ilgums), skābekļa pārpalikuma regulēšana un gaisa un kurināmā laba sajaukšana.

Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos

Kaļķu sārņu efektīva skalošana un filtrēšana samazina Na2S koncentrāciju, un līdz ar to mazinās sērūdeņraža veidošanās ceplī otrējās dedzināšanas procesa laikā.

SO2 emisiju savākšana un reģenerācija

Tiek savāktas augstas koncentrācijas SO2 gāzes plūsmas no skābā atsārma ražošanas, vārkatliem, difūzeriem un izpūtes tvertnēm. Ekonomisku un vides apsvērumu dēļ SO2 reģenerē absorbcijas tvertnēs ar dažādu spiedienu.

Smakojošu gāzu un KRS sadedzināšana

Savāktās stiprās gāzes var iznīcināt, tās sadedzinot reģenerācijas katlā, speciālā KRS deglī vai kaļķu ceplī. Savāktās vājās gāzes var dedzināt reģenerācijas katlā, kaļķu ceplī, enerģētiskajā katlā vai KRS deglī. Šķīdināšanas tvertnes izplūdes gāzes var sadedzināt modernos reģenerācijas katlos.

Vājo gāzu savākšana un sadedzināšana reģenerācijas katlā

Vājo gāzu (liels tilpums, zema SO2 koncentrācija) sadedzināšana kombinācijā ar rezerves sistēmu.

Vājās gāzes un citas smakojošas sastāvdaļas vienlaikus savāc sadedzināšanai reģenerācijas katlā. No reģenerācijas katla izplūdes gāzēm sēra dioksīdu reģenerē, izmantojot pretplūsmas daudzpakāpju skruberus, un otrreizēji izmanto kā vārīšanas ķimikāliju. Par rezerves sistēmu izmanto skruberus.

Slapjais skruberis

Gāzveida sastāvdaļas izšķīdina piemērotā šķidrumā (ūdens vai sārmainā šķīdumā). Tādējādi var vienlaicīgi atdalīt cietās un gāzveida sastāvdaļas. Skruberim cauri izplūdušās dūmgāzes piesātina ar ūdeni; pirms dūmgāzu aizvadīšanas ir jāatdala pilieni. Iegūto šķidrumu attīra notekūdeņu attīrīšanas ietaisē, un nešķīstošās vielas savāc ar nostādināšanu vai filtrēšanu.

ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju Venturi tipa skruberiem vai vairākpakāpju divpusējiem otrējiem skruberiem

Putekļu atdalīšana notiek elektrostatiskajā filtrā vai vairākpakāpju multiciklonā. Ja izmanto magnija sulfīta procesu, tad ESF uztvertie putekļi galvenokārt sastāv no MgO un nelielā mērā no K, Na vai Ca savienojumiem. Reģenerētos MgO pelnus suspendē ūdenī, skalo un dzēš, lai veidotos Mg(OH)2, ko pēc tam sārmainā skrubēšanas šķīdumā vairākpakāpju skruberos izmanto, lai reģenerētu vārīšanas ķimikālijās esošo sēru. Ja izmanto amonija sulfīta procesu, amonjaka bāzi nereģenerē, jo sadegšanas procesā tas sadalās slāpeklī. Atputekļotā dūmgāze plūst caur dzesēšanas skruberi, ko darbina ar ūdeni, un tad ieplūst dūmgāzu trīs vai vairāk pakāpju skruberī, kur SO2 emisijas tiek skrubētas ar Mg(OH)2 sārmainu šķīdumu, ja runa ir par magnija sulfīta procesu, un ar jaunpagatavotu 100 % NH3 šķīdumu, ja runa ir par amonija sulfīta procesu.

Paņēmiens

Apraksts

Sausā mizošana

Apaļkoksnes sausā mizošana trumuļu mizotājos (ūdeni izmanto tikai apaļkoksnes nomazgāšanā un pēc tam reciklē, un tikai neliela daļa ūdens nonāk notekūdeņu attīrīšanas ietaisē).

Bezhlora balināšana (BHB)

Bezhlora balināšanā netiek izmantoti nekādi hloru saturoši balinātāji, līdz ar to nerodas arī organisku un hlororganisku vielu emisijas no balināšanas.

Moderna balināšana bez elementārā hlora (BEH)

Moderna balināšana bez elementārā hlora samazina hlora dioksīda patēriņu, jo tā sastāv no viena vai vairākiem balināšanas posmiem: apstrāde ar skābekli, hidrolīze karstas skābes vidē, vidējas un augstas konsistences masas apstrāde ar ozonu, apstrāde ar ūdeņraža peroksīdu atmosfēras spiedienā un palielinātā spiedienā vai karsta hlora dioksīda izmantošana.

Padziļinātā delignifikācija

Padziļinātā delignifikācija, proti, a) modificētā vārīšana vai b) delignifikācija ar skābekli, palielina pulpas delignifikācijas pakāpi (pazemina kapa skaitli) pirms balināšanas un tādējādi samazina balināšanas ķimikāliju izmantošanu un ĶSP notekūdeņos. Ja pirms balināšanas kapa skaitli pazemina par vienu vienību, tad balināšanas radīto ĶSP var samazināt par aptuveni 2 kg ĶSP/GSt. Atdalīto lignīnu var reģenerēt un aizvadīt uz ķīmisko vielu un enerģijas reģenerācijas sistēmu.

Padziļinātā vārīšana (periodiska vai nepārtraukta sistēma) paredz ilgāku vārīšanas periodu optimizētos apstākļos (piem., sārmu koncentrācija vārsārmā tiek regulēta tā, lai vārīšanas procesa sākumā tā būtu mazāka, bet beigās – lielāka), lai pirms balināšanas atdalītu maksimāli daudz lignīna, nepieļaujot ogļhidrātu nepieņemamu sadalīšanos vai pulpas stiprības pārmērīgu zudumu. Tādējādi var samazināt ķimikāliju izmantošanu balināšanas posmā un samazināt organisko vielu daudzumu, kas no balināšanas ceha nonāk notekūdeņos.

Delignifikācija ar skābekli ļauj atdalīt ievērojamu pēc vārīšanas palikušā lignīna frakciju gadījumā, ja vārīšanas cehā jāizmanto pulpa ar augstāku kapa skaitli. Sārmainā vidē pulpa reaģē ar skābekli, un tiek izdalīta daļa no atlikušā lignīna

Nebalinātas pulpas suspensijas efektīva filtrēšana un skalošana noslēgtā sistēmā

Nebalinātu pulpu filtrē spiedsietos vairākpakāpju noslēgtā ciklā. Tādējādi jau pašā procesa sākumā tiek aizvākti piemaisījumi un neizvārītās celulozes mezgli.

Nebalinātas pulpas suspensijas skalošanas laikā izšķīdušās organiskās un neorganiskās ķīmiskās vielas tiek atdalītas no pulpas šķiedrām. Nebalinātu pulpu vispirms var skalot vārkatlā, pēc tam augstražīgās skalošanas ietaisēs pirms un pēc delignifikācijas ar skābekli, t. i., pirms balināšanas. Tādējādi tiek samazināta gan piemaisījumu pārnese, gan ķimikāliju patēriņš balināšanā, gan emisiju slodze notekūdeņos. Bez tam ir iespējams skalošanas ūdenī esošās vārīšanas ķimikālijas reģenerēt. Efektīva vārīšana notiek pretplūsmas vairākpakāpju skalošanas ietaisēs, izmantojot filtrus un preses. Nebalinātas pulpas suspensijas filtrēšanas ceha ūdens sistēma ir pilnībā noslēgta.

Daļēja tehniskā ūdens reciklēšana balināšanas cehā

Balināšanas cehā skābie un sārmainie filtrāti tiek reciklēti pretēji pulpas plūsmai. Ūdens nonāk vai nu notekūdeņu attīrīšanas ietaisē, vai – nedaudzos gadījumos – skalošanas ietaisē pēc apstrādes ar skābekli.

Lai panāktu zemas emisijas, skalošanas procesa starpposmos katrā ziņā jāizmanto efektīvas skalošanas ietaises. Efektīvās fabrikās (kraftpulpa) panākams, ka balināšanas ceha efluenta plūsma ir 12–25 m3/GSt.

Efektīvs izlijumu monitorings un lokalizācija, tostarp ar ķīmisko vielu un enerģijas reģenerāciju

Efektīva izlijumu kontroles, uztveršanas un reģenerācijas sistēma, kas novērš liela organiskā un pat toksiskā piesārņojuma nejaušu rašanos un maksimālas pH vērtības (otrējās notekūdeņu attīrīšanas ietaises) ietver šādas darbības:

Melnā atsārma iztvaicētāja un reģenerācijas katla pietiekama jauda, lai tie spētu darboties maksimālas noslodzes apstākļos

Melnā atsārma iztvaicētāja un reģenerācijas katla pietiekama ietilpība nodrošina, ka iespējams pārstrādāt atsārma un sauso cietvielu papildu daudzumus, kas savākti no izlijumiem vai balināšanas ceha efluentiem. Tas mazina nostrādātā melnā atsārma, citu koncentrētu tehnisko efluentu un, iespējams, balināšanas ceha filtrātu zudumus.

Vairākpakāpju iztvaicētājā tiek koncentrēts nostrādātais melnais atsārms no nebalinātas pulpas suspensijas skalošanas un dažos gadījumos arī biodūņas no efluentu attīrīšanas ietaises un/vai nātrija sulfāts (ClO2 ražošanas blakusprodukts). Ja iztvaicēšanas jauda ir lielāka nekā normālai darbībai nepieciešamā jauda, tā ir pietiekama rezerve ārkārtas gadījumiem, lai varētu reģenerēt izlijumus un apstrādāt balināšanas ceha filtrāta reciklēšanas plūsmas, ja tādas ir.

Piesārņoto (netīro) kondensātu atdestilēšana un kondensātu otrreizēja izmantošana procesā

Piesārņoto (netīro) kondensātu atdestilēšana un kondensātu otrreizēja izmantošana procesā samazina fabrikas saldūdens patēriņu un organisko vielu daudzumu, kas nonāk notekūdeņu attīrīšanas ietaisē.

Atdestilēšanas kolonnā tvaiks plūst pretēji iepriekš izfiltrētiem procesa kondensātiem, kas satur reducēta sēra savienojumus, terpēnus, metanolu un citus organiskus savienojumus. Kondensātā esošās gaistošās vielas kolonnas augšējā daļā akumulējas kā nekondensējamas gāzes un metanols un tiek aizvadītas no sistēmas. Attīrītos kondensātus tehnoloģiskajā procesā var izmantot otrreizēji, piem., balināšanas ceha skalošanā, nebalinātas pulpas suspensijas skalošanā, kaustizācijas operācijās (sārņu skalošana un atšķaidīšana, sārņu filtru skalošana), kā KRS skrubēšanas šķidrumu kaļķu cepļos vai kā baltā atsārma sastāvdaļu.

Atdestilētās nekondensējamās gāzes no viskoncentrētākajiem kondensātiem tiek ievadītas stipro smakojošo gāzu savākšanas sistēmā un sadedzinātas. Atdestilētās gāzes no vidēji piesārņotiem kondensātiem tiek savāktas mazapjoma augstkoncentrētu gāzu sistēmā un sadedzinātas.

Karsta sārma ekstrakcijas posmā radušos efluentu iztvaicēšana un sadedzināšana

Efluentus vispirms koncentrē iztvaicēšanas ceļā un tad sadedzina reģenerācijas katlā kā biokurināmo. Krāsnī nosēdušos nātrija karbonātu saturošos putekļus un kušņus izšķīdina, lai reģenerētu nātrija šķīdumu.

Skalošanas šķidrumu recirkulēšana, sākot ar pirmbalināšanu un beidzot ar nebalinātas pulpas suspensijas skalošanu, un iztvaicēšana, lai samazinātu emisijas no pirmbalināšanas ar MgO

Šā paņēmiena izmantošanas priekšnosacījumi ir šādi: salīdzinoši zems kapa skaitlis pēc vārīšanas (piem., 14–16), pietiekama tvertņu, iztvaicētāju un reģenerācijas katla jauda, lai varētu pārstrādāt papildu plūsmas, iespēja skalošanas ierīces iztīrīt no nogulsnēm un vidēji liels pulpas baltums (≤ 87 % ISO), jo šis paņēmiens dažos gadījumos var izraisīt nelielu baltuma zudumu.

Tirgum paredzētas papīra pulpas ražotājiem vai citiem ražotājiem, kam jāpanāk ļoti liels baltums (> 87 % ISO), var būt sarežģīti izmantot MgO pirmbalināšanu.

Tehniskā ūdens pretplūsma

Integrētās fabrikās saldūdens sistēmā lielākoties nonāk pa papīrmašīnas smidzināšanas sistēmām, no kurienes to pretēji tehnoloģiskā procesa plūsmai aizvada uz pulpas ieguves cehu.

Ūdens sistēmu nošķiršana

Dažādu cehu (piem., pulpas ieguves, balināšanas, papīrmašīnas) ūdens sistēmas tiek nošķirtas, pulpu skalojot un atūdeņojot (piem., ar skalošanas presēm). Šāda nošķiršana novērš piesārņotāju pārnešanu uz nākamajiem procesa posmiem un dod iespēju atdalīt piemaisījumus no nelieliem tilpumiem.

Augstas konsistences pulpas balināšana (ar peroksīdu)

Augstas konsistences pulpas balināšana nozīmē, ka pirms balināšanas ķimikāliju pievienošanas pulpu atūdeņo, piemēram, divsietu vai citādā presē. Tas ļauj efektīvāk izmantot balināšanas ķimikālijas, panākt lielāku pulpas tīrību, samazināt kaitīgu vielu nonākšanu papīrmašīnā un rada mazāku ĶSP. Peroksīda atliekas var recirkulēt un izmantot otrreizēji.

Šķiedru un pildvielu atgūšana un atgriezeniskā ūdens attīrīšana

Papīrmašīnas atgriezenisko ūdeni var attīrīt ar šādiem paņēmieniem:

Atgriezeniskā ūdens dzidrināšana

Ūdens dzidrināšanas sistēmas, ko izmanto gandrīz tikai papīrrūpniecībā, balstās uz trim paņēmieniem: nostādināšanas, filtrācijas (disku filtri) un flotācijas. Visplašāk izmantotais paņēmiens ir izšķīdušā gaisa flotācija. Anjoniskos netīrumus un smelkni ar piedevām aglomerē fizikāli apstrādājamās pārslās. Par flokulantiem izmanto augstmolekulārus, ūdenī šķīstošus polimērus vai neorganiskus elektrolītus. Pēc tam radušos aglomerātus (pārslas) aizpludina no dzidrināšanas baseina. Izmantojot izšķīduša gaisa flotācijas paņēmienu, suspendētās cietās daļiņas tiek piesaistītas gaisa burbulīšiem.

Ūdens recirkulēšana

Dzidrināto ūdeni recirkulē kā tehnisko ūdeni vai nu cehā, vai – ja tā ir integrētā fabrika – visos tehnoloģiskā procesa posmos: no papīrmašīnas uz pulpas ieguves cehu, no pulpas ieguves ceha uz mizotavu. Efluentus lielākoties aizvada no vietām, kur ir vislielākā piesārņojuma slodze (piem., pulpas ieguvē, mizošanā – diska filtru dzidrais filtrāts).

Tvertņu un rezervuāru optimāla konstrukcija un izbūve (papīrražošanā)

Izejvielu tvertnes un atgriezeniskā ūdens rezervuāri ir konstruēti tā, lai būtu pielāgoti tehnoloģiskā procesa svārstībām un dažāda apjoma plūsmām, tostarp iedarbināšanas un izslēgšanas laikā.

Skalošana pirms skujkoku mehāniskās pulpas malšanas

Lai uzlabotu pulpas īpašības, dažās fabrikās skujkoku šķeldu iepriekš apstrādā, kombinējot iepriekšēju karsēšanu zem spiediena, augstu kompresiju un impregnēšanu. Skalošana pirms malšanas un balināšanas ievērojami mazina ĶSP, jo tiek atdalīta neliela, bet ļoti koncentrēta efluentu plūsma, ko var attīrīt atsevišķi.

Balināšanā ar peroksīdu kā sārmu NaOH vietā izmanto Ca(OH)2 vai Mg(OH)2

Par sārmu izmantojot Ca(OH)2, ĶSP emisijas slodze samazinās par aptuveni 30 %, taču baltuma pakāpe vēl aizvien ir augsta. NaOH aizstāj arī ar Mg(OH)2.

Balināšana noslēgtā sistēmā

Ja sulfītpulpas fabrikās vārīšanā izmanto nātriju, balināšanas ceha efluentu attīra, piem., ar ultrafiltrāciju, flotāciju un sveķu un tauksskābju atdalīšanu, un tad ir iespējama balināšana noslēgtā sistēmā. Balināšanas un skalošanas filtrātus izmanto pirmajā skalošanā pēc vārīšanas un pēc tam reciklē ķīmiskās reģenerācijas ietaisēs.

Nekoncentrēta atsārma pH korekcija, pirms vai kad tas ir nonācis iztvaicētājā

Atsārmu neitralizē pirms iztvaicēšanas vai pēc pirmās iztvaicēšanas fāzes, lai organiskās skābes koncentrātā uzturētu izšķīdušas un varētu tās kopā ar nostrādāto atsārmu pārsūknēt uz reģenerācijas katlu.

No iztvaicētājiem nākušā kondensāta anaerobiska attīrīšana

Sk. 1.7.2.2. punktu (kombinētā anaerobiskā/aerobiskā attīrīšana)

SO2 atdalīšana un reģenerēšana no iztvaicētāju kondensātiem

No kondensātiem atdala SO2; koncentrātus bioloģiski attīra, savukārt atdalīto SO2 nosūta reģenerācijai par vārīšanas ķimikāliju.

Tehniskā ūdens kvalitātes monitorings un pastāvīga kontrole

Lai varētu izmantot modernu noslēgtu ūdensapgādes ciklu, ir jāoptimizē visa “šķiedru–ūdens–ķīmisko piedevu–enerģijas sistēma”. Tas nozīmē, ka pastāvīgi jāseko līdzi gan ūdens kvalitātei, gan darbinieku motivācijai, zināšanām un darbībām saistībā ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vajadzīgo ūdens kvalitāti.

Bioplēvju profilakse un iznīcināšana, izmantojot paņēmienus, kuri rada pēc iespējas mazākas biocīdu emisijas

Ikvienā papīra ražotnē līdz ar šķiedrām un ūdeni nepārtraukti nonāk mikroorganismi un ar laiku izveidojas specifisks mikrobioloģiskais līdzsvars. Lai novērstu mikroorganismu pārmērīgu augšanu, aglomerējušās biomasas vai bioplēvju nosēdumus ūdens kontūros un ietaisēs, bieži vien izmanto bioloģiskos disperģentus vai biocīdus. Ja izmanto katalītisko dezinfekciju ar ūdeņraža peroksīdu, bioplēves un mikroorganismus tehniskajā ūdenī un papīrmasā iznīcina, neizmantojot biocīdus.

Kalcija atdalīšana no tehniskā ūdens ar vadāmu kalcija karbonāta izgulsnēšanu

Kalcija koncentrācijas samazināšana ar vadāmu kalcija karbonāta atdalīšanu (piem., izšķīduša gaisa flotatorā) samazina risku, ka notiks nevēlama kalcija karbonāta izgulsnēšanās vai kaļķakmens veidošanās ūdens sistēmās un ietaisēs, piem., veltņos, sietos, tūbās, smidzinātāju sprauslās, cauruļvados vai notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas ietaisēs.

Papīrmašīnas smidzinātāju optimizācija

Smidzinātāju optimizācija ietver šādus elementus: a) tehniskā ūdens (piem., dzidrināta atgriezeniskā ūdens) otrreizēja izmantošana, lai samazinātu saldūdens patēriņu, un b) īpašas konstrukcijas sprauslu izmantošana smidzinātājos.

Paņēmiens

Apraksts

Pirmējā attīrīšana

Fizikālķīmiskā attīrīšana, piem., izlīdzināšana, neitralizēšana vai nostādināšana.

Izlīdzināšanu (piem., izlīdzināšanas rezervuāros) izmanto, lai novērstu lielas plūsmas ātruma, temperatūras un piesārņotāju koncentrācijas variācijas un tādējādi nepieļautu notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pārslogošanu.

Otrējā (bioloģiskā) attīrīšana

Notekūdeņu attīrīšanā ar mikroorganismiem var izmantot aerobisko un anaerobisko attīrīšanas procesu. Otrējā attīrīšanā cietvielas un biomasu no efluentiem atdala ar nostādināšanas paņēmienu, ko dažkārt kombinē ar flokulāciju.

Aerobiskajā bioloģiskajā notekūdeņu attīrīšanā ūdenī esošo bioloģiski noārdāmo izšķīdušo un koloīdo materiālu mikroorganismi gaisa klātbūtnē daļēji pārvērš cietā šūnvielā (biomasā) un daļēji oglekļa dioksīdā un ūdenī. Izmantotie procesi ir:

Pirms ūdens novadīšanas no efluenta tiek atdalīta radusies biomasa (dūņu pārpalikums).

Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā notekūdeņu organisko saturu mikroorganismi bez gaisa klātbūtnes pārvērš metānā, oglekļa dioksīdā, sulfīdā utt. Process notiek hermētiskās reaktoru tvertnēs. Mikroorganismus tvertnēs aiztur kā biomasu (dūņas). Šajā bioloģiskajā procesā veidojas biogāze, kas sastāv no metāna, oglekļa dioksīda un citām gāzēm, piem., ūdeņraža un sērūdeņraža, un ir izmantojama enerģijas ražošanai.

Tā kā pēc anaerobiskās attīrīšanas saglabājas lielas ĶSP slodzes, tā uzskatāma par priekšattīrīšanu pirms aerobiskās attīrīšanas. Anaerobiskā attīrīšana samazina bioloģiskajā attīrīšanā radušos dūņu daudzumu.

Trešējā attīrīšana

Pastiprināta attīrīšana notiek ar dažādiem paņēmieniem, piem., filtrāciju, kad atfiltrē atlikušās cietvielas, nitrifikāciju un denitrifikāciju, kad tiek atdalīts slāpeklis, vai flokulāciju/izgulsnēšanu un sekojošu filtrāciju, kad tiek atdalīts fosfors. Trešējo attīrīšanu parasti izmanto gadījumos, gan ar pirmējo un bioloģisko attīrīšanu nepietiek, lai panāktu pietiekami zemu KSC, slāpekļa vai fosfora līmeni, kas var būt vajadzīgs, piem., vietējo apstākļu dēļ.

Bioloģiskās attīrīšanas ietaises pienācīga konstrukcija un ekspluatācija

Pienācīgi konstruēta un ekspluatēta bioloģiskās attīrīšanas ietaise nozīmē, ka attīrīšanas tvertņu/baseinu (piem., nosēdbaseinu) konstrukcija un izmēri ir piemēroti hidrauliskajai un piesārņotāju slodzei. Mazas KSC emisijas panāk, nodrošinot aktīvās biomasas pienācīgu nostādināšanu. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises konstrukcijas, izmēru un ekspluatācijas periodiska izvērtēšana palīdz sasniegt šos mērķus.

Paņēmiens

Apraksts

Atkritumu novērtēšana un atkritumu apsaimniekošanas sistēma

Atkritumu novērtēšanu un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izmanto, lai apzinātu, kādas ir iespējas optimizēt atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju, reciklēšanu un galīgo likvidāciju. Atkritumu inventarizācija dod iespēju noskaidrot un klasificēt katras atkritumu frakcijas veidu, parametrus, daudzumu un izcelsmi.

Dažādu atkritumu frakciju dalītā vākšana

Dažādu atkritumu frakciju dalītā vākšana izcelsmes vietās un – attiecīgā gadījumā – pagaidu glabāšana var palielināt iespējas tos otrreizēji izmantot vai recirkulēt. Dalītā vākšana ietver arī bīstamo atkritumu frakciju (piem., eļļas un ziežu paliekas, hidrauliskās un transformatoru eļļas, izlietoti akumulatori, lūžņos nododamas elektroietaises, šķīdinātāji, krāsas, biocīdi vai ķimikāliju paliekas) segregāciju un klasificēšanu.

Saderīgu atlieku frakciju sajaukšana

Saderīgu atlieku frakciju sajaukšana atkarībā no otrreizējas izmantošanas/reciklēšanas, tālākas apstrādes un likvidēšanas vēlamajiem variantiem.

Tehnisko atlikumu priekšapstrāde pirms otrreizējas izmantošanas vai pārstrādes

Priekšapstrādi var izdarīt ar šādiem paņēmieniem:

Materiālu reģenerācija un tehnisko atlikumu pārstrāde objektā

Materiālu reģenerācijas procesi var ietvert šādus paņēmienus:

Enerģijas reģenerācija objektā vai ārpus tā no atkritumiem ar augstu organiskās masas saturu

Mizošanas, šķeldošanas, sijāšanas u. tml. atlikumus, kā mizas, šķiedru dūņas vai citus galvenokārt organiskus atlikumus, to siltumspējas dēļ sadedzina sadedzināšanas ietaisēs vai biomasas spēkstacijās enerģijas reģenerācijas nolūkā.

Materiālu utilizācija ārpus ražotnes

Pulpas un papīra ražošanas atkritumus kā materiālus var utilizēt arī citos rūpniecības sektoros, piem.:

Atkritumu frakciju piemērotību utilizācijai ārpus ražotnes nosaka atkritumu sastāvs (piem., neorganisko vielu/minerālvielu saturs) un pierādījumi tam, ka paredzētā reciklēšana nekaitē dabai vai veselībai.

Atkritumu frakcijas priekšapstrāde pirms likvidēšanas

Atkritumu priekšapstrāde pirms likvidēšanas ietver pasākumus (atūdeņošana, žāvēšana u. tml.), ar kuriem samazina transportējamo vai likvidējamo atkritumu masu un tilpumu.