18.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/15

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Komisijai ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (aģentūra) palīdzību ir jāpieņem attiecīgi īstenošanas noteikumi, lai nodrošinātu regulatīvās prasības drošības jomā attiecībā uz efektīvas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) drošības uzraudzības funkcijas īstenošanu. Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantā ir noteikts, ka šie īstenošanas noteikumi ir jāizstrādā, pamatojoties uz regulām, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (4), 5. panta 3. punktu. Šīs regulas pamatā ir Komisijas 2007. gada 8. novembra Regula (EK) Nr. 1315/2007 par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā, kas groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005 (5).

(2)

Ir nepieciešams papildus precizēt kompetento iestāžu nozīmi un funkcijas, pamatojoties uz noteikumiem, kas iekļauti Regulā (EK) Nr. 216/2008, Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (6). Šajās regulās ir iekļautas drošības prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par aeronavigācijas pakalpojumu drošu sniegšanu, bet dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva uzraudzība, ko veic kompetentās iestādes.

(3)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārajām operācijām un mācībām, kā paredzēts Regulas (EK) 549/2004 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

(4)

Kompetentajām iestādēm ir jāveic drošības regulatīvais audits un izvērtēšana saskaņā ar šo regulu to atbilstošo pārbaužu un apsekojumu ietvaros, ko paredz Regula (EK) Nr. 216/2008 un Regula (EK) Nr. 550/2004.

(5)

Kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē šajā regulā paredzētās drošības uzraudzības sistēmas izmantošana citās atbilstošās uzraudzības jomās, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu uzraudzību.

(6)

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, kā arī gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībā (ATFM) un gaisa telpas pārvaldībā (ASM) izmanto funkcionālas sistēmas, kas ļauj pārvaldīt gaisa satiksmi. Tādēļ attiecībā uz jebkurām izmaiņām funkcionālajās sistēmās būtu jāpiemēro drošības uzraudzība.

(7)

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi gadījumos, kad sistēma vai sistēmas komponents neatbilst attiecīgajām prasībām. Saistībā ar to un jo īpaši, ja jāizdod drošības vadlīnijas, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver iespēja sniegt norādījumus paziņotajām iestādēm, kas iesaistītas Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. vai 6. pantā paredzētās deklarācijas sniegšanā, lai veiktu konkrētu izmeklēšanu attiecībā uz šo tehnisko sistēmu.

(8)

Ikgadējiem drošības uzraudzības pārskatiem, ko sniedz kompetentās iestādes, ir jāveicina drošības uzraudzības pārredzamība un atbildīgums. Šādi pārskati būtu jāsniedz Komisijai, aģentūrai un dalībvalstij, kas izraudzījusi vai izveidojusi attiecīgo kompetento iestādi. Turklāt ikgadējie drošības uzraudzības pārskati ir jāizmanto saistībā ar reģionālo sadarbību, standartizācijas pārbaudēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un drošības uzraudzības starptautisko kontroli. Pārsktos jāiekļauj atbilstoša informācija par drošības kvalitātes uzraudzību, uzraudzīto organizāciju atbilstību piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā, kā arī drošības regulatīvā audita programma, izvērtējums par drošības argumentiem un izmaiņām funkcionālajās sistēmās, kuras uzraudzītās organizācijas veic saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātajām procedūrām un drošības vadlīnijām, ko izdevusi šāda iestāde.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 10. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 4. punktu kompetentajām iestādēm ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai savstarpēji cieši sadarbotos un tā nodrošinātu pietiekamu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kas sniedz pakalpojumus, kuri attiecas uz gaisa telpu, par ko atbild dalībvalsts, kas nav sertifikāta izdevēja dalībvalsts. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. pantu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar attiecīgu konkrēto informāciju par organizāciju drošības uzraudzību.

(10)

Aģentūrai ir papildus jāizvērtē šīs regulas noteikumi, un jo īpaši tie, kas attiecas uz izmaiņu drošības uzraudzību, un jāsniedz atzinums, lai šādas izmaiņas pielāgotu kopējai sistēmiskai pieejai, ņemot vērā šo noteikumu integrēšanu nākotnes kopējā regulatīvā struktūrā attiecībā uz civilās aviācijas drošību un pieredzi, ko guvušas iesaistītās personas un kompetentās iestādes. Aģentūras atzinuma mērķis ir tālāk veicināt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) valsts drošības programmas (SSP) īstenošanu Savienībā šīs kopējās sistēmas metodikas ietvaros.

(11)

Lai dažas no tām tīkla funkcijām, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 551/2004, tiktu pildītas droši, attiecībā uz iesaistīto struktūru ir jāpiemēro atsevišķas drošības prasības. Šīs prasības, kuru nolūks ir nodrošināt, ka šāda struktūra vai organizācija darbojas droši, ir ietvertas Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regulā (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (7). Šīs ir organizācijām noteiktās drošības prasības, kuras ir ļoti līdzīgas tām vispārējām prasībām, kas ietvertas Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 1035/2011 (8), bet pielāgotas ar tīkla funkcijām saistītajai atbildībai drošības jomā. Lai atbalstītu vispārēju sistēmisku pieeju drošības regulējumam civilās aviācijas jomā, šo prasību izpilde ir jāuzrauga tāpat, kā notiek aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju uzraudzība.

(12)

Augsta līmeņa grupa Eiropas aviācijas nākotnes regulējuma jautājumos savos 2007. gada jūlija ieteikumos ir uzsvērusi nepieciešamību nodalīt regulatīvo pārraudzību no pakalpojumu sniegšanas vai funkciju pildīšanas. Atbilstīgi šim principam Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā ir noteikts, ka struktūra, kas izraudzīta tīkla funkcionālo vajadzību pildīšanai, ir pienācīgi jāpārrauga. Tā kā aģentūra jau tagad pilda neatkarīgas drošības uzraudzības funkciju attiecībā uz Viseiropas ATM/ANS (ANP) sniedzējiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 22.a pantu, Eiropas aviācijas drošības politikai pilnībā atbilstu risinājums uzticēt aģentūrai uzdevumu sniegt atbalstu Komisijai, veicot tādus pašus uzdevumus attiecībā uz Eiropas tīkla funkcijām.

(13)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1315/2007 būtu jāatceļ.

(14)

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005 (9), tālab ir jāgroza, lai to pielāgotu šai regulai.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

1)

“koriģējoša darbība” ir darbība, ko veic, lai likvidētu konstatētas neatbilstības cēloni;

2)

“funkcionāla sistēma” ir sistēmu, procedūru un cilvēkresursu kopums, kas organizēts, lai izpildītu funkciju ATM sakarā;

3)

“tīkla pārvaldnieks” ir objektīva un kompetenta struktūra, kas izraudzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 2. vai 6. punktu, lai veiktu pienākumus, kas aprakstīti minētajā pantā un šajā regulā;

4)

“tīkla funkcijas” ir specifiskās funkcijas, kas aprakstītas Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā;

5)

“organizācija” ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs vai struktūra, kas sniedz ATFM vai ASM vai pilda citas tīkla funkcijas;

6)

“process” ir savstarpēji saistītas vai mijiedarbībā esošas darbības, kas pārvērš ieguldījumus rezultātos;

7)

“drošības arguments” ir demonstrējums un pierādījums, ka piedāvātās izmaiņas funkcionālajā sistēmā var īstenot atbilstoši mērķiem vai standartiem, kas noteikti esošajā regulatīvajā sistēmā saskaņā ar regulatīvajām prasībām drošības jomā;

8)

“drošības vadlīnijas” ir dokuments, ko izdevusi vai pieņēmusi kompetentā iestāde un kas atļauj funkcionālajā sistēmā veikt darbības, lai atjaunotu drošību, kad pierādījumi liecina, ka pretējā gadījumā radīsies apdraudējums aviācijas drošībai;

9)

“drošības mērķis” ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs formulējums, ar kuru definē maksimālo biežumu vai varbūtību, kuras gadījumā var pieņemt, ka radīsies apdraudējums;

10)

“drošības regulatīvais audits” ir sistemātiskas un neatkarīgas pārbaudes, ko veic kompetentās iestādes vai kas tiek veiktas to vārdā, lai noteiktu, vai visi ar drošību saistītie pasākumi vai to elementi, kas attiecas uz procesiem un to rezultātiem, produktiem vai pakalpojumiem, atbilst nepieciešamajiem ar drošību saistītajiem pasākumiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un ir piemēroti gaidāmo rezultātu sasniegšanai;

11)

“drošības regulatīvās prasības” ir prasības, kas noteiktas Savienības vai valstu normatīvajos aktos attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vai ATFM un ASM funkciju vai citu tīkla funkciju veikšanu jautājumā par tehnisko un ekspluatācijas kompetenci un piemērotību šo pakalpojumu sniegšanai un funkciju veikšanai, to drošības pārvaldību, kā arī sistēmām, to komponentiem un saistītajām procedūrām;

12)

“drošības prasība” ir risku mazinoši līdzekļi, kā definēts riska mazināšanas stratēģijā, ar kuriem sasniedz konkrētu drošības mērķi, tai skaitā organizatoriskas, darbības, procedūras, funkcionālas, snieguma un sadarbspējas prasības vai vides raksturojumi;

13)

“verifikācija” ir apstiprinājums, sniedzot objektīvus pierādījumus, ka konkrētās prasības ir izpildītas;

14)

“Viseiropas ATM/ANS (ANP)” ir darbība, kas izstrādāta un iedibināta visiem lietotājiem vairumā dalībvalstu vai visās dalībvalstīs un kuru var arī paplašināt, to darot pieejamu ārpus tādas teritorijas gaisa telpas, kur piemēro Līgumu.

a)

attiecībā uz organizācijām, kuru galvenā darbības vieta un, ja ir, arī juridiskā adrese atrodas dalībvalsts teritorijā un kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus šīs attiecīgās dalībvalsts teritorijā, – valsts uzraudzības iestāde, kuru ir izraudzījusi vai izveidojusi attiecīgā dalībvalsts;

b)

attiecībā uz organizācijām, saistībā ar kurām dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. pantu ir savā starpā vienojušās, ka drošības uzraudzības pienākumi tiek sadalīti savādāk, nekā norādīts a) punktā, – kompetentās iestādes, kas izraudzītas vai izveidotas saskaņā ar šīm vienošanām. Šīs vienošanās atbilst Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 3. līdz 6. punktam;

c)

attiecībā uz organizācijām, kuras sniedz ATM/aeronavigācijas pakalpojumus tādas teritorijas gaisa telpā, kurā piemēro Līgumu, un kuru galvenā darbības vieta un, ja ir, arī juridiskā adrese atrodas ārpus teritorijas, uz ko attiecas Līguma noteikumi, – Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (aģentūra);

d)

attiecībā uz organizācijām, kas sniedz Viseiropas ATM/ANP, kā arī visām parējām tīkla funkcijām tādas teritorijas gaisa telpā, kur piemēro Līgumu, – aģentūra.

a)

ir konkrēti atbildības punkti, lai īstenotu katru šīs regulas noteikumu;

b)

dalībvalstīm ir priekšstats par drošības uzraudzības mehānismiem un to rezultātiem;

c)

starp uzraudzības iestādēm un sertificējošo iestādi ir nodrošināta atbilstīga informācijas apmaiņa.

a)

atbilstību piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā, pirms tās izsniedz vai atjaunina sertifikātu, kas nepieciešams aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, tostarp pievienotos ar drošību saistītos nosacījumus;

b)

jebkuru ar drošību saistīto pienākumu izpildi, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. pantu izdotā izraudzīšanās aktā;

c)

pastāvīgu to organizāciju atbilstību, kurām piemēro regulatīvās prasības drošības jomā;

d)

drošības mērķu, drošības prasību un citu ar drošību saistītu nosacījumu īstenošanu, kas minēti:

e)

drošības vadlīniju izpildi.

a)

ir balstīts uz dokumentētām procedūrām;

b)

ir pamatots ar dokumentāciju, kas īpaši paredzēta, lai sniegtu drošības uzraudzības personālam norādījumus tā funkciju pildīšanai;

c)

sniedz attiecīgajām organizācijām norādes par drošības uzraudzības darbības rezultātiem;

d)

ir pamatots ar drošības regulatīvu auditu un izvērtēšanu, kas veikta saskaņā ar 7., 9. un 10. pantu;

e)

sniedz kompetentajām iestādēm nepieciešamos pierādījumus, lai pamatotu turpmāko rīcību, tostarp pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 549/2004 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 7. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 10., 25. un 68. pantā, situācijās, kad regulatīvās prasības drošības jomā nav ievērotas.

a)

nodrošina kompetentajām iestādēm pierādījumus par atbilstību piemērojamām regulatīvajām prasībām drošības jomā un īstenošanas noteikumiem, novērtējot uzlabošanas vai koriģējošo darbību nepieciešamību;

b)

nav atkarīgs no iekšējām audita darbībām, ko attiecīgā organizācija veic savas drošības vai kvalitātes pārvaldības sistēmas ietvaros;

c)

to veic revidenti, kas kvalificēti saskaņā ar 12. panta prasībām;

d)

to piemēro visiem īstenošanas noteikumiem vai to elementiem, kā arī procesiem, produktiem vai pakalpojumiem;

e)

nosaka, vai:

f)

nodrošina jebkuru apzināto neatbilstību novēršanu saskaņā ar 8. pantu.

a)

aptvertu visas jomas, kas potenciāli var izraisīt bažas attiecībā uz drošību, jo īpaši pievēršoties tām jomām, kurās atklātas problēmas;

b)

aptvertu visas organizācijas, dienestus un tīkla funkcijas, kas darbojas kompetentās iestādes uzraudzībā;

c)

nodrošinātu, ka audits tiek veikts samērīgi ar riska līmeni, ko rada šīs organizācijas darbības;

d)

nodrošinātu, ka divus gadus tiek veikts pietiekams audits, lai pārliecinātos par visu šo organizāciju atbilstību piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā visās atbilstošajās šīs funkcionālās sistēmas jomās;

e)

nodrošinātu turpmāko rīcību attiecībā uz koriģējošo darbību īstenošanu.

a)

bīstamības novērtējumā, kas veikts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1035/2011 II pielikuma 3.2.4. punktu, noteikta 1. bīstamības klase vai 2. bīstamības klase attiecībā uz apzināto apdraudējumu iespējamo ietekmi; vai

b)

izmaiņu veikšanai ir nepieciešams ieviest jaunus aviācijas standartus.

a)

izmanto dokumentētas procedūras;

b)

to pamato ar dokumentāciju, kas īpaši paredzēta, lai sniegtu drošības uzraudzības personālam norādījumus tā funkciju pildīšanai;

c)

ievēro drošības mērķus, drošības prasības un citus ar drošību saistītus nosacījumus, kas attiecas uz vērtējamajām izmaiņām un noteikti:

d)

vajadzības gadījumā apzina tos papildu nosacījumus saistībā ar drošību, kas attiecas uz izmaiņu īstenošanu;

e)

novērtē sniegto drošības argumentu pieņemamību, ņemot vērā:

f)

pārbauda procesus, ko organizācijas izmanto drošības argumentu izveidei saistībā ar jaunu funkcionālu sistēmu vai izmaiņām esošajās funkcionālajās sistēmās, kas tiek izvērtētas;

g)

apzina nepieciešamību pēc pastāvīgas atbilstības verifikācijas;

h)

paredz jebkurus nepieciešamos saskaņošanas pasākumus ar iestādēm, kas atbild par lidojumderīguma un lidojumu operāciju drošības uzraudzību;

i)

sniedz paziņojumu par izvērtēto izmaiņu pieņemamību, vajadzības gadījumā pievienojot nosacījumus, vai nepieņemamību, pamatojumā norādot iemeslus.

a)

kvalificētajai struktūrai ir iepriekšēja pieredze drošības novērtēšanā aviācijas struktūrās;

b)

kvalificētā struktūra nav vienlaicīgi iesaistīta attiecīgās organizācijas iekšējās darbībās attiecībā uz drošības vai kvalitātes pārvaldības sistēmām;

c)

visi darbinieki, kas piedalās drošības regulatīvā audita vai izvērtējumu veikšanā, ir atbilstoši apmācīti un pienācīgi kvalificēti un atbilst šīs regulas 12. panta 3. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

a)

definē un dokumentē izglītības un mācību līmeni, tehniskās un darbības zināšanas, pieredzi un kvalifikāciju, kas saistāma ar visu to amatpersonu pienākumiem, kuras ir iesaistītas drošības uzraudzības darbībās šo iestāžu struktūrā;

b)

nodrošina īpašas mācības tiem, kuri iesaistīti drošības uzraudzības darbībās šo iestāžu struktūrā;

c)

nodrošina, lai personāls, kas izvēlēts drošības regulatīvā audita veikšanai, tostarp auditu veicošie darbinieki no kvalificētajām iestādēm, atbilstu konkrētajiem kvalifikācijas kritērijiem, ko noteikusi kompetentā iestāde. Kritērijos ņem vērā:

a)

drošību apdraudošā elementa identifikāciju;

b)

apdraudētās funkcionālās sistēmas identifikāciju;

c)

nepieciešamās darbības un to pamatojumu;

d)

termiņu, kādā ar nepieciešamajām darbībām jānodrošina atbilstība drošības vadlīnijām;

e)

spēkā stāšanās datumu.

a)

kompetentās iestādes organizatorisko struktūru un procedūras;

b)

gaisa telpu, kas atrodas to dalībvalstu atbildībā, kuras izveidojušas vai izraudzījušas šo kompetento iestādi, ja attiecināms, un organizācijas, kas atrodas minētās kompetentās iestādes uzraudzībā;

c)

kvalificētās struktūras, kas pilnvarotas veikt drošības regulatīvo auditu;

d)

kompetentās iestādes rīcībā esošo resursu līmeņus;

e)

jebkurus drošības jautājumus, kas apzināti drošības uzraudzības procesos, kurus organizē kompetentā iestāde.

“e)

NSA drošības ziņojumi, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011 (10) 7., 8. un 14. pantā, kā arī NSA ziņojumi par konstatēto drošības trūkumu novēršanu, uz kuriem attiecas koriģējošie rīcības plāni;