1.

Ar ERND funkcijas palīdzību:

2.

Veidojot Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, izmanto uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu. Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns ir tīkla darbības plāna ERND daļa, un tajā sīki izklāstīti noteikumi, ar ko īsteno tīkla stratēģijas plāna ERND daļu.

3.

Dalībvalstu kompetencē paliks gaisa telpas struktūru detalizēta izstrāde, apstiprināšana un izveide dalībvalsts atbildībā esošajai gaisa telpai.

1.

Neierobežojot dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasības, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, trešās valstis, gaisa telpas izmantotāji, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, izstrādā Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, piemērojot šajā pielikumā iekļautos gaisa telpas plānošanas principus. Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns atbilst darbības uzlabošanas mērķiem, kas tīkla pārvaldniekam izvirzīti darbības uzlabošanas sistēmā.

2.

Uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu atbalsta attiecīgas pastāvīgas, sīki izstrādātas darbības struktūras, ko ekspertu līmenī izveido tīkla pārvaldnieks, piedaloties visām ieinteresētajām personām. Periodiski tiks rīkota apspriešanās, kas atspoguļo Eiropas maršrutu tīkla plānošanas funkcijas vajadzības.

3.

Lai Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā nodrošinātu atbilstīgu savienojamību, tīkla pārvaldnieks un dalībvalstis uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā iesaista trešās valstis saskaņā ar 22. pantu. Nodrošina atbilstīgu sadarbību starp tīkla pārvaldnieku un tā ekspertu līmenī sīki izstrādātajām darbības struktūrām, kas atbalsta Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāna pilnveidi no vienas puses, un attiecīgajām ICAO ekspertu līmenī izveidotajām darbības struktūrām, kuru darbības jomā ietilpst maršrutu tīkla uzlabojumi saskarnē, no otras puses.

4.

Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns ir mainīgs plāns, kas atspoguļo visus nepieciešamos elementus, lai nodrošinātu, ka Eiropas gaisa telpa tiek plānota kā vienots kopums un atbilst piemērojamiem darbības uzlabošanas mērķiem.

5.

Plānā ietver:

6.

Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka attiecībā uz visām darbībām ir izstrādāta atbilstīga kārtība, kas uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā ļauj koordinēt civilās un militārās vajadzības.

7.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli nodrošina, ka Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā konsekventi tiek integrēti gaisa telpas plānojuma projekti, par kuriem panākta vienošanās uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā.

8.

Dalībvalstis un funkcionālie gaisa telpas bloki nodrošina, ka valstu un funkcionālo gaisa telpas bloku gaisa telpas plānojuma projekti pirms īstenošanas ir saderīgi un saskanīgi ar Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu un ir saskaņoti ar valstīm, ko tie ietekmē, un ar tīkla pārvaldnieku.

9.

Dati par projektu izmaiņām, kuru saderība jāpārbauda un par kurām jāpaziņo tīkla pārvaldniekam, ietver vismaz turpmāk norādītos elementus:

10.

Tīkla pārvaldnieks un dalībvalstis, šā pielikuma kontekstā un izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, izstrādā kopīgus priekšlikumus par attiecīgo ICAO dokumentu grozījumiem. It sevišķi ICAO dokumentu grozījumiem saistībā ar ATS maršrutiem pāri atklātai jūrai dalībvalstis piemēro attiecīgās ICAO koordinēšanas procedūras.

11.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, gaisa telpas izmantotāji, lidostu ekspluatanti, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, pastāvīgi pārskata Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, lai ņemtu vērā jaunu gaisa telpas pieprasījumu vai pieprasījuma izmaiņas. Tiks nodrošināta pastāvīga koordinācija ar militārajām iestādēm.

1.

Izstrādājot Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, trešās valstis, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā ievēro šādus gaisa telpas plānošanas principus:

2.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, nodrošina, ka gaisa telpas izmantošana un kapacitātes pārvaldība norisinās saskaņā ar šādiem principiem:

1.

Lai nodrošinātu pastāvīgus rezultativitātes uzlabojumus, tīkla pārvaldnieks ciešā sadarbībā ar valstīm, funkcionālajiem gaisa telpas blokiem un iesaistītajām ieinteresētajām personām regulāri pārskata ieviesto gaisa telpas struktūru efektivitāti.

2.

Šajā pārskatīšanā ietver vismaz:

1.

Dalībvalstis norīko kompetentu personu, iestādi vai organizāciju par valsts frekvenču pārvaldnieku, kas atbild par to, lai frekvences tiktu piešķirtas, mainītas un atbrīvotas saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis vēlākais četros mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas paziņo Komisijai un tīkla pārvaldniekam par minēto personu frekvenču pārvaldnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kā arī adresi.

2.

Tīkla pārvaldnieks izstrādā un koordinē ar tīklu saistītus stratēģiskus aspektus, kas attiecas uz frekvenču spektru un kas attiecīgi jādokumentē tīkla stratēģijas plānā un tīkla darbības plānā. Tīkla pārvaldnieks sniedz atbalstu Komisijai un dalībvalstīm, kad tiek gatavotas kopīgas nostājas aviācijas jautājumos, saskaņojot dalībvalstu viedokli, ko tās pauž starptautiskos forumos, jo īpaši Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencē (CEPT) un Starptautiskajā Telesakaru savienībā (ITU).

3.

Tīkla pārvaldnieks pēc valsts frekvenču pārvaldnieka vai pārvaldnieku lūguma kopā ar Komisiju un CEPT risina jebkādas problēmas sadarbībā ar citiem nozares sektoriem.

4.

Valstu frekvenču pārvaldnieki ziņo tīkla pārvaldniekam par radiotraucējumu gadījumiem, kas ietekmē Eiropas aviācijas tīklu. Tīkla pārvaldnieks reģistrē šādus gadījumus un sniedz atbalstu to izvērtēšanā. Tīkla pārvaldnieks pēc valsts frekvenču pārvaldnieka vai pārvaldnieku lūguma koordinē vai sniedz palīdzību, kas vajadzīga šādu gadījumu novēršanai vai to ietekmes mazināšanai, tostarp rīkojas kopā ar Komisiju un CEPT.

5.

Tīkla pārvaldnieks izstrādā un uztur centrālu reģistru, kas projektēts, lai tajā glabātu visus datus par radiofrekvenču piešķīrumu, kas norādīti 14. punktā.

6.

Dalībvalstis izmanto centrālo reģistru, lai pildītu to frekvenču piešķīruma reģistrācijas administratīvo pienākumu pret ICAO.

7.

Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki turpina izstrādāt un pilnveidot frekvenču pārvaldības procedūras, plānošanas kritērijus, datu kopas un procesus, ar ko optimizē veidu, kā vispārējā gaisa satiksmē izmanto un aizņem radiofrekvenču spektru. Tīkla pārvaldnieks pēc dalībvalsts vai dalībvalstu lūguma šos jautājumus savukārt virza tālāk reģionālā mērogā.

8.

Ja vajadzīgs frekvenču piešķīrums, pretendents iesniedz pieprasījumu attiecīgajam valsts frekvenču pārvaldniekam, ietverot tajā visus attiecīgos datus un pamatojumu.

9.

Valstu frekvenču pārvaldnieki un tīkla pārvaldnieks novērtē frekvenču pieprasījumus un nosaka to prioritāti, pamatojoties uz darbības prasībām un kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās. Turklāt tīkla pārvaldnieks līdz ar valstu frekvenču pārvaldniekiem nosaka to ietekmi uz tīklu. Tīkla pārvaldnieks, apspriežoties ar valstu frekvenču pārvaldniekiem, izstrādā šādus kritērijus 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas un pēc tam šos kritērijus uztur un vajadzības gadījumā atjaunina.

10.

Ja ir ietekme uz tīklu, tīkla pārvaldnieks nosaka pieprasījuma apmierināšanai piemēroto frekvenci vai frekvences, ņemot vērā šādas prasības:

11.

Ja nav ietekmes uz tīklu, valstu frekvenču pārvaldnieki nosaka pieprasījuma apmierināšanai piemēroto frekvenci vai frekvences, ņemot vērā 10. punktā minētās prasības.

12.

Ja frekvenču pieprasījumu nav iespējams apmierināt, valstu frekvenču pārvaldnieki var lūgt tīkla pārvaldnieku veikt īpašu frekvenču meklēšanu. Lai rastu valstu frekvenču pārvaldniekiem pieņemamu risinājumu, tīkla pārvaldnieks ar valstu frekvenču pārvaldnieku atbalstu var konkrēti izvērtēt frekvenču izmantojuma situāciju attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

13.

Valsts frekvenču pārvaldnieks piešķir piemēroto frekvenci vai frekvences, kas noteiktas 10., 11. vai 12. punktā.

14.

Valsts frekvenču pārvaldnieks katru piešķīrumu reģistrē centrālajā reģistrā, norādot šādu informāciju:

15.

Piešķirot frekvences pretendentam, valsts frekvenču pārvaldnieks ietver izmantošanas nosacījumus. Šajos nosacījumos norāda vismaz to, ka:

16.

Valstu frekvenču pārvaldnieki nodrošina, ka visas vajadzīgās frekvenču maiņas, grozījumus vai atbrīvošanu veic saskaņotā termiņā un ka attiecīgi tiek atjaunināts centrālais reģistrs. Ja šīs darbības nav iespējams veikt, valstu frekvenču pārvaldnieki sniedz tīkla pārvaldniekam attiecīgu pamatojumu.

17.

Valstu frekvenču pārvaldnieki nodrošina, ka vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim 14. punktā minētā ekspluatācijas, tehniskā un administratīvā informācija par visiem frekvenču piešķīrumiem, ko izmanto Eiropas aviācijas tīklā, ir darīta pieejama centrālajā reģistrā.

18.

Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki, pielietojot pārredzamas procedūras, uzrauga un izvērtē aviācijā izmantotās frekvenču joslas un frekvenču piešķīrumus, lai nodrošinātu to pareizu un lietderīgu izmantošanu. Tīkla pārvaldnieks, apspriežoties ar valstu frekvenču pārvaldniekiem, izveido šādas procedūras ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas un pēc tam tās uztur un vajadzības gadījumā atjaunina. It sevišķi tīkla pārvaldnieks konstatē jebkādas atšķirības starp frekvenču piešķīruma datiem centrālajā reģistrā, darbības mērķi un faktisko izmantojumu. Tīkla pārvaldnieks paziņo valsts frekvenču pārvaldniekam par šādām atšķirībām, lai tās tiktu novērstas saskaņotā termiņā.

19.

Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka ir pieejami kopīgi rīki centrālās un valsts mēroga plānošanas, koordinācijas, reģistrācijas, revīzijas un optimizācijas atbalstam. It sevišķi izstrādā rīkus centrālā reģistra datu analīzei nolūkā uzraudzīt funkcijas efektivitāti un plānot un īstenot frekvenču optimizācijas procesu saskaņā ar 7. punktu.

1.

Lēmumu pieņemšana, kas balstīta uz sadarbību starp valstu frekvenču pārvaldniekiem un tīkla pārvaldnieku, notiek atbilstīgi noteikumiem, ko apstiprina tīkla pārvaldības padome saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, pēc pozitīva Vienotās gaisa telpas komitejas atzinuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktu.

2.

Ja neizdodas panākt vienošanos par šā pielikuma B daļas 1. punktā minētajiem noteikumiem, tīkla pārvaldnieks vai attiecīgās dalībvalstis iesniedz jautājumu Komisijai izskatīšanai. Komisija rīkojas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.

Noteikumos norāda vismaz:

4.

Sākotnējie radiofrekvenču koordinēšanas noteikumi ir pilnībā saderīgi ar spēkā esošajiem noteikumiem. Šo noteikumu attīstību nosaka sadarbībā ar valstu frekvenču pārvaldniekiem un samazina pārklāšanos, ciktāl tas ir lietderīgi.

5.

Radiofrekvenču stratēģiskā un taktiskā izmantojuma koordinēšanu ar blakusesošajām valstīm, kuras nepiedalās tīkla pārvaldnieka darbā, veic ar ICAO reģionālo darbības noteikumu palīdzību. Tas tiks darīts, lai kaimiņu valstīm būtu pieejami tīkla pārvaldnieka pakalpojumi.

6.

Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki vienojas par vispārējām funkcijas prioritātēm nolūkā uzlabot Eiropas aviācijas tīkla plānošanu un darbību. Šīs prioritātes dokumentē kā tīkla stratēģijas plāna un tīkla darbības plāna frekvenču daļu, par ko jāapspriežas ar ieinteresētajām aprindām. It sevišķi prioritātes noteikšana var attiekties uz konkrētām joslām, apgabaliem un pakalpojumiem.

7.

Dalībvalstis nodrošina, ka aviācijas frekvenču joslu izmantošana militārām vajadzībām ir pienācīgi saskaņota ar valstu frekvenču pārvaldniekiem un tīkla pārvaldnieku.

1.

Šīs funkcijas mērķi ir:

2.

SSR retranslatoru kodus ar tīkla pārvaldnieka starpniecību sadala dalībvalstīm un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem tādā veidā, kas optimizē to drošu un efektīvu sadalījumu, ņemot vērā sekojošo:

3.

Tīkla pārvaldnieks jebkurā laikā dara pieejamu dalībvalstīm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un trešām valstīm SSR retranslatoru kodu sadalījuma sarakstu, kurā izklāstīts pilnīgs un aktuāls SSR kodu sadalījums gaisa telpā, kas noteikta 1. panta 3. punktā.

4.

Tīkla pārvaldnieks, ņemot vērā visus pieprasītos SSR retranslatoru kodu izmantojumus civilām un militārām vajadzībām, īsteno oficiālu procesu, ar ko izstrādā, novērtē un koordinē SSR retranslatoru kodu sadalījuma prasības.

5.

Oficiālais process, kas noteikts 4. punktā, aptver vismaz attiecīgas saskaņotās procedūras, termiņus un darbības uzlabošanas mērķus šādu darbību veikšanai:

6.

Tīkla pārvaldnieks pārbauda 4. punktā noteiktajā procesā saņemto SSR retranslatoru kodu sadalījuma pieteikumu atbilstību procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu.

7.

Dalībvalstis nodrošina, ka SSR retranslatoru kodi tiek piešķirti gaisa kuģiem saskaņā ar 3. punktā iekļauto SSR retranslatoru kodu sadalījuma sarakstu.

8.

Tīkla pārvaldnieks dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vārdā var ekspluatēt centralizētu SSR retranslatoru kodu piešķīruma un pārvaldības sistēmu, ar ko SSR retranslatoru kodus automātiski piešķir vispārējās gaisa satiksmes vajadzībām.

9.

Tīkla pārvaldnieks ievieš procedūras un rīkus, ar ko periodiski izskata un novērtē to, kā dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji faktiski izmanto SSR retranslatoru kodus.

10.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji vienojas par plāniem un procedūrām, ar ko atbalsta SSR retranslatoru kodu prasību periodisku analīzi un to turpmākās attīstības noteikšanu. Šīs analīzes gaitā apzina iespējamo ietekmi uz darbības rādītājiem, ko rada prognozējams SSR retranslatoru kodu sadalījuma deficīts.

11.

Lai tīkla funkciju varētu īstenot saskaņā ar šīs regulas prasībām, izstrādā un aktualizē ekspluatācijas rokasgrāmatas, kurās ietver vajadzīgos norādījumus un informāciju. Šīs ekspluatācijas rokasgrāmatas izplata un aktualizē saskaņā ar attiecīgiem kvalitātes un dokumentu pārvaldības procesiem.

1.

Tīkla pārvaldnieks izveido īpašu mehānismu SSR retranslatoru kodu sadalīšanas sīki izstrādātas kārtības koordinēšanai un apspriešanai, ar ko:

2.

Tīkla pārvaldnieks, koordinējot ar valsts militārajām iestādēm, gādā par to, lai tiktu veikti vajadzīgie pasākumi, ar ko nodrošina, ka SSR retranslatoru kodu sadalījums un izmantojums militārām vajadzībām nekaitē vispārējās gaisa satiksmes drošībai un efektīvai plūsmai.

1.

SSR retranslatoru kodu jauna vai grozīta sadalījuma pieteikumi atbilst A daļas 4. punktā noteiktā procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu.

2.

Lai atbalstītu SSR retranslatoru kodu tīkla funkcijas nodrošināšanu, dalībvalstis pēc vajadzības un tīkla pārvaldnieka noteiktā saskaņotā termiņā sniedz tīkla pārvaldniekam šādus datus un informāciju:

3.

Lai atbalstītu SSR retranslatoru kodu tīkla funkcijas nodrošināšanu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma un tīkla pārvaldnieka noteiktā saskaņotā termiņā sniedz tīkla pārvaldniekam šādus datus un informāciju:

4.

Dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbildēs saistībā ar SSR retranslatoru kodu sadalījuma ierosināto grozījumu koordinēšanu un SSR retranslatoru kodu sadalījuma saraksta atjaunināšanu vismaz:

1.1.

Tīkla stratēģijas plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laika periods)

1.2.

Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process

2.1.

Pašreizējā un plānotā tīkla stāvokļa apraksts, aptverot ERND, ATFM, lidostas un nepietiekamos resursus

2.2.

Problēmas un iespējas, kas saistītas ar plāna laikposmu (tostarp satiksmes pieprasījuma prognoze un attīstība pasaules mērogā)

2.3.

Darbības mērķi un uzņēmējdarbības prasības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, un Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi

3.1.

Darbības uzlabošanas mērķu un uzņēmējdarbības prasību sekmīgai īstenošanai izstrādātās tīkla pilnveides un attīstības stratēģijas apraksts

3.2.

Atbilstība darbības uzlabošanas sistēmai

3.3.

Atbilstība Eiropas ATM ģenerālplānam

4.1.

Tīkla stratēģisko mērķu apraksts:

1.1.

Stāvokļa apraksts (plāna darbības joma, aptvertās funkcijas u. c.)

1.2.

Makroekonomiskā scenārija apraksts par pārskata periodu, tostarp vispārējie pieņēmumi (satiksmes prognozes u. c.)

1.3.

Apraksts par rezultātiem, ko devusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām, sagatavojot darbības uzlabošanas plānu (dalībnieku izvirzītie galvenie jautājumi un, ja iespējams, panāktie kompromisi)

2.1.

Darbības uzlabošanas mērķi katrā attiecīgajā galvenajā darbības jomā, kas izvirzīti, atsaucoties uz katru galveno darbības rādītāju, visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības

2.2.

Apraksts un skaidrojums par tīkla pārvaldnieka darbības uzlabošanas mērķu devumu un ietekmi uz Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem

3.1.

Individuālie darbības uzlabošanas mērķi katrai funkcijai (ATFM, ERND, SSR retranslatoru kodi, frekvences)

4.1.

Plāna civilmilitārās dimensijas apraksts, kurā izklāstīta gaisa telpas elastīgas izmantošanas piemērošana, lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro darbību efektivitāti, un, ja to uzskata par lietderīgu, attiecīgo darbības rādītāju un mērķu apraksts, kas atbilst darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem

5.1.

Reakcija uz ārējiem pieņēmumiem

5.2.

Salīdzinājums ar iepriekšējo darbības uzlabošanas plānu

6.1.

Apraksts par pasākumiem, ko veikusi Tīkla pārvaldības padome, lai izpildītu darbības uzlabošanas mērķus, piemēram:

6.1.

Īstermiņa/vidēja termiņa plānošanas apraksts:

6.2.

Ilgtermiņa plānošanas apraksts:

7.1.

Ar plāna īstenošanu saistīto risku apraksts

7.2.

Uzraudzības procesa apraksts (tostarp iespējamā novirze no sākotnējiem mērķiem)

8.1.

Tādu pasākumu apzināšana, kas Savienībai un dalībvalstīm jāveic plāna īstenošanas atbalstam

1.1.

Tīkla darbības plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laika periods).

1.2.

Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process.

—

Ietverot iesaistīto ieinteresēto personu sadarbības aspektu lomu un pienākumu izteiksmē,

—

norādot, kā darbības uzdevumi un mērķi tiks iestrādāti tīkla darbības plāna taktiskajā, pirmstaktiskajā, īstermiņa un vidēja termiņa posmā un citos darbības uzlabošanas mērķos, kas noteikti darbības uzlabošanas regulējumā,

—

nosakot prioritātes un resursus, kas vajadzīgi plānošanas posmā,

—

norādot ietekmi uz ATM nozari un citām attiecīgajām jomām.

—

Vispārējā tīkla darbības plānošanas procesa apraksts,

—

apraksts par tīkla darbības plāna attīstības un progresa stratēģiju, kas izstrādāta, lai sekmīgi apmierinātu darbības rezultativitātes prasības un īstenotu citus darbības uzlabošanas mērķus, kas noteikti darbības uzlabošanas regulā,

—

izmantoto līdzekļu un datu apraksts.

4.1.

Kopsavilkums, kurā raksturota tīkla darbības rezultativitāte pagātnē.

4.2.

Problēmas un iespējas, kas saistītas ar plāna periodu.

4.3.

Tīkla satiksmes prognozes saskaņā ar 1. un 2. papildinājumu, ietverot:

4.4.

Tīkla darbības rezultativitātes prasības, ietverot:

4.5.

Darbības vajadzības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, tostarp militārās iestādes.

—

Apraksts, kurā izklāstīti plāni un rīcība, ko paredzēts īstenot tīkla mērogā, ietverot gaisa telpu, nepietiekamos resursus un ATFM,

—

apraksts, kurā izklāstīts katra plāna un rīcības devums darbības rezultativitātes uzlabošanā.

—

Apraksts, kurā izklāstīti visi plāni un rīcība, ko paredzēts īstenot vietējā mērogā,

—

apraksts, kurā izklāstīts katra plāna un rīcības devums darbības rezultativitātes uzlabošanā,

—

apraksts par attiecībām ar trešām valstīm un ar ICAO saistīto darbu.

—

Pārskats par īpašiem gadījumiem, kas būtiski ietekmē ATM,

—

atsevišķi īpaši gadījumi un attiecīga rīcība tīkla redzējumā,

—

lielas militārās mācības.

8.1.

Militārie ATM pakalpojumu sniedzēji, kas atbild par rezervētas vai nošķirtas gaisa telpas apgabaliem, ar attiecīgas gaisa telpas pārvaldības struktūrvienības starpniecību veic turpmākās informācijas apmaiņu ar tīkla pārvaldnieku saskaņā ar valsts noteikumiem:

—

Tīkla, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, funkcionālā gaisa telpas bloka un ACC ATM kavējumu/kapacitātes mērķi un prognozes,

—

lidostu darbības rezultativitāte,

—

tīkla vides/lidojumu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi un prognozes,

—

īpašu gadījumu ietekme,

—

darbības rezultativitātes mērķu un prognožu analīze.

—

Darbības (drošība, kapacitāte, lidojumu efektivitāte) pastāvošo un iespējamo problemātisko jomu apzināšana, to cēloņi un saskaņotie risinājumi vai rīcība to mazināšanai, tostarp izvēles iespējas pieprasījuma kapacitātes līdzsvarošanai.

a)

iecelto amatpersonu pilnvaras, pienākumus un atbildības jomas, jo īpaši vadības amatpersonām, kas atbild par funkcijām, kuras saistītas ar aviācijas drošību, kvalitāti, drošības aizsardzību un cilvēkresursiem;

b)

attiecības un ziņojumu sniegšanas kārtību starp organizācijas dažādām daļām un procesiem.

a)

raksturo organizācijas vispārējo filozofiju un principus attiecībā uz aviācijas drošību tādā veidā, lai pēc iespējas labāk apmierinātu attiecīgo ieinteresēto aprindu vajadzības (turpmāk “politika”);

b)

izveido atbilstības uzraudzības funkciju, kurā ir procedūras, kas izstrādātas, lai pārliecinātos, ka visas funkcijas tiek īstenotas atbilstīgi piemērojamām prasībām, standartiem un procedūrām. Atbilstības uzraudzībā ietver atgriezenisku sistēmu, kas dod iespēju uzzināt atbildīgo vadības amatpersonu viedokli, lai pēc vajadzības nodrošinātu korektīvu pasākumu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu;

c)

ar rokasgrāmatu un uzraudzības dokumentu palīdzību sniedz pierādījumus par pārvaldības sistēmas darbību;

d)

norīko vadības pārstāvjus uzraudzīt atbilstību procedūrām un procedūru piemērotību, lai garantētu drošu un efektīvu darbību;

e)

pārskata esošo pārvaldības sistēmu un vajadzības gadījumā veic uzlabojumus;

f)

pārvalda visu tam iedalīto tīkla funkciju drošību. To darot, tas izveido oficiālas saskarnes ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai būtu iespējams identificēt aviācijas drošības apdraudējumus, ko rada tā rīcība, lai tos novērtētu un atbilstīgi pārvaldītu attiecīgos riskus;

g)

ieviešot jaunas funkcionālās sistēmas vai mainot pastāvošās funkcionālās sistēmas, ietver drošības pārvaldības procedūras.

a)

gādā par tā telpu un personāla drošību, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos, kas varētu ietekmēt tā pārvaldāmo tīkla funkciju drošību;

b)

gādā par datu drošību tā darbībai nepieciešamajiem datiem, kurus tas saņem vai rada, vai izmanto citādi, piekļuvi datiem atļaujot tikai pilnvarotām personām;

c)

nosaka drošības riska novērtējuma un mazināšanas, drošības uzraudzības un uzlabošanas, drošības pārskata un gūtās pieredzes izplatīšanas kārtību;

d)

nosaka līdzekļus, kas paredzēti, lai konstatētu drošības noteikumu pārkāpumus un brīdinātu personālu ar attiecīgiem drošības signāliem;

e)

nosaka līdzekļus, ar kuriem ierobežo drošības noteikumu pārkāpumu ietekmi un apzina rīcību situācijas labošanai un riska mazināšanas procedūras, lai izvairītos no situācijas atkārtošanās.

a)

darbības rokasgrāmatās ir norādījumi un informācija, kas nepieciešami darbiniekiem pienākumu veikšanai;

b)

attiecīgajiem darbiniekiem ir pieejamas rokasgrāmatu attiecīgās daļas;

c)

darbiniekus bez kavēšanās informē par grozījumiem darbības rokasgrāmatā, kas attiecas uz to pienākumiem, kā arī par grozījumu stāšanos spēkā.

—

tā pārvaldāmo tīkla funkciju darbības novērtējumu,

—

darbības rezultātu salīdzinājumu ar tīkla stratēģijas plānā izvirzītajiem darbības mērķiem, faktiskās darbības salīdzinājumu ar tīkla darbības plānu, izmantojot tīkla darbības plānā noteiktos darbības rādītājus,

—

skaidrojumu par novirzēm no mērķiem un pasākumus atšķirību novēršanai Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā minētajā pārskata periodā,

—

informāciju par darbības un infrastruktūras attīstību,

—

informāciju par oficiālo apspriešanos ar lietotājiem un ieinteresētajām personām,

—

informāciju par cilvēkresursu politiku.