31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/13

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu, inter alia, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes gludināmo dēļu importam. Spēkā esošie pasākumi ir ad valorem nodokļa likme 38,1 %, izņemot piecus īpaši norādītus uzņēmumus, kuriem piemēro individuālas nodokļa likmes.

(2)

Komisija 2008. gadā saņēma daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījumu, kurš attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, iesniedza kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd., Guangzhou (“Power Team” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”). Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro pieprasījuma iesniedzēja izgatavotajiem ražojumiem, ir 36,5 %.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā apgalvoja, ka apstākļi, uz kuru pamata bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

(4)

Īpaši jānorāda uz pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu, ka tas pašlaik darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., tas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Tādēļ pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka ražojuma normālā vērtība jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Salīdzinot ražojuma normālo vērtību un uz Eiropas Savienību (“ES”) veiktā eksporta cenas, atklājās, ka dempinga starpība, šķiet, ir ievērojami mazāka par pašreizējo pasākuma līmeni.

(5)

Tāpēc uzņēmums norādīja, ka vairs nav jāturpina to spēkā esošo pasākumu piemērošana pašreizējā līmenī, kuri bija pamatoti ar iepriekš noteikto dempinga līmeni, lai neitralizētu dempingu,

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt starpposma pārskatīšanu, dempinga pārbaudi attiecinot vienīgi uz pieprasījuma iesniedzēju (3).

(7)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir tas pats, kas apskatīts izmeklēšanā (“sākotnējā izmeklēšana”), kuras rezultātā piemēroja spēkā esošos pasākumus, t. i., Ķīnas izcelsmes gludināmie dēļi, proti, iebūvēti vai neiebūvēti, ar tvaiku uzsūcošu virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar piepūšamu virsmu vai bez tās, ieskaitot gludināmo dēli piedurknēm, un to svarīgākās sastāvdaļas, t. i., kājas, virsma un metāla rāmis, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 3924 90 00 (4), ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00.

(8)

Ražojumam, kas izgatavots un pārdots Ķīnas iekšzemes tirgū, un ražojumam, kas eksportēts uz ES, kā arī ražojumam, kas izgatavots un pārdots Ukrainā, ir vienādas fiziskās, tehniskās īpašības un lietojums, un tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(9)

Komisija oficiāli paziņoja Eiropas Savienības ražošanas nozares pārstāvim, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(10)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu, un atbildi tā saņēma šim mērķim paredzētajā termiņā. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumu pieprasījuma iesniedzēja uzņēmumā.

(11)

Dempinga izmeklēšana attiecās uz periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Jāatgādina, ka izmeklēšanas periods, kurā veica sākotnējo izmeklēšanu, pēc kuras noteica galīgos pasākumus, bija no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”).

(12)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību nosaka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1.–6. punktam attiecībā uz tiem ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(13)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, un tam lūdza aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu.

(14)

Izmeklēšanā noteica, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam TER kritērijam (1. kritērijs) attiecībā uz lielāko ieguldījumu izmaksām. Tika konstatēts, ka pēc izmeklēšanas perioda sākotnējā izmeklēšanā, t. i., pēc 2005. gada valsts noteica eksporta ierobežojumus attiecībā uz vairākiem tērauda ražojumiem, ieskaitot galvenos izejmateriālus gludināmo dēļu ražošanai, t. i., tērauda plāksne, tērauda caurules un tērauda stieple. Jānorāda, ka šo materiālu izmaksas veido būtisku daļu no kopējām izejmateriālu izmaksām. Eksporta nodokļu uzlikšana samazināja motivāciju eksportēt un tādējādi palielināja iekšzemes tirgū pieejamos apjomus, kā rezultātā, savukārt, pazeminājās cenas. Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas tērauda ražotājiem (5) bija pieejamas vairākas subsīdiju shēmas, kā arī tas, ka vairāku tērauda ražotāju pārskati, kuri ir pieejami publiski, apstiprina to, ka Ķīnas valsts aktīvi atbalsta tērauda nozares attīstību ĶTR.

(15)

Tā rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tērauda cenas ĶTR iekšzemes tirgū bija ievērojami zemākas par tērauda cenām citos lielākajos pasaules tirgos, īpaši Ziemeļamerikā un Ziemeļeiropā (6), un šīs cenas starpības nevar būt skaidrojamas ar konkurences priekšrocībām tērauda ražošanā.

(16)

Turklāt uz lietā esošās informācijas pamata tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs guva labumu no šīm mākslīgi zemajām un sagrozītajām tērauda cenām, jo izejmateriālus tas iepirka Ķīnas iekšzemes tirgū.

(17)

Tādējādi tika konstatēts, ka Power Team lielākie ieguldījumi būtiski neatspoguļo tirgus vērtības. Tātad tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis, ka ir izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, tāpēc šim uzņēmumam nevarēja piešķirt TER.

(18)

Pieprasījuma iesniedzējam un Eiropas Savienības ražošanas nozarei tika dota iespēja izteikt piezīmes par iepriekš minētajiem konstatējumiem. Piezīmes tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja un no Eiropas Savienības ražošanas nozares.

(19)

Pieprasījuma iesniedzējs termiņā iesniedza trīs galvenos argumentus. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka Power Team izejmateriālu cenas joprojām bija atbilstīgas cenām iekšzemes tirgū un ka šis konstatējums bija pietiekams, lai sākotnējā izmeklēšanā izpildītu 1. kritēriju. Tā rezultātā uzņēmums uzskatīja, ka Ķīnas iekšzemes tirgus cenas, salīdzinot ar cenām citos starptautiskos tērauda tirgus, ir pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums. Saistībā ar šo uzņēmums turklāt apšaubīja salīdzinājumam izmantoto Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas tērauda tirgus cenu atbilstību. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, iespējams, arī citas starptautisku tirgu cenas, piemēram, Turcijas eksporta cenas, kas ir zemākas par ĶTR iekšzemes cenām.

(20)

Jāatzīst, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējā izmeklēšanā izpildīja 1. kritēriju, taču neizpildīja 2. kritēriju. Tomēr tiek uzskatīts, ka pamatregulas 11. panta 9. punkts nav pārkāpts, jo nav mainījusies metodika, lai novērtētu, vai uzņēmums darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un jo īpaši vai tas joprojām atbilst 1. kritērijam. Abās izmeklēšanās – sākotnējā izmeklēšanā un pārskatīšanas izmeklēšanā – tika novērtēts jautājums par izejmateriāliem, kas atspoguļoja tirgus vērtības. Abās izmeklēšanās viens no pārbaudītajiem indikatoriem bija tērauda cenas iekšzemes tirgū, taču sākotnējā izmeklēšanā nebija būtisku faktoru, kas, šķiet, ietekmētu izejmateriālu cenas. Tādējādi metodika nemainījās, bet konstatējumi bija atšķirīgi.

(21)

Pārskatīšanas izmeklēšanā atklāja, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda, t. i., no 2006. gada, bija mainījušies apstākļi, jo Ķīnas valsts, ieviešot eksporta nodokli un samazinot eksportā pārmaksātā PVN atmaksu, bija noteikusi vairākus pasākumus, lai atturētu no tērauda plākšņu, cauruļu un vadu eksporta. Tas un iepriekšminētās subsīdiju shēmas sagrozīja tērauda cenas Ķīnas iekšzemes tirgū, jo ievērojami, līdz apmēram 30 %, palielinājās cenas starpība starp minētajām cenām un publicētajām iekšzemes tirgus cenām attiecībā uz Ziemeļameriku un Ziemeļeiropu. Pēc tam, kad tika izpausti TER konstatējumi, pieprasījuma iesniedzējs neapšaubīja šo cenu starpību.

(22)

Attiecībā uz argumentu, ka tērauda cenas Ziemeļamerikas un Ziemeļeiropas iekšzemes tirgū nav vienīgās starptautiski atbilstīgās cenas, jānorāda, ka cenu salīdzināšanai tika izraudzīti abi tērauda tirgi, jo tajos abos ir augsts tērauda patēriņš un šie abi tirgi, kuros darbojas vairāki aktīvi ražotāji, ir konkurētspējīgi. Tādējādi pamatoti var pieņemt, ka minētās iekšējā tirgus cenas bija reprezentatīvas attiecībā uz konkurētspējīgām tirgus cenām. Turklāt apgalvojums, ka Turcijas eksporta cenas varētu būt zemākas par Ķīnas iekšzemes cenām, turpmāk šajā posmā netika pamatots, t. i., termiņā netika iesniegtas konkrētas cenas. Turklāt netika paskaidrots, kāpēc par atbilstīgākām būtu jāuzskata Turcijas eksporta cenas, ievērojot relatīvi nelielo Turcijas eksporta tirgus apjomu salīdzinājumā ar Ziemeļamerikas un Ziemeļeiropas tirgiem.

(23)

Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka, piemērojot ES tiesību aktus, tas esot diskriminēts, jo vairākos citos nesenos gadījumos, kuros tērauds bija būtiska ražošanai nepieciešamo resursu daļu, daži Ķīnas tērauda uzņēmumi bija atbilstīgi 1. kritērijam. Visi šie apstākļi tika pārbaudīti, un tika konstatēts, ka TER nebija piešķirts nevienam no minētajos gadījumos iesaistītajiem uzņēmumiem, jo šie visi uzņēmumi nebija izpildījuši vismaz vēl vienu pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto kritēriju. Tādējādi pārvaldes efektivitātes labad nebija nepieciešamības sīkāk iztirzāt 1. kritēriju, ja bija skaidrs, ka uzņēmums, iespējams, nav izpildījis vēl vienu nosacījumu. Jebkurā gadījumā Komisija secināja, ka nevienā no nesenajiem gadījumiem Ķīnas iekšzemes tērauda tirgū traucējumi nav bijuši, gluži pretēji, nesenos gadījumos, konstatējot (7) sagrozījumus attiecībā uz izejmateriāliem, TER tika atteikts.

(24)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka piemērotāka būtu normālās vērtības korekcija, nevis TER atteikšana. Tomēr normālās vērtības korekcija, šķiet, ir nelietderīga, jo viens no TER piešķiršanas kritērijiem ir tas, ka būtisku ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām jāatspoguļo tirgus vērtības. Pretējā gadījumā drīzāk jābūt tā, ka TER tiek atteikts un normālā vērtība jāaizstāj ar normālo vērtību analogajā valstī, īpaši ja izejmateriāli ir tik nozīmīga ražošanai nepieciešamo resursu izmaksu daļa.

(25)

Secinot jānorāda, ka Power Team nesniedza nevienu pārliecinošu argumentu vai ka tie būtu pamats, lai nonāktu pie citādiem konstatējumiem.

(26)

Eiropas Savienības ražošanas nozare norādīja uz to, ka Ķīnas valsts bija ievērojami iejaukusies tērauda ražošanas nozarē, kādēļ ES un ASV jau bija pieprasījušas PTO konsultācijas, lai atrisinātu šo jautājumu.

(27)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājums par to, ka TER uzņēmumam Power Team nav jāpiešķir.

(28)

Pēc tādu būtisku faktu un apsvērumu izpaušanas, kuri bija pamatā lēmumam ierosināt grozījumus Regulā (EK) Nr. 452/2007, pieprasījuma iesniedzējs iesniedza papildu piezīmes par konstatējumu attiecībā uz TER.

(29)

Pieprasījuma iesniedzējs vairākkārt atkārtoja savu argumentu, ka tā galvenie ražošanai nepieciešamie resursi atspoguļojot tirgus vērtības ĶTR un ka Ķīnas cenas visumā esot atbilstīgas citiem starptautiskajiem tirgiem. Atzīstot to, ka cenu palielinājums attiecībā uz šiem galvenajiem ieguldījumiem 2008. gadā ĶTR nebija tik izteikts, salīdzinot ar citiem starptautiskiem tērauda tirgiem, pieprasījuma iesniedzējs tomēr apgalvoja, ka iemesls tam ir nevis sagrozījumi, bet gan citi komerciāli faktori, kādēļ, iespējams, cenas Ķīnas iekšzemes tirgū ir zemākas. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz ražošanas pieaugumu 2008. gadā un minēja, ka pašreizējie antidempinga vai kompensācijas maksājumi ir vērsti pret ĶTR izgatavotā tērauda eksportu, kurš ir būtisks, rāžošanai nepieciešams izejmateriāls, kā rezultātā Ķīnas ražotājiem bija jāsamazina cenas ĶTR iekšzemes tirgū.

(30)

Jānorāda, ka pieprasījuma iesniedzējs sniedza papildu cenu informāciju, kas pamatota ar konstatējumu, ka galvenie izejmateriāli gludināmo dēļu ražošanai 2008. gadā Ķīnas iekšzemes tirgū bija vidēji ievērojami lētāki nekā citos lielākajos pasaules tirgos.

(31)

Runājot par argumentu, ka cenas starpības iemesls bija citi komerciāli faktori, t. i., ražošanas pieaugums ĶTR, jānorāda, ka šis arguments netika pienācīgi pamatots, īpaši attiecībā uz iespējamu korelāciju starp apgalvoto ražošanas pieaugumu un situāciju pieprasījuma jomā. Pieprasījuma iesniedzēja izvirzītais arguments, ka bija ieviesti kompensācijas maksājumi, kas vērsti pret vairāku tērauda ražojumu eksportu no ĶTR, tajā pašā laikā norāda vienīgi uz to, ka Ķīnas tērauda ražotāji bija guvuši labumu no subsīdijām.

(32)

Tā rezultātā nav iespējams apstiprināt pieprasījuma iesniedzēja argumentu, ka tērauda tirgus ĶTR nav deformēts, un galīgais secinājums ir nepārskatīt jautājumu par TER noteikšanu un nepiešķirt TER uzņēmumam Power Team.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem atsevišķa režīma piešķiršanas kritērijiem. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(34)

Pieprasījuma iesniedzējs ne vien lūdza tam piešķirt TER, bet pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER.

(35)

Izmeklēšanā atklāja, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem, un tiek secināts, ka uzņēmumam Power Team jāpiešķir AR.

(36)

Ja atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam importa izcelsme ir valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, un ja nav bijis iespējams piešķirt TER, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētajām valstīm normālā vērtība jānosaka, izmantojot cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(37)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja uz savu nodomu izmantot atkal Turciju, kuru kā analogu valsti izmantoja sākotnējā izmeklēšanā, jo tā bija atbilstīga analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, taču šajā starpposma pārskatīšanā nebija tādu Turcijas ražotāju, kas sadarbotos. Tomēr sadarbību piedāvāja Ukrainas ražotājs eksportētājs, kurš bija iesaistīts paralēlā izmeklēšanā citā starpposma pārskatīšanā. Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un minētajā posmā netika saņemtas iebildes pret Ukrainu kā analogo valsti.

(38)

Nebija acīmredzamu iemeslu, kādēļ Ukrainu neizvēlēties kā analogo valsti, un jo īpaši jānorāda, ka nebija citu trešās valsts ražotāju, kas sadarbotos, tāpēc normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, t. i., pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kuru bija sniedzis ražotājs, kurš sadarbojās analogajā valstī.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma, ko analogajā valstī bija izgatavojis ražotājs, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs, salīdzinot ar pieprasījuma iesniedzēja pārdevumiem eksportam uz ES. Turklāt attiecībā uz visiem eksportētajiem ražojuma veidiem salīdzināmus pārdevumus iekšzemes tirgū (kuri nepieciešamības gadījumā koriģēti attiecībā uz fiziskajām īpašībām) uzskatīja par reprezentatīviem, jo pārdošanas apjoms bija vismaz 5 % no attiecīgo ražojumu apjoma, kas pārdots eksportam uz ES.

(40)

Pēc tam Komisija, nosakot attiecīgā gludināmo dēļu veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, pārdodot neatkarīgiem pircējiem, pārbaudīja, vai katra gludināmo dēļu veida pārdevumus, kas reprezentatīvos daudzumos veikti iekšzemes tirgū analogajā valstī, var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē.

(41)

Iekšzemes tirgū veiktus pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja konkrētā ražojuma veida vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam, kas IP bija pārdots analogās valsts iekšējā tirgū.

(42)

Ja kāda ražojuma veida pārdevumi, kuri tika realizēti par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdevumu kopapjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu IP veikto minētā veida pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(43)

Ja kāda ražojuma veida rentablie pārdevumi bija 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma vai mazāk vai ja konkrētā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā konkrētā ražojuma veida rentablo pārdevumu vidējo svērto cenu.

(44)

Pēc tam, kad informācija bija izpausta, pieprasījuma iesniedzējs izteica piezīmi, ka gadījumos, kad rentablu pārdevumu būtu mazāk par 10 % no konkrētā ražojuma veida kopējo pārdevumu apjoma, parasti būtu jāizmanto saliktā normālā vērtība.

(45)

Attiecībā uz šo jānorāda, ka šajā izmeklēšanā nekonstatēja situāciju, kurā rentablu pārdevumu būtu mazāk par 10 %. Turklāt vairs nav tādas prakses, kad normālu vērtību aprēķina automātiski.

(46)

Visos gadījumos izmantojot neatkarīgus tirgotājus ĶTR, attiecīgo ražojumu pārdeva eksportam neatkarīgiem pircējiem Eiropas Savienībā, un tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par ražojumu, pārdodot eksportam uz Eiropas Savienību.

(47)

Pēc tam, kad bija izpausta informācija, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka eksporta cena jāveido, balstoties uz neatkarīga Ķīnas tirgotāja rēķinā norādīto pārdošanas cenu, pārdodot neatkarīgiem pircējiem ES, nevis uz cenu, kas samaksāta vai jāmaksā par ražojumu, Power Team pārdodot to eksportam neatkarīgam pircējam ĶTR, kā tas tika izdarīts. Tomēr šāda pieeja neatbilstu pamatregulas 2. panta 8. punktam, kurā paredzēts, ka ražojumus pārdodot eksportam, pamatojoties uz pirmo darījumu ar neatkarīgu pircēju, nosaka eksporta cenu. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(48)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, par kuriem apgalvoja, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību, un šis apgalvojums tika pierādīts. Tādējādi gadījumos, kad tas bija lietderīgi un pamatoti, ņēma vērā ražojuma fiziskās īpašības, transporta izmaksas, apdrošināšanu, maksu par kravas apstrādi un kredīta izmaksas. Ievērojot to, ka eksporta cenu noteica, pamatojoties vienīgi uz pārdevumiem eksportam, ko veica iekšzemes tirgū Ķīnas tirgotājiem, nebija iemesla atļaut nodokļa apjoma korekcijas, jo arī normālo vērtību noteica, ievērojot pārdevumus iekšzemes tirgū analogajā valstī, kur spēkā ir līdzīgs nodokļu režīms. Tāpēc gan normālo vērtību, gan eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz neto PVN.

(49)

Pēc tam, kad bija izpausta informācija, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ražojuma veidu grupēšana (tā tika veikta salīdzināšanas mērķim) radītu zināmas šaubas attiecībā uz cenas salīdzinājuma pareizību.

(50)

Saistībā ar šo jānorāda, ka ražojuma veidu grupēšana šajā izmeklēšanā bija tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā, un to uzskatīja par nepieciešamu, lai palielinātu to ražojumu salīdzināmību, kurus eksportam uz Eiropas Savienību pārdevis uzņēmums Power Team, ar ražojumiem, kuri pārdoti iekšzemes tirgū analogajā valstī. Jāatzīmē arī tas, ka pieprasījuma iesniedzējs papildus nepamatoja savu apgalvojumu, īpaši attiecībā uz to, kāpēc grupēšana nebūtu piemērota tādā veidā, kā tā tika veikta (un par to pieprasījuma iesniedzējs tika informēts, nosūtot tam speciālu skaidrojumu). Tā rezultātā iebildums bija jānoraida.

(51)

Ka paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja par to, ka pastāv dempings.

(52)

Konstatēja, ka Power Team dempinga starpība bija 39,6 %, izsakot procentos no neto cenas ar piegādi līdz Eiropas Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka mainīgie apstākļi ir ilglaicīgi.

(54)

Saistībā ar šo jāatgādina, ka pieprasījuma iesniedzējam sākotnējā izmeklēšanā tika atteikts TER, jo bija konstatēti pārkāpumi attiecībā uz grāmatvedības praksi. Šajā pārskatīšanā secināja, ka šo kritēriju uzņēmums Power Team bija izpildījis. Tomēr, kā norādīts iepriekš, pieprasījuma iesniedzējs neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam TER kritērijam attiecībā uz galveno ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām. Tā rezultātā apstākļi, kas skar pieprasījuma iesniedzēju, nebija mainījušies, ciktāl tas attiecas uz TER.

(55)

Tomēr no izmeklēšanā savāktajiem un pārbaudītajiem datiem (t.i., no pieprasījuma iesniedzēja individuālajām cenām, eksportējot uz ES, un no normālās vērtības, kas noteikta Ukrainā kā analogajā valstī) izriet, ka dempinga starpība bija augstāka. Šī apstākļu maiņa jāuzskata par būtisku, un, lai neitralizētu dempingu, vairs nav pietiekami piemērot pasākumu pašreizējā līmenī.

(56)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, uzskata par lietderīgu grozīt antidempinga maksājumu, ko piemēro attiecīgā Power Team ražojuma importam, proti, nosakot to 39,6 % apmērā.

(57)

Attiecībā uz maksājuma likmi pārējiem uzņēmumiem jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā sadarbība bija neliela. Tādējādi maksājumu uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, noteica tādā līmenī, kurš atbilst to pārdoto ražojuma veidu vidējai svērtajai dempinga starpībai, kurus izgatavojis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un kam bija lielākā dempinga starpība. Piemērojot tādu pašu metodiku un izvērtējot attiecīgos datus, ko bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, bija jāgroza atlikušais maksājums, proti, nosakot to 42,3 % apmērā.

(58)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 452/2007, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Tika izskatītas ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un galīgie secinājumi nepieciešamības gadījumā tika attiecīgi koriģēti,

—

Regulas 1. panta 2. punkta tabulas ierakstu attiecībā uz Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd, aizstāj ar šādu ierakstu.

—

Regulas 1. panta 2. punkta tabulas ierakstu attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem ĶTR aizstāj ar šādu ierakstu.