I PIELIKUMS

(minēts 4. panta 4. punktā)

A   DAĻA

PARAUGU ŅEMŠANAS KĀRTĪBA

1.   Produkti, no kuriem ņem paraugus

Mazumtirdzniecībā ņem paraugus no šādām lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijām.

1.1.   Fasētas (nesaldētas) karsti vai auksti kūpinātas zivis vai mazsālītas zivis

Šīs kategorijas produktiem jābūt fasētiem vakuumā vai fasētiem aizsargatmosfērā.

Zivis var būt vai nebūt sagrieztas šķēlēs. Fasējumā var būt vesela zivs vai puse, vai daļa zivs. Zivs var būt ar ādu vai bez tās.

1.2.   Mīkstie vai pusmīkstie sieri, izņemot svaigos sierus

Šajā kategorijā ietilpst no jebkura dzīvnieka svaigpiena, termiski apstrādāta vai pasterizēta piena izgatavoti sieri. Sieri var būt nogatavināti, ar baktēriju kultūrām nogatavināti sieri, pelējuma sieri vai sāls šķīdumā izturēti sieri.

Sieri var būt fasēti, tostarp ietīti muslīnā, vai arī tos var izpakot mazumtirdzniecībā, bet iesaiņot pircējam pārdošanas brīdī.

1.3.   Termiski apstrādāti gaļas produkti

1.3.1.

Šīs kategorijas produktiem jābūt termiski apstrādātiem un pēc tam apstrādātiem un fasētiem vakuumā vai aizsargatmosfērā.

1.3.2.

Šajā kategorijā ietilpst gan vaļēji gaļas produkti, gan gaļas produkti caurlaidīgā ādā, kas starp termisko apstrādi un fasēšanu sagriezti šķēlēs vai apstrādāti citādi. Produkti var būt kūpināti pēc termiskās apstrādes. Šajā kategorijā jo īpaši ietilpst: a) auksti, pagatavoti gaļas produkti – gaļas produkti, kurus parasti gatavo ar veselām vai lielām anatomisko vai pārformētu struktūru daļām (piemēram, pagatavots šķiņķis šķēlēs un pagatavota vistas fileja); b) desas; c) pastētes.

1.3.3.

Šajā kategorijā neietilpst: a) pēc termiskas apstrādes žāvēti produkti, piemēram, produkti sloksnītēs; b) caurlaidīgā fasējumā termiski apstrādāti produkti, kurus pēc tam neapstrādā; c) fermentēti gaļas produkti, tostarp fermentētas desas.

2.   Paraugu ņemšanas kārtība

Koordinētajā uzraudzības programmā izmanto proporcionālu, pakāpenisku paraugu ņemšanas shēmu, kur katrai dalībvalstij piešķir paraugu skaitu proporcionāli konkrētās dalībvalsts iedzīvotāju skaitam.

2.1.   Paraugu ņemšanas plāns

2.1.1.

Katrai dalībvalstij vajadzīgs paraugu ņemšanas plāns, kas balstīts uz daudzpakāpju kopējo kārtību: a) pirmajā līmenī ietilpst lielākās pilsētas, kurās ņem paraugus; b) otrajā līmenī ietilpst mazumtirdzniecības vietas, kurās ņem paraugus; c) trešajā līmenī ietilpst dažādi pārtikas produkti trīs pārbaudāmajās lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijās.

2.1.2.

Kompetentajai iestādei jāizstrādā paraugu ņemšanas plāns un tajā jāiekļauj: a) koordinētajā uzraudzības programmā iekļautās pilsētas; b) iekļauto mazumtirdzniecības vietu veidi un no katras kategorijas ņemto paraugu procenti; c) paraugu ņemšanas laika grafiks gada griezumā.

2.1.3.

Ja pieejami atbilstoši mārketinga dati, paraugu ņemšanā jāiekļauj: a) produktu veids, ko pārbauda katrā no trim lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijām; b) paraugu skaits, ko ņem no katra a) apakšpunktā norādītā produktu veida.

2.1.4.

Dalībvalstis izstrādā paraugu ņemšanas plānu atbilstoši tālāk aprakstītajiem noteikumiem un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem mārketinga datiem. Šie mārketinga dati vai ieteikumi, kā iegūt datus, bieži pieejami valsts tirdzniecības asociācijā. Ja mārketinga datu nav, lai informētu centrālo paraugu ņemšanas plānu, izmanto labākās prognozes par tirgus daļām. Ja nav nekādas uzticamas mārketinga informācijas, kompetentajām iestādēm var būt jānodod produktu veidu atlase, no kuriem produktu kategorijā ņemt paraugus, paraugu ņēmējiem uz vietas.

2.2.   Pārbaudāmo mazumtirdzniecības vietu kategoriju atlasīšana

Kompetentās iestādes izvēlas mazumtirdzniecības vietas, kurās tiks ņemti paraugi. Tipiski mazumtirdzniecības vietu veidi, kurus iekļauj paraugu ņemšanai, ir lielveikali, mazi veikaliņi, delikatešu veikali un ielu tirgi (piemēram, zemnieku vai lauku tirdziņi).

Ja lielākā tirdzniecības vietu kategorija (piemēram, lielveikali) nodrošina 80 % no LCUG pārtikas kategorijas tirgus, tad paraugus jāņem tikai no šīm tirdzniecības vietām. Ja tā nav, tad pievieno otro lielāko tirdzniecības vietu kategoriju, līdz aptverti 80 % no tirgus.

Ja paraugu ņemšana norit atbilstoši paraugu ņemšanas plānam, paraugu skaits, ko no katras LCUG pārtikas kategorijas ņem katrā no tirdzniecības vietu veidiem, ir proporcionāls tirgus daļai, kādu konkrētā tirdzniecības vieta ieņem pārbaudāmo tirdzniecības vietu ietvaros.

2.3.   Pilsētu atlasīšana, kurās ņem paraugus

Paraugu ņemšana notiek lielās pilsētās. Katrā dalībvalstī paraugus ņem vismaz divās lielās pilsētās.

Kopējam iedzīvotāju skaitam pilsētās, kurās ņem paraugus, jāatbilst vismaz 30 % no dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Tomēr, ja plānā iekļautas astoņas lielākās pilsētas, iedzīvotāju skaits var būt mazāks par 30 % no dalībvalsts iedzīvotāju skaita.

2.4.   Paraugu ņemšanas laika atlase

Piesārņojums ar Listeria monocytogenes lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā gada laikā var mainīties. Lai nodrošinātu precīzus koordinētās uzraudzības programmas rezultātus, to sadala 12 periodos pa vienam mēnesim, kuru laikā jāņem vienāds paraugu skaits.

2.5.   Triju lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategoriju paraugu atlase

Lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas paraugus trijās lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijās atlasa, pamatojoties uz mārketinga datiem, un sīki dokumentē paraugu ņemšanas plānā.

Kompetentās iestādes var instruēt paraugu ņēmējus izvēlēties paraugu ņemšanai sierus, balstoties uz aplēsto pienesumu tirgus daļai atbilstoši valsts paraugu ņemšanas plānam. Kompetentajām iestādēm vajadzētu sniegt arī norādes par kategorijā ietilpstošo galveno pārtikas produktu veidu aptuveno tirgus daļu, lai varētu izvēlēties vislabāko pieeju tirgus reprezentatīvam paraugam, piemēram, sieri no svaigpiena vai pasterizēta piena.

B   DAĻA

PARAUGU ŅEMŠANA UN TRANSPORTS

1.   Parauga veids un raksturojums

Paraugus ņem izlases veidā no patērētājiem pieejamiem stendiem, un katram no tiem jāsver vismaz 100 g. Vienā tirdzniecības vietas apmeklējumā var ņemt vairāk nekā vienu paraugu no katras no trim lietošanā cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijām. Tomēr viena apmeklējuma laikā nevajadzētu ņemt vairāk kā piecas partijas no katras kategorijas.

Paraugiem ņem tikai fasētus un nebojātus (slēgtus) iepakojumus, kurus iepakojis ražotājs. Tomēr, ņemot sieru un gaļas paraugus, var ņemt arī mazumtirdzniecības vietās iesaiņotus paraugus.

Pārbaudei ņemtajiem paraugiem jābūt marķētiem, lai varētu reģistrēt informāciju par produktu. Uz marķējuma sniegtajā informācijā norāda:

a)	ražotājvalsti;

b)	partijas numuru;

c)	derīguma termiņu;

d)	ja zināmas, norādes par glabāšanas temperatūru un apstākļiem;

e)	citu informāciju, kas parasti pieejama uz lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas marķējuma.

Ja uz marķējuma nav pieejama visa a) līdz d) apakšpunktā minētā informācija, paraugu ņēmējs lūdz uz produkta un tā marķējuma trūkstošo informāciju mazumtirdzniecības vietas īpašniekam vai pārvaldniekam un/vai meklē šo informāciju uz vairumtirdzniecībai paredzētā iepakojuma.

Ja lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas marķējums nav skaidrs vai ir kā citādi bojāts, pārbaudei paraugu neņem. No katras kūpināto zivju vai mazsālīto zivju partijas ņem divus paraugus. Lai nodrošinātu, ka abi paraugi ir no vienas un tās pašas partijas, jāpārbauda informācija uz marķējuma, piemēram, partijas numurs, datums, līdz kuram produktu var pārdot. Viens no abiem paraugiem jāizanalizē dienā, kad paraugs saņemts laboratorijā, un otrs – derīguma laika beigās.

No mīksto un pusmīksto sieru un termiski apstrādātu gaļas produktu partijas ņem tikai vienu paraugu, kuru izanalizē tā derīguma laika beigās.

Paraugs jāievieto atsevišķā paraugu ņemšanas maisiņā un nekavējoties jānosūta uz laboratoriju analīzei.

Tādēļ visā procesa laikā jāievēro piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka paraugu ņemšanas, transportēšanas un glabāšanas laikā izmantotās ierīces nav inficētas ar Listeria monocytogenes.

2.   Parauga informācija

Visu attiecīgo par paraugu pieejamo informāciju reģistrē paraugu ņemšanas veidlapā, kuras paraugu izstrādā kompetentā iestāde. Paraugu ņemšanas veidlapai vienmēr jābūt pie parauga. Ņemot sieru paraugus, kurus iesaiņo mazumtirdzniecības vietā, jālūdz informācija par vajadzīgo produktu un tā marķējuma informācija un/vai minētā informācija jāmeklē uz vairumtirdzniecībai paredzētā iepakojuma.

Ņemot paraugu, izmēra fasēto paraugu virsmas temperatūru un reģistrē to paraugu ņemšanas veidlapā.

Katru paraugu un attiecīgo parauga veidlapu marķē ar unikālu numuru, ko izmanto no paraugu ņemšanas līdz testēšanai. Minētajam nolūkam kompetentā iestāde izmanto unikālu numurēšanas sistēmu.

3.   Paraugu pārvadāšana

Paraugus transportē vēsumā konteineros, transportēšanas laikā paraugiem nodrošina 2 līdz 8 °C temperatūru un nepieļauj ārēju inficēšanos.

Lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas paraugiem jānonāk laboratorijā 24 stundu laikā no parauga ņemšanas brīža.

Ārkārtas gadījumos transportēšanas laiks var pārsniegt 24 stundas. Tomēr transportēšanas ilgums nav ilgāks par 48 stundām, un testēšana nekādā gadījumā nedrīkst notikt pēc ņemtā produkta parauga realizācijas termiņa beigām.

C   DAĻA

PARAUGU SAGATAVOŠANA UN ANALĪTISKĀS METODES

1.   Paraugu saņemšana

1.1.   Vispārīgi noteikumi

Saņemot paraugus, laboratorijas pārbauda paraugu ņēmēja reģistrēto informāciju paraugu ņemšanas veidlapā un aizpilda attiecīgās veidlapas sadaļas. Visus saņemtos paraugus pārbauda, lai pārliecinātos, ka pirms glabāšanas transportēšanai izmantotais iepakojums ir neskarts. Saņemtos paraugus, kuru temperatūra pārsniedz 8 °C, noraida, izņemot, ja mazumtirdzniecībā temperatūra pārsniegusi 8 °C.

Neskarot 1.2. punktu, visus paraugus līdz derīguma laika beigām uzglabā vēsumā.

Gadījumos, kad paraugi jāglabā līdz derīguma laika beigām, tos glabā vēsumā:

a)	uz iepakojuma marķējuma norādītajā glabāšanas temperatūrā. Ja uz marķējuma norādīts temperatūras diapazons, paraugs jāglabā augstākajā temperatūras diapazona temperatūrā;

b)

ja uz iepakojuma marķējuma nav īpašu norāžu par glabāšanas temperatūru, paraugs jāglabā: i) maksimālajā saldēšanas temperatūrā, kas noteikta tās dalībvalsts spēkā esošajos normatīvajos aktos vai norādēs, kurā paraugs ņemts, ar ± 2 °C pielaidi; ii) 8 °C (± 2 °C) gadījumos, ja šādu normatīvo aktu vai norāžu nav.

Ja ņemtā produkta parauga derīguma laiks beidzas nedēļas nogalē vai valsts svētku dienā, paraugs jāizanalizē pēdējā darba dienā pirms derīguma laika beigām.

1.2.   Īpaši noteikumi attiecībā uz kūpinātām un mazsālītām zivīm

Vienu no diviem paraugiem analizē 24 stundu laikā no parauga saņemšanas laboratorijā. Ja paraugu neanalizē tūlīt pēc saņemšanas, to līdz analīzei uzglabā laboratorijā vēsumā 3 °C (± 2 °C).

Otru paraugu glabā vēsumā līdz derīguma laika beigām.

2.   Paraugu sagatavošana un sākotnējās suspensijas sagatavošana

Jāizvairās no paraugu savstarpējas piesārņošanās citam no cita un no apkārtējās vides. Pēc laboratorijas analīžu sākšanas no paraugiem atbrīvojas. Ja analīzi pārtrauc, piemēram, saistībā ar nepieņemamām atkāpēm analīzes procesā, jāņem jauni paraugi.

Vai nu visu produktu, vai atbilstošu testa porciju 100 līdz 150 g apjomā atšķaida līdz sākotnējam līmenim. Ņemot pārtikas paraugu, tajā jāietver arī patēriņa apjomam atbilstošs produkta virsmas daudzums (piemēram, 20 % (siera) mizas/virsmas un 80 % no iekšienes). Ja fasēto produktu griež šķēlēs, attiecīgo paraugu ņem vairāk nekā no vienas produkta šķēles. Testa porciju sagriež mazos gabaliņos un ar sterilu instrumentu antiseptiskā tehnikā ievieto Stomacher maisiņā. No maisījuma ņem 10 g testa porciju uzskaitīšanai un 25 g testa porciju – noteikšanai.

Vienai testa porcijas (10 g) daļai pievieno 9 daļas (90 ml) šķīdinātāja un pēc tam ar Stomacher maisiņu vai blenderi 1 līdz 2 minūtēs maisījumu homogenizē.

Vispārējai lietošanai kā šķīdinātāju var izmantot buferētu peptona ūdeni, kā aprakstīts EN ISO 11290-2 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 2. daļa. Koloniju skaitīšanas metode”.

Siera šķīdināšanai buferēta peptona ūdens vietā var izmantot nātrija citrāta šķīdumu, kā aprakstīts EN ISO 6887-5 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – analizējamo paraugu sagatavošana, sākotnējā suspensija un decimālatšķaidījumi mikrobioloģiskai izmeklēšanai – 5. daļa. Īpaša kārtība piena un piena produktu sagatavošanai”.

Listeria monocytogenes noteikšanas un uzskaitīšanas analīzes veic atbilstoši šādiem nosacījumiem:

a)	kūpinātu un mazsālītu zivju paraugiem jāveic divi analīžu kopumi: i) nekavējoties pēc parauga ņemšanas mazumtirdzniecības līmenī un ii) derīguma laika beigās;

b)	mīksto un pusmīksto sieru un termiski apstrādātu gaļas produktu paraugi jāanalizē tikai derīguma laika beigās.

2.1.   Listeria monocytogenes noteikšana

Listeria monocytogenes nosaka saskaņā ar grozīto redakciju EN ISO 11290-1:1996 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 1. daļa. Noteikšanas metode”.

2.2.   Listeria monocytogenes uzskaitīšana

Listeria monocytogenes uzskaita saskaņā ar EN ISO 11290-2:1998 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 2. daļa. Uzskaitīšanas metode” un tās grozījumiem EN ISO 11290-2:1998/Amd 1:2004 “Uzskaitīšanas līdzekļa maiņa”.

Ja konstatē, ka paraugs ir inficēts, uzskata, ka lielākajā daļā produktu būs sastopams neliels piesārņojums ar Listeria monocytogenes. Lai paraugos varētu noteikt mazus apjomus (10 līdz 100 kvv/g), 1 ml sākotnējā atšķaidījuma pārbauda dubultīgi, kā noteikts EN ISO 11290-2:1998/Amd 1:2004:

a)	izklāj pa triju 90 mm diametra plātņu virsmu; vai

b)	izklāj pa vienas 140 mm diametra plātnes virsmu.

Ņemot vērā iespējamību, ka piesārņojuma līmenis ar Listeria monocytogenes var būt augstāks, 0,1 ml sākotnējā atšķaidījuma jāizklāj pa vienas plātnes virsmu, lai varētu uzskaitīt līdz pat 1,5 × 104 kvv/g. Šādu uzsējumu veic vienu reizi, kā noteikts ISO 7218:2007 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – vispārējas prasības un ieteikumi mikrobioloģiskiem izmeklējumiem”.

3.   Kūpinātu un mazsālītu zivju pH un ūdens aktivitātes (aw) analīzes

3.1.   pH noteikšana

Parauga pH nosaka atbilstoši EN ISO 2917:1999 “Gaļa un gaļas produkti – pH mērīšana – references metode”.

Analīze jāveic paraugam, kurš testēts uzreiz pēc saņemšanas laboratorijā. Parauga pH mērīšanai iesaka ISO metodē minēto nedestruktīvo tehniku.

Rezultātu reģistrē ar 0,05 pH vienību precizitāti.

3.2.   Ūdens aktivitātes noteikšana (aw)

Parauga ūdens aktivitāti (aw) nosaka atbilstoši EN ISO 21807:2004 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – ūdens aktivitātes noteikšana”.

Analīze jāveic paraugam, kurš testēts uzreiz pēc saņemšanas laboratorijā. Metode darbojas diapazonā no 0,999 līdz 0,9000, un atkārtojamības robeža atbilst standarta novirzei 0,002.

Reģistrētajā vērtībā ir vismaz divi būtiski cipari.

4.   Izolātu glabāšana

Vienu apstiprinātu Listeria monocytogenes celmu no katra pozitīva parauga glabā iespējamiem turpmākiem tipizēšanas pētījumiem. Ja Listeria monocytogenes celmi ir iegūti gan no noteikšanas, gan no uzskaitīšanas metodes, glabā tikai ar uzskaitīšanas metodi iegūto izolātu.

Izolātus, izmantojot atbilstošas metodes kultūru savākšanai, glabā valsts references laboratorijas tā, lai tipizēšanai nodrošinātu celmu dzīvotspēju vismaz divus gadus.

D   DAĻA

ZIŅOŠANA

1.   Vispārēji noteikumi

Dalībvalstīm iespēju un pieejamības robežās jāziņo šādu divu plašu kategoriju informācija:

a)	pārskats par koordinēto uzraudzības programmu un rezultātiem; pārskatam jābūt stāstījuma veidā;

b)	atsevišķi sīki izstrādāti dati katram paraugam, kas testēts paraugu ņemšanas plāna ietvaros; minētā informācija jāiesniedz izejas datu veidā, izmantojot 5. panta 2. punktā paredzēto datu vārdnīcu un datu vākšanas veidlapas.

2.   Informācija, kas jāiekļauj pārskatā par koordinēto uzraudzības programmu un rezultātiem

a)	Dalībvalsts nosaukums;

b)	paraugu vākšanas un analīzes sākuma un beigu datums;

c)	no mazumtirdzniecības vietām ņemto un analizēto lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas paraugu skaits: i) mīkstie un pusmīkstie sieri; ii) fasētas kūpinātas un mazsālītas zivis; iii) fasēti termiski apstrādāti gaļas produkti;

d)	vispārējie rezultāti: tādu paraugu izplatība un proporcija, kuros Listeria monocytogenes pārsniedz 100 kvv/g robežu, mīkstos un pusmīkstos sieros, kūpinātās un mazsālītās zivīs, kā arī termiski apstrādātos gaļas produktos, kas iekļauti koordinētajā uzraudzības programmā;

e)

mīksto un pusmīksto sieru, kūpinātu un mazsālītu zivju, kā arī termiski apstrādātu gaļas produktu tirgus apraksts dalībvalstī: i) vispārējais absolūtais tirgus lielums (ja zināms); ii) tirgus daļas, ko aizņem dažādu veidu mazumtirdzniecības vietas, piemēram, lielveikali, mazi veikaliņi, delikatešu veikali, ielu tirgi (ja zināmas); iii) importēto (Savienības iekšējā tirdzniecība un imports no trešām valstīm) un vietējo ražojumu tirgus daļas (ja zināmas); iv) dažādu produktu veidu tirgus daļas (ja zināmas);

f)	mazumtirdzniecības vietas, kurās ņemti paraugi: iekļauto tirdzniecības vietu kategoriju veidi, piemēram, lielveikali, mazi veikaliņi utt.;

g)	paraugu ņemšanas ģeogrāfiskais sadalījums – iekļautās pilsētas (aptvertie iedzīvotāju skaita %);

h)	izlases kārtības apraksts mazumtirdzniecības paraugu ņemšanā: mēneša izlase;

i)	piezīmes par vispārējo paraugu ņemšanas programmas pārstāvību;

j)	analizējamā parauga sagatavošana pH mērīšanai;

k)	analītiskā metode ūdens aktivitātes (aw) noteikšanai.

3.   Informācija, kas jāiekļauj atsevišķajos sīki izstrādātajos datos par katru paraugu

a)	Parauga veids: i) fasēti mīkstie un pusmīkstie sieri; ii) fasētas kūpinātas un mazsālītas zivis; iii) fasēti termiski apstrādāti gaļas produkti;

b)

parauga apakštips: i) sieri no svaigpiena, termiski apstrādāta vai pasterizēta piena; ii) sieri no govs/kazas/aitas/bifeļa/jaukta piena; iii) ar baktēriju kultūrām nogatavināti sieri, pelējuma sieri, sāls šķīdumā izturēti sieri vai citi nogatavināti sieri; iv) šķēlēs sagriezti vai nesagriezti produkti; v) auksti/karsti kūpinātas vai mazsālītas zivis; vi) zivju suga;

c)	kūpinātās vai mazsālītās zivīs lietotie konservanti (kā norādīts uz marķējuma);

d)	parauga analīzē iekļautā siera miza (jā/nē; ja jā, tad arī proporcija, ja zināma);

e)	paraugu ņemšanas datums;

f)	pārbaudāmā produkta “izlietot līdz” datums;

g)	ražošanas/fasēšanas datums (ja zināms);

h)	parauga virsmas temperatūra mazumtirdzniecības vietā;

i)	glabāšanas temperatūra laboratorijā līdz derīguma laika beigām;

j)	analīze tūlīt pēc parauga ņemšanas (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm)/derīguma laika beigas;

k)	laboratorijas analīzes sākuma datums;

l)	Listeria monocytogenes noteikšana: kvalitatīvie rezultāti (ir/nav 25 gramos);

m)	Listeria monocytogenes kvantifikācija: kvantitatīvie rezultāti (kvv/g);

n)	pH (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm);

o)	ūdens aktivitāte (aw) (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm);

p)	pilsētas kods;

q)	tirdzniecības vietas kods;

r)	tirgotāja veids: i) lielveikals; ii) mazs veikaliņš/neatkarīgs tirgotājs; iii) delikatešu veikals; iv) ielu tirgus/zemnieku tirdziņš;

s)	ražotājvalsts: apstiprināta ar norādi uz identifikācijas zīmi uz iepakojuma vai tirdzniecības dokumentos;

t)	fasēts: i) aizsargatmosfērā fasēts; ii) vakuumā fasēts; iii) iesaiņots mazumtirdzniecības vietā (tikai sieriem un gaļas produktiem);

u)	parauga organoleptiskās īpašības.

II PIELIKUMS

Dalībvalstī ņemamo paraugu skaits katrā lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijā

(minētas 4. panta 5. punktā)

Dalībvalsts	Iedzīvotāju skaits 1.1.2008. (Eurostat dati)		Saskaņots sadalīta parauga lielums
	N (miljoni)	%	Katrā pārtikas kategorijā un analīzes fāzē (1)	Kopējais parauga lielums
Beļģija – BE	10,7	2,1	60	240
Bulgārija – BG	7,6	1,5	60	240
Čehija – CZ	10,4	2,1	60	240
Dānija – DK	5,576	1,1	60	240
Vācija – DE	82,2	16,5	400	1 600
Igaunija – EE	1,3	0,3	30	120
Īrija – IE	4,4	0,9	30	120
Grieķija – EL	11,2	2,3	60	240
Spānija – ES	45,3	9,1	200	800
Francija – FR	63,8	12,8	400	1 600
Itālija – IT	59,6	12,0	400	1 600
Kipra – CY	0,8	0,2	30	120
Latvija – LV	2,3	0,5	30	120
Lietuva – LT	3,4	0,7	30	120
Luksemburga – LU	0,5	0,1	30	120
Ungārija – HU	10,0	2,0	60	240
Malta – MT	0,4	0,1	30	120
Nīderlande – NL	16,4	3,3	60	240
Austrija – AT	8,3	1,7	60	240
Polija – PL	38,1	7,7	200	800
Portugāle – PT	10,6	2,1	60	240
Rumānija – RO	21,5	4,3	60	240
Slovēnija – SI	2,0	0,4	30	120
Slovākija – SK	5,4	1,1	60	240
Somija – FI	5,3	1,1	60	240
Zviedrija – SE	9,2	1,8	60	240
Apvienotā Karaliste – UK	61,2	12,3	400	1 600
Kopā ES	497,5	100,0	3 020	12 080

---

(1)  Kūpinātām un mazsālītām zivīm: no katras partijas ņem divus paraugus. Vienu no šiem paraugiem analizē dienā, kad paraugs saņemts laboratorijā, un otru derīguma laika beigās. (Sk. I pielikuma C daļas 1.2. punktu.)

III PIELIKUMS

Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālā summa, ko piešķir dalībvalstīm

(EUR)
Dalībvalsts	Maksimālā līdzfinansējuma kopējā summa
	Listeria monocytogenes noteikšana	Listeria monocytogenes uzskaitīšana	pH	Ūdens aktivitāte	Kopā
Beļģija – BE	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Bulgārija – BG	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Čehija – CZ	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Dānija – DK	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Vācija – DE	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
Igaunija – EE	7 200	7 200	450	600	15 450
Īrija – IE	7 200	7 200	450	600	15 450
Grieķija – EL	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Spānija – ES	48 000	48 000	3 000	4 000	103 000
Francija – FR	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
Itālija – IT	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
Kipra – CY	7 200	7 200	450	600	15 450
Latvija – LV	7 200	7 200	450	600	15 450
Lietuva – LT	7 200	7 200	450	600	15 450
Luksemburga – LU	7 200	7 200	450	600	15 450
Ungārija – HU	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Malta – MT	7 200	7 200	450	600	15 450
Nīderlande – NL	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Austrija – AT	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Polija – PL	48 000	48 000	3 000	4 000	103 000
Portugāle – PT	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Rumānija – RO	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Slovēnija – SI	7 200	7 200	450	600	15 450
Slovākija – SK	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Somija – FI	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Zviedrija – SE	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Apvienotā Karaliste – UK	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
Kopā ES	724 800	724 800	45 300	60 400	1 555 300

IV PIELIKUMS

Sertificēts finanšu ziņojums par koordinētās uzraudzības programmas īstenošanu saistībā ar Listeria monocytogenes atsevišķās lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijās

Pārskata periods: … līdz …

Paziņojums par izmaksām, kas radušās saistībā ar koordinēto uzraudzības programmu un atbilst Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumiem

Komisijas lēmuma numurs, ar kuru piešķir Savienības finansējumu: …

Pozīcija, ar kuru saistītas izmaksas	Testu skaits	Kopējās izmaksas pārskata periodā (valsts valūtā)	Kopējās izmaksas, kas atbilst Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumiem
Listeria monocytogenes noteikšana
Listeria monocytogenes uzskaitīšana
pH noteikšana
Ūdens aktivitāte (aw)

Saņēmēja deklarācija

Es apliecinu, ka:

—	iepriekšminētās izmaksas ir patiesas un tās radušās, veicot Komisijas Lēmumā 2010/678/ES noteiktos uzdevumus, un bija nepieciešamas, lai nodrošinātu pareizu šo uzdevumu izpildi,

—	visi attaisnojošie dokumenti, ar kuriem izmaksas tiek pamatotas, ir pieejami revīzijai,

—	šai koordinētajai uzraudzības programmai nav pieprasīts cits Savienības finansiālais atbalsts,

—	atbilstoši 109. panta 2. punktam Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002) šī dotācija nerada dalībvalstij peļņu.

Datums: …

Par finansēm atbildīgā persona: …

Paraksts: …