31.10.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1005/2009

(2009. gada 16. septembris)

par ozona slāni noārdošām vielām

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (3), ir vairākkārt būtiski grozīta. Skaidrības labad tā ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2)

Ir noskaidrots, ka ozona slāni noārdošo vielu (ONV) emisijas ievērojami noārda ozona slāni. Ir iegūtas nepārprotamas liecības, ka ONV izplūdes atmosfērā samazinās, un ir novērotas dažas pazīmes, kas liecina, ka stratosfērā notiek ozona daudzuma atjaunošanās. Tomēr ozona slāņa atjaunošanās līdz koncentrāciju līmenim, kas bija novērojams pirms 1980. gada, varētu notikt ne agrāk kā 21. gadsimta vidū. Ozona slāņa noārdīšanās rezultātā paaugstinās UV-B radiācija, kas joprojām rada ievērojamu apdraudējumu veselībai un videi. Tajā pašā laikā šīm vielām ir liels globālās sasilšanas potenciāls, un tās ir planētas temperatūras paaugstināšanās galvenās veicinātājas. Tādēļ jāveic turpmāki efektīvi pasākumi, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi no šādu emisiju nelabvēlīgās ietekmes un novērstu risku, ka ozona slānis atjaunojas lēnāk.

(3)	Ņemot vērā atbildību vides un tirdzniecības jomā, Kopiena saskaņā ar Padomes Lēmumu 88/540/EEK (4) ir parakstījusi Vīnes Konvenciju par ozona slāņa aizsardzību un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni (turpmāk “Protokols”).

(4)

Daudzas ONV ir siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, bet netiek kontrolētas atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijai par klimata pārmaiņām un Kioto protokolam, pieņemot, ka ar Protokolu izbeigs ONV ražošanu un izmantošanu. Neraugoties uz minētā Protokola panākumiem, Eiropas Savienībā un pasaulē joprojām ir nepieciešams izbeigt ONV ražošanu un izmantošanu, ņemot vērā to, ka pašlaik daudzām ONV alternatīvām ir liels globālās sasilšanas potenciāls. Tādēļ ir nepieciešams samazināt un novērst ONV ražošanu un izmantošanu visur, kur ir pieejamas tehniski īstenojamas alternatīvas ar zemu globālās sasilšanas potenciālu.

(5)

Protokola puses pieņēma papildu pasākumus ozona slāņa aizsardzībai, jaunākos – sanāksmē Monreālā 2007. gada septembrī un Dohā 2008. gada novembrī. Ir vajadzīga rīcība Kopienas līmenī, lai ievērotu Kopienas saistības saskaņā ar Protokolu, un jo īpaši lai paātrinātu daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu lietošanas izbeigšanu, pienācīgi ņemot vērā risku pāriet uz alternatīvām ar augstu globālās sasilšanas potenciālu.

(6)

Ņemot vērā Zinātniskās vērtēšanas grupas 2006. gada ziņojumā paustās bažas par daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu ražošanas un patēriņa palielināšanos jaunattīstības valstīs, Protokola puses 19. sanāksmē 2007. gadā pieņēma Lēmumu XIX/6 par daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu ražošanas un lietošanas agrāku izbeigšanu. Saskaņā ar minēto lēmumu ražošana būtu jāizbeidz jau 2020. gadā, nevis 2025. gadā.

(7)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 no 2010. gada jāizbeidz nelietotu daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu izmantošana aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas iekārtu remontam vai apkopei. Lai samazinātu risku, ka nelietoti daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži tiek nelikumīgi izmantoti kā reciklēti vai reģenerēti materiāli, remontam vai apkopei būtu jālieto tikai reģenerēti vai reciklēti materiāli. Būtu jāaizliedz reciklētu daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu tālākpārdošana, un reciklēti daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži būtu jāizmanto tikai tad, kad tie reģenerēti no šādām iekārtām, un tikai uzņēmumiem, kas tos ir rekuperējuši vai pilnvarojuši tos rekuperēt. Konsekvences labad šis izņēmums būtu jāpiemēro siltumsūkņu iekārtām.

(8)	Ņemot vērā, ka tehnoloģijas un alternatīvas vielas ONV aizstāšanai kļuvušas plaši pieejamas, ir lietderīgi konkrētos gadījumos noteikt kontroles pasākumus, kas ir stingrāki par Regulā (EK) Nr. 2037/2000 un Protokolā paredzētajiem pasākumiem.

(9)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 hlorfluorogļūdeņražu, citu pilnīgi halogenētu hlorfluorogļūdeņražu, halonu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu, bromhlormetāna un metilbromīda ražošana un laišana tirgū ir pakāpeniski izbeigta un tādējādi aizliegta šādu vielu un ražojumu, kā arī iekārtu, kas satur šādas vielas, ražošana un laišana tirgū. Patlaban ir arī lietderīgi pakāpeniski aizliegt šo vielu izmantošanu šādu iekārtu remontam vai apkopei.

(10)

Pat pēc kontrolējamo vielu lietošanas izbeigšanas Komisijai noteiktos apstākļos būtu jāpiešķir izņēmumi to izmantošanai būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem. Konkrēti kritēriji izņēmumu piešķiršanai šādiem lietojumiem noteikti ar Protokola pušu Lēmumu X/14. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt apstākļus, kādi laboratorijas un analītiskie lietojumi ir būtiski. Lai novērstu iespējas palielināt šādiem mērķiem paredzētos daudzumus, nedrīkstētu pieļaut, ka ražotāji un importētāji var būtiski palielināt šo vielu laišanu tirgū. Pušu paredzētie īpašie nosacījumi par vielu laišanu tirgū šiem lietojumiem būtu jāiekļauj šajā regulā, lai nodrošinātu to ievērošanu.

(11)

Metilbromīda lietošanai alternatīvu risinājumu pieejamība ievērojami samazināja tā ražošanu un patēriņu salīdzinājumā ar ražošanas un patēriņa apjomu, kas noteikts Protokolā, kā arī Komisijas Lēmumā 2008/753/EK (2008. gada 18. septembris) par metilbromīda neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (5), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo ražojumu laišanu tirgū (6). Izņēmumu piešķiršana attiecībā uz metilbromīda kritiskiem lietojumiem būtu jāpārtrauc pilnībā, uz laiku atļaujot piešķirt atkāpes ārkārtas situācijās iepriekš neparedzētos kaitēkļu uzbrukumu un slimību uzliesmojumu gadījumos, kad šādi ārkārtas lietojumi paredzēti Padomes Direktīvā 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7) un Direktīvā 98/8/EK. Šādos gadījumos būtu jākonkretizē emisiju samazināšanas pasākumi, piemēram, praktiski necaurlaidīgu plēvju izmantošana augsnes fumigācijā.

(12)

Ņemot vērā Komisijas Regulu (EK) Nr. 2032/2003 (2003. gada 4. novembris) par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū (8), ar ko no 2006. gada 1. septembra aizliedza metilbromīda kā biocīda līdzekļa izmantošanu, un Lēmumu 2008/753/EK, ar ko no 2010. gada 18. marta aizliedza metilbromīda kā augu aizsardzības līdzekļa lietošanu, tāpat no 2010. gada 18. marta būtu jāaizliedz metilbromīda izmantošana karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem.

(13)

Protokola 2.F panta 7. punkts prasa, lai puses censtos nodrošināt, ka daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus izmanto tikai tajos gadījumos, kad nav pieejamas videi piemērotākas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas. Tā kā alternatīvas un aizvietojošas tehnoloģijas ir pieejamas, daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu, kā arī ražojumu un iekārtu, kas satur daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus vai ir atkarīgas no tiem, laišanu tirgū un lietošanu turpmāk var vēl vairāk samazināt. Protokola pušu Lēmumā VI/13 ir noteikts, ka, izvērtējot daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu alternatīvas, būtu jāņem vērā tādi faktori kā ozona noārdīšanas potenciāls, energoefektivitāte, uzliesmojamība, toksicitāte, globālās sasilšanas potenciāls un potenciālā ietekme uz hlorfluorogļūdeņražu un halonu efektīvu izmantošanu un pakāpenisku nomaiņu. Puses minētajā lēmumā ir atzinušas, ka daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu ierobežošanai, pamatojoties uz Protokolu, būtu jākļūst ievērojami stingrākai, lai aizsargātu ozona slāni un ņemtu vērā citas alternatīvas.

(14)

Lai novērstu saskaņā ar šo regulu paredzēto ierobežojumu apiešanu, kontroles pasākumi attiecībā uz ražojumiem, kas satur kontrolējamās vielas, būtu jāattiecina arī uz ražojumiem un iekārtām, kas ir atkarīgas no šīm vielām. Papildus iekļaujot ražojumus un iekārtas, kuru konstrukcija, lietojums un ekspluatācija nosaka kontrolējamas vielas izmantošanas nepieciešamību, tiek pilnībā novērstas iespējas laist tirgū, importēt un eksportēt ražojumus un iekārtas, kuras nesatur vai kurās patlaban nav kontrolējamo vielu, bet kurās tās būtu atkārtoti jāiepilda vēlāk. Turklāt būtu jāatceļ izņēmumi attiecībā uz ražojumiem un iekārtām, kas ražotas pirms kontroles pasākumu spēkā stāšanās, jo tie kļūst nevajadzīgi un rada nelikumīgas tirgū laišanas vai tirdzniecības risku.

(15)

Kontrolējamās vielas, kā arī ražojumus un iekārtas, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, nedrīkstētu importēt no valstīm, kuras nav parakstījušas Protokolu. Turklāt pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums Kopienā lietot ražojumus un iekārtas, kas satur daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus vai ir atkarīgas no tiem, vai kontrolējamas vielas to remontam vai apkopei, būtu jāaizliedz arī to eksports, lai novērstu šo vielu krājumu veidošanos valstīs, kurās nav pietiekamas jaudas to iznīcināšanai.

(16)

Kontrolējamo vielu licencēšanas sistēmā ir iekļautas kontrolējamo vielu eksporta atļaujas nolūkā uzlabot uzraudzību un kontroli tirdzniecībā ar ONV un nodrošināt pusēm iespējas apmainīties ar informāciju. Šī licencēšanas sistēma būtu jāpaplašina, to attiecinot uz ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām.

(17)

Tirdzniecības uzraudzības un kontroles uzlabošanai licencēšana būtu jāattiecina ne tikai uz preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā laišanai brīvā apgrozībā, bet arī uz ievešanu saskaņā ar citām muitas procedūrām vai arī muitas apstiprinātiem režīmiem vai lietojumiem. Lai operatoriem un muitas iestādēm novērstu nevajadzīgu slogu, tomēr vajadzētu būt iespējai bez licences veikt tranzītu caur Kopienas muitas teritoriju, pagaidu uzglabāšanu, preču glabāšanu muitas noliktavā un brīvās zonas procedūras. Sūtījumiem uz tādu dalībvalsts teritoriju vai no tās, kas nav Kopienas muitas teritorija vai uz kuru neattiecas šī regula, bet uz kuru attiecas tas, ka dalībvalsts ir ratificējusi Protokolu, nevajadzētu radīt papildu administratīvo slogu dalībvalstīm attiecībā uz licenču izsniegšanu un ziņošanu, ja ir izpildīti šajā regulā un Protokolā noteiktie pienākumi.

(18)	Lai novērstu nelikumīgu vai nevēlamu tirdzniecību, Komisijai pirms eksporta un importa licenču izdošanas vajadzētu būt iespējām trešo valstu kompetentajās iestādēs pārbaudīt, vai paredzētais darījums atbilst attiecīgajā valstī noteiktajām prasībām.

(19)

Padomes Direktīvā 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (10), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (11) ir paredzēta ONV un tādu maisījumu marķēšana, kuru sastāvā ir šādas vielas. Tā kā Kopienā brīvā apgrozībā var laist ONV, kas ražotas izejvielu, procesu aģentu, laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, tās būtu jānošķir no vielām, kas ražotas citām vajadzībām, lai novērstu to, ka kontrolētas vielas, ko paredzēts lietot kā izejvielas, procesu aģentus vai kas paredzētas laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, tiek novirzītas citiem lietojumiem, ko kontrolē saskaņā ar šo regulu. Turklāt galapatērētāju informēšanas un šīs regulas piemērošanas veicināšanas nolūkā remonta un apkopes laikā šādi būtu jāmarķē arī ražojumi un iekārtas, kuras satur šādas vielas vai ir atkarīgas no tām.

(20)	Lai samazinātu kontrolējamo vielu izplūdes atmosfērā, būtu jāparedz noteikumi par lietotu kontrolējamo vielu rekuperēšanu un šo vielu noplūžu novēršanu.

(21)

Protokolā paredzēta prasība ziņot par ONV tirdzniecību. Tādēļ būtu jāprasa, lai kontrolējamo vielu ražotāji, importētāji un eksportētāji sniedz gada ziņojumus. Lai Komisijai būtu iespējams vienkāršot pārskata procedūras nolūkā nodrošināt to atbilstību Protokolam un lai novērstu darba dubultošanos, arī iznīcināšanas iekārtām ziņojumi būtu jāsniedz tieši Komisijai. Lai nodrošinātu Protokolā paredzēto ziņošanas prasību ievērošanu un uzlabotu to praktisko piemērošanu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai grozīt dalībvalstīm un uzņēmumiem noteiktās ziņošanas prasības. Ņemot vērā paredzēto ziņošanas instrumentu attīstību internetā, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāizstrādā pasākumi, lai pielāgotu ziņošanas prasības, tiklīdz ieviesti attiecīgie ziņošanas instrumenti.

(22)

Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (12), un personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Komisija, reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13), jo īpaši attiecībā uz datu apstrādes konfidencialitātes un drošības prasībām, personas datu pārsūtīšanu no Komisijas uz dalībvalstīm, datu apstrādes likumību un datu subjektu tiesībām uz informāciju par to personas datiem, uz piekļuvi šiem datiem un uz šo datu labojumiem.

(23)

Dalībvalstīm būtu jāveic inspekcijas, ņemot vērā riskus, lai nodrošinātu atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem, un tādējādi pievēršoties tām darbībām, kurām ir lielākais kontrolējamo vielu nelikumīgas tirdzniecības vai emisiju risks. Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumam 2001/331/EK (2001. gada 4. aprīlis), kas paredz vides pārbaužu obligātos kritērijus dalībvalstīs (14), vajadzētu būt pamatnostādnēm attiecībā uz dalībvalstu veiktajām inspekcijām.

(24)

Ņemot vērā nepārtrauktos jauninājumus nozarēs, uz kurām attiecas šī regula, lai turpmāk stiprinātu ozona slāņa aizsardzību un vienlaikus samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, Komisijai būtu regulāri jāpārskata šī regula un vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikumi, jo īpaši par paredzamajiem izņēmumiem un atkāpēm, kad ir pieejamas tehniski un ekonomiski iespējamas alternatīvas kontrolējamo vielu izmantošanai. Lai nodrošinātu Protokola ievērošanu, Komisija būtu jāpilnvaro saskaņot šīs regulas pielikumus ar pušu lēmumiem, jo īpaši ar lēmumiem, kas attiecas uz apstiprinātām iznīcināšanas metodēm, nosacījumiem kontrolējamo vielu laišanai tirgū, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, kā arī procesiem, kuros kontrolējamās vielas var izmantot kā procesu aģentus.

(25)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(26)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt marķējuma formu un saturu kontrolējamām vielām, ko ražo, laiž tirgū vai lieto kā izejvielas, procesu aģentus vai laboratorijas un analītiskiem lietojumiem; izdarīt grozījumus III pielikumā attiecībā uz procesiem, kuros kontrolējamās vielas var izmantot kā procesu aģentus; grozīt maksimālo kontrolējamo vielu daudzumu, ko drīkst izmantot kā procesu aģentus vai kas drīkst izdalīties no procesu aģentu lietojuma; grozīt V pielikumu attiecībā uz nosacījumiem, lai laistu tirgū un tālāk izplatītu kontrolējamās vielas laboratorijas un analītiskiem lietojumiem; paredzēt mehānismu kvotu piešķiršanai attiecībā uz kontrolējamām vielām laboratorijas un analītiskiem lietojumiem; izdarīt grozījumus VI pielikumā; pieņemt grozījumus un halonu kritisko lietojumu izbeigšanas grafikus; grozīt to datu sarakstu, kuri jānorāda licences pieteikumā; pieņemt papildu tirdzniecības uzraudzības pasākumus, ko piemēro kontrolējamām vielām vai jaunām vielām un tādiem ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām; pieņemt noteikumus, kas ir piemērojami tādu ražojumu un iekārtu laišanai brīvā apgrozībā Kopienā, kuras ir importētas no valsts, kas nav parakstījusi Protokolu, un kuru ražošanā izmantotas kontrolējamās vielas; izdarīt grozījumus VII pielikumā attiecībā uz iznīcināšanas tehnoloģijām; sagatavot to ražojumu un iekārtu sarakstu, no kurām kontrolējamo vielu rekuperācija iznīcināšanai vai iznīcināšana bez iepriekšējas rekuperācijas būtu uzskatāma par tehniski un ekonomiski īstenojamu un tādēļ obligātu; noteikt personāla minimālās kvalifikācijas prasības; noteikt tādu tehnoloģiju un paņēmienu sarakstu, kas uzņēmumiem jāizmanto, lai novērstu un samazinātu kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas; iekļaut II pielikumā jaunas vielas un grozīt dalībvalstīm un uzņēmumiem noteiktās ziņošanas prasības. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem (16) un Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamiem atkritumiem (17) ir paredzēti pasākumi, lai videi draudzīgi atbrīvotos no atkritumiem un tos rekuperētu, kā arī pasākumi bīstamu atkritumu kontrolei. Šajā sakarā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst ONV celtniecības un nojaukšanas atkritumos un iekārtās, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 17. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (18). Saskaņā ar Protokolu kontrolējamo vielu iznīcināšanai drīkst izmantot tikai pušu apstiprinātas tehnoloģijas. Tādēļ atbilstošajiem pušu lēmumiem vajadzētu būt iekļautiem šajā regulā, lai nodrošinātu, ka tiek izmantotas tikai šādas tehnoloģijas, ar nosacījumu, ka to izmantošana atbilst attiecīgajiem Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem par atkritumiem.

(28)

Būtu jāizveido elastīgs mehānisms, lai ieviestu ziņošanas pienākumu attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām, tādējādi radot iespējas izvērtēt to ietekmi uz vidi un nodrošinot, ka attiecībā uz šīm jaunajām vielām ar ievērojamu ozona noārdīšanas potenciālu tiek noteikti kontroles pasākumi. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš ļoti nestabilām vielām, jo īpaši ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas/Pasaules Meteoroloģijas organizācijas 2006. gada zinātnisko izvērtējumu par ozona slāņa noārdīšanos, kurā secināts, ka ozona noārdīšanas potenciāls šīm vielām ir lielāks, nekā lēsts iepriekš.

(29)	Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, nodrošināt to pienākumu izpildi, kuri Kopienai ir kā Protokola pusei, un risināt pārrobežu vides problēmu ar pasaules mēroga ietekmi, vienlaikus reglamentējot ONV un tādu ražojumu un iekārtu tirdzniecību Kopienā un to ārējo tirdzniecību, kuras satur šīs vielas vai ir atkarīgas no tām, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par ozona slāni noārdošo vielu ražošanu, importu, eksportu, laišanu tirgū, lietošanu, rekuperāciju, reciklēšanu, reģenerāciju un iznīcināšanu, kā arī par informācijas sniegšanu attiecībā uz šīm vielām un par tādu ražojumu un iekārtu importu, eksportu, laišanu tirgū un lietošanu, kuras satur šīs vielas vai ir atkarīgas no tām.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro kontrolējamajām vielām, jaunām vielām, kā arī ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“Protokols” ir 1987. gada Monreālas Protokols par vielām, kas noārda ozona slāni, ar jaunākajiem grozījumiem un labojumiem;

2)	“puse” ir jebkura Protokola puse;

3)	“valsts, kas nav pievienojusies Protokolam” attiecībā uz kādu kontrolējamu vielu ir valsts vai reģionāla tautsaimniecības integrācijas organizācija, kura nav piekritusi uzņemties saistības saskaņā ar Protokola noteikumiem, kuri piemērojami attiecībā uz šo vielu;

4)	“kontrolējamās vielas” ir I pielikumā minētās vielas, tostarp to izomēri, atsevišķi vai maisījumā, nelietotas, rekuperētas, reciklētas vai reģenerētas;

5)	“hlorfluorogļūdeņraži” ir kontrolējamās vielas, kas uzskaitītas I pielikuma I grupā, tostarp to izomēri;

6)	“haloni” ir kontrolējamās vielas, kas uzskaitītas I pielikuma III grupā, tostarp to izomēri;

7)	“tetrahlorogleklis” ir kontrolējamā viela, kas norādīta I pielikuma IV grupā;

8)	“metilbromīds” ir kontrolējamā viela, kas norādīta I pielikuma VI grupā;

9)	“daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži” ir kontrolējamās vielas, kas uzskaitītas I pielikuma VIII grupā, tostarp to izomēri;

10)	“jaunas vielas” ir vielas, kas uzskaitītas II pielikumā, atsevišķi vai maisījumā, nelietotas, rekuperētas, reciklētas vai reģenerētas;

11)	“izejviela” ir jebkura kontrolējamā viela vai jauna viela, kura ķīmiski pārveidojas procesā, kā rezultātā tā pilnībā maina savu sākotnējo sastāvu, un kuras emisijas ir nenozīmīgas;

12)	“procesu aģenti” ir kontrolējamās vielas, kuras izmanto kā ķīmisko procesu aģentus III pielikumā minētajiem lietojumiem;

13)	“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kontrolējamās vai jaunās vielas;

14)

“ražošanas apjoms” ir saražoto kontrolējamo vielu vai jaunu vielu daudzums, tostarp tīša vai netīša ražošanas blakusprodukta veidā, izņemot gadījumus, ja minēto blakusproduktu iznīcina ražošanas procesa laikā vai izmantojot dokumentētu procedūru, kas nodrošina atbilstību šai regulai un Kopienas un valstu tiesību aktiem par atkritumiem. Par “ražošanas apjomu” neuzskata daudzumu, kas ir rekuperēts, reciklēts vai reģenerēts, ne arī niecīgā daudzumā nenovēršami ir ražojuma sastāvā vai ir izdalījies ražošanas laikā;

15)	“ozona noārdīšanas potenciāls” jeb “ONP” ir skaitlis, kas norādīts I un II pielikumā un raksturo attiecīgās kontrolējamās vai jaunās vielas potenciālo ietekmi uz ozona slāni;

16)	“aprēķinātais daudzums” ir daudzums, ko nosaka, katras kontrolējamās vielas daudzumu reizinot ar tās ozona noārdīšanas potenciālu un summējot skaitļus katrai I pielikumā minētajai kontrolējamo vielu grupai atsevišķi;

17)	“rūpnieciskā racionalizācija” ir visa aprēķinātā ražošanas daudzuma vai tā daļas pārdalīšana pušu starpā vai dalībvalstī, lai optimizētu ekonomisko efektivitāti vai reaģētu uz paredzamajiem piegādes pārtraukumiem rūpnīcu slēgšanas rezultātā;

18)	“imports” ir šīs regulas darbības jomā ietverto vielu, ražojumu un iekārtu ievešana Kopienas muitas teritorijā, ja uz šo teritoriju attiecas dalībvalsts ratificētais Protokols un šī regula;

19)

“eksports” ir tādu šīs regulas darbības jomā ietverto vielu, ražojumu un iekārtu izvešana no Kopienas muitas teritorijas, ja uz šo teritoriju attiecas dalībvalsts ratificētais Protokols un šī regula, kurām ir Kopienas preču statuss, vai tādu šīs regulas darbības jomā ietverto vielu, ražojumu un iekārtu reeksports, kurām nav Kopienas preču statusa;

20)

“laišana tirgū” ir piegāde vai pieejamības nodrošināšana Kopienā trešām personām par maksu vai par brīvu, un tā ietver arī laišanu brīvā apgrozībā Kopienā, kā minēts Regulā (EK) Nr. 450/2008. Attiecībā uz ražojumiem un iekārtām, kas ir nekustamas mantas vai transportlīdzekļu sastāvā, šī definīcija attiecas vienīgi uz to piegādi vai pieejamības nodrošināšanu Kopienā pirmo reizi;

21)	“lietojums” ir kontrolējamo vielu vai jaunu vielu izmantošana ražošanai, remontam vai apkopei, tostarp atkārtotai iepildīšanai, ražojumos un iekārtās vai izmantošanai citos procesos;

22)	“siltumsūknis” ir ierīce vai iekārta, kas zemā temperatūrā uztver siltumu no gaisa, ūdens vai zemes un nodrošina siltumapgādi;

23)	“rekuperācija” ir kontrolējamo vielu savākšana, atsūknējot tās no ražojumiem un iekārtām vai konteineriem remonta vai apkopes laikā vai pirms to likvidēšanas, un to glabāšana;

24)	“reciklēšana” ir rekuperētās kontrolējamās vielas atkārtota lietošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa;

25)	“reģenerācija” ir rekuperētas kontrolējamās vielas atkārtota pārstrāde, lai panāktu atbilstību noteiktam kvalitātes standartam, kas līdzvērtīgs nelietotas vielas kvalitātes standartam, ņemot vērā tās paredzēto izmantojumu;

26)

“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas: a) ražo, reģenerē, reciklē, rekuperē, lieto vai iznīcina kontrolējamās vielas vai jaunas vielas; b) importē šādas vielas; c) eksportē šādas vielas; d) laiž šādas vielas tirgū; vai e) ekspluatē saldēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņu iekārtas vai ugunsdrošības sistēmas, kas satur kontrolējamās vielas;

27)

“karantīnas lietojumi” ir apstrāde, lai novērstu karantīnas kaitēkļu (tostarp slimību) ievešanu, ieviešanos vai izplatību vai nodrošinātu to oficiālu kontroli, savukārt: — oficiāla kontrole ir kontrole, ko veic vai atļauj veikt valsts augu, dzīvnieku vai vides aizsardzības iestāde vai veselības aizsardzības iestāde, — karantīnas kaitēkļi ir potenciāli bīstami kaitēkļi tādās to apdraudētajās teritorijās, kurās šo kaitēkļu vēl nav vai kurās tie nav plaši izplatījušies un tos oficiāli kontrolē;

28)

“pirmsnosūtīšanas lietojumi” ir ar karantīnu nesaistīti lietojumi, kurus 21 dienas laikā pirms eksporta veic saskaņā ar importētājas valsts oficiālām prasībām vai eksportētājas valsts oficiālām prasībām, kas pastāvēja līdz 1995. gada 7. decembrim. Oficiālas prasības nosaka vai pilnvaro noteikt valsts augu, dzīvnieku, vides, veselības vai ražojumu glabāšanas iestāde;

29)	“ražojumi un iekārtas, kas ir atkarīgas no kontrolējamās vielas” ir ražojumi un iekārtas, kas nedarbojas bez kontrolējamajām vielām, neskaitot tos ražojumus un iekārtas, ko izmanto kontrolējamo vielu ražošanai, apstrādei, rekuperācijai, reciklēšanai, reģenerācijai vai iznīcināšanai;

30)	“nelietotas vielas” ir vielas, kas iepriekš nav lietotas;

31)	“ražojumi un iekārtas” ir visi ražojumi un iekārtas, izņemot konteinerus, ko izmanto kontrolējamo vielu pārvadāšanai vai glabāšanai.

II NODAĻA

AIZLIEGUMI

4. pants

Kontrolējamo vielu ražošana

Kontrolējamo vielu ražošana ir aizliegta.

5. pants

Kontrolējamo vielu laišana tirgū un lietošana

1.   Kontrolējamo vielu laišana tirgū ir aizliegta.

2.   Kontrolējamās vielas nelaiž tirgū konteineros, kuros tās nav atkārtoti iepildāmas, izņemot gadījumus, kad tie paredzēti laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 10. pantā un 11. panta 2. punktā.

3.   Šis pants neattiecas uz kontrolējamām vielām ražojumos un iekārtās.

6. pants

To ražojumu un iekārtu laišana tirgū, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām

1.   Aizliegts laist tirgū ražojumus un iekārtas, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, izņemot ražojumus un iekārtas, kurām attiecīgās kontrolējamās vielas izmantošana ir atļauta saskaņā ar 10. pantu, 11. panta 2. punktu vai 13. pantu vai ir atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 3. panta 1. punktu.

2.   Izņemot 13. panta 1. punktā paredzētos lietojumus, ugunsdrošības iekārtas un ugunsdzēšamie aprāti, kas satur halonus, ir aizliegti un tiek izņemti no lietošanas.

III NODAĻA

IZŅĒMUMI UN ATKĀPES

7. pants

Kontrolējamo vielu kā izejvielu ražošana, laišana tirgū un lietošana

1.   Atkāpjoties no 4. un 5. panta, kontrolējamās vielas var ražot, laist tirgū un lietot kā izejvielas.

2.   Kontrolējamās vielas, kas ražotas vai laistas tirgū kā izejvielas, drīkst izmantot tikai šādām vajadzībām. No 2010. gada 1. jūlija šādu vielu konteineru marķējumā ir skaidra norāde, ka tajos esošo vielu var izmantot tikai kā izejvielu. Ja šādām vielām ir jābūt marķētām atbilstīgi Direktīvai 67/548/EEK, Direktīvai 1999/45/EK vai Regulai (EK) Nr. 1272/2008, šādu norādi iekļauj marķējumā, kāds prasīts minētajās direktīvās, vai marķējuma papildu informācijas daļā, kā norādīts minētās regulas 25. panta 3. punktā.

Komisija var noteikt izmantojamā marķējuma formu un saturu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Kontrolējamo vielu kā procesu aģentu ražošana, laišana tirgū un lietošana

1.   Atkāpjoties no 4. un 5. panta, kontrolējamās vielas var ražot, laist tirgū un lietot kā procesu aģentus.

2.   Kontrolējamās vielas var lietot kā procesu aģentus tikai iekārtās, kuras pastāvēja 1997. gada 1. septembrī un kuru emisijas ir nenozīmīgas.

3.   Kontrolējamās vielas, kas ražotas vai laistas tirgū kā procesu aģenti, drīkst izmantot tikai šādām vajadzībām. No 2010. gada 1. jūlija tādu vielu konteinerus marķē, skaidri norādot, ka attiecīgās vielas drīkst izmantot tikai kā procesu aģentus. Ja šādām vielām ir jābūt marķētām atbilstīgi Direktīvai 67/548/EEK, Direktīvai 1999/45/EK vai Regulai (EK) Nr. 1272/2008, šādu norādi iekļauj marķējumā, kāds prasīts minētajās direktīvās, vai marķējuma papildu informācijas daļā, kā norādīts minētās regulas 25. panta 3. punktā.

Komisija var noteikt izmantojamā marķējuma formu un saturu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru Komisija vajadzības gadījumā izveido to uzņēmumu sarakstu, kuros ir atļauts lietot kontrolējamās vielas kā procesu aģentus, nosakot maksimāli pieļaujamos daudzumus, ko var izmantot izstrādei vai kā procesu aģentus, un emisiju līmeņus katram uzņēmumam atsevišķi.

Maksimālais kontrolējamo vielu daudzums, ko Kopienā var izmantot kā procesu aģentus, nepārsniedz 1 083 metriskās tonnas gadā.

Kontrolējamo vielu maksimālais daudzums, kuru var emitēt no procesu aģenta lietojumiem Kopienā, nepārsniedz 17 metriskās tonnas gadā.

5.   Ņemot vērā jaunāko informāciju vai tehnikas sasniegumus, vai pušu pieņemtos lēmumus, Komisija vajadzības gadījumā:

a)	groza III pielikumu;

b)	groza maksimālo kontrolējamo vielu daudzumu, ko drīkst izmantot kā procesu aģentus vai kas drīkst izdalīties no procesu aģentu lietojuma, kā minēts 4. punkta otrajā un trešajā daļā.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9. pants

Kontrolējamo vielu laišana tirgū iznīcināšanai vai reģenerācijai un tādu ražojumu un iekārtu laišana tirgū iznīcināšanai, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām

Atkāpjoties no 5. un 6. panta, kontrolējamās vielas un ražojumus un iekārtas, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, var Kopienā laist tirgū iznīcināšanai, ievērojot noteikumus par iznīcināšanu, kas minēti 22. panta 1. punktā. Kontrolējamās vielas Kopienā var arī laist tirgū reģenerācijai.

10. pants

Kontrolējamo vielu, kas nav daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži, būtiski laboratorijas un analītiskie lietojumi

1.   Atkāpjoties no 4. un 5. panta, kontrolējamās vielas, kas nav daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži, var ražot, laist tirgū un izmantot būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, veicot to reģistrāciju un licencēšanu saskaņā ar šo pantu.

2.   Ņemot vērā dalībvalstu priekšlikumus, Komisija vajadzības gadījumā saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka tos būtiskos laboratorijas un analītiskos lietojumus, kuriem var atļaut to kontrolējamo vielu ražošanu un importu Kopienā, kuras nav daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži, attiecīgos daudzumus, periodu, kurā šis izņēmums ir spēkā, un lietotājus, kuriem ir tiesības izmantot šīs vielas būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem.

3.   Kontrolējamās vielas, kas ražotas vai laistas tirgū būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, drīkst izmantot tikai šādām vajadzībām. No 2010. gada 1. jūlija tādu vielu konteinerus marķē, skaidri norādot, ka attiecīgās vielas drīkst izmantot tikai laboratorijas un analītiskiem lietojumiem. Ja šādām vielām ir jābūt marķētām atbilstīgi Direktīvai 67/548/EEK, Direktīvai 1999/45/EK vai Regulai (EK) Nr. 1272/2008, šādu norādi iekļauj marķējumā, kāds prasīts minētajās direktīvās, vai marķējuma papildu informācijas daļā, kā norādīts minētās regulas 25. panta 3. punktā.

Komisija var noteikt izmantojamā marķējuma formu un saturu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šā punkta pirmajā daļā minētās kontrolējamās vielas laiž tirgū un tālāk izplata, vienīgi ievērojot V pielikumā izklāstītos nosacījumus. Komisija var grozīt minēto pielikumu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Uzņēmumi, kuri būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem izmanto kontrolējamās vielas, kas nav daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži, reģistrējas Komisijā, norādot izmantojamās vielas, to lietošanas mērķi, aprēķināto gada aptuveno patēriņu un šo vielu piegādātājus, un izmaiņu gadījumā aktualizē šo informāciju.

5.   Līdz Komisijas izdotā paziņojumā norādītajam termiņam ražotāji un importētāji, kuri veic piegādes 4. punktā minētajiem uzņēmumiem vai kuri lieto kontrolējamās vielas pašu vajadzībām, Komisijai deklarē prognozēto patēriņu paziņojumā paredzētajā periodā, norādot kontrolējamo vielu vajadzīgos lietojuma veidus un daudzumus.

6.   Komisija ražotājiem un importētājiem izdod licences saistībā ar būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem ražotām vai importētām kontrolējamām vielām, kas nav daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži, un viņiem paziņo lietojumu, kuram ir piešķirta atļauja, kā arī vielas un to daudzumus, ko atļauts laist tirgū vai lietot pašu vajadzībām. Katru gadu individuāliem ražotājiem un importētājiem atļautais daudzums nepārsniedz 130 % no aprēķinātā vidējā kontrolējamo vielu daudzuma gadā, par kurām attiecīgais ražotājs vai importētājs no 2007. gada līdz 2009. gadam ir saņēmis atļauju būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem.

Kopējais ar licencēm atļautais gada daudzums, ieskaitot daļēji halogenētu hlorfluorūdeņražu licences atbilstīgi 11. panta 2. punktam, nepārsniedz 110 ONP tonnu. Atlikušo daudzumu var piešķirt ražotājiem vai importētājiem, kas kontrolējamās vielas nelaida tirgū vai neizmantoja būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem no 2007. gada līdz 2009. gadam.

Komisija paredz mehānismu kvotu piešķiršanai ražotājiem un importētājiem. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas attiecīgā ražotne, var atļaut kādam ražotājam ražot 1. punktā minētās kontrolējamās vielas, lai apmierinātu pieprasījumu, kas licencēts saskaņā ar 6. punktu.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš paziņo Komisijai par savu nolūku izdot jebkuru šāda veida atļauju.

8.   Līdz apjomam, kādu atļauj Protokols, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas attiecīgā ražotne, var atļaut kādam ražotājam pārsniegt aprēķināto ražošanas apjomu, kas noteikts 6. punktā, lai pēc pušu lūguma apmierinātu to vajadzības būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš paziņo Komisijai par savu nolūku izdot jebkuru šāda veida atļauju.

11. pants

Daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu, kā arī ražojumu un iekārtu, kuras satur daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus vai ir atkarīgas no tiem, ražošana, laišana tirgū un lietošana

1.   Atkāpjoties no 4. panta, daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus drīkst ražot, ja ikviens ražotājs nodrošina, ka:

a)

viņa ražotais aprēķinātais daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu daudzums laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim un katrā turpmākajā 12 mēnešu laikposmā līdz 2013. gada 31. decembrim nepārsniedz 35 % no aprēķinātā daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu ražošanas apjoma 1997. gadā;

b)

viņa ražotais aprēķinātais daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu daudzums laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un katrā turpmākajā 12 mēnešu laikposmā līdz 2016. gada 31. decembrim nepārsniedz 14 % no aprēķinātā daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu ražošanas apjoma 1997. gadā;

c)

viņa ražotais aprēķinātais daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu daudzums laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim un katrā turpmākajā 12 mēnešu laikposmā līdz 2019. gada 31. decembrim nepārsniedz 7 % no aprēķinātā daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu ražošanas apjoma 1997. gadā;

d)	viņš pārtrauc ražot daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus pēc 2019. gada 31. decembra.

2.   Atkāpjoties no 4. panta un 5. panta 1. punkta, daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus var ražot, laist tirgū un izmantot laboratorijas un analītiskiem lietojumiem.

Šīs regulas 10. panta 3. līdz 7. punktu piemēro mutatis mutandis.

3.   Atkāpjoties no 5. panta, līdz 2014. gada 31. decembrim reģenerētus daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus var laist tirgū un izmantot esošo aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas iekārtu, un siltumsūkņa iekārtu remontam vai apkopēm ar nosacījumu, ka to konteineram ir marķējums ar norādi par to, ka tajā esošā viela ir reģenerēta, kā arī informācija par partijas numuru un reģenerācijas uzņēmuma nosaukums un adrese.

4.   Līdz 2014. gada 31. decembrim reciklētus daļēji halogenētos hlorfluorūdeņražus var izmantot esošo aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu remontam vai apkopēm ar nosacījumu, ka tie rekuperēti no šādām iekārtām, un tos var izmantot tikai tas uzņēmums, kas veica rekuperēšanu kā daļu no remonta vai apkopes vai kuram rekuperēšana tika veikta kā daļa no remonta vai apkopes.

5.   Atkāpjoties no 5. panta, daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus pārfasēšanai un turpmākam eksportam var laist tirgū līdz 2019. gada 31. decembrim. Uzņēmumi, kuri veic daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu pārfasēšanu un pēc tam tos eksportē, reģistrējas Komisijā, norādot attiecīgās kontrolējamās vielas, aprēķināto gada aptuveno pieprasījumu un šo vielu piegādātājus, un izmaiņu gadījumā aktualizē šo informāciju.

6.   Ja aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas iekārtu, un siltumsūkņa iekārtu remontam vai apkopei izmanto reģenerētus vai reciklētus daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus, attiecīgo iekārtu marķē, norādot vielas veidu, tās daudzumu iekārtā un Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā noteiktos marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas klasificēti kā ozona slānim bīstami.

7.   Uzņēmumi, kas ekspluatē 4. punktā minētās iekārtas, kurās iepildīti 3 kg vai vairāk šķidruma, uztur reģistru par rekuperētās un pievienotās vielas daudzumu un tipu, kā arī par uzņēmumu vai tehnisko darbinieku, kurš veicis remontu vai apkopi.

Uzņēmumi, kas izmanto reģenerētus vai reciklētus daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus remontam vai apkopei, uztur reģistru, kurā uzskaita uzņēmumus, kuri piegādājuši reģenerētos daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus, un reciklēto daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu avotus.

8.   Atkāpjoties no 5. un 6. panta, pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma un saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru Komisija var uz noteiktu laiku atļaut izņēmumus daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu, kā arī ražojumu un iekārtu, kuras satur daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus vai ir atkarīgas no tiem, lietošanai un laišanai tirgū, ja tiek pierādīts, ka noteiktām vajadzībām alternatīvas vielas vai tehnoloģijas nav tehniski vai ekonomiski pieejamas vai arī tās nevar izmantot.

Šo izņēmumu nevar piešķirt laikposmam, kas ir ilgāks par 2019. gada 31. decembri.

12. pants

Metilbromīda karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumi un lietošana ārkārtas apstākļos

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, līdz 2010. gada 18. martam metilbromīdu var laist tirgū un izmantot karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem eksporta preču apstrādei, ja metilbromīda laišana tirgū un izmantošana ir atļauta saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas atbilst attiecīgi Direktīvai 91/414/EEK un Direktīvai 98/8/EK.

Metilbromīdu drīkst lietot tikai attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinātos objektos un, ja saimnieciski un tehniski iespējams, ievērojot nosacījumu, ka tiek rekuperēti vismaz 80 % metilbromīda, kas izdalās no preču sūtījuma.

2.   Aprēķinātais metilbromīda daudzums, kuru uzņēmēji laiž tirgū vai lieto savām vajadzībām laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 18. martam, nepārsniedz 45 ONP tonnas.

Ikviens uzņēmums nodrošina, ka aprēķinātais metilbromīda daudzums, ko tas laiž tirgū vai izmanto savām vajadzībām karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem, nepārsniedz 21 % no vidējā aprēķinātā metilbromīda daudzuma, kuru tie laida tirgū vai lietoja savām vajadzībām karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem laikposmā no 2005. gada līdz 2008. gadam.

3.   Ārkārtas gadījumos, ja to prasa negaidīti slimību uzliesmojumi vai kaitēkļu uzbrukumi, Komisija, pamatojoties uz dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu, var atļaut metilbromīda pagaidu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, ja metilbromīda laišana tirgū un lietojums atļauts saskaņā ar attiecīgi Direktīvu 91/414/EEK un Direktīvu 98/8/EK.

Šāda atļauja attiecas uz laikposmu, kas nepārsniedz 120 dienas, un uz daudzumu, kas nav lielāks par 20 metriskajām tonnām, un tajā norāda pasākumus, kas emisiju samazināšanai jāveic lietošanas laikā.

13. pants

Halonu kritiskie lietojumi un halonus saturošu iekārtu izņemšana no lietošanas

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, halonus var laist tirgū un izmantot kritiskiem lietojumiem, kas noteikti VI pielikumā. Halonus var laist tirgū tikai tādi uzņēmumi, kuriem attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izsniegusi atļauju uzglabāt halonus kritiskiem lietojumiem.

2.   Komisija pārskata VI pielikumu un vajadzības gadījumā pieņem grozījumus, kā arī kritisko lietojumu izbeigšanas grafikus, nosakot lietošanas izbeigšanas termiņu jauniem lietojumiem un beigu termiņu pastāvošiem lietojumiem, ņemot vērā pieejamās tehniski un ekonomiski īstenojamās alternatīvas vai tehnoloģijas, kas ir pieņemamas no vides un veselības aizsardzības viedokļa.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšamos aparātus, kuri satur halonus un kurus izmanto 1. punktā minētajiem lietojumiem, izņem no lietošanas termiņos, kas noteikti VI pielikumā.

4.   Gadījumos, kad tiek pierādīts, ka tehniski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas nav pieejamas, Komisija pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru piešķir atkāpes no beigu termiņiem attiecībā uz jau pastāvošām atļaujām vai no izbeigšanas termiņiem attiecībā uz jaunām atļaujām, ja šie termiņi saskaņā ar 2. punktu ir noteikti VI pielikumā.

14. pants

Tiesību nodošana un rūpnieciskā racionalizācija

1.   Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam ir tiesības laist tirgū vai savām vajadzībām izmantot kontrolējamās vielas, var nodot šīs tiesības attiecībā uz visu attiecīgās vielu grupas apjomu vai jebkuru tā daļu, kas fiksēta saskaņā ar šo pantu, jebkuram citam šīs vielu grupas ražotājam vai importētājam Kopienā. Par šādu tiesību tālāknodošanu iepriekš paziņo Komisijai. Nododot tālāk tiesības laist vielas tirgū vai tās lietot, netiek iegūtas turpmākas tiesības uz to ražošanu vai importu.

2.   Līdz Protokolā atļautajam apjomam tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas attiecīgā ražotne, var atļaut kādam ražotājam pārsniegt aprēķināto ražošanas apjomu, kas noteikts 10. pantā un 11. panta 2. punktā, rūpnieciskās racionalizācijas nolūkos attiecīgajā dalībvalstī, ja vien aprēķināto attiecīgās dalībvalsts ražošanas apjomu summa nepārsniedz kopējo aprēķināto ražošanas apjomu, kas attiecīgajam laikposmam noteikts 10. pantā un 11. panta 2. punktā. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš paziņo Komisijai par savu nolūku izdot jebkuru šāda veida atļauju.

3.   Līdz Protokolā atļautajam apjomam Komisija var, vienojoties ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas attiecīgā ražotne, atļaut kādam ražotājam pārsniegt aprēķināto ražošanas apjomu, kas noteikts 10. pantā un 11. panta 2. punktā, rūpnieciskās racionalizācijas nolūkos starp dalībvalstīm, ja vien kopējais aprēķinātais apjoms, ko ražo attiecīgās dalībvalstis, nepārsniedz to iekšējo ražotāju kopējo aprēķināto ražošanas apjomu summu, kas attiecīgajam laikposmam noteikta 10. pantā un 11. panta 2. punktā. Lai samazinātu ražošanas apjomu, ir vajadzīga arī attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišana.

4.   Līdz Protokolā atļautajam apjomam Komisija var, vienojoties ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas attiecīgā ražotne, kā arī ar trešās puses valdību, atļaut ražotājam apvienot aprēķinātos ražošanas apjomus, kas noteikti 10. pantā un 11. panta 2. punktā, ar aprēķinātajiem ražošanas apjomiem, kas saskaņā ar Protokolu un minētā ražotāja valsts tiesību aktiem ir atļauti puses – trešās valsts ražotājam, ja vien divu ražotāju apvienotais aprēķinātais apjoms nepārsniedz aprēķināto ražošanas apjomu summu, kas Kopienas ražotājam attiecīgajā laikposmā noteikta 10. pantā un 11. panta 2. punktā, un aprēķināto ražošanas apjomu, kas puses – trešās valsts ražotājam atļauts saskaņā ar Protokolu un visiem attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

IV NODAĻA

TIRDZNIECĪBA

15. pants

Kontrolējamo vielu vai tādu ražojumu un iekārtu imports, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām

1.   Ir aizliegts kontrolējamo vielu vai tādu ražojumu un iekārtu imports, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, izņemot personiskās lietošanas priekšmetus.

2.   Importa aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz:

a)	kontrolējamām vielām, ko paredzēts izmantot laboratorijas vai analītiskiem lietojumiem, kā minēts 10. pantā un 11. panta 2. punktā;

b)	kontrolējamām vielām, ko paredzēts izmantot kā izejvielas;

c)	kontrolējamām vielām, ko paredzēts izmantot kā procesu aģentus;

d)	kontrolējamām vielām, kas paredzētas iznīcināšanai, izmantojot 22. panta 2. punktā minētās tehnoloģijas;

e)	līdz 2019. gada 31. decembrim – daļēji halogenētiem hlorfluorogļūdeņražiem, kurus atkārtoti iepako un ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 31. decembrī reeksportē pusei, kurā nav aizliegts attiecīgā daļēji halogenētā hlorfluorogļūdeņraža patēriņš vai imports;

f)	metilbromīdu, kas paredzēts lietojumiem ārkārtas apstākļos saskaņā ar 12. panta 3. punktu vai līdz 2014. gada 31. decembrim pārfasēšanai un reeksportam karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem ar nosacījumu, ka reeksports notiek importēšanas gadā;

g)	rekuperētiem, reciklētiem vai reģenerētiem haloniem, ja tos importē tikai 13. panta 1. punktā minētajiem kritiskajiem lietojumiem un ja to dara uzņēmumi, ko attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvarojušas glabāt halonu kritiskiem lietojumiem;

h)	ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām un kuras paredzētas iznīcināšanai, attiecīgā gadījumā izmantojot 22. panta 2. punktā minētās tehnoloģijas;

i)	ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 10. pantā un 11. panta 2. punktā;

j)	ražojumiem un iekārtām, kuras satur halonus vai ir atkarīgas no tiem, kritiskiem lietojumiem saskaņā ar 13. panta 1. punktu;

k)	ražojumiem vai iekārtām, kas satur daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus, kuru laišana tirgū atļauta saskaņā ar 11. panta 5. punktu.

3.   Lai veiktu 2. punktā minēto vielu importu, izņemot importu tranzītam caur Kopienas muitas teritoriju vai importu pagaidu glabāšanai, glabāšanai muitas noliktavās vai brīvās zonas procedūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 450/2008, ar noteikumu, ka tās paliek Kopienas muitas teritorijā ne ilgāk kā 45 dienas un ka tās pēc tam netiek laistas brīvā apgrozībā Kopienā, iznīcinātas vai pārstrādātas, ir vajadzīga importa licence. Šīs licences izdod Komisija pēc tam, kad pārbaudīta atbilstība 16. un 20. pantam.

16. pants

Importēto kontrolējamo vielu laišana brīvā apgrozībā Kopienā

1.   Uz importēto kontrolējamo vielu laišanu brīvā apgrozībā Kopienā attiecas kvantitatīvi ierobežojumi. Komisija saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru nosaka šos ierobežojumus un piešķir kvotas uzņēmumiem laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un katram turpmākajam 12 mēnešu laikposmam.

Šā punkta pirmajā daļā minētās kvotas piešķir tikai šādām vielām:

a)	kontrolējamām vielām, ja tās izmanto laboratorijas vai analītiskiem lietojumiem vai kritiskiem lietojumiem, kā minēts 10. pantā, 11. panta 2. punktā un 13. pantā;

b)	kontrolējamām vielām, ja tās izmanto kā izejvielas;

c)	kontrolējamām vielām, ja tās izmanto kā procesu aģentus.

2.   Līdz Komisijas izdotā paziņojumā norādītajam termiņam 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto vielu importētāji Komisijai deklarē prognozēto pieprasījumu, norādot vajadzīgo kontrolējamo vielu īpašības un daudzumus. Pamatojoties uz šīm deklarācijām, Komisija nosaka kvantitatīvus ierobežojumus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto vielu importam.

17. pants

Kontrolējamo vielu vai tādu ražojumu un iekārtu eksports, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām

1.   Ir aizliegts kontrolējamo vielu vai tādu ražojumu un iekārtu eksports, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, izņemot personiskās lietošanas priekšmetus.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktais eksporta aizliegums neattiecas uz:

a)	kontrolējamām vielām, kas paredzētas būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 10. pantā;

b)	kontrolējamām vielām, kas izmantojamas kā izejvielas;

c)	kontrolējamām vielām, kas izmantojamas kā procesu aģenti;

d)	ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, kuras ražotas saskaņā ar 10. panta 7. punktu vai importētas saskaņā ar 15. panta 2. punkta h) vai i) apakšpunktu;

e)	rekuperētiem, reciklētiem vai reģenerētiem haloniem, ja tos 13. panta 1. punktā minētiem kritiskiem lietojumiem glabā uzņēmumos, ko pilnvarojusi dalībvalsts kompetentā iestāde, un ražojumiem un iekārtām, kuras satur halonus vai ir atkarīgas no tiem, lai nodrošinātu kritiskos lietojumus;

f)	nelietotiem vai reģenerētiem daļēji halogenētajiem hlorfluorogļūdeņražiem, kas nav paredzēti iznīcināšanai;

g)	līdz 2014. gada 31. decembrim – uz metilbromīdu, ko reeksportē karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem;

h)	dozētajiem inhalatoriem, kuri ražoti, izmantojot hlorfluorogļūdeņradi, un kuru lietojums ir atļauts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2037/2000 3. panta 1. punktu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija pēc dalībvalsts kompetento iestāžu lūguma saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru var atļaut eksportēt ražojumus un iekārtas, kas satur daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā konkrētās preces ekonomisko vērtību un paredzamo atlikušā aprites cikla ilgumu, eksporta aizliegums eksportētājam radītu nesamērīgu slogu. Lai veiktu tādu eksportu, ir vajadzīgs iepriekšējs Komisijas paziņojums importētājai valstij.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētajam eksportam ir vajadzīga licence, izņemot reeksportu pēc tranzīta caur Kopienas muitas teritoriju, pagaidu glabāšanas, glabāšanas muitas noliktavās vai brīvās zonas procedūras, kā minēts Regulā (EK) Nr. 450/2008, ar nosacījumu, ka reeksports notiek ne vēlāk kā 45 dienas pēc importa. Minēto eksporta licenci uzņēmumiem izdod Komisija, kad pārbaudīta atbilstība 20. pantam.

18. pants

Importa un eksporta licencēšana

1.   Komisija izveido un izmanto elektronisku licencēšanas sistēmu un lēmumu par licences pieteikumu pieņem 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

2.   Pieteikumus 15. un 17. pantā minēto licenču saņemšanai iesniedz, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu. Pirms licences pieteikuma iesniegšanas uzņēmumi reģistrējas šajā sistēmā.

3.   Licences pieteikumā norāda šādas ziņas:

a)	importētāja un eksportētāja vārdi/nosaukumi un adreses;

b)	importa un eksporta valsts;

c)

kontrolējamo vielu importa vai eksporta gadījumā – katras kontrolējamās vielas apraksts, kurā iekļauj: i) tirdzniecības nosaukumu; ii) aprakstu un kombinētās nomenklatūras kodu, kā noteikts IV pielikumā; iii) norādi, vai viela ir nelietota, rekuperēta, reciklēta vai reģenerēta; iv) vielas daudzumu metriskajos kilogramos; v) halonu gadījumā – deklarāciju par to, ka tos importē vai eksportē 13. panta 1. punktā minēto kritisko lietojumu vajadzībām, norādot konkrēto lietojumu;

d)

tādu ražojumu un iekārtu importa un eksporta gadījumā, kas satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām: i) ražojuma vai iekārtas tips un veids; ii) gabalprecēm – to skaits, apraksts un katras kontrolējamās vielas daudzums kilogramos vienā vienībā; iii) sveramiem ražojumiem – ražojuma daudzums, apraksts un katras kontrolējamās vielas kopējā neto masa kilogramos; iv) ražojumu un iekārtu galamērķa valsts/valstis; v) norāde, vai tajos esošā kontrolējamā viela ir nelietota, reciklēta, rekuperēta vai reģenerēta; vi) ražojumu un iekārtu, kuras satur halonu vai ir atkarīgas no tā, importa vai eksporta gadījumā – deklarācija par to, ka tās importē vai eksportē, lai nodrošinātu kritisku lietojumu, kas minēts 13. panta 1. punktā, norādot konkrēto lietojumu; vii) attiecībā uz ražojumiem un iekārtām, kuras satur daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus vai ir atkarīgas no tiem, – norāde uz 17. panta 3. punktā minēto Komisijas atļauju; viii) importējamā ražojuma vai iekārtas kombinētās nomenklatūras kods;

e)	mērķis, kādam paredzēts to importēt, tostarp paredzētais muitas režīms un lietojums, attiecīgā gadījumā norādot paredzēto muitas procedūru;

f)	iecerētā importa vai eksporta vieta un paredzamais datums;

g)	muitas iestāde, kurā preces tiks deklarētas;

h)	iznīcināšanai paredzētu kontrolētu vielu vai ražojumu un iekārtu importa gadījumā – tās iekārtas nosaukums un adrese, kur notiks iznīcināšana;

i)	visa papildu informācija, ko dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu.

4.   Katrs importētājs vai eksportētājs paziņo Komisijai par visām izmaiņām, kuras var rasties licences derīguma laikā attiecībā uz datiem, kas paziņoti saskaņā ar 3. punktu.

5.   Komisija var prasīt sertifikātu, kas apliecina importējamo vai eksportējamo vielu īpašības vai sastāvu, un var pieprasīt tās valsts izdotās licences kopiju, no kuras vai uz kuru notiek, attiecīgi, imports vai eksports.

6.   Komisija ar attiecīgo pušu kompetentajām iestādēm var apmainīties ar iesniegtajiem datiem, ciktāl tas ir nepieciešams konkrētajos gadījumos, un var noraidīt licences pieteikumu, ja nav izpildītas kādas šajā regulā izklāstītās attiecīgās prasības vai arī šādu iemeslu dēļ:

a)	importa licences gadījumā – ja, pamatojoties uz attiecīgās valsts kompetentās iestādes sniegto informāciju, tiek konstatēts, ka eksportētājs nav uzņēmums, kuram šajā valstī ir atļauts tirgot konkrēto vielu;

b)

eksporta licences gadījumā – ja importētājas valsts kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju, ka kontrolējamās vielas imports būtu nelikumīga tirdzniecība vai arī tas negatīvi ietekmētu to kontroles pasākumu īstenošanu, kas importētājā valstī noteikti Protokolā paredzēto saistību izpildei, vai tādējādi varētu tikt pārsniegti šai valstij Protokolā paredzētie kvantitatīvie ierobežojumi.

7.   Komisija katras licences kopiju dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

8.   Komisija iespējami īsā laikā informē pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo dalībvalsti par licences pieteikuma noraidīšanu, pamatojoties uz 6. punktā minētajiem iemesliem, un norāda noraidīšanas iemeslu.

9.   Komisija var grozīt 3. punktā un IV pielikumā minēto sarakstu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

19. pants

Nelikumīgas tirdzniecības uzraudzības pasākumi

Pamatojoties uz to nelikumīgas tirdzniecības iespējamo risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādu pārvietošanu, un ņemot vērā šo pasākumu labvēlīgo ietekmi uz vidi un sociālekonomisko ietekmi, Komisija var pieņemt uzraudzības papildu pasākumus, ko piemēro kontrolējamām vielām vai jaunām vielām un tādiem ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām un kuras nodotas pagaidu glabāšanā, glabāšanā muitas noliktavās vai kurām piemēro brīvās zonas režīmu, vai kuras tiek vestas tranzītā caur Kopienas muitas teritoriju un vēlāk reeksportētas.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

20. pants

Tirdzniecība ar valsti, kura nav parakstījusi Protokolu, vai teritoriju, uz kuru Protokols neattiecas

1.   Aizliegts importēt un eksportēt kontrolējamās vielas, kā arī ražojumus un iekārtas, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, no valstīm, kuras nav parakstījušas Protokolu, un uz tām.

2.   Laišanai brīvā apgrozībā Kopienā Komisija var pieņemt noteikumus, kas ir piemērojami ražojumiem un iekārtām, kuras ir importētas no valsts, kas nav parakstījusi Protokolu, un kuru ražošanā izmantotas kontrolējamās vielas, bet kuras pašas nesatur vielas, kas neapšaubāmi norādītas kā kontrolējamās vielas. Šādu ražojumu un iekārtu identifikācija notiek saskaņā ar tehniskām konsultācijām, kas regulāri tiek nodrošinātas pusēm. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var atļaut kontrolējamo vielu vai ražojumu un iekārtu, kuras satur šādas vielas vai ir atkarīgas no tām vai kuras ir ražotas, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas, tirdzniecību ar valsti, kura nav parakstījusi Protokolu, ja pušu sanāksmē saskaņā ar Protokola 4. panta 8. punktu tiek atzīts, ka valsts, kas nav parakstījusi Protokolu, ir apņēmusies pilnībā ievērot Protokolu un ir iesniegusi šai sakarā datus, kā to nosaka Protokola 7. pants. Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

4.   Saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi šā punkta otrajai daļai, 1. punkts attiecas uz jebkuru teritoriju, uz kuru neattiecas Protokols, tāpat kā tas attiecas uz jebkuru valsti, kas nav parakstījusi Protokolu.

Ja teritorijā, uz kuru neattiecas Protokols, iestādes pilnībā ievēro Protokolu un ir iesniegušas to apliecinošus datus, kā to nosaka Protokola 7. pants, Komisija var nolemt, ka daži vai visi šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz minēto teritoriju.

Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

21. pants

To ražojumu un iekārtu saraksts, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām

Vēlākais 2010. gada 1. janvārī Komisija dara pieejamu dalībvalstu muitas iestādēm to ražojumu un iekārtu sarakstu, kuras varētu saturēt kontrolējamās vielas vai būt atkarīgas no tām, un to kombinētās nomenklatūras kodus.

V NODAĻA

EMISIJU KONTROLE

22. pants

Lietotu kontrolējamo vielu rekuperācija un iznīcināšana

1.   Kontrolējamās vielas no aukstumiekārtām, gaisa kondicionēšanas iekārtām un siltumsūkņiem, iekārtām, kas satur šķīdinātājus, vai ugunsdrošības sistēmām un ugunsdzēšanas aparātiem to remontu un apkopju laikā vai pirms to demontāžas vai likvidēšanas rekuperē iznīcināšanai, reciklēšanai vai reģenerācijai.

2.   Kontrolējamās vielas un šādas vielas saturošus ražojumus iznīcina, izmantojot tikai VII pielikumā uzskaitītās apstiprinātās tehnoloģijas vai – šajā pielikumā neminētu kontrolējamo vielu gadījumā – izmantojot videi visnekaitīgāko iznīcināšanas tehnoloģiju, kas nav saistīta ar pārmērīgām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu tehnoloģiju izmantošana atbilst Kopienas un attiecīgo valstu tiesību aktiem par atkritumiem un šādu tiesību aktu papildu prasībām.

3.   Lai ņemtu vērā jaunu tehnoloģiju attīstību, Komisija var izdarīt grozījumus VII pielikumā.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ja tas ir tehniski un ekonomiski īstenojams, kontrolējamās vielas, ko satur ražojumi un iekārtas, kuras nav minētas 1. punktā, rekuperē iznīcināšanai, reciklēšanai vai reģenerēšanai vai iznīcina bez iepriekšējas rekuperācijas, izmantojot 2. punktā minētās tehnoloģijas.

Komisija šīs regulas pielikumā iekļauj to ražojumu un iekārtu sarakstu, no kuriem kontrolējamo vielu rekuperācija vai ražojumu un iekārtu iznīcināšana bez kontrolējamo vielu iepriekšējas rekuperācijas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamās tehnoloģijas. Tāda pielikuma priekšlikuma projektam pievieno un to pamato ar izdevumu un ieguvumu pilnīgu ekonomisko novērtējumu, ņemot vērā katras dalībvalsts konkrētos apstākļus.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas veicina kontrolējamo vielu rekuperāciju, reciklēšanu, reģenerēšanu un iznīcināšanu, un nosaka obligātās kvalifikācijas prasības attiecīgajam personālam.

Komisija izvērtē dalībvalstu veiktos pasākumus un, ņemot vērā šo izvērtējumu, kā arī tehnisko un citu būtisko informāciju, attiecīgā gadījumā var pieņemt pasākumus attiecībā uz šīm obligātajām kvalifikācijas prasībām.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

23. pants

Kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas

1.   Uzņēmumi veic visus iespējamos drošības pasākumus, lai novērstu vai samazinātu kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas.

2.   Uzņēmumi, kas ekspluatē tādas aukstumiekārtas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņu iekārtas vai ugunsdrošības sistēmas, tostarp to kontūrus, kas satur kontrolējamās vielas, nodrošina, ka stacionārās iekārtas vai sistēmas:

a)	kurās iepilda 3 kg vai vairāk kontrolējamās vielas, pārbauda attiecībā uz iespējamu noplūdi vismaz reizi 12 mēnešos; to nepiemēro iekārtām ar hermētiski slēgtām sistēmām, kuras ir attiecīgi marķētas un satur mazāk nekā 6 kg kontrolējamās vielas;

b)	kurās iepilda 30 kg vai vairāk kontrolējamās vielas, pārbauda attiecībā uz iespējamu noplūdi vismaz reizi sešos mēnešos;

c)	kurās iepilda 300 kg vai vairāk kontrolējamās vielas, pārbauda attiecībā uz iespējamu noplūdi vismaz reizi trijos mēnešos;

un ka ikviena atklātā noplūde tiek novērsta pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā 14 dienās.

Iespējamu iekārtas vai sistēmu noplūdi pārbauda vienu mēnesi pēc tam, kad noplūde ir novērsta, lai pārliecinātos, vai labošana ir bijusi efektīva.

3.   Šā panta 2. punktā minētie uzņēmumi uzskaita tajā minētās iekārtas vai sistēmas remonta un apkopes laikā pievienotos kontrolējamo vielu daudzumus un rekuperētos daudzumus un veidus un tās galīgas iznīcināšanas laikā rekuperētos daudzumus un veidus. Tie veic uzskaiti arī par citu attiecīgu informāciju, tostarp tā uzņēmuma vai tehniķa identifikācijas informāciju, kurš veica remontu vai apkopi, kā arī noplūžu pārbaužu datumus un rezultātus. Tādas uzskaites datus pēc attiecīga lūguma dara pieejamus dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai.

4.   Dalībvalstis nosaka obligātās kvalifikācijas prasības personālam, kas veic 2. punktā minētās darbības. Ņemot vērā dalībvalstu veikto pasākumu izvērtējumu, kā arī tehnisko un citu attiecīgo informāciju, Komisija var pieņemt pasākumus šo obligāto kvalifikācijas prasību saskaņošanai.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Uzņēmumi veic visus praktiski iespējamos drošības pasākumus, lai novērstu vai samazinātu to kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas, kuras lieto kā izejvielas un procesu aģentus.

6.   Uzņēmumi veic visus praktiski iespējamos drošības pasākumus, lai novērstu un samazinātu tādu kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas, kuras rodas citu ķīmisko vielu ražošanas procesos.

7.   Komisija var noteikt tādu tehnoloģiju un paņēmienu sarakstu, kas uzņēmumiem jāizmanto, lai novērstu un samazinātu kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

VI NODAĻA

JAUNAS VIELAS

24. pants

Jaunas vielas

1.   Ir aizliegta II pielikuma A daļā minēto jauno vielu ražošana, imports, laišana tirgū, lietošana un eksports. Šis aizliegums neattiecas uz jaunajām vielām, ja tās izmanto kā izejvielas vai laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, uz importu tranzītam caur Kopienas muitas teritoriju vai importu pagaidu glabāšanai, glabāšanai muitas noliktavās vai brīvās zonas procedūrai, kā minēts Regulā (EK) Nr. 450/2008, ja šādam importam nav noteikts cits muitas apstiprināts režīms vai lietojums, kas ietverts minētajā regulā, un uz eksportu pēc importa, uz ko jau attiecas atbrīvojumi.

2.   Komisija attiecīgā gadījumā iekļauj II pielikuma A daļā vielas, kuras ir iekļautas šā pielikuma B daļā un par kurām konstatēts, ka tās eksportē, importē, ražo vai laiž tirgū ievērojamos apjomos, un par kurām Zinātniskās vērtēšanas grupa saskaņā ar Protokolu ir sniegusi atzinumu, ka tām piemīt ievērojams ozona noārdīšanas potenciāls, un attiecīgā gadījumā nosaka iespējamos izņēmumus no 1. punkta.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Ņemot vērā attiecīgu zinātnisko informāciju, Komisija vajadzības gadījumā II pielikuma B daļā iekļauj citas vielas, kas nav kontrolējamās vielas, bet kurām Zinātniskās vērtēšanas grupa saskaņā ar Protokolu vai cita līdzvērtīga statusa iestāde ir konstatējusi ievērojamu ozona noārdīšanas potenciālu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

VII NODAĻA

KOMITEJA, ZIŅOŠANA, INSPEKCIJA UN SANKCIJAS

25. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

26. pants

Dalībvalstu ziņošanas pienākums

1.   Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis par iepriekšējo kalendāra gadu elektroniski sniedz informāciju par:

a)	metilbromīda apjomiem, ko tās saskaņā ar 12. panta 2. un 3. punktu atļāvušas izmantot konkrētiem karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem savā teritorijā, norādot mērķus, kādiem metilbromīds ir ticis lietots, un par attīstību alternatīvu izvērtēšanā un izmantošanā;

b)	kritiskajām vajadzībām saskaņā ar 13. panta 1. punktu lietošanai sagatavoto, izmantoto un uzglabāto halonu daudzumu, par halonu emisiju samazināšanai veiktajiem pasākumiem un par šādu emisiju izvērtējumu, kā arī par attīstību piemērotu alternatīvu izvērtēšanā un izmantošanā;

c)	nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem, jo īpaši gadījumiem, kas atklāti saskaņā ar 28. pantu veiktās inspekcijās.

2.   Komisija saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru nosaka formu, kādā sniedzama 1. punktā minētā informācija.

3.   Komisija var izdarīt grozījumus 1. punktā.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

27. pants

Uzņēmumu ziņojumi

1.   Katru gadu līdz 31. martam visi uzņēmumi sniedz Komisijai 2. līdz 6. punktā minētās ziņas par katru kontrolējamo vielu un par katru II pielikumā minētu jaunu vielu attiecībā uz iepriekšējo kalendāra gadu, nosūtot ziņojuma kopiju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Visi ražotāji sniedz informāciju par:

a)	katras 1. punktā minētās vielas kopējo saražoto daudzumu;

b)	visu saražoto daudzumu, kas laists tirgū vai ko ražotājs izlietojis savām vajadzībām Kopienā, atsevišķi norādot ražošanas apjomu izejvielām, procesu aģentiem un citiem lietojumiem;

c)	ražošanu Kopienas būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, kas licencēti saskaņā ar 10. panta 6. punktu;

d)	ražošanu, kas atļauta saskaņā ar 10. panta 8. punktu, lai nodrošinātu pusēm būtiskus laboratorijas un analītiskos lietojumus;

e)	ražošanas palielināšanu, kas atļauta saskaņā ar 14. panta 2., 3. un 4. punktu sakarā ar rūpniecisko racionalizāciju;

f)	visiem daudzumiem, kas reciklēti, reģenerēti vai iznīcināti, un par iznīcināšanā izmantoto tehnoloģiju, ieskaitot daudzumus, kas saražoti un iznīcināti kā blakusražojumi saskaņā ar 3. panta 14. punktu;

g)	visiem krājumiem;

h)	visiem pirkumiem no citiem ražotājiem Kopienā un pārdošanu tiem.

3.   Katrs importētājs par katru 1. punktā minēto vielu sniedz šādu informāciju:

a)

par visiem daudzumiem, kas laisti brīvā apgrozībā Kopienā, atsevišķi norādot importu lietojumiem par izejvielām un procesu aģentiem, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, kas licencēti saskaņā ar 10. panta 6. punktu, karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem, kā arī iznīcināšanai. Importētājs, kas kontrolētās vielas importējis iznīcināšanai, paziņo arī faktisko galamērķi vai galamērķus katrai no vielām, katram galamērķim atsevišķi norādot katras vielas daudzumu, kā arī nosaukumu un adresi iznīcināšanas iekārtai, uz kuru attiecīgā viela tika nogādāta;

b)	daudzumiem, kas importēti saskaņā ar citām muitas procedūrām, atsevišķi norādot muitas procedūru un paredzētos lietojumus;

c)	visiem 1. punktā minēto vielu daudzumiem, kas importēti reciklēšanai vai reģenerācijai;

d)	visiem krājumiem;

e)	visiem pirkumiem no citiem uzņēmumiem Kopienā un pārdošanu tiem;

f)	eksporta valsti.

4.   Katrs eksportētājs par katru 1. punktā minēto vielu sniedz šādu informāciju:

a)

par visiem šādu vielu daudzumiem, kas eksportēti no Kopienas, atsevišķi norādot daudzumus, kas eksportēti uz katru galamērķa valsti, un daudzumus, kas eksportēti lietojumiem par izejvielām un procesu aģentiem, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, kritiskiem lietojumiem un karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem;

b)	visiem krājumiem;

c)	visiem pirkumiem no citiem uzņēmumiem Kopienā un pārdošanu tiem;

d)	galamērķa valsti.

5.   Visi uzņēmumi, kuri iznīcina 1. punktā minētās kontrolējamās vielas un uz kuriem neattiecas 2. punkts, sniedz informāciju par:

a)	šādu vielu iznīcinātajiem daudzumiem, ieskaitot daudzumus, kuri ir ražojumos un iekārtās, kas satur kontrolējamās vielas;

b)	šādu vielu iznīcināšanai paredzētajiem krājumiem, ieskaitot daudzumus, kuri ir ražojumos un iekārtās, kas satur kontrolējamās vielas;

c)	iznīcināšanai izmantojamo tehnoloģiju.

6.   Visi uzņēmumi, kas kontrolējamās vielas izmanto kā izejvielas vai procesu aģentus, sniedz informāciju par:

a)	visiem tādu vielu daudzumiem, ko izmanto kā izejvielas vai procesu aģentus;

b)	visiem tādu vielu krājumiem;

c)	izmantotajiem procesiem un saistītajām emisijām.

7.   Katru gadu līdz 31. martam katrs ražotājs vai importētājs, kuram ir izsniegta licence saskaņā ar 10. panta 6. punktu, paziņo Komisijai par katru vielu, par kuru saņemta atļauja, norādot tās lietošanas veidu, daudzumus, kas izlietoti iepriekšējā gadā, daudzumus, kas ir krājumā, daudzumus, kas ir reciklēti, rekuperēti vai iznīcināti, un tādu ražojumu un iekārtu daudzumus, kuras satur šīs vielas vai ir atkarīgas no tām un kuras laistas Kopienas tirgū un/vai eksportētas, kā arī nosūta ziņojuma kopiju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

8.   Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu tai iesniegtās informācijas konfidencialitāti.

9.   Šā panta 1. līdz 7. punktā minēto ziņojumu formu nosaka saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

10.   Komisija var grozīt 1. līdz 7. punktā noteiktās ziņošanas prasības.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

28. pants

Inspekcija

1.   Dalībvalstis veic inspekcijas, kurās pārbauda uzņēmumu atbilstību šai regulai, jo īpaši pievēršoties riskiem, tostarp kontrolējamo vielu, kā arī tādu ražojumu un iekārtu importam un eksportam, kuras satur šīs vielas vai ir atkarīgas no tām. Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes, ko Komisija uzskata par vajadzīgām saskaņā ar šo regulu.

2.   Pamatojoties uz vienošanos starp Komisiju un tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā jāveic pārbaude, Komisijas ierēdņi palīdz attiecīgās iestādes amatpersonām veikt viņu pienākumus.

3.   Veicot tai šajā regulā paredzētos uzdevumus, Komisija drīkst prasīt visu nepieciešamo informāciju no dalībvalstu valdībām un kompetentajām iestādēm, kā arī no uzņēmumiem. Pieprasot informāciju no uzņēmumiem, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir uzņēmuma juridiskā adrese.

4.   Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai veicinātu pietiekamu informācijas apmaiņu un sadarbību starp valstu iestādēm un Komisiju.

Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas konfidencialitāti.

5.   Saņemot pieprasījumu no citas dalībvalsts, dalībvalsts var veikt uzņēmumu inspekcijas vai izmeklēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kurus tur aizdomās par iesaistīšanos kontrolējamo vielu nelikumīgā pārvietošanā un kuri darbojas šīs dalībvalsts teritorijā.

29. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis paziņo Komisijai šos noteikumus vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam, kā arī nekavējoties paziņo par to turpmākiem grozījumiem.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2037/2000 atceļ no 2010. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstību tabulu VIII pielikumā.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV C 100, 30.4.2009., 135. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.

(4)  OV L 297, 31.10.1988., 8. lpp.

(5)  OV L 258, 26.9.2008., 68. lpp.

(6)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(7)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(8)  OV L 307, 24.11.2003., 1. lpp.

(9)  OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(10)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

(11)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(12)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(13)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(14)  OV L 118, 27.4.2001., 41. lpp.

(15)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(16)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp. Direktīva 2006/12/EK no 2010. gada 12. decembra ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(17)  OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.

(18)  OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---