PADOMES REGLAMENTS

1. pants

Vispārīgi noteikumi, paziņojumi par sanāksmēm un to norises vieta

1.   Padome sanāk, ja to sasauc tās priekšsēdētājs pēc paša ierosmes vai arī pēc kāda tās locekļa vai Komisijas lūguma (1).

2.   Septiņus mēnešus pirms attiecīgā pusgada sākuma un pēc pienācīgas apspriešanās prezidentvalsts attiecībā uz katru Padomes sastāvu paziņo dienas, kad tā paredz rīkot sanāksmes, kuras Padomei būs jārīko, lai veiktu likumdošanas darbu vai pieņemtu ar darbību saistītus lēmumus. Šīs dienas iekļauj vienotā dokumentā, kurš attiecas uz visiem Padomes sastāviem.

3.   Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī Padomes sēdes notiek Luksemburgā (2).

Ārkārtējos apstākļos un attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ Padome vai Dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) ar vienprātīgu lēmumu var nolemt, ka Padomes sanāksme notiek citur.

4. (3)   Padomes prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs valstu grupa. Šīs grupas izveido, ievērojot dalībvalstu vienlīdzīgas rotācijas principu un ņemot vērā gan to daudzveidību, gan teritoriālo līdzsvaru Savienībā.

Katrs grupas loceklis pēc kārtas pilda visu padomes sastāvu prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, izņemot Ārlietu padomes prezidentūras pienākumus. Pārējie grupas locekļi palīdz prezidentūrai visu tās pienākumu izpildē, pamatojoties uz kopīgu programmu. Grupas locekļi var, savstarpēji vienojoties, paredzēt citus noteikumus.

5.   Saskaņā ar šo reglamentu Padome vai Coreper pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad tā paredz citus balsošanas nosacījumus.

Šajā reglamentā, ja nav norādīts citādi, jebkurai personai, kura vada kādu Padomes sastāvu vai vajadzības gadījumā kādu no tās sagatavošanas struktūrām, piemēro prezidentvalsts vai priekšsēdētāja atsauces.

2. pants

Padomes sastāvi, Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes nozīme un programmu izstrāde

1.   Padome sanāk vairākos sastāvos, vadoties no izskatāmajiem jautājumiem. Izņemot Vispārējo lietu padomi un Ārlietu padomi, pārējo Padomes sastāvu sarakstu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem Eiropadome (4). Padomes sastāvu saraksts ir iekļauts I pielikumā.

2.   Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju (5). Tā ir atbildīga par politiku vispārēju koordinēšanu, institucionāliem un administratīviem jautājumiem, horizontālām lietām, kas ietekmē vairākas Eiropas Savienības politikas, piemēram, daudzgadu finanšu shēma un paplašināšanās, kā arī par jebkuru lietu, kuru tai uztic Eiropadome, ņemot vērā ekonomiskās un monetārās savienības darbības noteikumus.

3.   Eiropadomes sanāksmju sagatavošanas kārtība ir paredzēta Eiropadomes reglamenta 3. pantā, kā izklāstīts turpmāk.

a)

Saistībā ar Eiropadomes reglamenta 2. panta 2. punktā minēto sagatavošanas darbu Eiropadomes priekšsēdētājs – ciešā sadarbībā ar Eiropadomes locekli, kurš pārstāv dalībvalsti, kas attiecīgajā pusgadā pilda Padomes prezidentūras pienākumus, un ar Komisijas priekšsēdētāju – vismaz četras nedēļas pirms katras kārtējās Eiropadomes sanāksmes, kā minēts Eiropadomes reglamenta 1. panta 1. punktā, iesniedz Vispārējo lietu padomei darba kārtības projektu ar attiecīgām norādēm. Citu Padomes sastāvu sagatavotus Eiropadomes darba materiālus iesniedz Vispārējo lietu padomei, vēlākais, divas nedēļas pirms Eiropadomes sanāksmes. Eiropadomes priekšsēdētājs ciešā sadarbībā, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, sagatavo pamatnostādņu projektu Eiropadomes secinājumiem un, attiecīgā gadījumā, Eiropadomes secinājumu projektus un lēmumu projektus, ko apspriež Vispārējo lietu padomē. Vispārējo lietu padomes pēdējā sanāksme notiek piecās dienās pirms Eiropadomes sanāksmes. Pamatojoties uz minētajā sanāksmē notikušo apspriešanu, Eiropadomes priekšsēdētājs nosaka provizorisku darba kārtību.

b)

Izņemot ārkārtējus un neparedzamus iemeslus, kas saistīti, piemēram, ar aktuāliem starptautiskiem notikumiem, neviens cits Padomes sastāvs vai tās darba sagatavošanas struktūra laikā starp Vispārējo lietu padomes sanāksmi, kuras rezultātā nosaka provizorisku Eiropadomes darba kārtību, un Eiropadomes sanāksmi nedrīkst apspriest nevienu Eiropadomes izskatīšanai iesniegtu tematu.

c)	Eiropadome apstiprina darba kārtību savas sanāksmes sākumā. Darba kārtībā iekļautajiem punktiem parasti vajadzētu būt izskatītiem iepriekš atbilstīgi šā punkta noteikumiem.

4.   Vispārējo lietu padome sadarbībā ar Komisiju nodrošina dažādu Padomes sastāvu darba saskaņotību un nepārtrauktību, izstrādājot daudzgadu programmas saskaņā ar 6. punktu (6).

5.   Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci (7). Tā ir atbildīga par visu Savienības ārpolitisko darbību, proti, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kopējo drošības un aizsardzības politiku, kopējo tirdzniecības politiku, kā arī sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību.

Ārlietu padomi vada Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kuru vajadzības gadījumā var aizvietot konkrētā sastāva loceklis, kas pārstāv Padomes prezidentvalsti. (8)

6.   Katrā 18 mēnešu laikposmā iepriekš izveidota trīs to dalībvalstu grupa, kura šajā laikposmā nodrošina prezidentūru, saskaņā ar 1. panta 4. punktu izstrādā Padomes darbības programmas projektu attiecīgajam laikposmam. Šo projektu izstrādā kopā ar to Ārlietu padomes priekšsēdētāju, kura vadības laikā konkrētais Padomes sastāvs veiks attiecīgās darbības. Šo programmas projektu izstrādā, cieši sadarbojoties ar Komisiju un Eiropadomes priekšsēdētāju, un pēc pienācīgas apspriešanās. Vēlākais, vienu mēnesi pirms attiecīgā laikposma to iesniedz vienotā dokumentā, lai Vispārējo lietu padome varētu to apstiprināt (9).

7.   Prezidentvalsts, kurai attiecīgajā laikposmā ir pilnvaras, katram Padomes sastāvam pēc pienācīgas apspriešanās izstrādā Padomes sanāksmju darba kārtību projektus nākamajiem sešiem mēnešiem, norādot plānoto likumdošanas darbu un ar darbību saistītus lēmumus. Šos projektus sagatavo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms attiecīgā sešu mēnešu laikposma sākuma, pamatojoties uz Padomes 18 mēnešu programmu un pēc apspriešanās ar Komisiju. Tos iekļauj vienotā dokumentā, kas attiecas uz visiem Padomes sastāviem. Vajadzības gadījumā var paredzēt Padomes sanāksmes papildus tām, kas iepriekš plānotas.

Ja kādā sešu mēnešu laikposmā kāda no minētajā laikposmā plānotajām sanāksmēm izrādās nepamatota, prezidentvalsts to nesasauc.

3. pants (10)

Darba kārtība

1.   Ņemot vērā Padomes 18 mēnešu programmu, priekšsēdētājs sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību. To nosūta pārējiem Padomes locekļiem un Komisijai vismaz 14 dienas pirms sanāksmes sākuma. To vienlaikus nosūta dalībvalstu parlamentiem.

2.   Pagaidu darba kārtībā iekļauj punktus, par kuriem Ģenerālsekretariāts no Padomes locekļa vai no Komisijas vismaz 16 dienas pirms attiecīgās sanāksmes sākuma ir saņēmis pieprasījumu iekļaut tos darba kārtībā, pievienojot ar tiem saistītos dokumentus. Pagaidu darba kārtībā ar zvaigznīti ir atzīmēti arī tie punkti, par kuriem prezidentvalsts, Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt balsojumu. Šādu atzīmi izdara, tiklīdz ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

3.   Gadījumā, kad ir piemērojams astoņu nedēļu termiņš, kas paredzēts Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā un Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, punktus, kas ir saistīti ar leģislatīva akta vai pirmā lasījuma nostājas pieņemšanu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neiekļauj pagaidu darba kārtībā lēmuma pieņemšanai, kamēr nav beidzies minētais astoņu nedēļu termiņš.

Padome var atkāpties no šā punkta pirmajā daļā minētā astoņu nedēļu termiņa, ja uz punkta iekļaušanu attiecas izņēmums steidzamības iemeslu dēļ, kā paredzēts Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā. Par attiecīgā akta vai nostājas pieņemšanu Padome lemj saskaņā ar piemērojamajiem balsošanas nosacījumiem.

Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, no dienas, kad leģislatīvā akta projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, līdz dienai, kad pieņem nostāju, ir jāpaiet desmit dienām (11).

4.   Pagaidu darba kārtībā var iekļaut tikai tos punktus, attiecībā uz kuriem Padomes locekļiem un Komisijai dokumenti ir nosūtīti, vēlākais, dienā, kad nosūta minētā darba kārtību.

5.   Ģenerālsekretariāts nosūta Padomes locekļiem un Komisijai pieprasījumus par punktu iekļaušanu darba kārtībā, kā arī dokumentus, attiecībā uz kuriem netika ievēroti iepriekšminētie termiņi.

Ja vien steidzamības dēļ nav jārīkojas citādi un neskarot 3. punktu, prezidentvalsts svītro no pagaidu darba kārtības punktus attiecībā uz leģislatīvo aktu projektiem, ja Coreper nav beigusi izskatīšanu, vēlākais, tās nedēļas beigās, kas ir pirms nedēļas, kura ir pirms Padomes sanāksmes.

6.   Pagaidu darba kārtība ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi ir veltītas leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem. Pirmās daļas nosaukums ir “Leģislatīvu aktu apspriešana” un otrās – “Neleģislatīvi jautājumi”.

Katrā pagaidu darba kārtības daļā iekļautie punkti dalās “A” punktos un “B” punktos. Punktus, kurus Padome var apstiprināt bez apspriešanas, iekļauj kā “A” punktus, taču tas neliedz iespēju jebkuram Padomes vai Komisijas loceklim izteikt viedokli šo punktu apstiprināšanas brīdī un prasīt šo izteikumu iekļaušanu protokolā.

7.   Darba kārtību Padome apstiprina katras sanāksmes sākumā. Lai darba kārtībā iekļautu punktu, kas nav paredzēts pagaidu darba kārtībā, Padomei jāpieņem vienprātīgs lēmums. Šādi iekļautus punktus var izvirzīt balsošanai, ja ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

8.   Ja vien Padome nenolemj citādi, “A” punktu no darba kārtības tomēr svītro, ja nostāja par šo punktu varētu izraisīt turpmāku apspriešanu vai ja to pieprasa Padomes loceklis vai Komisija.

9.   Jebkuram pieprasījumam iekļaut punktu par “citu jautājumu” pievieno skaidrojošu dokumentu.

4. pants

Padomes locekļa pārstāvība

Ievērojot 11. panta noteikumus par balsstiesību deleģēšanu, Padomes loceklis, kurš nevar piedalīties sanāksmē, var norīkot sev pārstāvību.

5. pants

Sanāksmes

1.   Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu (12). Pārējos gadījumos Padomes sanāksmes nav atklātas, izņemot 8. pantā minētos gadījumus.

2.   Komisiju uzaicina piedalīties Padomes sanāksmēs. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālo banku gadījumos, kad tā īsteno savas iniciatīvas tiesības. Padome tomēr var nolemt apspriesties bez Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes.

3.   Padomes un Komisijas locekļus var pavadīt amatpersonas, kas tiem palīdz. Šo amatpersonu vārdus un amatus Ģenerālsekretariātam paziņo iepriekš. Padome var noteikt maksimālo to personu skaitu katrā delegācijā, kuras vienlaikus var atrasties Padomes sanāksmes telpā, ieskaitot Padomes locekļus.

4.   Padomes sanāksmēs personas ielaiž tikai tad, ja tās var uzrādīt Ģenerālsekretariāta izsniegtu caurlaidi.

6. pants

Dienesta noslēpums un dokumentu iesniegšana izmantošanai tiesā

1.   Neskarot 7., 8. un 9. pantu un noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem, uz Padomes apspriedēm attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, ja vien Padome nenolemj citādi.

2.   Padome vai Coreper var atļaut izmantošanai tiesā iesniegt tādu Padomes dokumentu kopiju vai izrakstu, kuri nav vēl darīti publiski pieejami saskaņā ar noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

7. pants

Likumdošanas procedūra un publiskošana

1.   Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Tādēļ tās darba kārtībā ir iekļauta daļa “Leģislatīvu aktu apspriešana”.

2.   Padomei iesniegtus dokumentus, kas ir uzskaitīti kādā punktā darba kārtības daļā “Leģislatīvu aktu apspriešana”, publisko, tāpat kā tos Padomes protokola elementus, kas attiecas uz šo darba kārtības daļu.

3.   Padomes sanāksmju atklātību attiecībā uz darba kārtības daļu “Leģislatīvu aktu apspriešana” īsteno, izmantojot publisku pārraidi ar audiovizuāliem līdzekļiem, jo īpaši klausīšanās telpā un ar video tiešraidi (video streaming) visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās. Ierakstīta versija ir pieejama Padomes interneta vietnē vismaz vienu mēnesi. Balsošanas rezultātus parāda ar vizuāliem līdzekļiem.

Ģenerālsekretariāts nodrošina to, ka iepriekš publiski tiek sniegta informācija par dienām un aptuveno laiku, kad notiks šādas audiovizuālās pārraides, un veic visus vajadzīgos praktiskos pasākumus, lai nodrošinātu šā panta pienācīgu īstenošanu.

4.   Publisko balsojumu rezultātus un Padomes locekļu vai to pārstāvju sniegtos balsojumu skaidrojumus Samierināšanas komitejā, ko paredz parastā likumdošanas procedūra, kā arī Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kuri attiecas uz Samierināšanas komitejas sanāksmi.

5.   Ja Padome ir saņēmusi leģislatīvu aktu priekšlikumus vai iniciatīvas, tā atturas pieņemt aktus, kas nav paredzēti Līgumos, piemēram, rezolūcijas, secinājumus vai deklarācijas, kuras nav saistītas ar akta pieņemšanu un kuras ir jāiekļauj Padomes protokolā.

8. pants

Publisko Padomes apspriežu un publisko debašu citi gadījumi

1.   Ja Padome ir saņēmusi neleģislatīvu priekšlikumu attiecībā uz tādu noteikumu pieņemšanu, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, regulu, direktīvu vai lēmumu veidā, pamatojoties uz attiecīgiem Līgumu noteikumiem, izņemot iekšējās kārtības pasākumus, administratīvus vai budžeta aktus, aktus par iestāžu savstarpējām attiecībām vai starptautiskām attiecībām vai nesaistošus aktus (piemēram, secinājumus, ieteikumus vai rezolūcijas), tad Padomes pirmā apspriede par svarīgiem priekšlikumiem ir atklāta. Prezidentvalsts nosaka, kuri priekšlikumi ir svarīgi, un vajadzības gadījumā Padome vai Coreper var pieņemt citādu lēmumu.

Prezidentvalsts var pieņemt lēmumu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ka Padomes turpmākās apspriedes par kādu no šā punkta pirmajā daļā minētajiem priekšlikumiem ir atklātas, ja vien Padome vai Coreper nepieņem citādu lēmumu.

2.   Pēc Padomes vai Coreper lēmuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Padome rīko publiskas debates par svarīgiem jautājumiem, kuri skar Eiropas Savienības un tās pilsoņu intereses.

Prezidentvalsts, jebkurš Padomes loceklis vai Komisija, ņemot vērā jautājuma svarīgumu un pilsoņu interesi par to, var ierosināt jautājumus vai īpašus tematus šādām debatēm.

3.   Vispārējo lietu padome rīko publiskas politikas debates par Padomes 18 mēnešu programmu. Atklātas ir arī politikas debates, ko rīko citos Padomes sastāvos par to attiecīgajām prioritātēm. Atklāta ir arī Komisijas veikta iepazīstināšana ar tās piecu gadu programmu, gada darba programmu un gada politikas stratēģiju, kā arī tai sekojošās debates Padomē.

4.   Nosūtot pagaidu darba kārtību saskaņā ar 3. pantu:

a)	Padomes darba kārtības punktus, kas ir atklāti saskaņā ar 1. punktu, apzīmē ar vārdiem “publiska apspriešana”;

b)	tos Padomes darba kārtības punktus, kas ir atklāti saskaņā ar 2. un 3. punktu, apzīmē ar vārdiem “publiskas debates”.

Šajā pantā paredzēto Padomes apspriežu un publisko debašu atklātību īsteno, izmantojot publisku pārraidi, kā ir noteikts 7. panta 3. punktā.

9. pants

Balsojumu rezultātu, balsojumu skaidrojumuun protokolu publiskošana citos gadījumos

1.   Ja Padome pieņem 8. panta 1. punktā minētos neleģislatīvos aktus, tad publisko balsojumu rezultātus un Padomes locekļu balsojumu skaidrojumus, kā arī Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kas saistīti ar šādu aktu pieņemšanu.

2.   Turklāt balsojumu rezultātus publisko:

a)	ja Padome lemj saskaņā ar LES V sadaļu - pieņemot vienprātīgu Padomes vai Coreper lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma;

b)	citos gadījumos - pieņemot Padomes vai Coreper lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma.

Ja Padomes balsojuma rezultātus publisko saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, pēc attiecīgo Padomes locekļu pieprasījuma publisko arī balsojuma laikā sniegtos balsojumu skaidrojumus, ievērojot šo reglamentu, juridisko noteiktību un Padomes intereses.

Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kas saistīti ar šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto aktu pieņemšanu, publisko ar Padomes vai Coreper lēmumu, kas pieņemts pēc viena to locekļa pieprasījuma.

3.   Izņemot gadījumus, kad Padomes apspriedes ir atklātas saskaņā ar 7. un 8. pantu, balsojumus nepublisko, ja apspriešanas gaitā notiek indikatīvs balsojums vai pieņem provizoriskus aktus.

10. pants

Publiska piekļuve Padomes dokumentiem

Īpaši noteikumi par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem ir izklāstīti II pielikumā.

11. pants

Balsošanas kārtība un kvorums

1.   Padome balso pēc tās priekšsēdētāja ierosmes.

Priekšsēdētājam turklāt balsošanas procedūra jāatklāj pēc Padomes locekļa vai Komisijas ierosmes, ja šādu lēmumu pieņem Padomes locekļu vairākums.

2.   Padomes locekļi balso dalībvalstu kārtībā, kāda ir noteikta saskaņā ar prezidentvalstu secību, sākot ar Padomes locekli, kurš saskaņā ar šo kārtību ir nākamais pēc locekļa, kas ir priekšsēdētājs.

3.   Balsošanā katrs Padomes loceklis var balsot tikai viena cita locekļa vārdā (13).

4.   Lai Padome varētu balsot, ir jābūt klāt to Padomes locekļu vairākumam, kam saskaņā ar Līgumiem ir tiesības balsot. Balsojot priekšsēdētājs ar Ģenerālsekretariāta palīdzību pārbauda, vai ir kvorums.

5.   Laikposmā līdz 2014. gada 31. oktobrim, ja Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu un ja kāds Padomes loceklis to prasa, pārbauda, vai dalībvalstis, kas veido šo balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Eiropas Savienības iedzīvotāju kopskaita, kas aprēķināts atbilstīgi iedzīvotāju skaita rādītājiem, kuri ir iekļauti III pielikuma 1. pantā. Šo punktu piemēro arī laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, ja kāds Padomes loceklis to prasa saskaņā ar Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 2. punktu.

12. pants

Parastā rakstiskā procedūra un klusēšanas procedūra

1.   Padomes aktus steidzamos jautājumos var pieņemt, balsojot rakstiski, ja Padome vai Coreper vienprātīgi pieņem lēmumu izmantot šo procedūru. Tāpat īpašos apstākļos priekšsēdētājs var ierosināt izmantot šo procedūru; šādā gadījumā rakstisko balsošanu var izmantot, ja visi Padomes locekļi piekrīt šai procedūrai.

Komisijas piekrišana izmantot rakstisko procedūru ir nepieciešama tad, ja rakstiskais balsojums paredzēts jautājumā, kuru Padomei ir ierosinājusi Komisija.

Ģenerālsekretariāts katru mēnesi sagatavo kopsavilkumu par aktiem, kas pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru. Šajā kopsavilkumā ir iekļautas deklarācijas, kuras būtu jāiekļauj Padomes protokolā. Tās kopsavilkuma daļas, kas attiecas uz leģislatīvu aktu pieņemšanu, publisko.

2.   Pēc priekšsēdētāja ierosmes, Padome var izmantot vienkāršotu rakstisko procedūru, kas saukta par “klusēšanas procedūru”:

a)	lai pieņemtu tekstu atbildei uz Eiropas Parlamenta deputāta Padomei iesniegtu rakstisku jautājumu vai, attiecīgā gadījumā, mutisku jautājumu, atbildes projektu iepriekš izskatot Coreper  (14)

b)	lai ieceltu Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus un Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus, lēmuma projektu iepriekš izskatot Coreper;

c)	lai pieņemtu lēmumu par apspriešanos ar citām iestādēm vai struktūrām, ja Līgumos ir prasīts veikt šādu apspriešanos;

d)	lai ar COREU tīkla starpniecību īstenotu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (“COREU klusēšanas procedūra”) (15).

Šajā gadījumā attiecīgo tekstu uzskata par pieņemtu, kad ir beidzies laikposms, ko priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības, ja neiebilst neviens Padomes loceklis.

3.   Ģenerālsekretariāts konstatē, kad ir pabeigtas rakstiskās procedūras.

13. pants

Protokols

1.   Katrai sanāksmei sagatavo protokolu, kuru pēc apstiprināšanas paraksta ģenerālsekretārs. Viņš var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

Protokolā katram darba kārtības punktam parasti norāda:

—	Padomei iesniegtos dokumentus,

—	Padomes pieņemtos lēmumus vai secinājumus,

—	Padomes deklarācijas un deklarācijas, kuru iekļaušanu ir pieprasījis Padomes loceklis vai Komisija.

2.   Ģenerālsekretariāts 15 dienās sagatavo protokola projektu un iesniedz to Padomei vai Coreper apstiprināšanai.

3.   Līdz protokola apstiprināšanai jebkurš Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt, lai to sīkāk izstrādā attiecībā uz kādu darba kārtības punktu. Šādus pieprasījumus var izteikt Coreper.

4.   Protokolus, kas attiecas uz Padomes sanāksmju daļu “Leģislatīvu aktu apspriešana”, pēc to apstiprināšanas tieši nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta dalībvalstu valdībām.

14. pants

Apspriedes un lēmumi, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem,kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām

1.   Izņemot gadījumus, kad Padome steidzamības dēļ vienprātīgi pieņem citādu lēmumu, Padome apspriežas un pieņem lēmumus, pamatojoties tikai uz dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām.

2.   Jebkurš Padomes loceklis var iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru ierosināto grozījumu teksts nav sagatavots viņa norādītajās 1. punktā minētajās valodās.

15. pants

Aktu parakstīšana

Eiropas Parlamenta un Padomes saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto aktu tekstu, kā arī Padomes pieņemto aktu tekstu to pieņemšanas brīdī paraksta amatā esošais priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Ģenerālsekretārs var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

16. pants (16)

Nespēja piedalīties balsojumā

Piemērojot šo reglamentu, saskaņā ar IV pielikumu pienācīgi ņems vērā gadījumus, kad saskaņā ar Līgumiem viens vai vairāki Padomes locekļi nevar piedalīties balsojumā.

17. pants

Aktu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

1.   Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk “Oficiālais Vēstnesis”) ģenerālsekretārs publicē:

a)	LESD 297. panta 1. punktā un 2. punkta otrajā daļā minētos aktus;

b)	pirmā lasījuma nostājas, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kā arī to paskaidrojuma rakstus;

c)	iniciatīvas, kas saskaņā ar LESD 76. pantu iesniegtas Padomei leģislatīva akta pieņemšanai;

d)	Savienības noslēgtus starptautiskus nolīgumus. Oficiālajā Vēstnesī sniedz norādi šādu nolīgumu stāšanos spēkā;

e)

Savienības noslēgtus starptautiskus nolīgumus kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ja vien Padome nepieņem citādu lēmumu, pamatojoties uz 4. un 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (17). Oficiālajā Vēstnesī sniedz norādi par Oficiālajā Vēstnesī publicēto nolīgumu stāšanos spēkā.

2.   Ja Padome vai Coreper nenolemj citādi, ģenerālsekretārs Oficiālajā Vēstnesī publicē:

a)	iniciatīvas, kas Padomei iesniegtas saskaņā ar LESD 76. pantu, tajos gadījumos, kas nav minēti 1. punkta c) apakšpunktā;

b)	direktīvas un lēmumus, kas minēti LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā, ieteikumus un atzinumus, izņemot šā panta 3. punktā minētos lēmumus.

3.   Padome vai Coreper, izskatot katru gadījumu atsevišķi, vienprātīgi izlemj, vai ģenerālsekretāram Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē LES 25. pantā minētie lēmumi.

4.   Padome vai Coreper, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā iespējamo pamatakta publicēšanu, izlemj, vai ģenerālsekretāram Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē:

a)	lēmumi, ar ko piemēro LES 25. pantā minētos lēmumus;

b)	lēmumi, kurus pieņem saskaņā ar LES 31. panta 2. punkta pirmo un otro ievilkumu;

c)	pārējie Padomes akti, piemēram, secinājumi vai rezolūcijas.

5.   Ja ar nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību vai Eiropas Atomenerģijas kopienu un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, izveido struktūru, kurai piešķirtas lēmējtiesības, Padome, noslēdzot šādu nolīgumu, izlemj, vai šīs struktūras pieņemtie lēmumi ir jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Aktu paziņošana

1.   LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā minētās direktīvas un lēmumus to adresātiem paziņo ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā.

2.   Ja tos nepublicē Oficiālajā Vēstnesī, ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā, to adresātiem paziņo šādus aktus:

a)	ieteikumus;

b)	LES 25. pantā minētos lēmumus.

3.   Ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta dalībvalstu valdībām un Komisijai to Padomes direktīvu un lēmumu apliecinātas kopijas, kas minēti LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā, kā arī Padomes ieteikumus.

19 pants (18)

Coreper, komitejas un darba grupas

1.   Coreper atbild par visu Padomes sanāksmju darba sagatavošanu un Padomes uzticēto uzdevumu izpildi. Tā jebkurā gadījumā nodrošina (19) Eiropas Savienības politiku un darbību konsekvenci un to, ka tiek ievēroti šādi principi un noteikumi:

a)	likumības, subsidiaritātes, proporcionalitātes un aktu pamatotības principi;

b)	noteikumi, ar kuriem piešķir pilnvaras Savienības iestādēm un struktūrām;

c)	budžeta noteikumi;

d)	noteikumi par procedūru, pārskatāmību un aktu izstrādes kvalitāti.

2.   Ja vien Coreper nenolemj citādi, tā iepriekš izskata visus punktus, kas iekļauti Padomes sanāksmes darba kārtībā. Coreper cenšas savā līmenī panākt vienošanos, kas tiks iesniegta pieņemšanai Padomē. Tā nodrošina, lai Padome tiktu pienācīgi iepazīstināta ar lietām, un vajadzības gadījumā iesniedz pamatnostādnes, izvēles iespējas vai priekšlikumus par risinājumiem. Steidzamības gadījumā Padome var vienprātīgi izlemt apspriest jautājumu bez šādas iepriekšējas izskatīšanas.

3.   Coreper vai ar tās apstiprinājumu var izveidot komitejas vai darba grupas, lai tās veiktu konkrētus iepriekš noteiktus sagatavošanas darbus vai izpēti.

Ģenerālsekretariāts atjaunina un publisko sagatavošanas struktūru sarakstu. Tikai šajā sarakstā iekļautās komitejas un darba grupas var sanākt kā Padomes sagatavošanas struktūras.

4.   Atkarībā no darba kārtībā iekļautajiem punktiem Coreper prezidentūru nodrošina tās dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis vai pastāvīgā pārstāvja vietnieks, kura pilda Vispārējo lietu padomes prezidentūras uzdevumus.

Politikas un drošības komitejas prezidentūru nodrošina Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāvis.

Padomes dažādu sastāvu pārējo sagatavošanas struktūru, izņemot Ārlietu padomes sastāvu, prezidentūru nodrošina tās dalībvalsts delegāts, kura pilda attiecīgā Padomes sastāva prezidentūras pienākumus, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem citādu lēmumu. Šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajā sarakstā uzskaita arī tās sagatavošanas struktūras, attiecībā uz kurām Padome saskaņā ar 4. pantu Eiropadomes Lēmumā par Padomes prezidentūru ir pieņēmusi lēmumu par cita veida prezidentūru.

5.   Sagatavojot to Padomes sastāvu sanāksmes, kuri sanāk reizi sešos mēnešos, un ja šīs sanāksmes notiek attiecīgā sešu mēnešu laikposma pirmajā pusē, tad komiteju sanāksmes (izņemot Coreper), kā arī darba grupu sanāksmes, kuras notiek iepriekšējos sešos mēnešos, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs minēto Padomes sanāksmju prezidentūra.

6.   Izņemot gadījumus, kad piemēro cita veida prezidentūru, ja lieta būtībā ir jāizskata noteiktā sešu mēnešu laikposmā, tad tās dalībvalsts delegāts, kura ir prezidentvalsts attiecīgajā sešu mēnešu laikposmā, var iepriekšējā sešu mēnešu laikposmā vadīt komiteju (izņemot Coreper) un darba grupu sanāksmes, kad tās izskata attiecīgo lietu. Par šīs daļas praktisko īstenošanu vienojas abas attiecīgās prezidentvalstis.

Konkrētā gadījumā, kad izskata Savienības budžetu noteiktam finanšu gadam, to Padomes sagatavošanas struktūru (izņemot Coreper) sanāksmes, kuras nodarbojas ar Padomes darba kārtības jautājumu sagatavošanu attiecībā uz budžeta izskatīšanu, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs Padomes prezidentvalsts otrajā sešu mēnešu laikposmā iepriekšējā gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Tas pats ar otras prezidentvalsts piekrišanu attiecas uz Padomes sanāksmju vadīšanu, apspriežot minētos budžeta jautājumus. Attiecīgās prezidentvalstis apspriežas par praktisko kārtību.

7.   Saskaņā ar turpmāk paredzētajiem attiecīgajiem noteikumiem Coreper var pieņemt turpmāk norādītos procedūras lēmumus, ja ar tiem saistītie punkti ir iekļauti tās pagaidu darba kārtībā vismaz trīs darbadienas pirms sanāksmes. Jebkurai atkāpei no šā termiņa ir vajadzīgs vienprātīgs Coreper lēmums (20):

a)	lēmums rīkot Padomes sanāksmi ārpus Briseles vai Luksemburgas (1. panta 3. punkts);

b)	atļauja Padomes dokumenta kopiju vai izrakstu iesniegt izmantošanai tiesā (6. panta 2. punkts);

c)	lēmums rīkot publiskas debates Padomē vai nerīkot kādu konkrētu Padomes publisku apspriedi (8. panta 1., 2. un 3. punkts);

d)	lēmums publiskot balsojumu rezultātus un Padomes protokolā iekļautās deklarācijas gadījumos, kas paredzēti 9. panta 2. punktā;

e)	lēmums izmantot rakstisko procedūru (12. panta 1. punkts);

f)	Padomes protokola vai tā grozījumu apstiprināšana (13. panta 2. un 3. punkts);

g)	lēmums publicēt vai nepublicēt tekstu vai aktu Oficiālajā Vēstnesī (17. panta 2., 3. un 4. punkts);

h)	lēmums apspriesties ar kādu citu iestādi vai struktūru, ja šāda apspriešanās nav prasīta Līgumos;

i)	lēmums noteikt vai pagarināt termiņu apspriedēm ar kādu iestādi vai struktūru;

j)	lēmums pagarināt termiņus, kas noteikti LESD 294. panta 14. punktā;

k)	kādai iestādei vai struktūrai nosūtāmas vēstules teksta apstiprinājums.

20. pants

Prezidentvalsts un diskusiju lietišķa norise

1.   Prezidentvalsts nodrošina šā reglamenta piemērošanu un debašu lietišķu norisi. Prezidentvalsts jo īpaši nodrošina, lai tiktu ievēroti V pielikuma noteikumi par Padomes darba metodēm.

Lai nodrošinātu debašu lietišķu norisi, tā var, ja vien Padome nenolemj citādi, veikt arī jebkādus piemērotus pasākumus, lai veicinātu sanāksmju laika iespējami optimālu izmantošanu, un jo īpaši:

a)	ierobežot katras delegācijas locekļu skaitu, kam atļauts uzturēties telpā, kur notiek diskusija par konkrētu jautājumu, un pieņemt lēmumu, vai atļaut atvērt klausīšanās telpu;

b)	paredzēt kārtību, kādā izskatāmi jautājumi, un noteikt debašu ilgumu par tiem;

c)	organizēt laiku, kas atvēlēts diskusijām par konkrētu jautājumu, jo īpaši ierobežojot dalībnieku uzstāšanās laiku un nosakot kārtību, kādā tie var izteikties;

d)	lūgt delegācijām līdz noteiktai dienai rakstiski iesniegt savus priekšlikumus apspriežamā teksta grozījumiem, tiem attiecīgā gadījumā pievienojot īsu paskaidrojumu;

e)	lūgt delegācijām, kurām par konkrētu jautājumu, tekstu vai tā daļu ir vienāda vai līdzīga nostāja, izvēlēties vienu no šīm delegācijām, lai izteiktu to kopējo nostāju sanāksmē vai rakstiski pirms sanāksmes.

2.   Neskarot 19. panta 4. līdz 6. punktu, kā arī prezidentvalsts pilnvaras un tās vispārējo politisko atbildību, pusgada prezidentvalstij visu tās pienākumu izpildē palīdz 1. panta 4. punktā minētā iepriekš izveidotā trīs dalībvalstu grupa, pamatojoties uz 18 mēnešu programmu vai saskaņā ar citu vienošanos. Prezidentvalstij vajadzības gadījumā palīdz arī tās dalībvalsts pārstāvis, kura būs nākamā prezidentvalsts. Pēc prezidentvalsts pieprasījuma un saskaņā ar tās norādījumiem šis pārstāvis vai arī iepriekšminētās grupas pārstāvis to aizstāj, kad tas nepieciešams, un vajadzības gadījumā atbrīvo no dažiem uzdevumiem, kā arī nodrošina Padomes darba nepārtrauktību.

21. pants (21)  (22)

Komiteju un darba grupu ziņojumi

Neskarot pārējos šā reglamenta noteikumus, prezidentvalsts organizē dažādu komiteju un darba grupu sanāksmes tā, lai to ziņojumi būtu pieejami pirms Coreper sanāksmēm, kurās tos paredzēts izskatīt.

Ja vien steidzamības apsvērumu dēļ nav jārīkojas citādi, prezidentvalsts atliek uz nākamo Coreper sanāksmi jebkurus tādus punktus saistībā ar leģislatīviem aktiem, attiecībā uz kuriem komiteja vai darba grupa nav beigusi darbu vismaz piecas darbadienas pirms Coreper sanāksmes.

22. pants

Aktu izstrādes kvalitāte (23)

Lai palīdzētu Padomei pildīt tās pienākumu nodrošināt tās pieņemto leģislatīvo aktu izstrādes kvalitāti, Juridiskais dienests atbild par priekšlikumu un aktu projektu izstrādes kvalitātes pārbaudi pieņemamā laikā, kā arī par Padomes un tās struktūru uzmanības vēršanu uz ieteikumiem saistībā ar izstrādi, ievērojot Iestāžu nolīgumu (1998. gada 22. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti (24).

Visā likumdošanas procesā ikviens, kas iesniedz tekstus saistībā ar Padomes darbu, pievērš īpašu uzmanību to izstrādes kvalitātei.

23. pants

Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretariāts

1.   Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada ģenerālsekretārs, kuru ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

2.   Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi (25).

Tās vadībā ģenerālsekretārs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Ģenerālsekretariāta pienācīgu darbību.

3.   Ģenerālsekretariāts ir cieši un nepārtraukti iesaistīts Padomes darba organizēšanā, koordinēšanā un konsekvences nodrošināšanā, kā arī tās 18 mēnešu programmas īstenošanā. Prezidentvalsts pārziņā un vadībā Ģenerālsekretariāts palīdz tai meklēt risinājumus.

4.   Ģenerālsekretārs Padomei iesniedz Padomes izdevumu tāmes projektu pietiekami laikus, lai nodrošinātu finanšu noteikumos paredzēto termiņu ievērošanu.

5.   Ģenerālsekretārs pilnībā atbild par budžeta II iedaļā - Eiropadome un Padome - paredzēto apropriāciju pārvaldību un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pienācīgu pārvaldību. Viņš īsteno attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Savienības budžetam piemērojamās Finanšu regulas noteikumiem.

24. pants

Drošība

Noteikumus par drošību Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

25. pants

Nolīgumu depozitāra pienākumi

Ja Padomes ģenerālsekretāru ieceļ par depozitāru nolīgumam, ko Savienība vai Eiropas Atomenerģijas kopiena ir noslēgusi ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tad šo nolīgumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Padomē.

Šādos gadījumos ģenerālsekretārs pilda depozitāra pienākumus un nodrošina arī to, ka šādu nolīgumu spēkā stāšanās dienas tiek publicētas Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Pārstāvība Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamentā vai tā komitejās Padomi pārstāv prezidentvalsts vai, ar tās piekrišanu, 1. panta 4. punktā minētās iepriekš izveidotās trīs dalībvalstu grupas loceklis, nākamā prezidentvalsts vai ģenerālsekretārs. Ar prezidentvalsts pilnvarojumu Padomi Eiropas Parlamenta komitejās var pārstāvēt Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas.

Attiecībā uz Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai tā komitejās Padomi pārstāv tās priekšsēdētājs. Vajadzības gadījumā viņu var aizvietot šā sastāva loceklis, kas pārstāv Padomes prezidentvalsti. Ar tās priekšsēdētāja pilnvarojumu Ārlietu padomi Eiropas Parlamenta komitejās var pārstāvēt arī Eiropas Ārpolitiskās darbības dienesta vai, vajadzības gadījumā, Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas.

Padome var iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar savu viedokli, arī izmantojot rakstisku saziņu.

27. pants

Noteikumi par aktu formu

Noteikumi par aktu formu ir izklāstīti VI pielikumā.

28. pants

Padomei adresētā sarakste

Padomei paredzēto saraksti adresē tās priekšsēdētājam uz šādu Padomes adresi:

Conseil de l'Union européenne

rue de la Loi, 175

B-1048 Bruxelles

I PIELIKUMS

Padomes sastāvu saraksts

1.	Vispārējās lietas (26);

2.	Ārlietas (27);

3.	Ekonomika un finanses (28);

4.	Tieslietas un iekšlietas (29);

5.	Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāju tiesību aizsardzība;

6.	Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība) (30).

7.	Transports, telekomunikācijas un enerģētika;

8.	Lauksaimniecība un zivsaimniecība;

9.

Vide;

10.	Izglītība, jaunatne un kultūra (31).

Katra dalībvalsts saskaņā ar LES 16. panta 2. punktu nosaka to, kā tā ir pārstāvēta Padomē.

Vairāki ministri var piedalīties kā tā paša Padomes sastāva pilntiesīgi locekļi, ja attiecīgi pielāgo darba kārtību un darba organizēšanu (32).

II PIELIKUMS

Īpaši noteikumi par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem

1. pants

Darbības joma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir piekļuve Padomes dokumentiem, ievērojot Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētos principus, nosacījumus un ierobežojumus, un šajā pielikumā paredzētos īpašos noteikumus.

2. pants

Apspriešanās par trešo personu dokumentiem

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu un 9. panta 3. punktu un ja dokumenta pārbaude saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu skaidri neparāda, ka tas nav izpaužams, ar attiecīgo trešo personu apspriežas, ja:

a)	dokuments ir slepens dokuments, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 1. punktā;

b)	dokumenta izcelsme ir dalībvalstī un: — tas Padomei iesniegts līdz 2001. gada 3. decembrim, vai — attiecīgā dalībvalsts ir lūgusi dokumentu neizpaust bez tās iepriekšējas piekrišanas.

2.   Visos pārējos gadījumos, kad Padome saņem pieprasījumu par tās rīcībā esošu trešās personas dokumentu, Ģenerālsekretariāts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā apspriežas ar attiecīgo trešo personu, ja vien dokumenta pārbaude saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu skaidri neparāda, vai tas ir izpaužams, vai ne.

3.   Ar trešo personu apspriežas rakstiski (tostarp pa e–pastu), un tai dod pietiekamu termiņu atbildei, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pantā noteikto termiņu. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos trešo personu lūdz savu viedokli paziņot rakstiski.

4.   Ja uz dokumentu neattiecas 1. punkta a) vai b) apakšpunkts un ja Ģenerālsekretariāts, ņemot vērā trešās personas negatīvo viedokli, neuzskata, ka ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. vai 2. punkts, lietu izskata Padome.

Ja Padome paredz dokumentu publiskot, trešo personu nekavējoties rakstiski informē par Padomes nodomu dokumentu publiskot, kad būs pagājušas ne mazāk kā 10 darbadienas. Vienlaikus trešās personas uzmanību pievērš LESD 279. pantam.

3. pants

Apspriešanās pieprasījumi, ko saņem no citām iestādēm vai no dalībvalstīm

Citas iestādes vai dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus konsultēties ar Padomi par kāda Padomes dokumenta pieprasījumu nosūta pa e-pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz šādu numuru: +32(0)2 281 63 61.

Ģenerālsekretariāts tūlīt, bet ne vēlāk kā piecās darbadienās, sniedz savu atzinumu Padomes vārdā, ņemot vērā termiņu, kas attiecīgajai iestādei vai dalībvalstij vajadzīgs lēmuma pieņemšanai.

4. pants

Dokumenti, kam ir dalībvalstu izcelsme

Dalībvalsts pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu rakstiski iesniedz Ģenerālsekretariātam.

5. pants

Dalībvalstu pieprasījumu iesniegšana

Ja dalībvalsts iesniedz Padomei pieprasījumu, to apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. un 8. pantu un attiecīgiem šā pielikuma noteikumiem. Ja piekļuvi daļēji vai pilnīgi liedz, pieprasījuma iesniedzēju informē, ka atkārtots pieprasījums jāadresē tieši Padomei.

6. pants

Adrese pieprasījumu iesniegšanai

Pieprasījumus par piekļuvi dokumentam rakstiski adresē Padomes ģenerālsekretāram, rue de la Loi 175, B-1048 Bruxelles, pa e-pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz šādu numuru: +32(0)2 281 63 61.

7. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, jebkuru pieprasījumu par piekļuvi kādam Padomes dokumentam izskata Ģenerālsekretariāts.

8. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, par jebkuriem atkārtotiem pieprasījumiem lēmumu pieņem Padome.

9. pants

Maksa

Maksu par Padomes dokumentu kopiju sagatavošanu un nosūtīšanu nosaka ģenerālsekretārs.

10. pants

Padomes dokumentu publiskais reģistrs

1.   Ģenerālsekretariāts atbild par to, ka tiek nodrošināta publiska piekļuve Padomes dokumentu reģistram.

2.   Papildus atsaucēm uz dokumentiem reģistrā norāda, kuri pēc 2000. gada 1. jūlija sagatavotie dokumenti ir jau publiskoti. To saturu publicē internetā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (33) un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 16. pantu.

11. pants

Sabiedrībai tieši pieejami dokumenti

1.   Šis pants attiecas uz visiem Padomes dokumentiem, ja tie nav klasificēti, un neskarot iespēju iesniegt rakstisku pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. pantu.

2.   Šajā pantā:

—	“aprite” ir dokumenta galīgā varianta izplatīšana Padomes locekļiem, to pārstāvjiem vai delegātiem

—	“leģislatīvie dokumenti” ir dokumenti, kas sagatavoti vai saņemti leģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras gaitā.

3.   Ģenerālsekretariāts dara publiski pieejamus šādus dokumentus, tiklīdz tie ir laisti apritē:

a)	dokumentus, kuru autors nav ne Padome, ne dalībvalsts un kurus publiskojis to autors, vai kuri publiskoti ar tā autora piekrišanu;

b)	pagaidu darba kārtību Padomes sanāksmēm tās dažādos sastāvos;

c)	jebkuru Padomes pieņemtu tekstu, ko ir paredzēts publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Ja uz dokumentiem viennozīmīgi neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, Ģenerālsekretariāts var publiskot arī šādus dokumentus, tiklīdz tie ir laisti apritē:

a)	komiteju un darba grupu pagaidu darba kārtību;

b)	citus dokumentus, piemēram, informatīvas piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai kādā no tās sagatavošanas struktūrām, ja šie dokumenti neatspoguļo delegāciju atsevišķās nostājas, izņemot Juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

5.   Papildus 3. un 4. punktā minētajiem dokumentiem Ģenerālsekretariāts publisko – tiklīdz tie ir laisti apritē - leģislatīvos dokumentus un citus šādus dokumentus:

a)	pavadvēstules un to vēstuļu kopijas, kuras attiecas uz leģislatīviem aktiem un šā reglamenta 8. panta 1. punktā minētajiem aktiem un kuras Padomei adresējušas citas Eiropas Savienības iestādes vai struktūras, vai arī, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu, kāda dalībvalsts;

b)	Padomei iesniegtus dokumentus, kas ir uzskaitīti kādā no punktiem Padomes darba kārtības daļā “Leģislatīvu aktu apspriešana” vai kas saskaņā ar reglamenta 8. pantu ir apzīmēti ar vārdiem “publiska apspriede” vai “publiskas debates”;

c)

piezīmes, kas ir iesniegtas apstiprināšanai Coreper un/vai Padomē (“I/A” un “A” punktu piezīmes) un kas attiecas uz leģislatīvo aktu projektiem un reglamenta 8. panta 1. punktā minēto aktu projektiem, kā arī tādu leģislatīvo aktu un reglamenta 8. panta 1. punktā minēto aktu projektus, uz kuriem šīs piezīmes attiecas;

d)	aktus, ko Padome ir pieņēmusi parastās vai īpašās likumdošanas procedūras gaitā, un kopējos projektus, ko Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi parastās likumdošanas procedūras gaitā.

6.   Kad ir pieņemts kāds no 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem aktiem vai ir notikusi attiecīgā akta galīgā pieņemšana, Ģenerālsekretariāts publisko visus dokumentus saistībā ar attiecīgo aktu, kuri sagatavoti pirms minētā akta pieņemšanas un uz kuriem neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. punktā un 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, piemēram, informatīvās piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai kādā no tās sagatavošanas struktūrām (“apspriežu rezultāti”), izņemot Juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma nepublisko dokumentus, kuri ir minēti šā punkta pirmajā daļā un kuros ir atspoguļota attiecīgās dalībvalsts delegācijas nostāja Padomē.

III PIELIKUMS

Sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu noteikumus par balsu sadalījumu Padomē

1. pants

Lai piemērotu LES 16. panta 5. punktu un Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 3. un 4. punktu, katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits laikposmam no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim ir šāds:

Dalībvalsts	Iedzīvotāju kopskaits (x 1 000)
Vācija	82 002,4
Francija	64 350,8
Apvienotā karaliste	61 576,1
Itālija	60 045,1
Spānija	45 828,2
Polija	38 135,9
Rumānija	21 498,6
Nīderlande	16 485,8
Grieķija	11 260,4
Beļģija	10 750,0
Portugāle	10 627,3
Čehijas Republika	10 467,5
Ungārija	10 031,0
Zviedrija	9 256,3
Austrija	8 355,3
Bulgārija	7 606,6
Dānija	5 511,5
Slovākija	5 412,3
Somija	5 326,3
Īrija	4 450,0
Lietuva	3 349,9
Latvija	2 261,3
Slovēnija	2 032,4
Igaunija	1 340,4
Kipra	796,9
Luksemburga	493,5
Malta	413,6
Kopā	499 665,1
slieksnis (62 %)	309 792,4

2. pants

1.   Pirms katra gada 1. septembra dalībvalstis Eiropas Savienības Statistikas birojam iesniedz datus par iedzīvotāju kopskaitu kārtējā gada 1. janvārī.

2.   Padome saskaņā ar informāciju, kas Eiropas Savienības Statistikas birojam pieejama iepriekšējā gada 30. septembrī, pielāgo 1. pantā noteiktos skaitļus, šādam pielāgojumam stājoties spēkā katra gada 1. janvārī. Šo lēmumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

IV PIELIKUMS

kā minēts 16. pantā

1.

Piemērojot turpmāk norādītos reglamenta noteikumus, un attiecībā uz lēmumiem, kuru pieņemšanā saskaņā ar Līgumiem nevar piedalīties viens vai vairāki Padomes vai Coreper locekļi, šo locekļu balsis neņem vērā: a) 1. panta 3. punkta otrā daļa (sanāksmes rīkošana ārpus Briseles vai Luksemburgas); b) 3. panta 7. punkts (tāda punkta iekļaušana darba kārtībā, kas nav iekļauts pagaidu darba kārtībā); c) 3. panta 8. punkts (“A” punkta saglabāšana darba kārtībā “B” punkta veidā, ja citādi tas būtu no darba kārtības jāizņem); d) 5. panta 2. punkts, ciktāl tas attiecas uz Eiropas Centrālās bankas klātbūtni (apspriede bez Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes); e) 9. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts un otrā un trešā daļa (par to, ka publisko balsojumu rezultātus, balsojumu skaidrojumus, Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kas ir saistīti ar gadījumiem, kuri nav minētā panta 1. punktā paredzētie gadījumi); f) 11. panta 1. punkta otrā daļa (balsošanas procedūras atklāšana); g) 12. panta 1. punkts (rakstiskas procedūras izmantošana); h) 14. panta 1. punkts (lēmums apspriesties un pieņemt lēmumus izņēmuma kārtā, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem, kas nav sagatavoti visās valodās) (34) i) 17. panta 2. punkta a) apakšpunkts (par to, ka Oficiālajā Vēstnesī nepublicē iniciatīvas, ko saskaņā ar LESD 76. pantu ir iesniegusi kāda dalībvalsts); j) 17. panta 2. punkta b) apakšpunkts (par to, ka Oficiālajā Vēstnesī nepublicē dažas direktīvas, lēmumus, ieteikumus un atzinumus); k) 17. panta 5. punkts (par to, vai Oficiālajā Vēstnesī publicēt vai nepublicēt lēmumu, ko ir pieņēmusi saskaņā ar starptautisku nolīgumu izveidota struktūra).

2.

Padomes vai Coreper loceklis nedrīkst izmantot turpmāk uzskaitītos šā reglamenta noteikumus saistībā ar lēmumiem, par kuriem viņš saskaņā ar Līgumiem nedrīkst balsot: a) 3. panta 8. punkts (Padomes locekļa iespēja pieprasīt izņemt no darba kārtības “A” punktu); b) 11. panta 1. punkta otrā daļa (Padomes locekļa iespēja pieprasīt uzsākt balsošanas procedūru); c) 11. panta 3. punkts (Padomes locekļa iespēja balsojumā pārstāvēt citu locekli); d) 14. panta 2. punkts (ikviena Padomes locekļa iespēja iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru piedāvāto grozījumu teksti nav sagatavoti viņa vai viņas norādītajā valodā).

V PIELIKUMS

Padomes darba metodes

Sanāksmju sagatavošana

1.

Prezidentvalsts nodrošina, lai darba grupa vai komiteja iesniegtu lietu Coreper tikai tad, ja ir pamatots iemesls domāt, ka šajā līmenī tiešām panāks progresu vai noskaidros viedokli. Un otrādi, lietas var nodot atpakaļ darba grupai vai komitejai tikai vajadzības gadījumā un, vienīgi dodot uzdevumu atrisināt precīzi definētas problēmas.

2.

Prezidentvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai darbs ritētu uz priekšu laikposmā starp sanāksmēm. Piemēram, tā var ar darba grupas vai komitejas piekrišanu visefektīvākajā veidā uzsākt vajadzīgās apspriedes par īpašām problēmām, lai attiecīgā darba grupa vai komiteja saņemtu atpakaļ piedāvājumu par iespējamiem risinājumiem. Tā var veikt arī rakstiskas apspriedes, pieprasot delegācijām sniegt rakstisku atbildi uz priekšlikumu līdz darba grupas vai komitejas nākamajai sanāksmei.

3.	Vajadzības gadījumā delegācijas līdz nākamajai sanāksmei rakstiski iesniedz savus viedokļus, ko tās nodomājušas ieņemt šajā sanāksmē. Ja tie ietver priekšlikumus par teksta grozījumiem, delegācijas iesaka konkrētu formulējumu. Delegācijas, kuru viedokļi ir identiski, pēc iespējas iesniedz tos kopā.

4.

Coreper atturas no jauna pievērsties jautājumiem, kas jau aplūkoti, gatavojot tās sanāksmi. Tas galvenokārt attiecas uz “I” punktiem, informāciju par organizāciju un aplūkoto punktu kārtību, kā arī informāciju par darba kārtību un turpmāko Padomes sanāksmju organizāciju. “Citus jautājumus” delegācijas pēc iespējas izvirza Coreper sanāksmju gatavošanas laikā, nevis pašā Coreper.

5.

Kad tiek gatavotas Coreper sanāksmes, prezidentvalsts pēc iespējas ātrāk sniedz delegācijām visu informāciju, kas vajadzīga šo sanāksmju kārtīgai sagatavošanai, ieskaitot informāciju par to, ko prezidentvalsts sagaida no apspriedēm par katru darba kārtības punktu. Un otrādi, prezidentvalsts vajadzības gadījumā rosina delegācijas, gatavojot Coreper sanāksmes, sniegt citām delegācijām informāciju, ko tās ieņems Coreper. Šādā kontekstā prezidentvalsts nosaka Coreper sanāksmes galīgo darba kārtību. Vajadzības gadījumā prezidentvalsts var biežāk sasaukt to grupu sanāksmes, kas gatavo Coreper sanāksmes.

Sanāksmju norise

6.	Padomes darba kārtībā neiekļauj nevienu jautājumu, lai par to vienkārši izteiktos Komisija vai Padomes loceklis, izņemot, ja ir plānotas debates par jaunām nozīmīgām ierosmēm.

7.

Prezidentvalsts atturas iekļaut Coreper darba kārtībā tikai informatīvus jautājumus. Tā vietā šādu informāciju, piemēram, par citu forumu sanāksmju vai sanāksmju ar trešo valsti vai citu iestādi rezultātiem, procesuāliem vai organizatoriskiem jautājumiem utt., pēc iespējas rakstiski būtu jānodod delegācijām, gatavojot Coreper sanāksmes, un to atkārtoti neaplūko Coreper.

8.	Sanāksmes sākumā Padomes priekšsēdētājs sniedz visu nepieciešamo informāciju par sanāksmes norisi, jo īpaši norādot laiku, ko paredz veltīt katram jautājumam. Viņš vairās no gariem ievadiem un no informācijas atkārtošanas, kas delegācijām jau ir zināma.

9.	Sākot diskusiju par būtisku jautājumu, Padomes priekšsēdētājs delegācijām atkarībā no diskusiju veida norāda, cik ilgi tās var izteikties par šo jautājumu. Lielākajā daļā gadījumu izteikšanās nepārsniedz divas minūtes.

10.	Būtībā ir iespējamas pēc kārtas veiktas aptaujas, lai izteiktu viedokli; tomēr tās var lietot tikai ārkārtas apstākļos par īpašiem jautājumiem, ievērojot ierobežoto laiku, ko Padomes priekšsēdētājs atvēlējis, lai izteiktos.

11.	Padomes priekšsēdētājs pēc iespējas koncentrējas uz diskusijām, jo īpaši, pieprasot delegācijām sniegt atbildes uz kompromisu formulējumiem vai īpašiem priekšlikumiem.

12.	Sanāksmju laikā un sanāksmju noslēgumā Padomes priekšsēdētājs nesniedz garus diskusiju apkopojumus, bet aprobežojas ar gūto rezultātu īsu kopsavilkumu (būtība un/vai procedūra).

13.	Delegācijas cenšas neatkārtot iepriekšējo runātāju sacīto. To izteikumiem jābūt īsiem, atbilstīgiem pēc būtības un temata.

14.	Līdzīgi noskaņotas delegācijas tiek lūgtas noturēt apspriedes, lai to kopīgo viedokli par konkrētu jautājumu paustu viens runātājs.

15.	Pārrunājot tekstus, delegācijas izvirza konkrētus rakstiskus formulējuma priekšlikumus, nevis tikai iebilst pret attiecīgo priekšlikumu.

16.	Ja Padomes priekšsēdētājs nav norādījis ko citu, delegācijas atturas no uzrunām, ja tās piekrīt attiecīgajam priekšlikumam; šādā gadījumā klusēšanu uzskata par piekrišanu pēc būtības.

VI PIELIKUMS

Noteikumi par aktu formu

A.   Regulu forma

1.

Regulās, ko kopīgi pieņem Eiropas Parlaments un Padome, un Padomes regulās ir šādi elementi: a) nosaukumā ir vārds “Regula”, kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde uz to priekšmetu. Attiecībā uz īstenošanas regulu, ko Padome ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu, regulas nosaukumā ir vārdi “Īstenošanas regula”; b) attiecīgi, vārdi “Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome,” vai “Eiropas Savienības Padome,”; c) atsauce uz normām, pamatojoties uz kurām regulu pieņem, un pirms tām ir vārdi “ņemot vērā”; d) atsauce uz iesniegtajiem priekšlikumiem un saņemtajiem atzinumiem; e) regulas pamatojums, pirms kura ir vārdi “tā kā:”, numurējot apsvērumus; f) attiecīgi, vārdi “ir pieņēmuši šo regulu.” vai “ir pieņēmusi šo regulu.”, kam seko regulas normatīvā daļa.

2.	Regulas iedala pantos, kurus vajadzības gadījumā grupē nodaļās un iedaļās.

3.	Regulas pēdējā pantā nosaka spēkā stāšanās dienu, ja šī diena ir agrāk vai vēlāk par divdesmito dienu pēc publicēšanas.

4.

Pēc regulas pēdējā panta ir: a) i) teksts “Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.”; vai ii) teksts “Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar līgumiem.” gadījumos, kad akts nav piemērojams visām dalībvalstīm vai visās dalībvalstīs (35) b) teksts “… [vieta], … [datums]”, kā datumu norādot regulas pieņemšanas dienu, un c) attiecībā uz: i) regulu, ko kopīgi ir pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome - teksts: “Eiropas Parlamenta vārdā — priekšsēdētājs” “Padomes vārdā — priekšsēdētājs” pēc tā norādot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārdu; ii) Padomes regulu - teksts: “Padomes vārdā — priekšsēdētājs” pēc tā norādot regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārdu.

B.   Direktīvu, lēmumu, ieteikumu un atzinumu forma

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemto direktīvu un lēmumu nosaukumā un Padomes direktīvu un lēmumu nosaukumā ir vārds “Direktīva” vai “Lēmums”. Attiecībā uz īstenošanas direktīvu vai īstenošanas lēmumu, ko Padome ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu, to nosaukumā ir vārdi “Īstenošanas direktīva” vai “Īstenošanas lēmums”.

2.	Padomes ieteikumu un atzinumu nosaukumā ir vārds “Ieteikums” vai “Atzinums”.

3.	Mutatis mutandis piemēro A daļā paredzētos noteikumus par regulām, ievērojot tos Līgumu noteikumus, kuri ir piemērojami direktīvām un lēmumiem.

C.   LES 25. pantā minēto lēmumu forma

Minēto lēmumu nosaukumā ir vārdi “Padomes Lēmums”, kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un norāde uz to priekšmetu.