5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/1

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) paredzēts, ka Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (turpmāk “ZZTEK”) regulāri gatavo novērtējumus par ūdeņu dzīvo resursu pārvaldību, tostarp par tās bioloģiskiem, ekonomiskiem, vides, sociāliem un tehniskiem aspektiem.

(2)

Gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, gan Nolīgumā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību uzsvērta vajadzība attīstīt pētniecību un datu vākšanu, lai uzlabotu nozares jautājumu zinātnisko izpratni.

(3)

Ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk “KZP”) izvirzītos mērķus par ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu ārpuskopienas ūdeņos, Kopienai jāiesaistās zvejas resursu saglabāšanas pasākumos, jo sevišķi saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu noteikumiem vai reģionālo zvejniecības organizāciju pieņemtiem noteikumiem.

(4)

Padome 2003. gada 23. janvārī pieņēma secinājumus par Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīts “Kopienas rīcības plāns vides aizsardzības prasību integrēšanai kopējā zivsaimniecības politikā”, ar pamatprincipiem, pārvaldības pasākumiem un darba programmu virzībai uz ekosistēmisku pieeju zivsaimniecības pārvaldībai.

(5)

Padome 2003. gada 13. oktobrī pieņēma secinājumus attiecībā uz Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu par to, kā uzlabot zinātnisku un tehnisku padomu izstrādi Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā, turklāt aprakstot, kāds zinātnisks padoms Kopienai ir vajadzīgs, paredzot padoma sniegšanas mehānismus, nosakot, kurās jomās sistēma jāattīsta, un ierosinot iespējamus problēmu risinājumus īsā līdz vidējā laikā un ilgā laikā.

(6)

Padomes Regula (EK) Nr. 1543/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku (4), ir jāpārskata, lai pienācīgi ņemtu vērā uz zvejas floti balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, vajadzību izstrādāt ekosistēmisku pieeju, uzlabot zivsaimniecības datu kvalitāti un pilnīgumu, nodrošināt plašāku šo datu pieejamību, labāku atbalstu zinātniska padoma izstrādei un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm.

(7)

Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības jomā patlaban spēkā esošās regulas ietver noteikumus par tādu datu vākšanu un pārvaldību, kuri attiecas uz zvejas kuģiem, to darbībām un nozveju, un cenu pārraudzību, kas būtu jāņem vērā šajā regulā, lai vienkāršotu datu vākšanu un izmantošanu attiecībā uz visu KZP un lai izvairītos no datu vākšanas dublēšanas. Patlaban spēkā esošās regulas ir šādas: Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (5), Padomes Regula (EK) Nr. 788/96 (1996. gada 22. aprīlis) par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūras produkciju (6), Komisijas Regula (EK) Nr. 2091/98 (1998. gada 30. septembris) par Kopienas zvejas flotes segmentāciju un zvejniecības centieniem saistībā ar daudzgadīgajām pamatnostādņu programmām (7), Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (8), Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (9), Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes apsaimniekošanu saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (10), Komisijas Regula (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (11), Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (12), Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1921/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem (14), Padomes Regula (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (15), Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (16).

(8)

Zinātniska izvērtējuma vajadzībām savāktajos datos būtu jāietver informācija par flotēm un to darbībām, bioloģiskie dati par nozveju, ietverot izmetumus, uzskaišu dati par zivju krājumiem un par zvejniecības iespējamo ietekmi uz jūru ekosistēmām. Būtu jāiekļauj arī dati, ar ko skaidro cenu veidošanu, un citi dati, kas var atvieglot zvejniecības uzņēmumu, akvakultūras un apstrādes uzņēmumu saimnieciskā stāvokļa izvērtēšanu, kā arī minēto sektoru nodarbinātības tendenču izvērtēšanu.

(9)

Lai aizsargātu un saglabātu ūdeņu dzīvos resursus un nodrošinātu noturīgu tādu resursu izmantošanu, zvejniecības pārvaldībā pakāpeniski būtu jāievieš ekosistēmiska pieeja. Šajā nolūkā ir jāvāc dati, lai izvērtētu zvejniecības iedarbību uz jūras ekosistēmām.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas tieša atbildība par to Kopienas programmu īstenošanu, kas paredzētas, lai vāktu, pārvaldītu un izmantotu zivsaimniecības datus. Dalībvalstīm būtu attiecīgi jāizstrādā valsts programmas, kas atbilst Kopienas programmai.

(11)

Dalībvalstīm jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar trešām valstīm un jākoordinē savu programmu izpilde attiecībā uz datu vākšanu par vieniem un tiem pašiem jūru reģioniem un reģioniem, kuros ietilpst attiecīgie iekšzemes ūdeņi.

(12)

Kopienas mērogā būtu jānosaka prioritātes, kā arī procedūras datu vākšanai un apstrādei Kopienā, lai tādējādi nodrošinātu visas sistēmas saskanību un optimizētu tās izmaksu efektivitāti, izveidojot stabilu daudzgadu reģionālu režīmu.

(13)

Šajā regulā minētie dati būtu jāievada datorizētās attiecīgo valstu datubāzēs, lai tie būtu pieejami Komisijai un tos varētu nosūtīt tiešajiem lietotājiem. Zinātnisko aprindu interesēs ir tas, lai dati, pēc kuriem nav iespējama personas identifikācija, būtu pieejami jebkuram, kas vēlas tos analizēt.

(14)

Lai pārvaldītu zvejniecības resursus, ir nepieciešama detalizētu datu apstrāde, kas risinātu specifiskus jautājumus. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānosūta zinātniskai analīzei vajadzīgie dati un būtu jānodrošina, lai to rīcībā būtu attiecīgas tehniskas iespējas. Vajadzības gadījumā dati pirms nosūtīšanas var būt apkopoti atbilstīgi apkopojuma pakāpei, kas noteikta attiecīgā galalietotāja lūgumā.

(15)

Pienākumi, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto piekļuvi datiem, neskar dalībvalstu pienākumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (17), kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (18).

(16)

Indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas piemērošanas nolūkā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (20).

(17)

Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības valsts programmu īstenošanai ir vajadzīgi ievērojami izdevumi. Tādu programmu lietderīgumu pilnībā novērtēt iespējams tikai Kopienas līmenī. Tāpēc, lai palīdzētu dalībvalstīm segt radušās izmaksas, būtu jāparedz Kopienas finansiāls ieguldījums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 (2006. gada 22. maijs), ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (21).

(18)

Ja Komisija konstatē, ka attiecīgie izdevumi ir saistīti ar nepilnībām, būtu jāparedz finanšu korekcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. pantu.

(19)

Ļoti svarīgi ir pareizi īstenot valsts programmas, jo īpaši attiecībā uz savākto datu termiņiem, kvalitātes kontroli, pārbaudi un pārsūtīšanu. Tālab Kopienas finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai ir ievēroti datu vākšanas termiņi, veikta kvalitātes kontrole, ievēroti pieņemtie kvalitātes kritēriji un vai dati ir iesniegti. Tātad būtu jāievieš finanšu sankciju sistēma, kas saistīta ar minēto nosacījumu neizpildīšanu.

(20)

Lai uzlabotu KZP īstenošanai vajadzīgā zinātniskā padoma uzticamību, dalībvalstīm un Komisijai būtu savstarpēji jākoordinē darbības un citādi jāsadarbojas attiecīgās starptautiskās zinātniskās organizācijās.

(21)

Par prioritāti būtu jāizvirza attiecīgu zinātnisku ekspertu līdzdalības nodrošināšana ekspertu grupās, kas veic KZP īstenošanai vajadzīgo zinātnisko novērtējumu.

(22)

Par datu vākšanas noteikumu īstenošanu būtu jāapspriežas ar zinātnieku aprindām un jāinformē zivsaimniecības nozarē strādājošie, kā arī pārējās interesentu grupas. Attiecīgās organizācijas, kam jāveic vajadzīgā viedokļu apzināšana, ir ZZTEK, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2005/629/EK (22), Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 1999/478/EK (23), un reģionālās konsultatīvās padomes, kas izveidotas ar Padomes Lēmumu 2004/585/EK (24).

(23)

Lai veicinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, pārvaldības komitejai būtu jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (25).

(24)

Pamatojoties uz pieredzi un ņemot vērā jaunās vajadzības, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1543/2000 un aizstāt to ar šo regulu,

a)

bioloģisko, tehnisko, vides, sociāli ekonomiskās jomas datu vākšana un pārvaldība saskaņā ar daudzgadu programmām zivsaimniecības nozarē;

b)

zivsaimniecības nozares datu izmantošana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (turpmāk “KZP”) zinātniskās analīzes vajadzībām.

a)

“zivsaimniecības nozare” ir nozare, kas ietver komerciālo zveju, atpūtas zveju, akvakultūru un zvejas produktu apstrādātājus;

b)

“akvakultūra” ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paredzētas attiecīgo organismu ražošanas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās spējas; ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas vai kultivēšanas laiku līdz pat iegūšanai, kā arī tās laikā;

c)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas vai sporta vajadzībām;

d)

“jūras reģioni” ir Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;

e)

“primārie dati” ir dati par individuāliem kuģiem, par fiziskām vai juridiskām personām vai atsevišķi paraugi;

f)

“metadati” ir dati, kas sniedz kvalitātes un kvantitātes informāciju par savāktajiem primārajiem datiem;

g)

“sīki izstrādāti dati” ir no primārajiem datiem iegūti dati tādā formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas;

h)

“apkopoti dati” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām apkopojot primāros vai sīki izstrādātos datus;

i)

“galalietotāji” ir struktūras, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zinātniskā zivsaimniecības nozares datu analīzē;

j)

“uz zvejas floti un zvejniecību balstīta paraugu vākšana” ir uzskaites, kurās vāc bioloģiskus, tehniskus, sociāli ekonomiskās jomas datus, pamatojoties uz iepriekš saskaņotiem reģionāliem zvejas veidiem un flotes segmentiem;

k)

“Kopienas zvejas kuģis” ir kuģis, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) apakšpunktā.

a)

komerciālā zveja, ko Kopienas kuģi veic:

b)

atpūtas zveja, ko veic Kopienas ūdeņos, tostarp zušu un lašu atpūtas zveju iekšējos ūdeņos;

c)

akvakultūras darbības, ko dalībvalstu un Kopienas ūdeņos veic saistībā ar jūras organismiem, tostarp zušiem un lašiem;

d)

zvejas produktu apstrādes darbības;

a)

paraugu vākšanas daudzgadu programmas;

b)

sistēma komerciālās un atpūtas zvejas pārraudzīšanai jūrā, ja vajadzīgs;

c)

sistēma pētniecisku uzskaišu veikšanai jūrā;

d)

sistēma datu pārvaldībai un izmantošanai zinātniskās analīzes vajadzībām.

a)

valstu programmu un to grozījumu atbilstību 4. un 5. pantam un

b)

tādu datu, uz kuriem jāattiecas valstu programmām, zinātnisko svarīgumu 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem un ierosināto metožu un procedūru kvalitāti.

a)

to valstu programmu īstenošanu, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un

b)

dalībvalstu savākto datu kvalitāti.

a)

ZZTEK sniegto vērtējumu;

b)

apspriedēm ar atbilstīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām struktūrām, un

c)

izvērtējumu, ko veic tās dienesti.

a)

ja, veicot 7. pantā minēto izvērtēšanu, konstatē, ka valsts programmas izpilde neatbilst šai regulai, vai

b)

ja 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā apspriedē ir konstatēts, ka dalībvalstis nav sniegušas datus, ievērojot 16. panta 3. punktu un 20. panta 1. punktu, vai

c)

datu kvalitātes kontroles un datu apstrādes process nav veikts saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.

a)

valsts programma nebija iesniegta Komisijai līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

b)

pārskats nebija iesniegts Komisija līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

c)

galalietotājs ir nosūtījis oficiālu lūgumu pēc datiem, un attiecīgajam galalietotājam datus nepiegādāja saskaņā ar 20. panta 2. un 3. punktu vai minēto datu kvalitātes kontrole un apstrāde nebija veikta saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.

a)

paraugu vākšanas modelis bioloģiskiem datiem, ko iegūst, vācot uz zvejas floti un zvejniecību balstītus paraugus, attiecīgā gadījumā – arī uz atpūtas zveju balstītus paraugus;

b)

paraugu vākšanas modelis ekosistēmas datiem, kurš ļautu izvērtēt zvejniecības sektora ietekmi uz attiecīgo jūras ekosistēmu un sekmētu jūras ekosistēmas stāvokļa uzraudzību;

c)

paraugu vākšanas modelis sociāli ekonomiskās jomas datiem, kurš ļauj izvērtēt zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli, analizēt nozares darbību noteiktā laikposmā un novērtēt veicamo vai ierosināto pasākumu ietekmi.

a)

pastāvīgi laika gaitā;

b)

standartizēti reģionu mērogā;

c)

atbilst kvalitātes standartiem, ko noteikušas attiecīgas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Kopiena piedalās kā līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgas starptautiskas zinātniskas organizācijas.

a)

visiem izkrāvumiem un attiecīgā gadījumā arī pārkrāvumiem citā kuģī un pārvietojumiem akvakultūrā;

b)

kuģu un uzņēmumu reģistriem, kurus uztur valsts iestādes un kuri ir atbilstīgi ekonomikas datu vākšanai;

c)

ar zivsaimniecību saistītu uzņēmumu ekonomiskiem datiem.

a)

nodrošina saskaņā ar valstu programmām savākto primāro datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šos datus uzskatītu par konfidenciāliem;

b)

nodrošina to, ka saskaņā ar valstu programmām savāktos metadatus, kas ir saistīti ar primārajiem sociāli ekonomiskajiem datiem, droši glabā datorizētās datubāzēs;

c)

veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai tādus datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu zaudējumu, kvalitātes pasliktināšanos, datu izplatīšanu vai neatļautu apskatīšanu.

a)

primāros datus, kas savākti saskaņā ar valstu programmām, pienācīgi pārbauda ar atbilstīgām kvalitātes kontroles procedūrām iespējamu kļūdu konstatēšanai;

b)

pirms nosūtīšanas galalietotājiem pārbauda sīki izstrādātus un apkopotus datus, kas iegūti no primārajiem datiem, kuri ir savākti saskaņā ar valstu programmām;

c)

kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem primārajiem, sīki izstrādātajiem un apkopotajiem datiem, izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras pieņēmušas starptautiskas zinātniskas struktūras, reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas un ZZTEK.

a)

saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 788/96, (EK) Nr. 2091/98, (EK) Nr. 104/2000, (EK) Nr. 2347/2002, (EK) Nr. 1954/2003, (EK) Nr. 2244/2003, (EK) Nr. 26/2004, (EK) Nr. 812/2004, (EK) Nr. 1921/2006, (EK) Nr. 1966/2006 un (EK) Nr. 1100/2007;

b)

saskaņā ar šo regulu:

a)

atbilstīgiem starptautiskiem standartiem, ja tādi ir;

b)

starptautiskā vai reģionu mērogā pieņemtiem protokoliem, ja tādi ir.

a)

lai dotu padomus zivsaimniecības pārvaldībai, arī reģionālām konsultatīvām padomēm;

b)

sabiedriskas apspriešanas vajadzībām un ieinteresēto personu iesaistei politikas veidošanā;

c)

zinātniskām publikācijām.

a)

par 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu – mēneša laikā no datu lūguma saņemšanas dienas;

b)

par 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu – divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.

a)

lai aizsargātu datu vācēju profesionālās intereses, datu nosūtīšanu galalietotājiem var atlikt trīs gadus no datu vākšanas dienas. Par tādiem lēmumiem dalībvalstis informē galalietotājus un Komisiju. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut minēto laiku pagarināt;

b)

gadījumā, ja minētais triju gadu posms ir beidzies, nodrošina, lai galalietotājiem datus dara zināmus divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.

a)

ja pastāv iespējamība identificēt fiziskas un/vai juridiskas personas – tādā gadījumā dalībvalsts var ierosināt citus iespējamus līdzekļus galalietotāju vajadzību izpildei, reizē saglabājot datu anonimitāti;

b)

gadījumos, kas minēti 22. panta 3. punktā;

c)

ja galalietotājiem tie paši dati jau ir viegli pieejami citā formā vai formātā.

a)

datus izmanto tikai datu lūgumā norādītajam mērķim saskaņā ar 18. pantu;

b)

izdara pienācīgas atsauces uz datu avotiem;

c)

ir atbildīgi par datu pareizu un pienācīgu izmantošanu attiecībā uz zinātnes ētiku;

d)

ar datiem saistītu iespējamu problēmu gadījumā informē par to Komisiju un attiecīgās dalībvalstis;

e)

iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai atsauces, kas ļauj iepazīties ar datu izmantošanas rezultātu;

f)

bez attiecīgās dalībvalsts sniegtas atļaujas nesniedz prasītos datus trešām personām;

g)

nepārdod datus trešām personām.