18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/71

(1)

Mācību atbalsta projekts attiecībā uz General Motors Belgium Antverpenē tika Komisijai paziņots ar 2005. gada 8. decembra vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 14. decembrī. Komisija 2006. gada 4. janvārī lūdza papildu informāciju, un Beļģija uz šo lūgumu atbildēja ar 2006. gada 7. februāra vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 10. februārī. 2006. gada 15. februārī Komisija lūdza papildu paskaidrojumus, kas tai tika sniegti ar 2006. gada 2. marta vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 8. martā.

(2)

Komisija ar 2006. gada 26. aprīļa vēstuli informēja Beļģiju par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar paziņoto atbalstu. Komisijas lēmums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2006. gada 1. septembrī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savus apsvērumus par izskatāmajiem pasākumiem. Neviena treša persona apsvērumus neiesniedza.

(3)

Beļģijas iestādes uz lēmumu par procedūras uzsākšanu reaģēja ar 2006. gada 31. maija vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 6. jūnijā. Tās sniedza papildu informāciju 2006. gada 13. decembra un 2007. gada 5. februāra vēstulēs. 2007. gada 13. februārī notika Komisijas un Beļģijas iestāžu sanāksme. Beļģija sniedza papildu informāciju 2007. gada 20. februāra vēstulē. Komisija 2007. gada 23. februārī nosūtīja vēl vienu informācijas pieprasījumu, uz kuru Beļģijas iestādes atbildēja ar 2007. gada 28. februāra vēstuli.

(4)

Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums General Motors Belgium (“GM Belgium”) Antverpenē, kas ir daļa no General Motors Corporation (“GMC”). GMC darbību Eiropā (“GM Europe”) vada atsevišķa vadības grupa. 1924. gadā izveidotais uzņēmums ražo automašīnu rezerves daļas pašu lietošanai un citām GMC filiālēm, kā arī nodarbojas ar automašīnu salikšanu. 2005. gadā tas saražojis 253 000 automašīnas. Lielākā daļa saražotā tiek eksportēta. Šobrīd uzņēmumā tiek saliktas Opel Astra modeļa automašīnas, kas pieder pie tā automašīnu tirgus segmenta, kurā konkurence ir īpaši liela – to apstiprina Beļģijas iestādes. Uzņēmumā nodarbināti 5 000 strādājošie.

(5)

General Motors Belgium ir paziņojis par ieguldījumu programmu 2005.–2007. gadam 127 miljonu euro apjomā, kas ietver:

(6)

Abi šie papildu pasākumi ļauj samazināt darbinieku skaitu Antverpenē un nodrošināt rūpnīcas nākotni. Ar tiem tiek ieviesti jauni instrumenti, jaunas detaļas, jauni salikšanas veidi un jaunas darba metodes. Tādēļ 2005.–2007. gadā tika organizēta mācību programma saistībā ar šiem papildu pasākumiem. Tās izmaksas ir 19,94 miljoni euro, bet paziņotais atbalsts ir 5 338 500euro. Tā kā Antverpene neatrodas atbalstāmā reģionā, atbalsta maksimālais apjoms ir 50 % vispārējām mācībām un 25 % speciālajām mācībām. Flandrijas reģionam (Vlaams Gewest) atbalsts jāpiešķir ad hoc atbalsta veidā.

(7)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju programmā ir vispārējo mācību daļa, kuras izmaksas ir 6,22 miljoni euro. Šīs vispārējās mācības attiecas uz darbībām šādās jomās:

(8)

Speciālo mācību izmaksas ir 13,73 miljoni euro, un tās ir šādās jomās:

(9)

Komisija 2006. gada 26. aprīļa lēmumā par pārbaudes procedūras uzsākšanu (“lēmums par procedūras uzsākšanu”) izteica šaubas par atbalsta nepieciešamību un izteica pieņēmumu, ka mācības būtu notikušas tā vai tā, arī nesaņemot atbalstu. Tā kā nešķiet, ka šis atbalsts būtu licis saņēmējam organizēt papildu mācības, tam acīmredzot nav nekādas pozitīvas ietekmes un tas vienkārši kropļo konkurenci. Ja šāds pieņēmums apstiprinātos, atbalstu nevarētu atļaut.

(10)

Attiecībā uz mācībām, kas saistītas ar jauna modeļa ražošanas uzsākšanu, Komisija secināja, ka automašīnu rūpniecībā jauna modeļa ražošana ir parasts un regulāras dabas faktors, kurš nepieciešams konkurētspējas uzturēšanai. Tādējādi izmaksas par mācībām, kas saistītas ar jauna modeļa ražošanas uzsākšanu, automašīnu ražotājiem parasti rodas tikai un vienīgi tirgus stimulu rezultātā. Skaidrs, ka jaunu modeļu ražošanai automašīnu ražotājiem jāapmāca savi darbinieki jaunajās darba metodēs. Tādēļ ir vairāk nekā iespējams, ka GM Europe būtu jebkurā gadījumā organizējis minētās mācības, īpaši arī tad, ja atbalsts netiktu saņemts. Šķiet, ka šādi rīkojas arī lielākā daļa nozares konkurentu.

(11)

Komisijai bija līdzīgi jautājumi arī par tā atbalsta stimulējošo ietekmi, kurš bija paredzēts štancēšanas paplašināšanai: izmaksas par mācībām saistībā ar šīm darbībām ir nepieciešamas detaļu ražošanai (to ražošanas paplašināšanai), kas ir parasts faktors automašīnu rūpniecībā. Detaļas ir nozīmīgi ražošanas līdzekļi, bez kuriem salikšanas rūpnīca nevar iztikt, un to izmaksas aizņem lielu daļu mašīnu kopējās izmaksās. Tādēļ vajadzētu pietikt tikai ar tirgus spēkiem, lai stimulētu uzņēmumu apmaksāt attiecīgās mācības. Tādējādi iespējams, ka attiecīgās mācības būtu tikušas veiktas jebkurā gadījumā, un jo īpaši arī tad, ja atbalsts netiktu saņemts.

(12)

Komisija lūdza Beļģijai paskaidrot, kāpēc šajā konkrētajā gadījumā pretēji tam, kas vērojams lielākajā daļā Kopienas automašīnu ražotāju, tā uzskata, ka saņēmējam nebūtu iespējas (vai vēlmes) segt gaidāmās mācību izmaksas ar ieguvumiem, kurus tas var saņemt pēc tam (jo īpaši no spējas ražot jaunu ražojumu un/vai apmācīta mācībspēka produktivitātes palielināšanās). Komisija tāpat apgalvoja, ka Beļģija šajā procedūras posmā nav iesniegusi pierādījumus, ka tirgus spēki vien nebūtu likuši uzņēmumam organizēt minētās mācības.

(13)

Lēmums par procedūras uzsākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2006. gada 1. septembrī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savus apsvērumus par apspriežamajiem pasākumiem. Neviena treša persona apsvērumus neiesniedza.

(14)

Beļģija apstrīd Komisijas sākotnējo novērtējumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā uzskata, ka ir pārkāpts tiesiskās noteiktības, vienādas attieksmes un labas pārvaldības princips. Beļģija atzīmē, ka agrāk Komisija ir sistemātiski apstiprinājusi līdzīgus atbalstus mācībām, jo īpaši attiecībā uz GM Belgium. Beļģijas iestādes tāpat apgalvo, ka Komisija ir būtiski mainījusi veidu, kādā tā interpretē Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (4) tikai sešus mēnešus pirms tās spēkā esamības beigām. Pēc šo iestāžu ieskata Regula EK) Nr. 68/2001 četrus ar pusi gadus ir piemērota vienādi. Ievērojot labas pārvaldības principu, Komisijai būtu vajadzējis sagaidīt tās spēkā esamības izbeigšanos un tad mainīt to atbilstīgi jaunajai pieejai.

(15)

Tāpat Beļģija uzskata, ka attiecīgajām mācībām ir ievērojama pozitīva ietekme uz ekonomiku. Tā cita starpā apgalvo, ka mācību programma pārsniedz tikai uzņēmuma vajadzības. Tomēr šo apgalvojumu pamato tikai dažas mācību programmas daļas.

(16)

Beļģija arī uzsver, ka Astra TwinTop tāpat kā modeļa iepriekšējās versijas varētu ražot arī Bertone.

(17)

Visbeidzot, pirms procedūras uzsākšanas (5) Beļģijas iestādes jau bija paziņojušas, ka GM Europe ir veicis salīdzinošus pētījumus, lai noteiktu, kur būtu vislabāk ražot Astra TwinTop, un atbalsts mācībām ir bijis arguments par labu projekta nodošanai GM Belgium. Beļģija uzskata, ka šādos apstākļos atbalsts ir nepieciešams.

(18)

Komisija uzskata, ka šis pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē; tas tiek sniegts kā Flandrijas valdības subsīdija un tādējādi tiek finansēts no valsts līdzekļiem. Pasākums ir selektīvs, jo tas attiecas tikai uz General Motors Belgium. Šī selektīvā subsīdija var izkropļot konkurenci starp GM Europe rūpnīcām, piešķirot General Motors Belgium priekšrocības salīdzinājumā ar citām šīs grupas rūpnīcām. Tāpat tā var izkropļot konkurenci ar citiem automašīnu ražotājiem. Turklāt automašīnu tirgu raksturo ievērojama tirdzniecība starp dalībvalstīm. Komisija arī atzīmē, ka GM Europe rūpnīcas atrodas dažādās dalībvalstīs. Atbalsts tādējādi varētu izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Ņemot vērā minēto, Komisija secina, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts. Beļģija šo secinājumu neapstrīd.

(19)

Beļģija lūdz apstiprināt atbalstu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 68/2001. Atbalsts ir faktiski saistīts ar mācību programmu.

(20)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 68/2001 5. pantu, ja vienam un tam pašam uzņēmumam individuālam mācību projektam piešķirtā atbalsta apjoms pārsniedz 1 miljonu euro, uz atbalstu neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētais atbrīvojums no paziņošanas par to. Komisija atzīmē, ka šajā gadījumā paredzētais atbalsts ir 5,338 miljoni euro, ka to piešķir vienam vienīgam uzņēmumam un ka mācību projekts ir individuāls projekts. Tādēļ tā uzskata, ka uz šo atbalstu attiecas pienākums par to paziņot un ka Beļģija šo pienākumu ir ievērojusi.

(21)

Regulas (EK) Nr. 68/2001 16. apsvērumā paskaidrots, ka uz šāda veida atbalstu neattiecas automātisks atbrīvojums: “Ir lietderīgi, lai lielas atbalsta summas Komisija novērtētu atsevišķi pirms to izmantošanas.”.

(22)

Kā Komisija to jau ir norādījusi savā lēmumā par procedūras uzsākšanu, tā secina, ka sakarā ar to, ka pasākumam nepiemēro atbrīvojumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 68/2001, tas jānovērtē, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kur noteikts, ka par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt “palīdzību (atbalstu), kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādai palīdzībai (šādam atbalstam) nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm”. Izskatot individuālu atbalstu mācībām, kam sakarā ar tā apjomu nevar piemērot Regulā (EK) Nr. 68/2001 paredzēto atbrīvojumu un kas tādēļ jānovērtē, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija tomēr analoģiski izmanto tādus pašus pamatprincipus, kādi ir Regulā (EK) Nr. 68/2001. Tas ietver visu pārējo Regulā (EK) Nr. 68/2001 paredzēto atbrīvojuma nosacījumu pārbaudi. Tomēr Komisija neapmierinās tikai ar šo nosacījumu ievērošanas pārbaudi, bet tai jāveic dziļāka analīze par pasākuma saderīgumu. Individuālā paziņojuma mērķis ir sīki izvērtēt atbalstu, ievērojot konkrētās lietas īpašos apstākļus.

(23)

Komisija uzskata, ka paziņotais projekts atbilst formālajiem atbrīvojuma nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. pantā. Pirmkārt, paziņotās atbilstīgās izmaksas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 7. punktu. Personāla, kas piedalās mācību projektā, uz kuru attiecas atbalsts, izmaksas šķietami nepārsniedz pārējo atbilstīgo izmaksu kopsummu (6). Otrkārt, saskaņā ar minētā 4. panta 2. un 3. punktu atbalsta intensitāte nepārsniedz 25 % speciālajām mācībām un 50 % vispārējām mācībām. GM Belgium faktiski ir liels uzņēmums, kas neatrodas atbalstāmā reģionā, un mācības nav paredzētas nelabvēlīgākos apstākļos esošiem darbiniekiem.

(24)

Tomēr Komisija atzīmē, ka atbalsta pasākumu var atzīt par saderīgu ar kopīgo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu tikai tad, ja tas ir vajadzīgs, lai ļautu saņēmējam veikt attiecīgo darbību. Komisija norāda, ka atbalsta nepieciešamība ir vispārīgs saderīguma kritērijs. Ja atbalsta rezultātā saņēmējs neveic papildu darbības, kuras nebūtu veiktas vienīgi tirgus spēku iespaidā, atbalstu nevar uzskatīt par tādu, kam ir labvēlīga ietekme, kura var kompensēt tirdzniecības izkropļojumu, un tādēļ šādu atbalstu nevar atļaut. Attiecībā uz saderīgumu Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kontekstā atbalsts ne“veicina” saimnieciskās darbības attīstību, ja uzņēmums būtu veicis atbalstāmās darbības jebkurā gadījumā, un jo īpaši bez atbalsta saņemšanas.

(25)

Attiecībā uz atbalstu mācībām Regulas (EK) Nr. 68/2001 10. apsvērumā noteikts: “Mācībām parasti ir pozitīva ārējā ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tā palielina kvalificētu darbinieku kopumu, no kura var izvēlēties citi uzņēmumi, uzlabo Kopienas ražošanas konkurētspēju, un tai ir ievērojama loma nodarbinātības stratēģijā. Ņemot vērā faktu, ka Kopienas uzņēmumi parasti savu darbinieku izglītībā iegulda pārāk maz, valsts atbalsts var sekmēt šīs tirgus nepilnības izlabošanu, tādēļ ar noteiktiem nosacījumiem valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu un tādēļ atbrīvot no iepriekšējas paziņošanas”. Minētās regulas 11. apsvērumā piebilsts – jāpārliecinās, ka “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kāds vajadzīgs Kopienas mērķa sasniegšanai, kuru nav iespējams sasniegt ar tirgus spēkiem vien […]”.

(26)

Tādējādi Regulā (EK) Nr. 68/2001 atzītais tirgus trūkums ir tāds, ka uzņēmumi “savu darbinieku izglītībā iegulda pārāk maz”. Patiešām – plānojot jaunas mācības, uzņēmums parasti salīdzina to izmaksas ar ieguvumiem, ko no tām iespējams saņemt (piemēram, produktivitātes paaugstināšanās vai spēja ražot jaunus izstrādājumus). Uzņēmums parasti neņem vērā ieguvumus Kopienas ekonomikai kopumā, kurus tas nevar iegūt sev. Tāpat uzņēmums izskata (lētākas) alternatīvas mācībām, piemēram, jau kvalificēta darbaspēka pieņemšanu darbā (par sliktu jau esošajiem darbiniekiem). Tādēļ atbalsts mācībām atsevišķos gadījumos sekmīgi novērš konkrēto tirgus trūkumu. Šādos apstākļos atbalsts ir “vajadzīgs Kopienas mērķa sasniegšanai, kuru nav iespējams sasniegt ar tirgus spēkiem vien”.

(27)

Attiecībā uz pārbaudi par to, vai automašīnu rūpniecībā atbalsts mācībām ir nepieciešams, Komisija norāda, ka tā par pēdējiem 18 mēnešiem ir savākusi pierādījumus, kas liecina, ka daži automašīnu ražotāji jaunu modeļu ražošanai veido konkurenci starp savām rūpnīcām dažādās dalībvalstīs. Plānojot jauna ražojuma uzsākšanu, tie salīdzina dažādas ražotnes un tad izlemj, kurā vietā ražošanu veikt, ievērojot visas ražošanas izmaksas, tas ir, visu veidu izmaksas, tostarp jebkādu valsts atbalstu, sevišķi atbalstu mācībām. Šādi notikumi, šķiet, ir sakarā ar to, ka lielajiem automašīnu ražotājiem ražošanas jauda pašlaik pārsniedz pieprasījumu un to ražošanas ķēde ir kļuvusi elastīgāka. Tādējādi jebkurā rūpnīcā vieglāk iespējams ražot arī citus modeļus. Ņemot vērā šādu tautsaimniecības realitāti – lielāku konkurenci starp rūpnīcām – un ievērojot risku, kas šādi rodas – dažs atbalsts mācībām nedod ieguldījumu Regulas (EK) Nr. 68/2001 10. apsvērumā noteiktajās vispārējās interesēs, bet gan ir atbalsts, kas izkropļo konkurenci –, Komisijai rūpīgāk jāizskata atbalsta nepieciešamība, lai valsts “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kāds vajadzīgs Kopienas mērķa sasniegšanai, kuru nav iespējams sasniegt ar tirgus spēkiem vien” (minētās regulas 11. apsvērums) (7). Šādu izvērtējumu vēl jo vairāk pamato pašreizējais stāvoklis automašīnu ražošanas nozarē – Kopienā vērojams ievērojams jaudas pārpalikums, kas saglabājas sakarā ar lēno pieprasījuma pieaugumu un ievērojamo produktivitātes palielinājumu (8).

(28)

Tā kā šajā gadījumā konkurē vairākas rūpnīcas un atbalsts var tikt piešķirts tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma mudināšanu organizēt papildu mācības, Komisija uzskata par vajadzīgu izvērtēt atbalsta nepieciešamību. Pretēji tam, ko Beļģija apgalvo, reaģējot uz paziņojumu par procedūras uzsākšanu, Komisija uzskata, ka tai ir likumīgas tiesības šādu izvērtēšanu veikt. Beļģija norādīja, ka Komisija iepriekšējos gadījumos nav detalizēti analizējusi nepieciešamību pēc mācību atbalsta saistībā ar jaunu ražojumu uzsākšanas izmaksām. Tomēr Komisija var būt spiesta to darīt, konstatējot, ka attiecīgajos tirgos ekonomiskie apstākļi ir mainījušies (9).

(29)

Komisija secina, ka attiecīgā mācību programma ir saistīta ar divām jaunām darbībām rūpnīcā – Astra TwinTop ražošanu un štancēšanas darbību paplašināšanu.

(30)

Beļģijas iestādes savā paziņojumā (10) apgalvo, ka Astra TwinTop salikšanā jāveic papildu manuālas darbības, piemēram, metināšana. Tās norāda, ka šāda veida automašīnas ražošana ietekmē visa uzņēmuma darbību (virsbūve, krāsošanas un štancēšanas darbnīcas, loģistika un salikšana) un ka jaunu modeļu ieviešana katru reizi nozīmē:

(31)

Tās uzskata, ka tādējādi jauns modelis nozīmē ne tikai jauna ražojuma ieviešanu, bet arī liek daudziem darbiniekiem pierast pie jaunām mašīnām, rezerves daļām un salikšanas un darba metodēm.

(32)

Šajā aprakstā secināts, ka jauna modeļa sekmīga ieviešana ražošanas ķēdē kopumā un arī šajā konkrētajā gadījumā nozīmē darbinieku ievērojamu iepriekšēju apmācību. Citiem vārdiem sakot, jauna modeļa ražošanai nepieciešama ievērojama apmācība.

(33)

Kad GM Europe nolēma ražot šo modeli, attiecīgi bija jāuzņemas mācību izmaksas, lai šo komerciālo lēmumu īstenotu.

(34)

Kā jau Komisija minēja savā lēmumā par procedūras uzsākšanu, tā norāda, ka automašīnu rūpniecībā jauna modeļa ražošanas uzsākšana ir parasts un regulāras dabas faktors, kurš nepieciešams tirgus daļas un rentabilitātes uzturēšanai. Tā kā jauna modeļa ražošanai vajadzīga darbinieku apmācība jaunās ražošanas metodēs, mācību izmaksas, kas saistītas ar šā jaunā modeļa ražošanu, uzņemas automobiļu ražotāji, ņemot vērā tikai komerciālos apsvērumus.

(35)

Beļģijas iestādes nav iesniegušas jaunus elementus, kas ir pretrunā šādam novērtējumam. Lai gan lēmumā par procedūras uzsākšanu tās tika aicinātas iesniegt pārliecinošus argumentus, lai pamatotu, ka GM nebūtu organizējis mācības, ja nesaņemtu atbalstu, šādi argumenti nav iesniegti.

(36)

Attiecībā uz minēto Beļģija tikai apgalvo, ka atbalsts mācībām bijis nepieciešams, lai GM Europe vadība izvēlētos GM Belgium par to rūpnīcu, kurā ražos Astra TwinTop. Ir iesniegti pierādījumi šā apgalvojuma apstiprināšanai. Beļģijas iestādes turklāt apgalvo, ka jauna modeļa ražošanu būtu bijis iespējams uzticēt Bertone, kas ir vairāk pieradis ražot šāda veida automašīnas.

(37)

Tomēr Komisija atzīmē, ka Regulas (EK) Nr. 68/2001 mērķis salīdzinājumā ar reģionālu atbalstu ieguldījumiem nav ietekmēt kādas vietas izvēli tautsaimnieciskām darbībām, bet gan uzlabot stāvokli ar nepietiekamajiem ieguldījumiem mācībās Kopienā, kā minēts iepriekš. Turklāt Beļģija nav paskaidrojusi, kāpēc GM Europe filiāle, kas varētu būt bijusi otra iespējamā izvēle, piešķirot modeļa ražošanas tiesības, arī neveica līdzīgas mācības (11). Beļģijas sniegtā informācija gluži pretēji liecina, ka, iespējams, visas pārējās GM Europe rūpnīcas šādos apstākļos būtu bijušas spiestas organizēt līdzīgu mācību programmu. Tādēļ nevar secināt, ka atbalsts ir mudinājis GM Europe organizēt vairāk mācību Kopienā.

(38)

Komisijai nav skaidrs, kas būtu jāsecina no Beļģijas iestāžu apgalvojuma par to, ka jaunā modeļa ražošanu varēja piešķirt Bertone. Beļģija, jo īpaši, nav iesniegusi konkrētus pierādījumus tam, ka ražošanai Bertone rūpnīcā būtu bijis vajadzīgs mazāks mācību apjoms nekā GM Europe  (12). Beļģija turklāt nav pierādījusi, ka atbalstam ir bijusi kaut kāda loma GM Europe lēmumā pārtraukt slēgt apakšlīgumus par šā modeļa ražošanu. Gluži pretēji – iespējams, ka šis svarīgais stratēģiskais lēmums jau bija pieņemts, pirms Beļģijas iestādes apsolīja izskatāmo atbalstu. Jāsecina, ka tas, ka Astra TwinTop būtu varējusi ar apakšlīgumu tikt nodota Bertone tāpat kā iepriekšējās versijas, nepadara atbalstu mācībām nepieciešamu un saderīgu.

(39)

Beļģijas iestādes apgalvo, ka štancēšanas ceha paplašināšana ietilpst GM Eiropas stratēģijā, kuras mērķis ir labāk apmierināt vietējās vajadzības, lai starp dažādajām filiālēm samazinātu detaļu pārvadāšanu. Antverpenes rūpnīcā projektā paredzēts:

(40)

Beļģija apgalvo, ka paplašināšana nozīmē arī to, ka daudziem darbiniekiem jāapgūst jaunas štancēšanas mašīnas, detaļas un metodes, kā arī darba metodes. Mācību programmai ir šāds mērķis.

(41)

Iepriekš sniegtais apraksts apliecina, ka kopumā un arī šajā konkrētajā gadījumā štancēšanas paplašināšana ir sekmīga tikai tad, ja kopā ar to norisinās ievērojama darbinieku apmācība. Citiem vārdiem sakot, štancēšanas paplašināšanai nepieciešamas mācības.

(42)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu cenšas noskaidrot, vai atbalstam saistībā ar štancēšanas paplašināšanu ir stimulējošs efekts (13). Beļģijas iestādes nav iesniegušas jaunus elementus, kas ir pretrunā šādam novērtējumam. Tās, jo īpaši, nav paskaidrojušas, kāpēc gadījumā, ja atbalstu nesaņemtu, GM nebūtu organizējis konkrētās mācības.

(43)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka visas mācības, kas sniedz darbiniekiem vajadzīgās iemaņas sekmīgai abu projektu īstenošanai (jauna modeļa ražošana un štancēšanas paplašināšana), būtu organizētas arī tad, ja atbalstu nesaņemtu. Tādēļ attiecīgais atbalsts nerosina veikt papildu mācības, bet gan sedz uzņēmuma darbības parastos izdevumus, tādējādi samazinot tā parastās izmaksas. Komisija tāpēc uzskata, ka atbalsts kropļo konkurenci un tam ir tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā vispārējām interesēm (14). Šādos apstākļos atbalsts nav pamatots ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tā kā šajā konkrētajā gadījumā nevar piemērot nevienu citu no 87. panta 2. un 3. punktā paredzētajām atkāpēm, atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(44)

Šis secinājums ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai konkrētās mācības ir vispārējas vai speciālas. Komisija jo īpaši atzīmē, ka vispārējās mācības, kas tiek sauktas par “tehniskajām mācībām” (15) attiecas uz prasmēm, kuras ir vajadzīgas abām izskatāmajām jaunajām darbībām un plašākā mērogā arī konkurētspējīgas autorūpnīcas darbībai (16). Tomēr Beļģijas iestādes ir sniegušas pierādījumus, ka daļa vispārējo“tehnisko mācību” attiecas uz kvalifikācijām, kurām nepieciešams ilgs apmācību laiks, un ka uzņēmumu katru gadu pamet ievērojams skaits iesaistītu darbinieku. Tā rezultātā Beļģijas darba tirgū vērojams ievērojams šādi kvalificētu darbinieku (t.s. “kritisko profesiju”) trūkums. Komisija uzskata, ka Beļģija ir pietiekami pamatojusi savus argumentus attiecībā uz trim no vispārējo“tehnisko mācību” jomām.

Tādējādi ir acīmredzams, ka personāla lielā rotācija patiešām neļauj uzņēmumam gūt pietiekamu labumu no šādām mācībām, lai kompensētu to izmaksas. Tādēļ iespējams, ka uzņēmums neuzņemtos šīs izmaksas, ja nesaņemtu atbalstu.

(45)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka atbalsts ir nepieciešams trim attiecīgajām mācību jomām (iepretim visām pārējām vispārējām“tehniskajām mācībām”).

(46)

Beļģijas iestādes savā paziņojumā visu mācību programmu izklāsta tā, it kā tā būtu paredzēta abu izskatāmo projektu atbalstam (17). Tomēr papildu informācija, ko Beļģija nosūtīja pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu, liecina, ka daļa mācību attiecas uz prasmēm, kuras šo projektu īstenošanai faktiski nav nepieciešamas. Tās ir šādas jomas (to aprakstu sk. iepriekš):

(47)

Komisija atzīmē, ka pretēji pārējai mācību programmai pamata mācības un darba vides simulators ir saistīti ar kvalifikācijām, kuras abu izskatāmo projektu īstenošanai nav nepieciešamas: projektus ir lieliski iespējams veikt un ražošanu uzsākt bez šādām mācībām. Tāpat tās neattiecas uz kvalifikācijām, kas ir tieši saistītas ar automašīnu ražošanu. Tādēļ uz tām neattiecas iepriekš izklāstītie apsvērumi par mācību nepieciešamību. Tā kā šķiet, ka šīs mācības pārsniedz uzņēmuma vajadzības, nav iespējams secināt, ka tās tiktu organizētas bez atbalsta. Tā kā nav elementu, kas pierādītu pretējo, Komisija uzskata, ka attiecīgo mācību organizēšanai šķiet nepieciešams valsts atbalsts.

(48)

Visbeidzot Komisija atzīmē, ka izdevumu joma “vispārējā koordinācija” nav mācības kā tādas, bet tai ir konsultanta funkcija vispārējo mācību atbalstam. To tādēļ var daļēji iekļaut attaisnojamajās izmaksās, ciktāl tā attiecas uz “pamata mācībām”, “darba vides simulatoru” un daļu vispārējo“tehnisko mācību”, kam atbalsts tika uzskatīts par nepieciešamu (18).

(49)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 68/2001 noteikumu, ar kuru mācību projekta dalībnieku izmaksas ierobežo līdz pārējo izmaksu kopējai summai, attaisnotās izmaksas tām mācību programmas daļām, kam atbalsts nepieciešams, ir 4,362 miljoni euro, un atbalsts pats ir 2,181 miljons euro. Tā kā ir ievēroti arī pārējie Regulā (EK) Nr. 68/2001 izstrādātie formālie nosacījumi, kā minēts 23. apsvērumā iepriekš, Komisija secina, ka šī paziņotā atbalsta daļa ir saderīga ar kopējo tirgu.

(50)

Komisija uzskata, ka daļa no Beļģijas paziņotajiem pasākumiem – attaisnotās izmaksas 4,362 miljoni euro, kas atbilst atbalsta apjomam 2,181 miljons euro – ir saskaņā ar kritērijiem attiecībā uz saderīgumu ar kopējo tirgu atbilstīgi Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(51)

Komisija uzskata, ka pārējais atbalsts nav nepieciešams attiecīgo mācību veikšanai. Šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, tam nav piemērojama neviena no Līgumā paredzētajām atkāpēm un tādēļ tas jāaizliedz. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju, atbalsts vēl nav piešķirts, tādēļ tas nav jāatgūst,