Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007D0534

    2007/534/EK: Komisijas Lēmums ( 2006. gada 13. septembris ) par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu (Lieta COMP/F/38.456 – Bitumens (NL)) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4090)

    OV L 196, 28.7.2007, p. 40–44 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/534/oj

    28.7.2007   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 196/40


    KOMISIJAS LĒMUMS

    (2006. gada 13. septembris)

    par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu

    (Lieta COMP/F/38.456 – Bitumens (NL))

    (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4090)

    (Autentisks ir tikai teksts angļu, franču, holandiešu un vācu valodā)

    (2007/534/EK)

    1.   PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

    (1)

    Lēmuma adresāti, vienojoties par cenām ceļu seguma bitumenam Nīderlandē, piedalījās vienotā un ilgstošā darbībā, pārkāpjot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu.

    1.1.   Ceļu seguma bitumena nozare

    (2)

    Bitumens ir degvielas ražošanas blakusprodukts. Parasti to iegūst, destilējot īpašu smago jēlnaftu. Dažādu jēlnaftas un naftas pārstrādes konfigurāciju rezultātā iegūst dažādus bitumena veidus, ko iespējams tālāk modificēt, pievienojot polimērus, lai uzlabotu tā īpašības. Bitumenu galvenokārt izmanto asfalta ražošanā, kur tam ir līmvielas funkcija citu materiālu saistīšanai. Pārējo saražoto bitumenu izmanto dažādās ražošanas nozarēs.

    (3)

    Ražojums, kas ir šā lēmuma priekšmets, attiecas uz visu bitumenu, ko izmanto ceļu būvē un līdzīgos veidos. To sauc arī par “iespiešanās” bitumenu, ceļu bitumenu vai pen-grade bitumenu. Šajā dokumentā tas tiks saukts par ceļu klājumu bitumenu.

    (4)

    Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka kartelis darbojās visā Nīderlandes teritorijā. Aplēstais apjoms ir aptuveni 62 miljoni euro 2001. gadā, kas ir pēdējais gads, kurā pārkāpums notika pilnā apmērā. Savdabīga īpatnība pārkāpumam ir tā, ka vienošanās notika ne tikai starp pārdevējiem kā parastos gadījumos, bet starp pārdevējiem un pircējiem kopā. Kartelī piedalījās astoņi no deviņiem ceļu seguma bitumena piegādātājiem un seši (tagad pieci) lielākie ceļu būves uzņēmumi, kas ir ražojuma pircēji.

    (5)

    Tālāk uzskaitītie adresāti piedalījās vienotā un ilgstošā darbībā, pārkāpjot EK Līguma 81. pantu, kura notika visā Nīderlandes teritorijā un kuras galvenā īpatnība ir tā, ka piegādātāji un pircēji kopīgi vienojās par attiecīgā ražojuma cenām un atlaidēm.

    1.2.   Adresāti un pārkāpuma ilgums

    (6)

    Norādītajos laika posmos pārkāpumā piedalījās šādi uzņēmumi un to juridiskās personas (daži no uzņēmumiem ir atbildīgi kā mātesuzņēmumi); lūdzam atzīmēt, ka attiecībā uz dažiem uzņēmumiem lēmums ir adresēts vairāk nekā vienai juridiskai personai:

     

    piegādātāji:

    a)

    BP: BP plc. no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim, BP Nederland BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 1. janvārim un BP Refining & Petrochemicals GmbH no 1999. gada 31. decembra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    b)

    Esha: Esha Holding BV, Smid & Hollander BV un Esha Port Services Amsterdam BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    c)

    Klöckner: Klöckner Bitumen BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un Sideron Industrial Development no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    d)

    Kuwait Petroleum: Kuwait Petroleum Corporation, Kuwait Petroleum International Ltd un Kuwait Petroleum BV (Nīderlande) no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    e)

    Nynäs: AB Nynäs Petroleum un Nynäs Belgium AB no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    f)

    Shell: Shell Petroleum NV, The Shell Transport, Trading Company Ltd un Shell Nederland Verkoopmaatschappij BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    g)

    Total: Total Nederland NV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un Total SA no 1999. gada 1. novembra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    h)

    Wintershall: Wintershall AG no 1994. gada 1. aprīļa līdz 1999. gada 31. decembrim;

     

    pircēji:

    i)

    Ballast Nedam: Ballast Nedam NV un Ballast Nedam Infra BV no 1996. gada 21. jūnija līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    j)

    BAM: BAM NBM Wegenbouw BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un Koninklijke BAM Groep NV no 2000. gada 1. novembra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    k)

    Dura Vermeer: Vermeer Infrastructuur BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim, Dura Vermeer Groep NV no 1998. gada 13. novembra līdz 2002. gada 15. aprīlim un Dura Vermeer Infra BV no 2000. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    l)

    HBG: HBG Civiel BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    m)

    Heijmans: Heijmans NV un Heijmans Infrastructuur BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    n)

    KWS: Koninklijke Volker Wessels Stevin NV un Koninklijke Wegenbouw Stevin BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim.

    1.3.   Karteļa darbība

    (7)

    Slepeno vienošanos var klasificēt kā cenu noteikšanas praksi ceļu seguma bitumenam Nīderlandē starp piegādātājiem un galvenajiem pircējiem, kā arī šo piegādātāju un pircēju vidū.

    (8)

    Pierādījumi par karteļa esamību attiecas uz periodu no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un pamatā ir saistīti ar praksi, kolektīvi nosakot bruto cenu ceļu seguma bitumena pārdošanai un iepirkšanai un nosakot vienotu atlaidi no bruto cenas ceļu būvētājiem, kas piedalās shēmā, un mazāka apjoma maksimālo atlaidi no bruto cenas citiem ceļu būvētājiem.

    (9)

    Komisija uzskata, ka sagatavošanas posma sanāksmes un kopējās sanāksmes, kurās starp bitumena piegādātāju grupu un ceļu būvētāju grupu tika panāktas vienošanās par bruto cenām un atlaidēm ceļu seguma bitumenam Nīderlandē, veido vienotu vispārēju shēmu un tādējādi ir uzskatāmas par Līguma 81. panta vienotu pārkāpumu.

    2.   SODANAUDAS

    2.1.   Pamatsumma

    (10)

    Sodanaudas pamatsummu nosaka atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam.

    Pārkāpuma smagums

    (11)

    Novērtējot pārkāpuma smagumu, Komisija ņem vērā tā raksturu, tā faktisko ietekmi uz tirgu, ja to ir iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielumu.

    (12)

    Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, to, ka tas notika kopējā tirgus nozīmīgā daļā un ietekmēja to, Komisija uzskata, ka uzņēmumi, kuriem ir adresēts šis lēmums, ir izdarījuši Līguma 81. panta nopietnu pārkāpumu.

    Diferencēta pieeja

    (13)

    Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā iespējamo naudas sodu skala ļauj piemērot uzņēmumiem diferencētu pieeju, attiecīgi ņemot vērā pārkāpumu izdarītāju faktisko ekonomisko spēju izraisīt ievērojamu kaitējumu konkurencei. To piemēro gadījumos, kad tāpat kā šajā gadījumā pastāv vērā ņemamas atšķirības starp to uzņēmumu attiecīgajām tirgus daļām, kuri piedalās pārkāpumā.

    (14)

    Uzņēmumi tika iedalīti sešās kategorijās atbilstoši to relatīvajam nozīmīgumam attiecīgajos tirgos 2001. gadā, kas ir pēdējais gads, kurā pārkāpums notika pilnā apmērā.

    Pietiekama preventīva ietekme

    (15)

    Komisija atzīmē, ka 2005. gadā, kas bija pēdējais finanšu gads pirms šā lēmuma pieņemšanas, uzņēmumiem Shell, BP, Total un Kuwait Petroleum apgrozījums pasaules mērogā bija attiecīgi 246, 203, 143 un 37 miljardi euro. Visiem pārējiem uzņēmumiem apgrozījums pasaules mērogā bija mazāks par 10 miljardiem euro.

    (16)

    Komisija uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, nav nepieciešams piemērot reizinātāju pietiekamas preventīvas ietekmes nodrošināšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuru apgrozījums pasaules mērogā bija mazāks par 10 miljardiem euro. Komisija uzskata, ka tikai uzņēmumu Shell, BP, Total un Kuwait Petroleum sodanaudas jāreizina ar lietas apstākļiem pielāgotu koeficientu.

    Ilgums

    (17)

    Individuālus reizināšanas koeficientus atbilstoši pārkāpuma ilgumam piemēro katram uzņēmumam, kura dalība pārkāpumā ilgusi no 1,5 līdz 8 gadiem (skatīt 6. punktu iepriekš).

    2.2.   Vainu pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi

    Vainu pastiprinoši apstākļi

    (18)

    Laikā, kad notika pārkāpums, Shell jau bija pakļauts iepriekšējiem Komisijas lēmumiem, kas aizliedz karteļa darbību (1). Šis atkārtotais pārkāpums ir vainu pastiprinošs apstāklis, kas ir pamats Shell uzliekamās pamata sodanaudas palielinājumam par 50 %.

    (19)

    Pārbaužu laikā KWS atteicās sniegt informāciju izmeklēšanai, tāpēc inspektori bija spiesti lūgt valsts kompetentās iestādes un policijas palīdzību. Komisija uzskata, ka šāda kavēkļu radīšana ir vainu pastiprinošs apstāklis, kas ir pamats KWS uzliekamās pamata sodanaudas palielinājumam par 10 %.

    (20)

    Shell, kas ietilpst bitumena piegādātāju grupā, un KWS, kas ietilpst bitumena pircēju grupā, ir īpaši atbildīgi par to lomu karteļa darbības uzsākšanā un vadīšanā. Šie uzņēmumi bija karteļa darbības vadošie spēki. Šī īpašā loma ir pamats Shell un KWS uzliekamās pamata sodanaudas palielinājumam par 50 %.

    2.3.   Apgrozījuma 10 % robežas piemērošana

    (21)

    Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2) 23. panta 2. punktā noteikts, ka attiecībā uz katru uzņēmumu sodanauda nepārsniedz 10 % no tā apgrozījuma. Šī robeža tika piemērota sodanaudām, ko aprēķināja uzņēmumam Esha (Esha Holding BV, Smid & Hollander BV un Esha Port Services Amsterdam BV) un uzņēmumam Klöckner Bitumen BV.

    2.4.   Paziņojuma par iecietību, kas pieņemts 2002. gadā, piemērošana

    Imunitāte

    (22)

    BP bija pirmais uzņēmums, kas informēja Komisiju par bitumena karteli Nīderlandē, un Komisija piešķīra BP nosacītu imunitāti pret sodanaudu uzlikšanu, pamatojoties uz paziņojuma 15. punktu. BP pilnībā pastāvīgi un nekavējoties sadarbojās visā Komisijas administratīvās procedūras gaitā. Ne vēlāk kā laikā, kad BP saskaņā ar paziņojumu par iecietību iesniedza pierādījumus, tas pārtrauca savu līdzdalību iespējamā pārkāpumā, un tas nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus iesaistīties pārkāpumā. Tālab BP pilnībā tiek atbrīvots no sodanaudas.

    Pirmais ievilkums 23. punkta b) apakšpunktā (30–50 % samazinājums)

    (23)

    Kuwait Petroleum bija nākamais uzņēmums, kas vērsās pie Komisijas saskaņā ar paziņojumu par iecietību un izpildīja tā 21. punktā izklāstītās prasības. Kuwait Petroleum iesniegtie pierādījumi bija tādi, kas ļāva Komisijai pārbaudīt attiecīgos faktus, un tādējādi ir uzskatāmi par pievienotu vērtību attiecībā uz pierādījumiem, kas šajā laikā bija Komisijas rīcībā. Šī pievienotā vērtība bija nozīmīga, jo tā apstiprināja esošo informāciju un kopā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju palīdzēja Komisijai pierādīt pārkāpumu. Jāņem vērā, ka BP dalība apspriežu sanāksmēs par bitumenu ar pircējiem nebija regulāra un Kuwait Petroleum bija pirmais uzņēmums, kas sniedza tiešus pierādījumus par šo centrālo elementu karteļa darbībā. Tādējādi saskaņā ar paziņojuma par iecietību 23. punktu Kuwait Petroleum ir tiesīgs saņemt sodanaudas samazinājumu 30 % līdz 50 % apmērā.

    (24)

    Lai precīzi noteiktu Kuwait Petroleum uzliekamās sodanaudas samazinājumu, jāņem vērā, ka Kuwait Petroleum pieteikums par iecietību un turpmāk iesniegtie pierādījumi bija tik detalizēti, ka tie stiprināja Komisijas iespējas pierādīt attiecīgos faktus. Tomēr jāņem vērā, ka pieteikums tika saņemts vairāk nekā vienpadsmit mēnešus pēc tam, kad Komisija bija veikusi pārbaudes un nosūtījusi iesaistītajām personām pieprasījumu sniegt detalizētu informāciju par attiecīgajiem notikumiem. Turklāt Komisija nopietni vērtē apstākli, ka formulējumi atsevišķos svarīgos Kuwait Petroleum paziņojumos par iespējamo ExxonMobil līdzdalību kartelī tika mainīti un tos vairs nebija iespējams izmantot kā pierādījumu pret uzņēmumu. Komisija secina, ka Kuwait Petroleum ir tiesības uz 30 % samazinājumu no sodanaudas, kas tam būtu uzlikta citos apstākļos.

    Citi pieteikumi par iecietību

    (25)

    Arī Shell iesniedza pieteikumu saskaņā ar paziņojuma par iecietību B iedaļu, bet sakarā ar to, ka šiem pieteikumiem nepiemita būtiska pievienotā vērtība, samazinājums netika piešķirts.

    (26)

    Nynäs un Total arī apgalvoja, ka tie ir brīvprātīgi iesnieguši Komisijai informāciju, kas apstiprina to vainu. Tomēr Komisija uzskata, ka sniegtajai informācijai nav būtiskas pievienotās vērtības, kas būtu pamats tam, lai Komisija varētu piešķirt sodanaudas samazinājumu.

    (27)

    Wintershall apgalvo, ka uz to būtu jāattiecina BP pieteikums par imunitāti. Tomēr Wintershall joprojām pastāv kā no BP atsevišķs uzņēmums, un pieteikumu par imunitāti nolēma iesniegt BP, nevis Wintershall.

    3.   LĒMUMS

    (28)

    Turpmāk uzskaitītie uzņēmumi ir pārkāpuši Līguma 81. pantu, norādītajos laika posmos kolektīvi nosakot bruto cenu ceļa segumu bitumena pārdošanai un iepirkšanai Nīderlandē, vienotu atlaidi no bruto cenas ceļu būvētājiem, kas piedalās shēmā, un mazāka apjoma atlaidi no bruto cenas citiem ceļu būvētājiem:

    a)

    Ballast Nedam: Ballast Nedam NV un Ballast Nedam Infra BV no 1996. gada 21. jūnija līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    b)

    BAM NBM: BAM NBM Wegenbouw BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un Koninklijke BAM Groep NV no 2000. gada 1. novembra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    c)

    BP: BP plc no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim, BP Nederland BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 1. janvārim un BP Refining & Petrochemicals GmbH no 1999. gada 31. decembra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    d)

    Dura Vermeer: Vermeer Infrastructuur BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim, Dura Vermeer Groep NV no 1998. gada 13. novembra līdz 2002. gada 15. aprīlim un Dura Vermeer Infra BV no 2000. gada 30. jūnija līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    e)

    Esha: Esha Holding BV, Smid & Hollander BV un Esha Port Services Amsterdam BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    f)

    HBG: HBG Civiel BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    g)

    Heijmans: Heijmans NV un Heijmans Infrastructuur BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    h)

    Klöckner: Klöckner Bitumen BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un Sideron Industrial Development BV no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    i)

    Kuwait Petroleum: Kuwait Petroleum Corporation, Kuwait Petroleum International Ltd un Kuwait Petroleum BV (Nīderlande) no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    j)

    KWS: Koninklijke Volker Wessels Stevin NV un Koninklijke Wegenbouw Stevin BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    k)

    Nynäs: AB Nynäs Petroleum un Nynäs Belgium AB no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    l)

    Shell: Shell Petroleum NV, The Shell Transport and Trading Company Ltd un Shell Nederland Verkoopmaatschappij BV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    m)

    Total: Total Nederland NV no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un Total SA no 1999. gada 1. novembra līdz 2002. gada 15. aprīlim;

    n)

    Wintershall AG no 1994. gada 1. aprīļa līdz 1999. gada 31. decembrim.

    (29)

    Par iepriekšējā punktā minētajiem pārkāpumiem uzliek šādas sodanaudas:

    a)

    Ballast Nedam: Ballast Nedam NV un Ballast Nedam Infra BV solidāri: 4,65 miljoni euro;

    b)

    BAM NBM: BAM NBM Wegenbouw BV: 13,5 miljoni euro, no kuriem Koninklijke BAM Groep NV ir solidāri atbildīgs par 9 miljoniem euro;

    c)

    BP: BP plc: 0 miljoni euro, no kuriem BP Nederland BV ir solidāri atbildīgs par 0 miljoniem euro un BP Refining & Chemicals GmbH ir solidāri atbildīgs par 0 miljoniem euro;

    d)

    Dura Vermeer: Vermeer Infrastructuur BV: 5,4 miljoni euro, no kuriem Dura Vermeer Groep NV ir solidāri atbildīgs par 3,9 miljoniem euro un Dura Vermeer Infra BV ir solidāri atbildīgs par 3,45 miljoniem euro;

    e)

    Esha: Esha Holding BV, Smid & Hollander BV un Esha Port Services Amsterdam BV solidāri: 11,5 miljoni euro;

    f)

    HBG: HBG Civiel BV: 7,2 miljoni euro;

    g)

    Heijmans: Heijmans NV un Heijmans Infrastructuur BV solidāri: 17,1 miljons euro;

    h)

    Klöckner: Klöckner Bitumen BV: 10 miljoni euro, no kuriem Sideron Industrial Development BV ir solidāri atbildīgs par 9 miljoniem euro;

    i)

    Kuwait Petroleum: Kuwait Petroleum Corporation, Kuwait Petroleum International Ltd un Kuwait Petroleum BV (Nīderlande) solidāri: 16,632 miljoni euro;

    j)

    KWS: Koninklijke Volker Wessels Stevin NV un Koninklijke Wegenbouw Stevin BV solidāri: 27,36 miljoni euro;

    k)

    Nynäs: AB Nynäs Petroleum un Nynäs Belgium AB solidāri: 13,5 miljoni euro;

    l)

    Shell: Shell Petroleum NV, The Shell Transport un Trading Company Ltd un Shell Nederland Verkoopmaatschappij solidāri: 108 miljoni euro;

    m)

    Total: Total Nederland NV: 20,25 miljoni euro, no kuriem Total SA ir solidāri atbildīgs par 13,5 miljoniem euro;

    n)

    Wintershall AG: 11,625 miljoni euro.

    (30)

    Minētajiem uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc minētie pārkāpumi, kas minēti 28. punktā, ja tie vēl nav pārtraukti. Tiem jāatturas no jebkuras rīcības vai darbības atkārtošanas, kas aprakstīta 28. punktā, un no jebkuras rīcības vai darbības, kam ir līdzīgs mērķis vai sekas:

    (31)

    Lēmuma nekonfidenciāla versija atrodama lietas autentiskajās valodās Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html


    (1)  Komisijas 1986. gada 23. aprīļa Lēmums 86/398/EEK saistībā ar EEK Līguma 85. pantā minēto procedūru (IV/31.149 – Polypropylene, OV L 230, 18.8.1986., 1. lpp.) un Komisijas 1994. gada 27. jūlija Lēmums 94/599/EK saistībā ar EEK Līguma 85. pantā minēto procedūru (IV/31865 – PVC II, OV L 239, 14.9.1994., 14. lpp.).

    (2)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).


    Top