PIELIKUMS

SATURA RĀDĪTĀJS

1.

Ievads …

1.1.	Akronīmi un saīsinājumi …

2.	Vispārīgs pārskats …

3.	Ģeogrāfiskā aptveramība …

4.	Tīkla pakalpojumi …

4.1.	Tīkla izkārtojums …

4.2.	Savienojuma veids galvenā CS-SIS – dublējošā CS-SIS …

4.3.	Joslas platums …

4.4.	Servisa klases …

4.5.	Atbalstītie protokoli …

4.6.	Tehniskās specifikācijas …

4.6.1.

IP adresēšana (IP addressing) …

4.6.2.

IPv6 atbalsts …

4.6.3.

Statiskā maršruta ievade (Static Route Injection) …

4.6.4.

Pastāvīgās plūsmas likme (Sustained Flow Rate) …

4.6.5.

Citas specifikācijas …

4.7.	Sistēmas stabilitāte …

5.	Uzraudzība …

6.	Pamatpakalpojumi …

7.	Piekļuves kapacitāte …

8.	Drošības pakalpojumi …

8.1.	Tīkla šifrēšana …

8.2.	Citi aizsardzības elementi …

9.	Palīdzības dienests un atbalsta struktūra …

10.	Mijiedarbība ar citām sistēmām …

1.   Ievads

Šajā dokumentā ir dota sīkāka informācija par sakaru tīkla uzbūvi, ietvertām komponentēm un īpašām tīkla prasībām.

1.1.   Akronīmi un saīsinājumi

Šajā iedaļā ir paskaidroti dokumentā izmantotie akronīmi.

Akronīmi un saīsinājumi	Skaidrojums
BLNI	Backup Local National Interface (Vietējas valsts saskarnes dublējums)
CEP	Central End Point (Centrālais galapunkts)
CNI	Central National Interface (Centrālā valsts saskarne)
CS	Central System (Centrālā sistēma)
CS-SIS	Technical support function containing the SIS II database (Tehniskā atbalsta funkcija, kas ietver SIS II datubāzi)
DNS	Domain Name Server (Domēnu vārdu serveris)
FCIP	Fibre Channel over IP (Optiskās šķiedras kanāls ar interneta protokolu)
FTP	File Transport Protocol (Datņu pārsūtīšanas protokols)
HTTP	Hyper Text Transfer Protocol (Hiperteksta transporta protokols)
IP	Internet Protocol (Interneta protokols)
LAN	Local Area Network (Lokālais tīkls)
LNI	Local National Interface (Vietējā valsts saskarne)
Mbps	Megabits per second (Megabiti sekundē)
MDC	Main Developer Contractor
N.SIS II	The national section in each Member State (Valsts nodaļa katrā dalībvalstī)
NI-SIS	A uniform national interface (Vienveidīga valsts saskarne)
NTP	Network Time Protocol (Tīkla laika protokols)
SAN	Storage Area Network (Atmiņas apgabalu tīkls)
SDH	Synchronous Digital Hierarchy (Sinhronā ciparhierarhija)
SIS II	Schengen Information System, second generation (Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma)
SMTP	Simple Mail Transport Protocol (Vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols)
SNMP	Simple Network Management Protocol (Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols)
s-TESTA	Secure Trans-European Services for Telematics between Administrations (Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm) ir IDABC programmas pasākums (Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK)
TCP	Transmission Control Protocol (Pārraides vadības protokols)
VIS	Visa Information System (Vīzu informācijas sistēma)
VPN	Virtual Private Network (Virtuāls privātais tīkls)
WAN	Wide Area Network (Teritoriālais tīkls)

2.   Vispārīgs pārskats

SIS II ietver šādus elementus.

—

Centrālā sistēma (turpmāk – “centrālā SIS II”), kas ietver: — tehniskā atbalsta funkciju (turpmāk – “CS-SIS”), kas ietver SIS II datubāzi. Galvenā CS-SIS veic tehnisko uzraudzību un vadību, un dublējošā CS-SIS nodrošina galvenās CS-SIS darbību kļūdas gadījumā; — vienveidīgu valsts saskarni (turpmāk – “NI-SIS”).

—	Valsts nodaļa (turpmāk – “N.SIS II”) katrā dalībvalstī, kas ietver valsts datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (turpmāk – “valsts kopija”), kurā ir ietverta pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija.

—	Sakaru infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS (turpmāk – “sakaru infrastruktūra”), ar ko nodrošina šifrētu virtuālu tīklu SIS II datiem un datu apmaiņai starp SIRENE birojiem.

NI-SIS, kas ietver šādus elementus.

—	Viena vietējā valsts saskarne (turpmāk – “LNI”) katrā dalībvalstī, kas ir saskarne, ar kuru dalībvalsts fiziski pieslēdzas drošam sakaru tīklam un tā ietver šifrēšanas ierīces, kas paredzētas SIS II un SIRENE datu plūsmai. LNI atrodas dalībvalstī.

—	Alternatīvs vietējas valsts saskarnes dublējums (turpmāk – “BLNI”), kas ietver tieši to pašu un kam ir tieši tāda pati funkcija kā LNI.

LNI un BLNI izmanto tikai SIS II sistēma un vienīgi SIRENE informācijas apmaiņas vajadzībām. Ar katru dalībvalsti tiks noteikta un saskaņota LNI un BLNI īpašā konfigurācija, lai ņemtu vērā drošības prasības, fizisko izvietojumu un instalēšanas nosacījumus, ieskaitot tīkla operatora pakalpojuma sniegšanu, lai fiziskais s-TESTA savienojums varētu ietvert vairākus VPN kanālus citām sistēmām, piemēram, VIS un Eurodac.

—	Centrālā valsts saskarne (turpmāk – “CNI”) ir lietojumprogramma, kura nodrošina piekļuvi CS-SIS. Katrai dalībvalstij ir atsevišķi loģiskie piekļuves punkti CNI; tiek izmantots centrālais ugunsmūris.

Sakaru infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS ietver šādu elementu.

—	Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm (turpmāk – s-TESTA), ar ko nodrošina šifrētu, virtuālu, privātu tīklu, kas paredzētas SIS II un SIRENE datu plūsmai.

3.   Ģeogrāfiskā aptveramība

Sakaru infrastruktūrai jāspēj aptvert un sniegt vajadzīgos pakalpojumus visām dalībvalstīm.

Tās ir visas ES dalībvalstis (Beļģija, Francija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Portugāle, Spānija, Grieķija, Austrija, Dānija, Somija, Zviedrija, Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste un Īrija) + Norvēģija, Islande, Šveice.

Turklāt jānodrošina aptveramība jaunajām dalībvalstīm Rumānijai un Bulgārijai.

Visbeidzot, sakaru infrastruktūru jāvar paplašināt tā, lai centrālai SIS II varētu piekļūt no jebkuras citas valsts vai iestādes (piemēram Eiropols, Eurojust).

4.   Tīkla pakalpojumi

Visur, kur ir minēts protokols vai arhitektūra, jāņem vērā, ka ir pieņemamas arī līdzvērtīgas nākotnes tehnoloģijas, protokoli un arhitektūra.

4.1.   Tīkla izkārtojums

SIS II arhitektūra izmanto centralizētos pakalpojumus, kuriem var piekļūt no dažādām dalībvalstīm. Stabilitātes nodrošināšanai šie centralizētie pakalpojumi tiek dublēti divas dažādās vietās, t.i., Strasbūrā Francijā un St Johann im Pongau Austrijā attiecīgi CS-SIS, CU un dublējošā CS-SIS, BCU.

Centrālām vienībām – galvenām un dublētām – jābūt pieejamām no dažādām dalībvalstīm. Iesaistītajām valstīm var būt vairāki tīkla piekļuves punkti (LNI un BLNI), lai savstarpēji savienotu savas valsts sistēmas ar centrālās SIS II pakalpojumiem.

Neatkarīgi no galvenā savienojuma ar centrāliem pakalpojumiem, sakaru infrastruktūrai ir arī jāatbalsta divpusēja papildu informācijas apmaiņa starp SIRENE birojiem dažādās dalībvalstīs.

4.2.   Savienojuma veids galvenā CS-SIS – dublējošā CS-SIS

Vajadzīgais savienojuma veids starp galveno CS-SIS un dublējošo CS-SIS ir SDH gredzens vai līdzvērtīga jauna nākotnes arhitektūra un tehnoloģija. SDH infrastruktūra tiks izmantota, lai paplašinātu abu centrālo vienību esošos tīklus un izveidotu vienotu LAN. Minēto LAN lietos, lai nodrošinātu nepārtrauktu datu sinhronizāciju starp CU un BCU.

4.3.   Joslas platums

Sakaru infrastruktūras būtiska prasība ir joslas platuma lielums, ko tā var piešķirt dažādām savstarpēji savienotām vietnēm, un tās spēja atbalstīt minēto joslas platumu savā pamattīklā.

Joslas platums, kas vajadzīgs LNI un alternatīvai BLNI, būs atšķirīgs katrai dalībvalstij atkarībā no izvēles lietot valsts kopijas, centrālo meklēšanu un biometrisko datu apmaiņu.

Faktiskie joslas platuma rādītāji, ko sakaru infrastruktūra izlemj piedāvāt, nav atbilstīgi, ja tie neatbilst dalībvalstu minimālām vajadzībām.

Jebkuras šādas iepriekšminētās vietnes var pārsūtīt milzīgus datu apjomus (burtu un ciparu datus, biometriskus datus vai dokumentus) abos virzienos. Tāpēc sakaru infrastruktūrai jānodrošina pietiekams minimālais garantētais augšupielādes un lejupielādes ātrums katram savienojumam.

Sakaru infrastruktūrai jāpiedāvā savienojumi, kas atbilst ātrumam no 2 Mbps līdz 155 Mbps vai ātrākam. Tīklam jānodrošina pietiekams minimālais garantētais augšupielādes un lejupielādes ātrums visiem savienojumiem, un tam jābūt pietiekami lielam, lai atbalstītu tīkla piekļuves punktu kopējo joslas platumu.

4.4.   Servisa klases

Centrālā SIS II atbalstīs pieprasījumu/brīdinājumu prioritizācijas iespēju. Saskaņā ar atvasinātu prasību sakaru infrastruktūrai būs jāatbalsta iespēja prioritizēt datu plūsmas.

Ir pieņemts, ka tīkla prioritizācijas parametrus nosaka centrālā SIS II visām paketēm, kurām tas ir vajadzīgs. Tiks izmantots Weighted Fair Queuing. Tas nozīmē, ka sakaru infrastruktūrai jāspēj pārņemt datu paketēm pirmsākuma LAN noteikto prioritizāciju un attiecīgi jāsaglabā šī prioritizācija savā pamattīklā. Turklāt attālajā vietnē (remote site) sakaru infrastruktūrai jāpiegādā sākotnējās paketes, ievērojot to pašu prioritizāciju, kas tika noteikta pirmsākuma LAN.

4.5.   Atbalstītie protokoli

Centrālā SIS II izmantos dažādus tīklu saziņas protokolus. Sakaru infrastruktūrai jāatbalsta daudzi un dažādi tīklu saziņas protokoli. Atbalstāmie standarta protokoli ir HTTP, FTP, NTP, SMTP, SNMP un DNS.

Papildus standarta protokoliem sakaru infrastruktūrai jāspēj uzturēt dažādus tunelēšanas protokolus, SAN replicēšanas protokolus un BEA WebLogic proprietary Java-to-Java savienojuma protokolus. Tunelēšanas protokoli (piem., IPsec tuneļa režīmā) tiks izmantoti, lai pārsūtītu šifrētu datu plūsmu uz galamērķi.

4.6.   Tehniskās specifikācijas

4.6.1.   IP adresēšana (IP addressing)

Sakaru infrastruktūrai jārezervē virkni IP adrešu, kuras var izmantot vienīgi tīkla iekšienē. Rezervēto IP adrešu ietvaros centrālā SIS II izmantos atvēlēto IP adrešu komplektu, kuras netiks izmantotas nekur citur.

4.6.2.   IPv6 atbalsts

Var pieņemt, ka dalībvalstu vietējā tīklā izmantotais protokols būs TCP/IP. Tomēr dažas vietnes būs balstītas uz 4. versiju, bet citas – uz 6. versiju. Tīkla piekļuves punktiem jābūt iespējai darboties kā vārtejai, un tiem jāspēj darboties neatkarīgi no tīkla protokoliem, kas tiek izmantoti centrālajā SIS II, kā arī N.SIS II.

4.6.3.   Statiskā maršruta ievade (Static Route Injection)

CU un BCU var izmantot vienu un identisku IP adresi saziņai ar dalībvalstīm. Tādēļ sakaru infrastruktūrai jāatbalsta statiskā maršruta ievade.

4.6.4.   Pastāvīgās plūsmas likme (Sustained Flow Rate)

Tā kā CU vai BCU savienojuma noslodzes likme ir mazāka par 90 %, konkrētai dalībvalstij jāspēj pastāvīgi uzturēt 100 % no tās noteiktās joslas platuma.

4.6.5.   Citas specifikācijas

CS-SIS atbalsta vajadzībām sakaru infrastruktūrai jāatbilst vismaz tehnisko specifikāciju minimālām prasībām.

Tranzīta kavējumam (tai skaitā sastrēguma stundās) jābūt mazākam vai vienādam ar 150 ms attiecībā uz 95 % pakešu un mazākam par 200 ms attiecībā uz 100 % pakešu.

Paketes pazaudēšanas iespējamībai (tai skaitā sastrēguma stundās) jābūt mazākai vai vienādai ar to 10–4 attiecībā uz 95 % pakešu un mazākai par 10–3 attiecībā uz 100 % pakešu.

Iepriekšminētās specifikācijas jāparedz katram piekļuves punktam atsevišķi.

Savienojuma starp CU un BCU aprites kavējumam jābūt mazākam vai vienādam ar 60 ms.

4.7.   Sistēmas stabilitāte

Kā prasība CS-SIS ir paredzēts ar lielu piekļuves kapacitāti. Šim nolūkam, dublējot visas iekārtas, sistēmā ir nodrošināta stabilitāte komponenšu disfunkcijas gadījumā.

Sakaru infrastruktūras komponentiem jābūt nodrošinātiem arī pret komponenšu kļūdām. Attiecībā uz sakaru infrastruktūru tas nozīmē, ka jānodrošina stabilitāte šādām komponentēm:

—	pamattīkls (backbone network),

—	maršrutēšanas ierīces (routing devices),

—	klātbūtnes punkti (Points of Presence),

—	abonentlīnijas pieslēgumi (local loop connections) (ieskaitot rezerves kabeļu ievilkšanu),

—	drošības ierīces (security devices) (šifrēšanas ierīces, ugunsmūri u.c.),

—	visi pamatpakalpojumi (generic services) (DNS, NTP u.c.),

—

LNI/BLNI.

Kļūmpārlēces mehānismiem visās tīkla iekārtās jāiedarbojas bez manuālas iejaukšanās.

5.   Uzraudzība

Lai atvieglotu uzraudzību, jābūt iespējai integrēt sakaru infrastruktūras uzraudzības līdzekļus ar uzraudzības līdzekļiem, kas ir tās organizācijas rīcībā, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību.

6.   Pamatpakalpojumi

Neatkarīgi no atvēlētā tīkla un drošības pakalpojumiem sakaru infrastruktūrai jāpiedāvā arī pamatpakalpojumi.

Attiecīgie pakalpojumi stabilitātes nolūkos jāizpilda abās centrālās vienībās.

Sakaru infrastruktūrā jābūt pieejamiem šādiem izvēles pamatpakalpojumiem.

Pakalpojums	Papildu informācija
DNS	Pašreiz kļūmjpārlēces procedūra, lai pārslēgtos no CU uz BCU tīkla kļūdas gadījumā, ir balstīta uz IP adreses maiņu pamata DNS serverī.
E-mail relay	Generic e-mail relay izmantošana varētu būt lietderīga e-pasta iestatījumiem dažādām dalībvalstīm un, pretēji atvēlētam serverim, neizmanto tīkla resursus no CU/BCU. Arī e-pastiem, kuriem izmanto generic e-mail relay, jāatbilst drošības noteikumiem.
NTP	Šo pakalpojumu var izmantot, lai saskaņotu tīkla iekārtu pulksteņus.

7.   Piekļuves kapacitāte

CS-SIS un LNI, un BLNI jāspēj nodrošināt 99,99 % piekļuves kapacitāti 28 dienu darbības periodā, neskaitot piekļūšanas spēju tīklam.

Sakaru infrastruktūras piekļuves kapacitātei jābūt 99,99 %.

8.   Drošības pakalpojumi

8.1.   Tīkla šifrēšana

Centrālā SIS II neatļauj pārsūtīt datus, uz kuriem attiecas augstas vai ļoti augstas aizsardzības prasības, ārpus LAN bez šifrēšanas. Jānodrošina, ka tīkla operatoram nekādā gadījumā nebūs pieejas SIS II darbības datiem, kā arī attiecīgām SIRENE datu apmaiņām.

Lai uzturētu augstu drošības līmeni, sakaru infrastruktūrai jādod iespēja pārvaldīt sertifikātus/atslēgas. Jābūt iespējamai šifrēšanas logu attālai pārvaldībai un attālai uzraudzībai. Šifrēšanas algoritmiem jāatbilst vismaz šādām prasībām.

—	Simetriskās šifrēšanas algoritmi: — 3DES (128 bits) vai labāks, — atslēgas ģeneratora darbības pamatā jābūt nejaušai vērtībai, kas neatļauj atslēgas saīsināšanu uzbrukuma gadījumā, — šifrēšanas atslēgas vai informācija, ko var izmantot atslēgu iegūšanai, vienmēr tiek aizsargātas.

—	Asimetriskās šifrēšanas algoritmi: — RSA (1 024 bit modulus) vai labāks, — atslēgas ģeneratora darbības pamatā jābūt nejaušai vērtībai, kas neatļauj atslēgas saīsināšanu uzbrukuma gadījumā.

Ir jāizmanto Encapsulated Security Payload (ESP, RFC2406) protokols. Tas jāpielieto tuneļa režīmā. Ir jāšifrē Payload un oriģinālā IP-iesākums.

Sesijas atslēgu apmaiņai jāizmanto Internet Key Exchange (IKE) protokols.

IKE atslēgas nevar būt spēkā ilgāk kā 1 dienu.

Sesijas atslēgas nevar būt spēkā ilgāk kā 1 dienu.

8.2.   Citi aizsardzības elementi

Bez SIS II piekļuves punktu aizsardzības sakaru infrastruktūrai jāaizsargā arī izvēles pamatpakalpojumi. Šiem pakalpojumiem arī jāpiemēro tie paši aizsardzības pasākumi, kas CS-SIS. Tāpēc visi pamatpakalpojumi jāaizsargā vismaz ar ugunsmūri, pretvīrusu programmu un ielaušanās atklāšanas sistēmu. Turklāt pamatpakalpojumu iekārtām un to aizsardzības pasākumiem jāveic pastāvīga uzraudzība (reģistrēšana un sekojums).

Augsta aizsardzības līmeņa uzturēšanas vajadzībām par centrālās SIS II darbības vadību atbildīgajai organizācijai jābūt informētai par jebkādiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem, kas notiek sakaru infrastruktūrā. Tāpēc sakaru infrastruktūrai jāatļauj nekavējoties ziņot par starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, organizācijai, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību. Par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem jāziņo regulāri, piemēram, katru mēnesi un speciālos gadījumos.

9.   Palīdzības dienests un atbalsta struktūra

Sakaru infrastruktūras pakalpojuma sniedzējam jānodrošina palīdzības dienesta pakalpojumi, kurš sadarbojas ar organizāciju, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību.

10.   Mijiedarbība ar citām sistēmām

Sakaru infrastruktūrai jānodrošina, ka informācija nevar nokļūt ārpus piešķirtajiem sakaru kanāliem. Attiecībā uz tehnisko izpildi tas nozīmē, ka:

—	ir aizliegta jebkāda nesankcionēta un/vai nekontrolēta piekļuve. Tas attiecas arī uz mijiedarbību ar tīmekli;

—	nedrīkst notikt datu noplūde uz citām sistēmām tīklā, piemēram, nav atļauta dažādu IP VPN mijiedarbība.

Neatkarīgi no iepriekšminētajiem tehniskajiem ierobežojumiem, tas attiecas arī uz sakaru infrastruktūras palīdzības dienestu. Palīdzības dienests nevar nodot nekādu informāciju saistībā ar centrālo SIS II kādai citai pusei, kā tikai tai, kas ir atbildīga par centrālās SIS II darbības vadību.