23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/37

(1)

Nīderlande ar 2003. gada 7. janvāra vēstuli (reģistrēta 2003. gada 10. janvārī ar numuru A/30189) paziņoja par darbības atbalstu uzņēmumam AVR Nutsbedrijf Gevaarlijk Afval BV (še turpmāk “AVR Nuts”), lai Nīderlandē pārstrādātu apglabāšanai paredzētos atkritumus. Lielākā atbalsta daļa attiecās uz tāda tipa atkritumiem, kas sadedzināmi divās cilindra veida rotējošās krāsnīs (še turpmāk “CRK”). Nīderlande minēja 86. panta 2. punkta piemērošanu un lūdza Komisiju noteikt, ka šis pasākums nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo runa ir par piemērotu kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē. Lieta tika reģistrēta kā atbalsta pasākums ar Nr. N 43/2003.

(2)

Komisija ar 2003. gada 7. februāra (atsauce D/50847) un 22. aprīļa (atsauce D/52566) vēstulēm lūdza sniegt papildu informāciju. Nīderlande sniedza šo papildu informāciju 2003. gada 24. marta vēstulē (kas reģistrēta 28. martā ar numuru A/32279) un 2003. gada 19. jūnija vēstulē (kas reģistrēta 25. jūnijā ar numuru A/34394). Nīderlandes un Komisijas dienestu pārstāvji 2003. gada 21. maijā rīkoja sapulci. Ar 2003. gada 2. maija vēstuli (kas reģistrēta 5.maijā ar numuru A/33155) divi konkurenti iesniedza kopīgu sūdzību par atbalstu. Ar 2003. gada 20. maija vēstuli (kas reģistrēta tajā pašā dienā ar numuru A/33548) viņi paziņoja, ka viens no viņu meitas uzņēmumiem pievienojās viņu sūdzībai.

(3)

Komisija ar 2003. gada 24. jūnija Lēmumu C(2003) 1763 uzsāka EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz paziņotu atbalsta pasākumu. Lieta tika reģistrēta ar atbalsta numuru C 43/2003. Nīderlandi par šo lēmumu informēja ar 2003. gada 26. jūnija vēstuli (atsauce D/230250). Šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2)2003. gada 20. augustā. Komisija saņēma apsvērumus no četrām ieinteresētām pusēm (reģistrēti ar numuriem A/36309, A/36463, A/36645, A/36679, A/36870, A/37077, A/37480 un A/37569), starp kuriem ir arī viens no abiem konkurentiem, kurš iepriekš maijā bija iesniedzis sūdzību. Šī sūdzība tika iesniegta arī kāda cita uzņēmuma vārdā, kurš ietilpst uzņēmumu grupā, kurai pieder arī viens no diviem konkurentiem, kuri sākotnēji iesniedza sūdzību (še turpmāk šie četri uzņēmumi tiek saukti par “diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi”). Komisija šos apsvērumus nosūtīja Nīderlandei vairākās vēstulēs; 2003. gada 1. oktobrī (atsauce D/56129), 2003. gada 29. oktobrī (atsauce D/56898), 2003. gada 7. novembrī (atsauce D/57120) un 2003. gada 12. novembrī (atsauce D/57185). Šajās vēstulēs iekļauti arī vairāki citi Komisijas jautājumi.

(4)

Ar 2003. gada 13. augusta vēstuli (kas reģistrēta 2003. gada 14. augustā reģistrēta ar Nr. A/35706) divi konkurenti, kuri darbojas kopīgi, paziņoja Komisijai, ka viena atbalsta daļa ir izmaksāta AVR Nuts vajadzībām, un lūdza Komisiju saskaņā ar 11. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (3), pieņemt lēmumus, kas liktu Nīderlandei apturēt jebkādus maksājumus un atgūt jau izmaksāto atbalstu. Pēc Komisijas 2003. gada 20. augusta pieprasījuma (vēstule ar atsauci D/55321) Nīderlande 2003. gada 25. septembra vēstulē (kas reģistrēta ar numuru A/36690) apstiprināja, ka paziņotais atbalsts uzņēmumam AVR Nuts tika izmaksāts par 2002. gadu un par 2003. gada pirmo ceturksni. Komisija ar 2003. gada 20. oktobra vēstuli (atsauce D/56735) diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi, paziņoja, ka tā neparedz pieņemt prasītos lēmumus. Divi konkurenti, kuri darbojas kopīgi, neatlaidīgi atkārtoja savu lūgumu 2003. gada 14. novembra vēstulē (reģistrēta 2003. gada 17. novembrī ar Nr. A/37909), kā arī 2003. gada 1. decembra vēstulē (reģistrēta 2003. gada 2. decembrī ar numuru A/38325). Šī pēdējā vēstule atradās ceļā vienlaicīgi ar Komisijas 2003. gada 24. novembra atbildi (atsauce D/57541), kurā tā apstiprināja savu nostāju.

(5)

Pēc izteiktā pagarinājuma pieprasījuma (kas izteikts ar 2003. gada 14. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 18. jūlijā ar Nr. A/35109, un ar 2003. gada 29. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 5. novembrī ar Nr. A/37568), kas tika akceptēts ar 2003. gada 23. jūlija vēstuli (atsauce D/54737), Nīderlande ar 2003. gada 18. decembra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 8. janvārī ar numuru A/30088) iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz Komisijas lēmumu. Nīderlande ar 2003. gada 23. decembra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 8. janvārī ar numuru A/30090), 2004. gada 23. janvāra vēstuli (kas reģistrēta 29. janvārī ar numuru A/30621), 2004. gada 25. februāra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 27. februārī ar numuru A/31451) un 2004. gada 23. aprīļa vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 30. aprīlī ar numuru A/33118) iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz apsvērumiem, kas saņemti no ieinteresētajām personām. Divās pēdējās vēstulēs Nīderlande Komisiju arī informēja par AVR Nuts lietas attīstību. Ņemot vērā, kapieaugošā līdzekļu trūkuma dēļ būtu vajadzīgs aizvien lielāks atbalsts, AVR nolēma 2004. gada 1. jūlijā slēgt vienu no abām CRK. Iespējama otrās CRK slēgšana vēl tiek izskatīta. Izrādījās, ka atbalsta sākotnēja nolīgumā iekļauti noteikumi, saskaņā ar kuriem Nīderlande piešķirtu noteiktu slēgšanas izmaksu kompensāciju.

(6)

Ņemot vērā jauno informāciju, Komisija 2004. gada 17. jūlijā pieņēma galīgo Lēmumu C(2004) 2640, lai paplašīnātu EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru līdz (iespējamās) CRK slēgšanas izmaksu kompensēšanai. Šo lēmumu 2004. gada 16. jūlijā nosūtīja Nīderlandei, kura lūdza pagarināt termiņu, lai iesniegtu apsvērumus attiecībā uz šo lēmumu un lai sasauktu sanāksmi, lai apspriestu lietas pašreizējo norisi (2003. gada 30. jūlija vēstule, kas reģistrēta 2004. gada 4. augustā ar numuru A/35996). 2004. gada 23. augustā notika sanāksme, kurā piedalījās Nīderlandes un Komisijas pārstāvji. 2004. gada 26. augustā notika cita sanāksme, kurā piedalījās Komisijas pārstāvji un divi konkurenti, kurri darbojas kopīgi. Turklāt advokātu birojs pārstāvēja vēl kādu citu konkurentu. Nīderlande savus apsvērumus attiecība uz lēmumu Komisijai iesniedza ar 2004. gada 10. septembra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 17. septembrī ar numuru A/36999). Komisija ar 2004. gada 30. septembra vēstuli (atsauce D/56902) lūdza sīkāku informāciju, ko Nīderlande sniedza 2004. gada 22. oktobra vēstulē (kas reģistrēta 2004. gada 27. oktobrī ar numuru A/38271). Šajā vēstulē Nīderlande apstiprināja, ka atbalsts, kas bija paredzēts par 2003. gada atlikušo daļu un 2004. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, kā arī par vienas iekārtas slēgšanu ir izmaksāts saņēmējam.

(7)

Lēmums par procedūras paplašināšanu tika publicēts 2004. gada 9. oktobraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) Komisija saņēma saņēma apsvērumus no diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi (2004. gada 16. un 19. novembra vēstulēs, kas reģistrētas ar numuru A/38860 un A/38978). Komisija šos apsvērumus nosūtīja Nīderlandei 2004. gada 22. novembra vēstulē (atsauce D/58307). Nīderlande iesniedza savus apsvērumus attiecība uz šiem apsvērumiem un atbildēja uz Komisijas jautājumiem ar 2004. gada 22. decembra vēstuli (kas reģistrēta 2005. gada 5. janvārī ar numuru A/30171) un 2005. gada 12. janvāra vēstuli (kas reģistrēta 2005. gada 17. janvārī ar numuru A/30525). Nīderlande šajās vēstulēs paziņoja Komisijai par atlikušās CRK slēgšanu, kā arī par attiecīgo slēgšanas izmaksu kompensāciju.

(8)

Visbeidzot, divi konkurenti, kuri darbojas kopīgi, savu protestu pret atbalsta piešķiršanu apstiprināja 2005. gada 25. aprīļa vēstulē (kas reģistrēta tajā pašā dienā ar numuru A/33476) un 2005. gada 2. maija vēstulē (kas reģistrēta 2005. gada 12. maijā ar numuru A/33884). Pēc šīm vēstulēm 2005. gada 26. maijā notika vēl viena apspriede starp Komisijas pārstāvjiem un diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi. Advokātu birojs atkārtoti pārstāvēja to pašu trešo konkurentu (še turpmāk šis un iepriekšējie divi konkurenti tiks dēvēti par “trīs konkurentiem, kuri darbojas kopīgi”). Šajā apspriedē runāja par dokumentu, kurā norādīts, ka atlikušaisparedzētais atbalsts par 2004. gadu AVR Nuts uzņēmumam ir samaksāts.

(9)

Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EK par atkritumiem (5) 5. panta 1. punktā noteikts, ka “dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, ja tas ir vajadzīgs vai ieteicams, lai nodrošinātu integrētu un pietiekamu atkritumu apglabāšanas tīklu, ņemot vērā labākās pieejamās tehnoloģijas, kurām nav nesamērīgi augstas izmaksas. Tīklam jānodrošina iespēja Kopienai kā tādai kļūt saimnieciski patstāvīgai atkritumu apglabāšanas ziņā un dalībvalstīm – individuāla virzība uz minēto mērķi, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus un speciālu iekārtu vajadzību atsevišķiem atkritumu veidiem.” Tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā noteikts, ka “tīklam jānodrošina iespēja apglabāt atkritumus tuvākajās piemērotajās atkritumu apglabāšanas iekārtās, izmantojot piemērotākas metodes un tehnoloģijas, lai nodrošinātu augsta līmeņa vides un cilvēka veselības aizsardzību”.

(10)

Lai sasniegtu šos mērķus 1990-to gadu sākumā Nīderlandē sāka darboties īpaša glabātuve (še turpmāk “C2 glabātuve”) un RCK. C2 glabātuvi izmanto to bīstamo atkritumu apglabāšanai, kuri nevar tikt sadedzināti (še turpmāk “C2 atkritumi”). Lai arī šiem bīstamajiem atkritumiem ir zema kaloriskā vērtība, tos tomēr var sadedzināt (6), izmantojot RCK (še turpmāk “RCK atkritumi”). Šo atkritumu sadedzināšanai ir vajadzīga citu atkritumu līdzdedzināšana, un praksē ekonomiski visizdevīgākā degviela ir bīstamie atkritumi ar augstu kalorisko vērtību.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 75/442/EK 8. panta 3. punktu un 4. panta 3. punktu Padomes 1993. gada 1. februāra Regulā (EEK) Nr. 259/93 EEK par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (7), dalībvalstis var aizliegt izvest apglabāšanai paredzētos atkritumus. Šādus atkritumus var apstrādāt tikai pēc dažādu pārbaužu izdarīšanas. Tomēr, dalībvalstis vispārēji nedrīkst aizliegt izvest uz citām dalībvalstīm pārstrādei paredzētos atkritumus (8). Jēdzieni “apglabāšanai paredzētie atkritumi” un “pārstrādei paredzētie atkritumi” ir precizēti dažādos Eiropas Kopienu Tiesas spriedumos (9). Tādēļ, pretēji līdz šim Nīderlandē pieņemtajai interpretācijai ir jāuzskata mazāks daudzums bīstamo atkritumu kā “apglabāšanai paredzētie atkritumi” un lielāks daudzums atkritumu kā “pārstrādei paredzētie atkritumi”. Šis dalījums nav atkarīgs no atkritumu kaloriskās vērtības, bet no tās iekārtas veida, kurā atkritumi tiks pārstrādāti, un no atkritumu veida.

(12)

C2- un CRK-atkritumi rodas visu ekonomikas nozaru uzņēmumu darbības rezultātā. Svarīgākās nozares ir – metālrūpniecības nozare, uzņēmējdarbība un valsts iestādes, degvielu-ķīmiskā nozare, transports un minerālu iegūšana. Atkritumus galvenokārt savāc specializēti starpnieki, kuru savākšanas pakalpojumos ietilpst dažāda veida atkritumu savākšana: C2- un CRK-atkritumu, citu bīstamu atkritumu un nekaitīgo atkritumu. Šos pakalpojumus galvenokārt sniedz teritorijā, kurā tie rodas. Tomēr ir arī specifiski atkritumi, kurus transportē lielākos attālumos. Dažādi lielie rūpniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumi, kuru bāzes ir vairākās zemēs, darbojas starptautiskā mērogā.

(13)

Pēdējos gados veidojas aizvien labākas iespējas noderīgai atkritumu pārstrādei. Arvien lielāku daudzumu atkritumu izmanto cementa ražošanā (galvenokārt Beļģijā), vai arī tos aprok pazemes bunkuros (galvenokārt Vācijā). Līdz ar precīzu Tiesas sniegtā termina “apglabāšanai paredzētie atkritumi” izstrādi šājā jomā notiek pozitīva attīstība. Paralēli tam aizvien vairāk tiek ierobežota atkritumu radīšana. Nepārkāpjot likumu, noteiktā mērā drīkst kombinēt bīstamos atkritumus ar nekaitīgajiem, un tas samazina apglabāšanas vai reģenerācijas izmaksas. Tā rezultātā mazinājās CRK-atkritumu daudzums no 80 000/100 000 tonnām 1995. gadā līdz 34 000 tonnām 2002. gadā. Pēc 2002. gada aprēķiniem paredzēja vismaz38 500 tonnu atkritumu gadā. 2004. gada vidū AVR Nuts prognozēja, ka tas saņems tikai 16 000 tonnu CRK-atkritumu gadā (10). C2-atkritumu piedāvājums kritās no 6 000 tonnām 2000. gadā līdz 4 000 tonnām 2002. gadā. Nīderlandē radīto bīstamo atkritumu izvešana pieaugusi līdz 36 000 tonnām, no kurām 4 000 tonnas ir CRK-atkritumi, radot jaudas pārpalikumu apglabāšanas iekārtām. Šī parādība uzskatāmi redzama, piemēram, Anglijā, Vācijā un Beļģijā.

(14)

Šākotnēji C2-glabātavu un dažādās CRK dibināja AVR Chemie CV (še turpmāk AVR Chemie), kurā valstij pieder 30%, un Holding AVR NV (še turpmāk AVR Holding vai īsāk AVR) - 70%. AVR ir nopietns uzņēmums Nīderlandes atkritumu tirgū. Pašlaik Roterdamas pašvaldībai pieder 100% AVR akciju, bet nesen pašvaldība tomēr paziņoja, ka daļu no AVR akcijām tā pārdos. Kopš 1990-to gadu vidus AVR Chemie bija zaudējumi (10,9 miljoni euro 2000. gadā un 7,2 miljoni euro 2001. gadā). Tāpēc arī AVR savas trīs CRK gribēja slēgt. Nīderlande tomēr panāca vienošanos par pārstrukturēšanu. Līdz ar to AVR Chemie uzņēmumu sadalīja. Tika radīts AVR Nuts, lai pēc vienas no trim CRK slēgšanas būtu iespējama turpmākā C2- un CRK-atkritumu pārstrāde. Tika radīts arī AVR-Industrial Waste Services Rotterdam BV (AVR IW), lai rūpētos par atlikušo (bīstamo) atkritumu daļu atkritumu tirgu, turklāt AVR komerciālu iemeslu dēļ gribēja turpināt darbību. Abus pārvalda AVR. AVR Chemie pēdējā darbība bija AVR Nuts iekārtu izīrēšana. AVR Nuts un AV IW cieši sadarbojas. Noslēgtais sadarbības līgums nosaka, ka AVR IW veic lielāko daļu AVR Nuts pārvaldes funkciju, kā arī izpilda komerciālos pasūtījumus.

(15)

Abu CRK apjoms (AVR ir pilnvara) sasniedz 100 000 tonnas bīstamo atkritumu gadā. Teorētiski iespējamā jauda ir 80-85% no pieļaujamās jaudas. AVR 2001. gadā pārstrādāja 84 880 tonnas bīstamo atkritumu (CRK-un citus atkritumus), 2002. gadā – 81 274 tonnas un 2003. gadā – 78 297 tonnas. CRK-atkritumu sadedzināšanai ir nepieciešams apmēram līdzīgs daudzums citu bīstamo atkritumu, ko izmanto kā degvielu. CRK-atkritumu daudzums, ko izmnto CRK, saskaņā ar aprēķiniem 2002. gadā sasniedza 19 000 tonnas un 2003. gadā – 23 000 tonnas. Noteiktus CRK-atkritumu veidi var apstrādāt mājsaimniecības atkritumiem paredzētās dedzināšanas iekārtās, kas darbojas ar zemāku dedzināšanas temperatūru.

(16)

AVR Nuts ir jābūt atsevišķai grāmatvedībai saskaņā ar Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvu 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību. (11)

(17)

Par piešķirto atbalstu un pasākumiem var lasīt mājokļu, teritorijas apsaimniekošanas un vides ministra 2002. gada 3. jūlija koncesijas lēmumā, kas noslēgts starp Nīderlandi, AVR Holding, AVR Nuts, AVR IW un dažiem citiem meitasuzņēmumiem un parakstīts 2002. gada 10. jūlijā. Ar šo koncesijas lēmumu valsts piešķir AVR Nuts ekskluzīvas tiesības uz pieciem gadiem izmantot C2-atkritumu un bīstamo atkritumu pārstrādes iekārtas (cilindra veida rotējošās krāsnis) ar obligātu nosacījumu, ka C2-atkritumu un bīstamo atkritumu pārstrādes pakalpojumi cilindrveida rotējošās krāsnīs jāsniedz arī citiem uzņēmumiem un ekonomikas sektoriem par atbilstošu samaksu, kā arī ar nediskriminējošiem un skaidri pārskatāmiem noteikumiem kā vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus. Līgumā ir detalizēti un pārskatāmi apstiprināti AVR Nuts uzņēmuma darbības noteikumi. Šis līgums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī un ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

(18)

Atbalsta apjoms ir 100% no sākotnēji aprēķinātā iespējamā zaudējuma, ko aprēķināja neatkarīgs grāmatvedis pēc vispārēji apstiprinātas metodes. Ja no iepriekš aprēķinātās summas paliek atlikums, 70% no tā izlietos, lai segtu iepriekšējo gadu zaudējumus. Sākotnēji aprēķinātais zaudējums sasniedz 1,5 miljonus euro 2002. gadā un 2,8 miljonus euro 2003. gadā. I pielikumā ir norādīts šīs metodikas kopsavilkums, un tās ir piemērošana 2002., 2003., un 2004. gadā. Lielākā daļa atbalsta paredzēta CRK. C2-vajadzībām, piemēram, 2003. gadā tika aprēķināts 370 000 euro zaudējums.

(19)

Pēc vienošanās AVR IW veic lielāko AVR Nuts administratīvo un ekspluatācijas darbu daļu. Par to viņi saņem atlīdzinājumu, kas jau sākotnēji ierēķināts zaudējumā. Aprēķins ir pamatots uz pašizmaksu. Tas nozīmē, ka pirms 2002.-2004.g. perioda vidēji 30% no AVR vispārējiem maksājumiem bija jāsedz AVR Nuts.

(20)

Sākotnēji noteiktā budžeta iztērētās pamatizmaksas izmantoja atkritumu iegūšanai. AVR Nuts tam saņēma atbalstu, ko tas nodeva tālāk AVR IW. Pamatizmaksas ir lielākā izdevumu daļa. Līdz ar to ir nepieciešama atkritumu iegūšana, lai maksimāli izmantotu jaudu un ekspluatācijas izmaksas būtu pēc iespējas zemākas. Sākotnēji aprēķinātie un reāli iztērētie līdzekļi ir redzami tabulā.

Tabula 1:

Sākotnēji aprēķinātās un reāli izmantotās izmaksas

(21)

Zaudējums pēc aprēķina sasniegtu 8 miljonus euro 2006. gadā, taču pēc tirgus un ekspluatācijas noteikumiem izrādījās, ka stāvoklis ir daudz sarežģītāks, nekā iecerēts, ar niecīgu cerību uz uzlabošanos. No 2002. līdz 2003. gadam AVR Nuts paralēli jau ieplānotiem zaudējumiem papildus cieta 12 miljonus euro zaudējumu. Bija gaidāms, ka iepriekš aprēķinātie zaudējumi 2004. gadam un turpmāk būs vēl lielāki; tā 2004. gadam sākotnēji aprēķinātie zaudējumi sasniedza 8,898 miljonus euro (12). Līdz ar šo aprēķinu tika nolemts rēķināties ar iespējamu CRK slēgšanu.

(22)

Pieaugošā ekspluatācijas budžeta deficīta dēļ, kā minēts 5. un 7. apsvērumā, Nīderlande pārskatīja savu pieeju. 2003.gada beigās tika pieņemts lēmums par vienas no divām atkritumu dedzināšanas iekārtām slēgšanu 2004. gada 1. jūlijā. 2004. gada vasarā pieņēma lēmumu par otras atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanu 2005. gada 1.janvārī. Saskaņā ar paredzēto agrāk noteiktie C2 atkritumu savākšanas zaudējumi nākamajos gados būtu nenozīmīgi.

(23)

Saskaņā ar koncesijas līgumu valstij ar naudas līdzekļiem jāatlīdzina atkritumu utilizācijas uzņēmumam AVR palikušās bilances aktīvu vērtība vēl nedebitētām investīcijām, kuras līguma darbības laikā bija piešķirtas atkritumu utilizācijas uzņēmumam AVR ar valsts piekrišanu. Gaidot līguma īstenošanu, Nīderlandes varas iestādes novērtēja atlīdzības apjomu izdevumiem pirmās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai ar 8 670 108 euro. Šī summa attiecas uz dažādiem ieguldījumiem, izpildītām saistībām ar 50% norakstīšanu gadījumā, ja tās attiecas uz abām atkritumu dedzināšanas iekārtām, un 100% norakstīšanu gadījumā, ja tās attiecas uz bīstamo atkritumu dedzināšanas iekārtu izņēmuma kārtā. Šīs summa ietver 1,9 miljonus euro investīcijām ugunsdrošībai, 3,3 miljonus euro – iekārtu saskaņošanai, 1,5 miljonus euro – piededžu cauruļu nomaiņai un 0,5 miljonus euro – cilindra gala virsmai un Štefersona gredzenam. Pēc aprēķiniem izdevumi otrās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai sasniedz 11 151 000 euro no palikušo iekārtu bilances vērtības un materiālā pamatkapitāla. Šajā summā ietilpst 50% no palikušās iepriekšminēto investīciju bilances vērtības, kas veiktas ar valsts atbalstu, un 100% no palikušās to investīciju bilances vērtības, kuras veiktas ar valsts piekrišanu un attiecas tikai uz otro atkritumu dedzināšanas iekārtu. Šajā pēdējā sastāvdaļā ietilpst investīcijas palikušās atkritumu dedzināšanas iekārtas vispusīgai kontrolei, kas veikta 2004. gadā. Pēc šīs kontroles izdevumiem pieskaitīja 3 273 000 euro, kas bija vairāk, nekā paredzēts. Šobrīd šo investīciju novērtē kā neveiksmīgu ieguldījumu.

(24)

Tā kā sākumā Nīderlandei saskaņā ar koncesijas līgumu bija jākompensē budžeta deficīts līdz 2006.gada beigām, valstij ar AVR bija jāsaskaņo jautājums par papildu izdevumu kompensāciju otrās CRK slēgšanai 2004. gada 1. janvārī – līguma spēkā esamības termiņa izbeigšanās dienā. Tādējādi kompensācija ietver šādas papildsummas:

(25)

Attiecīgajās pārrunās Nīderlandes intereses pārstāvēja neatkarīgais auditors, kura atskaiti iesniedza Komisijai. Vienojās par 27,85 miljoniem euro otrās CRK slēgšanai. Šī summa ir daudz mazāka par summu, uz kuru pēc saviem sākuma aprēķiniem balstījās atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR un kura bija 58,44 miljoni euro (vai 46,828 miljoni euro, ja neņem vērā atkritumu pārstrades uzņēmuma AVR Nuts papildu zaudējumus 2002. un 2003.gadā). Nīderlande paskaidroja, ka gadījumā, ja palikusī atkritumu dedzināšanas iekārta atradīsies ekspluatācijā līdz 2006.gada beigām, tad novērtētā ekspluatācijas budžeta summa 2005.un 2006.gadam un izdevumu segšana slēgšanai 2006.gada beigās sastādīs 31 miljonu euro. Tādā veidā vienošanās par priekšlaicīgu slēgšanu noveda pie izdevumu summas samazināšanas par labu valstij.

(26)

Sakarā ar šo iekārtas slēgšanas izmaksu kompensāciju kopējā atbalsta summa laikposmā no 2002. līdz 2004.gadam ir 49 718 108 euro, kā tas izriet no pārskata, kas parādīts 2. tabulā.

2. tabula:

Izdevumu atlīdzināšana atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR

(27)

Nīderlande atzina, ka atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR izmaksājams atbalsts 19 543 608 euro apmērā. Kompensācija, kas attiecas uz izdevumiem otrās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai, ietverta bloķētā kontā.

(28)

Koncesijas līgumā ietilpst garantija, ka atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie likvidācijas gadījumā valsts apmaksās ne vairāk kā 30% izdevumu iekārtu pārvietošanai un apkalpošanai, izdevumu, kas zaudēti sakarā ar iekārtu pārvietošanu un teritorijas attīrīšanu. Dotā procentu attiecība atbilst valsts interesēm attiecībā uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Chemie.

(29)

Līdz koncesijas līguma noslēgšanai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Chemie jau palielināja savus pieņemšanas tarifus līdz 700 NLG/tonnai (317,6 EUR/tonnai). Vēl augstāki tarifi, pēc Nīderlandes domām, novestu pie atkritumu pārstrādes darbības traucējumiem, tādiem kā pāreja uz citām atkritumu plūsmām un nelegālais dempings, un tādā veidā tas neveicinātu ekspluatācijas budžeta samazināšanu. Šie pieņemšanas tarifi ir augsti salīdzinājuma ar kaimiņuvalstu tarifiem Tas kļuva iespējams, pateicoties Nīderlandes politikai, kura aizliedz to atkritumu izvešanu, kas paredzēti pārstrādei. Palīdzības sniegšanas pasākumu mērķis bija noturēt šos tarifus iepriekšējā līmenī, nesamazinot tos. Šim mērķim koncesijas līgumā ietverts pielikums “Tarifu struktūras ietvari, tarifu bāze un tarifu aprēķins lietotājiem”. Nīderlandes varas orgāni kontrolē tarifu līmeni sakarā ar to, ka viņiem iepriekš bija jādod piekrišana sākotnēji sastādītam budžeta deficītam, bet tarifi, protams, ir izšķirošais faktors pie tāda aprēķina.

(30)

Pieņemšanas tarifi augstas kaloriskās vērtības bīstamiem atkritumiem, kurus izmanto kā kurināmo, ir daudz zemāki par tādu atkritumu tarifiem, kas paredzēti dedzināšanai. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts saņem pirmās kategorijas atkritumus pēc tarifiem, kas atbilst tirgus stāvoklim un kas tika aprēķināti pie pārstrādes, piemēram, atkritumu dedzināšanas iekārtās ārzemēs vai cementa rūpniecībā.

(31)

Tā kā pastāvīgie izdevumi salīdzinājumā ar mainīgām izmaksām ir ļoti augsti, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts cenšas izmantot savu ražošanas jaudu maksimālā apjomā, lai uzturētu savu izdevumu līmeni pēc iespējas zemāku. Tāpēc pieņemšanas tarifus, kurus piedāvā bīstamo atkritumu piegādātājiem, samazina, ja katru gadu piegādātais apjoms ir liels. Šīs “atlaides procentu aprēķinam” nosaka iepriekš, un tās darbojas, ja reizē ar atkritumiem, kas paredzēti dedzināšanai, piegādā vismaz 75% tā paša apjoma augstu kaloriju atkritumus.

(32)

Visus tarifus nosaka iepriekš uz visu koncesijas līguma laiku (13), un tie ir spēkā kā atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR konkurentiem, tā arī atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW. No koncesijas līguma spēkā stāšanās brīža tarifi C2 atkritumiem un atkritumiem, kas paredzēti dedzināšanai, bija atklāti un pieejami katram piegādātājam. No 2004.gada sākuma tos tāpat attiecināja uz augstu kaloriju bīstamiem atkritumiem.

(33)

Lai uzņēmums varētu plānot savas ražošanas jaudas izmantošanu, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW katru gadu lūdz savus piegādātājus norādīt, kādu atkritumu daudzumu tie gatavojas piegādāt, un gada laikā notiek pieņemto tarifu aprēķināšana uz saskaņoto atlaižu pamata procentu aprēķināšanai. Ja patiesi piegādātais daudzums gada beigās izrādās augstāks vai zemāks par sākotnēji norādīto, tiek pārmaksāto summu atmaksā pēc atbilstošām atlaidēm procentu aprēķināšanai, pamatojoties uz reāli piegādāto daudzumu.. Parasti vienošanās nesatur saistības piegādāt sākumā norunāto daudzumu.

(34)

Lēmumā uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, Komisija izteica bažas sakarā ar šādiem apstākļiem:

(35)

Pirmkārt, Komisija izteica šaubas, vai var atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts darbību uzskatīt par uzticamu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu ziņā Līguma 86.panta 2. punkta nozīmē, jo, piemēram, nebija skaidrs, vai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR ir vienīgais uzņēmums, kas spēj sniegt dotā pakalpojuma veidu ar tiem pašiem vai citiem nosacījumiem. Pie tam Komisija šaubījās, vai Nīderlande ir veikusi pareizu procedūru, lai izvēlētos atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts. Komisija nebija pārliecināta arī par to, ka nekādā gadījumā netika pārkāpts princips “uzņēmums, kas piesārņo apkārtējo vidi, visu apmaksā”, tāpēc ka atkritumu ražotājiem jāapmaksā pieņemšanas tarifi, kurus var uzskatīt par normāliem izdevumiem.

(36)

Otrkārt, Komisijai radās šaubas, ka iespējamās “pārmērīgās kompensācijas” varētu piemērot arī citi atkritumu tirgus segmenti. Precīzāk, Komisija baidījās no tā, ka pārmērīgā kompensācija var rasties tā iemesla dēļ, ka palīdzība bija balstīta uz iepriekšējiem aprēķiniem, un jo īpaši, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts varētu paturēt daļu no iespējamā pozitīvā saldo starp reālajiem un iepriekš aprēķinātiem izdevumiem vai deficītiem.

(37)

Treškārt, Komisija baidījās par to, ka, pārbaudot dotā noteikuma atbilstību 87. pantam, Kopienas normatīvie dokumenti attiecībā uz valsts atbalstu apkārtējās vides aizsardzībai (14) (turpmāk sauktai par “apkārtējās vides atbalsta koncepciju”) varētu kalpot par pamatojumu paziņojumam, ka atbalsta sniegšana ir savienojama ar kopējo tirgu.

(38)

Komentējot savu lēmumu paplašināt Līguma 88.panta 2.punktu, Komisija paskaidroja, ka viņai ir līdzīgas šaubas attiecībā uz daudz lielāku palīdzības summu 2004.gadam un izdevumu atlīdzināšanu atkritumu dedzināšanas iekārtu priekšlaicīgai slēgšanai.

(39)

Četras ieinteresētas personas nosūtīja savas piezīmes pēc Komisijas lēmuma ieviest Līguma 88.panta 2.punkta procedūru.

(40)

Pirmā ieinteresētā persona sniedza pierādījumus tam, ka minētais noteikums var izjaukt konkurenci Īrijas tirgū, jo atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR – ar savu 50% daļu kopuzņēmumā ar Īrijas uzņēmumu Safeway Warehousing / South Coast Transport – iegūs iespēju aprēķināt zemākus tarifus par pašizmaksu un nozīmīgi zemākus par normālām tirgus cenām Īrijas tirgū.

(41)

Otrā ieinteresētā persona arī norādīja uz atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR un Safeway kopuzņēmuma negodīgu priekšrocību konkurencē. Lielus bīstamo atkritumu apjomus importē no Īrijas. Ieinteresētā persona sniedza arī pierādījumus tam, ka dotais pasākums var izjaukt konkurenci polihlorēto difenilu, pesticīdu un citu bīstamo atkritumu “pabeigto attīrīšanas projektu” starptautiskajā tirgū.

(42)

Trešā ieinteresētā persona, Edelchemie, norādīja uz iekšējo tirgu. Šis uzņēmums ir izstrādājis savu personīgo tehnoloģiju galvanisko fabriku atkritumu apstrādei un fotogrāfiskajiem procesiem (“eko–opcijai”) un vērtīgo materiālu iegūšanai no šiem atkritumiem (cita starpā, dārgmetālu un obsidiāna). Pašreizējie pasākumi atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR labā var ne tikai nodarīt uzņēmumam zaudējumus no darījumu viedokļa, bet arī samazināt tehnoloģiskās attīstības tempus. Edelchemie piezīmes attiecas uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts, atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Chemie un tā priekšgājējiem līdz 1963.g., pie tam tiek minēti Nīderlandes politikas aspekti attiecībā uz bīstamām vielām visu šo gadu garumā.

(43)

Noslēgumā trīs izskatāmie konkurenti norādīja uz sadedzināšanai paredzētu atkritumu iekšējo tirgu. Kā Nīderlandē, tā arī citās ES dalībvalstīs jāpastāv ražošanas jaudai, kas būtu vienāda ar atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR atkritumu dedzināšanas iekārtu jaudu. Atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR darbības paplašināšanās izsauktu ražošanas jaudu pārpalikumu Nīderlandes atkritumu tirgū, un dati par dedzināšanai paredzētiem atkritumiem nesniegtu pilnu un patiesu ainu. 1990.gadu vidū atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR slēdza vienu no savām atkritumu dedzināšanas iekārtām, un jau tajā laikā varēja sagaidīt, ka bīstamo atkritumu piedāvājumu līmenis sāks samazināties. Sakarā ar šīm bažām izrādījās mērķtiecīgāk slēgt vienu no divām palikušajām atkritumu dedzināšanas iekārtām. Sapulces laikā 2005.gada 26.maijāAVR pārstāvis paziņoja, ka “pareizākais lēmums [2002.g.] bija slēgt vienu no atkritumu dedzināšanas iekārtām”. Pie tam, pārstrādes uzņēmums AVR varēja ļaunprātīgi izmantot savas stiprās pozīcijas, aprēķinot augstus tarifus, prasot, lai iekārtām vienlaicīgi piegādātu arī augstu kaloriju atkritumus, un izveidojot nepārredzamu un slēgtu tarifu sistēmu. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW varēja arī noteikt tarifus noteiktiem dedzināšanai paredzētiem atkritumu veidiem un pēc tam pārstrādāt šos atkritumus sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtu apdedzināšanas krāsnīs, kas varētu samazināt ekspluatācijas izdevumus, jo šīs krāsnis var funkcionēt arī pie daudz zemākas temperatūras.

(44)

Minētajam noteikumam jādarbojas atsevišķas ekspluatācijas atbalsta formā. Pakalpojumam nav jādarbojas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma labā, un nav jābūt izpildītiem četriem Altmark kritērijiem, kas nosaka, vai kompensācija ir valsts palīdzība vai nē. (15) Ja Komisija neakceptētu (daļu) atbalsta, tad būtu jāievēro dažādi nosacījumi, lai novērstu dubultu subsidēšanu, obligāto atkritumu iepirkumu (tying) cenu diskrimināciju. Pie tam, Nīderlandei nebūtu iespējams pagarināt šo noteikumu vēl uz desmit gadiem.

(45)

Divi kopīgi izskatāmie konkurenti arī iesniedza savas piezīmes pēc Komisijas lēmuma paplašināt procedūru. Viņi atbalstīja visus sava pirmā iesnieguma atzinumus un iesniedza papildu dokumentus, kas bija paredzēti pierādījumam, ka šajā gadījumā notiek dubulta subsidēšana. Bez tam tika iesniegti šādi atzinumi.

(46)

Pirmkārt, izsauc neizpratni tas, ka, neskatoties uz vienas atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanu, iepriekš noteiktais budžeta deficīts ir daudz lielāks, nekā sākumā bija paredzēts. Ja tiktu ievērots ceturtais Altmark lēmuma kritērijs (efektivitāte), budžeta deficītam vajadzētu samazināties.

(47)

Otrkārt, viņi iebilst pret atbalstu izdevumu atlīdzināšanai par atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu. Atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR nav jāizrāda nekāda pretimnākšana. Šo atbalstu nevar nosaukt par zaudējumu kompensāciju, un tas nav jāpiešķir, jo investīcijas plānoja desmit gadu termiņam, bet patiesībā tās izmantoja mazāk kā trīs gadu laikā. Viņiem bija arī konkrēti sīkāki jautājumi par doto aprēķinu, piemēram, par summu, kas paredzēta norakstīšanai, izdevumiem personāla atlaišanai un īstermiņa pastāvīgajiem izdevumiem. Kopējā summa ir ļoti liela un pārsniedz 2 miljonus euro, par kuriem bija runa koncesijas līguma 21. panta 2. punktā. Pie tam, Parlamenta dokumentā bija minēts, ka, “nosakot zaudējumu atlīdzinājumu, ko piešķir atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanai, ir panākta vienošanās sakarā ar vēl vienu neapmaksātu piedziņu no VROM ( Mājokļu, teritoriālās plānošanas un vides ministrijas) par labu atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR sakarā ar Lickebaertpolder piesārņošanu ar dioksīnu”. Tā rezultātā Ministrija nesaņēma cerētos 2,5 miljonus euro par 2004.gadu. Trīs kopīgi izskatāmie konkurenti baidās, ka dotā strīda pārtraukšana, iespējams, ietekmēja kompensācijas aprēķinus. Tas lika viņiem domāt, ka “dažas lietas paliek apslēptas”.

(48)

Treškārt, viņi iebilst pret turpmākām priekšrocībām atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR, kas izriet no koncesijas līguma 21.panta 5.punkta, proti, pret to, ka atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie likvidācijas gadījumā valsts apmaksā 30% likvidācijas un iekārtu piesārņojuma attīrīšanas izdevumu. Izejot no valsts atbalsta principa, valstij nevajadzētu uzņemties tādas saistības.

(49)

Ceturtkārt, nevar būt runas par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, tāpēc ka šāds pakalpojums nav obligāts, jo pastāv daudz citu alternatīvu, kā, piemēram, pirolīze, apstrāde cementa rūpniecībā, izgāztuve sāļu šahtās vai enerģētisko iekārtu un ārzemju iekārtu atkritumu dedzināšanai demontāža. Doto darbību atzina par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu tikai tāpēc, ka tā bija nerentabla. Koncesijas līgumu noslēdza tikai ar mērķi finansēt investīcijas atkritumu dedzināšanas iekārtās, uz ko atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts saņēma ekskluzīvas tiesības. Pie tam, divi kopīgi izskatāmie konkurenti šaubās, vai šī palīdzība garantē rentablas cenas minētajiem pakalpojumiem, jo atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR pieņemšanas tarifi ir augstāki par tarifiem kaimiņvalstīs. Augstos tarifus varētu izskaidrot ar atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR rīkoto obligāto saistību pirkuma praksi un augstas kalorijas atkritumiem, kurus izmanto kā kurināmo, dubultu subsidēšanu. Tarifi, kā viņi uzskata, nav pārredzami un atklāti. Ienākumi tiek reģistrēti atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR IW, bet izdevumi – atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts. Tādā veidā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW ir iespējams aprēķināt augstākus pieņemšanas tarifus dedzināšanai paredzētiem atkritumiem. Pie tam, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR sāktu atteikties no sadedzināšanai paredzētiem atkritumiem, ja kopā ar tiem netiktu piegādāti augstu kaloriju atkritumi un tādā veidā tas nebūtu izpildījis savas saistības, kas izriet no koncesijas līguma pamatdaļas, atsakoties sniegt pakalpojumus visiem klientiem. Noslēgumā jāsaka, ka pakalpojumu sniegšanas kvalitāte atšķirībā no citām alternatīvām, netiek uzturēta pastāvošajā līmenī un neuzlabojas.

(50)

Piektkārt, pēc viņu domām, palīdzība neatbilst Altmark kritērijiem. Netika veikta atklātā konkursa procedūra koncesijas piespriešanai, un palīdzības apjomu nenoteica uz vidēja, labi vadāma uzņēmuma izdevumu pamata. Palīdzību noteica ne uz noteiktu objektīvu un pārredzamu kritēriju pamata, tās apjoms pārsniedz nepieciešamo, un tā var negatīvi ietekmēt citus tirgus. Atkritumiem, kas paredzēti dedzināšanai ārzemēs, bez valsts palīdzības var aprēķināt zemākus tarifus. Pārāk lētās likvidācijas metodes arī ņēma vērā. Pie tam, atkritumu pārstrades uzņēmums AVR var paturēt daļu ienākumu, ja tas funkcionē labāk, nekā gaidīts.

(51)

Noslēgumā jāsaka, ka divi kopīgi izskatāmie konkurenti piebilst, ka Nīderlande gatavojas turpināt ļaunprātīgi izmantot valsts palīdzības principus, jo Nīderlandes valsts iestādes Komisijas negatīva lēmuma gadījumā to apspriedīs ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR un meklēs risinājumu finansu problēmām, ar kurām tas var saskarties.

(52)

Tā kā Eiropas Savienības tiesību akti ļauj dalībvalstīm uzlikt aizliegumu iznīcināšanai paredzēto atkritumu izvešanai, atbalsts nepārkāps konkurences principus dalībvalstu starpā.

(53)

Nīderlande paredzēja, ka atbalstu izņēmuma kārtā sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kurus izpilda atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts. Atklātu konkursu uzskatīja par lieku, tādēļ ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts bija Nīderlandē vienīgais uzņēmums, kas bija gatavs un bija spējīgs pārstrādāt visus uzrādītos dedzināšanai paredzētos C2 atkritumus. Šo koncesijas līgumu publicēja Oficiālajā Vēstnesī, pēc kā varbūtējām ieinteresētām personām radās iespēja iesniegt apelāciju. Tas nenotika. Pie tam, Nīderlandes varas orgāni līdz lēmuma pieņemšanai par atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu jau bija pieņēmuši nepieciešamos noteikumus, lai tiem būtu iespēja organizēt atklātu konkursu

(54)

Minētais noteikums atbilst Altmark kritērijiem, un tādēļ tas nav jāuzskata par valsts palīdzību. Tā, piemēram, pie sākuma deficīta noteikšanas valstij bija sniegta neatkarīga auditoru biroja palīdzība. Šis noteikums nepārkāpj “vides piesārņotājs maksā” principu, tā kā tarifi ir augstāki nekā kaimiņvalstīs.

(55)

Būtu nepareizi apgalvot, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts bija gatavs pieņemt dedzināšanai paredzētus atkritumus, tikai tad, kad tie pienāca kopā ar augstu kaloriju atkritumiem. Tāpat ir precīzi noteikts, ka tarifi, pēc kuriem bija jāmaksā citiem AVR atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, bija jābūt tādiem pašiem kā trešām personām (16). Nīderlande konsultējās auditoru firmā, lai gūtu skaidrību par līgumiem starp atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts un atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR IW. Piedāvātās rekomendācijas tika pieņemtas un sagatavotas izpildei.

(56)

Par atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts rezultātiem Nīderlande piezīmēja, ka pie ekspluatācijas deficīta aprēķina absolūti netika ņemtas vērā nekādas peļņas normas. Ekspluatācijas izdevumu gadījumā, kurus nav iespējams paredzēt, peļņu ierobežos par 30% no izdevumiem līdz tam laikam, kad viss iepriekšējais palīdzības apjoms būs atzmaksāts.

(57)

Nīderlande piezīmēja, ka piebildēs nav pamatots tas, kādā veidā palīdzība varēja ietekmēt ražošanas pašizmaksas atkritumu pārstrādes kopuzņēmumā AVR un Safeways. Šim uzņēmumam vajadzēja maksāt par pārstrādi Roterdamai pēc tiem pašiem tarifiem, kas noteikti atkritumu piegādātājiem valsts iekšienē. Pat vairāk, tikai trešo daļu no kopuzņēmumā pieņemtajiem atkritumiem vajadzētu pārstrādāt Roterdamā, un no šiem atkritumiem tikai nelielai C2 atkritumu daļai un dedzināšanai paredzētiem atkritumiem jābūt iekļautiem koncesijas līgumā. Konkurentu cenas var izskaidrot ar dažādiem citiem faktoriem.

(58)

Atkritumu pārstrādei pēc pabeigtiem AVR attīrīšanas projektiem atkritumu dedzināšanas uzņēmums aprēķinās augstākus tarifus nekā pašmāju piegādātājiem. Vidējiem tarifiem visām atkritumu plūsmām no citām valstīm jābūt nedaudz augstākiem par vidējiem tarifiem valsts iekšienē. Pie tam, zemākie tarifi nenovedīs pie atbalsta palielinājuma, jo tas ir atkarīgs no iepriekš noteiktā ekspluatācijas deficīta.

(59)

Koncesijas līguma parakstīšanas brīdī abas atkritumu dedzināšanas iekārtas strādāja ar pilnu jaudu. Ņemot vērā plašās rezerves, varēja cerēt, ka būs nepieciešama to pilna jauda. Tagadējo jaudas pārpalikumu, iespējams, izsauca nevis konkurentu daļas palielinājums tirgū, bet drīzāk atkritumu otrreizējās pārstrādes palielinājums, piemēram, ar likumdošanu atļautā atkritumu atšķaidīšana ar citiem atkritumu veidiem.

(60)

Kas attiecas uz pirolīzi, Nīderlande atzīmēja, ka atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR tarifi ir augstāki par tarifiem, kas aprēķināti Nīderlandes vienīgajā uzņēmumā, kam ir pirolīzes iekārtas.

(61)

Nīderlande paziņoja, ka atbalsta daļa bija izsniegta atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts finansu problēmu dēļ Altmark lēmuma gaismā un laikā, kas bija nepieciešams Līguma 88.panta 2.punkta pētījuma formālās procedūras slēgšanas dēļ.

(62)

Pēc Nīderlandes atzinuma Edelchemie, pirmkārt, aktīvi strādāja fotogrāfisko procesu bīstamo atkritumu nozarē, kurus pēc efektivitātes pieņēmumiem nevarēja pārstrādāt atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR. Uzņēmumam ir dažādas iespējas, no kurām pirolīzes krāsns ir pati svarīgākā. Atšķirībā no atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR iekārtām, minētā iekārta tomēr nav derīga visiem dedzināšanai paredzētiem atkritumu veidiem Saskaņā ar dabas aizsardzības licenci šajā krāsnī var pārstrādāt tikai 10 000 tonnas atkritumu, kas ir absolūti nepietiekami bīstamu atkritumu plūsmu pārstrādei Nīderlandē. Nīderlande neredz, kādā veidā palīdzība var kaitēt Edelchemie interesēm, tā kā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR nenodarbojas ar fotogrāfisko procesu atkritumu pārstrādi un neaprēķina atbilstošos tirgus tarifus. Tehnisko attīstību stimulē, piemēram, ar specifiskas stimulācijas programmas starpniecību un visvieglāk pieejamo tehnoloģiju starpniecību, izsniedzot dabas aizsardzības licences. Tādu licenču darbības laiks ir ierobežots uz pieciem gadiem. Pagājušo gadu iespējamais atbalsts bija plānots desmit gadu termiņam, ko apstiprinājis ES Lēmuma Nr. 659/1999 15.pants, un sakarā ar to, ka iekārtas noraksta pēc desmit gadiem, nekādā gadījumā AVR plānotajam ekspluatācijas budžetam nebūs nekādu seku.

(63)

Nīderlande uzstāja, ka pārmērīga kompensācija nav vērojama ne atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts, ne atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR IW. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW uzstājās kā starpnieks, un tam nebija iespēju izmantot šo stāvokli, lai iegūtu pārmērīgu kompensāciju. Tā, piemēram, atkritumi, kurus konkurenti piegādāja atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts, kaut arī tie bija oficiāli nodoti atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW, netika ņemti vērā ne pie atlaižu aprēķiniem, ne pie procentu likmes diferenciālā aprēķina uz tarifiem, ko saņēma pats atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts. Šos atkritumus uzreiz nogādāja uz atkritumu dedzināšanas iekārtām – ne atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW atrašanās vietā, tāpēc ka tas neattaisnotu papildu loģistikas izmaksas.

(64)

Atbalsts izdevumu atlīdzināšanai par atkritumu iegūšanu ir tiesisks. Aktīva tādu dedzināšanai paredzētu atkritumu iegūšana ir vajadzīga tāpēc, ka aizvien vairāk tiek izmantotas atšķaidīšanas iespējas vai tādu atkritumu iesaiņojumu izmaiņas, pēc kā tāds atkritumu veids neskaitās par dedzināšanai paredzētiem atkritumiem. Bez tādas iegūšanas atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts pazaudētu daļu no sava tirgus, kura pārietu pie alternatīvām pārstrādes metodēm, galvenokārt uz ārzemēm. Šī iemesla dēļ kristos jaudas izmantošana, bet zaudējumi pieaugtu. Izdevumu kompensāciju augstu kaloriju bīstamo atkritumu iegūšanai atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW var izskaidrot ar nepieciešamību, lai tā rīcībā būtu pietiekams daudzums tādu atkritumu degvielas veidā. Izdevumu sadale kompensācijas iegūšanai starp atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts un atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR IW balstās uz šo apstākli. Atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanas dēļ tiks zaudētas septiņas darba vietas, kuras atbilst aprēķinātiem zaudējumiem. Uzņēmums vēlas pierādīt, ka šīs septiņas darba vietas veido papildu izmaksas kompensācijas iegūšanai, kuras veidojas tikai atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts.

(65)

Nīderlandes valsts iestādes iesniedza pētījumu par norādīto atkritumu pārstrādi un derīgās izmantošanas alternatīvu attīstību nākotnē Nīderlandē un tās kaimiņuvalstīs, 13. apsvērumā ir atsauce uz šo pētījumu. No šī pētījuma izriet, ka nākotnei ir plānots pietiekami daudz alternatīvu, lai garantētu drošu un atbilstošu šo atkritumu veidu utilizāciju un derīgu izmantošanu.

(66)

Nīderlande iesniedza arī koncesijas līguma un potenciālās pārmērīgās kompensācijas ekonomisko analīzi, ko veica konsultants pēc atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR lūguma. Šajā pētījumā būtībā ir teikts, ka, pirmkārt, visiem svarīgākajiem atkritumu pārstrades uzņēmuma AVR konkurentiem bija iespēja saņemt lielākas atlaides pie procentu likmes diferenciālā aprēķina, bet viņi, acīmredzot, deva priekšroku daļas pieņemto atkritumu piegādēm alternatīvajām pārstrādes vietām vai ārzemēm lietderīgai izmantošanai. Otrkārt, kompensācija, kuru Nīderlande patiešām gatavojas sniegt atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanai, ir daudz mazāka par izdevumiem, ko aprēķinājis atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR, 45 miljoniem euro, un mazāka par izdevumiem, ko aprēķināja neatkarīgais auditors, 40 miljoniem euro. Lielākā starpība ir dažādu izdevumu aprēķinos štata samazināšanai.

(67)

Nīderlande izstrādāja detalizētus budžeta deficīta aprēķinus 2004.gadam, Neskatoties uz to, vienas atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai tas ir daudz augstāks nekā iepriekšējos gados, tāpēc, ka situācija tirgū ir pasliktinājusies, it īpaši tarifu samazināšanās dēļ augstu kaloriju bīstamiem atkritumiem.

(68)

Pie demontāžas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie slēgšanai sekojošo darbību apmaksas jāņem vērā daži ierobežojumi valstij un atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR, tā kā valstij pieder 30% atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie. Lai noskaidrotu Komisijas iespējamā negatīvā lēmuma iemeslus attiecībā uz norādīto atbalstu, protams, tiks vestas pārrunas un būs risinājumu meklējumi, tomēr galvenokārt vērā ņems Komisijas novērtējumus.

(69)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(70)

To ekspluatācijas izdevumu kompensāciju atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts, kas saistīti ar atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu un kas aprakstīti no 17. līdz 27. apsvērumam, finansē valsts no saviem līdzekļiem. Šie pasākumi ir selektīvi, jo tie pirmām kārtām ietekmē atkritumu pārstrādes uzņēmumus AVR Nuts un AVRIW. Šie uzņēmumi sniedz pakalpojumus atkritumu iznīcināšanas tirgū un atkritumu derīgās izmantošanas tirgū. Tas pats attiecas uz atlīdzību no valsts puses par izdevumiem iekārtu pārvietošanai un apkalpošanai, uz ko valsts izdeva garantiju 30% apjomā.

(71)

Minētie pasākumi jāzskata par mēģinājumu negatīvi ietekmēt tirdzniecības attiecības starp ES dalībvalstīm. Iznīcināmo atkritumu tirgus un derīgās izmantošanas atkritumu tirgus ir cieši saistīti savā starpā, un, neskatoties uz stingro pārvaldi un kontroli pār atkritumiem, kas paredzēta pārstrādei, tirdzniecība starp ES dalībvalstīm ir ļoti aktīva.. Kā piemēru var minēt paziņojumu par atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu, jo pieprasījumu daudzums atļaujai veikt atkritumu eksportu uz citām Es dalībvalstīm ir stipri pieaudzis. Šajā sakarā Komisija nāca pie secinājuma, ka atkritumu dedzināšanas iekārtu ekspluatācijas atbalstam bija ierobežojoša ietekme uz tirdzniecības attiecībām starp ES dalībvalstīm.

(72)

Dotie pasākumi nav atvieglojums bīstamo atkritumu piegādātājiem. Pieņemšanas tarifi augstu kaloriju atkritumiem, kurus izmantoja kā kurināmo, tika noteikti tirgus līmenī, salīdzinot ar tarifiem, kas aprēķināti Nīderlandē un kaimiņvalstīs. Pieņemšanas tarifus C2 atkritumiem un dedzināšanai paredzētiem atkritumiem, izejot no stratēģiskiem pieņēmumiem, noteica sabiedriski pieņemamā līmenī, kas tomēr pārsniedza tarifus kaimiņvalstīs. Tas bija iespējams, pateicoties to atkritumu eksporta ierobežojumiem, kas paredzēti pārstrādei. Augstāki tarifi pie normāliem apstākļiem nebūtu sasniedzams un reāls variants, jo pieaugtu atkritumu eksports, notiktu pāreja uz citām atkritumu plūsmām, legāli vai nelegāli tiktu izveidotas izgāztuves, kas nebūt nepalielinātu atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts ienākumus. Iekārtu slēgšanas rezultātā piegādātājiem kļuva vieglāk noteikt zemākus pieņemšanas tarifus Beļģijā un Vācijā. Bez atbalsta atkritumu dedzināšanas iekārtas tiktu slēgtas agrāk un ātrāk rastos plašas iespējas pārstrādei paredzēto atkritumu eksportam saskaņā ar Lēmumu No 259/93 EEK. To pierāda cenu un atkritumu apjoma izmaiņas pēc otrās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanas. Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka minētie pasākumi neatbrīvo bīstamo atkritumu piegādātājus no izdevumiem, ar kuriem parasti tika apgrūtināts to budžets.

(73)

Neraugoties uz noteikumu izpildes pārbaudi saskaņā ar Līguma 86.panta 2.punktu, Komisija uzskata, ka Altmark lēmuma ceturtais kritērijs nav izpildīts. Pirmkārt, atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts neizvēlējās pēc atklātā konkursa procedūras, bet paziņojums par koncesijas lēmumu Valdības Vēstnesī – pēc kā ieinteresētās personas sešu nedēļu laikā varēja izteikt iebildumus – neaizvieto atklāt un pārredzamu konkursa procedūru. Otrkārt, kompensācija nav noteikta uz vidēja, labi vadāma uzņēmuma izdevumu pamata, kam piemīt atbilstoša ražošanas jauda atkritumu pārstrādei. Šī unikālā iemesla dēļ izrādās, ka tāda vidējā uzņēmuma ar C2 izgāztuvi un dedzināšanai paredzētiem atkritumiem Nīderlandē nav. Iepriekš noteiktais budžeta deficīts ir drīzāk īpašu apstākļu atspoguļojums, pamatojoties uz kuriem atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts ekspluatē dotās iekārtas, bet līdzīgu iekārtu izdevumi ārzemēs netika ņemti vērā. Kļūst skaidrs, ka atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR neapgādāja pienācīgā līmenī ar ražošanas jaudu: palikusī ražošanas jauda noveda pie atkritumu dedzināšanas iekārtu nepietiekamas izmantošanas un beigās pie to slēgšanas. Vienā vai otrā veidā tas atsaucās uz atbalsta sniegšanu, jo īpaši uz 2004.gada deficītu un kompensācijām par slēgšanu. Pašreizējos apstākļos minētie pasākumi jāizskata par ekskluzīvām kompensācijām atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts, ne vienkārši par kompensāciju, kuru varētu saņemt arī citi uzņēmumi līdzīgā situācijā ar līdzīgiem noteikumiem, ja tie nodarbotos ar šo pakalpojumu sniegšanu.

(74)

Izvēles priekšrocību piešķīra, ne tikai pamatojoties uz budžeta deficītu un izdevumu atlīdzināšanu par iekārtu slēgšanu, bet arī uz valsts garantijām par 30% izdevumu segšanu par iekārtu pārvietošanu un apkalpošanu. Tas apstāklis, ka šie izdevumi sakrīt ar valsts interesēm attiecībā uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Chemie, nav noteicošais valsts palīdzības jautājumā, jo valsts kā pasīvs atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie partneris ir atbildīga tikai par savu daļu un nevis par prasībām, kuras neattiecas uz tās daļu. Garantija lielā mērā izriet no valsts stratēģijas izvairīties no situācijas, kurā pēc atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie slēgšanas nekāds cits uzņēmums nevar uzņemties atbildību par iekārtu pienācīgas pārvietošanas un apkalpošanas nodrošinājumu. Garantija noveda, iespējams, visa koncesijas līguma darbības laikā pie priekšrocībām, jo jebkuram uzņēmumam – bez garantijas – jāizveido nepieciešamās rezerves iekārtu ekspluatācijas operāciju laikā, lai tādā veidā – bez palīdzības – tas varētu segt izdevumus to pārvietošanai un apkalpošanai.

(75)

Rezultātā norādītie pasākumi veido valsts atbalstu Līguma 87.panta 1.punkta nozīmē.

(76)

Komisija nožēlo, ka Nīderlande veica lielu atbilstošā pasākuma daļu palīdzības sniegšanā pretēji Līguma 88.panta 3.punktam.

(77)

Dalībvalstis var brīvi noteikt, ko tās uzskata par visparējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, pie tam tām jābalstās uz tādas darbības specifiskām pazīmēm, ar kurām dotā jēdziena kļūdainību vai patiesumu var uzskatāmi parbaudīt (17). Zaļā (2003.) un Baltā (2004.) grāmatā jautājumā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (18) Komisija izskaidroja savas pieejas pamatprincipus. Saskaņā ar Baltās grāmatas 3. un 4. punktu “jāņem vērā arī Kopienas politikas loma, kas nosaka, ka vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi var būt arī apkārtējās vides aizsardzība un pakalpojumi, kas ir tieši saistīti ar apkārtējo vidi, tādi kā ūdens un atkritumi”. Tas atbilst Eiropas Kopienu Tiesas nostādnei, saskaņā ar kuru kontrole pār noteiktiem atkritumu veidiem var piederēt pie vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, jo sevišķi, ja dotais pakalpojums paredzēts apkārtējās vides problēmu risinājumam. (19)

(78)

Pēc šādām pazīmēm Komisija piekrīt Nīderlandei, ka šis pakalpojums, kas aprakstīts koncesijas lēmumā un koncesijas līgumā, pieder pie vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem:

(79)

Pirmkārt, ir skaidrs, ka pareiza apiešanās ar iznīcināšanai paredzētiem bīstamiem atkritumiem ir visas sabiedrības interesēs. Tāpat savu lomu spēlē sabiedrības interese un Kopienas interese par valsts garantijām pietiekamas jaudas nodrošināšanai atkritumu iznīcināšanai. Iznīcinot atkritumus dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 75/442/EK 5. panta 1. punktā noteiktiem mērķiem jātiecas pēc pašpietiekamības.

(80)

Otrkārt, valstij bija nepieciešams veikt pasākumus sabiedrības interešu grantēšanai. Tā kā atkritumu dedzināšanas iekārtu ekspluatācija bija nerentabla, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR slēgtu savas atkritumu dedzināšanas iekārtas un C2 izgāztuvi jau 2001.gada beigās.

(81)

Treškārt, sabiedrības interese bija patiesa. Būtībā Tiesas lēmuma rezultātā, kurā tika precizēti jēdzieni “atkritumi, kas paredzēti iznīcināšanai”, un “atkritumi, kas paredzēti lietderīgai izmantošanai”, laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam iznīcināja lielu daudzumu Nīderlandē ražoto atkritumu C2 un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumu, kaut arī šis daudzums izrādījās mazāks par gaidāmo, Nīderlandes reakcija uz šīm tirgus izmaiņām bija jaudas saskaņošana ar gaidāmo vajadzību jauno analīzi, ilgi gaidītā iepriekšējās politikas pārtraukšana un vienīgās palikušās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšana. Tomēr tas nav nekas nesavienojums ar sabiedrības interesi par reāli iznīcināto C2 apjomu un atkritumu dedzināšanas iekārtu atkritumiem. Iespējams, iznīcināšanai paredzētais atkritumu daudzums bija mazāks, ja Nīderlande pielietoja pareizos jēdzienus no pašu mērījumu sākuma. Tomēr pastāv neliela iespēja, ka visiem atkritumiem C2 un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumiem var atrast pareizo pielietojumu. C2 atkritumu un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumu daudzums, kas tika piedēvēts atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts 2004.gadā, un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumi, kurus izveda uz ārzemēm, lai tos pārstrādātu atkritumu dedzināšanas iekārtās, apstiprina dažus faktus. Ieinteresētām personām ir taisnība, kad tās apgalvo, ka arī bez iekārtām atkritumu dedzināšanai atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR visus šajā laika periodā Nīderlandē saražotos bīstamos atkritumus varēja iznīcināt pašu valstī vai ārzemēs, vai arī tiem varēja atrast lietderīgu pielietojumu. Tomēr šīs personas nenorādīja, ka nekādus iznīcināšanai paredzētus atkritumus nevajadzētu izvest uz ārzemēm nepietiekamās atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR jaudas dēļ. Tieši ar šo apstākli Nīderlande var likumīgi pamatot savu politiku, atsaucoties uz vēlēšanos aizsargāt sabiedrības intereses saskaņā ar mērķiem, kas uzrādīti Direktīvas 75/442/EK 5.panta 1. punktā.

(82)

Ceturtkārt, šie noteikumi nepārkāpj principu “vides piesārņotājs maksā”. Saskaņā ar 72. apsvēruma secinājumiem atkritumu ražotāji netiek atbrīvoti no izdevumiem, kurus parastā situācijā tiem būtu jāmaksā.

(83)

Piektkārt, uztverot kvalifikāciju kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, mēs neapejam parastos likumus. Dotā noteikuma mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība, tā kā tas garantē bīstamo atkritumu pārstrādi paredzētajā kārtībā un tiešā to avota tuvumā. Vides atbalsta koncepcija satur likumus, kas attiecas uz atbalstu kontroles vajadzībām pār atkritumiem (punkts E 3.1.). Šie likumi pirmām kārtām skar ekspluatācijas atbalstu, ko izsniedz uzņēmumiem, kas paši ražo tādus atkritumus.

(84)

Sestkārt, savu īpašību dēļ lielu daļu no C2 atkritumiem un atkritumu dedzināšanas iekārtu atkritumiem ražo uzņēmumi, bet bez tiem pastāv sistēmas, kas savāc bīstamos atkritumus namīpašumos, lai visus iespējamos atkritumus varētu vienkārši un droši pārstrādāt. Daļu no šiem kopīgi savāktajiem atkritumiem var pēc tam utilizēt atkritumu dedzināšanas iekārtās. Tādā veidā, darbībai, kurai sniedza atbalstu, bija vispārējs raksturs, un palīdzība nebija domāta tikai ierobežotai grupai, kas izmanto minētos pakalpojumus.

(85)

Divi kopīgi izskatāmie konkurenti parāda, ka nepastāv tirgus neveiksme, ar ko varētu pamatot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, Pat vairāk, dažās dalībvalstīs vispār nav atkritumu dedzināšanas iekārtu. Direktīvas 75/4422/EK mērķi – pašpietiekamība atkritumu pārstrādē un atkritumu pārstrāde netālu no avota, kur izveidojušies atkritumi (tuvuma princips) – var arī neatbilst tirgus rezultātiem, bet šī iemesla dēļ tie nekļūst mazāk leģitīmi.

(86)

Sabiedriskajam darbam jābūt precīzi aprakstītam un skaidri izteiktam valsts iestāžu lēmumos. No koncesijas lēmuma un koncesijas līguma var secināt, ka uzņēmumam attiecīgi jāatbild par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Sabiedriskais uzdevums ir pietiekami precīzi definēts abos dokumentos. Tas ir cieši saistīts ar atkritumiem, kas paredzēti C2 noglabāšanai un zemu kaloriju atkritumiem dedzināšanai iekārtās, kas paredzētas šim mērķim. Noteikumi palīdzības sniegšanai izdevumu kompensācijas veidā, kā arī par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem arī ir pietiekami detalizēti aprakstīti. Tomēr ir nepieciešams uzsvērt šādus aspektus:

(87)

Pirmkārt, tika pieļautas dažas neprecizitātes, kas traucēja uztvert jautājuma būtību. Iespējams, ka konkurenti tā arī nespēja skaidri saprast, vai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW darbojas pats savā vārdā, vai atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts vārdā. Iesākumā nepietiekami skaidri bija arī atlaižu tarifi un sistēma, īpaši, attiecībā uz augstu kaloriju atkritumiem, kas kalpo par kurināmo iekārtām, kurās dedzina atkritumus. Tomēr atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR un valstij, kā arī neatkarīgiem inspektoriem šie jautājumi bija pietiekami skaidri, jo tie pamatojās uz koncesijas līgumu, pateicoties kuram, kļuva iespējama attiecīgo pārbaužu veikšana.

(88)

Pēc Komisijas domām, metodika, kas ir aprakstīta I pielikumā, ir pietiekami skaidra, lai to varētu izmantot kontroles mērķiem, un apmierinoša, ievērojot papildu noteikumus par skaidrības palielināšanu, kontrolējot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kurus realizēja pēc aizrādījumu saņemšanas.

(89)

Otrkārt, jēdziens “Sabiedriski pieļaujami tarifi” sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei sākotnēji šķiet neskaidrs. Praksē tas tomēr nav radījis nekādas problēmas. Šie tarifi palika līmenī, līdz kuram tos paaugstināja iepriekšējos gados. Saskaņā ar principu “vides piesārņotājs maksā” minētie tarifi bija augstāki nekā atkritumu pārstrādes tarifi ārzemēs. Vienlaikus gan ieinteresētās personas, gan Nīderlande apgalvoja, ka zemāki tarifi ir nepieciešami nelegālu darbību novēršanai, kuras var radīt draudus apkārtējai videi. Acīmredzot Nīderlande aprēķināja, ka šie tarifi ir ne pārāk augsti, tā kā tie atbilda iepriekšējam budžetā norādītajam deficītam, kurš pamatojās uz precīzākiem tarifu aprēķiniem.

(90)

Jāizvairās no pārmērīgām kompensācijām visos atbalsta veidos. Šajā sakarā Komisija sniedza atsevišķu novērtējumu katram no šādiem punktiem: 1) budžeta deficīta kompensācija 2002. un 2003 gadā; 2) budžeta deficīta kompensācija 2004., 2005. un 2006. gadā; 3) izdevumu kompensācija par līguma anulēšanu, kas rodas no: a) izdevumu atlīdzināšanas uz līguma anulēšanas pamata sakarā ar paredzētajām investīcijām līdz tam laikam, kamēr tie vēl nav debetēti, un b) izdevumu atlīdzināšanas par atkritumu sadedzināšanu uz līguma anulēšanas pamata uzņēmumu priekšlaicīgas slēgšanas dēļ, un 4) palīdzība, kas ir iekļauta garantijā.

(91)

Kas attiecas uz 2002. un 2003.gada budžeta deficītu, Komisija uzskata, ka paredzētā deficīta, par kuru ir piešķirama palīdzība, aprēķina metodika ir piemērota un pietiekami precīza. Visi tās aspekti, izņemot izdevumu kompensāciju par iegādi (skatīt no 108. līdz 113. apsvērumam), ir tieši saistīti ar sabiedriski derīga darba saistību izpildi. Nav pamata uzskatīt, ka debeta pozīcijas ir mākslīgi palielinātas, jo, pateicoties neatkarīga konsultanta iesaistīšanai, Nīderlande varēja precīzi aprēķināt attiecīgā atbalsta apjomu. Metodika satur atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts sākuma bilances detalizētu analīzi, kas piešķir uzņēmuma izdevumu un ienākumu atskaites novērtējumam ticamību, raksturojot AVR Nuts atkritumu pārstrādi jaunā situācijā. Punktu pa punktam analizēti mainīgie izdevumi, tiešie pastāvīgie izdevumi un izmaksas par AVR atkritumu pārstrādi, ko aprēķināja citi uzņēmumi. Pienācīgi ņemtas vērā investīcijas un debets detalizēta investīciju plāna veidā no 2002. līdz 2016. gadam, paredzot jaunas investīcijas pēc 7,24 gadiem. Izdevumus mākslīgi nepalielināja atsevišķu investīciju vai nesamērīga debeta dēļ. Ieinteresētu personu aizrādījumos ir vērojami atšķirīgi viedokļi, bet nav dots neviens pārmērīgu kompensāciju pierādījums. Vēl jo vairāk, 2002. un 2003.gadā avāriju un tehnisko problēmu dēļ, zaudējumi bija lielāki, nekā paredzēts budžetā, kas bija noteikts ap 12 miljoniem euro. Tādējādi nav pieļauta nekāda pārmērīga uzņēmuma kompensācija par AVR Nuts atkritumu pārstrādi šajā laika posmā.

(92)

2004.-2006.gadam šis atbalsts pamatojas uz tādu pašu metodiku. Tādēļ, kā teikts iepriekš, Komisija negaida pārmērīgu kompensāciju. Paredzot budžeta deficītu 2004.gadā, izmantoja šo pašu metodiku, un iepriekš noteiktā deficīta palielinājumu, neraugoties uz to, ka vienu atkritumu sadedzināšanas iekārtu aizvēra, var izskaidrot ar atšķirīgām debeta pozīcijām šīs metodikas ietvaros (skatīt datus pielikumā). Ņemot vērā lielos zaudējumus, kas pārsniedz iepriekš paredzēto deficītu 2002. un 2003. gadam, nav brīnums, ka 2004.gadā deficīts izrādījās augstāks par iepriekš paredzēto. Turklāt, kaut arī pirmās atkritumu sadedzināšanas iekārtas aizvēršana, iespējams, arī pazemināja mainīgos izdevumus, tās ietekme uz pastāvīgajiem izdevumiem, kas pārstāv visu izdevumu svarīgu daļu, tomēr palika ierobežota. Tomēr saskaņā ar vispārējo Komisijas politiku pārmērīga izdevumu kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem ir jāizslēdz ne tikai minētajā laika posmā, bet arī pēc tā. Tāpēc Komisija pieprasa, lai Nīderlande kontrolētu patiesos izdevumus un nepieciešamības gadījumā koriģētu palīdzības līmeni, tā lai kompensācija ļautu AVR Nuts atkritumu pārstrādes uzņēmumam gūt peļņu no savas darbības, kas ir aktīvāka nekā parasta tāda veida darbība minētajā tirgus sektorā.

(93)

Komisija pieļauj atbalsta piešķiršanu izdevumu atlīdzināšanai par līguma anulēšanu attiecībā uz paredzētajām investīcijām līdz tam laikam, kamēr šie izdevumi vēl nav debetēti. Ja nav pietiekamu garantiju, nevar gaidīt, ka darbuzņēmējs noslēgs līgumu uz pieciem gadiem, jo tas prasa lielas investīcijas. Investīciju debetēšana līguma darbības laikā (piecos gados) būtu tikpat nepamatota. Šī iemesla dēļ iepriekš noteiktie zaudējumi šim laika posmam – attiecīgi arī atbalsts – būtu ievērojami augstāki. Šajā punktā koncesijas līguma noteikumi rada efektīvas sekas, kas pamatojas uz kompensāciju sistēmu. Tas, ka šos noteikumus piemēro līdz koncesijas līguma darbības paredzētajam beigu datumam, nekavē dot novērtējumu. Pēc Nīderlandes sniegtās informācijas Komisija gaida, ka turpmāk pārmērīgai kompensācijai šajā pozīcijā nebūs vietas. Nav skaidrības arī dažos citos punktos, jo īpaši jautājumā, vai ir jāņem vērā ienākumi no aktīvu pārdošanas, vai peļņa no ilgstošas to izmantošanas citiem mērķiem. Tādēļ Komisija pieprasa, lai Nīderlande kontrolētu reālos izdevumus arī šajā pozīcijā un nepieciešamības gadījumā koriģētu palīdzības apjomu.

(94)

Komisija var arī dot piekrišanu kompensācijas piešķiršanai par papildizmaksām, kas radās tādēļ, ka atkritumu sadedzināšanas iekārtas slēdza ātrāk, nekā bija paredzēts. Nedrīkst uzlikt par pienākumu dalībvalstij turpināt pildīt tādu līgumu, īpaši gadījumā, ja tādējādi dalībvalsts maksātu mazāk, nekā tai nāktos maksāt, ja līgums paliktu spēkā. Dati par papildu izdevumiem, ko sniedza Nīderlande, ir pietiekami detalizēti. Atšķirības balstās uz apšaubāmiem novērtējumiem. Vēl jo vairāk, tikai tos izdevumus, kas noteikti saistās ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un priekšlaicīgu uzņēmuma slēgšanu, var pieņemt izskatīšanai un tikai tad, ja no rīcībā esošās informācijas ir pietiekami skaidrs, ka šie izdevumi ir pamatoti. Tādēļ Komisija pieprasa, lai Nīderlande kontrolētu reālos izdevumus arī šajā pozīcijā un vajadzības gadījumā koriģētu palīdzības apjomu.

(95)

Beigās Komisija var dot piekrišanu garantijām, ka palīdzība tiks piešķirta un 30% izdevumu par iekārtu pārvietošanu un teritorijas attīrīšanu segti. Ja tādas garantijas nebūtu, tad laikam ekspluatācijas izdevumi un ekspluatācijas palīdzība būtu augstāki, tāpēc ka atbilstošā summa ir jārezervē. Šādi izdevumi ir tieši saistīti ar Nīderlandes politikas sākotnējiem mērķiem attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Reālie izdevumi nav vēl zināmi, un Komisija tādēļ pieprasa atbilstošu kontroli pār tiem.

(96)

Apkopojot iepriekšminēto, Komisija ir nākusi pie slēdziena, ka, ņemot vērā ekspluatācijas deficītu 2002. un 2003.gadā, pārmērīga kompensācija nav paredzēta un ka ir iespējams dot piekrišanu plānotajam palīdzības apjomam tikai tad, ja Nīderlande garantē, ka visā atlikušajā laika posmā tā nepieļaus pārmērīgu kompensāciju, pie tam konkrēti pieņemts izskatīšanai iepriekšējais deficīts un koncesijas līguma rezultāti visā tā darbības laikā. Kompensācijas var ļaut atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts gūt pietiekamu peļņu no saimnieciskās darbības. Saskaņā ar līgumu uzņēmuma peļņas risks bija ierobežots, tādēļ, ka iepriekš paredzētos zaudējumus šai kompensācijai bija pilnīgi jāsedz. Ekspluatācijas risks, tieši pretēji, palika uzņēmuma ziņā. (20) Tādējādi tā darbība nebija pavisam bez riska, kas arī apstiprinājās praksē. Pamatojoties uz tirgus un uzņēmuma riska analīzi attiecībā uz AVR Nuts ienākumu izlietojumu, Komisija nešaubīgi var piekrist peļņas līmenim, kas nepārsniedz maksimālo ienākumu līmeni, rēķinot pēc Nīderlandes valsts obligācijām, kuru vērība paaugstināta par 2 procentiem. Gadījumā, ja praksē peļņa pārsniegs šos griestus, Nīderlandei būs jākoriģē palīdzības apjoms atgriezeniskā kārtībā un saskaņā ar Līguma 88.panta 3.punktu jāpaziņo par visu palīdzības apjomu, kas ļauj atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts pārsniegt šo peļņas procentu. Sekojošai pārbaudei ir jākonstatē, vai pārmērīga kompensācija bija nepieciešama. Šajā nolūkā Komisija pieprasa detalizētus inspekcijas ziņojumus, kuros ir jāaplūko vismaz tie punkti, kas ir doti II pielikumā.

(97)

Komisija seko dotā noteikuma samērībai, lai līdzekļi, kurus izmanto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšai, nenovestu pie nevajadzīgiem tirdzniecības attiecību pārkāpumiem. Vēl svarīgāka ir kontroles nepieciešamība pār to, lai ierobežojumi, kurus paredz EK Līguma noteikumi, jo īpaši konkurences ierobežojumi un iekšējā tirgus brīvības ierobežojumi, nebūtu lielāki, nekā tas nepieciešams šo pakalpojumu efektīvai sniegšanai.

(98)

Komisija uzskata, ka Nīderlandes veiktie pasākumi visumā atbilst samērības prasībām. Grūti iedomāties, ar kādiem citiem līdzekļiem Nīderlande varētu garantēt pietiekamu jaudu valstī bīstamo atkritumu pārstrādei. Neviena no ieinteresētajām personām nenorādīja uz to, ka plānoto mērķu sasniegšanai pastāv mazāk bīstamas alternatīvas. Attiecīgie dotā noteikuma apakšpunkti arī atbilstoši ir ņemti vērā.

(99)

Izveidota uz procentuālas atlaižu likmes diferenciāla pieskaitījuma akceptēta tarificēšanas sistēma: Tā kā pareizas sistēmas mērķis ir pietiekamas jaudas saglabāšana sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei, ir pats par sevi saprotams, ka ir jāizmanto maksimāla jauda, lai samazinātu izdevumus. Kā parādīja Nīderlandes piemērs, jebkurš pakalpojumu piegādātājs var pretendēt uz šīm atlaidēm vai nu netieši, vai sniedzot pakalpojumus ar starpnieku palīdzību. Tāpēc akceptētā tarifikācijas sistēma, kas pamatojas uz diferenciālā pieskaitījuma procentu likmju atlaidēm, ir likumīga. Pateicoties sistēmai, kas nediskriminē tarifus un atlaides pie diferenciālās procentu likmes pieskaitījuma visiem piegādātāju pakalpojumiem – un atbilstoši arī atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW –, minētie noteikumi novērš konkurences pārkāpumus. Ja praksē rastos sarežģījumi, tad tomēr šīs sistēmas nediskriminējošais raksturs kļūtu saprotams visām ieinteresētajām personām. Nīderlande pieņēma piemērotus papildu noteikumus, lai rastos lielāka skaidrība, kad izrādījās, ka praksē rodas sarežģījumi. Pateicoties tarifa noteikšanai augstu kaloriju atkritumiem konkurējošiem atkritumu pārstrades uzņēmumiem, šī veida atkritumu tirgus konkurences pārkāpumi bija minimāli. Šeit nepieciešams pietzīmēt, ka nevienam uzņēmumam Nīderlandē nebija obligāti jānosūta sadedzināšanai paredzēti atkritumi vai augstu kaloriju bīstamie atkritumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts vai uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR IW. Gluži otrādi, atkritumu pārstrades uzņēmumam AVR Nuts uz koncesijas līguma pamata ir obligāti jāpieņem visi tam nosūtītie C2 atkritumi un sadedzināšanai paredzētie atkritumi neatkarīgi no tā, vai tam tiek nosūtīti augstu kaloriju bīstamie atkritumi, vai nē. Šajā punktā Komisija neatrada pietiekamus pierādījumus tam, ka, iespējams, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR ļaunprātīgi izmanto savas stiprās pozīcijas, kā tas šķiet no pirmā acu uzmetiena, un ka tieši koncesijas līgums dod pamatu tādām ļaunprātībām.

(100)

Kompensācijas izbeigšana: Koncesijas līguma stāvoklis attiecībā uz kompensācijām – pie līguma nepagarināšanas – palikušās vērtības bilances aktīviem vēl debetā neieskaitītām investīcijām, kuras līguma darbības laikā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR sniegtas ar valsts atbalstu, jābūt samērīgiem. Bez tādas garantijas attiecībā uz objektīviem iemesliem nav iespējams sagaidīt, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR dos savu piekrišanu. Tas pats attiecas uz valsts garantijām par 30% iekārtu pārvietošanas un teritorijas attīrīšanas izdevumu segšanu, likvidējot iekārtas. Šajā iekārtu pārvietošanā un teritorijas attīrīšanā ir ieinteresēta sabiedrība.. Ņemot vērā to, ka 30% atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie akciju pieder valstij, ir pieļaujams, ka valsts atbild par savu daļu, bet otrs dalībnieks, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Holding uzņemas atlikušo atbildības daļu.

(101)

Divu atkritumu sadedzināšanas iekārtu sākotnējā saglabāšana. Komisija veica pētījumu, vai Nīderlandei vajadzēja sniegt atbalstu vienas iekārtas saglabāšanai. Problēma ir tajā apstāklī, vai ieguldījums to mērķu realizācijai kurus Nīderlande cenšas sasniegt, atsver palīdzību, kuru tā pieprasa otrās atkritumu dedzināšanai iekārtas saglabāšanai, un izrietošās no tā nevēlamās sekas konkurencei.

(102)

Attiecībā uz šo punktu Komisija atzīst, ka Nīderlande var likumīgi uzturēt pietiekamu jaudu valstī sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei, lai izvairītos no tā, ka jaudas nepietiekamības dēļ valstij nāktos pieļaut tādu atkritumu izvešanu uz ārzemēm. Novērtējot šo apstākli, ir nepieciešama zināma elastība, ņemot vērā to, ka atkritumu C2 plūsmas un to saražoto sadedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu nevar precīzi aprēķināt, kā arī to, ka pastāv iekārtu pieejamības risks. Tāds risks patiešām bija, kad 2002.gadā vienu no iekārtām atkritumu sadedzināšanai avārijas rezultātā uz kādu laiku slēdza. Pieejamā jauda 2002. gadā bija tikai 73%, bet 2003.gadā – tikai 75% no atļautās jaudas uz 100 000 tonnām. Šī iemesla dēļ Nīderlandes valdībai nācās pieļaut to sadedzināšanai paredzēto atkritumu izvešanu, un tas neatbilda tās politikas mērķiem.

(103)

Pie sadedzināšanai paredzētā atkritumu daudzuma salīdzināšanas un abu iekārtu atkritumu dedzināšanai jaudas, nākas atzīmēt sekojošo: Kad 2001.gada beigās un 2002. gada vidū izstrādāja koncesijas līgumu, sadedzināšanai paredzēto atkritumu daudzumu novērtēja aptuveni uz 38 500 tonnām gadā. Dotais novērtējums balstījās uz iepriekšējo gadu pieredzi. Pārstrādei nepieciešams vismaz tāds pats daudzums augstu kaloriju atkritumu. Ar vienu atkritumu dedzināšanas iekārtu nebūtu iespējams vajadzīgajā veidā pārstrādāt šo atkritumu daudzumu. Attiecībā uz šo skaitli jāsniedz vismaz trīs paskaidrojumi. Pirmkārt, sadedzināšanai paredzētās atkritumu plūsmas apjoms atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts bija iespējams Nīderlandes precīzā jēdziena “sadedzināšanai paredzēti atkritumi” pielietošanas dēļ līdz 2003.gada sākumam. Otrkārt, ieinteresētās personas norādīja uz valsts alternatīvām jaudām sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei. Treškārt, veicot novērtējumu, netika ņemts vērā tas apstāklis, ka daļu atkritumu bija iespējams pārstrādāt apdedzināšanas krāsnīs, kas domātas sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtu atkritumu sadedzināšanai. (21) Tomēr novērtējumā jāņem vērā pārmaiņas, kas notika tajā laikā. Pie tam, izvešanai paredzētais sadedzināmo atkritumu daudzums katru gadu mainās un ir atkarīgs no stāvokļa starptautiskajā tirgū. Stāvoklis atšķiras arī atkarībā no dažādām atkritumu kategorijām. Turklāt 2002.gada sākumā vēl bija daudz sadedzināšanai paredzētu atkritumu krājumu, tā kā to piedāvājums sākumā bija zināmā mērā garantēts. Sadedzināšanai paredzēto atkritumu plūsmas novērtējums varbūt būtu bijis mazāks, ja Nīderlandes valsts iestādes 2002.gadā būtu atradušas pareizu lietderīgai izmantošanai paredzētu atkritumu novērēšanas metodi, bet šķiet, ka tajā laikā novērtējuma dati bija tik nepietiekami, ka Nīderlandes varas orgāni bez bažām varēja pieņemt lēmumu, ka pietiek ar vienu atkritumu dedzināšanas iekārtu. Tādēļ, kad 2003.gadā Eiropas Kopienu Tiesa precizēja jēdzienu “iznīcināšanai paredzēti atkritumi”, radās problēmas ar atkritumu sadedzināšanas iekārtu jaudu, un Nīderlande vēl joprojām bija spiesta pieļaut sadedzināšanai paredzētu atkritumu izvešanu. Tas, ka atkritumu dedzināšanas iekārtās sadedzināšanai paredzētu atkritumu apjoms ir tiešām samazinājies, zināmā mērā ir izskaidrojams ar citiem apstākliem, nevis ar to izvešanas palielināšanos. Attiecībā uz citām jaudām Nīderlandē Komisija piezīmē, ka liela daļa no šīm jaudām kļuva pieejama tikai 2003.gada beigās pēc tam, kad svarīgākajām konkurējošām pirolīzes iekārtām tika izsniegtas nepieciešamās licences. Ieinteresētās personas nevarēja pierādīt, ka Nīderlandes varas orgāniem jau 2002. gadā bija jāņem vērā tas, ka valstī bija jābūt pietiekamām jaudām visu to sadedzināmo atkritumu pārstrādei, kas ražoti Nīderlandē un paredzēti pārstrādei.

(104)

Lēmums atstāt divas ekspluatējamas iekārtas atkritumu dedzināšanai vienas vietā noveda pie palīdzības apjomu palielinājuma investīciju dēļ, kas izrādījās nepieciešamas un kuras pēc tam vajadzēja atmaksāt iekārtu slēgšanas rezultātā. Daļa no šīm investīcijām nebija paredzēta koncesijas līguma parakstīšanas brīdī. Rezultātā iepriekš noteiktais ekspluatācijas deficīts bija diezgan ierobežojošs, tāpēc, ka pastāvīgajām izmaksām šajā gadījumā ir liela nozīme. Komisija uzskata, ka arī konkurentiem sekas izrādījās stipri ierobežojošas: nav pierādījumu, ka atkritumu dedzināšanas divu iekārtu saglabāšana būtu novedusi pie lielāka atkritumu apjoma sadedzināšanas, lai gan šīs iekārtas bija paredzētas arī citu bīstamu atkritumu sadedzināšanai. Iekārtu jaudas izmantošana citu veidu atkritumu dedzināšanai nav mērķtiecīga – tam nav pierādījumu – un uzskatīt, ka tā negatīvi ietekmēja konkurentus, nedrīkst.

(105)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka sākotnējo lēmumu saglabāt divas iekārtas atkritumu dedzināšanai var uzskatīt par samērīgu un ka lēmumi par divu atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu netika pieņemti nepieļaujami vēlu.

(106)

Atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW loma. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW uzticēja lielu administratīvo pienākumu daļu atkritumu pārstrades uzņēmumam AVR Nuts un vienlaicīgi uzstājās kā bīstamo atkritumu konkurents citiem piegādātājiem. Tādā veidā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW saņēma informāciju par plānotiem un reālajiem atkritumiem daudzumiem. Ņemot vērā to, ka nevienam no piegādātājiem nebija obligāti jāpiegādā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts sākumā norādītais atkritumu daudzums, un tā kā reālie tarifi un atlaides pamatojās tikai uz patiesi piegādāto atkritumu daudzumu, grūti saprast, kādā veidā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW varēja saņemt finansu vai stratēģiskās priekšrocības sava centrālā stāvokļa dēļ. Nīderlande paziņoja, ka atkritumu pārstrādes uzņēmumas AVR IW nevarēja ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli un ka Komisija arī nevar uz ieinteresēto personu iebildumu pamata nākt pie tāda secinājuma. Pastāv iespēja, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW piedāvāja pārstrādāt atkritumus pēc tarifiem, kas bija zemāki par atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts tarifiem, bet to nevar attiecināt uz palīdzības sniegšanas pasākumiem, un tādu darbību varēja veikt konkurences apstākļos; iespējamiem konkurentiem nebija aizliegts darboties līdzīgā veidā. Tāpat, ja atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW pārveda daļu no dedzināšanai paredzētiem atkritumiem uz savām sadzīves atkritumu dedzināšanas krāsnīm (kas netika pierādīts), mums nešķiet, ka tas būtu pārkāpums, ņemot vērā to, ka katrs piegādātājs, kas pārvalda atkritumus, varētu sasniegt tādu pašu līmeni, vienkārši piegādājot šos atkritumus citām sadzīves atkritumu dedzināšanas iekārtām, kas pieder atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR vai citiem uzņēmumiem. Ņemot vērā arī to, ka palīdzība tika sniegta uz iepriekš izstrādāta budžeta pamata, Komisija uzskata, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR ir atradis efektīvu risinājumu, pārvedot atkritumus, jo citādi tas būtu cietis lielus zaudējumus iekārtu nepietiekamas izmantošanas dēļ. Pastāv varbūtība, ka līdzīgu atkritumu pārvietošanu jāizskata drīzāk kā mērķtiecīgu kontroli pār atkritumiem, kas ir saskaņā ar sabiedrības interesēm.

(107)

Tehnoloģiju attīstība: Komisija nedomā, ka šie noteikumi varētu negatīvi ietekmēt alternatīvu atkritumu pārstrādes tehnoloģiju attīstību un atkritumu lietderīgu izmantošanu. Kā paskaidroja Nīderlande, pastāv citi līdzekli, lai stimulētu tāda veida attīstību. Tā 2003.gadā tika izsniegta licence jaunai pirolīzes iekārtai. Tarifi, kurus aprēķināja atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR, bija augstāki par tarifiem, kurus aprēķināja dotās iekārtas īpašnieks, un tāpēc negatīvais efekts jāuzskata par nenozīmīgu.

(108)

Palīdzība atkritumu iegūšanai: atšķirībā no iepriekšminētajiem gadījumiem, atkritumu iegūšanas noteikumus nevar uzskatīt par samērīgiem kā atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW gadījumā, un tādēļ atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts maksā kompensāciju par palīdzību, kuru tas saņem no valsts. Komisija saprot, ka jāsamazina izdevumi pārstrādei paredzēto atkritumu apjomam, jo īpaši to atkritumu apjomam, kas paredzēti dedzināšanai un kuriem tiek piemēroti maksimāli augsti pieņemšanas tarifi. Kā norādīts 99. apsvērumā, šī iemesla dēļ jāpieņem sistēma, kas nediskriminē atlaides pie procentu likmes diferenciālā uzskaitījuma. Šajā ziņā kompensācija atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR par atkritumu iegūšanu ir nesamērīgs konkurences pārkāpums, tā kā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW ir vienīgais saņēmējs. Viņa konkurenti neiegūst samērīgu izdevumu kompensāciju par atkritumu iegūšanu. Attiecībā uz augstu kaloriju bīstamiem atkritumiem par lēmumu varēja kļūt pants par nepārtraukto deficītu, pieņemšanas tarifu samazināšanu nediskriminējošā veidā. Izdevumu kompensācija par atkritumu iegūšanu ir nesamērīga arī sadedzināšanai paredzēto atkritumu gadījumā. Šī kompensācija dod atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW diskriminējošu priekšrocību noteiktas darbības veidā, kas tieši konkurē ar citu atkritumu kontroles uzņēmumu darbību. Tāda atkritumu iegūšana neiemanto tiešu sabiedrības interesi, kas vērš tādu palīdzību par tiesisku, īpaši, ja runa ir par tādu atkritumu iegūšanu, kas paredzēti dedzināšanai ārzemēs. Taču arī tādu dedzināšanai paredzēto atkritumu iegūšana, kas ir Nīderlandes izcelsmes, var stimulēt to iznīcināšanu Nīderlandē un nevis to lietderīgu izmantošanu Nīderlandē vai kaut kur citur. Noteiktos apstākļos tas var būt pretrunā ar principu, ka atkritumi tiek pārstrādāti to izcelsmes avota tuvumā. Paredzētā kompensācijas summa 2,4 miljoni euro par atkritumu iegūšanu, kas bija ietverta pamatotā iepriekš budžetā noteiktā palīdzībā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts un ko nodeva atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW, nevar uz Līguma 86.panta 2. punkta pamata būt tiesiska. Šī noteikuma pozīcija tiek paredzēta ar punktu 6.3, kā arī ar Līguma 87.panta 2. un 3. punktu.

(109)

Komisija veica pētījumu, lai noskaidrotu, vai novirzes no Līguma 87. panta 2. un 3. punkta piemērojamas atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW atkritumu kompensācijas izdevumu vajadzībām par atkritumu iegūšanu. Novirzes no Līguma 86. panta 2. punkta varētu kalpot par pamatu tādas palīdzības atzīšanai, kas ir savienojama ar kopējo tirgu. Lietas būtība ir tāda, ka šai palīdzībai: a) nav sociāla rakstura un tā netiek sniegta individuālajiem patērētājiem, b) tā nekalpo tādu zaudējumu atlīdzināšanai, kurus radījušas dabas stihijas vai citi neparedzēti notikumi, un c) tā nav nepieciešama ekonomisko zaudējumu kompensācijai kā Vācijas sadalīšanas seku gadījumā.

(110)

Līguma 87. panta, 3. punkta a), b) un d) apakšpunktu novirzes arī ir piemērojamas. Tās attiecas uz tādu rajonu sadarbību ekonomiskās attīstības jomā, kuros dzīves līmenis ir nenormāli zems vai kuros ir nopietns darba vietu trūkums, un tās ir domātas tādu projektu realizācijas palīdzībai, kuriem ir kopēja Eiropeiska interese, vai nopietnu trūkumu novēršanai dalībvalstu ekonomikā, un lai sniegtu atbalstu sadarbībai kultūras attīstībā un kultūras mantojuma uzturēšanā. Nīderlande necentās pamatot palīdzības nepieciešamību nevienā no šiem punktiem.

(111)

Kas attiecas uz novirzēm no Līguma 87. panta, 3. punkta c) apakšpunkta, kas skar pasākumus palīdzības sniegšanai noteiktu saimnieciskās darbības veidu attīstībai, Komisija konstatē, ka palīdzība ir virzīta uz izpēti un izstrādi, mazā un vidējā biznesa investīcijām vai uz atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW glābšanas restrukturizāciju. Šī palīdzība paredzēta arī reģionālai attīstībai, jo atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW neatrodas rajonā, kam paredzētas tiešas investīcijas reģionālās palīdzības veidā. Palīdzība attiecīgi nav savienojama ar kopējo tirgu, tādēļ ka tā varētu atvieglot noteikta reģiona attīstību.

(112)

Komisija veica pētījumu par palīdzības sniegšanas atbilstību noteikumu novirzēm no Līguma 87. panta, 3. punkta c) apakšpunkta, proti, vai dotajā gadījumā ir piemērojama apkārtējās vides atbalsta koncepcija. Tā kā palīdzību sniedz ekspluatācijas palīdzības formā, Komisija atbalstīja palīdzību saskaņā ar apkārtējās vides atbalsta koncepcijas punktu E.3.1. Tomēr šī palīdzība nav neapstrīdama, tā arī neaprobežojas ar stingri noteiktu kompensāciju par papildu izdevumiem produkcijai atbilstoši produktu vai pakalpojumu tirgus vērtībai.

(113)

Tā kā neviena no novirzēm nav izmantota, Komisija ir nākusi pie secinājuma, ka dotā palīdzība nav savienojama ar kopējo tirgu un ka saņēmējam, atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR, ir pienākums atmaksāt izsniegtās kompensācijas summu saskaņā ar Regulas (EK) Nr.659/1999 14. pantu un ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu par to, kā īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (22).

(114)

Komisija nāca pie slēdziena, ka šādi palīdzības noteikumi darbojas valsts atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR labā: 1) budžeta deficīta kompensācija 2002.un 2003.gadā; 2) budžeta deficīta kompensācija 2004.gadā un par palikušo 2005.un 2006.gadu; 3) izdevumu kompensācija līguma anulēšanai, kas sastāv no a) izdevumu atlīdzināšanas līguma anulēšanai sakarā ar investīciju noteikšanu, kamēr tās vēl nav debetētas un b) izdevumu atlīdzināšanas sakarā ar priekšlaicīgu atkritumu pārstrādi atkritumu dedzināšanas iekārtās, un 4) palīdzības, kas ietverta garantijā. Palīdzību, izņemot to daļu, kas paredzēta izdevumu atlīdzināšanai par atkritumu iegūšanu, var atzīt par savienojamu ar kopējo tirgu, tā kā tā ir kompensācija par izdevumiem sakarā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma 86.panta 2. punkta nozīmē ar nosacījumu, ka palīdzība nepārsniedz patieso zaudējumu summu šajā laika posmā un ir pieļaujama tikai pietiekamas peļņas iespējas saņemšanai. Sakarā ar to Komisija pieprasa no Nīderlandes katru gadu uzrādīt atskaites par reālo palīdzības izmantojumu un par ienākumiem no savas darbības attiecīgajā gadā. Nīderlandei tāpat ir obligāti jākontrolē izdevumu atlīdzināšana iekārtu slēgšanai un pie šīs kontroles jāņem vērā punkti, kas uzrādīti II pielikumā. Galīgais termiņš, kad Komisijai jāiesniedz starpposma atskaite par veikto kontroli ir 2006.gada pavasaris, galīgās atskaites termiņš ir 2007.gada pavasaris. Pie tam Nīderlandei ir obligāti jāziņo par visāda veida palīdzību, ko tā sniedz atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts un kas ļauj uzņēmumam saņemt peļņu no savas darbības, kura nepārsniedz ienākumus, rēķinot pēc Nīderlandes valsts obligācijām, kuru vērība paaugstināta par 2 procentiem. Šo palīdzību nevar sniegt līdz dienai, kad to apstiprinās Komisijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/19994 4. vai 7. pantu.

(115)

Kompensāciju 2,396 miljonu euro apmērā, kas pārskaitīta atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW izdevumu segšanai par atkritumu ieguvi, toties var paziņot par nepamatotu, tā kā to nevar atzīt par samērīgu atlīdzinājumu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Vispirms jau runa ir par kompensāciju atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR par izdevumiem, kurus pie normāliem apstākļiem jāņem vērā jebkura atkritumu pārstrādes uzņēmuma budžetā. Nav pieņemams neviens no izņēmumiem valsts palīdzības saņemšanai pēc Līguma 87. panta 1. punkta. Šo palīdzības daļu atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW ir jāatmaksā. Tāpēc Komisija uzdod Nīderlandei sekot tam, lai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW atmaksātu šo palīdzības summu ar procentiem saskaņā ar dotā lēmuma noteikumiem.

(116)

Komisija vēršas pie Nīderlandes ar lūgumu uzrādīt pieprasītās ziņas uz jautājuma saraksta pamata, kas pievienots dotajam lēmumam kā III pielikums, kurā skaidri norādīts, kādi neatliekami pasākumi sniegtās palīdzības atmaksāšanai ir ieplānoti vai jau apstiprināti. Komisija vēršas pie Nīderlandes ar lūgumu divu mēnešu laikā pēc iepazīšanās ar minētajiem lēmumiem iesniegt visu informāciju, kas apstiprina to, ka no atkritumu pārstrādes uzņēmuma piedzenamās kompensācijas atmaksāšanas procedūra ir uzsākta (kā, piemēram, pavēles par kompensācijas atmaksāšanu utt.),