8.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/11

(1)

2004. gada 9. septembrī Komisija, publicējot paziņojumu (“paziņojums par izvērtēšanas uzsākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes granulveida politetrafluoretilēna (PTFE) sveķu importu Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2004. gada 26. jūlijā Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“CEFIC” jeb “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 80 % no PFTE ražošanas Kopienā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par minētā produkta dempingu un par no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas ir uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja Krievijas un ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus/tirgotājus un to asociācijas, attiecīgos zināmos piegādātājus un lietotājus, kā arī attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus un visus zināmos Kopienas ražotājus, kuri ir sūdzības iesniedzēji. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstveidā iesniegt savus apsvērumus un procedūras sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Ņemot vērā sūdzībā minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju lielo skaitu, paziņojums par uzsākšanu paredzēja izlases metodes izmantošanu, lai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noteiktu dempingu.

(5)

Lai Komisija varētu lemt, vai jāizmanto izlases metode un vajadzības gadījumā, lai veiktu atlasi, visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem bija jāpaziņo par sevi Komisijai un bija jāsniedz pamatinformācija par darbību, kas saistīta ar PTFE izmeklēšanas periodā (no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam), kā norādīts paziņojumā par uzsākšanu.

(6)

Pēc ražotāju eksportētāju iesniegtās informācijas pārbaudes un sakarā ar nelielo atbilžu skaitu uz atlases jautājumiem tika nolemts, ka ĶTR eksportētājiem nav jāpiemēro izlases metode.

(7)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieteikumu par tirgus ekonomikas režīma TER vai atsevišķu režīmu AR piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nosūtīja pieteikuma veidlapas. TER vai AR piemērošanas pieprasījumus saņēma no trijiem ražotājiem eksportētājiem – ja gadījumā pārbaudē konstatē, ka tie neatbilst TER nosacījumiem.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām zināmajām attiecīgajām pusēm un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi paziņoja paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā. Tika saņemtas atbildes no trijiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, no trijiem Kopienas ražotājiem un no viena nesaistīta importētāja.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, izrietošo kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumi bija veikti šādos uzņēmumos:

(10)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piešķirt TER, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogas valsts, Amerikas Savienoto Valstu “ASV”, datiem, notika šādos uzņēmumos:

(11)

Dempinga un kaitējuma pārbaude notika periodā no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma analīzi aptvēra periodu no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Fluorpolimēri ir augstas efektivitātes plastmasu grupa, no kuras pazīstamākais un visvairāk izmantotais ir politetrafluoretilēns (PTFE).

(13)

Granulveida PTFE ir ķīmisks produkts (fluorpolimērs), kuram ir virkne augstas izturības īpašību (piemēram, augsta kušanas temperatūra, augsta termiskā stabilitāte, tas ir nešķīstošs, ugunsdrošs, ar zemu dielektrisko konstanti). To izmanto kā sastāvdaļu virknē rūpniecības nozaru, piemēram, ķīmijas, mašīnbūves, elektrības (kabeļu iekšējā izolācija), automašīnu, inženierceltniecības (izolācijas materiāls), virtuves ierīču (pannas), tekstilrūpniecības vai biomedicīnas (ķirurģijas instrumenti) nozares. Pazīstamākā preču zīme, ar kuru šo ražojumu tirgo, ir “Teflon”.

(14)

Attiecīgais ražojums ir tā sauktais granulveida politetrafluoretilēns (PTFE), kas nesatur vairāk kā 3 % citu monomēra vienību, izņemot tetrafluoretilēnu, bez papildvielām, pulverveidā vai granulās, izņemot mikronizētus materiālus, un tā izejas polimērs (reaktora lodītes). Pēdējais var būt mitrā vai sausā veidā. Lai gan pastāv dažādi iespējamie ražojuma tipi sakarā ar dažādo formu, šīs procedūras nolūkā daļiņu vidējais izmērs, termoapstrāde vai komonomēra saturs kopā veido vienu ražojumu, jo tiem ir vienādas fiziskās īpašības un būtībā vienāds pamatpielietojums. Attiecīgo ražojumu patlaban klasificē ar KN kodu ex 3904 61 00.

(15)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un saražotajam un Kopienas ražošanas nozares Kopienā pārdotajam PTFE, abu eksportētājvalstu vietējā tirgū saražotajam un pārdotajam PTFE un analogās valsts vietējā tirgū saražotajam un pārdotajam ražojumam būtībā ir tādas pašas fiziskās īpašības un tāds pats pamatpielietojums. Tādēļ šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Divi importētāji apgalvoja, ka no Krievijas un Ķīnas importētais ražojums noteiktos izmantošanas veidos nekonkurē ar Kopienas tirgū ražoto un pārdoto PTFE. Galvenokārt tas attiecas uz PTFE atkritumiem vai specifikācijai neatbilstošiem ražojumiem (“off-spec”), ko izmanto smalku PTFE daļiņu izmēra ražošanai. Šādu smalku daļiņu izmēru izmanto, piemēram, kā piedevu plastmasas pārstrādē vai tipogrāfijas krāsām, kā arī metālu pārklājumiem. Apgalvojums bija jānoraida, jo tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare arī saražo atkritumus vai specifikācijai neatbilstošus ražojumus (“off-spec”), kas tiek pārdoti tiem pašiem klientiem.

(17)

Turpmāk ir aprakstīta vispārīgā metodoloģija. Tādēļ atzinumos par dempingu saistībā ar attiecīgo valsti ir aprakstīti tikai konkrēti fakti attiecībā uz katru eksportētājvalsti.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai PTFE pārdošanas apjomi, kurus vietējā tirgū pārdod ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs, proti, vai šāds kopējais pārdošanas apjoms veido vismaz 5 % no ražotāja kopējā eksporta apjoma Kopienā.

(19)

Komisija attiecīgi noteica tos PTFE veidus, kurus pārdod vietējā tirgū un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar veidiem, kurus pārdod eksportam Kopienā. Attiecībā uz ražojuma tipa pārbaudi Komisija uzskatīja vietējā tirgū pārdotos un eksportētos ražojuma tipus par vienādiem vai tieši salīdzināmiem, kuriem bija līdzīgs daļiņu vidējais izmērs, termoapstrādes un komonomēra saturs.

(20)

Par katru PTFE veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdod vietējā tirgū un kuri ir tieši salīdzināmi ar PTFE veidu, ko pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta vajadzībām. Konkrēta PTFE veida pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja kopējie attiecīgā PTFE veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā PTFE tipa kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportēja uz Kopienu.

(21)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai katra PTFE veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot attiecīgo PTFE veidu to rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru, kas veikti ar nesaistītiem pasūtītājiem. Tā kā katra PTFE tipa pārdošanas apjoms, kas tika realizēts par neto pārdošanas cenu, kuras vienāda vai augstāka par aprēķinātajam ražošanas izmaksām, pārstāvēja vairāk nekā 80 % no kopējā attiecīgā tipa pārdošanas apjoma un šā tipa vidējā svērtā cena bija vienāda vai augstāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību veidoja faktiskā cena vietējā tirgū, kuru aprēķināja kā visa attiecīgā preces tipa, kas izmeklēšanas periodā tika realizēts vietējā tirgū, vidējo svērto pārdošanas cenu neatkarīgi no preces realizācijas rentabilitātes.

(22)

Tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksātām vai maksājamajām cenām.

(23)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Atbilstošas korekcijas tika veiktas gadījumos, kad tās uzskatīja par saprātīgām, precīzām un ar pārbaudītiem pierādījumiem pamatotām.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība katram ražotājam eksportētājam tika noteikta, katra ražojuma tipa vidējo svērto normālo vērtību, kā noteikts iepriekš, salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(25)

Antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. apakšpunktu tiem ražotājiem, kam konstatēja, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

(26)

Īsumā un vienīgi ērtības labad pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētie kritēriji, kuru ievērošana jāapliecina uzņēmumiem, kuri iesniedz pieteikumus, apkopotā veidā ir izklāstīti turpmāk:

(27)

Trīs ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un iesniedza TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Attiecībā uz šiem uzņēmumiem Komisija pieprasīja un šajos uzņēmumos pārbaudīja visu informāciju, kas bija iekļauta TER piešķiršanas pieteikumos un ko tā uzskatīja par vajadzīgu.

(28)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka neviens no trim iepriekš minētajiem uzņēmumiem neatbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem, tādēļ to prasības bija jānoraida. Tabulā ir parādīts, ciktāl trīs uzņēmumi atbilst katram no pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(29)

Attiecīgajiem uzņēmumiem tika dota iespēja sniegt apsvērumus par iepriekš minētajiem secinājumiem. Visi trīs uzņēmumi nepiekrita konstatējumiem un apgalvoja, ka tiem jāpiešķir TER.

(30)

Viens uzņēmums apšaubīja, vai Komisijas novērtēšanas metodi par TER piešķiršanu uz piecu pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteikto kritēriju pamata var uzskatīt par saderīgu ar VVTT/PTO noteikumiem. Turklāt tika apstrīdēts, ka Komisija lēmumus pamatoja uz rādītājiem un pieņēmumiem un ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts netika piemērots objektīvi.

(31)

Šajā sakarā jānorāda, ka pašreizējā izmeklēšana, ieskaitot novērtējumu tam, vai ražotājs eksportētājs darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas nosacījumiem, notiek atbilstoši piemērojamajiem pamatregulas noteikumiem, kas pilnībā atbilst PTO saistībām.

(32)

Kā atzinusi Pirmās instances tiesa, ražotājam eksportētājam ir pierādīšanas pienākums par to, ka viņš pilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos nosacījumus. Ja nav iesniegts šāds pierādījums, pieprasījums piešķirt TER jānoraida. Šāds secinājums izdarīts, ņemot vērā pamatotu pierādījumu, kā tas paskaidrots attiecīgajiem uzņēmumiem, un to var pārsūdzēt.

(33)

Attiecībā uz pirmo kritēriju, proti, ka uzņēmējdarbības lēmumus pieņem atbilstīgi tirgus signāliem bez ievērojamas valsts iejaukšanās un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības, tika secināts, ka nav pierādījuma par to, ka tika ievēroti uzņēmuma statūti. Tādēļ nebija pieejami pierādījumi, ka valsts nevarēja būtiski ietekmēt šā uzņēmuma lēmumus, ieskaitot ar valsts īpašumā esošu daļas īpašnieka starpniecību. Uzņēmums iebilda pret Komisijas secinājumiem, apgalvojot, ka tā statūti piedāvā uzticamu garantiju tam, ka valsts nevar ievērojami ietekmēt tā lēmumus un ka katrā gadījumā valsts īpašumā esošais daļu īpašnieks ir uzticības persona, kura darbojas privātuzņēmuma vārdā. Tomēr uzņēmuma statūtos ir noteikta tā struktūra un lēmumu pieņemšanas procedūra. Tā kā izmeklēšanā atklājās, ka statūti netika ievēroti un tos vienkārši varēja mainīt pats uzņēmums, var pamatoti secināt, ka šādu statūtu noteikumi ar mērķi nodrošināt to, lai valsts nevarētu būtiski ietekmēt uzņēmuma lēmumus, nav uzticami un šai sakarā nesniedz garantijas. Turklāt uzņēmums nesniedza citu paskaidrojumu kā vien “pārredzamība” attiecībā uz to, kāpēc valsts īpašumā esošais ieguldījumu fonds ir tā faktiskais daļu īpašnieks. Tieši otrādi – pārbaudē uz vietas tika apgalvots, ka tā nākotnē uzņēmumam cita starpā būtu labāka pieeja finansējumam. Tālab risku par valsts iejaukšanos uzskatīja par ievērojamu.

Uzņēmums bez tam apgalvoja, ka pretēji Komisijas secinājumiem, tā izejvielu cenas atspoguļoja tirgus vērtības. Līdzās faktam, ka netika iesniegti pierādījumi par to, ka tas tā ir, izejvielu salīdzinošie iepirkumi notika par dažādām cenām, un uzņēmums nevarēja sniegt pamatotu paskaidrojumu par šīm svarīgajām atšķirībām.

Tādēļ bija jāsecina, ka ražotājs eksportētājs nesniedza pietiekamu informāciju par to, ka tas darbojās tirgus ekonomikas apstākļos. Neviens no attiecīgā uzņēmuma izvirzītajiem argumentiem nevarēja apgāzt šos secinājumus pēc nodošanas atklātībā, un pieprasījums bija jānoraida.

(34)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka kvoruma trūkums daļu īpašnieku sanāksmē, kurā valsts īpašumā esošajiem daļu īpašniekiem ļauts būtiski ietekmēt uzņēmuma lēmumus, nebija svarīgs, jo šāda sanāksme nebija atbildīga par lēmumiem, kas saistīti ar darbību. Tomēr valsts ietekme ir svarīga ne tikai tad, kad tā attiecas uz ar darbību saistītiem lēmumiem. Turklāt atbilstīgi uzņēmuma statūtiem daļu īpašnieku sanāksmei cita starpā ir tiesības lemt par uzņēmējdarbību un ieguldījumu plāniem, pārbaudīt un apstiprināt finanšu budžetu un galīgo pārskatu, kā arī uzņēmuma peļņas sadales plānu. Tātad valsts var būtiski ietekmēt uzņēmuma lēmumus tik svarīgos jautājumos. Bez tam tika apšaubīts, ka fakts par eksporta pārdošana tika veikta ar daļēji valsts īpašumā esoša tirgotāja starpniecību izmeklēšanas perioda vidū, ir iemesls secinājumam par valsts iejaukšanos. Šai sakarā jānorāda, ka šis tirgotājs tika iesaistīts attiecīgā ražojuma (ieskaitot līgumu parakstīšanu, maksājumu saņemšanu un rēķinu piesūtīšanu klientiem) pārdošanā, taču neiesniedza pieprasījumu piešķirt TER. Tādēļ uzņēmums nebija spējīgs apliecināt, ka tas darbojās bez būtiskas valsts iejaukšanās.

(35)

Kāds uzņēmums arī apgalvoja, ka valsts īpašumā esošais daļu īpašnieks, kuram pieder vairākums uzņēmuma daļu un kurš tādēļ valdē iecēla vairākumu locekļu, varēja būtiski ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Šai sakarā jānorāda, ka saskaņā ar Komisijas vienoto praksi, kad valstij ir iespēja tiesiski vai de facto ievērojami ietekmēt uzņēmuma lēmumus, uzskata, ka nav izpildīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmais kritērijs. Tādēļ pieprasījums bija jānoraida.

(36)

Attiecībā uz otro kritēriju, proti, ka uzņēmumiem ir viens skaidrs uzskaites dokumentu pamatkopums, kas tiek neatkarīgi pārbaudīts saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, visi trīs uzņēmumi informēja, ka tās kritēriju ievēro, jo to uzskaites dokumenti tiek pārbaudīti neatkarīgi. Tomēr tika konstatēts, ka uzņēmumu revīzijas ziņojumos bija ievērojamas neatbilstības ar uzņēmuma uzskaites dokumentiem vai, ka attiecīgo uzņēmumu uzskaites kārtībā netika ņemtas vērā izmaiņas, kā tas prasīts starptautiskajos grāmatvedības standartos. Vienā gadījumā tika arī konstatēts, ka minētie apjomi revidenta piezīmēs par pārskatiem nesakrita ar uzņēmuma pārskatiem. Cits uzņēmums neiesniedza pilnīgu finanšu pārskata eksemplāru angliski, ieskaitot revidenta piezīmes par to, kas neļāva veikt pienācīgu pārbaudi. Tādēļ bija jāsecina, ka visu trīs attiecīgo uzņēmumu uzskaites dokumenti netika pārbaudīti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā tas prasīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā ievilkumā, un pieprasījums tika noraidīts.

(37)

Attiecībā uz trešo kritēriju trīs uzņēmumi informēja, ka pretēji Komisijas konstatējumiem no iepriekšējām ārpustirgus ekonomikas sistēmām netika pārņemti būtiski izkropļojumi. Kāds uzņēmums iebilda tam, ka nebija pierādījumu par tā zemes izmantojuma tiesībām, kas atspoguļoja tirgus vērtības, un iesniedza sabiedrībai pieejamu informāciju par zemes cenām. Šo informāciju iesniedza krietni pēc tam, kad bija beidzies termiņš, lai varētu iesniegt pienācīgi noformētu pieprasījumu piešķirt TER, un to vairs nevarēja pārbaudīt; tādēļ tā bija jānoraida. Ciktāl skarts otrs uzņēmums, tika secināts, ka tas ir nopircis attiecīgā ražojuma ražošanas iekārtas no valsts īpašumā esoša uzņēmuma, bet ar ievērojamu atlaidi salīdzinājumā ar neatkarīgu vērtētāju noteikto vērtību. Konstatēja arī, ka uzņēmuma pamatlīdzekļu amortizācija nav bijusi konsekventa. Tika konstatēts, ka trešais uzņēmums saņēma bankas aizdevumu garantijas no sava valsts īpašumā esošā daļu īpašnieka un ka tas izmantoja norēķinu kontu tā, ka nebija iespējams sasaistīt rēķinus ar maksājumiem. Tas nozīmē, ka nav ievērojama izkropļojuma, kas būtu saglabājies no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas.

(38)

Tādēļ tika secināts, ka attiecīgie uzņēmumi neievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā noteiktos nosacījumus, un tālab to pieprasījumi bija jānoraida.

(39)

Uzņēmums, kas neizpildīja ceturto kritēriju, apgalvoja, ka pretēji Komisijas konstatējumiem likums par bankrotu negarantē stabilitāti un juridisko noteiktību. Tomēr tika secināts, ka šim uzņēmumam bija nopietnas finansiālas grūtības, jo vairākus gadus pēc kārtas radās zaudējumi, un to izglāba valsts īpašumā esošais daļu īpašnieks. Lai gan, kā apgalvojis uzņēmums, šādas nopietnas finansiālās grūtības var arī neizraisīt bankrotu, fakts, ka valsts īpašumā esošo daļu īpašnieks izglāba uzņēmumu (tostarp, norakstot parādsaistības), gadījumā, ko normālos tirgus apstākļos daļu īpašnieks nedarītu, nozīmē, ka šāda likuma piemērošana šai konkrētajā gadījumā ir apšaubāma. Tādēļ jāsecina, ka nebija pierādījuma, ka praksē uzņēmumam tika piemērots bankrota likums. Neesot šādam pierādījumam, šo kritēriju uzskatīja par neizpildītu.

(40)

Notika apspriešanās ar padomdevēju komiteju, un tieši attiecīgās puses tika atbilstoši informētas. Eksportētāju galvenie argumenti jau tika izskatīti iepriekš. Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja sniegt komentārus un tā piekrita TER noteikšanai.

(41)

Papildus pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot tādos gadījumos, kad uzņēmumi spēj apliecināt, ka tie ir izpildījuši visus pamatregulas 9. pantā 5. punktā noteiktos kritērijus, lai tiem piešķirtu atsevišķu režīmu.

(42)

Trīs ražotāji eksportētāji, kā arī tie, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī atsevišķu režīmu gadījumā, ja tiem nepiešķir TER.

(43)

Tā kā neviens no trijiem uzņēmumiem nevarēja apliecināt, ka faktiska vai iespējama valsts iejaukšanās nebija tāda, lai ietekmētu arī eksporta cenas un apjomus, kā arī to tirdzniecības noteikumus, bija jāsecina, ka tie neatbilda pamatregulas 5. panta 9. punktā paredzētajiem noteikumiem.

(44)

Visiem trim uzņēmumiem tika līdzīgi konstatēts, ka nevarēja izslēgt pasākumu apiešanas risku, ja šiem eksportētājiem būtu bijušas piešķirtas atsevišķās maksājuma likmes. Risks izriet no iepriekšminētās faktiskās un iespējamās valsts iejaukšanās uzņēmumu darbībā. Turklāt, ņemot vērā PTFE veidu un noformējumu, parasti jo īpaši muitas iestādēm ir ļoti sarežģīti noteikt importētā PTFE ražotāju. Tādēļ tas, ka eksportējot tādas firmas vārdā, kurai jāmaksā mazāki nodokļi, pastāv pasākumu apiešanas risks, ko vēl vairāk pastiprina fakts, ka iespējama valsts iejaukšanās, tika arī uzskatīts par būtisku faktoru. Tādēļ netika izpildīti pamatregulas 9. panta 5. punkta e) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

(45)

Tā kā neviens no uzņēmumiem neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, pagaidām tiek nolemts nepiešķirt AR.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms, jānosaka, pamatojoties uz trešās valsts (“analogās valsts”) cenām vai salikto vērtību tirgus ekonomikā.

(47)

Paziņojumā par uzsākšanu ASV bija paredzēta kā attiecīga trešā tirgus ekonomikas valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, un ieinteresētās puses tika aicinātas iesniegt to apsvērumus. Divi ĶTR ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ASV nav piemērota valsts, un ierosināja Krieviju. Tika iesniegta informācija, ka ASV PTFE tirgus nav pietiekami konkurētspējīgs, jo Itālijas un Japānas importam kopš 1988. gada ir noteikti antidempinga maksājumi. Apgalvoja arī, ka lielākais ASV ražotājs ir saistīts ar vienu no ES sūdzības iesniedzējiem. Bez tam tika iesniegta informācija, ka pastāv tehnisko līmeņu, kvalitātes un galapatēriņa atšķirības starp ASV pārdoto PTFE un to PTFE, kuru Ķīnas ražotāji eksportē uz Kopienu. Bez tam apgalvoja, ka pastāv dažāda izejvielu pieejamība, jo ASV ražotājiem jāimportē fluoršpats, kuram ĶTR, kas saražo 50 % fluoršpata pasaules produkcijas, noteikusi eksporta kvotas. No otras puses, Ķīnas eksportētājiem būtu tieši pieejams Ķīnā saražotais fluoršpats. Visbeidzot tika iesniegta informācija par to, ka Ķīnas ekonomiskā izaugsme (ar zemākām darbaspēka izmaksām nekā ASV) tuvinās Krievijai, attiecībā uz kuru arī notiek tā pati izmeklēšana.

(48)

Jānorāda, ka PTFE ražošana notiek tikai atsevišķās valstīs. Kāds Indijas ražotājs atsaucās, apstiprinot pieņēmumus par dempingu pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, un viņu kā ražotāju lūdza sadarboties iespējamā analogā valstī. Tomēr Indijas ražotājs atteicās sadarboties.

(49)

Attiecībā uz ierosināto Krievijas izvēli, no 70. līdz 75. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ tika secināts, ka Krievijas ražotāju eksportētāju iesniegtie dati nav uzticami un tādēļ tos nevarēja izmantot. Tādēļ nevarēja pieļaut šādu datu izmantošanu, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms. Turklāt valsts, par kuru notiek izmeklēšana, parasti netiek uzskatīta par piemērotu analogu valsti, jo tās vietējais tirgus varētu būt izkropļots.

(50)

Attiecībā uz AVS izraudzīšanos visas pieejamās informācijas analīze liecināja, ka ASV ir vispiemērotākā analogā valsts. ASV ir liels un ļoti konkurētspējīgs attiecīgā ražojuma tirgus, kurā ir trīs ražotāji un, lai arī ir noteikti antidempinga maksājumi, ir ievērojams importa apjoms (virs 20 % no vietējā tirgus), tostarp no ĶTR un Krievijas. PTFE ievedmuitas nodokļi ASV (5,8 %) ir zemāki nekā Krievijā (10 %).

(51)

Analogās valsts ražotāja un Kopienas ražotāja attiecības pašas par sevi nav iemesls, lai ASV izvēli uzskatītu par nepamatotu. ASV ražotāju sniegtos datus pārbaudīja Komisijas dienesti, kas bija pilnīgi apmierināti attiecībā uz to atbilstību un uzticamību.

(52)

Arguments par izejvielu (fluoršpats) atšķirīgo pieejamību netika uzskatīts par šķērsli, lai izraudzītos ASV. Netika sniegti pierādījumi par to, kā Ķīnas eksporta kvotas ietekmēja ASV tirgu, tā neļaujot izteikt skaitļos šādu iespējamo ietekmi. Tomēr tika konstatēts, ka fluoršpats ir ceturtā iepriekšējā PTFE izejviela un tādēļ veido tikai ļoti nelielu ražošanas izmaksu daļu (rēķinot aptuveni, mazāk kā 5 %). Šādos apstākļos Ķīnas eksporta kvotu ietekme uz ASV PTFE tirgu būtu minimāla. Bez tam hloroforms ir svarīgāks PTFE ražošanas faktors, attiecībā uz kuru ĶTR nav priekšrocību sakarā ar to, ka tā ir atkarīga no importa un augstajiem antidempinga maksājumiem, kas ir spēkā vairākās eksportētājvalstīs. Tālab secina, ka jebkura atšķirība piekļuvē izejvielām starp ASV un ĶTR nav tāda, lai izvēli par ASV kā analogo valsti uzskatītu par nepamatotu.

(53)

Attiecībā uz fiziskām un tehniskām atšķirībām un galapatēriņu pieejamā informācija norāda uz to, ka Ķīnas ražotāju eksportētais ražojums atbilst rūpniecības standartiem un to būtībā izmanto tādiem pašiem nolūkiem, lai gan tas parasti ir sliktākas kvalitātes ražojums nekā ASV ražotais PTFE dažādu piesārņotības pakāpju dēļ. Taču, lai ņemtu vērā dažādās piesārņotības pakāpes iespēju attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam, neesot citam pamatojumam, provizoriski tika noteikta 10 % korekcija uz ASV ražotāju sniegto aprēķinu pamata.

(54)

Visbeidzot atšķirīgās ASV un ĶTR ekonomiskās izaugsmes sakarā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, vai un cik lielā mērā šāda izaugsme ietekmēja normālo vērtību. Šāda atšķirība turklāt pati par sevi nav būtisks faktors, lai izraudzītos analogo valsti. Mūsdienīga un rentabla tirgus, ko raksturo spēcīga konkurence, izvēles rezultāts var tiešām būt zemāka normālā vērtība, nekā tad, ja analogajā valstī notikusi ar ārpus tirgus ekonomikas valsti salīdzināma ekonomiskā izaugsme.

(55)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka ASV bija vispiemērotākā analogā valsts un ka šādos apstākļos ASV izraudzīšanās šķita pamatota un attaisnota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(56)

Komisija ASV ražotājiem nosūtīja detalizētākas aptaujas anketas, lūdzot informāciju par vietējās pārdošanas cenām un līdzīga ražojuma ražošanas izmaksām. Ražotāja atbildi pārbaudīja uz vietas.

(57)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam normālā vērtība Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no diviem analogās valsts ražotājiem, proti, pamatojoties uz cenām, ko maksājuši vai maksā ASV vietējā tirgū par salīdzināmiem ražojuma veidiem, tā kā konstatēja, ka tos realizēja parastā tirdzniecības apritē un reprezentatīvos daudzumos.

(58)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu, Komisija izmantoja tādu pašu metodoloģiju, kāda skaidrota no 18. līdz 28. apsvērumam.

(59)

Viss Ķīnas eksportētāju ražotāju eksporta apjoms Kopienā bija realizēts tieši neatkarīgajiem klientiem Kopienā, un tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, kas faktiski maksātas vai maksājamas.

(60)

Korekcijas vajadzības gadījumā izdarīja attiecībā uz transporta, apdrošināšanas un pārkraušanas, iesaiņošanas un kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem, ja tie bija pamatoti.

(61)

Kā minēts 53. apsvērumā, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam notika Ķīnas ražotāju pārdotā ražojuma Kopienā un ASV vietējā tirgū pārdotā ražojuma normālās vērtības pielāgojums attiecībā uz piesārņotības pakāpes starpību.

(62)

Turklāt vienam Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportētās ražojuma tipam bija citādāka termiskā apstrāde, salīdzinot ar analogā valstī pārdoto salīdzināmo tipu. Tādēļ izdarīja pielāgojumu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam. Neesot uzticamai informācijai, pielāgojumu izdarīja uz cenu atšķirības pamata, kas analogajā valstī pastāvēja saistībā ar to specifiskajām īpašībām.

(63)

Vienam Ķīnas ražotāju eksportētajam ražojuma tipam, kura vidējais daļiņu izmērs ir no 100 mikroniem līdz 400 mikroniem, izmeklēšanas periodā ASV ražotāji, kas sadarbojās, neražoja tieši salīdzināmu ražojuma tipu, un nevarēja aprēķināt tirgus starpību. Taču, pamatojoties uz viena ASV ražotāja sniegto informāciju, provizoriski secināja, ka šis Ķīnas eksportētāju pārdotais ražojuma tips ar daļiņu dažādu lielumu ir ar tādām īpašībām, kas ļoti atgādina tā ražojuma īpašības, kas ir PTFE ar zemu plūstamību (vai mazāk nekā 100 mikronu). Tādēļ uzskatīja par lietderīgu provizoriski par pamatu noteikt šā tipa normālo vērtību tai normālai vērtībai, kāda konstatēta ASV tirgū pārdotajam PTFE ar zemu plūstamību.

(64)

Pielāgojums notika arī attiecībā uz paziņoto Ķīnas PVN atmaksājuma starpību.

(65)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu katram Ķīnas ražotājam eksportētājam ikviena uz Kopienu eksportētā ražojuma tipa vidējā svērtā normālā vērtība, kas noteikta analogajai valstij, tika salīdzināta ar attiecīgā uz Kopienu eksportētā ražojuma tipa vidējo svērto eksporta cenu.

(66)

Kā skaidrots iepriekš no 41. līdz 43. apsvērumam, nevienam no trīs Ķīnas uzņēmumiem, kas sadarbojās, nepiešķīra AR. Tādēļ noteica vienotu valsts mēroga dempinga starpību, pamatojoties uz vidējo svērto dempinga starpību, kas tika konstatēta katram no trijiem Ķīnas ražotājiem.

(67)

Provizoriskā dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 99,7 %.

(68)

Tā kā šķita, ka uz trīs zināmajiem ražotājiem eksportētājiem jāattiecina viss attiecīgā ražojuma Ķīnas eksports Kopienā, nebija pamata uzskatīt, ka jebkurš ražotājs eksportētājs nebija gatavs sadarboties. Tāpēc provizoriski uzskata, ka valsts mēroga dempinga starpība jānosaka tādā pašā līmenī.

(69)

Aptaujas anketas saņēma no diviem zināmiem ražotājiem eksportētājiem un no ar vienu eksportētāju saistītiem uzņēmumiem (viens Krievijas tirgotājs un viens importētājs uz Kopienu).

(70)

Abu uzņēmumu atbildes uz anketu bija ļoti neapmierinošas. Turklāt abos gadījumos pārbaudē uz vietas konstatēja, ka šie uzņēmumi bija iesnieguši nepilnīgu, nepareizu un maldinošu informāciju.

(71)

Tādējādi vienā no uzņēmumiem grāmatvedībā bija nopietni trūkumi, un tā tika atzīta par neuzticamu. Tādēļ nevarēja pārbaudīt iesniegto datu pilnīgumu un precizitāti. Turklāt vispār nevarēja pārbaudīt lielu anketas atbilžu daļu (jo uzņēmums neiesniedza saskaņojumu ar tā uzskaiti) un dažas uzņēmuma struktūras pat atteicās iesniegt informāciju, kas vajadzīga dempinga starpības aprēķinam, vai savlaicīgi nedeva šādu informāciju, lai to vairs nevarētu pārbaudīt.

(72)

Otra uzņēmuma atbilde arī bija neapmierinoša, un uz vietas konstatēja, ka uzņēmums ir sniedzis maldinošu svarīgu informāciju par organizatorisko struktūru. Tādējādi izmeklēšanā uz vietas konstatēja tikai to, ka izmeklēšanas sākumā uzņēmums patiesībā sadalījās divās vienībās (viena no tām ražo attiecīgo ražojumu). Fakts, ka pirms pārbaudes apmeklējuma netika deklarēta sarežģītā uzņēmuma struktūra traucēja izmeklēšanu, jo tam bija tālejošas sekas attiecībā uz grāmatvedību un izmaksu noteikšanu.

(73)

Bez tam uzņēmums atbildē nenorādīja būtiskus elementus, ieskaitot auditētus finanšu pārskatus, apgalvojot, ka tie neesot pieejami. Tomēr pārbaudes apmeklējumā tas izrādījās nepareizi. Izmeklēšanas pārbaudes sākumā uzņēmums papildus atkārtoti iesniedza būtiskus anketas atbilžu fragmentus, tā traucējot anketas atbilžu pārbaudi.

(74)

Ar iepriekšējā apsvērumā minēto uzņēmumu saistītais Krievijas tirgotājs nesadarbojās. Uzņēmums tiešām traucēja pārbaudi, liedzot pieeju informācijai par organizāciju, attiecīgā ražojuma pārdošanu un maksājumiem tā, ka šo pusi nevarēja uzskatīt par pusi, kas sadarbojās. Visbeidzot saistītais Apvienotās Karalistes tirgotājs izmeklēšanas periodā nevarēja sniegt jebkādus finanšu datus.

(75)

Ņemot vērā iepriekšminēto, nolēma, ka dempinga starpību abiem ražotājiem eksportētājiem nevarēja noteikt uz pašu datu pamata. Tādēļ dempinga starpība tika provizoriski aprēķināta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(76)

Neesot citai informācijai, normālo vērtību provizoriski aprēķināja uz sūdzībā sniegtās informācijas pamata. Vidējo normālo vērtību aprēķināja no izmeklēšanas laikā vietējā tirgus ražotāju eksportētāju cenrāžos norādītajām cenām. Tā kā nebija atbilstoša pamata, vienu kopīgu normālo vērtību aprēķināja attiecīgajam ražojumam kā vienam veselam.

(77)

Eksporta cenu provizoriski aprēķināja uz Statistikas biroja datu pamata par izmeklēšanas periodu.

(78)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktam izdarīja normālās vērtības korekcijas, lai ņemtu vērā faktu, ka uz cenrāžu cenām attiecas tādi piegādes noteikumi, kas nav ražotāja noteiktās cenas, kā arī eksporta cenas korekcijas, lai ņemtu vērā piegādes noteikumu un citas ražotāja noteikto cenu un CIF Starptautisko tirdzniecības noteikumu radušos maksājumus atšķirības.

(79)

Visas korekcijas izdarīja, pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju.

(80)

Pagaidu dempinga starpību aprēķināja, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu, kā tas noteikts iepriekš.

(81)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings. Pagaidu dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 36,6 %.

(82)

Tā kā iepriekšminētie divi uzņēmumi pārstāvēja visus Krievijas eksporta preču pārdošanas apjomus Kopienā un tā kā nav pamata neuzskatīt, ka jebkurš ražotājs eksportētājs nebūtu gatavs sadarboties, atlikušo maksājuma likmi noteica tādā pašā līmenī.

(83)

Ir zināms, ka Kopienā attiecīgo ražojumu ražo Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karaļvalstī un Polijā:

(84)

Komisija ir konstatējusi, ka visus iepriekšminētos uzņēmumus var uzskatīt par Kopienas ražotājiem pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Visu iepriekšminēto uzņēmumu produkcija veido Kopienas produkciju, kas noteikta, pieskaitot produkcijas apjomu, par kuru ziņojuši trīs šo sūdzību atbalstošie ražotāji, un sūdzībā norādīto aprēķināto to divu ražotāju produkciju, kuri nav iesnieguši sūdzību.

(85)

Trīs Kopienas ražotāju, kuri sadarbojās ar Komisiju, uzkrātā produkcija veido 81 % granulveida PTFE sveķu produkcijas Kopienā. Tādēļ uzskata, ka tie veido “Kopienas ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(86)

Kopienas patēriņu aprēķināja, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū, pieskaitot citu Kopienas ražotāju aprēķināto pārdošanas apjomu un Krievijas, ĶTR, kā arī pārējo trešo valstu importu ar KN kodu ex 3904 61 00. Ir skaidrots, ka Krievijas izcelsmes imports ar KN kodu 3904 61 00 attiecas uz attiecīgo ražojumu un pārējiem ražojumiem. Visu Krievijas izcelsmes PTFE importa apjomu novērtēšana tika veikta, pamatojoties uz sūdzībā izklāstīto metodoloģiju. Attiecībā uz pārējām valstīm nebija informācijas par to, ka ar šādu KN kodu apzīmē granulveida PTFE.

(87)

Laikā no 2001. gada līdz IP acīmredzamais Kopienas patēriņš samazinājās no 16 185 tonnām līdz 14 725 tonnām, proti, par 9 %. Šādu patēriņa sarukumu lielā mērā izraisīja vispārējas ekonomikas lejupslīde laikā no 2002. gada.

(88)

Komisija pārbaudīja to, vai granulveida PTFE sveķu imports ar izcelsmi Krievijā un ĶTR jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(89)

Aprēķinātā dempinga starpība saistībā ar importu no katras attiecīgās valsts bija lielāka par minimālo robežvērtību, kā tas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un importa apjomi no katras valsts nebija nesvarīgi pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē (proti, to tirgus daļas attiecīgi ir 10,8 % un 23,7 % izmeklēšanas periodā).

(90)

Attiecībā uz konkurences noteikumiem izmeklēšanā konstatēja, ka granulveida PTFE sveķu imports no attiecīgajām valstīm un Kopienas ražošanas nozarē izgatavotie granulveida PTFE sveķi bija līdzīgi pēc savām fiziskajām un tehniskajām pamatīpašībām. Uz šā pamata Krievijas un ĶTR izcelsmes PTFE, no vienas puses, un Kopienā saražotais un pārdotais PTFE, no otras puses, bija aizstājami. Līdzīgi tos pārdeva Kopienā pa salīdzināmiem tirdzniecības kanāliem un ar līdzīgiem tirdzniecības nosacījumiem. Konstatēja arī, ka Krievijas un Ķīnas eksporta cenās bija līdzīga attīstība attiecīgā periodā, un tās būtiski samazina Kopienas cenas.

(91)

Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka uz no Krievijas importēto PTFE, no vienas puses, un no ĶTR importēto PTFE, no otras puses, attiecās dažādi konkurences nosacījumi, un ka tādēļ Krievijas izcelsmes imports jānošķir. Šai sakarā bija apgalvots, ka importa attīstība no Krievijas samazinājās attiecīgajā periodā, turpretim Ķīnas imports pieauga. Otrkārt, bija norādīts, ka imports no Ķīnas un Krievijas galvenokārt koncentrējās vienā dalībvalstī (Itālijā). Tālab Krievijas un Ķīnas PTFE ražojumi nekonkurēja pārējās 24 dalībvalstīs.

(92)

Tomēr, lai gan attīstība ir negatīva, Krievijas izcelsmes imports joprojām nav neievērojams – tas veido 23,7 % tirgus daļas no Kopienas patēriņa izmeklēšanas periodā. Bez tam no Krievijas eksportētajam PTFE bija līdzīga kvalitāte no ĶTR eksportētajam PTFE, un tas bija paredzēts līdzīgam galapatēriņam un piemērošanas jomām. Turklāt kā minēts iepriekš, bija līdzīga Krievijas un Ķīnas eksporta cenu attīstība attiecīgajā periodā, un tās būtiski samazināja Kopienas cenas. Visbeidzot jānorāda, ka pārdošana Kopienas ražošanas nozarē galvenokārt koncentrējās Itālijā un tādēļ tieši konkurēja ar Krievijas un ĶTR izcelsmes importu. Kopienas ražošanas nozarē saražoto PTFE pārdeva pa tāda paša tipa izplatīšanas kanāliem Itālijā kā Krievijas un Ķīnas PTFE. Norādīja arī, ka nebija nekādu rādītāju, ka Krievijas un Ķīnas imports Itālijā netika atkalpārdots citos Kopienas tirgos, un tādēļ konkurēja ar Kopienas ražojumiem arī ārpus Itālijas. Uz šā pamata bija jānoraida arguments, ka uz no Krievijas importēto ražojumu, no vienas puses, un no ĶTR importēto ražojumu, no otras puses, attiecās dažādi konkurences nosacījumi.

(93)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tiek uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un ka attiecīgo valstu imports jāpārbauda kopā.

(94)

Lai gan attiecīgā produkta imports no Krievijas un ĶTR Kopienā IP samazinājās no 6 281 tonnām 2001. gadā līdz 4 838 tonnām 2002. gadā, kopš 2002. gada tas ir palielinājies un sasniedzis 5 079 tonnas.

(95)

Atbilstošā tirgus daļa saruka no 38,8 % 2001. gadā līdz 34,5 % IP, taču veidoja ļoti ievērojamu daļu. Ir norādīts, ka tirgus daļa liecina par pastāvīgu pakāpenisku pieaugumu kopš 2002. gada, proti, no 33,8 % līdz 34,5 % IP.

(96)

Attiecīgā importa vidējā cena ir ievērojami samazinājusies. Taču tā samazinājās 2001. gadā no EUR 7 236 par tonnu izmeklēšanas periodā, proti, tas ir sarukums par 43 % attiecīgajā periodā.

(97)

Lai izanalizētu pārlieku lielo cenu samazinājumu, atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražojumu tipu vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pasūtītājiem Kopienas tirgū tika salīdzinātas ar atbilstošajām vidējām svērtajām eksporta cenām attiecīgajam importam. Salīdzinājums tika veikts pēc tam, kad tika atskaitītas atlaides. Kopienas ražošanas nozares cenas koriģēja, ņemot vērā ražotāja cenas. Attiecīgā importa cenas bija CIF cenas ar atbilstošu pielāgojumu attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām.

(98)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares saražoto ražojumu kvalitāte parasti ir labāka nekā līdzīga ražojuma kvalitāte, kuru importē no ĶTR un Krievijas. Pamatojoties uz izmeklēšanā gūtajiem pierādījumiem, provizoriski uzskatīja, ka korekcija bija pamatota attiecībā uz kvalitātes atšķirībām, kuras galvenokārt bija sliktāku materiāla fizisko īpašību un nekonsekvences dēļ, proti, daļiņu izmēra būtisku atšķirību vienā ražojumā, kā arī piemaisījumu dēļ. Krievijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja, ka rezultātā saražoto un eksportēto PTFE var izmantot tikai pēc tālākas apstrādes, kas nozīmē papildu izmaksas. Tomēr neviena no ieinteresētajām pusēm nevarēja ne precīzi nosaukt skaitļos šo kvalitātes atšķirību tirgus vērtību, ne arī importētā PTFE apstrādes izmaksas. Virkne pušu lēsa, ka korekcijas veido 30 %, pamatojoties uz atšķirīgās kvalitātes iespējamo cenu starpību. Šis aprēķins atbilst Krievijas ražotāju eksportētāju izdarītajam aprēķinam. Uz šāda pamata un, ņemot vērā, ka šai sakarā nebija pieejama cita uzticama informācija, provizoriski pieskaitīja 30 % lielu korekciju abu valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, CIF cenām līdz Kopienas robežai. Tika paziņots, ka notiks tālāka izmeklēšana šai jautājumā, lai izdarītu galīgus secinājumus.

(99)

Salīdzinājums liecināja, ka IP ĶTR un Krievijas izcelsmes attiecīgos ražojumus Kopienā pārdeva par cenām, kuras bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām; cenu starpība bija attiecīgi no 24 % līdz 17 %, izsakot procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām.

(100)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem bija saistība ar nozares stāvokli no 2001. gada līdz IP.

(101)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms no 2001. gada līdz IP pieauga par 8 % jeb no 6 798 līdz 7 326 tonnām. Lai gan šai pašā periodā samazinājās Kopienas patēriņš, jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarei bija jāsamazina pārdošanas cenas sakarā ar importu par dempinga cenām, lai spētu konkurēt ar attiecīgo importu. Tas izraisīja ražošanas pieaugumu, lai segtu pieaugošo tās ražojumu pieprasījumu.

(102)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda nedaudz palielinājās – par 8 %. Tajā pašā periodā Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums palika stabils – 80 %. Jaudas izmantojuma lejupslīde periodā no 2001. līdz 2002. gadam ir šai periodā sarukušā patēriņa un vispārīgās ekonomiskās lejupslīdes sekas. Tādēļ, kā minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarei bija jāsamazina cenas, tā palielinot tās pārdošanu, lai spētu konkurēt ar attiecīgo valstu importu, kura cenas 2004. gadā samazinājās gandrīz par 40 % (skatīt iepriekš 96. apsvērumu). Taču Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums uzlabojās, turpretim ievērojami pasliktinājās rentabilitāte (skatīt turpmāk 110. apsvērumu).

(103)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Eiropas Kopienā palielinājās par 15 %, no 4 223 tonnām 2001. gadā līdz 4 845 tonnām IP. Šāda attīstība jāaplūko, ņemot vērā faktu, ka Kopienas ražošanas nozarei, saskaroties ar Krievijas un ĶTR izcelsmes importu par zemām cenām, bija iespēja saglabāt tās pārdošanas cenas uz tās pārdošanas apjoma un tirgus daļas negatīvas attīstības rēķina vai arī samazināt cenas, lai pēc iespējas saglabātu apjomradītus ietaupījumus. Visi Kopienas ražotāji samazināja cenas no 2001. gada, cenšoties saglabāt vai pat palielināt savus pārdošanas apjomus, lai sasniegtu ražošanas kritisko masu, kas vajadzīga nemainīgo izmaksu segšanai.

(104)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa apjoma ziņā palielinājās no 26,1 % 2001. gadā līdz 32,9 % IP.

(105)

Ir norādīts, ka Kopienas ražošanas nozares krājumu līmeņi nedaudz saruka attiecīgajā periodā, tomēr kopumā tos uzskata par stabiliem. Tas atbilst Kopienas ražošanas nozares politikai, kas paredz, ka tiek saglabāti minimāli krājumu līmeņi. Tādēļ konstatēja, ka krājumu līmenis nav būtisks Kopienas ražošanas nozares stāvokļa novērtējuma rādītājs. Tāpat norādīja, ka šai ražošanas nozarē krājumi bija tādos līmeņos, kurus uzskata par normāliem.

(106)

Vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas par tonnu ir ievērojami noslīdējušas periodā no 2001. gada līdz IP, proti, par 22 %. Šāda pastāvīga cenu lejupslīde attiecīgajā periodā ir galvenais faktors lietas novērtējumā. Ir norādīts, ka Krievijas un Ķīnas importa cenas samazināšanās bija pat būtiski lielāka, nekā cenas samazināšanās Kopienas ražošanas nozarē.

(107)

Kamēr no 2001. gada līdz IP Kopienas patēriņš samazinājās par 9 %, turpretī Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 6,8 procentu punktiem no 26,1 % 2001. gadā līdz 32,9 % IP.

(108)

2001. gada laikā, kad tika gūta nozīmīga peļņa no ieguldītā kapitāla, Kopienas ražošanas nozare veica lielus ieguldījumus, proti, ieguldīja EUR 8,3 miljonus. Straujš ieguldījumu sarukums bija pēc 2001. gada un tālāk tas samazinājās no EUR 4,7 miljoniem 2002. gadā līdz EUR 3,4 miljoniem izmeklēšanas periodā.

(109)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu jāatzīmē, ka visi kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, piedalās lielākās grupās, un tos finansē, izmantojot grupas iekšējās skaidras naudas uzkrājumu sistēmas. Tādēļ, kamēr neviens uzņēmums nav ziņojis par jebkādām grūtībām piesaistīt kapitālu savām darbībām attiecīgajā periodā, neuzskata, ka šis rādītājs labi atspoguļo Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(110)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražotāju rentabilitāte ievērojami samazinājās no 9,3 % 2001. gadā līdz 0,1 % IP. Attiecībā uz rentabilitāti konstatētā negatīvā attīstība līdzīgi tika novērota arī attiecībā uz peļņu no ieguldītā kapitāla. Šāda lejupvērsta rentabilitātes un peļņas no ieguldītā kapitāla attīstība būtu sliktāka, ja Kopienas ražošanas nozare būtu saglabājusi savas cenas, šādā gadījumā zaudējot tirgus daļu un pārdošanas apjomu, un piedzīvojot sekojošu apjomradīto ietaupījumu sarukumu.

(111)

Naudas plūsma, ko radīja līdzīgs ražojums, ievērojami samazinājās no EUR 10 miljoniem 2001. gadā līdz EUR 4,2 miljoniem IP, proti, par 58 %.

(112)

Nodarbinātība periodā no 2001. gada līdz IP samazinājās par 10 %. Ražīgums palielinājās periodā no 2001. gada līdz IP par 17 % sakarā ar svarīgiem īstenotajiem pasākumiem, lai izlabotu rentabilitāti, piemēram, samazinot personālsastāvu un novēršot ražošanas apgrūtinājumus.

(113)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas palielinājās par 6 %, no EUR 6,2 miljoniem 2001. gadā līdz EUR 6,5 miljoniem IP. Šāda attīstība gandrīz atbilst dzīves dārdzības pieaugumam. Sakarā ar nodarbināto personu skaita samazināšanos vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto faktiski pieauga par 17 % – no EUR 50 239 līdz EUR 58 842.

(114)

Ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenu, faktisko dempinga starpības ietekmi, kas arī ir ievērojama, nevar uzskatīt par niecīgu.

(115)

Kopienas ražošanas nozarei nebija jāatgūstas no kaitējumu radošā dempinga līdzšinējās ietekmes.

(116)

Lai gan Krievijas un ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta importa par dempinga cenām apjoms samazinājās no 6 281 tonnām līdz 5 079 tonnām no 2001. gada līdz IP, tas noturējās nemainīgi augstā līmenī visā attiecīgajā periodā. Atbilstošā tirgus daļa saruka no 38,8 % 2001. gadā līdz 34,5 % IP, taču joprojām bija ļoti ievērojama. Vidējās cenas importam par dempinga cenām attiecīgajā periodā pazeminājās par 43 % un bija visnotaļ zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, tās ievērojami pārspējot par 17,4 % Krievijai un par 24,5 % Ķīnai IP.

(117)

Iepriekš izklāstītajā Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pārbaudē redzams, ka laikā no 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās. Lai gan tirgus daļā un pārdošanas apjomā novērojama pozitīva attīstība, tas neuzlabo kopējo negatīvo stāvokli. Tāpēc galvenie rādītāji par kaitējumu, piemēram, pārdošanas vērtība, rentabilitāte, ieguldījumi, peļņa no ieguldītā kapitāla, spēja piesaistīt kapitālu, naudas plūsma un nodarbinātība liecināja par negatīvu attīstību attiecīgajā periodā. Kā skaidrots iepriekš 101., 102. un 103. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares produkcijas, pārdošanas apjoma, kā arī tirgus daļas pieaugums tika pētīts saistībā ar ievērojamu cenas lejupslīdi Kopienā un Kopienas ražošanas nozares tā rezultātā pieņemto lēmumu samazināt pārdošanas cenas, lai tā saglabātu vai palielinātu pārdošanas apjomu un sasniegtu ražošanas apjoma kritisko masu, kas vajadzīga, lai segtu nemainīgās izmaksas. Tas būtiski ietekmēja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, kas ievērojami samazinājās no 9,3 % 2001. gadā līdz 0,1 % IP, un tā cieta ievērojamus zaudējumus 2003. gadā (– 3,2 %). Turpmāk jānorāda, ka patēriņš pieauga tikai no 2001. gada līdz 2002. gadam, taču palika stabils no 2002. gadam līdz IP vai pat nedaudz pieauga. Tādēļ secina, ka Kopienas ražošanas nozare varēja vismaz daļēji izmantot šo nelielo patēriņa pieaugumu, palielinot savu pārdošanas apjomu.

(118)

Kā turklāt skaidrots 105. apsvērumā, krājumu apjomu nelielais pieaugums netika uzskatīts par būtisku faktoru, jo tas atbilda Kopienas ražošanas politikai, lai saglabātu minimālus krājuma līmeņus.

(119)

Šāds rentabilitātes sarukums sakrita ar strauju cenu pazemināšanos. Ražošanas nozare noteiktā apjomā kompensēja cenu pazemināšanos, palielinot ražošanu un pārdošanu, kā rezultātā palielinājās tirgus daļa. Šī pozitīvā ietekme nenovērsa strauju Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos. Tādēļ secināja, ka kaitējuma rādītāju, piemēram, pārdošanas apjoms un tirgus daļa, pozitīvā attīstība neatsvēra vispārējo Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, jo fakts palika nemainīgs – Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvoklis tiešām bija kritisks. Tādēļ pārdošanas apjoma un tirgus daļas pieaugums netika uzskatīts par izšķirošu, lai novērtētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(120)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(121)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir Krievijā un ĶTR, Kopienas ražošanas nozarei ir radījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(122)

Ir norādīts, ka, lai gan Krievijas un Ķīnas imports kopumā samazinājās no 2001. gada līdz IP, kopš 2002. gada tas uzrādījis pieaugošu attīstību. Taču no 2001. gada līdz 2002. gadam imports samazinājās no 6 281 līdz 4 838 tonnām. No 2002. gada līdz IP attiecīgā ražojuma importa apjoms no Krievijas un ĶTR Kopienā pieauga no 4 838 līdz 5 079 tonnām. Tā atbilstošā tirgus daļa Kopienā palielinājās no 33,8 % 2002. gadā līdz 34,5 % IP.

(123)

Svarīgāk ir tas, ka importētā apjoma (kas joprojām palika ļoti augstā līmenī un saglabāja lielāku tirgus daļu, nekā Kopienas ražošanas nozare) vispārējais samazinājums notika kopā ar ievērojamu importa cenu pazemināšanos. Būtībā importa cenas krita. Tas sakrita ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos tajā pašā periodā. Jo īpaši šādu pasliktināšanos konstatē pārdošanas cenām, rentabilitātei, peļņai no kapitāla ieguldījuma, naudas plūsmā un nodarbinātībā. Kā jau minēts iepriekš, Krievijas un ĶTR izcelsmes imports ievērojami pazemināja Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas ar samazinājuma starpību no 17,4 % līdz 24,5 %.

(124)

Analizējot ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām, tika konstatēts, ka svarīgs konkurences elements ir cena. Turklāt pat tad, ja ņem vērā kvalitātes atšķirības, cenas, ko izraisīja imports par dempinga cenām, bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, kā arī citu trešo valstu eksportētāju cenām.

(125)

Viens no Kopienas ražotājiem apstiprināja, ka gadījumā ar tā saucamajām “modificētajām” kvalitātēm, kuras neražo Krievijas un Ķīnas eksportētāji, nebija kaitējuma stāvokļa, kā to apliecināja pozitīva rentabilitātes attīstība. Tomēr šādā tirgus stāvoklī, kad tas pats ražotājs saskārās ar konkurenci, ko izraisīja Krievijas un ĶTR imports par dempinga cenām, viņa finanšu situācija bija ļoti negatīva.

(126)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka spiedienam, ko radīja attiecīgais imports, kas no 2002. gada būtiski palielināja apjomu un tirgus daļu un kas tika veikts par zemām dempinga cenām, bija noteicošā nozīme, izraisot Kopienas ražošanas finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(127)

Lai gan 2001.–2002. gadā Kopienas patēriņš samazinājās par 12 %, pēc tam līdz IP tas saglabājās stabils 2002. gada līmenī un pat nedaudz palielinājās. Tomēr šis patēriņa kritums neatbilst Kopienas kopējās tirgus vērtības samazinājumam – par 39 % šajā pašā periodā, proti, tā samazinājās būtiski vairāk nekā patēriņš. Šis ievērojamais tirgus vērtības kritums skaidrojams ar būtisku attiecīgā importa cenu samazināšanos, kas Kopienas ražošanas nozarei bija jāņem vērā, lai saglabātu savu tirgus daļu un jaudas izmantojumu. Tika atzīmēts, ka vispārējais Kopienas patēriņa kritums nebija šķērslis Kopienas ražošanas nozarei, lai kāpinātu pārdošanas apjomu (par 15 % attiecīgajā periodā), tomēr vienlaikus ar pārdošanas apjoma kāpumu notika ievērojams pārdošanas vērtības kritums, kas radīja Kopienas ražošanas nozarei lielus finansiālus zaudējumus. Tas liecina, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais materiālais kaitējums drīzāk ir pārdošanas vērtības nekā patēriņa krituma sekas.

(128)

Kā minēts 87. apsvērumā, Kopienas patēriņa krituma iemesls bija vispārējā ekonomiskā lejupslīde pasaulē. Šajā ziņā jāatzīmē, ka PTFE tirgus ir ciklisks un ļoti atkarīgs no pasaules ekonomiskās attīstības. Šī saikne arī izskaidro patēriņa kritumu, neraugoties uz pārdošanas cenu samazinājumu.

(129)

Jāatzīmē arī, ka importa cenas krita ievērojami vairāk nekā Kopienas patēriņš šajā pašā periodā. Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 9 %, savukārt importa cenas – par 43 %. Importa cenas bija būtiski zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā, un bez tam tās bija pakļautas ievērojamam dempingam IP. Ņemot vērā šo lielo un pastāvīgo cenu samazinājumu un salīdzinoši stabilo patēriņu, kas samazinājās tikai 2001.– 2002. gadā, secināja, ka būtisku kaitējumu drīzāk ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm (kas savukārt spieda Kopienas ražošanas nozari pazemināt pārdošanas cenas) nevis patēriņa kritums.

(130)

Jāatzīmē, ka attiecīgais ražojums veido vienīgi daļu no KN koda 3904 61 00. Tomēr, kamēr nekāda informācija neliecina, ka imports, uz ko attiecas šī KN pozīcija, ir citi ražojumi nevis granulveida PTFE, pieņem, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja apkopotie importa rādītāji visai KN pozīcijai attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu. Citu trešo valstu (izņemot Krieviju un ĶTR) izcelsmes imports nedaudz samazinājās – no 4 270 tonnām 2001. gadā līdz 3 699 tonnām IP. Tādējādi kopumā to tirgus daļa samazinājās no 26,4 % 2001. gadā līdz 25,1 % IP. Galvenās atsevišķās valstis, kuras eksportē attiecīgo ražojumu Kopienā, ir Japāna un Amerikas Savienotās Valstis (ASV). ASV paaugstināja savu tirgus daļu no 13 % 2001. gadā līdz 23 % IP, turpretī Japānas tirgus daļa šajā pašā periodā samazinājās no 15 % līdz 11 %.

(131)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtajiem datiem vidējā cena importam, kura izcelsme ir valstīs, kas nav Krievija un ĶTR, no 2001. gada līdz IP faktiski nemainījās vai nedaudz samazinājās. Visā šajā periodā cenas importam no citām valstīm bija gandrīz par 50 % augstākas nekā cenas importam no Krievijas un ĶTR. Tās arī bija augstākas nekā cenas, kuras prasīja Kopienas ražošanas nozare. Tādējādi imports no citām trešām valstīm neradīja tik lielu konkurences spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari kā imports no Krievijas un ĶTR.

(132)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka imports no citām trešām valstīm nevarētu būt noteicošais iemesls tam, ka Kopienas ražošanas nozarei ir radies kaitējums.

(133)

Divi Kopienas ražotāji, kas pārstāv aptuveni 19 % no kopējās Kopienas ražošanas, izteikti neiebilda vai neatbalstīja sūdzību. Noteikšana attiecībā uz citiem Kopienas ražotājiem lielākoties bija balstīta uz pieprasījuma iesniedzēja novērtējumu, bet informāciju sniedza arī viens no šiem ražotājiem. Kas attiecas uz citu Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu, tas samazinājās no 1 411 tonnām 2001. gadā līdz 1 102 tonnām IP (aplēse). To daļa Kopienas tirgū šajā pašā periodā samazinājās no 25 % līdz 19 %. Saskaņā ar informāciju, ko sniedza viens no ražotājiem, kas nebija iesniedzis sūdzību, vidējās vienības cenas bija nedaudz zemākas nekā cenas, kuras attiecīgajā periodā prasīja Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi, kuri sadarbojās, bet daudz augstākas nekā Krievijas un ĶTR cenas. Pamatojoties uz šo informāciju, var pieņemt, ka arī citiem Kopienas ražotājiem imports par dempinga cenām radīja kaitējumu, kas lielākoties izpaudās tirgus daļas zaudējumā. Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka ražojumi, kurus ražojuši un pārdevuši pārējie Kopienas ražotāji, neveicināja būtisko kaitējumu, kas radās Kopienas ražošanas nozarei.

(134)

Kopienas ražošanas nozares PTFE eksports ārpus Kopienas attiecīgajā periodā nedaudz paaugstinājās (par 3 %) un veidoja 12,7 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma IP. Tomēr šā eksporta rentabilitāte bija augstāka nekā attiecīgā perioda peļņa, kas gūta, pārdodot Kopienas tirgū. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares eksports nevarēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozari.

(135)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi pastāvīgi ieguldīja pūles, lai racionalizētu ražošanas procesu. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, no 2001. gada līdz IP samazinoties par 13 %. Neraugoties uz ievērojamo ražošanas izmaksu kritumu, Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu, pateicoties paaugstinātajai efektivitātei, bet bija spiesta pārdot savus ražojumus zemāk par pašizmaksu vai par cenu, kas bija uz rentabilitātes sliekšņa. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte būtiski samazinājās. Pamatojoties uz to, secināja, ka Kopienas ražošanas nozare bija dzīvotspējīga un efektīva nozare un nodarīto kaitējumu neizraisīja neefektīvi ražošanas procesi, bet attiecīgo valstu imports par dempinga cenām.

(136)

Nozīmīgā Krievijas un ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa, kā arī ievērojamais tā pārdošanas cenu samazinājums un dempinga cenu līmenis, kas tika konstatēts IP, sakrita ar Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(137)

Tika analizēta Kopienas patēriņa attīstība, imports no citām trešām valstīm, Kopienas ražošanas nozares eksports, citu Kopienas ražotāju veikums un izmaksu attīstība, taču tika konstatēts, ka tas nav noteicošais iemesls būtiskajam kaitējumam, kas radīts Kopienas ražošanas nozarei.

(138)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka imports no Krievijas un ĶTR ir radījis būtiskus zaudējumus Kopienai pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(139)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējumu radošo dempingu, pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Kopienas interesēs. Tika aplūkots, kā iespējamie pasākumi ietekmētu visas šajā procedūrā iesaistītās personas, kā arī tika apskatīts, kādas būtu sekas, ja pasākumi netiktu veikti.

(140)

Fluorpolimēri ir augstas efektivitātes plastmasu grupa, no kuras pazīstamākais un visvairāk izmantotais ir PTFE. Visi pārbaudītie Kopienas ražotāji ir pilnībā vai daļēji specializējušies tādu PTFE ražošanā, kuriem ir atšķirīgas īpašības ražošanas procesa, kvalitātes, izmantojuma, tirdzniecības kanālu u.c. ziņā.

(141)

Sagaidāms, ka, piemērojot pasākumus, tiks novērsti turpmākie tirgus izkropļojumi un atjaunota godīga konkurence tirgū. Kopienas ražošanas nozarei pēc tam būtu jābūt spējīgai paaugstināt pārdošanas cenas un tādējādi sasniegt saprātīgus peļņas līmeņus, kas nepieciešami, lai uzlabotu nozares finanšu stāvokli un ļautu tai veikt pastāvīgus ieguldījumus ražošanā, tādējādi nodrošinot Kopienas ražošanas nozares izdzīvošanu.

(142)

No otras puses, ja antidempinga pasākumi netiks ieviesti, ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinās pasliktināties. Tā nespēs veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai efektīvi konkurētu ar importu par dempinga cenām no attiecīgām trešām valstīm. Tas visdrīzākā laikā liks dažiem uzņēmumiem pārtraukt ražošanu un atlaist darbiniekus. Ar Kopienas ražošanas slēgšanu PTFE lietotāji kļūs atkarīgāki no piegādātājiem ārpus Kopienas.

(143)

Attiecīgi provizoriski tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana ļaus Kopienas ražošanas nozarei atgūties no ietekmes, ko izraisa kaitējumu radošais dempings, un tas līdz ar to ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(144)

Komisija izsūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem importētājiem/tirgotājiem. Vienīgi divi importētāji/tirgotāji, kas pārstāv gandrīz 30 % no kopējā Krievijas un ĶTR importa, aizpildīja aptaujas anketas. Komisija arī izsūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem lietotājiem Kopienā (kopā deviņiem) un saņēma trīs (daļēji) aizpildītas aptaujas anketas. Lietotāji pārstāvēja tikai 14 % no Kopienas patēriņa.

(145)

PTFE izmanto kā sastāvdaļu virknē rūpniecības nozaru, ieskaitot, ķīmijas, mašīnbūves, elektrības (kabeļu iekšējā izolācija), automašīnu, inženierceltniecības (izolācijas materiāls), virtuves ierīču (pannas), tekstilrūpniecības vai biomedicīnas (ķirurģijas instrumenti) nozares. Pazīstamākā preču zīme, ar kuru šo ražojumu tirgo, ir “Teflon”.

(146)

Lietotāji, kas sadarbojās, bija tādu pusfabrikātu ražotāji, kas tālāk tiek izmantoti dažādās ražošanas nozarēs, tādās kā automašīnu un elektronikas ražošana. Šie lietotāji apgalvoja, ka tie nevarot prasīt pircējiem augstākas cenas par PTFE (ko izmanto kā izejvielu), jo pusfabrikātu tirgus ir jutīgs attiecībā uz cenu pārmaiņām. Tie apgalvoja, ka cenu kāpuma dēļ viņi zaudēs konkurētspēju salīdzinājumā ar tiem ražotājiem, kas ir ārpus Kopienas un uz kuriem neattiecas antidempinga maksājums par PTFE.

(147)

Lietotāji, kas sadarbojās, neiesniedza informāciju attiecībā uz importētā PTFE īpatsvaru to kopējās ražošanas izmaksās. Tāpēc nebija iespējams aprēķināt iespējamo antidempinga maksājuma ietekmi uz šiem lietotājiem. Katrā gadījumā tika atzīmēts, ka granulveida PTFE ir diezgan zems īpatsvars vispārējās izmaksās tādās nozarēs kā ķīmiskā rūpniecība, sadzīvei un brīvajam laikam paredzēto ražojumu izgatavošana, elektrotehniskā rūpniecība vai mašīnbūve un automašīnu inženiertehniskās iekārtas, jo PTFE parasti tiek izmantots miniatūru sastāvdaļu veidā. Ļoti mazā apjomā PTFE tiek izmantots arī pircējiem tieši piemērotā veidā, piemēram, anoraks satur aptuveni 20 gramu PTFE. Pamatojoties uz to, tika provizoriski secināts, ka finansiālo ietekmi uz gala lietotājiem jāuzskata par nelielu. Tika atzīmēts arī, ka, pamatojoties uz šo lietotāju sniegto informāciju, IP tiem bija būtiska rentabilitāte. Pamatojoties uz to, tika provizoriski secināts, ka antidempinga maksājumu ietekme būtu neliela.

(148)

Visbeidzot pakārtotās rūpniecības pārstāvji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu Kopienas tirgus pieprasījumu pēc PTFE.

(149)

Jāatzīmē, ka pasākumu nolūks nav kavēt importu Kopienā, bet gan tikai nodrošināt, lai tas netiktu veikts par kaitējošām dempinga cenām. Turklāt, kā iepriekš minēts 147. apsvērumā, sagaidāms, ka antidempinga maksājuma ietekme uz lietotāju ražošanas nozari būs neliela un tāpēc nebūs šķērslis, lai gala lietotāji iegādātos PTFE no tiem pašiem piegādātājiem pat par augstāku cenu.

(150)

Jāatzīmē, ka Kopienas patēriņš 2001.–2002. gadā samazinājās par 12 % un pēc tam saglabājās gandrīz stabils līdz IP, nedaudz pieaugot (par 3 %) kopš 2002. gada. Jāuzsver arī, ka Kopienas ražotājiem joprojām ir neizmantota ražošanas jauda. Tas kopā ar eksportu no citām trešām valstīm nodrošina alternatīvus piegādes avotus lietotāju ražošanas nozarei. Tāpēc maz ticams, ka antidempinga pasākumi izraisīs piegādes deficītu.

(151)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem Kopienas galveno izejvielu (ieskaitot hlordifluormetānu (R22) un fluorūdeņražskābi) piegādātājiem Kopienas ražošanas nozarei. Sadarbības pakāpe bija ļoti augsta, jo tika saņemtas piecas aizpildītas aptaujas anketas; trīs piegādātāji no tiem ir saistīti viens ar otru. Šo piegādātāju lielākā daļa cieši sadarbojās ar Kopienas ražošanas nozari un citiem granulveida PTFE ražotājiem, kas atrodas Kopienā. Lielu daļu to apgrozījuma (75 %) radīja granulveida PTFE pārdošana ražotājiem. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares iepirkumu samazinājumam būtu ievērojama ietekme uz šiem uzņēmumiem, kuros kopumā strādāja 176 cilvēki, kas tieši nodarbojās ar attiecīgās izejvielas ražošanu.

(152)

Cits piegādātājs paziņoja, ka, nenosakot pasākumus, rastos risks, ka Kopienas PTFE ražošana, iespējams, pārvietotos uz trešām valstīm ārpus Kopienas. Šā uzņēmuma pārstāvji apgalvoja, ka rezultātā izejvielu piegādātāji būtu spiesti meklēt pircējus ārpus Kopienas, trešo valstu tirgos, kuros tiem būtu jākonkurē ar tradicionālajiem vietējiem izejvielu piegādātājiem. Turklāt izejvielu eksports izraisītu papildu izmaksas, kas iznīcinātu jau tā zemās iepriekšējās nozares peļņas normas. Tāpēc provizoriski tika nolemts, ka antidempinga noteikšana ir iepriekšējo nozaru interesēs.

(153)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, provizoriski tiek secināts, ka pasākumu nepiemērošanai nav nopietnu iemeslu un ka pasākumu piemērošana būs Kopienas interesēs.

(154)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, jāievieš pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāko kaitējumu, ko rada imports par dempinga cenām.

(155)

Lai noteiktu šo maksājumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma lielums, kāds vajadzīgs, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(156)

Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka, nosakot pasākumus, vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos un pārdodot Kopienā līdzīgu ražojumu. Tā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja šim aprēķinam, bija 9,3 % no apgrozījuma, ko Kopienas ražošanas nozare sasniedza pirms attiecīgo valstu importa cenu ievērojamā krituma 2001. gadā. To uzskatīja par atbilstošu minimumu, ko Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga.

(157)

Nepieciešamais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Lai iegūtu cenu, kas nerada zaudējumus, tika veiktas Kopienas ražotāju pārdošanas cenas korekcijas, ņemot vērā faktisko peļņu/zaudējumus IP un pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Pēc tam šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(158)

Tā kā Krievija ir attiecīgā valsts un Krievijas eksportētāji nesadarbojās, kā minēts 70. un 75. apsvērumā, kaitējuma starpību noteica, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja apkopotajiem eksporta radītājiem. Tika atzīmēts, ka, kā iepriekš minēts 98. apsvērumā, CIF eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā Kopienā ražotā un no Krievijas un ĶTR importētā PTFE kvalitātes atšķirību. Otrkārt, tā kā Krievijas PTFE eksportu pārdeva tirgotājiem, savukārt Kopienas ražošanas nozare ražojumu lielākoties pārdeva lietotājiem, tika veikta arī tirdzniecības līmeņa atšķirību korekcija. Tā ka nebija citas ticamas informācijas, šo korekciju provizoriski novērtēja ar 5 %, ko uzskatīja par nesaistīta importētāja saprātīgu peļņas normu.

(159)

Attiecībā uz Ķīnu un, ņemot vērā, ka nevienam no Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās, netika piešķirts TER vai AR, provizorisks vienas valsts kaitējuma novēršanas līmenis tika aprēķināts kā visu trīs Ķīnas eksportētāju ražotāju, kas sadarbojās, vidējais svērtais zaudējuma apmērs.

(160)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi Krievijas un ĶTR izcelsmes importam jānosaka ar viszemāko dempinga un zaudējumu apmēru saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(161)

Ierosinātajiem antidempinga pagaidu maksājumiem ir jābūt šādiem:

(162)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteicās uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi šīs regulas vajadzībām par maksājumu piemērošanu ir provizoriski un galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var pārskatīt,