3.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/15

(1)

Lai konsolidētu Eiropas pētniecības politiku un piešķirtu tai struktūru, Komisija 2000. gada janvārī uzskatīja par vajadzīgu izveidot Eiropas pētniecības telpu kā pamatu Kopienas turpmākai darbībai šajā jomā.

(2)

Atbalstot Eiropas pētniecības telpu, Lisabonas Eiropadome 2000. gada martā izvirzīja Kopienai mērķi līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē.

(3)

Ekonomikas globalizācija prasa augstāku pētnieku mobilitāti, kas ir atzīts Eiropas Kopienas Sestajā pamatprogrammā (4), ar kuru tā dara pieejamas savas programmas pētniekiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(4)

Lai Kopiena sasniegtu Barselonas Eiropadomes 2002. gada martā izvirzīto mērķi, proti, zinātniskajos pētījumos ieguldīt 3 % no IKP, līdz 2010. gadam būs vajadzīgi 700 000 pētnieki. Šo mērķi jāsasniedz ar vairāku savstarpēji saistītu pasākumu palīdzību, piemēram, padarot zinātnieka profesiju pievilcīgāku jauniešiem, veicinot sieviešu iesaistīšanu zinātniskos pētījumos, paplašinot pētnieku apmācības iespējas un mobilitāti, uzlabojot pētnieku karjeras izredzes Kopienā un atverot Kopienu trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus varētu uzņemt zinātniskās pētniecības nolūkos.

(5)

Šī direktīva iecerēta kā atbalsts šo mērķu sasniegšanai, veicinot trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un mobilitāti zinātniskās pētniecības nolūkos, uzturēšanās laikposmiem, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai padarītu Kopienu pievilcīgāku pētniekiem no visas pasaules un uzlabotu Kopienas kā starptautiskā pētniecības centra stāvokli.

(6)

Šīs direktīvas īstenošanai nevajadzētu veicināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no jaunizveidotajām vai attīstības valstīm. Papildpasākumi, lai veicinātu pētnieku reintegrāciju savās izcelsmes valstīs, kā arī pētnieku pārvietošanos, būtu jāveic sadarbībā ar izcelsmes valstīm, lai izveidotu visaptverošu migrācijas politiku.

(7)

Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, nolūkā veikt zinātnisko pētniecību ir arī svarīgi atbalstīt to pētnieku mobilitāti Kopienā, kas ir ES pilsoņi, jo īpaši attiecībā uz pētniekiem, kas ir no tām dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā.

(8)

Ņemot vērā pasaules ekonomikas izmaiņu izraisīto atvērtību un paredzamās prasības sasniegt noteikto mērķi, proti, zinātniskajos pētījumos ieguldīt 3 % no IKP, trešo valstu pētniekus, kuri potenciāli atbilstu šai direktīvai, vajadzētu plaši definēt saskaņā ar viņu kvalifikāciju un pētniecības projektu, ko viņi gatavojas īstenot.

(9)

Tā kā centieni sasniegt minēto 3 % mērķi lielā mērā attiecas uz privāto sektoru, kam šajā nolūkā turpmākajos gados jāpieņem darbā vairāk pētnieku, pētniecības iestādes, kas potenciāli atbilst šai direktīvai, pieder gan valsts, gan privātajam sektoram.

(10)

Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina pēc iespējas izsmeļoša, regulāri atjaunināta informācija, kas ir publiski pieejama, jo īpaši ar interneta starpniecību, par pētniecības iestādēm, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu un ar kurām pētnieki var noslēgt uzņemšanas nolīgumu, kā arī par nosacījumiem un procedūrām saistībā ar ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijā, lai nodarbotos ar pētniecību, kā noteikts saskaņā ar šo direktīvu.

(11)

Ir lietderīgi atvieglināt pētnieku uzņemšanu, izstrādājot uzņemšanas procedūru, kas nav atkarīga no viņu juridiskajām attiecībām ar uzņēmēju pētniecības iestādi, kā arī turpmāk vairs nepieprasīt darba atļauju papildus uzturēšanās atļaujai. Līdzīgus noteikumus dalībvalstis varētu piemērot trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri pieprasa ieceļošanas atļauju, lai mācītu augstākajā mācību iestādē, atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem vai administratīvajai praksei, saistībā ar pētniecības projektu.

(12)

Tajā pašā laikā būtu jāsaglabā arī parastie uzņemšanas ceļi (piemēram, nodarbinātība un prakse), īpaši doktorantūras studentiem, kuri nodarbojas ar pētniecību studentu statusā, uz kuriem šī direktīva nebūtu jāattiecina un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (5).

(13)

Īpašā pētniekiem paredzētā procedūra balstīta uz sadarbību starp pētniecības iestādēm un imigrācijas iestādēm dalībvalstīs: pirmajām tā piešķir vadošo lomu uzņemšanas procedūrā, lai trešo valstu pētniekiem atvieglinātu un paātrinātu ieceļošanu un uzturēšanos Kopienā, vienlaikus saglabājot dalībvalstu prerogatīvas attiecībā uz imigrācijas kontroli.

(14)

Dalībvalstu iepriekš apstiprinātām pētniecības iestādēm būtu jādod iespēja parakstīt uzņemšanas nolīgumus ar trešo valstu valstspiederīgajiem nolūkā īstenot pētniecības projektu. Dalībvalstis izdos uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz uzņemšanas nolīgumu, ja būs izpildīti nosacījumi saistībā ar ieceļošanu un uzturēšanos.

(15)

Lai padarītu Kopienu pievilcīgāku pētniekiem no trešām valstīm, viņiem to uzturēšanās laikā vairākās jomās būtu jānodrošina tādas pašas sociālās un ekonomiskās tiesības kā uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kā arī iespēja mācīt augstākajās mācību iestādēs.

(16)

Šī direktīva ievieš ļoti svarīgu uzlabojumu sociālā nodrošinājuma jomā, jo nediskriminācijas princips tieši attiecināts arī uz tām personām, kuras ierodas dalībvalstī nepastarpināti no trešās valsts. Tomēr ar šo direktīvu nebūtu jāpiešķir lielākas tiesības nekā tās, ko paredz pastāvošie Kopienas tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir saistība ar vairākām dalībvalstīm. Turklāt direktīvai nebūtu jāpiešķir tiesības saistībā ar situācijām, kuras atrodas ārpus Kopienas tiesību aktu jomas, piemēram, saistībā ar trešā valstī dzīvojošiem ģimenes locekļiem.

(17)

Ir svarīgi veicināt trešo valstu valstspiederīgo, kas uzņemti zinātnisko pētījumu veikšanai, mobilitāti, lai veidotu un nostiprinātu sakarus un tīklus starp partneriem un iedibinātu Eiropas Pētniecības telpas (EPT) lomu pasaules līmenī. Pētniekiem būtu jādod iespēja izmantot mobilitāti saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Nosacījumi mobilitātes īstenošanai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāietekmē noteikumus, kuri pašlaik reglamentē ceļošanas dokumentu derīguma atzīšanu.

(18)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pētnieku ģimenes locekļu kopības veicināšanai un atbalstam saskaņā ar Padomes 2005. gada 12. oktobra Ieteikumu nolūkā atvieglināt trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu, lai veiktu zinātniskos pētījumus Eiropas Kopienā (6).

(19)

Lai saglabātu ģimenes kopību un veicinātu mobilitāti, ģimenes locekļiem būtu jādod iespēja pievienoties pētniekam citā dalībvalstī saskaņā ar nosacījumiem, ko nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, tostarp pienākumi, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

(20)

Uzturēšanās atļauju turētājiem principā būtu jāatļauj iesniegt pieteikumu uzņemšanai, paliekot attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(21)

Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām ņemt samaksu no pieteikumu iesniedzējiem par uzturēšanās atļauju pieteikumu apstrādi.

(22)

Šī direktīva nekādi neietekmē Padomes Regulas (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (7), piemērošanu.

(23)

Piedāvātās rīcības mērķus, proti, īpašas uzņemšanas procedūras ieviešanu un trešo valstu valstspiederīgajiem piemērojamu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu pieņemšanu, ar uzturēšanās laiku dalībvalstīs, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai īstenotu pētniecības projektu saskaņā ar uzņemšanas nolīgumu ar pētniecības iestādi, dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar īstenot pietiekamā apjomā, īpaši attiecībā uz mobilitātes nodrošināšanu starp dalībvalstīm, tādēļ tas labāk sasniedzams Kopienas līmenī. Kopiena tādēļ var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas noteikts šajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Dalībvalstīm būtu jāīsteno šīs direktīvas noteikumi bez diskriminācijas dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, spēju, izcelšanās, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

(25)

Šī direktīva ievēro pamattiesības un respektē principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(26)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm ir ieteikts gan pašu, gan arī Kopienas vajadzībām sastādīt tabulas, kas pēc iespējas labāk rādītu sakaru starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās pieejamas sabiedrībai.

(27)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija ar 2004. gada 1. jūlija vēstuli ir paziņojusi par savu vēlēšanos piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(28)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(29)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādējādi šī direktīva nav tai saistoša un nav jāpiemēro,

a)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta izpratnē;

b)

“pētniecība” ir sistemātisks radošs darbs, lai vairotu zināšanas, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izmantošana jaunu pielietojumu izstrādē;

c)

“pētniecības iestāde” ir jebkura sabiedriska vai privāta struktūra, kura nodarbojas ar pētniecību un kuru kāda no dalībvalstīm apstiprinājusi šīs direktīvas nolūkā saskaņā ar tās tiesību aktiem vai administratīvo praksi;

d)

“pētnieks” ir trešās valsts valstspiederīgais ar atbilstīgu augstākās izglītības kvalifikāciju, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmās un kurus pētniecības iestāde izvēlas pētniecības projekta īstenošanai, kam parasti nepieciešama iepriekš minētā kvalifikācija;

e)

“uzturēšanās atļauja” ir jebkāda dalībvalsts iestāžu izsniegta atļauja, kurā minēts termins “pētnieks” un kura ļauj trešās valsts valstspiederīgajam legāli uzturēties tās teritorijā saskaņā ar 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1030/2002.

a)

trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas dalībvalstī kā pretendenti uz starptautisku aizsardzību vai saskaņā ar pagaidu aizsardzības sistēmām;

b)

trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iesniedz pieteikumus uzturēšanās atļaujas dalībvalstī saņemšanai kā studenti Direktīvas 2004/114/EK izpratnē, lai veiktu pētniecību doktora grāda iegūšanai;

c)

trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru izraidīšana atlikta faktiska vai juridiska pamatojuma dēļ;

d)

pētniekiem, kurus kāda pētniecības iestāde norīkojusi uz citu pētniecības iestādi citā dalībvalstī.

a)

divpusējos un daudzpusējos nolīgumos starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses;

b)

divpusējos un daudzpusējos nolīgumos starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm..

a)

pētniecības projektu akceptējušas iestādes attiecīgi pilnvarotās personas, iepriekš pārbaudot:

b)

uzturēšanās laikā pētniekam ir pietiekami ikmēneša resursi, lai viņš varētu segt savus izdevumus un atpakaļceļa izmaksas saskaņā ar šajā nolūkā dalībvalsts publicēto minimālo summu, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu;

c)

uzturēšanās laikā pētniekam ir apdrošināšana slimības gadījumiem attiecībā uz visiem riskiem, ko parasti attiecīgās dalībvalsts sedz valstspiederīgajiem;

d)

uzņemšanas līgumā precīzi norādītas pētnieku juridiskās attiecības un darba apstākļi.

a)

uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos. Dalībvalstis var pieprasīt, lai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš atbilstu vismaz uzturēšanās atļaujas laikam;

b)

uzrāda ar pētniecības iestādi parakstītu uzņemšanas līgumu saskaņā ar 6. panta 2. punktu un,

c)

vajadzības gadījumā uzrāda pētniecības iestādes saskaņā ar 6. panta 3. punktu izsniegtu deklarāciju par finansiālu atbildību, un

d)

nav uzskatāms par tādu, kas apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselības aizsardzību.

a)

diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām;

b)

darba apstākļiem, to skaitā atalgojumu un atlaišanu;

c)

sociālā nodrošinājuma jomām, kuras definētas Padomes Regulā (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (8). Attiecīgi piemēro īpašos noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 859/2003 (2003. gada 14. maijs), pielikumā, ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (9);

d)

nodokļu priekšrocībām;

e)

pieeju precēm un pakalpojumiem un preču un pakalpojumu piegādei, kas pieejami sabiedrībai.