Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R1568

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1568/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par atbalstu cīņā ar nabadzības izraisītajām slimībām (HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi) jaunattīstības valstīs

    OV L 224, 6.9.2003, p. 7–12 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2006: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2007

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1568/oj

    32003R1568



    Oficiālais Vēstnesis L 224 , 06/09/2003 Lpp. 0007 - 0012


    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1568/2003

    (2003. gada 15. jūlijs)

    par atbalstu cīņā ar nabadzības izraisītajām slimībām (HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi) jaunattīstības valstīs

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

    rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [2],

    tā kā:

    (1) Cilvēka pamattiesības ir tiesības baudīt fiziskās un garīgās veselības augstāko sasniedzamo līmeni, kas atbilst Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta noteikumiem. Šīs tiesības pašlaik tiek liegtas vairāk nekā piektajai daļai pasaules iedzīvotāju.

    (2) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pants aicina īstenot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, nosakot un īstenojot visu veidu Eiropas Savienības politiku un darbības.

    (3) Katru gadu HIV/AIDS, malārija un tuberkuloze izraisa nāvi vairāk nekā pieciem ar pusi miljoniem cilvēku, šīs slimības vairāk ietekmē saslimstību un paredzamo mūža ilgumu jaunattīstības valstīs. Turklāt šīs slimības iznīcina gadiem ilgi veiktos centienus, veicināt attīstību un sasniegumus, un ilgākā laika posmā rada nopietnas bažas to destabilizējošās ietekmes dēļ uz sabiedrību.

    (4) Tagad tiek plaši atzīts, ka profilakse, aprūpe un ārstēšana ir savstarpēji saistītas un sinerģiskas.

    (5) Nespēja samazināt šo slimību radītās sekas un pierādījumi par to pieaugušo ietekmi liek par šīm slimībām nopietni apspriesties, kā pierādījums tam ir 2001. gada jūnija ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijas paziņojums par saistībām, kas atzīst, ka HIV/AIDS ir izplatījies un radījis ārkārtēju situāciju, kura turpina attīstīties, kā arī PVO Pasaules veselības asamblejas deklarācija par pasaules mēroga ārkārtas situāciju saslimstībā ar tuberkulozi un malāriju, un tas mudina steidzami rīkoties un veikt virkni iniciatīvu valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī, kas ir vērstas uz tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kuri ietver skaidrus mērķus cīņai ar HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju un kurus Kopiena un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot.

    (6) Minētā ANO paziņojumā par saistībām vienojas, ka tikai attiecībā uz HIV/AIDS līdz 2005. gadam, veicot virkni papildu pasākumu, tiks sasniegts vispārējais mērķis par gada izdevumiem šai epidēmijai, to summa ir no 7000 līdz 10000 miljoniem USD, valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem un valstīs, kurās šī slimība ātri izplatās vai pastāv varbūtība, ka tā var ātri izplatīties, kā arī HIV/AIDS profilaksei, aprūpei, ārstēšanai, atbalstam un HIV/AIDS seku mazināšanai, un veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir pieejami vajadzīgie līdzekļi, jo īpaši no donorvalstīm un arī no valstu budžetiem, paturot prātā, ka līdzekļi no valstīm, kuras ir skartas visvairāk, ir ierobežoti.

    (7) HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija prasa pienācīgu strukturālu reakciju, kas ir gan saskaņota, gan visaptveroša un kura pārsniedz finanšu un cilvēku resursus lielākajā daļā jaunattīstības valstu. To svarīguma un pārrobežu rakstura dēļ ar nabadzību saistītās slimības ir starp tām problēmām, kas prasa starptautiskās kopienas sistemātisku un saskaņotu atbildes reakciju. Ikviena interesēs ir veikt intervences pasākumus šajā jomā, un tādēļ to nedrīkst uzskatīt tikai par attīstības atbalsta problēmu.

    (8) Dohas Deklarācija par Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs) un sabiedrības veselību apstiprināja, ka "līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, neaizkavē un nedrīkst aizkavēt dalībniekus veikt pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību" un ka tā "var un būtu jāinterpretē un jāīsteno, atbalstot PVO locekļu tiesības aizsargāt sabiedrības veselību, un jo īpaši veicinātu visu cilvēku piekļuvi ārstniecības līdzekļiem" un vēlreiz apstiprināja "PVO locekļu tiesības pilnībā izmantot Līguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, noteikumus, kuri nodrošina elastību šai nolūkā".

    (9) Programmu efektivitāte, kas atbalsta valstu HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanas stratēģijas, daļēji ir atkarīga no uzlabotas atbalsta koordinācijas gan Eiropas līmenī, gan starptautiskā līmenī un jo īpaši ar ANO aģentūrām, fondiem un programmām, tai skaitā partnerattiecībām starp privātiem, valsts un brīvprātīgiem sektoriem, kā arī no tādu procedūru izmantošanas, kas ir izstrādātas, ievērojot attiecīgo partneru un stratēģiju īpašo raksturu.

    (10) Sabiedrības veselība ir valsts uzraudzībā. Nepiemērota valsts politika ir veicinājusi tirgus nespēju veikt novārtā atstāto slimību izpēti un attīstību. 2000. gadā tikai 10 % no visām izpētes un attīstības darbībām attiecas uz slimībām, kas ir 90 % no slimībām pasaulē. Nevērības dinamika attiecībā pret dažādām slimībām ir dažāda un ir vajadzīgas atšķirīgas stratēģijas, lai novērstu šo līdzsvara trūkumu. Jāveic visaptverošas darbības, lai kompensētu tirgus nespēju izveidot medikamentus, izmantojot pieaugošo valsts finansējumu, tai skaitā, atbalstot īpašu vispasaules sabiedrības preču izpēti un attīstību, kā arī profilakses un ārstēšanas efektīvas metodes, lai stātos pretī šīm slimībām jaunattīstības valstīs un attiecīgi ieviestu atbilstošus stimulus privāto sektoru ieguldījumiem.

    (11) Jaunattīstības valstīs darbības, kas īpaši vērstas pret nabadzības izraisītām slimībām, atbilstoši jāietver uzlabotākās un efektīvākās veselības aprūpes sistēmās un medicīnas pakalpojumos. Lai efektīvi apkarotu HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju ir svarīga šo sistēmu ievērojama uzlabošana. Jāpieliek īpašas pūles, lai saskaņotu iejaukšanos, kas vērsta pret slimībām, kuras izraisa nabadzība, ar darbībām, kuru mērķis ir seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības.

    (12) Veselības uzlabošana ir priekšnosacījums un pamatnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Tādēļ šajā regulā paredzētais atbalsta veids partnervalstīm un attiecīgām iedzīvotāju grupām tieši un jūtami sekmē to attīstību un tādējādi būtiski veicina Kopienas attīstības sadarbības politiku.

    (13) Saskaņotības labad visām Kopienas politikām jāņem vērā mērķis uzlabot veselību un mazināt nabadzību.

    (14) Savā 2000. gada 20. septembra un 2001. gada 21. februāra paziņojumā, kas adresēts Padomei un Eiropas Parlamentam, par darbību attiecībā uz infekcijas slimībām, lai mazinātu nabadzību, Komisija iezīmēja politiskos principus un stratēģiskās prioritātes, lai uzlabotu Kopienas un dalībvalstu darbības efektivitāti šajā jomā.

    (15) Padome savā 2000. gada 10. novembra un 2001. gada 14. maija rezolūcijā uzsvēra HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas epidēmijas nopietnību un vajadzību palielināt centienus sniegt lielāku atbalstu valsts, reģionālā un globālā līmenī.

    (16) Padome savā 2001. gada 14. maija rezolūcijā un Parlaments savā 2001. gada 4. oktobra rezolūcijā [3] apstiprināja Kopienas rīcības programmu: paātrināja darbības attiecībā uz HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju nabadzības samazināšanas kontekstā un uzsvēra vajadzību nodrošināt atbilstīgus cilvēkresursus un finanšu resursus, kas tika iedalīti, lai nodrošinātu efektīvu minēto darbību īstenošanu.

    (17) Padomes un Komisijas 2001. gada 31. maija kopīgā deklarācija, iepriekšminētā Eiropas Parlamenta 2001. gada 4. oktobra rezolūcija un 2001. gada 1. novembra ES un ĀKK kopējā parlamentārā asambleja atzinīgi novērtēja ANO Ģenerālsekretāra priekšlikumu izveidot Vispasaules fondu HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, kuru izveidoja 2002. gada 29. janvārī, un uzsvēra, ka iemaksas šajā fondā jāveic jau papildus esošajiem resursiem.

    (18) Iepriekšminētā ANO saistību deklarācija un jo īpaši Monterejas konference nosaka, ka pastiprināts valsts atbalsts attīstības jomā un parādu atvieglojumu programmas jāizmanto labākas veselības un izglītības rezultātu sasniegšanai. Kopienai un tās dalībvalstīm ir nozīmīga loma, lai izpētītu, kā efektīvāk var izmantot pastiprinātu valsts atbalstu attīstības jomā un parādu atvieglojumu mehānismu kā līdzekļus HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanā.

    (19) ES un ĀKK kopējā parlamentārā asambleja savā 1998. gada septembra, 2000. gada oktobra un 2002. gada marta rezolūcijā uzsvēra draudus, ko HIV/AIDS rada visiem attīstības centieniem, kā arī vajadzību ātri rīkoties.

    (20) Šī regula padara par novecojušu Padomes Regulu (EK) Nr. 550/97 (1997. gada 24. marts) par HIV/AIDS saistītām darbībām jaunattīstības valstīs [4], tādēļ minētā regula būtu jāatceļ.

    (21) Šī regula kopējam programmas darbības laikam nosaka kopējo finansējuma summu, kas atbilstīgi 33. punktam 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savā starpā noslēgušas par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [5], ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai gada budžeta procedūras izpildes laikā.

    (22) Pasākumi, kuri vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [6].

    (23) Paredzētās darbības mērķi, proti, trīs lielāko infekcijas slimību apkarošanu saistībā ar nabadzības samazināšanu, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt un tādēļ ierosinātās darbības mēroga un ietekmes dēļ to labāk var sasniegt Kopienas līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I nodaļa

    Mērķis un darbības joma

    1. pants

    1. Kopiena īsteno Eiropas Kopienas rīcības programmu, kas vērsta pret nopietnām infekcijas slimībām, proti, HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju jaunattīstības valstīs.

    2. Saskaņā ar šo programmu Kopiena sniedz dalībniekiem, kas piedalās attīstībā, finanšu atbalstu un attiecīgu ekspertīzi, lai uzlabotu visu personu piekļuvi veselības aprūpei un veicinātu taisnīgu ekonomikas attīstību, vispārējas nabadzības novēršanas mērķa sasniegšanu un lai galīgi to izskaustu.

    3. Piešķirot šādu finansējumu un ekspertīzi, priekšroka tiek dota:

    a) visnabadzīgākajām un vismazāk attīstītajām valstīm, kā arī tai jaunattīstības valstu iedzīvotāju daļai, kas ir visnelabvēlīgākajā stāvoklī;

    b) darbībai, kas papildina un pastiprina gan jaunattīstības valstu politiku, gan iespējas un atbalstu, ko sniedz ar citiem attīstības sadarbības instrumentiem.

    2. pants

    Saskaņā ar šo regulu veicamo darbību mērķis ir šāds:

    a) optimizēt esošo intervences, pakalpojumu un patēriņa preču ietekmi, kuru mērķis ir novērst un apkarot nopietnās infekciju slimības, kas ietekmē visnabadzīgākos iedzīvotājus;

    b) palielināt galveno farmaceitisko līdzekļu un diagnostikas pieejamību šo trīs slimību ārstēšanā;

    c) izvērst zinātnisko pētniecību un attīstību, to skaitā vakcīnu, mikrobicīdu pētniecību un attīstību, un novatorisku ārstēšanu.

    3. pants

    Kopienas finanšu atbalstu piešķir īpašiem projektiem, kas ir izstrādāti, lai sasniegtu 2. pantā aprakstītos mērķus, un jo īpaši tiem, kuru mērķis ir šāds:

    a) sniegt vajadzīgo tehnisko, zinātnisko un normatīvo ieguldījumu, lai noteiktu prioritātes veselības intervences pasākumiem kopējā attīstības sadarbības budžetā un uzlabotu veselības aizsardzības sistēmu attiecībā uz trīs nopietnām infekcijas slimībām, saglabājot līdzsvarotu pieeju profilakses, ārstēšanas un aprūpes jomā, par galveno prioritāti uzskatot profilaksi, atzīstot to, ka tās efektivitāte palielinās, ja to saista ar ārstēšanu un aprūpi; jāatzīst fakts, ka, izmantojot daudznozaru pieeju, jāmeklē svarīgāki pasākumi, tai skaitā uzvedības modeļi, kā arī tādi faktori kā tīrs ūdens un sanitārija, zemes izmantošanas plānošana, uzturs un dzimumu līdztiesība;

    b) uzlabot veselības intervences pasākumus, kas ir vērsti pret trīs nopietnām infekcijas slimībām, lai stiprinātu visaptverošas veselības aizsardzības sistēmu, tai skaitā sabiedriskos pakalpojumus;

    c) uzlabot izpratni par nabadzības izraisīto slimību ietekmi uz sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī to stratēģiju ietekmi, kuru mērķis ir mazināt ar slimībām saistīto sociālekonomisko ietekmi;

    d) uzlabot farmaceitisko politiku un praksi, palīdzēt jaunattīstības valstīm reģionālā un valsts līmenī attīstīt augstas kvalitātes galveno profilaktisko un terapeitisko medikamentu vietējo ražošanu saskaņā ar Dohas Deklarāciju par Līgumu par intelektuālā īpašuma tirdzniecības aspektiem (TRIPs) un sabiedrības veselību;

    e) veicināt tādu cenu mehānismu, kas sadalīts pa līmeņiem, kas garantētu viszemākās iespējamās cenas galvenajiem medikamentiem jaunattīstības valstīs;

    f) analizēt tādu faktoru kā tīrā importa cenu līmeņa, tarifu un nodokļu, kā arī ievešanas, izplatīšanas un vietējās reģistrācijas maksas ietekmi uz medicīnas preču patēriņa cenām jaunattīstības valstīs;

    g) vajadzības gadījumā, nodrošināt tehnisku atbalstu jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām risināt sabiedrības veselības jautājumus saskaņā ar Līguma noteikumiem par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, kā precizēts Dohas Deklarācijā par Līgumu par intelektuālā īpašuma tirdzniecības aspektiem (TRIPs) un sabiedrības veselību, lai jaunattīstības valstis varētu aizsargāt sabiedrības veselību un veicināt visu cilvēku piekļuvi ārstniecības līdzekļiem;

    h) veicināt valsts ieguldījumu un attīstīt stimulēšanas kompleksu, lai vairāk veicinātu privātos ieguldījumus jaunu ārstniecības metožu, jo īpaši vakcīnu, mikrobicīdu, diagnostikas un nemainīgu devu kombinēšanas izpētē un attīstībā, kas paredzētas, lai cīnītos ar nopietnām infekcijas slimībām jaunattīstības valstīs;

    i) atbalstīt klīniskos, epidemioloģiskos, operatīvos un sociālos pētījumus, kas balstās uz komandu darbu, lai ar veselību saistītu izpēti varētu veikt, ņemot vērā pamatotākus argumentus; komandas mudina arī ietvert personālu no jaunattīstības valstīm, tādējādi veicinot šāda personāla apmācību;

    j) veicināt darbību izvēršanu jaunattīstības valstīs, lai tās varētu saskaņot un vadīt lielu populāciju izpēti un pabeigt visus izpētes un attīstības procesa posmus;

    k) atbalstīt globālas iniciatīvas, kas vērstas pret nopietnām infekcijas slimībām nabadzības samazināšanas kontekstā, iesaistot HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanā Vispasaules fondu, kuru izveidoja 2002. gada 29. janvārī;

    l) atbalstīt iniciatīvas, kas dod iespēju pārraudzīt un kontrolēt farmaceitisko līdzekļu kvalitāti.

    4. pants

    1. Saistībā ar 3. pantā minētajām darbībām Kopienas atbalsts var būt šāds:

    a) finansiālais atbalsts;

    b) tehniskais atbalsts, apmācība, tai skaitā ārstu un vidējā medicīnas personāla mācības vai citi pakalpojumi;

    c) tādu preču piegāde kā medicīniskie materiāli, preces un ražotnes;

    d) revīzijas, novērtēšana un uzraudzība;

    e) ja iespējams, tehnoloģiju un prasmju nodošana, lai veicinātu vietējo farmaceitisko līdzekļu ražošanu.

    Prioritāte ir valsts spēju palielināšanai, lai panāktu tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

    2. Kopienas finansējums var segt gan ieguldījumu izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma iegādi, gan īpašos un attiecīgi pamatotos gadījumos, ņemot vērā apstākli, ka darbībai, ciktāl iespējams, jābūt vidēja termiņa, arī regulāros izdevumus (to skaitā administratīvos, apkopes un uzturēšanas izdevumus), kuri partnerim rada īslaicīgu apgrūtinājumu, tā, lai maksimāli izlietotu 1. punktā minētos ieguldījumus.

    II nodaļa

    Atbalsta īstenošanas procedūras

    5. pants

    1. Kopienas finansējums saskaņā ar šo regulu ir subsīdijas.

    2. Katram sadarbības pasākumam pieprasa finansiālu ieguldījumu no 6. pantā minētajiem partneriem. Precizējot pieprasītā ieguldījuma summu, jāņem vērā attiecīgo partneru iespējas un attiecīgo pasākumu īpatnības. Īpašos apstākļos iemaksas var veikt natūrā, ja partneris ir nevalstiska organizācija (NVO) vai ar kopienu saistīta organizācija.

    3. Finansiālā atbalsta sniegšana saskaņā ar šo regulu var ietvert līdzfinansējumu no citiem līdzekļu sniedzējiem, jo īpaši no dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas un starptautiskām un reģionālām attīstības bankām vai finanšu iestādēm.

    4. Saistībā ar 3. panta h), i) un j) apakšpunktā minētajiem pasākumiem finansiālo atbalstu piešķir saskaņā ar produktu izpētes un attīstības jaunajiem instrumentiem infekcijas slimībām, kas saistītas ar nabadzību, kurus īsteno saskaņā ar Kopienas zinātniskās izpētes un attīstības pamatprogrammu 2002.–2006. gadam.

    5. Iemaksas Vispasaules fondā, lai apkarotu HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju, veic, izmantojot finansējuma līgumu, kas jānoslēdz starp Komisiju un Vispasaules fonda pilnvaroto personu. Iemaksas piešķir saskaņā ar tiem noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Vispasaules fondam, par ko vienojas ar Komisiju un kas jāpievieno finansēšanas nolīgumam.

    6. Saistībā ar 3. panta h), i) un j) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, jāpieliek visas pūles, lai izmantotu sinerģiju seksuālās un reproduktīvās veselības politikas un programmu jomās, jo īpaši HIV/AIDS ārstēšanas pasākumos.

    6. pants

    1. Šīs regulas prasībām atbilstošie partneri, kuriem ir tiesības uz finansiālu atbalstu, ir šādi:

    a) administratīvās iestādes un aģentūras valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī;

    b) vietējās iestādes un citas decentralizētas iestādes;

    c) vietējās kopienas, nevalstiskās organizācijas, kopienu organizācijas un citas bezpeļņas fiziskās vai juridiskās personas no privātā sektora;

    d) reģionālās organizācijas;

    e) tādas starptautiskas organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās aģentūras, fondi un programmas, kā arī attīstības bankas, finanšu iestādes, globālas iestādes un starptautiskas valsts un privātā sektora partnerības;

    f) pētniecības institūti un universitātes.

    2. Neierobežojot 1. punkta e) apakšpunktu, Kopienas finansiālais atbalsts ir pieejams partneriem, kuru galvenais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm vai trešajā valstī, kas saskaņā ar šo regulu ir Kopienas atbalsta saņēmēja vai potenciālā atbalsta saņēmēja ar noteikumu, ka šis birojs ir faktiskais saimniecisko darbību vadības centrs. Īpašos gadījumos šāds birojs var būt citā trešā valstī.

    7. pants

    1. Ja darbības veic saskaņā ar Kopienas un tādu valstu finansēšanas līgumiem, kuras saskaņā ar šo regulu gūst labumu no finanšu darbībām, šajos līgumos izvirza noteikumu, ka Kopiena nemaksā nodokļus, nodevas un maksājumus.

    2. Visos finanšu nolīgumos vai līgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, izvirza noteikumu, ka tas ir pakļauts Komisijas pārraudzībai un finanšu kontrolei, lai veiktu pēkšņas pārbaudes un kontroles, kā arī Revīzijas palātas revīzijām saskaņā ar parasto kārtību, ko Komisija paredzējusi atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem, jo īpaši Finanšu regulas noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [7], še turpmāk "Finanšu regula".

    3. Veic vajadzīgos pasākumus, lai uzsvērtu, ka saskaņā ar šo regulu tas ir Kopienas atbalsts.

    8. pants

    1. Dalība konkursos, lai slēgtu līgumus ar vienlīdzīgiem noteikumiem, tiek piedāvāta visām fiziskām un juridiskām personām dalībvalstīs un visās jaunattīstības valstīs. Ārkārtējos gadījumos to var attiecināt uz citām valstīm.

    2. Piegādes ir ar izcelsmi saņēmējvalstī, citās jaunattīstības valstīs vai dalībvalstīs. Ārkārtējos gadījumos piegādes var būt no trešām valstīm.

    9. pants

    1. Lai garantētu Līgumā minētos konsekvences un komplementaritātes mērķus un nodrošinātu šajā regulā noteikto darbību maksimālu efektivitāti kopumā, Komisija var veikt visus vajadzīgos saskaņošanas pasākumus, tostarp šādus:

    a) sistemātiskas informācijas apmaiņas un analīzes sistēmas izveidi par finansētajām operācijām un par tām, ko Kopiena un dalībvalstis piedāvā finansēt;

    b) operāciju īstenošanas koordinācija uz vietas, Komisijas pārstāvjiem un dalībvalstu pārstāvjiem saņēmējā valstī regulāri tiekoties un apmainoties ar informāciju.

    2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var parādīt vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu atbilstošu koordināciju ar citiem attiecīgajiem dāvinātājiem, jo īpaši ar tādiem dāvinātājiem, kas ir Apvienoto Nāciju sistēmas daļa. Minētās koordinācijas mērķis ir sistemātiski apmainīties un analizēt informāciju par darbību plānošanu un īstenošanu, lai nodrošinātu saskaņotību un savstarpēju atbilstīgumu.

    III nodaļa

    Finansiālās un lēmumu pieņemšanas procedūras

    10. pants

    1. Šīs regulas īstenošanai ar šo nosaka finanšu asignējumu laika posmā no 2003. gada līdz 2006. gadam, kas ir EUR 351 miljons. Uz ikgadējo piešķīrumu attiecas budžeta lēmējiestāžu nolīgums par attiecīgo finansēšanas veidu saskaņā ar finanšu plānu vai izmantojot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā paredzētos instrumentus.

    2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar finanšu plānu.

    11. pants

    1. Komisija ir atbildīga par stratēģiskas plānošanas pamatnostādņu sastādīšanu, kurās definē Kopienas sadarbību, ņemot vērā izpildāmos mērķus, prioritātes, termiņus darbībām konkrētajās jomās, pieņēmumus un sagaidāmos rezultātus. Plānošana ir gada un provizoriska.

    2. Ikgadējā viedokļu apmaiņa ar dalībvalstīm 13. pantā 1. punktā minētajā komitejā notiek, ņemot vērā Komisijas pārstāvja pārskatu par stratēģiskajām plānošanas pamatnostādnēm attiecībā uz veicamajām darbībām. Komiteja sniedz atzinumu par šiem jautājumiem 13. panta 2. punktā minētajā kārtībā.

    12. pants

    1. Komisija ir atbildīga par šajā regulā aptverto darbību novērtēšanu, izlemšanu un to vadību saskaņā ar spēkā esošajām budžeta un citām procedūrām, jo īpaši tām, kas noteiktas Finanšu regulā.

    2. Lēmumi, kas attiecas uz darbībām, kurām šajā regulā noteiktās finanšu iemaksas pārsniedz EUR 5 miljonus, un visas izmaiņas šajās darbībās, kuras rada izmaksu pārsniegumu par vairāk nekā 20 % no attiecīgajai darbībai sākotnēji noteiktā apjoma, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā noteikto procedūru.

    3. Komisija informē dalībvalstis par lēmumiem un izmaiņām šajās darbībās, kuru apjoms ir EUR 5 miljoni vai mazāks.

    13. pants

    1. Komisijai palīdz pēc ģeogrāfiskiem principiem izveidota komiteja, kas ir kompetenta attīstības jomā.

    2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

    Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais termiņš ir 45 dienas.

    3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

    IV nodaļa

    Ziņošana un nobeiguma noteikumi

    14. pants

    1. Pēc katra budžeta gada Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par Kopienas attīstības politiku, informāciju par pamatnostādnēm tās provizoriskai ikgadējai stratēģijas programmai, par darbībām, kuras finansē minētajā gadā, ietverot Vispasaules fonda darbības, lai apkarotu HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju, kā arī sniedz savus secinājumus par šīs regulas īstenošanu iepriekšējā budžeta gadā. Kopsavilkumā jo īpaši sniedz informāciju par darbību stiprajām un vājajām pusēm, par to ietekmi uz trīs nopietnām infekcijas slimībām un nabadzības samazināšanu, tai skaitā konkrētiem, noteiktiem rezultātiem, kuri ir sasniegti saistībā ar noteiktajiem mērķiem. Turklāt sniedz informāciju par tiem, ar ko ir noslēgti līgumi un šo līgumu summām, un izdarītajām izmaksām, kā arī par visiem īpašo darbību neatkarīgi veikto novērtējumu rezultātiem.

    2. Vēlākais, gadu pirms šīs regulas beigu datuma Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, lai noteiktu, vai Komisijas mērķi ir sasniegti, un nodrošinātu pamatnostādnes turpmākai darbību efektivitātes uzlabošanai. Pamatojoties uz šo novērtējuma ziņojumu, Komisija iesniedz priekšlikumus attiecībā uz šīs regulas nākotni un, vajadzības gadījumā, priekšlikumus par tās grozījumiem.

    15. pants

    Regula (EK) Nr. 550/97 tiek atcelta. Tomēr saskaņā ar šo regulu turpina īstenot tajā pieņemtos pasākumus.

    16. pants

    1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    2. To piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2003. gada 15. jūlijā

    Eiropas Parlamenta vārdā —

    priekšsēdētājs

    P. Cox

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    G. Tremonti

    [1] OV C 151 E, 25.6.2002., 202. lpp.

    [2] Eiropas Parlamenta 2003. gada 30. janvāra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2003. gada 16. jūnija lēmums.

    [3] OV C 87 E, 11.4.2002., 244. lpp.

    [4] OV L 85, 27.3.1997., 1. lpp.

    [5] OV L 172, 18.6.1999., 1. lpp.

    [6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

    [7] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

    --------------------------------------------------

    Top