This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32003R1185
Council Regulation (EC) No 1185/2003 of 26 June 2003 on the removal of fins of sharks on board vessels
Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem
Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem
OV L 167, 4.7.2003, p. 1–3
(ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 06/07/2013
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32003R1185R(01) | (MT) | |||
Modified by | 32013R0605 | Nomaiņa | pants 6 | 06/07/2013 | |
Modified by | 32013R0605 | Papildinājums | pants 3.1 BI | 06/07/2013 | |
Modified by | 32013R0605 | Atcelšana | pants 5 | 06/07/2013 | |
Modified by | 32013R0605 | Atcelšana | pants 4 | 06/07/2013 | |
Modified by | 32013R0605 | Atcelšana | pants 2.3 | 06/07/2013 |
Oficiālais Vēstnesis L 167 , 04/07/2003 Lpp. 0001 - 0003
Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 37. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2], tā kā: (1) Saskaņā ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un noturīgu izmantošanu atbilstoši kopējai zivsaimniecības politikai [3], kopējā zivsaimniecības politika nodrošina ūdeņu dzīvo resursu tādu izmantošanu, kas rada noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus, un Padome ievieš Kopienas pasākumus, kas regulē ūdeņu un resursu pieejamību un noturīgu zvejas norisi. (2) Zivis, kas pieder pie Elasmobranchii taksona, kurā ietilpst haizivis, raju dzimtas zivis un līdzīgas sugas, parasti ir mazāk aizsargātas pret izmantošanu to dzīves cikla raksturlielumu dēļ. Lielākā daļa šo sugu bieži tiek noķertas kā piezveja Kopienas zvejas norises laikā, kurā zvejo citas vērtīgākas sugas. (3) Pašreizējās zinātnes atziņas, kas pamatā balstās uz nozvejas rezultātu analīzi, norāda, ka daudzas haizivju populācijas ir apdraudētas. (4) Līdz brīdim, kamēr tiks sīkāk izpētīta haizivju populāciju dinamika un izmantošanas sekas, kas dos iespēju sastādīt speciāli pielāgotus un visaptverošus pārvaldības plānu projektus, jebkādi pasākumi, kas kavē veikt noturīgai apsaimniekošanai pretējas darbības vai samazina haizivju izmantošanu, pozitīvi ietekmēs to saglabāšanu. (5) "Haizivs spuru atdalīšanas" prakse, kuras laikā spuras atdala no haizivs ķermeņa un atlikušo ķermeni palaiž atpakaļ jūrā, var izraisīt pārmērīgu haizivju mirstību tādā mērā, ka daudzi haizivju krājumi tiek izsmelti un var būt apdraudēta to turpmākā noturība. (6) Steidzami jāievieš pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu turpmāku haizivs spuru atdalīšanas prakses attīstību, tādēļ jāaizliedz haizivs spuru atdalīšana uz kuģiem. Ņemot vērā praktiskas grūtības, kas saistītas ar sugu identifikāciju, pamatojoties uz atdalītām spurām, šis aizliegums jāattiecina uz visām Elasmobranchii, izņemot raju spārnveida spuru atdalīšanu. (7) Tomēr var atļaut spuru atdalīšanu uz kuģa no beigtām haizivīm, ja spuru atdalīšana paredzēta, lai efektīvāk izmantotu visas haizivs daļas, atsevišķi pārstrādājot uz kuģa spuras un atlikušās haizivs daļas. Šajā gadījumā dalībvalsts, kurā reģistrēts kuģis saskaņā ar Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām [4], atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem izsniedz un pārvalda īpašas zvejas atļaujas. (8) Lai nodrošinātu, ka visas atlikušās haizivs daļas pēc spuru atdalīšanas tiek saglabātas uz kuģa, kuģu kapteiņi, kuriem ir spēkā esoša īpaša zvejas atļauja, reģistrē haizivs spuru un haizivs atlikušo daļu daudzumus pēc iekšējo orgānu un galvas atdalīšanas. Šāda uzskaite, atkarībā no apstākļiem, jāveic reģistrācijas žurnālā, kā noteikts Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai [5], vai īpašā reģistrā. (9) Problēmas, kas rodas haizivs spuru atdalīšanas prakses dēļ, attiecas ne tikai uz Kopienas ūdeņiem, bet daudz plašākā mērogā. Būtu lietderīgi, ka Kopiena vienlīdz aktīvi piedalītos visu jūras ūdeņu krājumu saglabāšanā. Tādēļ šī regula jāpiemēro visiem Kopienas kuģiem. (10) Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai panāktu haizivju krājumu saglabāšanu, nepieciešams un ir lietderīgi pieņemt noteikumus par haizivs spuru atdalīšanu uz kuģa. Šī regula nepārsniedz tos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti saskaņā ar līguma 5. panta trešo daļu, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants Darbības joma Šī regula attiecas uz haizivs spuru atdalīšanu, saglabāšanu uz kuģa, pārkraušanu un haizivju un haizivju spuru izkraušanu, ko veic: 1) kuģi, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātes/jurisdikcijas jūras ūdeņos; 2) kuģi, kas atrodas citos jūras ūdeņos, bet kuri peld ar dalībvalstu karogu vai ir reģistrēti dalībvalstīs. 2. pants Definīcijas Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas: 1) "haizivs spuras" ir jebkādas haizivs spuras, tai skaitā astes spuras, bet izņemot raju krūšu spuras, kuras ir neatņemama raju spārnveida spuru daļa; 2) "haizivis" ir visas Elasmobranchii taksona zivis; 3) "īpaša zvejas atļauja" ir iepriekšēja zvejas atļauja, kas izsniegta un ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94. 3. pants Aizliegumi 1. Aizliegts haizivs spuras uz kuģa atdalīt, saglabāt, pārkraut vai izkraut no kuģa. 2. Aizliegts pirkt, piedāvāt pārdošanā vai pārdot haizivs spuras, kuras ir atdalītas uz kuģa, glabātas uz kuģa, pārkrautas vai izkrautas pretrunā šīs regulas noteikumiem. 4. pants Atkāpes un saistītie noteikumi 1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un ievērojot šā panta 2., 3., 4. un 5. punktu, uz kuģa atļauts atdalīt haizivs spuras no beigtām haizivīm, glabāt uz kuģa, pārkraut vai izkraut haizivs spuras, ja to veic kuģos, kuriem ir īpašas zvejas atļaujas. 2. Šādas īpašas zvejas atļaujas izsniedz tikai zvejas kuģiem, kuri var pierādīt, ka to ietilpība ir pietiekama, lai izmantotu visas haizivs daļas, un ir pamatota vajadzība atsevišķi uz kuģa pārstrādāt haizivs spuras un atlikušās haizivs daļas. 3. Aizliegts palaist atpakaļ jūrā atlikušās haizivs daļas pēc haizivs spuru atdalīšanas, izņemot tās daļas, kas paliek pēc pamatpārstrādes darbībām, piemēram, pēc galvas atdalīšanas, ķidāšanas un ādas novilkšanas. 4. No nozvejas iegūto spuru svars nedrīkst pārsniegt spuru teorētisko svaru, kas atbilst uz kuģa esošo, pārvadāto vai izkrauto haizivs atlikušo daļu svaram. 5. Lai kontrolētu 4. panta piemērošanu, dalībvalstīm jānosaka teorētiskā atbilstība starp spuru un ķermeņu svaru, ņemot vērā zvejas veidu, sugu sastāvu un pārstrādes un uzglabāšanas veidu. Nekādā gadījumā spuru teorētiskais svars nedrīkst pārsniegt 5 % no haizivju nozvejas dzīvsvara. 5. pants Uzskaite 1. Kuģa kapteiņi, kuriem ir spēkā esoša īpaša zvejas atļauja, veic uz kuģa esošo, pārvadāto vai izkrauto haizivs spuru un atlikušo haizivs daļu svara reģistrāciju. Šo uzskaiti vajadzības gadījumā veic reģistrācijas žurnālā, kā noteikts ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. panta 1. punktu. Uz kuģiem, uz kuriem neattiecas minētās regulas 6. panta 1. punkts, šo uzskaiti veic īpašos reģistros, kurus nodrošina kompetentā iestāde, kura izsniedz īpašu zvejas atļauju. Ja haizivs nozveja netiek izkrauta vienā piegājienā, kuģa kapteiņi papildina reģistrācijas žurnālu ar atbilstošiem haizivs spuru vai haizivs atlikušo daļu izkraušanas, pārkraušanas un pārdošanas dokumentiem. Dalībvalstis nosaka dokumentācijas veidu, kas ir derīgs šim nolūkam, un sistemātiski pārbauda reģistrācijas žurnāla ierakstus. 2. Lai veicinātu izkrautās kravas kontroli no ostas ierēdņu puses un 1. punktā minētās dokumentācijas pārbaudi, kuģu kapteiņi vai to pārstāvji, kuriem ir spēkā esoša īpaša zvejas atļauja un kuri gatavojas izkraut haizivs spuras vai to atlikušās daļas ārpus Kopienas ostām, ne vēlāk kā 72 stundas pirms paredzētā ierašanās laika izkraušanas ostā, paziņo tās valsts iestādēm, ar kuras karogu tie peld, un tās valsts kompetentajām iestādēm, kuras ostu vai izkraušanas aprīkojumu tie vēlas izmantot, par nozveju, kas atrodas uz kuģa, nozveju, ko paredzēts izkraut, un paredzēto ierašanās laiku ostā. 6. pants Atskaites un pārskatīšana 1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 1. maijam nosūta Komisijai izsmeļošu gada atskaiti par šīs regulas īstenošanu iepriekšējā gada laikā. Atskaitē jāapraksta kuģu uzraudzība attiecībā uz to, kā tiek ievērotas 3., 4. un 5. panta prasības, un sīki jānorāda izsniegto īpašo zvejas atļauju skaits, teorētiskās atbilstības starp spuru un ķermeņu svaru noteikšanas tehniskais pamatojums un dokumentācija, kura ir derīga, lai uzraudzītu atsevišķu spuru un ķermeņu izkraušanu. 2. Pēc tam, kad dalībvalstis iesniegušas otro gada atskaiti, Komisija ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un starptautisko attīstību šajā jomā un, vajadzības gadījumā, iesniedz šīs regulas grozījumus. Ja ierosinātie grozījumi skar teorētisko atbilstību starp spuru un ķermeņu masu, šie grozījumi jāveic, ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas konsultācijas. 7. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Luksemburgā, 2003. gada 26. jūnijā Padomes vārdā — prezidents G. Drys [1] OV C 331 E, 31.12.2002., 121. lpp. [2] Atzinums sniegts 2003. gada 27. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). [3] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. [4] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp. [5] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.). --------------------------------------------------