32003R0998

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003

(2003. gada 26. maijs)

par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 37. pantu, kā arī 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma [3]251. pantā paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2003. gada 18. februārī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Ir nepieciešams saskaņot dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai dalībvalstu starpā un no trešām valstīm, un šo mērķi sasniegt var palīdzēt tikai Kopienas līmenī pieņemti pasākumi.

(2) Šī regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku, uz ko attiecas Līguma I pielikums, pārvietošanu. Daži no tā noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz trakumsērgu, ir tieši vērsti uz sabiedrības veselības aizsardzību, savukārt citi attiecas vienīgi uz dzīvnieku veselību. Tādēļ Līguma 37. pants un 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts ir atbilstīgs juridiskais pamats.

(3) Pēdējos 10 gados situācija saistībā ar trakumsērgu visā Kopienā ir ievērojami uzlabojusies pēc lapsu orālās vakcinācijas programmu īstenošanas reģionos, ko skārusi lapsu trakumsērga, kura bija izplatījusies Eiropas ziemeļaustrumos 20. gs. 60. gados.

(4) Šā uzlabojuma rezultātā Apvienotā Karaliste un Zviedrija ir atcēlušas sešu mēnešu karantīnas sistēmu, kuru tās bija piemērojušas gadu desmitiem ilgi, par labu alternatīvai, mazāk ierobežojošai sistēmai, kas sniedz līdzvērtīgu drošības līmeni. Tādēļ Kopienas līmenī jāparedz īpašas sistēmas piemērošana attiecībā uz lolojumdzīvnieku pārvietošanu uz minētajām dalībvalstīm uz piecu gadu pārejas laiku, kā arī Komisijas ziņojums noteiktā laikā ar pienācīgiem priekšlikumiem, ņemot vērā gūto pieredzi un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisku atzinumu. Jāparedz arī ātra procedūra, lai pieņemtu lēmumu par iepriekš minētā pārejas režīma pagaidu pagarināšanu, jo īpaši tad, ja zinātniskam iegūtās pieredzes izvērtējumam būtu nepieciešami ilgāki laika posmi nekā pašreiz noteiktie.

(5) Kopienā novērotie lolojumdzīvnieku plēsēju trakumsērgas gadījumi pašreiz galvenokārt skar dzīvniekus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kur ir endēmiska pilsētas tipa trakumsērga. Attiecīgi jāpadara stingrākas dzīvnieku veselības prasības, ko dalībvalstis līdz šim parasti piemēroja no trešām valstīm ievestiem lolojumdzīvniekiem plēsējiem.

(6) Tomēr jāapsver atkāpes attiecībā uz pārvietošanu no trešām valstīm, kuras no dzīvnieku veselības viedokļa pieder tam pašam ģeogrāfiskajam reģionam, kā Kopiena.

(7) Līguma 299. panta 6. punkta c) apakšpunktā un Padomes 1973. gada 12. marta Regulā (EEK) Nr. 706/73 par Kopienas režīmu, ko Normandijas salās un Menas salā piemēro lauksaimniecības produktu tirdzniecībai [4], ir noteikts, ka Kopienas tiesību akti veterinārijas jomā attiecas uz Normandijas salām un Menas salu, kuras šajā regulā tādēļ uzskata par Apvienotās Karalistes daļu.

(8) Jānosaka arī tiesisks regulējums dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas to dzīvnieku sugu nekomerciālai kustībai, kuras neskar trakumsērga, vai kuras nav epidemioloģiski nozīmīgas attiecībā uz trakumsērgu un attiecībā uz citām slimībām, kuras skar I pielikumā uzskaitītās dzīvnieku sugas.

(9) Ir lietderīgi šo regulu piemērot, neierobežojot Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām [5].

(10) Pasākumi, kuri vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [6].

(11) Esošās Kopienas dzīvnieku veselības prasības, jo īpaši Padomes Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I daļā [7], parasti attiecas tikai uz tirdzniecību. Lai izvairītos no komerciālas pārvietošanas krāpnieciskas slēpšanas aiz lolojumdzīvnieku nekomerciālas pārvietošanas šīs regulas izpratnē, ir pamatīgi jāpārbauda Direktīvas 92/65/EEK noteikumi par to dzīvnieku pārvietošanu, kuru suga precizēta I pielikuma A un B daļā, nolūkā nodrošināt to viendabību ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Ar to pašu mērķi jāparedz iespēja precizēt maksimālo dzīvnieku skaitu, ko drīkst pārvietot šās regulas nozīmē, kuru pārsniedzot, tiks piemēroti noteikumi par tirdzniecību.

(12) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu pietiekamu drošības līmeni attiecībā uz attiecīgajiem veselības apdraudējumiem. Tie nerada nepamatotus šķēršļus pārvietošanai, kas ir tās piemērošanas jomā, tā kā to pamatā ir ekspertu grupu slēdzieni, ar kurām jautājums apspriests, un jo īpaši Zinātniskās veterinārās komitejas 1997. gada 16. septembrī publicētais slēdziens,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA Vispārīgi noteikumi

1. pants

Šajā regulā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas pārbaudēm.

2. pants

Šī regula attiecas uz I pielikumā precizēto sugu lolojumdzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm un no trešām valstīm.

To piemēro, neierobežojot Regulu (EK) Nr. 338/97.

Šī regula neskar noteikumus, kas balstīti uz apsvērumiem, kuri nav saistīti ar dzīvnieku veselības prasībām, un kas paredzēti dažu sugu vai šķirņu lolojumdzīvnieku pārvietošanas ierobežošanai.

3. pants

Šajā regulā izmantoto jēdzienu definīcijas:

a) "lolojumdzīvnieki" ir I pielikumā uzskaitīto sugu dzīvnieki, kuri ir kopā ar saviem īpašniekiem vai ar privātpersonu, kas īpašnieka vārdā ir atbildīga par šādiem dzīvniekiem to pārvietošanas laikā, un kurus nav paredzēts pārdot vai nodot citam īpašniekam;

b) "pase" ir jebkāds dokuments, kas ļauj skaidri identificēt lolojumdzīvnieku un iekļauj punktus, kuri ļauj pārbaudīt tā statusu attiecībā uz šo regulu, un kurš jāsastāda saskaņā ar 17. panta otro daļu;

c) "pārvietošana" nozīmē jebkādu lolojumdzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm vai tā ievešanu, vai atkārtotu ievešanu Kopienas teritorijā no trešās valsts.

4. pants

1. Astoņu gadu pārejas laikā, kas sākas no šīs regulas spēkā stāšanās brīža, I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus uzskata par identificētiem, ja tiem ir:

a) vai nu skaidri salasāms tetovējums vai

b) elektroniskās identifikācijas sistēma (uztvērējraidītājs).

Gadījumā, kas minēts iepriekšējās daļas b) punktā, ja uztvērējraidītājs neatbilst ISO standartam 117484 vai ISO standarta 11785 A pielikuma, īpašniekam vai privātpersonai, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, ir jānodrošina nepieciešamais līdzeklis, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.

2. Neatkarīgi no dzīvnieka identificēšanas sistēmas veida jāparedz arī sīkas informācijas norāde, kas identificē dzīvnieka īpašnieka vārdu un adresi.

3. Dalībvalstis, kuras pieprasa, lai dzīvnieki, kurus ieved to teritorijā bez ievietošanas karantīnā, tiktu identificēti saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas b) punktu, pārejas laikā var turpināt šādi rīkoties.

4. Pēc pārejas laika kā dzīvnieka identificēšanas līdzekli pieņem tikai 1. punkta pirmās daļas b) punktā minēto metodi.

II NODAĻA Noteikumi, kas attiecas uz pārvietošanu dalībvalstu starpā

5. pants

1. Pārvietošanas laikā I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvnieki, neierobežojot 6. pantā noteiktās prasības:

a) jāidentificē saskaņā ar 4. pantu, un

b) tiem līdzi jābūt pasei, kuru izdevis kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts un kurā apstiprināta derīga vakcinācija pret trakumsērgu vai, ja vajadzīgs, revakcinācija saskaņā ar ražošanas laboratorijas ieteikumiem, kas veikta attiecīgajam dzīvniekam ar inaktivētu vakcīnu vismaz ar vienu antigēnu vienību vienā devā (PVO standarts).

2. Dalībvalstis var atļaut pārvietot I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, kuri ir jaunāki par trim mēnešiem un nevakcinēti, ja tiem līdzi ir pase un tie ir palikuši vietā, kur tie dzimuši, un nav bijuši saskarē ar savvaļas dzīvniekiem, kuri varētu būt bijuši pakļauti infekcijai, vai ja tiem līdzi ir mātes, no kurām tie ir joprojām atkarīgi.

6. pants

1. Uz piecu gadu pārejas laiku, kas sākas šīs regulas spēkā stāšanās dienā, I pielikuma A daļā uzskaitītos lolojumdzīvniekus drīkst ievest Īrijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes teritorijā, ja ir izpildītas šādas prasības:

- tiem jābūt identificētiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ja vien arī galamērķa dalībvalsts neatzīst identificēšanu saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, un

- tiem līdzi ir jābūt kompetentas iestādes pilnvarota veterinārārsta izdotai pasei, kurā papildus 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem apstiprināta neitralizējošu antivielu titrēšana, kas vienāda vismaz 0,5 SV/ml, kura veikta paraugam apstiprinātā laboratorijā valstu laika posmos, kas paredzēti valstu noteikumos, kuri ir spēkā 25. panta otrajā daļā precizētajā datumā.

Šī antivielu titrēšana nav jāatkārto dzīvniekam, kurš pēc šādas titrēšanas ir regulāri revakcinēts ar 5. panta 1. punktā noteiktiem starplaikiem, bez pārtraukuma vakcinēšanas protokolā, ko pieprasa ražošanas laboratorija.

Galamērķa dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kas ir spēkā 25. panta otrajā punktā precizētajā dienā, var atbrīvot lolojumdzīvniekus, kurus pārvieto starp šīm trim valstīm, no šā panta pirmajā daļā noteiktajām vakcinācijas un antivielu titrēšanas prasībām.

2. Izņemot īpašus gadījumus, kad kompetentā iestāde piešķir izņēmumu, I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, kuri nav sasnieguši triju mēnešu vecumu, nedrīkst pārvietot, kamēr tie nav sasnieguši vakcinācijai nepieciešamo vecumu un, ja to paredz normas, kamēr tiem nav veikts tests antivielu titrēšanas noteikšanai.

3. Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līgumu var pagarināt 1. punktā noteikto pārejas laiku.

7. pants

Uz I pielikuma C daļā uzskaitīto sugu dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm vai no II pielikuma B daļas 2. iedaļā minētās teritorijas neattiecas prasības attiecībā uz trakumsērgu. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz citām slimībām var noteikt īpašas prasības, tostarp iespējamu dzīvnieku skaita ierobežojumu, un sastādīt apliecības paraugu, kam jābūt līdzi šādiem dzīvniekiem.

III NODAĻA Nosacījumi saistībā ar pārvietošanu no trešām valstīm

8. pants

1. Pārvietošanas laikā I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki:

a) ja tos ieved no II pielikuma B daļas un C daļas 2. iedaļā minētas trešās valsts:

i) vienā no II pielikuma B daļas 1. iedaļā minētā dalībvalstī, atbilst 5. panta 1. punkta prasībām;

ii) vienā no II pielikuma A daļā minētajām dalībvalstīm tieši vai pēc tranzīta caur vienu no II pielikuma B daļā uzskaitītajām teritorijām, atbilst 6. panta prasībām;

b) ja tos ieved no citas trešās valsts:

i) vienā no II pielikuma B daļas 1. iedaļā minētajām dalībvalstīm:

- tiek identificēti ar 4. pantā noteiktās identifikācijas sistēmas palīdzību, un

- tiem ir veikta:

- vakcinācija pret trakumsērgu saskaņā ar 5. panta prasībām, un

- neitralizējošu antivielu titrēšana, kas vienāda vismaz 0,5 SV/ml, kura izdarīta pilnvarota veterinārārsta ņemtam paraugam vismaz 30 dienas pēc vakcinācijas un trīs mēnešus pirms pārvietošanas.

Antivielu titrēšana nav jāatjauno lolojumdzīvniekam, kurš ir ticis revakcinēts ar 5. panta 1. punktā noteiktajiem starplaikiem.

Šis triju mēnešu laika posms neattiecas uz lolojumdzīvnieka atkārtotu ievešanu, ja tā pasē ir apstiprinājums, ka titrēšana ar pozitīvu rezultātu ir veikta, pirms dzīvnieks atstājis Kopienas teritoriju;

ii) vienā no II pielikuma A daļā minētajām dalībvalstīm uzreiz vai pēc tranzīta caur vienu no II pielikuma B daļā minētajām teritorijām, jāievieto karantīnā, ja vien pēc to ievešanas Kopienā nav panākta to atbilstība 6. panta prasībām.

2. Lolojumdzīvniekiem līdzi jābūt valsts pilnvarota veterinārārsta izdotam apliecinošam dokumentam vai, tā atkārtotas ievešanas gadījumā – pasei, kas apliecina atbilstību 1. punkta noteikumiem.

3. Neatkarīgi no iepriekš minētajiem noteikumiem:

a) uz lolojumdzīvniekiem no II pielikuma B daļas 2. iedaļā uzskaitītajām teritorijām, par kurām saskaņā ar 24. panta 2. punktā izklāstīto procedūru ir noteikts, ka šādas teritorijas piemēro noteikumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi šajā nodaļā paredzētajiem Kopienas noteikumiem, attiecas II nodaļā izklāstītie noteikumi;

b) lolojumdzīvnieku pārvietošanu attiecīgi starp Sanmarīno, Vatikānu un Itāliju, Monako un Franciju, Andoru un Franciju vai Spāniju, Norvēģiju un Zviedriju var turpināt saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valstu tiesību normās, kuras ir spēkā 25. panta otrajā daļā minētajā dienā;

c) saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru un nosacījumiem, kas jāparedz, var atļaut ievest nevakcinētus I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus līdz triju mēnešu vecumam no II pielikuma B un C daļā uzskaitītajām trešajām valstīm, ja to atļauj situācija trakumsērgas jomā attiecīgajā valstī.

4. Šā panta ieviešanas kārtību, jo īpaši apliecības paraugu, izstrādā saskaņā ar 24. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

9. pants

Nosacījumus, kas piemērojami to dzīvnieku pārvietošanai no trešām valstīm, kuru suga uzskaitīta I pielikuma C daļā, un tiem līdzi esošās apliecības paraugu, izstrādā saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru.

10. pants

II pielikuma C daļā paredzēto trešo valstu sarakstu sastāda līdz dienai, kas noteikta 25. pantā, saskaņā ar 24. panta 2. daļā noteikto procedūru. Lai trešo valsti iekļautu šajā sarakstā, tai vispirms jāpierāda tās statuss attiecībā uz trakumsērgu un tas, ka:

a) obligāti ir jāpaziņo iestādēm par aizdomām par trakumsērgu;

b) vismaz divus gadus ir darbojusies efektīva monitoringa sistēma;

c) veterināro dienestu struktūra un organizācija ir pietiekama, lai garantētu apliecību derīgumu;

d) ir īstenoti visi reglamentējošie pasākumi trakumsērgas profilaksei un kontrolei, tostarp importēšanas noteikumi;

e) ir spēkā noteikumi par vakcīnām pret trakumsērgu (atļautu vakcīnu un laboratoriju saraksts).

11. pants

Dalībvalstis sniedz sabiedrībai skaidru un viegli pieejamu informāciju par veselības prasībām, kas attiecas uz lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu Kopienas teritorijā un nosacījumiem, ar kādiem tos var atkārtoti ievest šajā teritorijā. Tās arī nodrošina, ka ievešanas punktu personāls ir pilnībā informēts par šiem noteikumiem un spēj tos īstenot.

12. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lolojumdzīvnieki, kurus Kopienas teritorijā ieved no trešās valsts, kas nav minēta II pielikuma B daļas 2. iedaļā, ir pakļauti:

a) kompetentu iestāžu veiktām identitātes pārbaudēm ceļotāju iebraukšanas vietās Kopienas teritorijā, ja ir pieci lolojumdzīvnieki vai mazāk;

b) Direktīvā 92/65/EEK noteiktajām prasībām un pārbaudēm, ja ir vairāk nekā pieci lolojumdzīvnieki.

Dalībvalstis izraugās iestādes, kas atbild par šādām pārbaudēm, un tūlīt par to informē Komisiju.

13. pants

Katra dalībvalsts sastāda 12. pantā minēto iebraukšanas vietu sarakstu un nosūta to pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

14. pants

Jebkuras pārvietošanas laikā īpašniekam vai par lolojumdzīvnieku atbildīgai privātpersonai jāspēj iestādēm pārbaužu nolūkā uzrādīt pasi vai 8. panta 2. punktā minēto apliecību, kurā apstiprināts, ka dzīvnieks atbilst šādai pārvietošanai noteiktajām prasībām.

Jo īpaši gadījumā, kas minēts 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā, ja uztvērējraidītājs neatbilst ISO standartam 117484 vai ISO standarta 11785 A pielikumam, īpašniekam vai privātpersonai, kura ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, ir jānodrošina nepieciešamais līdzeklis, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.

Ja šādās pārbaudēs atklājas, ka dzīvnieks neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, kompetentās iestādes, apspriežoties ar oficiālo veterinārārstu, nolemj:

a) nosūtīt dzīvnieku atpakaļ uz tā izcelsmes valsti;

b) izolēt dzīvnieku oficiālā uzraudzībā uz laiku, kas nepieciešams, lai tas atbilstu veselības prasībām, uz īpašnieka vai par to atbildīgās privātpersonas rēķina; vai

c) kā galējo līdzekli — likvidēt dzīvnieku bez finansiālas kompensācijas, ja tā nosūtīšanu atpakaļ vai izolāciju karantīnā nevar paredzēt.

Dalībvalstis nodrošina, ka dzīvniekus, kurus neatļauj ievest Kopienas teritorijā, oficiālā uzraudzībā izmitina līdz to nosūtīšanai uz izcelsmes valsti vai līdz jebkādam citam administratīvam lēmumam.

IV NODAĻA Kopīgi noteikumi un nobeiguma noteikumi

15. pants

Ja prasības attiecībā uz pārvietošanu paredz veikt antivielu titrēšanu trakumsērgai, paraugs ir jāņem pilnvarotam veterinārārstam un tests jāveic laboratorijai, kas apstiprināta saskaņā ar Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumu 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšana [8].

16. pants

Uz piecu gadu pārejas laiku, kas sākas šīs regulas spēkā stāšanās dienā, tās dalībvalstis, kurām šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir īpaši noteikumi ehinokokozes un ērču kontrolei, var piemērot lolojumdzīvnieku ievešanai to teritorijā šīs prasības.

Šajā nolūkā tās nosūta Komisijai ziņojumu par to situāciju attiecībā uz konkrēto slimību, izklāstot pamatojumu papildu garantijas vajadzībai, lai novērstu slimības iekļuves risku.

Komisija 24. pantā paredzētās komitejas ietvaros informē dalībvalstis par minētajām papildu garantijām.

17. pants

Tehniska rakstura prasības, kas nav noteiktas šajā regulā, I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvnieku pārvietošanai var noteikt saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Paraugus pasēm, kam pārvietošanas laikā jābūt līdzi I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekiem, sastāda saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru.

18. pants

Piemēro aizsardzības pasākumus, kuri paredzēti Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas dažu dzīvu dzīvnieku un produktu Kopienas iekšējā tirdzniecībā iekšējā tirgus izveidei [9], un Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/496/EEK, ar ko nosaka principus, pēc kuriem organizē veterinārās pārbaudes dzīvniekiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK [10].

Jo īpaši pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas, ja situācija trakumsērgas jomā dalībvalstī vai trešā valstī to ļauj, saskaņā ar 24. panta 3. punktā noteikto procedūru var pieņemt lēmumu, ka I ielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekiem jāatbilst 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

19. pants

I pielikuma C daļu un II pielikuma B un C daļu var grozīt saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru, ņemot vērā situācijas attīstību Kopienas teritorijā vai dalībvalstīs attiecībā uz slimībām, kuras skar šajā regulā aplūkotās dzīvnieku sugas, jo īpaši trakumsērgu, un vajadzības gadījumā šīs regulas nolūkā ierobežot dzīvnieku skaitu, ko var pārvietot.

20. pants

Jebkādu tehniska rakstura izpildes pasākumu pieņem saskaņā ar 24. panta 2 punktā noteikto procedūru.

21. pants

Saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt jebkādus izpildes pasākumus, lai ļautu veikt pāreju no pašreizējās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību.

22. pants

Direktīvā 92/65/EEK tiek izdarīti šādi grozījumi:

1. Direktīvas 10. pantā:

a) 1. punktā svītro tekstu "baltie seski";

b) 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

"2. Lai suņus, kaķus un baltos seskus varētu tirgot, tiem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulas (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, 5. un 16. pantā1 [11].

Dzīvniekiem pievienotajā apliecībā arī jāapstiprina, ka 24 stundas pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis tiem klīnisku pārbaudi, kura apliecina, ka dzīvniekiem ir laba veselība un tie spēj izturēt pārvešanu līdz galamērķim.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ja suņus, kaķus un baltos seskus tirgo uz Īriju, Apvienoto Karalisti vai Zviedriju, uz tiem attiecas Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. un 16. pantā izklāstītie nosacījumi.

Dzīvniekiem pievienotajā apliecībā arī jāapstiprina, ka 24 stundas pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis tiem klīnisku pārbaudi, kura apliecina, ka dzīvniekiem ir laba veselība un tie spēj izturēt pārvešanu līdz galamērķim.";

c) 4. punktu aiz vārda

"plēsēji"

papildina ar šādu daļu:

"izņemot 2. un 3. punktā minētās sugas,";

d) svītro 8. punktu.

2. 16. pantam pievieno šādas daļas

"Ievešanas nosacījumiem attiecībā uz kaķiem, suņiem un baltajiem seskiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem Regulas (EK) Nr. 998/2003 III nodaļas nosacījumiem.

Dzīvniekiem pievienotajā apliecībā arī jāapstiprina, ka 24 stundas pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis tiem klīnisku pārbaudi, kura apliecina, ka dzīvniekiem ir laba veselība un tie spēj izturēt pārvešanu līdz galamērķim."

23. pants

Līdz 2007. gada 1. februārim Komisija pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinuma saņemšanas par seroloģiskā testa saglabāšanas nepieciešamību iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kura pamatā ir gūtā pieredze un riska novērtējums, līdz ar atbilstošiem priekšlikumiem režīma noteikšanai, kas būtu piemērojams 6., 8. un 16. pantam no 2008. gada 1. janvāra.

24. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laika posms ir 15 dienas.

4. Komiteja nosaka savu reglamentu.

25. pants

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 3. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 26. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Drys

[1] OV C 29 E, 30.1.2001., 239. lpp. un OV C 270 E, 25.9.2001., 109. lpp.

[2] OV C 116, 20.4.2001., 54. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. maija Atzinums (OV C 27 E, 31.1.2002., 55. lpp.), 2002. gada 27. jūnija Padomes kopējā nostāja (OV C 275 E, 12.11.2002., 42. lpp.) un 2002. gada 22. oktobra Eiropas Parlamenta lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2003. gada 10. aprīļa Lēmums un Padomes 2003. gada 25. aprīļa Lēmums.

[4] OV L 68, 15.3.1973., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1174/86 (OV L 107, 24.4.1986., 1. lpp.).

[5] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2476/2001 (OV L 334, 18.12.2001., 3. lpp.).

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[7] OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1282/2002 (OV L 187, 16.7.2002., 3. lpp.).

[8] OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp.

[9] OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/118/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.).

[10] OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/43/EK (OV L 162, 1.7.1996., 1. lpp.).

[11] OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DZĪVNIEKU SUGAS

A DAĻA

Suņi

Kaķi

B DAĻA

Baltie seski

C DAĻA

Bezmugurkaulnieki (izņemot bites un vēžveidīgos), dekoratīvās tropu zivis, abinieki, reptiļi.

Putni: visas sugas (izņemot mājputnus, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 90/539/EEK [1]un 92/65/EEK).

Zīdītāji: grauzēji un mājas truši.

[1] Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīva 90/539/EEK par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, kas reglamentē mājputnu un perējamo olu tirdzniecību Kopienā un to importu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.) Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2001/867/EK (OV L 323, 7.12.2001., 29. lpp.).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

VALSTU UN TERITORIJU SARAKSTS

A DAĻA

Zviedrija

Īrija

Apvienotā Karaliste

B DAĻA

1. iedaļa

Dalībvalstis, kas nav uzskaitītas A daļā

2. iedaļa

Andora

Islande

Lihtenšteina

Monako

Norvēģija

Sanmarīno

Šveice

Vatikāns

C DAĻA

Trešo valstu vai teritoriju daļu saraksts, kas paredzētas 10. pantā.

--------------------------------------------------