32001D0822

Padomes Lēmums

(2001. gada 27. novembris)

par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu

("Lēmums par aizjūras asociāciju")

(2001/822/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, turpmāk – Līgumu, un jo īpaši tā 187. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Padomes 1991. gada 25. jūlija Lēmums 91/482/EEK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Ekonomikas Kopienu [1] bija piemērojams līdz 2001. gada 1. decembrim. Šā Lēmuma 240. panta 4. punkts nosaka, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi nosaka kārtību turpmākai Līguma 182.–186. panta principu piemērošanai.

(2) Deklarācija Nr. 36 par aizjūras zemēm un teritorijām, turpmāk – "AZT", kas pievienota dalībvalstu valdību pārstāvju konferences nobeiguma aktam un parakstīta 1997. gadā Amsterdamā, aicina Padomi, rīkojoties saskaņā ar Līguma 187. pantu, pārskatīt AZT asociēšanas kārtību ar šādu četrkāršu mērķi:

- efektīvāk veicināt AZT ekonomikas un sociālo attīstību,

- izvērst AZT un Eiropas Savienības ekonomiskās attiecības,

- vairāk ņemt vērā atsevišķu AZT atšķirības un īpatnības, arī attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību,

- nodrošināt finansējuma efektivitātes paaugstināšanu.

(3) 1999. gada 11. februārī Eiropas Parlaments ir pieņēmis Rezolūciju par attiecībām starp ATZ, ĀKK valstīm un Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem [2]. Turklāt 2001. gada 4. oktobrī tas pieņēma rezolūciju par Komisijas priekšlikumu saistībā ar Padomes Lēmumu par AZT asociēšanu ar Eiropas Kopienu [3].

(4) Komisija 1999. gada 20. maija paziņojumā "Ar EK saistīto AZT statuss un "AZT–2000" iespējas analizēja" AZT un ES asociācijas iezīmes un attīstību kopš 1957. gada, norādīja uz asociācijas pamatprincipiem un pašreizējo situāciju un iezīmēja alternatīvu politiku laika posmam no 2000. gada 1. marta.

(5) Saskaņā ar Lēmuma 91/482/EEK 10. pantu AZT kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju par grozījumiem vai papildinājumiem, ko tās vēlas nākotnē, īpaši sanāksmē, kas 1999. gada 29. un 30. aprīlī tika rīkota partnerības kontekstā un kurā piedalījās Komisija, četras dalībvalstis, ar kurām saistītas AZT, un 20 attiecīgās AZT.

(6) Kaut arī AZT nav trešās valstis, tās nav vienotā tirgus dalībnieces, un tām jāatbilst prasībām, kas saistībā ar tirdzniecību noteiktas trešajām valstīm, īpaši izcelsmes noteikumiem, veselības standartiem un fitosanitārajām normām un aizsardzības pasākumiem.

(7) Ja Padome paredz kādus pasākumus saskaņā ar Līguma 187. pantu, tai parasti jāņem vērā gan Līguma ceturtās daļas principi, gan citi Kopienu tiesību principi. Tāpat tai jāņem vērā pieredze, kas gūta, īstenojot Lēmumā 91/482/EEK noteikto tirdzniecības režīmu.

(8) Šis režīms AZT izcelsmes precēm paredz atbrīvojumu no muitas un izcelsmes noteikumus, kas atļauj kumulāciju ar ĀKK valstu izcelsmes izstrādājumiem, uz kurām attiecas cits režīms, vai Kopienas izcelsmes izstrādājumiem. Tas rada vai draud radīt nopietnu traucējumu dažu kopīgā tirgus organizāciju funkcionēšanā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpaši rīsa un cukura nozarē. Šādi traucējumi vairākkārt Komisijai un Padomei likuši pieņemt aizsardzības pasākumus.

(9) Pārmaiņas, kas attiecībā uz rīsiem ieviestas, īstenojot lēmuma starpposma pārskatu [4] un ierobežo kumulatīvas izcelsmes izmantošanu, ir palīdzējušas AZT izstrādājumiem saglabāt pieeju Kopienas tirgum saskaņā ar noteikumiem, kas sekmē tā līdzsvaru. Šī pieeja jāuzlabo attiecībā uz vismazāk attīstītajām AZT, tomēr nemainot kopējo apjomu, attiecībā uz kuru izmanto kumulācijas priekšrocības. Ņemot vērā, ka tikai divas pārējās AZT vispār ir jebkad darbojušās šajā nozarē, atlikušie pieejamie apjomi pārredzamības labad piešķirami tām.

(10) Tomēr attiecībā uz cukuru un cukura maisījumiem AZT eksporta pieaugums pārpildītā tirgū, ko veido ĀKK vai Kopienas izcelsmes cukurs, novedis pie lielākas Kopienas ražotājiem piešķirto kvotu samazināšanas un tādējādi – pie to garantēto ienākumu lielākas samazināšanās.

(11) Turklāt, ņemot vērā to, ka AZT izcelsmes izstrādājuma statusa iegūšanai cukura nozarē patlaban pietiek ar minimālām operācijām ar zemu pievienoto vērtību, šā eksporta ieguldījums teritoriju attīstībā ir labākajā gadījumā neliels un noteikti nav proporcionāls traucējumiem, kas radīti attiecīgajiem Kopienas sektoriem.

(12) Iepriekš minēto iemeslu dēļ būtu jāpieņem tādi izcelsmes noteikumi, kas attiecībā uz cukuru nepieļautu ĀKK/EK un AZT izcelsmes kumulācijas iespēju, ja tiek veiktas tikai minimālas operācijas. Tomēr, ņemot vērā ieguldījumus, kas AZT veikti, pamatojoties uz noteikumiem, kas spēkā kopš 1991. gada, šāda nepieļaušana jāievieš pakāpeniski. Tādējādi, kaut arī attiecībā uz kumulāciju jāpieņem vajadzīgie īstenošanas pasākumi, tā uz laiku jāatļauj turpināt tādos apjomos, kas pakāpeniski samazinās un ir saderīgi ar Kopienas cukura tirgus kopējās organizācijas mērķiem, vienlaikus ņemot vērā AZT uzņēmēju likumīgās intereses.

(13) Jāievieš arī noteikumi, lai nodrošinātu, ka Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktus, par kuriem izmantota eksporta kompensācija, nevar ievest atpakaļ Kopienā bez muitas nodokļa, izmantojot kumulācijas procedūru.

(14) Turklāt attiecīgo uzņēmēju un iestāžu interesēs jāatjaunina visi AZT izcelsmes noteikumi, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un Kopienas pieņemto izcelsmes noteikumu saskaņošanas politiku. Tāpat procedūra jāvienkāršo, lai nākotnē vieglāk varētu veikt tehniskus grozījumus noteikumos.

(15) Jāpabeidz un jāprecizē to preču pārkraušanas kārtība, kas nav AZT izcelsmes preces, bet ir brīvā apgrozībā AZT, lai nodrošinātu pārredzamu un uzticamu tiesisku regulējumu uzņēmējiem un iestādēm. Tā jāattiecina arī uz dažiem zvejniecības produktiem, kas īpaši nozīmīgi Grenlandei un Senpjērai un Mikelonai, pieņemot vajadzīgos ieviešanas noteikumus.

(16) Līguma un no tā atvasināto tiesību aktu vispārīgos noteikumus automātiski nepiemēro AZT, ja vien nav skaidri noteikts citādi. Tomēr AZT izstrādājumiem, kas ievesti Kopienā, jāatbilst Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem.

(17) Finansiālā palīdzība AZT jāpiešķir, pamatojoties uz vienotiem, pārredzamiem un efektīviem kritērijiem, ņemot vērā AZT vajadzības un sniegumu. Šiem kritērijiem jāietver īpaši AZT ekonomiskās un fiziskās dimensijas, iepriekšējo piešķīrumu izmantošana, pareizas finanšu pārvaldības principu respektēšana, taisnīga fiskālā politika, paredzamā absorbcijas jauda, vajadzība izveidot rezervi, lai finansētu neieplānojamus izdevumus, un sekmīgu pāreju, lai novērstu pēkšņu ievērojamu asignējumu samazināšanos Jaunkaledonijai, Franču Polinēzijai un Nīderlandes Antiļām. Efektivitātes, vienkāršošanas un AZT institūciju pārvaldības jaudu atzīšanas labad AZT piešķirtie finanšu resursi jāpārvalda saskaņā ar partnerības principiem, piemērojot procedūru, kas balstīta uz spēkā esošajiem noteikumiem par struktūrfondiem.

(18) Šajā nolūkā procedūras paredz galveno atbildību par plānošanu un sadarbības īstenošanu uzticēt tieši AZT. Sadarbību īstenos galvenokārt saskaņā ar AZT teritoriālajiem noteikumiem, un tā liks pamatu plānoto darbību uzraudzībai, novērtēšanai un revīzijai. Turklāt ir jāprecizē, kuras Kopienas programmas un budžeta pozīcijas ir pieejamas AZT, kā arī procedūras sekmīgai pārejai no iepriekšējiem EAF uz devīto EAF.

(19) Globālās pārmaiņas, kas atspoguļojas pastāvīgajā tirdzniecības liberalizācijas procesā, lielā mērā skar Kopienu, AZT galveno tirdzniecības partneri, kā arī to ĀKK kaimiņvalstis un citus ekonomiskos partnerus. Tirgus piekļuves vienādošanā tarifu līmeņu nozīme aizvien samazinās, savukārt pakalpojumu tirdzniecības un ar tirdzniecību saistīto jomu nozīme AZT un to ekonomisko partneru attiecībās aizvien pieaug. Tādējādi šīs attiecības ir jāveicina, vienlaikus saglabājot pašreizējā tirdzniecības režīma pamatprincipus un vienkāršotos nosacījumus to AZT, kas to vēlas, pakāpeniskai integrācijai reģionālajā un globālajā ekonomikā, palīdzot tām paaugstināt spēju rīkoties visās šajās jaunajās jomās.

(20) Pasākumi šā lēmuma īstenošanai ir jāparedz saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas procedūras [5]. Tomēr balsošanai un balsu vairākumam attiecībā uz devītā EAF īstenošanu jābūt tādam, kā noteikts 21. pantā Iekšējā nolīgumā, ko dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, noslēguši par Kopienas palīdzības finansēšanu un vadību saskaņā ar Finanšu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Benina), un saskaņā ar finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas Līguma ceturtā daļa [6], turpmāk– "Iekšējais nolīgums".

(21) AZT ir viegli ietekmējama salām raksturīga vide, kam nepieciešama atbilstoša aizsardzība, arī attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Attiecībā uz radioaktīvajiem atkritumiem aizsardzība paredzēta Euratom līguma 198. pantā un no tā atvasinātajos tiesību aktos, izņemot attiecībā uz Grenlandi, uz ko Euratom līgums neattiecas. Attiecībā uz citiem atkritumiem jāprecizē, kuri Kopienas noteikumi piemērojami AZT.

(22) Šajā lēmumā noteiktos asociēšanas noteikumus saskaņā ar Bermudu salu valdības vēlēšanos nepiemēro Bermudu salām.

(23) Padomei attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem jaunajiem faktoriem jārod novatorisks risinājums, kas būtu reizē konsekvents un arī pielāgots dažādām situācijām. Šāds risinājums var būt jauns asociācijas statuss,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI AZT ASOCIĒŠANAI AR EIROPAS KOPIENU

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Mērķi un principi

1. AZT asociācijas ar Kopienu, turpmāk – "AZT un EK asociācija" pamatā ir Līguma 182. pantā noteiktais mērķis, proti, veicināt AZT ekonomisko un sociālo attīstību un iedibināt ciešas ekonomiskas attiecības starp tām un visu Kopienu.

Asociācija ir vērsta uz Līguma 183. pantā noteikto mērķu sasniegšanu saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Līguma 184.–188. pantā, koncentrējoties uz nabadzības mazināšanu, novēršanu un, visbeidzot, izskaušanu un uz noturīgu attīstību un pakāpenisku iekļaušanos reģionālajā un pasaules ekonomikā.

2. Asociācija attiecas uz I A pielikumā uzskaitītajām AZT.

3. Saskaņā ar Līguma 188. pantu šis lēmums piemērojams Grenlandei atbilstīgi īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Protokolā par īpašo režīmu Grenlandei, kurš pievienots Līgumam.

2. pants

Pamatelementi

1. AZT un EK asociācija ir balstīta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principiem un likuma varas principu. Šie principi, kurus ievērojot saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu ir dibināta Savienība, ir kopīgi dalībvalstīm un ar tām saistītajām AZT.

2. Sadarbības jomās, kas minētas šajā lēmumā, nav diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

3. pants

Vismazāk attīstītās AZT

1. Kopiena piešķir īpašu režīmu vismazāk attīstītajām AZT un tām, kas nevar izmantot 16. pantā minēto reģionālo sadarbību un integrāciju.

2. Lai risinātu šīs grūtības, sadarbība attīstības finansēšanas jomā ietver, inter alia, īpašu režīmu, nosakot finansiālo resursu apjomu un ar tiem saistītos nosacījumus, lai ļautu vismazāk attīstītajām AZT pārvarēt strukturālus un citus šķēršļus to attīstībai. Īpašu uzmanību pievērš visnabadzīgāko iedzīvotāju daļas dzīves apstākļu uzlabošanai nabadzības mazināšanas kontekstā.

3. Šajā lēmumā par vismazāk attīstītajām uzskatītās AZT ir uzskaitītas I.B pielikumā. Šo sarakstu var grozīt ar vienprātīgu Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ja AZT ekonomiskā situācija piedzīvo nozīmīgas un ilgstošas pārmaiņas, kā dēļ vajadzīga tās iekļaušana vismazāk attīstīto AZT kategorijā, vai ja tās iekļaušana šajā kategorijā vairs nav pamatota.

2. nodaļa

Sadarbības dalībnieki AZT

4. pants

Principi

1. Atbilstīgi partnerībai, kas noteikta 7. pantā, AZT iestādes uzņemas galveno atbildību par asociācijas un attīstības stratēģiju formulēšanu un īstenošanu, kopā ar Komisiju un dalībvalsti, ar kuru AZT saistīta, sagatavojot Vienotos programmdokumentus (še turpmāk – VPD) un sadarbības programmas.

2. Kopiena atzīst, ka vietējiem valsts un privātajiem dalībniekiem ir izšķiroša nozīme Līguma 183. pantā noteikto mērķu sasniegšanā.

3. Īstenojot šo lēmumu, pušu pamatprincipi ir pārredzamība, subsidiaritāte un efektivitāte.

5. pants

Dažādi iesaistītie dalībnieki

1. Sadarbības dalībnieki AZT ir:

- AZT iestādes,

- citas reģionālās un vietējās iestādes AZT,

- pilsoniskā sabiedrība, uzņēmumu un arodbiedrību asociācijas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un vietējās, valsts vai starptautiskās nevalstiskās organizācijas (NVO).

Dalībvalstis, ar kurām AZT saistītas, trīs mēnešu laikā kopš šā lēmuma stāšanās spēkā informē Komisiju par valsts, reģionālajām vai vietējām institūcijām, kas minētas dažādos šā lēmuma pantos.

2. Nevalstisko dalībnieku atzīšana ir atkarīga no to spējas atbilst vietējo iedzīvotāju vajadzībām, no to pieredzes un tā, vai to organizācija un pārvaldība ir demokrātiska un pārskatāma.

3. Nevalstiskos dalībniekus nosaka, vienojoties AZT iestādēm, Komisijai un dalībvalstij, ar kuru AZT saistīta, ņemot vērā attiecīgo jautājumu, to pieredzi un darbības jomu. Noteikšanas procesu katrā AZT īsteno kā 4. pantā minēto sadarbības programmu sagatavošanas procesa daļu.

6. pants

Nevalstisko dalībnieku pienākumi

Saskaņā ar 5. panta 3. punktu noteiktie nevalstiskie dalībnieki var piedalīties:

- informēšanā un konsultēšanā,

- sadarbības programmu sagatavošanā un īstenošanā,

- decentralizētā sadarbībā saistībā ar uzticētajiem pienākumiem, lai atbalstītu vietējās attīstības iniciatīvas.

3. nodaļa

AZT un EK partnerības principi un procedūras

7. pants

Dialogs un partnerība

1. Lai ļautu AZT pilnībā piedalīties AZT un EK asociācijas īstenošanā, pienācīgi ņemot vērā, kā organizētas attiecīgās dalībvalsts institūcijas, asociācija izmanto konsultāciju procedūru, pamatojoties uz turpmāk minētajiem noteikumiem. Tā risina visus jautājumus, kas rodas saistībā ar AZT un Kopienas attiecībām.

2. Plašs dialogs ļaus Kopienai, visām AZT un dalībvalstīm, ar kurām tās saistītas, savstarpēji konsultēties par asociācijas principiem, sīki izstrādātām procedūrām un rezultātiem.

AZT un EK dialoga forums, turpmāk – "AZT Forums", sanāk katru gadu, lai pulcinātu AZT iestādes, dalībvalstu pārstāvjus un Komisiju.

3. Pastāv atsevišķas partnerattiecības starp Komisiju, dalībvalsti, ar kuru AZT ir saistīta, un katru AZT, ko pārstāv tās iestādes, lai praksē īstenotu šā lēmuma mērķus un principus, īpaši tos, kas minēti 4. un 19. pantā. Šīs trīspusējās apspriedes turpmāk saucamas par "partnerattiecībām".

Katrai AZT izveido partnerattiecību darba grupu, kas darbojas kā padomdevēja. Šīs darba grupas sasauc pēc Komisijas, dalībvalsts vai AZT pieprasījuma. Pēc viena partnera pieprasījuma vairākas darba grupas var organizēt kopīgas sanāksmes, lai apsvērtu jautājumus, kuros ieinteresētas visas puses, vai asociācijas reģionālos aspektus.

4. Konsultācijas īsteno atbilstoši katra partnera attiecīgajām organizatoriskajām, tiesiskajām un finansiālajām iespējām.

Komisija vada darba grupu sanāksmes un AZT Forumu, kā arī izveido to sekretariātus.

Eiropas Investīciju bankas, turpmāk – EIB, pārstāvis piedalās sanāksmēs, ja darba kārtībā iekļauti jautājumi, kas attiecas uz EIB.

5. Par darba grupu un AZT Foruma lēmumiem Komisija saskaņā ar tās pilnvarām pieņem lēmumus vai iesniedz priekšlikumus Padomei, lai īstenotu jaunos AZT un EK asociācijas elementus vai tos grozītu, pamatojoties uz Līguma 187. pantu.

8. pants

ĀKK un ES Kopējā parlamentārā asambleja

AZT iestādes tiek informētas par ĀKK un ES Kopējās parlamentārās asamblejas darba kārtību, rezolūcijām un ieteikumiem.

Dalībvalstis un Komisija atbalsta AZT iestāžu pieprasījumus kā novērotājām piedalīties ĀKK un ES Kopējās parlamentārās asamblejas plenārsēdēs saskaņā ar Asamblejas reglamentu.

9. pants

Vadība

Lēmuma īstenošanu vada Komisija un AZT iestādes, un, ja rodas vajadzība, dalībvalsts, ar kuru AZT ir saistīta, saskaņā ar katra partnera organizatoriskajām, tiesiskajām un finansiālajām iespējām, īpaši attiecībā uz sadarbību attīstības finansēšanā un sadarbību tirdzniecības un pakalpojumu jomā.

OTRĀ DAĻA

AZT UN EK SADARBĪBAS JOMAS

10. pants

Sadarbības jomas

Kopiena veicina sadarbību ar AZT jomās, kas minētas šajā sadaļā, saskaņā ar prioritātēm, kuras noteiktas katras AZT attīstības stratēģijā, vai reģionālu pasākumu veidā.

11. pants

Ražošanas nozares

Sadarbība atbalsta nozaru politiku un stratēģijas, kas sekmē piekļuvi ražošanas darbībām un resursiem, īpaši šādās jomās:

a) Lauksaimniecība: lauksaimniecības politika un institūciju veidošana, diversifikācija, apūdeņošana, sēklu ražošana, kultūraugu aizsardzības pasākumi, mēslošanas līdzekļu ražošana, iekārtas, agropārstrāde, mājlopu un liellopu audzēšana, lopkopība, konsultācijas un zinātniskā izpēte; tirdzniecība; uzglabāšana un pārvadāšana; pārtikas drošība; lauksaimniecības kredīti; zemes apdzīvināšana un reforma, zemes izmantošanas un reģistrācijas politika, tehnoloģiju nodošana, apūdeņošanas un nosusināšanas infrastruktūra, citi atbalsta pakalpojumi.

b) Mežsaimniecība: mežsaimniecības politika un institūciju veidošana, tostarp koku izmantošana, lai saglabātu vidi, kontrolējot eroziju un pārtuksnešošanos; apmežošana; mežu apsaimniekošana, tostarp koksnes izvedumu racionāla izlietošana un vadība; jautājumi, kas saistīti ar tropu lietus mežiem; zinātniskā izpēte un apmācība.

c) Zvejniecība: zvejniecības politika un institūciju veidošana, zivju krājumu aizsardzība un zivju krājumu racionāla apsaimniekošana; zivkopība un amatierzveja; zivju produktu transports; uzglabāšana aukstumā un zivju tirdzniecība un konservēšana.

d) Lauku attīstība: lauku politika un institūciju veidošana, integrēti lauku attīstības projekti/programmas; palīdzība un projekti, kas vērsti uz iedzīvotājiem, ražošanu un tirdzniecību lauku apvidos; lauku infrastruktūra.

e) Rūpniecība: nozares politika un institūciju veidošana; amatniecība; agrārā rūpniecība un citas ražošanas nozares, transportlīdzekļu rūpniecība; tehnoloģiju izpēte un izstrāde; kvalitātes kontrole; MVU un mikrouzņēmumu attīstība un izaugsme.

f) Ieguves rūpniecība: nozares politika un institūciju veidošana, tehnoloģiju izpēte un izstrāde; neliela apjoma ieguve utt.

g) Enerģētika: enerģētikas politika un institūciju veidošana; elektroenerģijas izstrāde (neatjaunojama un atjaunojama enerģija); enerģijas resursu efektīva izmantošana; enerģijas izpēte un apmācība; privātā sektora rosināšana iesaistīties elektroenerģijas izstrādē un izplatīšanā.

h) Transports: transporta politika un institūciju veidošana; pārvadājumi pa autoceļiem, dzelzceļu, gaisu, jūru vai iekšējiem ūdensceļiem un glabātavas.

i) Sakari: sakaru politika un institūciju veidošana; telekomunikācijas un plašsaziņas līdzekļi.

j) Ūdens: ūdens politika un institūciju veidošana; ūdens resursu aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, ūdens piegāde lauku un pilsētu apvidos mājsaimniecības, rūpniecības vai lauksaimniecības mērķiem; ūdens resursu uzglabāšana, izplatīšana un apsaimniekošana.

k) Banku, finanšu un uzņēmējdarbības pakalpojumi: finanšu nozares politika un institūciju veidošana, uzņēmējdarbības pakalpojumi; privatizācija, līdzdalība kapitālā un tirdzniecība; atbalsts tirdzniecības, komercijas un uzņēmējdarbības apvienībām (tostarp eksporta veicināšanas aģentūrām); finanšu un banku institūcijas.

l) Tehnoloģiju izstrāde un lietošana, zinātniskā izpēte: politika un institūciju veidošana; saskaņota rīcība vietējā, valsts un/vai reģionālā līmenī, lai sekmētu zinātnes un tehnoloģijas pasākumus un to izmantošana ražošanā, kā arī datorpratības veicināšana valsts un privātajā sektorā, zinātniskas programmas un pētījumu iekārtas.

12. pants

Tirdzniecības attīstība

1. Kopiena īstenoto pasākumus tirdzniecības attīstībai visos tās posmos līdz pat izstrādājuma gala izplatīšanai.

Mērķis ir nodrošināt, ka AZT gūst maksimālo labumu no šā lēmuma noteikumiem un vislabvēlīgākajos apstākļos var ņemt dalību Kopienas, vietējos, apakšreģionālos, reģionālos un starptautiskos tirgos, dažādojot piedāvājumu un paaugstinot AZT preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un apjomu.

2. Papildus tirdzniecības attīstīšanai starp AZT un Kopienu īpašu uzmanību pievērš darbībām, kuru mērķis ir palielināt AZT pašpaļāvību un uzlabot reģionālo sadarbību tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā.

3. Saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem instrumentiem un attiecīgajiem noteikumiem darbības uzņemas veikt pēc AZT iestāžu lūguma, īpaši šādās jomās:

a) atbalsts atbilstošas makroekonomikas politikas noteikšanai, kas vajadzīga tirdzniecības attīstībai;

b) atbalsts atbilstoša tiesiskā regulējuma un reglamentējošo noteikumu izveidei vai reformai, kā arī administratīvo procedūru reformai;

c) saskaņotu tirdzniecības stratēģiju izveide;

d) atbalsts AZT, tām attīstot iekšējo jaudu, informācijas sistēmas un zināšanas par tirdzniecības lomu un nozīmi ekonomikas attīstībā;

e) atbalsts infrastruktūras stiprināšanai saistībā ar tirdzniecību, īpaši atbalsts AZT centieniem izveidot un uzlabot palīgpakalpojumu infrastruktūru, to skaitā transporta un glabāšanas infrastruktūru, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību preču un pakalpojumu izplatīšanā un sekmētu eksporta plūsmu no AZT;

f) cilvēkresursu un profesionālo prasmju attīstība tirdzniecības un pakalpojumu jomā, īpaši pārstrādes, realizācijas, izplatīšanas un transporta nozarēs Kopienas, reģionālo un starptautisko tirgu līmenī;

g) atbalsts privātā sektora attīstībai un īpaši MVU saistībā ar izstrādājumu identifikāciju un izstrādi, noieta tirgu un eksportorientētiem kopuzņēmumiem;

h) atbalsts AZT darbībām, kuru mērķis ir rosināt un piesaistīt privātus ieguldījumus un kopuzņēmumu darbības;

i) organizāciju veidošana, pielāgošana un stiprināšana AZT, kas nodarbojas ar tirdzniecības un pakalpojumu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot organizāciju īpašajām vajadzībām vismazāk attīstītajās AZT;

j) atbalsts AZT, kura mērķis ir uzlabot to izstrādājumu kvalitāti, pielāgot tos tirgus prasībām un dažādot noieta tirgus;

k) atbalsts AZT centieniem efektīvāk iekļūt trešo valstu tirgos;

l) tirgus attīstības pasākumi, to skaitā pasākumi, kas palielina kontaktus un informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem AZT, ĀKK valstīs, dalībvalstīs un trešās valstīs;

m) atbalsts AZT mūsdienīgu tirdzniecības metožu izmantošanā produkcijas orientētos sektoros un programmās, īpaši tādās jomās kā lauku attīstība un lauksaimniecība;

n) apdrošināšanas iestāžu un kredītiestāžu izveide un darbība tirdzniecības attīstības jomā.

4. Atbalstu AZT dalībai tirdzniecības izstādēs, gadatirgos un tirdzniecības pārstāvniecībās sniedz tikai tad, ja šie pasākumi ir vispārējās tirdzniecības un tirgus attīstības programmu daļa.

5. Ar īpašiem noteikumiem rosina vismazāk attīstīto AZT dalību dažādos tirdzniecības pasākumos, inter alia, apmaksājot personāla ceļa izdevumus un eksponātu pārvadāšanas izdevumus, ja tās piedalās vietējos, reģionālos un trešo valstu gadatirgos, izstādēs vai tirdzniecības pārstāvniecībās, tostarp apmaksājot izstāžu novietņu un stendu pagaidu būvniecību un/vai īri. Vismazāk attīstītajām AZT sniedz īpašu palīdzību reklāmas materiālu sagatavošanā un/vai iegādē.

13. pants

Pakalpojumu tirdzniecība

1. Kopiena piekrīt attīstīt un finansēt infrastruktūru un cilvēkresursus saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas katras AZT attīstības stratēģijā.

2. Kopiena veicina rentablu un efektīvu jūras transporta pakalpojumu attīstību un sekmēšanu katrā AZT:

a) sekmējot efektīvus jūras kravu pārvadājumus par ekonomiski un komerciāli saprātīgām cenām;

b) īstenojot labu politiku un konkurences noteikumus;

c) sekmējot lielāku AZT līdzdalību starptautisko pārvadājumu pakalpojumos;

d) rosinot reģionālas jūras transporta un tirdzniecības attīstības programmas;

e) palielinot vietējā privātā sektora iesaistīšanos pārvadājumos.

Kopiena un AZT apņemas veicināt pārvadājumu drošību, apkalpju drošību un piesārņojuma novēršanu.

3. Kopiena pastiprinās sadarbību ar AZT, lai nodrošinātu pastāvīgu gaisa satiksmes uzlabošanos un izaugsmi.

Lai to panāktu, ir nepieciešams:

a) izpētīt visus AZT gaisa transporta nozares reformēšanas un modernizēšanas līdzekļus;

b) veicināt to komerciālo dzīvotspēju un konkurētspēju;

c) rosināt lielākus privātā sektora ieguldījumus un līdzdalību, kā arī lielāku zināšanu un labas uzņēmējdarbības prakses apmaiņu;

d) nodrošināt pasažierus un eksportētājus visās AZT ar pieeju globāliem gaisa satiksmes tīkliem.

4. Gaisa pārvadājumu nozarē jānodrošina drošība, kā arī jāievieš un jāīsteno attiecīgie starptautiskie standarti.

Šajā nolūkā Kopiena palīdz AZT šādās jomās:

a) aeronavigācijas drošības sistēmu ieviešana, to skaitā komunikācijas, navigācijas un uzraudzības/gaisa satiksmes pārvaldības (CNS/ATM) sistēmas ieviešana;

b) lidostu drošības nodrošināšana un civilās aviācijas iestāžu spējas stiprināšana vadīt visus operacionālās drošības aspektus, kas ir to kontrolē;

c) infrastruktūru un cilvēkresursu attīstība;

d) nodrošināt, lai visi šajā jomā veiktie pasākumi būtu balstīti uz attiecīgu starptautisku organizāciju ieteikumiem un lai tie būtu ilgtermiņā efektīvi un noturīgi.

5. Pienācīga uzmanība jāpievērš gaisa pārvadājumu ietekmei uz vidi, īpaši, veicot pienācīgus pētījumus par ietekmi uz vidi.

6. Attiecībā uz daudziem gaisa pārvadājumu aspektiem reģionāli risinājumi var nodrošināt lielāku izmaksu lietderību un ekonomiju. Tādēļ Kopiena apņemas attiecīgos gadījumos atbalstīt un rosināt darbības reģionālā līmenī.

7. Tā kā telekomunikācijas un aktīva līdzdalība informācijas sabiedrībā ir priekšnosacījumi, lai AZT varētu sekmīgi iekļauties pasaules ekonomikā, Kopiena un AZT no jauna apliecina savas saistības saskaņā ar spēkā esošajiem daudzpusējiem nolīgumiem, īpaši Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Līgumu par pamata telekomunikācijām.

8. Kopiena atbalsta AZT centienus palielināt to jaudu pakalpojumu tirdzniecības jomā. Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:

a) konsultāciju veicināšana starp kompetentām telekomunikāciju organizācijām AZT un Kopienā nolūkā rosināt telekomunikāciju konkurences vides attīstību, kas cenas tuvinātu izmaksām;

b) dialoga iedibināšana par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, to skaitā reglamentēšanas aspektiem un sakaru politiku;

c) informācijas apmaiņa un iespējama tehniska palīdzība regulēšanas, standartizācijas, standartatbilstības testēšanas, informācijas un sakaru tehnoloģiju sertifikācijas un frekvenču izmantošanas jomā;

d) jaunas informācijas un sakaru tehnoloģiju izplatīšana un jaunu iekārtu izstrāde, īpaši saistībā ar tīklu savienojamību un lietojumprogrammu savietojamību;

e) kopīgas izpētes veicināšana un īstenošana jauno tehnoloģiju jomā saistībā ar informācijas sabiedrību;

f) programmu un politiku izstrāde un īstenošana, lai paplašinātu zināšanas par ekonomiskiem un sociāliem ieguvumiem no informācijas sabiedrības.

9. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz lielāku sakaru sistēmu komplementaritāti un saskaņošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā un starptautiskā līmenī, un to pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.

10. Kopiena atbalsta pasākumus un darbības, lai atbalstītu stabilu tūrisma attīstību. Šos pasākumus īsteno visos līmeņos, sākot no tūrisma produkta identificēšanas un beidzot ar tirdzniecību un popularizēšanu.

To mērķis ir atbalstīt AZT institūciju centienus gūt maksimālu labumu no vietējā, reģionālā un starptautiskā tūrisma, ņemot vērā tūrisma ietekmi uz ekonomikas attīstību, un rosināt privāto finanšu plūsmu no Kopienas un citiem avotiem tūrisma attīstībā AZT. Īpašu uzmanību pievērš vajadzībai iekļaut tūrismu iedzīvotāju sociālajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē, kā arī vides saudzēšanai.

Īpaši tūrisma attīstības pasākumi vērsti uz to, lai noteiktu, pielāgotu un izstrādātu atbilstošu politiku vietējā, reģionālā, apakšreģionu un starptautiskā līmenī. Tūrisma attīstības programmas un projekti pamatojas uz šo politiku, ievērojot šādus elementus:

a) cilvēkresursu un institucionālā attīstība, inter alia:

- vadošā personāla īpašu iemaņu pilnveidošana un pastāvīga apmācība attiecīgos privātā un valsts sektora līmeņos, lai nodrošinātu atbilstīgu plānošanu un attīstību,

- tūrisma veicināšanas centru izveide un stiprināšana,

- izglītība un apmācība īpašām iedzīvotāju grupām un valsts/privātām organizācijām, kas darbojas tūrisma jomā, tostarp personālam, kas iesaistīts tūrismu atbalstošās nozarēs,

- AZT un AZT un ĀKK sadarbība un apmaiņas apmācības, tehniskas palīdzības un institūciju veidošanas jomā;

b) produktu izstrāde, to skaitā inter alia:

- tūrisma produkta identificēšana, netradicionālu un jaunu tūrisma produktu izstrāde, esošo produktu pielāgošana, tostarp kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, ekoloģiskie un vides aspekti, vadība, floras un faunas aizsardzība un saglabāšana, vēsturiskie, sociālie un citi dabas resursi, papildpakalpojumu attīstība,

- privātu ieguldījumu veicināšana AZT tūrisma nozarēs, tai skaitā kopuzņēmumu veidošana,

- kultūras rakstura amatniecības izstrādājumu ražošana tūrisma tirgum;

c) tirgus attīstība, tostarp inter alia:

- palīdzība mērķu un tirgus attīstības plānu noteikšanā un īstenošanā vietējā, apakšreģionu, reģionālā un starptautiskā līmenī,

- atbalsts AZT centieniem gūt pieeju tūrisma nozares pakalpojumiem, piemēram, centrālām rezervēšanas sistēmām un gaisa satiksmes kontroles un drošības sistēmām,

- tirgdarbības un veicināšanas pasākumi un materiāli saskaņā ar integrētā tirgus attīstības plāniem un programmām, lai uzlabotu iekļuvi tirgū, kas vērsti uz galvenajiem tūrisma plūsmu radītājiem tradicionālos un netradicionālos tirgos, kā arī īpašas darbības, piemēram, dalība īpašos tirdzniecības pasākumos, piemēram, izstādēs, kvalitatīvas literatūras, filmu un tirgdarbības materiālu radīšana;

d) izpēte un informācija, tostarp inter alia:

- tūrisma informācijas uzlabošana un statistikas datu vākšanas, analīzes, izplatīšanas un izmantošanas uzlabošana,

- novērtējums attiecībā uz to, kāda ir tūrisma sociāli ekonomiskā ietekme uz AZT tautsaimniecību, īpaši uzsverot saiknes ar citām nozarēm AZT un apkārtējos reģionos, piemēram, pārtikas ražošanu, būvniecību, tehnoloģijām un vadību.

14. pants

Ar tirdzniecību saistītas jomas

1. Kopiena saskaņā ar AZT attīstības stratēģijām palīdz pastiprināt AZT spēju rīkoties jomās, kas saistītas ar tirdzniecību, tostarp vajadzības gadījumā uzlabojot un attīstot iestāžu sistēmu.

2. Kopiena sadarbojas ar AZT ieguldījumu aizsardzības un veicināšanas galveno principu ieviešanā.

3. Kopiena arī palīdz pastiprināt sadarbību ar AZT, lai kopā ar attiecīgajām konkurences aģentūrām formulētu un atbalstītu efektīvu konkurences politiku, kas pakāpeniski nodrošinātu efektīvu konkurences noteikumu piemērošanu gan privātiem, gan valsts uzņēmumiem. Sadarbība šajā jomā jo īpaši ietver palīdzību attiecīga tiesiskā regulējuma izstrādē un tā administratīvā piemērošanā, sevišķu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām AZT.

4. Kopiena turpina sekmēt sadarbību ar AZT un to paplašināt, īpaši attiecībā uz šādām jomām:

a) normatīvo aktu sagatavošana, lai aizsargātu un piemērotu intelektuālā īpašuma tiesības, nodrošinātu, ka tiesību īpašnieki šīs tiesības neizmanto ļaunprātīgi un konkurenti šīs tiesības neaizskar, vietējo, valstu un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide un stiprināšana, to skaitā atbalsts reģionālām intelektuālā īpašuma organizācijām, kas iesaistītas piemērošanā un aizsardzībā, tostarp personāla apmācībai;

b) nolīgumu slēgšana, lai aizsargātu preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saistībā ar īpaši nozīmīgiem izstrādājumiem.

5. Kopiena palīdz AZT centienos, kas saistīti ar standartizāciju un sertifikāciju, lai veicinātu saderīgas sistēmas starp Kopienu un AZT. Sadarbība konkrēti ietver šādas jomas:

a) pasākumi, lai veicinātu lielāku starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un standartatbilstības novērtējumu procedūru izmantošanu, to skaitā nozarei specifiskus pasākumus, saskaņā ar AZT ekonomiskās attīstības līmeni;

b) sadarbība kvalitātes nodrošināšanā atsevišķās jomās, kas AZT īpaši nozīmīgas;

c) atbalsts AZT resursu palielināšanas iniciatīvām standartatbilstības novērtēšanas, metroloģijas un standartizācijas jomās;

d) saišu veidošana starp AZT un Eiropas standartizācijas, standartatbilstības novērtēšanas un sertifikācijas institūcijām.

6. Kopiena palīdz stiprināt sadarbību ar AZT saistībā ar cilvēku, dzīvnieku un augu veselības pasākumiem nolūkā palielināt valsts un privātā sektora jaudu šajā jomā.

7. Paturot prātā Rio principus un mērķi pastiprināt tirdzniecības un vides politiku savstarpēju komplementaritāti, Kopiena rosina sadarbību ar AZT. Sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a) izveidot saskaņotu vietējo, valstu, reģionālo un starptautisko politiku;

b) pastiprināt preču un pakalpojumu kvalitātes kontroli saistībā ar vidi;

c) uzlabot videi nekaitīgas ražošanas metodes attiecīgajās nozarēs.

8. Kopiena sadarbojas ar AZT darba tiesību jomā. Šī sadarbība galvenokārt izpaužas kā:

a) informācijas apmaiņu par attiecīgajām darba tiesībām un normatīvajiem aktiem;

b) palīdzību darba tiesību aktu formulēšanā un spēkā esošās likumdošanas nostiprināšanā;

c) izglītojošas un izpratnes veidošanas programmas, kuru mērķis ir novērst bērnu darbu;

d) darba tiesību aktu piemērošanu.

9. Kopiena sadarbojas ar AZT patērētāju politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā:

a) uzlabojot institucionālās un tehniskās jaudas šajā jomā;

b) izveidojot ātras reaģēšanas sistēmas, lai abpusēji informētu par bīstamiem produktiem;

c) apmainoties ar informāciju un pieredzi par realizēto preču uzraudzību un preču drošību;

d) uzlabojot patērētājiem sniegto informāciju par cenām, piedāvāto preču īpašībām un piedāvātajiem pakalpojumiem;

e) rosinot privātu pārtērētāju apvienību izveidi un patērētāju interešu pārstāvju kontaktus;

f) uzlabojot patērētāju politiku un sistēmu savietojamību;

g) informējot par tiesību aktiem, kas stājas spēkā, un veicinot sadarbību kaitīgas vai negodīgas uzņēmējdarbības prakses izmeklēšanā;

h) piemērojot eksporta aizliegumus tādu preču un pakalpojumu tirdzniecībai, kuru tirdzniecība aizliegta ražotājvalstī.

10. Kopiena atbalsta AZT valsts un privāto dalībnieku centienus informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā, lai:

a) modernizētu telekomunikāciju infrastruktūru, datu pārraides pakalpojumus, attālinātu datu apstrādi un telemātikas piemērošanas projektus (TPP);

b) izveidotu un uzlabotu pakalpojumus un cilvēku ražīgumu, kas vajadzīgi, lai izveidotu informācijas sabiedrību, un vislabākajā iespējamā veidā iekļaut šos pakalpojumus reģionālā kontekstā;

c) uzlabotu izpratni par ekonomiskām iespējām un zināšanu un zinātības apmaiņu;

d) šo resursu izmantotājiem sniegtu labāku informāciju;

e) izmantotu šīs nozares potenciālu optimālā un noturīgā veidā;

f) attīstītu sakaru un informācijas tehnoloģijas izmantošanu izglītības jomā, tostarp tālmācībā;

g) palielinātu elektronisko tirdzniecību un ekonomisko sadarbību;

h) uzlabotu un modernizētu veselības aizsardzības iestāžu tīklus, veidojot saiknes starp slimnīcām, izmantojot diagnosticēšanu no attāluma un radot kopējas datu bāzes;

i) attīstītu multivides pieeju kultūras un tūristu resursiem;

j) uzlabotu un palielinātu informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu rūpniecībā un inovācijās.

15. pants

Sociālā joma

Kopiena saskaņā ar katras AZT attīstības stratēģiju sekmē humānās un sociālās attīstības pasākumus. Sadarbība jo īpaši atbalsta programmas šādās jomās:

a) Izglītības politika un institūciju veidošana (ēkas un materiāli); valodu mācība un skolotāju apmācība; pamatizglītība; vidējā izglītība un arodmācības; augstākā izglītība (tostarp sektorspecifiskās izglītības darbības, piemēram, lauksaimnieciskā apmācība).

Izglītībā uzmanība jāvērš uz pieejas paplašināšanu pamatizglītībai un tās kvalitātes uzlabošanu, ceļot vairāk skolu, atjaunojot esošās klases un nodrošinot izglītības materiālus, skolotāju apmācību un stipendijas nabadzīgiem izglītojamiem;

b) Veselības nozares reformēšana, veselības politika un institūciju veidošana; medicīniskā izglītība, apmācība un zinātniskā izpēte, veselības aizsardzības infrastruktūra; HIV/AIDS.

Veselības nozarē projektiem jāpalīdz nodrošināt primāru un profilaktisku aprūpi, īpaši ģimenes plānošanu un medicīnas pakalpojumus bērniem un mātēm;

c) Iedzīvotāju politika un ģimenes plānošana; mātes un bērna aprūpe, tostarp atbalsts audzināšanas un nākamās paaudzes attīstības projektiem.

d) Politikas efektivitātes uzlabošana, lai novērstu visu narkotiku, narkotisku vielu un psihotropu vielu izgatavošanu, izplatīšanu un tirdzniecību, narkomānijas novēršana un samazināšana, ņemot vērā paveikto darbu starptautisku organizāciju kontekstā.

Sadarbība vērsta uz šādiem aspektiem:

i) apmācība, izglītība, narkomānu veselības veicināšana un rehabilitācija, tostarp projekti narkomānu reintegrācijai darba un sociālā vidē;

ii) pasākumi, lai rosinātu alternatīvas ekonomikas iespējas, piemēram, programmas to apvidu alternatīvai attīstībai, ko izmanto narkotisku vielu saturošu augu nelikumīgai audzēšanai, saistot tos ar efektīviem piemērošanas pasākumiem;

iii) tehniska, finansiāla un administratīva palīdzība saistībā ar prekursoru tirdzniecības uzraudzību un tādu normu izveide, kas līdzvērtīgas Kopienas un attiecīgo starptautisko organizāciju pieņemtajām normām;

iv) tehniska, finansiāla un administratīva palīdzība saistībā ar narkomānijas novēršanu, ārstēšanu un samazināšanu;

v) tehniska palīdzība un apmācība, kā arī tādu normu izstrādāšana, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas līdzvērtīgas Kopienas un citu starptautisku organizāciju pieņemtajām normām, īpaši tām, ko pieņēmusi Finanšu darba grupa par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu;

vi) attiecīgās informācijas apmaiņa, lai īstenotu a) līdz d) apakšpunktu.

e) Ūdens politika un institūciju veidošana; ūdens resursu aizsardzība; atkritumu apsaimniekošana (ūdens izmantošana lauksaimniecības vai enerģētikas nolūkiem ietverta attiecīgajā nozarē).

Ūdens piegādes un dezinficēšanas nozarē mērķis ir nodrošināt pakalpojumus apvidos, kur tos nenodrošina pietiekami. Finansējums, kas paredzēts, lai uzlabotu pieeju dzeramā ūdens piegādes un dezinficēšanas pakalpojumiem, sniedz tiešu ieguldījumu cilvēkresursu attīstībā, uzlabojot to cilvēku veselības stāvokli, kam šie pakalpojumi nav pieejami, un tādējādi paaugstinot ražīgumu; pastāvīgā vajadzība paplašināt pamatpakalpojumus saistībā ar ūdeni, dezinfekciju un piegādi gan lauku, gan pilsētu iedzīvotājiem jārisina, ņemot vērā vides ilgstpējību.

f) Kopiena sadarbojas ar AZT to bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ilgtspējīgā izmantošanā un apsaimniekošanā, ņemot vērā Kopienas rīcības plānu par bioloģisko daudzveidību.

Sadarbība šajā jomā ietver:

i) atbalstu valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un rīcības plānu izstrādei, atjaunināšanai un īstenošanai;

ii) vietējo, reģionālo un apakšreģionālo mehānismu izveides sekmēšanu informācijas apmaiņai un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) [7] īstenošanas uzraudzībai un novērtēšanai;

iii) AZT bioloģiskās daudzveidības datu bāzu izstrādi un atjaunināšanu;

iv) piemērotu pasākumu īstenošanu saistībā ar pieeju ģenētiskiem resursiem;

v) nolīgumu slēgšanu ar privāto sektoru par valsts ģenētisko resursu izmantošanu, lai vietējās kopienas var efektīvi gūt labumu no šādu nolīgumu ekonomiskajiem ieguvumiem, un lai ģenētisko resursu izmantošana nekaitētu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai;

vi) palīdzību AZT aktīvi piedalīties politikas izstrādē un sarunās saistībā ar KBD.

g) Mājokļu un integrētas pilsētu attīstības projekti un programmas.

Pilsētu attīstībā centieni vērsti uz ceļu un citas pamata infrastruktūras būvi vai atjaunošanu, tostarp tādu mājokļu būvi vai atjaunošanu, kuriem ir zema īres maksa.

16. pants

Reģionālā sadarbība un integrācija

Sadarbība nodrošina, ka tiek sniegta efektīva palīdzība, lai sasniegtu kompetento AZT iestāžu noteiktos mērķus un prioritātes saskaņā ar reģionālo un apakšreģionālo sadarbību un integrāciju.

1. Reģionālā sadarbība ietver darbības, par kurām vienojušās:

a) divas vai vairākas AZT;

b) viena vai vairākas AZT un viena vai vairākas ĀKK kaimiņvalstis vai viena vai vairākas kaimiņvalstis, kas nav ĀKK valstis;

c) viena vai vairākas AZT un viena vai vairākas ĀKK valstis vai viens vai vairāki visattālākie apvidi, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā (Gvadelupa, Gajāna, Martinika, Reinjona, Kanāriju salas, Azoru salas un Madeira);

d) divas vai vairākas reģionālās organizācijas, kuru locekles ir AZT;

e) viena vai vairākas AZT un reģionālās organizācijas, kuru locekles ir AZT, ĀKK valstis vai viens vai vairāki visattālākie reģioni.

2. Šajā kontekstā sadarbības mērķi ir:

a) sekmēt AZT pakāpenisku iekļaušanos pasaules ekonomikā;

b) paātrināt ekonomisko sadarbību un attīstību AZT reģionos, kā arī starp tiem un ĀKK valstu reģioniem;

c) veicināt personu un darbinieku brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu, kapitāla un tehnoloģiju brīvu apriti;

d) paātrināt ekonomisko diversifikāciju un reģionālo un apakšreģionālo sadarbības politiku koordinēšanu un saskaņošanu;

e) veicināt un sekmēt tirdzniecību AZT un ārpus AZT, kā arī tirdzniecību ar visattālākajiem reģioniem, ĀKK valstīm vai citām trešām valstīm.

3. Reģionālās integrācijas kontekstā sadarbības mērķis ir:

a) izveidot un stiprināt reģionālo sadarbības un integrācijas organizāciju un institūciju spējas, lai veicinātu reģionālo sadarbību un integrāciju;

b) rosināt vismazāk attīstītās AZT piedalīties reģionālajos tirgos un gūt no tiem labumu;

c) īstenot nozaru reformu politikas reģionālā līmenī;

d) liberalizēt tirdzniecību un maksājumus;

e) rosināt pārrobežu – gan ārvalstu, gan vietējās – investīcijas un citas reģionālas vai apakšreģionālas ekonomiskās integrācijas iniciatīvas;

f) budžeta ieņēmumos un maksājumu bilancē ņemt vērā reģionālās integrācijas neto pārejas izmaksas.

4. Reģionālās sadarbības jomā sadarbība aptver dažādas funkcionālas un tematiskas jomas, kas īpaši risina kopējas problēmas un izmanto apjomradītu ietaupījumu priekšrocības, to skaitā:

a) infrastruktūru, īpaši transporta un sakaru infrastruktūru un saistītās drošības problēmas, enerģētiku;

b) vidi, ūdens resursu apsaimniekošanu;

c) veselību, izglītību un apmācību;

d) izpēti un zinātnisko un tehnisko sadarbību;

e) iniciatīvas saistībā ar gatavību reģionālām dabas katastrofām un to seku mazināšanai;

f) citas jomas, piemēram, ieroču kontroli, narkotikas, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanu un korupciju.

5. Sadarbība atbalsta arī starpreģionālas, AZT iekšējas un ĀKK valstu iekšējas sadarbības pasākumus un iniciatīvas.

17. pants

Sadarbība kultūras un sociālajā jomā

Sadarbība sekmē AZT pašpaļāvīgu attīstību, kas ir process, kurš vērts uz cilvēkiem un sakņojas katras tautas kultūrā. Humānā un kultūras dimensija aptver visas jomas un atspoguļojas visos attīstības projektos un programmās. Sadarbība atbalsta politikas un pasākumus, ko pieņēmušas kompetentas AZT iestādes, lai vairotu cilvēkresursus, paaugstinātu cilvēku pašu spējas un veicinātu viņu kultūras identitāti. Tā stiprina iedzīvotāju līdzdalību attīstības procesā.

Sadarbība kultūras un sociālajā jomā izpaužas:

- ņemot vērā kultūras un sociālo dimensiju;

- veicinot kultūras identitātes un starpkultūru dialogu, īpašu uzmanību pievēršot kultūras mantojuma saglabāšanai, kultūras preču ražošanai un izplatīšanai, kultūras pasākumiem, informācijai un saziņai;

- darbojoties, lai vairotu cilvēkresursus, īpaši attiecībā uz izglītību un apmācību, zinātnisko un tehnisko sadarbību, sieviešu lomu attīstībā, veselību un cīņu pret narkomāniju, un iedzīvotājiem un demogrāfiju.

TREŠĀ DAĻA

AZT UN EK SADARBĪBAS INSTRUMENTI

I SADAĻA

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS FINANSĒŠANAS JOMĀ

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

18. pants

Mērķi

Mērķi sadarbībai attīstības finansēšanas jomā, nodrošinot atbilstīgus finanšu resursus un pienācīgu tehnisko palīdzību, ir:

a) atbalstīt un veicināt AZT pašu centienus sasniegt noturīgu sociālu, kultūras un ekonomikas attīstību, balstoties uz abpusēju interesi un savstarpējas atkarības garu;

b) palīdzēt paaugstināt AZT iedzīvotāju dzīves līmeni;

c) veicināt pasākumus, kas varētu rosināt kopienu, grupu, apvienību un indivīdu iniciatīvas spēju un viņu līdzdalību attīstības programmu izstrādē un īstenošanā;

d) sekmēt iespējami lielāku iedzīvotāju līdzdalību attīstības guvumu izmantošanā nabadzības mazināšanas interesēs;

e) sekmēt AZT spēju attīstību saistībā ar vietējo tehnoloģiju modernizēšanu, pielāgošanu un pārveidošanu un attiecīgu jauno tehnoloģiju pārvaldīšanu;

f) atbalstīt AZT centienus sasniegt ekonomisko diversifikāciju, inter alia, sekmējot to dabas resursu noturīgu izpēti, saglabāšanu, apstrādi un izmantošanu;

g) sniegt atbalstu un veicināt optimālu cilvēkresursu attīstību AZT;

h) sekmēt finanšu plūsmu pieaugumu uz AZT, kas atbilst to topošajām vajadzībām un atbalstīt AZT centienus saskaņot starptautisko sadarbību to attīstībai, izmantojot citu finansēšanas aģentūru vai trešo pušu līdzfinansējumu;

i) veicināt tiešus privātos ieguldījumus AZT, atbalstīt veselīga, turīga un dinamiska AZT privātā sektora attīstību un rosināt vietējo, valstu un ārvalstu privāto investīciju plūsmu AZT ražošanas nozarēs;

j) rosināt AZT iekšējo un AZT un ĀKK reģionālo sadarbību, solidaritāti un integrāciju;

k) padarīt iespējamu līdzsvarotāku ekonomisko un sociālo attiecību attīstību un labāku sapratni starp AZT. ĀKK valstīm, dalībvalstīm un pārējo pasauli, nolūkā palīdzēt AZT iekļauties pasaules ekonomikā;

l) AZT, kurām ir sevišķi nopietnas ekonomiskas un sociālas grūtības, ko radījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji apstākļi ar līdzīgām sekām, ļaut saņemt neatliekamu palīdzību;

m) palīdzēt vismazāk attīstītajām AZT pārvarēt īpašus šķēršļus, kas kavē to attīstības centienus.

19. pants

Principi

1. Sadarbība attīstības finansēšanā balstās uz partnerattiecībām, komplementaritāti un subsidiaritāti un:

a) to īsteno saskaņā ar asociēšanas un attīstības stratēģijām, kas pieņemtas saskaņā ar 4. pantu, pienācīgi ievērojot AZT attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to īpašo potenciālu;

b) tā nodrošina, ka resursu plūsmas īsteno regulāri un paredzami;

c) tā ir elastīga un pielāgota katras AZT situācijai.

2. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu pareizu finanšu vadību Kopienas līdzekļu izmantošanā.

3. Saskaņā ar partnerattiecības principiem par Kopienas darbībām lemj, Komisijai, attiecīgajām AZT institūcijām un dalībvalstij, ar kuru tā saistīta, cieši konsultējoties. Partnerattiecības īsteno atbilstoši katra partnera attiecīgajām organizatoriskajām, tiesiskajām un finansiālajām iespējām.

4. Neskarot 25. panta 1. punkta otro daļu, Kopienas un dalībvalstu ieguldījumi ir komplementāri.

5. Saskaņā ar subsidiaritātes principu attiecīgās AZT institūcijas ir atbildīgas par īstenošanas darbībām, neskarot Komisijas pilnvaras, kas paredzētas pareizas finanšu vadības nodrošināšanai Kopienas līdzekļu izmantošanā.

20. pants

Vienotie programmdokumenti

1. Saskaņā ar 4. pantu AZT institūcijas, Komisija un dalībvalsts, ar kuru AZT ir saistīta, darbojoties kā partneri, nosaka stratēģiju un prioritāros mērķus, uz kuriem balstāms VPD.

2. AZT institūcijas ir atbildīgas par šādiem jautājumiem:

a) prioritāšu noteikšana, uz kurām jābalstās sadarbības stratēģijai;

b) nozaru plānošanā – projektu un programmu noteikšana un palīgpasākumu izveide, lai nodrošinātu piedāvāto plānu ilgtspējību un dzīvotspēju;

c) projektu un programmu dokumentācijas sagatavošana;

d) līgumu sagatavošana, apspriešana un slēgšana;

e) projektu un programmu īstenošana un vadība;

f) projektu un programmu uzturēšana un to ilgtspējības nodrošināšana.

3. Attiecīgās AZT iestādes un Komisija ir kopīgi atbildīgas par šādiem jautājumiem:

a) VPD pieņemšana;

b) nosacījumu vienlīdzības nodrošināšana attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu;

c) projektu un programmu seku un rezultātu novērtēšana un uzraudzība;

d) pareizas, ātras un efektīvas projektu un programmu īstenošanas nodrošināšana.

4. Komisija ir atbildīga par finansēšanas lēmumu pieņemšanu par kopējiem piešķīrumiem atbilstoši VPD saskaņā ar 24. pantā minēto procedūru.

5. Ja šajā lēmumā nav paredzēts citādi, visus lēmumus, kam vajadzīgs asociētās puses apstiprinājums, apstiprina vai uzskata par apstiprinātiem sešu mēnešu laikā pēc to paziņošanas otrai pusei.

21. pants

Finansēšanas joma

Saskaņā ar stratēģiju un prioritātēm, ko vietējā vai reģionālā līmenī nosaka attiecīgā AZT, finansiālu atbalstu sniedz darbībām, kas palīdz sasniegt šajā lēmumā noteiktos mērķus.

Finansiālu atbalstu sniedz šādām darbībām:

a) nozaru politikas un reformas, kā arī ar tām saskanīgie projekti;

b) institucionālā attīstība, resursu palielināšana un vides aspektu integrācija;

c) tehniskās sadarbības programmas;

d) humānā palīdzība un neatliekamā palīdzība;

e) papildu atbalsts gadījumā, ja rodas eksporta ieņēmumu svārstības saistībā ar preču un pakalpojumu eksportu.

22. pants

Tiesības uz finansējumu

1. Šādām organizācijām un struktūrām ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu, kas paredzēts šajā lēmumā:

a) AZT;

b) reģionālās vai starpvalstu organizācijas, pie kurām pieder viena vai vairākas AZT, un kuras pilnvarojušas attiecīgas iestādes;

c) kopīgas struktūras, ko uzveidojusi Kopiena un AZT dažu īpašu mērķu sasniegšanai.

2. Ar attiecīgo AZT iestāžu piekrišanu tiesības saņemt atbalstu ir:

a) vietējām, valstu un/vai reģionālām valsts vai daļēji valsts aģentūrām, resoriem vai AZT vietējām iestādēm un īpaši to finanšu iestādēm un attīstības bankām;

b) AZT un reģionālo grupu sabiedrībām un uzņēmumiem;

c) dalībvalsts uzņēmumiem, lai tie papildus pašu ieguldījumam varētu uzņemties produktīvus projektus AZT teritorijā;

d) AZT vai Kopienas finanšu starpnieki, kas veicina un finansē privātās investīcijas AZT;

e) decentralizētas sadarbības dalībnieki un citi nevalstiski dalībnieki no AZT un Kopienas, lai viņiem dotu iespēju īstenot ekonomikas, kultūras, sociālus un izglītības projektus un programmas AZT decentralizētas sadarbības ietvaros, ko paredz 29. pants.

23. pants

Plānošana un īstenošana

12 mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru un sadarbībā ar AZT atbilstīgi 7. pantam pieņem šīs lēmuma daļas un II.A līdz II.D pielikuma īstenošanas noteikumus.

Tā atbalsta AZT pilnīgā to instrumentu izmantošanā, kas noteikti šajā lēmumā, īpaši attiecībā uz tirdzniecības un finanšu noteikumiem, 12 mēnešu laikā pēc tā stāšanās spēkā sniedzot tām attiecīgas pamatnostādnes un informāciju.

Noteikumi konkrēti ietver:

a) VPD un tā būtisko elementu sagatavošanas procedūru;

b) VPD kontroles, revīzijas, iepriekšējas vērtēšanas, vērtēšanas termiņa vidū, paveiktā vērtēšanas, pārskatīšanas un īstenošanas kārtību un kritērijus, to skaitā tos, kas saistīti ar Komisijas dalību šajās darbībās;

c) periodisku pārskatu un citu pārskatu sagatavošanu;

d) detalizētus noteikumus finanšu korekcijām, kas minētas 32. pantā.

Finanšu un grāmatvedības procedūras nosaka devītā EAF Finanšu regulā.

24. pants

EAF un AZT Komiteja

1. Vajadzības gadījumā Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Iekšējo nolīgumu, šajā pantā turpmāk – Komiteja.

2. Īstenojot pilnvaras, kas Komitejai uzticētas ar šo lēmumu, to dēvē par "EAF un AZT Komiteju". EAF un AZT Komitejai piemēro ar Iekšējo nolīgumu izveidotas Komitejas iekšējo reglamentu.

3. Komitejas darbs ir vērsts uz būtiskiem attīstības sadarbības jautājumiem AZT un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu konsekvenci, koordināciju un komplementaritāti, tā uzrauga VPD īstenošanu.

4. Komiteja sniedz atzinumu par:

a) VPD projektiem un to grozījumiem;

b) šīs lēmuma daļas un II A līdz II D pielikuma īstenošanas noteikumiem.

5. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja atzinumu par projektu sniedz priekšsēdētāja noteiktā termiņā. Atzinumu sniedz ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Iekšējā nolīguma 21. panta 4. punktu. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē, kā noteikts minētā panta 3. punktā. Priekšsēdētājs nebalso.

6. Komisija pieņem pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, tad Komisija par tiem tūlīt paziņo Padomei. Tādā gadījumā Komisija var atlikt tās noteikto pasākumu piemērošanu uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem pēc šāda paziņojuma dienas.

7. Padome ar balsu vairākumu un saskaņā ar 5. punktā minēto balsu sadalījumu 6. punktā paredzētajā termiņā var pieņemt citu lēmumu.

8. Komisija informē Komiteju par VPD kontroli, vērtēšanu un revīziju.

2. nodaļa

AZT pieejamie resursi

25. pants

Finansiāla palīdzība

1. Kopējais Kopienas finansiālās palīdzības apjoms 1. nodaļā paredzētajiem mērķiem, tās piešķiršana, finansēšanas noteikumi un palīdzības izmantošana laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam izklāstīta II.A līdz D pielikumā un 3. nodaļā, neskarot noteikumus, ko saskaņā ar 24. pantu pieņem Komisija.

Finansiālo palīdzību saskaņā ar šo lēmumu var izmantot, lai segtu projektu un programmu vietējās un ārvalstu kopējās izmaksas, tostarp regulāros izdevumus.

2. AZT ir arī tiesības uz finansējumu, kas paredzēts spēkā esošos tiesību aktos attiecībā uz jaunattīstības valstīm, kas uzskaitītas II.E pielikumā, un uz dalību Kopienas programmās, kas uzskaitītas II.F pielikumā.

3. nodaļa

Atbalsts privātā sektora investīcijām

26. pants

Investīciju veicināšana

Atzīstot privāto investīciju nozīmi attīstības sadarbības veicināšanā un vajadzību veikt pasākumus, lai veicinātu šādas investīcijas, AZT, dalībvalstu un Kopienas iestādes:

a) īsteno pasākumus, lai rosinātu to privāto ieguldītāju līdzdalību attīstības centienos, kas atbilst AZT un EK attīstības sadarbības mērķiem un prioritātēm un attiecīgiem normatīviem aktiem;

b) nodrošina šādiem ieguldītājiem taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi;

c) veic pasākumus un darbības, kas palīdz radīt un uzturēt paredzamu un drošu investīciju vidi, kā arī uzsākt sarunas par nolīgumiem, kas uzlabos šo vidi;

d) veicina efektīvu sadarbību starp AZT uzņēmējiem un AZT un Kopienas uzņēmējiem, lai palielinātu kapitāla plūsmu, vadības iemaņas, tehnoloģijas un citus zinātības veidus;

e) cenšas veicināt lielāku privāto līdzekļu plūsmu starp Kopienu un AZT, inter alia, sekmējot šķēršļu novēršanu, kas kavē AZT uzņēmēju piekļuvi starptautiskiem kapitāla tirgiem, to skaitā Kopienas kapitāla tirgiem;

f) rada vidi, kas rosina finanšu iestāžu attīstību un resursu izmantošanu, kas ir būtiski kapitālieguldījumiem un uzņēmējdarbības izaugsmei;

g) veicina uzņēmumu attīstību, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un jo īpaši sekmētu tiesisko regulējumu, administratīvo sistēmu un veicināšanas pasākumus, kas sekmē dinamisku privātā sektora, tai skaitā pamata uzņēmumu, rašanos un attīstību;

h) stiprina AZT vietējo institūciju jaudu, lai sniegtu pakalpojumus, kas var rosināt lielāku vietējo līdzdalību rūpniecības darbībās un uzņēmējdarbībā.

27. pants

Investīciju atbalsts un finansējums

Sadarbība nodrošinās ilgtermiņa finansējumu, lai palīdzētu veicināt privātā sektora izaugsmi un šādā nolūkā mobilizēt valsts un ārvalstu kapitālu. Tālab sadarbība jo īpaši nodrošina:

a) subsīdijas tehniskai un finansiālai palīdzībai, ar ko atbalsta cilvēkresursu attīstību, institucionālo jaudu palielināšanu vai citus institucionālās palīdzības veidus, kas saistīti ar īpašām investīcijām; pasākumus, kuru mērķis ir padarīt uzņēmumus konkurētspējīgākus un palielināt privāto finanšu un nefinanšu starpnieku jaudu; pasākumus, lai sekmētu un veicinātu investīcijas un darbības konkurētspējas palielināšanai;

b) padomdevēju un konsultatīvos pakalpojumus, lai palīdzētu radīt investīcijām labvēlīgus apstākļus, un informācijas krājumus, lai palīdzētu virzīt un rosināt kapitāla plūsmas;

c) subsīdijas, ko piešķir, izmantojot II.C pielikumā minēto investīciju mehānismu;

d) aizdevumus no EIB pašas līdzekļiem.

Nosacījumi, kas piemērojami investīciju mehānismam un iepriekš minētajiem aizdevumiem, izklāstīti attiecīgi II.B un II.C pielikumā.

4. nodaļa

Papildu atbalsts eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā

28. pants

Papildu atbalsts

1. Lai mazinātu jebkādu eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību kaitīgo ietekmi, īpaši lauksaimniecības un ieguves nozarēs, kas varētu apdraudēt attiecīgās AZT attīstības mērķu sasniegšanu, izveido papildu atbalsta sistēmu saskaņā ar II.A pielikumā minēto finanšu piešķīrumu sistēmu.

2. Atbalsts, ko sniedz eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumā, ir paredzēts, lai pasargātu makroekonomikas un nozaru reformas, kā arī tās politikas jomas, kuras apdraud ienākumu kritums, un kompensētu eksporta, īpaši lauksaimniecības un ieguves rūpniecības produktu eksporta ieņēmumu nestabilitātes kaitīgo ietekmi.

3. AZT ekonomiku atkarību no eksporta, īpaši lauksaimniecības un ieguves rūpniecības nozarēs, ņem vērā, piešķirot līdzekļus, kas minēti II.D pielikumā. Šajā ziņā vismazāk attīstītām AZT piešķir labvēlīgāku režīmu.

4. Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar atbalsta mehānisma īpašo kārtību, kā noteikts II.D pielikumā.

5. Kopiena sniedz atbalstu arī komerciālās apdrošināšanas shēmām, kas izveidotas tām AZT, kuras vēlas aizsargāties pret eksporta ieņēmumu svārstību risku.

5. nodaļa

Atbalsts citiem sadarbības dalībniekiem

29. pants

Mērķi un finansējums

1. Lai apmierinātu vietējo kopienu attīstības vajadzības un rosinātu visus decentralizētas sadarbības dalībniekus, kas spēj sekmēt AZT autonomu attīstību, izvirzīt un īstenot iniciatīvas, AZT un EK sadarbība atbalsta šādas attīstības darbības tādā mērā, kā noteikušas attiecīgās AZT un dalībvalstis, ar kurām tās saistītas, un saskaņā ar VPD noteikumiem.

2. Šajā ziņā finansiālu atbalstu sniedz decentralizētiem projektiem un mikroprojektiem:

a) Sadarbības partneri, kam ir tiesības uz finansiālu atbalstu saskaņā ar šo nodaļu, ir decentralizētas sadarbības dalībnieki Kopienā vai AZT vai citās jaunattīstības valstīs, proti: pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, vietējo uzņēmēju apvienības un vietējo pilsoņu grupas, kooperatīvi, arodbiedrības, sieviešu un jauniešu organizācijas, mācību un pētniecības iestādes, baznīcas un visas nevalstiskās apvienības, kas varētu sniegt ieguldījumu attīstībā.

Šis sadarbības veids ļauj mobilizēt decentralizētās sadarbības dalībnieku spējas, novatoriskas darbības metodes un resursus AZT attīstības labā. Atbalstā īpaši ņems vērā Kopienas, AZT un citu jaunattīstības valstu kopīgās darbības;

b) Vietējiem mikroprojektiem ir ekonomiska un sociāla ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, tiem jāapmierina nepārprotami paustas prioritāras vajadzības, un tos īsteno pēc vietējās kopienas ierosmes, kam tie paredzēti, un ar tās aktīvu līdzdalību.

3. Projekti un programmas saskaņā ar šo sadarbības formu var būt veids, kā sasniegt īpašus VPD mērķus, vai arī tie var būt vietējo kopienu vai decentralizētu dalībnieku ierosmes rezultāts.

4. Saskaņā ar šo nodaļu sniegtais atbalsts ir papildu atbalsts vai vajadzības gadījumā – komplementārs atbalsts atbilstoši II.E pielikuma noteikumiem.

5. Mikroprojektu un decentralizētas sadarbības finansējumu nodrošina no subsīdijām, un ieguldījums parasti nepārsniedz trīs ceturtdaļas no katra projekta kopējām izmaksām. Atlikušo summu finansē:

a) mikroprojektiem – ieinteresētā vietējā kopiena, natūrā, sniedzot pakalpojumus vai naudā; atbilstoši tās iespējām;

b) decentralizētai sadarbībai – decentralizētās sadarbības dalībnieki, ja šo dalībnieku ieguldītie finanšu, tehniskie, materiāli un citi resursi parasti nav mazāki par 25 % no projekta/programmas paredzētajām izmaksām;

c) izņēmuma gadījumos attiecībā gan uz mikroprojektiem, gan decentralizēto sadarbību – attiecīgās AZT iestādes vai nu finanšu iemaksu veidā vai izmantojot sabiedrisku aprīkojumu, vai sniedzot pakalpojumus.

Projektiem un programmām, kurus finansē mikroprojektu vai decentralizētas sadarbības kontekstā, piemērojamas tādas procedūras, kādas noteiktas šajā lēmumā, īpaši attiecībā uz VPD īstenošanas noteikumiem.

6. nodaļa

Atbalsts humānajai un ārkārtas palīdzībai

30. pants

Mērķi un līdzekļi

1. Humāno un ārkārtas palīdzību piešķir tām AZT, kurām ir sevišķi nopietnas ekonomiskas un sociālas grūtības, ko radījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji apstākļi ar līdzīgām sekām. Humāno un ārkārtas palīdzību sniedz tik ilgi, cik nepieciešams, lai risinātu steidzamas problēmas, kas rodas šādās situācijās.

Humāno un ārkārtas palīdzību piešķir, pamatojoties tikai uz katastrofu upuru vajadzībām un interesēm.

2. Humānajai un ārkārtas palīdzībai ir šādi mērķi:

a) glābt cilvēku dzīvības krīzes un pēckrīzes situācijās, kuru iemesls ir dabas katastrofas vai ārkārtēji apstākļi ar līdzīgām sekām;

b) sniegt ieguldījumu palīdzības finansēšanā un nogādāšanā, lai nodrošinātu, ka tā ir pieejama tiem, kam tā paredzēta, izmantojot visus pieejamos loģistikas līdzekļus;

c) īstenot īstermiņa rehabilitācijas un atjaunošanas pasākumus, lai cik iespējams drīz radītu apstākļus attiecīgo iedzīvotāju integrācijai vai reintegrācijai;

d) reaģēt uz vajadzībām, ko radījusi cilvēku, piemēram, bēgļu, pārvietoto personu un repatriantu pārvietošana dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu dēļ, lai apmierinātu visas bēgļu un pārvietoto personu vajadzības, lai kur tie atrastos, tik ilgi, cik nepieciešams, un sekmētu viņu brīvprātīgu pārcelšanos;

e) palīdzēt AZT izveidot vai pilnveidot katastrofu novēršanas un gatavības sistēmas, to skaitā prognozēšanas un agrīnas brīdināšanas sistēmas, lai mazinātu katastrofu sekas.

3. Līdzīgu palīdzību var piešķirt AZT, kas uzņem bēgļus vai repatriantus, lai apmierinātu akūtas vajadzības, ko ārkārtas palīdzība neaptver.

4. Palīdzību, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, finansē no Kopienas budžeta. Tomēr papildus finansējumam saskaņā ar attiecīgo budžeta pozīciju izņēmuma kārtā to var finansēt no II.A pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem.

5. Humānās un ārkārtas palīdzības darbības uzsāk pēc skartās AZT, Komisijas, dalībvalsts, ar kuru AZT ir saistīta, starptautisko organizāciju vai vietējo vai starptautisko nevalstisko organizāciju lūguma. Šo palīdzību vada un īsteno saskaņā ar procedūrām, kas sekmē ātru, elastīgu un efektīvu rīcību.

7. nodaļa

Īstenošanas procedūras

31. pants

Tehniskā palīdzība

1. Pēc Komisijas ierosmes vai tās vārdā var finansēt pētījumus vai tehniskas palīdzības pasākumus, lai nodrošinātu sagatavošanu, uzraudzību, novērtēšanu un pārraudzību, kas vajadzīga, lai īstenotu šo lēmumu.

Šādus pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus finansē no kopējā subsīdiju piešķīruma.

2. Saskaņā ar Komisijas atzinumu pēc AZT ierosmes pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus var finansēt saistībā ar VPD ietverto darbību īstenošanu.

Šādus pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus finansē no attiecīgās AZT piešķīruma.

32. pants

Finanšu kontrole

1. Galvenā atbildība par darbības finanšu uzraudzību gulstas uz attiecīgo AZT. Ja vajadzīgs, finanšu uzraudzību īsteno, saskaņojot to ar dalībvalsti, ar kuru AZT ir saistīta, atbilstoši valsts likumdošanai.

2. Komisijas pienākumi ir:

a) nodrošināt, ka attiecīgajā AZT vadības un kontroles sistēmas darbojas pareizi, lai nodrošinātu, ka Kopienas līdzekļi tiek izmantoti pareizi un efektīvi;

b) pārkāpumu gadījumā nosūtīt ieteikumus vai pieprasīt korektīvus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un labotu visas atklātās vadības nepilnības.

3. Pamatojoties uz administratīvu vienošanos, Komisija, AZT un vajadzības gadījumā dalībvalsts, ar kuru tā ir saistīta, sadarbojas, tiekoties reizi gadā vai reizi divos gados, lai koordinētu programmas, metodoloģijas un kontroles īstenošanu.

4. Attiecībā uz finanšu korekcijām:

a) AZT ir atbildīga pirmām kārtām par finansiālu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu;

b) tomēr, ja attiecīgajā AZT ir nepilnības un ja tā nespēj labot situāciju un samierināšanas mēģinājumi ir neveiksmīgi, Komisija rīkojas, lai samazinātu vai anulētu atlikumu no kopējiem piešķīrumiem, kas atbilst VPD lēmumam par finansējumu.

8. nodaļa

Pāreja no iepriekšējiem Eiropas Attīstības fondiem uz devīto EAF

33. pants

Iepriekšējo EAF īstenošana un pārejas posms

1. Saistības, kas sestajā, septītajā un astotajā EAF pieņemtas pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, ir spēkā saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami šiem EAF.

Līdzekļi, kas AZT tika piešķirti no sestā, septītā un astotā EAF pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, arī turpmāk tām ir piešķirti. Šos līdzekļus arī turpmāk izmanto saskaņā ar attiecīgajiem Lēmuma 91/482/EEK noteikumiem, ko arī turpmāk piemēro šādiem nolūkiem, līdz spēkā stājas Iekšējais nolīgums, ar kuru tiek izveidots devītais EAF.

Līdz brīdim, kad spēkā stājas Iekšējais nolīgums, ar ko izveido devīto EAF, amatpersonas, kas atbildīgas par Eiropas Attīstības fonda līdzekļu vadību un īstenošanu, proti, EAF galvenais kredītrīkotājs, AZT vietējais kredītrīkotājs un Komisijas delegācijas vadītājs, ir atbildīgas par uzdevumu vadību un izpildi, kas tām uzticēti ar Padomes Lēmumu 91/482/EK.

2. Visi iepriekšējo EAF atlikumi dienā, kad spēkā stājas Iekšējais nolīgums, ar ko izveido devīto EAF, kā arī visas summas, kas vēlāk atceļamas saistībā ar projektiem, kas iesākti saskaņā ar šiem Fondiem, tiek pārskaitītas uz devīto EAF un izlietotas saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Visi līdzekļi, kas šādi pārskaitīti uz devīto EAF un kas iepriekš bijuši piešķirti AZT vai reģiona indikatīvai programmai, arī turpmāk ir piešķirti šai AZT vai reģionālajai sadarbībai.

Citus atlikumus, kas nav piešķirti indikatīvai programmai, ieskaita devītā EDF nepiešķirtajā summā. Šā lēmuma kopējā summa, ko papildina ieskaitītie atlikumi no iepriekšējiem EAF, aptver laika posmu no 2000. līdz 2007. gadam. Šis punkts attiecas konkrēti uz kopējo summu atlikumiem, kas minēti Lēmuma 91/482/EEK 118. un 142. pantā par attiecīgi eksporta ienākumu stabilizāciju, kas gūti no lauksaimniecības precēm (Stabex), un īpašu investīciju mehānismu (Sysmin).

II SADAĻA

EKONOMISKĀ UN TIRDZNIECĪBAS SADARBĪBA

34. pants

Mērķis

1. Ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības mērķis ir veicināt AZT ekonomikas un sociālo attīstību, īpaši dibinot ciešus ekonomiskus sakarus starp tām un visu Kopienu.

Šīs sadarbības īstenošanai jābūt saskaņā ar citu kopējo politiku mērķiem.

2. Turklāt Kopiena apņemas atbalstīt AZT efektīvu integrāciju pasaules ekonomikā un to preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstību reģionālos un pasaules tirgos.

1. nodaļa

Preču tirdzniecības režīms

35. pants

Brīva piekļuve noteiktas izcelsmes izstrādājumiem

1. AZT izcelsmes izstrādājumus Kopienā ieved bez ievedmuitas.

2. Noteiktas izcelsmes izstrādājuma jēdziens un ar to saistītās administratīvās sadarbības metodes izklāstītas III pielikumā.

36. pants

Tādu nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu pārkraušana, kas atrodas brīvā apgrozībā AZT

1. Izstrādājumi, kuru izcelsme ir ārpus AZT, bet kas atrodas brīvā apgrozībā AZT un kā tādi tiek atpakaļ izvesti uz Kopienu, var ievest Kopienā bez muitas nodokļiem un tiem līdzīgām nodevām, ja:

a) attiecīgajā AZT par tiem samaksāti muitas nodokļi vai tiem līdzīgas nodevas, kas vienādi vai augstāki par muitas nodokļiem, ko Kopienā piemēro to pašu izstrādājumu importam, kuru izcelsme ir trešās valstīs, uz ko attiecas vislielākās labvēlības režīma klauzula;

b) tiem nav piemērots pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no muitas nodokļiem vai to atmaksa, neskarot 2. punktu;

c) tiem pievienota eksporta apliecība.

2. Neskarot 1. punktu, pēc attiecīgās AZT iestāžu attiecīgi pamatota lūguma un ņemot vērā šā lēmuma mērķus, Komisija var atļaut AZT sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem, kas veic pārkraušanas procedūras.

Lūgumā īpaši jānorāda tirdzniecības veids un apjoms, attiecībā uz kuru paredzēts saņemt atbalstu.

Atbalstu sniedz saistībā ar to preču transportu, kas laistas brīvā apgrozībā, ieskaitot ar pārkraušanas procedūru saistītās nepieciešamās ekspluatācijas izmaksas. Šis atbalsts neizraisa nopietnus traucējumus vai grūtības, kuru dēļ varētu rasties kaitējums Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu tautsaimniecībai.

AZT iestādes var Komisijai iesniegt savus apsvērumus, lai nodrošinātu papildu informāciju, pamatojot savu rakstisko lūgumu.

Ja AZT iestādes to pieprasa, sasauc partnerattiecību darba grupu, kas minēta 7. panta 3. punktā, lai risinātu visus jautājumus pārkraušanas procedūras vadības sakarā.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:

a) Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kā arī produktiem, kas ietverti Padomes 1993. gada 6. decembra Regulā (EEK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām precēm, kuras iegūst lauksaimniecības produktu pārstrādē [8], izņemot zvejniecības produktus no 2002. gada 1. februāra, par ko Komisijai jāpieņem vajadzīgais izpildes režīms:

A) uz ko attiecas KN kodi 0303311000, 0304209510 un 03061310, kas pārsūtīti caur Grenlandi, nepārsniedzot 10000 tonnu gada apjomu, un

B) uz ko attiecas KN kodi 03022110, 03033110, 03054910, 03061210, 03061290, 03062291, 03062299, 03061310, 03061330, 03061340, 03061350, 03061380, 03062310, 03062331, 03062339, 03062390 kas pārsūtīti caur Senpjēru un Mikelonu, nepārsniedzot 2000 tonnu gada apjomu;

b) produkti, uz kuru ievešanu Kopienā attiecas kvantitatīvi ierobežojumi vai maksimālā daudzuma noteikšana vai antidempinga maksājumi.

4. Nosacījumi par tādu izstrādājumu nonākšanu Kopienā, kuru izcelsme nav AZT, bet kas atrodas brīvā apgrozībā AZT, un ar to saistītās administratīvās sadarbības metodes izklāstītas IV pielikumā.

37. pants

Komitejas procedūra

1. Jautājumos, uz kuriem attiecas 36. pants, Komisijai palīdz Komiteja.

2. Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pants piemērojams Komitejas sanāksmēm.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

38. pants

Kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzīgām sekām

1. AZT izcelsmes preču importam Kopiena nepiemēro nekādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzīgām sekām.

2. Šā panta 1. punkts neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot tirdzniecībā kā patvaļīgas vai neattaisnojamas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

39. pants

Atkritumi

1. Atkritumu pārvadāšanu starp dalībvalstīm un AZT kontrolē saskaņā ar starptautiskajiem un Kopienas tiesību aktiem. Kopiena atbalsta efektīvas starptautiskas sadarbības izveidošanu un attīstību šajā jomā dabas un veselības aizsardzības nolūkā.

2. Kopiena aizliedz jebkādu tiešu vai netiešu atkritumu eksportu uz AZT, izņemot reģenerācijai paredzētu nebīstamo atkritumu eksportu, savukārt AZT iestādes aizliedz tiešu vai netiešu šādu atkritumu importu no Kopienas vai citām valstīm, neskarot īpašas starptautiskas saistības attiecībā uz šīm jomām, kas noslēgtas vai nākotnē tiks noslēgtas kompetentos starptautiskos forumos.

3. Attiecībā uz Kopienu piemēro Padomes 1993. gada 1. februāra Regulu (EEK) Nr. 259/93 par atkritumu sūtījumu uzraudzību un kontroli Eiropas Kopienas teritorijā, kā arī to sūtījumu kontroli, ko ieved vai izved no Eiropas Kopienas [9].

4. Attiecībā uz AZT, kas to konstitucionālā statusa dēļ nav Bāzeles konvencijas Līgumslēdzējas puses, to attiecīgās iestādes paātrina vajadzīgo starptautisko tiesību aktu un administratīvo noteikumu pieņemšanu, lai īstenotu Bāzeles konvencijas noteikumus [10].

5. Papildus attiecīgās dalībvalstis rosina AZT pieņemt vajadzīgos starptautiskos tiesību aktus un administratīvos noteikumus, lai īstenotu:

a) Regulu (EEK) Nr. 259/93, proti:

i) tās 13. pantu attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem AZT;

ii) tās 18. pantu attiecībā uz atkritumu eksportu no AZT uz ĀKK valstīm;

b) Regulu (EK) Nr. 1420/1999 [11];

c) Komisijas Regulu (EK) Nr. 1547/1999 [12];

d) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/59/EK [13] saskaņā ar tās 16. pantā noteiktajiem pārņemšanas termiņiem.

6. Attiecībā uz bīstamo un nebīstamo atkritu ievešanu Kopienā no AZT, kas paredzēti galīgai apglabāšanai, piemēro Regulas (EEK) Nr. 259/93 1. līdz 12. un 25. līdz 39. pantu, kā arī Komisijas Lēmumu 94/774/EK [14].

7. Viena vai vairākas AZT un dalībvalsts, ar kuru tās saistītas, atkritumu eksportam no AZT uz šo dalībvalsti var piemērot valsts procedūras.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisijai paziņo par piemērojamiem tiesību aktiem vai attiecīgiem tiesību aktiem, kas stāsies spēkā nākotnē, ieskaitot to grozījumus.

40. pants

AZT pieņemtie pasākumi

1. Ņemot vērā AZT pašreizējās attīstības vajadzības, AZT iestādes attiecībā uz Kopienas izcelsmes izstrādājumu importu var saglabāt vai ieviest tādus muitas nodokļus vai kvantitatīvus ierobežojumus, kādus tās uzskata par vajadzīgiem.

2. a) Tirdzniecības režīms, ko AZT piemēro Kopienai, nedrīkst radīt nekādu dalībvalstu diskrimināciju, nedz arī būt mazāk labvēlīgs kā vislielākās labvēlības režīms.

b) Neatkarīgi no šā lēmuma īpašajiem noteikumiem Kopiena tirdzniecības jomā nediskriminē nevienu AZT.

c) Noteikumi a) apakšpunktā neliedz zemei vai teritorijai piešķirt konkrētām AZT vai citām jaunattīstības valstīm labvēlīgāku režīmu kā Kopienai.

3. Trīs mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā AZT iestādes iesniedz Komisijai muitas tarifus un kvantitatīvo ierobežojumu sarakstus, ko tās piemēro.

Tās arī paziņo Komisijai par visiem šo pasākumu turpmākiem grozījumiem, tiklīdz tos pieņem.

41. pants

Uzraudzības klauzula

1. Uz AZT izcelsmes izstrādājumiem, kas minēti 35. pantā, vai izstrādājumiem, kuru izcelsme nav AZT, kas minēti 36. pantā, var attiecināt īpašu uzraudzību. Komisija, konsultējoties ar AZT iestādēm un dalībvalsti, ar kuru AZT ir saistīta, nolemj, kādiem izstrādājumiem piemērojama uzraudzība.

2. Piemēro Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantu, ar kuru nosaka izpildes noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [15].

3. Komisija un AZT kompetentās iestādes nodrošina uzraudzības pasākumu efektivitāti, ieviešot administratīvās sadarbības metodes, kas izklāstītas III un IV pielikumā.

42. pants

Drošības pasākumi

1. Ja šā Lēmuma piemērošanas dēļ Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu tautsaimniecībā rodas nopietni traucējumi vai arī tiek apdraudēto to ārējā finansiālā stabilitāte, vai ja rodas grūtības, kas var izraisīt traucējumus Kopienas darbības nozarē vai Kopienas reģionā, Komisija pēc savas ierosmes vai vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma, konsultējoties ar 43. pantā minēto Komiteju, var veikt vai atļaut dalībvalstīm veikt vajadzīgos drošības pasākumus saskaņā ar turpmākiem punktiem.

2. Īstenojot 1. punktu, priekšroka dodama tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucētu asociācijas un Kopienas darbībai. Šie pasākumi nedrīkst būt bargāki kā tieši nepieciešams, lai novērstu radušās grūtības. Tie nedrīkst pārsniegt ar šo lēmumu piešķirtā atvieglojumu režīma atcelšanu.

3. Veicot vai mainot drošības pasākumus, īpašu uzmanību pievērš vismazāk attīstīto AZT interesēm.

4. Šis pants neskar Kopienas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO noteikumiem, to skaitā tos, kas iekļauti PTO Nolīgumā par aizsargpasākumiem [16]. Tas arī neliedz piemērot regulas, ar ko izveido kopēju lauksaimniecības tirgu organizāciju, vai ar tām saistītus Kopienas vai valstu noteikumus, vai īpašus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 235. pantu par apstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

5. a) Ja dalībvalsts lūdz Komisiju piemērot drošības pasākumus, Komisija attiecīgi informē Padomi, dalībvalstis un AZT trīs darba dienu laikā pēc dalībvalsts lūguma saņemšanas un uzaicina AZT iestādes sniegt visu informāciju, ko tā uzskata par nozīmīgu saistībā ar šo situāciju.

b) Ja Komisija rīkojas pēc savas ierosmes, tā iespējami drīz informē attiecīgās AZT un dalībvalstis.

c) Ja to pieprasa AZT iestādes, tiek sasaukta partnerattiecību darba grupa, kas minēta 7. panta 3. punktā, neskarot šajā pantā noteiktos termiņus. Darba grupas darba rezultātus nosūta konsultatīvajai komitejai. Tādā gadījumā šā panta 9. punktā minēto termiņu pagarina par desmit darba dienām. Vienlaikus tā uzaicina dalībvalstis uz 43. pantā minētās komitejas sanāksmi.

Dalībvalstis un AZT sniedz Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai pamatotu lūgumus piemērot vai nepiemērot drošības pasākumus.

6. Komisija nekavējoties informē Padomi, dalībvalstis un AZT iestādes par lēmumu veikt drošības pasākumus. Lēmumu piemēro nekavējoties.

7. Katra dalībvalsts 6. punktā minēto Komisijas lēmumu var nodot izskatīšanai Padomē 10 darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šo lēmumu.

8. Ja Komisija nepieņem lēmumu 21 darba dienas laikā vai noraida lūgumu vai ja Komisija nolemj neveikt drošības pasākumus, dalībvalsts, kas vērsusies pie Komisijas, var vērsties Padomē.

9. Gadījumos, kas minēti 7. un 8. punktā, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu 21 darba dienas laikā.

43. pants

Komitejas procedūra

1. Jautājumos, uz kuriem attiecas 42. pants, Komisijai palīdz Komiteja.

2. Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pants piemērojams Komitejas sanāksmēm.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

2. nodaļa

Pakalpojumu tirdzniecība un izveides noteikumi

44. pants

Galvenais mērķis

Ilgtermiņa mērķis šajā jomā ir pakalpojumu tirdzniecības pakāpeniska liberalizācija, attiecīgi ņemot vērā AZT vietējās politikas mērķus un AZT attīstības līmeni, kā arī Kopienas, dalībvalstu vai AZT saistības sakarā ar PTO.

45. pants

Izveides un pakalpojumu sniegšanas galvenie principi

1. Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a) "sabiedrības vai uzņēmumi" – sabiedrības vai uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, tostarp valsts sabiedrības vai citas sabiedrības, kooperatīvi un citas juridiskas personas vai asociācijas, uz kurām attiecas publiskās tiesības vai privāttiesības, izņemot bezpeļņas sabiedrības.

"Dalībvalstu sabiedrības vai uzņēmumi" ir sabiedrības vai uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalstī. Tomēr gadījumā, ja tikai sabiedrības vai uzņēmuma juridiskā adrese atrodas dalībvalstī, tam jābūt iesaistītam darbībā, kas faktiski un pastāvīgi saistīta ar šīs dalībvalsts tautsaimniecību.

"AZT sabiedrības vai uzņēmumi" ir sabiedrības vai uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajā AZT, un kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas šajā AZT; tomēr gadījumā, ja tikai sabiedrības vai uzņēmuma juridiskā adrese atrodas zemē vai teritorijā, tam jābūt iesaistītam darbībā, kas faktiski un pastāvīgi saistīta ar šīs zemes vai teritorijas tautsaimniecību;

b) "AZT iedzīvotāji" – personas, kas dzīvo AZT un ir dalībvalsts pilsoņi vai kam piešķirts īpašs AZT juridisks statuss. Šī definīcija neskar tiesības, kuras piešķirtas ar Savienības pilsonību Līguma izpratnē.

2. Attiecībā uz režīmu, kas piemērojams pakalpojumu izveidei un sniegšanai, saskaņā ar Līguma 183. panta 5. punktu un turpmāk minēto 3. punktu:

a) Kopiena piemēro AZT saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) atbilstīgi šīs vienošanās nosacījumiem un saskaņā ar šo lēmumu; piemērojot šīs saistības, dalībvalstis nediskriminē AZT iedzīvotājus, sabiedrības un uzņēmumus;

b) AZT piešķirt dalībvalstu pilsoņiem, sabiedrībām un uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tās piemēro trešo valstu pilsoņiem, sabiedrībām un uzņēmumiem, un nediskriminē dalībvalstu pilsoņus, sabiedrības un uzņēmumus.

3. AZT iestādes nolūkā veicināt vietējo nodarbinātību var pieņemt noteikumus, lai atbalstītu iedzīvotājus un vietējos pasākumus.

Šādā gadījumā AZT iestādes paziņo Komisijai par noteikumiem, ko tās pieņem, lai Komisija var informēt dalībvalstis.

4. Attiecībā uz tādām profesijām kā ārsts, zobārsts, vecmāte, vispārējās aprūpes māsa, farmaceits un veterinārārsts Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi pieņem profesionālo kvalifikāciju sarakstu tieši attiecībā uz AZT iedzīvotājiem, un šīs kvalifikācijas jāatzīst dalībvalstīs.

46. pants

Jūras transports

Sadarbības mērķis šajā jomā ir nodrošināt efektīvu un uzticamu pakalpojumu saskaņotu attīstību, ievērojot ekonomiski izdevīgus noteikumus, sekmējot visu pušu aktīvu līdzdalību saskaņā ar principu par neierobežotu piekļuvi tirdzniecībai uz komerciāliem pamatiem.

Šis noteikums neattiecas uz Grenlandi.

3. nodaļa

Ar tirdzniecību saistītas jomas

47. pants

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

1. Neskarot 2. punktu:

a) dalībvalstis un AZT iestādes nepiemēro ierobežojumus nekādiem maksājumiem brīvi konvertējamās valūtās maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un AZT rezidentiem;

b) attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā dalībvalstis un AZT iestādes nepiemēro ierobežojumus brīvai kapitāla apritei saistībā ar tiešiem ieguldījumiem sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts, zemes vai teritorijas tiesību aktiem, un nodrošina, ka līdzekļus, ko veido šie ieguldījumi, un visu peļņu, kas no tiem rodas, var saņemt un repatriēt.

2. Kopienai, dalībvalstīm un AZT ir tiesības veikt pasākumus, kas mutatis mutandis minēti Līguma 57., 58., 59., 60. un 301. pantā saskaņā ar tajos paredzētajiem nosacījumiem. Tāpat, ja vienai vai vairākām AZT vai vienai vai vairākām dalībvalstīm ir nopietnas maksājumu bilances grūtības vai rodas šādi draudi, AZT iestādes, dalībvalsts vai Kopiena saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti atbilstoši VVT, GATS un VIII un XIV pantam Nolīgumā par Starptautisko valūtas fondu, var attiecībā uz kārtējiem darījumiem pieņemt ierobežojumus, kuru ilgums ir ierobežots un kas nevar pārsniegt to, kas vajadzīgs, lai labotu maksājumu bilances situāciju. Veicot šādus pasākumus, AZT iestādes, dalībvalsts vai Kopiena tūlīt informē cita citu un cik iespējams drīz cita citai iesniedz attiecīgo pasākumu izbeigšanas grafiku.

48. pants

Konkurences politika

1. Efektīvas un pareizas konkurences politikas un noteikumu ieviešana un īstenošana ir ļoti svarīga, lai uzlabotu un nodrošinātu investīcijām labvēlīgus apstākļus, noturīgu industrializācijas procesu un tirgus piekļuves pārredzamību.

2. Lai nodrošinātu konkurences traucējumu izskaušanu, kā arī pienācīgi ņemot vērā katras AZT attīstības līmeni un ekonomiskās vajadzības, Kopiena un AZT apņemas ieviest vietējus, valstu un reģionālus noteikumus un politiku, ieskaitot kontroli un ar zināmiem nosacījumiem – aizliegumus attiecībā uz nolīgumiem starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumiem un saskaņotu darbību starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences novēršana, ierobežošana vai traucēšana. Iepriekš minētais aizliegums attiecas arī uz viena vai vairāku uzņēmumu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Kopienas vai AZT teritorijā.

49. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

1. Jānodrošina piemērots un efektīvs intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenis, ieskaitot šo tiesību piemērošanas pasākumus, saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, lai mazinātu traucējumus un šķēršļus divpusējai tirdzniecībai.

2. Intelektuālā īpašuma tiesības aptver autortiesības, ieskaitot jo īpaši autortiesības uz datorprogrammām un blakustiesības, funkcionālus modeļus, patentus, īpaši saistībā ar biotehnoloģijas izgudrojumiem, dizainparaugus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot cilmes vietas nosaukumus, preču vai pakalpojumu zīmes, integrālshēmu topogrāfiju, datu bāzu tiesisku aizsardzību un aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 10. bis pantā, un neizpaustas zinātības informācijas aizsardzību.

50. pants

Standartizācija un sertifikācija

Jāturpina ciešāka sadarbība standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes nodrošināšanas jomās, lai novērstu nevajadzīgus tehniskus šķēršļus un samazinātu atšķirības šajās jomās, lai sekmētu tirdzniecību.

51. pants

Tirdzniecība un vide

Starptautiskās tirdzniecības attīstība jāveicina tādā veidā, kas nodrošina vides ilgtspējīgu un pareizu apsaimniekošanu saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem un saistībām un pienācīgi ņemot vērā AZT attiecīgos attīstības līmeņus. Izstrādājot un īstenojot ar vidi saistītus pasākumus, ņem vērā AZT īpašās vajadzības un prasības.

Paturot prātā Rio principus, sadarbības mērķis ir nodrošināt tirdzniecības un vides politiku savstarpēju komplementaritāti, īpaši pastiprinot preču un pakalpojumu kvalitātes kontroli saistībā ar vidi un uzlabojot videi nekaitīgas ražošanas metodes.

52. pants

Tirdzniecība un darba tiesību normas

Jāņem vērā starptautiski un valstu līmenī atzītas darba tiesību svarīgākās normas, īpaši biedrošanās brīvība un tiesību aizsardzība saistībā ar apvienošanos organizācijās, tiesības apvienoties organizācijās un vest kolektīvās sarunas, piespiedu darba likvidēšana, bērnu darba kaitīgāko veidu izskaušana, minimālais vecums, no kura persona drīkst būt nodarbināta, un diskriminācijas aizliegums attiecībā uz nodarbinātību.

53. pants

Patērētāju politika un patērētāju veselības aizsardzība

Tiek veicināta sadarbība patērētāju politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā, pienācīgi ņemot vērā AZT un Kopienā spēkā esošos tiesību aktus, lai izvairītos no tirdzniecības šķēršļiem.

54. pants

Slēptu protekcionisma pasākumu aizliegums

Šīs nodaļas noteikumus neizmanto kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas tirdzniecības ierobežošanas līdzekļus.

4. nodaļa

Monetārie un nodokļu jautājumi

55. pants

Nodokļu izņēmumu atruna

1. Neskarot 56. panta noteikumus, vislielākās labvēlības režīmu, kas piešķirts saskaņā ar šo lēmumu, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuras dalībvalstis vai AZT iestādes piešķir vai nākotnē piešķirs, pamatojoties uz līgumiem par nodokļu dubultuzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu noteikumiem, vai vietējiem spēkā esošiem nodokļu likumiem.

2. Šā lēmuma noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai krāpšanas, ņemot vērā noteikumus līgumos par nodokļu dubultuzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos spēkā esošos nodokļu likumos.

3. Šā lēmuma noteikumi neliedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm piemērot atšķirīgas nodokļu likumu normas nodokļu maksātājiem, kas atšķiras pastāvīgās dzīvesvietas vai kapitāla ieguldījuma vietas ziņā.

56. pants

Nodokļu un muitas režīms Kopienas finansētiem līgumiem

1. Kopienas finansētiem līgumiem AZT piemēro ne mazāk labvēlīgu nodokļu un muitas režīmu kā to, ko piemēro valstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms, vai starptautiskām organizācijām, ar ko tām ir attiecības. Nosakot vislielākās labvēlības režīmu, neņem vērā režīmu, ko attiecīgās zemes vai teritorijas attiecīgās iestādes piemēro citām jaunattīstības valstīm.

2. Saskaņā ar 1. punktu Kopienas finansētiem līgumiem piemēro šādu režīmu:

a) saņēmējā AZT līgumiem nepiemēro zīmognodevas vai reģistrācijas nodevas vai līdzīgus nodokļus, ja šādas maksas jau pastāv vai nākotnē tiks ieviestas; tomēr šos līgumus reģistrē saskaņā ar AZT spēkā esošajiem tiesību aktiem, un var iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;

b) peļņu un/vai ienākumus no līgumu izpildes apliek ar nodokļiem saskaņā ar attiecīgās AZT iekšējiem nodokļu noteikumiem, ja to fizisko vai juridisko personu, kas gūst peļņu un/vai ienākumus, pastāvīgā uzņēmējdarbības vieta ir šajā AZT, vai ja līguma izpildei vajadzīgi vairāk nekā seši mēneši;

c) uzņēmumi, kuriem būvdarbu līgumu izpildes vajadzībām jāieved iekārtas, pēc pašu vēlēšanās izmanto pagaidu ievešanas sistēmu, kā attiecībā uz šādām iekārtām noteikts saņēmējas AZT tiesību aktos;

d) profesionālas iekārtas, kas vajadzīgas, lai veiktu pakalpojumu līgumā noteiktos uzdevumus, saņēmējā AZT ieved uz laiku saskaņā ar šīs AZT tiesību aktiem un bez fiskāliem, ievedmuitas un muitas nodokļiem vai citiem līdzīgiem maksājumiem, ja šie nodokļi un maksājumi neietilpst samaksā par sniegtajiem pakalpojumiem;

e) ievedumus saskaņā ar piegādes līgumiem ieved saņēmējā AZT bez muitas nodokļiem, ievedmuitas, nodevām vai līdzīgiem nodokļiem. Līgumu par izejvielu un materiālu piegādi, kuru izcelsme ir attiecīgajā zemē vai teritorijā, slēdz, pamatojoties uz to ražotāja cenu, kam var pieskaitīt tādus iekšējos nodokļus, kas var būt piemērojami šiem materiāliem attiecīgajā zemē vai teritorijā;

f) degviela, eļļošanas līdzekļi un ogļūdeņraža saistvielas un vispār visi materiāli, ko izmanto, pildot līgumus par darbu izpildi, uzskatāmi par tādiem, kas pirkti vietējā tirgū, un tiem piemēro fiskālos noteikumus saskaņā ar saņēmējā AZT spēkā esošiem tiesību aktiem;

g) personiskās lietošanas un mājsaimniecības priekšmetus, kas paredzēti lietošanai fiziskām personām, kas veic pakalpojumu līgumā, un viņu ģimenes locekļiem, izņemot personām, kas pieņemtas darbā uz vietas, atbrīvo no muitas nodokļiem vai ievedmuitas, nodevām un citiem līdzīgiem nodokļiem saskaņā ar saņēmējas AZT spēkā esošiem tiesību aktiem.

3. Visiem jautājumiem, ko neaptver 1. un 2. punkts, piemēro attiecīgās AZT tiesību aktus.

4. Komisijas ierēdņus, izņemot vietējo personālu, atbrīvo no visiem nodokļiem, ko uzliek zemē vai teritorijā, kur viņi norīkoti darbā.

5. nodaļa

Arodmācības, tiesības piedalīties Kopienas programmās un citi noteikumi

57. pants

Arodmācības

Personām no AZT, kas ir kādas dalībvalsts pilsoņi, ir tiesības uz arodmācībām Kopienā ar tādiem pašiem noteikumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, ja viņi atbilst nosacījumiem, kas piemērojami šiem pilsoņiem, tostarp nosacījumiem par uzturēšanos Kopienā vai EEZ.

58. pants

Programmas, kurās var piedalīties AZT

Personām no AZT un attiecīgā gadījumā – arī attiecīgām AZT valsts un/vai privātām organizācijām un institūcijām ir tiesības piedalīties Kopienas programmās, kas ietvertas II F pielikumā, un visās turpmākās programmās saskaņā ar programmu noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami tai dalībvalstij, ar ko tās saistītas.

Komisija var grozīt šo sarakstu pēc AZT vai dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes.

59. pants

Euro–Info kontaktu centri (EICC)

Pēc AZT iestāžu lūguma un saskaņā ar trešās daļas I sadaļā noteiktajām procedūrām, AZT var izveidot Euro– Info kontaktu centru, turpmāk – EICC. Daļēju finansējumu EICC uzņēmējai organizācijai var piešķirt no subsīdijas, kas pieejama saistībā ar VPD vai reģionālo sadarbību.

EICC uzdevumi, tā rīcībā esošie instrumenti un pakalpojumi, izveides kārtība un uzņēmējas organizācijas izvēles kritēriji izklāstīti V pielikumā.

60. pants

UAC un TCL

Pēc AZT iestāžu lūguma AZT ir tiesības saņemt Uzņēmumu attīstības centra (UAC) un Tehniskā centra lauksaimnieciskai sadarbībai (TCL) pakalpojumus, kas minēti ĀAK un EK partnerattiecību nolīguma III pielikuma 1. pantā.

Visas izmaksas, kas saistītas ar UAC un TCL sniegtajiem pakalpojumiem AZT labā, finansē no II.A pielikumā noteiktajiem līdzekļiem.

CETURTĀ DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

61. pants

Statusa maiņa

Ja AZT iegūst neatkarību:

a) šajā lēmumā paredzētos noteikumus var provizoriski turpināt piemērot šai zemei vai teritorijai saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz Padome;

b) Padome pēc Komisijas priekšlikuma var vienprātīgi nolemt par visiem vajadzīgajiem šā lēmuma pielāgojumiem, īpaši attiecībā uz II.A pielikumā minētajām summām.

62. pants

Pārskatīšana

Līdz 2011. gada 31. decembrim Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem noteikumus par turpmākuto principu piemērošanu, kas izklāstīti Līguma 182. līdz 186. pantā. Šajā kontekstā Padome paredz visus vajadzīgos pasākumus, ja AZT saskaņā ar tās konstitucionālajām procedūrām nolemj slēgt īpašus preferenču nolīgumus ar Kopienu un dažādiem tā reģiona partneriem, kuram tā pieder. Padome šajā sakarā jo īpaši ņem vērā starptautiskās saistības, ko uzņēmusies Kopiena, tās dalībvalstis vai AZT, īpaši saistības PTO ietvaros.

63. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2001. gada 2. decembrī. To piemēro līdz 2011. gada 31. decembrim.

64. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2001. gada 27. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

A. Neyts-uyttebroeck

[1] OV L 263, 19.9.1991., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi un paplašinājumi izdarīti ar Lēmumu 2001/161/EK (OV L 58, 28.2.2001., 21. lpp.).

[2] PE 228210, 1:12.1998.

[3] Vēl nav publicēts C5-0070 - 2001/2033 (COS).

[4] Padomes 1997. gada 29. novembra Lēmums 97/803/EK, ar kuru vidusposmā groza Lēmumu 91/482/EEK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Ekonomikas kopienu (OV L 329, 29.11.1997., 50. lpp.).

[5] OV L 184, 7.7.1999., 23. lpp.

[6] OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

[7] Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums 93/626/EEK par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).

[8] OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

[9] OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 1999/816/EK (OV L 316, 10.12.1999., 45. lpp.).

[10] Padomes 1993. gada 1. februāra Lēmums par Kopienas pievienošanos Konvencijai par bīstamo atkritumu pārvadājumiem pāri robežām un šo atkritumu iznīcināšanu (Bāzeles konvencija) (OV L 39, 16.2.1993., 1. lpp.).

[11] Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 1420/1999, ar ko nosaka kopīgus noteikumus un procedūras, kuras piemērojamas konkrētu atkritumu veidu pārvadājumiem uz konkrētām valstīm, kas nav ESAO valstis (OV L 166, 1.7.1999., 6. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1800/2001 (OV L 244, 14.9.2001., 19. lpp.)

[12] Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1547/1999/EK, ar kuru nosaka kontroles procedūras atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 259/93, kas piemērojama konkrētu atkritumu veidu sūtīšanai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums C(92)39 final (OV L 185, 17.7.1999., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumu izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1800/2001.

[13] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).

[14] Komisijas 1994. gada 24. novembra Lēmums 94/774/EK par standarta kravas pavadzīmēm, kas minētas Padomes Regulā Nr. 259/93/EEK par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 310, 3.12.94., 70. lpp.).

[15] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 993/2001 (OV L 141, 28.5.2001., 1. lpp.).

[16] OV L 336, 23.12.1994., 184. lpp.

--------------------------------------------------

I.A PIELIKUMS

ZEMJU UN TERITORIJU (AZT) SARAKSTS, KAS MINĒTS 1. PANTĀ

- Grenlande,

- Jaunkaledonija un no tās atkarīgās zemes,

- Franču Polinēzija,

- Francijas Dienvidu un Antarktikas teritorijas,

- Volisas un Futūnas salas,

- Meijota,

- Senpjēra un Mikelona,

- Aruba,

- Nīderlandes Antiļu salas:

- Bonēra,

- Kirasao,

- Saba,

- Sintestatiusa,

- Senmartēna,

- Angilja,

- Kaimanu salas,

- Folklendu salas,

- Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas,

- Monserrata,

- Pitkerna,

- Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas sala,

- Britu Antarktikas teritorija,

- Indijas okeāna Britu teritorija,

- Tērksas un Kaikosas salu grupa,

- Britu Virdžīnu salas

--------------------------------------------------

I.B PIELIKUMS

ŠAJĀ LĒMUMĀ PAR VISMAZĀK ATTĪSTĪTAJĀM UZSKATĪTĀS AZT, KAS MINĒTAS 3. PANTA 3. PUNKTĀ

- Angilja,

- Meijota,

- Monserrata,

- Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas sala,

- Tērksas un Kaikosas salu grupa,

- Volisas un Futūnas salas,

- Senpjēra un Mikelona,

--------------------------------------------------

II.A PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: DEVĪTAIS EAF

1. pants

Sadalījums starp dažādiem instrumentiem

1. Šajā lēmumā izklāstītajiem nolūkiem kopējo Kopienas finansiālo palīdzību 175 miljonu eiro apjomā saskaņā ar devīto EAF, kas noteikts Iekšējā nolīgumā, piecu gadu posmam no 2000. gada 1. marta līdz 2005. gada 28. februārim sadala šādi:

a) 153 miljoni eiro subsīdiju veidā, to skaitā:

i) 145 miljoni eiro atbalstam saskaņā ar programmām ilgtermiņa attīstībai, humānai palīdzībai, ārkārtas palīdzībai, palīdzībai bēgļiem un papildu atbalstam eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā. Šo summu izlieto, lai finansētu vienotajos programmdokumentos (VPD) minētās iniciatīvas;

ii) 8 miljoni eiro, lai atbalstītu reģionālo sadarbību un integrāciju, tostarp dialoga un partnerattiecību pasākumus, kas paredzēti 7. pantā;

b) 20 miljonus eiro piešķir AZT investīciju mehānisma finansēšanai, kas minēts II.C pielikumā;

c) 2 miljonus eiro piešķir pētījumiem vai tehniskās palīdzības pasākumiem pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, īpaši vispārējam lēmuma novērtējumam, kas jāveic ne vēlāk kā divus gadus pirms tā termiņa beigām.

2. Turklāt kopējais finansiālās palīdzības apjoms saskaņā ar devīto EAF, kam pieskaitīti visi iepriekšējo fondu atlikumi, kas pārskaitīti uz devīto EAF saskaņā ar Iekšējo nolīgumu, aptver laika posmu no 2000. līdz 2007. gadam. Pirms devītā EAF beigām dalībvalstis novērtē saistību īstenošanu un izmaksas. Vajadzību pēc jauniem resursiem finansiālās sadarbības atbalstam nosaka, ņemot vērā šo novērtējumu, kā arī pienācīgi ņem vērā nesaistītos un neizmaksātos devītā EAF līdzekļus.

3. Pirms devītā EAF beigām dalībvalstis nosaka datumu, pēc kura devītā EAF līdzekļus vairs nepiešķir.

4. Ja 1. punktā paredzētie līdzekļi ir iztērēti pirms šā lēmuma termiņa beigām, Padome veic vajadzīgos pasākumus.

2. pants

Līdzekļu pārvaldība

EIB pārvalda aizdevumus no pašas līdzekļiem, kā arī darbības, kas finansētas saskaņā ar AZT investīciju mehānismu. Visus citus finanšu līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu, pārvalda Komisija.

3. pants

Sadalījums starp AZT

1. Summu 145 miljonu eiro apmērā, kas minēta 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā, piešķir, pamatojoties uz AZT vajadzībām un sniegumu atbilstoši šādiem kritērijiem:

a) Summu A 66,1 miljonu eiro apmērā piešķir tām AZT, kas ekonomiski vismazāk attīstītas, proti, tām, kuru nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (NKP) nepārsniedz 75 % no Kopienas NKP saskaņā ar pieejamiem statistikas datiem.

b) Summu B 61 miljona eiro apmērā piešķir tām AZT, kuru NKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz Kopienas NKP, lai finansētu prioritārus sociālās attīstības un vides aizsardzības pasākumus saistībā ar nabadzības apkarošanu.

c) Piešķirot summas A un B, jāņem vērā iedzīvotāju skaits, NKP līmenis, iepriekšējo EAF izmantošana, pareizas starptautiskas nodokļu un finanšu pārvaldības principu ievērošana, ierobežojumi ģeogrāfisko iezīmju dēļ, paredzamā absorbcijas jauda un sekmīga pāreja, lai izvairītos no pēkšņas ievērojamas piešķīrumu samazināšanas Jaunkaledonijai, Franču Polinēzijai un Nīderlandes Antiļām. Visi piešķīrumi ir tādi, ko iespējams efektīvi izmantot. Par tiem lemj saskaņā ar subsidiaritātes principu.

2. Jautājumu par iespējamo piešķīrumu Grenlandei izskatīs, ņemot vērā pārskatu, kas paredzēts 14. pantā Protokolā par zvejas nosacījumiem laika posmā no 2001. līdz 2006. gadam [1].

3. Izveido līdzekļu rezervi C 17,9 miljonu eiro apjomā, lai:

a) finansētu humāno, ārkārtas un bēgļu palīdzību visās AZT un, ja vajadzīgs, papildu atbalstu eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā saskaņā ar II.D pielikumu;

b) piešķirtu jaunus piešķīrumus atbilstīgi AZT vajadzību attīstībai un to sniegumam.

Sniegumu novērtē objektīvi un pārredzami, ņemot vērā piešķirto līdzekļu izmantojumu, kārtējo darbību efektivitāti, nabadzības atvieglošanu vai mazināšanu un pieņemtos noturīgas attīstības pasākumus;

c) vajadzības gadījumā veiktu nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 2. punktā minēto pārskatu;

d) maksimālo summu 1 miljona eiro apjomā rezervē, lai finansētu procentu subsīdijas darbībām, kas jāfinansē Bankai no tās pašas līdzekļiem atbilstoši II.B pielikumam vai saskaņā ar AZT investīciju mehānismu.

4. Saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem un neskarot iepriekšējo EAF neiztērēto atlikumu pārskaitīšanu, provizoriskās summas, kas piešķiramas saskaņā ar devīto EAF, ir šādas:

(miljonos eiro) |

AZT | Devītā EAF sākotnējais provizoriskais sadalījums |

A | B | Kopā |

Jaunkaledonija | | 13,75 | 13,75 |

Franču Polinēzija | | 13,25 | 13,25 |

Volisa un Futuna | 8 | 3,5 | 11,5 |

Majota | 9,9 | 5,3 | 15,2 |

Senpjēra un Mikelona, | 5,6 | 6,8 | 12,4 |

Nīderlandes Antiļu salas | 11,7 | 8,3 | 20,0 |

Folklendu salas | | 3 | 3 |

Tērksas un Kaikosas salu grupa | 8,2 | 0,2 | 8,4 |

Angilja | 7,9 | 0,1 | 8 |

Montserrata | 5,3 | 5,7 | 11,0 |

Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas (Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas sala) | 7,5 | 1,1 | 8,6 |

Pitkērna | 2 | | 2 |

Kopā | 127,1 miljoni eiro |

Nepiešķirtā C rezerve | 17,9 miljoni eiro |

5. Komisija saskaņā ar termiņa vidusposma pārskatu var lemt par šajā pantā minēto līdzekļu nepiešķirto atlikumu citādu sadalījumu. Pārskata procedūru un lēmumu par jaunu piešķīrumu pieņem saskaņā ar šā lēmuma 24. pantu.

[1] Padomes 2001. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 1575/2001 par Ceturtā protokola noslēgšanu, ar ko paredz nosacījumus Nolīgumā par zveju starp Eiropas Ekonomikas kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, no otras puses (OV L 209, 2.8.2001., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

II.B PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: AIZDEVUMI NO EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS LĪDZEKĻIEM

1. pants

Summa

Summu līdz 20 miljoniem eiro, kā noteikts Iekšējā nolīguma 5. pantā, nodrošina EIB no saviem līdzekļiem kā aizdevumu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tās statūtos un šajā pielikumā.

2. pants

Eiropas Investīciju banka

1. EIB:

a) izmantojot līdzekļus, ko tā pārvalda, sekmē AZT ekonomikas un rūpniecības attīstību teritoriālā un reģionālā mērogā un šajā nolūkā pirmkārt finansē produktīvus projektus un programmas vai citus ieguldījumus, kuru mērķis ir veicināt privātā sektora dalību visās tautsaimniecības nozarēs;

b) izveido ciešas sadarbības saiknes ar valstu un reģionālām attīstības bankām un AZT, kā arī Kopienas banku un finanšu iestādēm;

c) konsultējoties ar attiecīgo AZT, pieņem noteikumus un procedūru, lai īstenotu sadarbību attīstības finansēšanas jomā, kā noteikts šajā lēmumā, vajadzības gadījumā ņem vērā projektu un programmu īpatnības un rīkojas saskaņā ar lēmuma mērķiem, ievērojot procedūras, kas noteiktas tās statūtos.

2. Aizdevumus no EIB līdzekļiem piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem un nosacījumiem:

a) standarta procentu likme ir likme, ko EIB piemēro aizdevumam ar tādiem pašiem valūtas un atmaksas termiņa nosacījumiem, kādi ir līguma parakstīšanas dienā vai izmaksas dienā;

b) tomēr:

i) publiskā sektora projektiem ir tiesības uz procentu likmes subsīdiju 3 % apmērā;

ii) privātā sektora projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem sociāliem vai ar vidi saistītiem guvumiem var piešķirt aizdevumus ar procentu likmes subsīdiju, par kuru apjomu un veidu lems saskaņā ar projekta konkrētām iezīmēm. Tomēr procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %.

Katrā ziņā galīgā procentu likme nevar būt mazāka par 50 % no standarta likmes.

c) procentu likmes subsīdijas, ko aprēķina to vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts II.A pielikuma 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā, un iemaksā tieši EIB;

Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā subsīdijas ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības atbalstam, īpaši AZT finanšu iestādēm.

d) EIB no pašas līdzekļiem piešķirto aizdevumu atmaksas periodu nosaka, pamatojoties uz projekta ekonomiskām un finansiālām iezīmēm, bet tas nedrīkst pārsniegt 25 gadus. Šiem aizdevumiem parasti ir labvēlības periods, ko nosaka, pamatojoties uz projekta izveides periodu.

3. Saistībā ar investīcijām valsts sektora sabiedrībās, ko EIB finansē no pašas līdzekļiem, no attiecīgās AZT var pieprasīt sniegt īpašas ar projektu saistītas garantijas vai saistības.

3. pants

Nosacījumi ārvalstu valūtas pārskaitījumiem

Attiecīgā AZT saistībā ar darbībām saskaņā ar šo lēmumu, kam tā devusi rakstisku apstiprinājumu:

a) piešķir atbrīvojumu no visiem valsts vai vietējiem nodokļiem, fiskāliem maksājumiem par procentiem, no komisijas maksas un aizdevumu amortizācijas maksas saskaņā ar attiecīgās AZT tiesību aktiem;

b) nodod saņēmēju rīcībā valūtu, kas vajadzīga procentu, komisijas maksas un aizdevumu amortizācijas maksas samaksai saskaņā ar finansēšanas līgumiem, kas noslēgti, lai īstenotu projektus un programmas to teritorijās;

c) dara EIB pieejamu ārvalstu valūtu, kas vajadzīga, lai pārvestu visas saņemtās summas valsts valūtā pēc eiro vai citas pārveduma valūtas un valsts valūtas maiņas kursa pārveduma dienā. Tas ietver visus atalgojuma veidus, piemēram, inter alia, procentus, dividendes, komisijas maksas un honorārus, kā arī aizdevumu amortizāciju un ieņēmumus no akciju pārdošanas saskaņā ar finansēšanas līgumiem, kas noslēgti par projektu un programmu īstenošanu to teritorijās.

--------------------------------------------------

II.C PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: AZT INVESTĪCIJU MEHĀNISMS

1. pants

Mērķis

AZT investīciju mehānismu (turpmāk – "mehānisms") izveido, lai veicinātu komerciāli stabilus uzņēmumus galvenokārt privātajā sektorā, kā arī uzņēmumus valsts sektorā, kas atbalsta privātā sektora attīstību.

Finansēšanas noteikumi un nosacījumi saistībā ar mehānisma darbību un aizdevumiem no EIB pašas resursiem paredzēti šajā pielikumā, II.B pielikumā un Iekšējā nolīguma 29. un 30. pantā. Šos līdzekļus uzņēmumiem, kas tiesīgi tos saņemt, var novirzīt tieši vai netieši, izmantojot ieguldījumu fondus un/vai finanšu starpniekus.

2. pants

Mehānisma līdzekļi

1. Mehānisma līdzekļus, inter alia, var izmantot, lai:

a) nodrošinātu riska kapitālu šādos veidos:

i) līdzdalība AZT uzņēmumu kapitālā, tostarp finanšu iestāžu kapitālā;

ii) kvazikapitāla palīdzība AZT uzņēmumiem, tostarp finanšu iestādēm;

iii) garantijas un citi kredīta uzlabojumi, ko var izmantot, lai segtu politiskus un citus ar ieguldījumiem saistītus riskus gan ārvalstu, gan vietējiem ieguldītājiem vai aizdevējiem.

b) nodrošināt parastos aizdevumus.

2. Līdzdalība kapitālā parasti attiecas uz mazākuma akcijām, un to atmaksā, pamatojoties uz attiecīgā projekta sniegumu.

3. Kvazikapitāla palīdzība var būt avansi akcionāriem, konvertējamas obligācijas, nosacījuma aizdevumi, subordinēti aizdevumi, dalības aizņēmumi vai citi līdzīgi palīdzības veidi. Palīdzība var izpausties kā:

a) nosacījuma aizdevumi, kuru apkalpošana un/vai termiņš saistīts ar konkrētu nosacījumu izpildi attiecībā uz projekta īstenošanu; attiecībā uz nosacījuma aizdevumiem izpētei pirms investēšanas vai citai ar projektiem saistītai tehniskai palīdzībai, apkalpošanu var atcelt, ja investīcija netiek īstenota;

b) dalības aizdevumi, kuru apkalpošana un/vai termiņš saistīts ar projekta finansiālo atdevi;

c) subordinētie aizdevumi, kurus atmaksā tikai pēc citu prasību nokārtošanas.

4. Samaksu par katru darbību nosaka aizdevuma sniegšanas laikā.

Tomēr:

a) attiecībā uz nosacījuma un dalības aizdevumiem, samaksu parasti veido fiksēta procentu likme ne vairāk kā 3 % apjomā un mainīga daļa, kas saistīta ar projekta īstenošanu;

b) attiecībā uz subordinētiem aizdevumiem, procentu likme ir saistīta ar tirgu.

5. Garantijas nosaka tā, lai tās atspoguļotu apdrošinātos riskus un darbības īpašās iezīmes.

6. Procentu likmi parastiem aizdevumiem veido standarta procentu likme, ko EIB piemēro salīdzināmiem aizdevumiem ar tādiem pašiem labvēlības un atmaksas termiņa nosacījumiem, un EIB noteikts uzcenojums.

7. Parastiem aizdevumiem var piemērot izdevīgus noteikumus un nosacījumus šādos gadījumos:

a) tādiem infrastruktūras projektiem vismazāk attīstītajās AZT, kas ir priekšnosacījumi privātā sektora attīstībai. Šādos gadījumos aizdevuma procentu likmi samazina līdz 3 %;

b) projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem sociāliem vai ar vidi saistītiem guvumiem. Šādos gadījumos aizdevumiem var piemērot procentu likmes subsīdiju, kuras apjomu un veidu nosaka, ņemot vērā konkrētas projekta iezīmes. Tomēr procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %.

Katrā ziņā galīgā procentu likme nevar būt mazāka par 50 % no standarta likmes.

8. Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot investīciju mehānismu, un tie nepārsniedz 5 % no kopējās summas, ko investīciju mehānisms un EIB no pašas resursiem piešķīrusi investīciju finansēšanai.

9. Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā subsīdijas ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības atbalstam, īpaši AZT finanšu iestādēm.

3. pants

Investīciju mehānisma darbības

1. Mehānisms darbojas visās tautsaimniecības nozarēs un atbalsta privāto un komerciāli vadītu valsts sektora organizāciju investīcijas, tostarp ienākumus nesošā ekonomikas un tehnoloģijas infrastruktūrā, kas ir ļoti būtiska privātajam sektoram. Investīciju mehānisms:

a) tiek pārvaldīts kā apgrozības fonds, un tā mērķis ir finansiāla stabilitāte. Tas darbojas saskaņā ar tirgus noteikumiem, un izvairās no traucējumu radīšanas vietējos tirgos un privāto finanšu avotu pārvirzīšanas;

b) cenšas darboties kā katalizators, rosinot vietējo resursu ilgtermiņa mobilizāciju un piesaistot ārvalstu privātos ieguldītājus un aizdevējus projektiem AZT.

2. Beidzoties šā lēmuma termiņam, ja vien Padome nepieņem īpašu lēmumu, kumulatīvos neto atmaksājumus mehānismam pārnes uz nākamo AZT Finanšu instrumentu.

4. pants

Nosacījumi par valūtas maiņas riskiem

Lai mazinātu maiņas kursa svārstību ietekmi, problēmas, kas saistītas ar maiņas risku, risina šādi:

a) attiecībā uz līdzdalību pamatkapitālā, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma paša līdzekļus, maiņas risku parasti uzņemas mehānisms;

b) attiecībā uz riska kapitāla finansēšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), maiņas risku parasti uzņemas Kopiena no vienas puses, un citas iesaistītas puses – no otras. Vidēji maiņas risku puses sedz vienādās daļās;

a) ja to ir iespējams īstenot un tas ir lietderīgi, īpaši valstīs, kuras raksturo makroekonomiska un finansiāla stabilitāte, mehānisms centīsies aizdevumus izsniegt vietējās AZT valūtās, tādējādi uzņemoties maiņas risku.

--------------------------------------------------

II.D PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: PAPILDU ATBALSTS EKSPORTA IEŅĒMUMU SVĀRSTĪBU GADĪJUMĀ

1. pants

Principi

1. AZT ekonomikas atkarības līmenis no preču eksporta, īpaši no lauksaimniecības un ieguves rūpniecības produktu eksporta, ir kritērijs līdzekļu piešķiršanai ilgtermiņa attīstībai.

2. Lai mazinātu eksporta ieņēmumu nestabilitātes kaitīgo ietekmi un nodrošinātu attīstības programmu, ko apdraud ienākumu kritums, var mobilizēt papildu finansiālu atbalstu no līdzekļiem, kas paredzēti valsts ilgtermiņa attīstībai, pamatojoties uz 2. un 3. pantu.

2. pants

Palīdzības piešķiršanas kritēriji

1. Tiesības uz papildu līdzekļiem nosaka šādi kritēriji:

- 10 %, vai vismazāk attīstīto valstu gadījumā – 2 % zudums no preču eksporta ieņēmumiem, salīdzinot ar vidējiem aritmētiskiem ieņēmumiem pirmajos trīs gados no pirmajiem četriem gadiem pirms pieteikuma gada;

vai

- 10 %, vai vismazāk attīstīto valstu gadījumā – 2 % ieņēmumu zudums no visu lauksaimniecības un minerālproduktu eksporta, salīdzinot ar vidējiem aritmētiskiem ieņēmumiem pirmajos trīs gados no pirmajiem četriem gadiem pirms pieteikuma gada attiecībā uz valstīm, kuru ieņēmumi no lauksaimniecības vai minerālproduktu eksporta veido vairāk nekā 40 % no kopējiem ieņēmumiem par preču eksportu.

2. Tiesības saņemt papildu atbalstu ir ne vairāk kā četrus gadus pēc kārtas.

3. Papildu līdzekļus atspoguļo attiecīgās valsts pārskatos. Tos izmanto atbilstīgi izpildes noteikumiem, ko pieņem saskaņā ar šā lēmuma 23. pantu. Abām pusēm vienojoties, līdzekļus var izmantot tādu programmu finansēšanai, kas ietvertas valsts budžetā. Tomēr daļu no papildu līdzekļiem var rezervēt īpašām nozarēm.

3. pants

Avansi

Papildu līdzekļu piešķiršanas sistēma nodrošina avansus, lai segtu kavējumus, kas rodas, kamēr iegūst konsolidētu tirdzniecības statistiku, un nodrošinātu, ka attiecīgos līdzekļus var iekļaut nākamā gada budžetā pēc pieteikuma gada. Avansus izmanto, pamatojoties uz provizorisku eksporta statistiku, ko sagatavo AZT iestādes un iesniedz Komisijai pirms oficiālās galīgās statistikas iesniegšanas. Maksimālais avanss ir 80 % no paredzamās papildu līdzekļu summas pieteikuma gadam. Šādi noteiktus avansus precizē, Komisijai un AZT iestādēm kopīgi vienojoties un ņemot vērā galīgo konsolidēto eksporta statistiku un valsts deficīta galīgo lielumu.

4. pants

Pārskatīšana

Šā pielikuma noteikumus pārskata ne vēlāk kā divus gadus pēc šā lēmuma 23. pantā minēto īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, un pēc tam – pēc Komisijas, dalībvalsts vai AZT pieprasījuma.

--------------------------------------------------

II.E PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: BUDŽETA PALĪDZĪBA JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM

Neskarot turpmākos budžeta noteikumu grozījumus, AZT izmanto turpmāk minētās budžeta pozīcijas, kas jaunattīstības valstīm paredzētas Eiropas Savienības vispārējā budžetā. AZT var izmantot vispārējā budžeta līdzekļus, kas piešķirti jaunattīstības valstīm, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

1. Palīdzība ar pārtiku un humānā palīdzība (B7–21 sadaļa)

- Padomes 1999. gada 29. jūnija Lēmums 1999/576/EK par 1999. gada Pārtikas palīdzības konvencijas pagaidu piemērošanas parakstīšanu un paziņošanu Eiropas Kopienas vārdā [1].

- Padomes 2000. gada 13. jūnija Lēmums 2000/421/EK par 1999. gada Pārtikas palīdzības konvencijas noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā [2]

- Padomes 1996. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1292/96 par pārtikas palīdzības politiku un pārtikas palīdzības vadību, kā arī īpašām darbībām pārtikas drošības atbalstīšanai [3]

- Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību [4].

2. Kopienas pasākumi NVO atbalstam (B7.60 nodaļa)

- Eiropas Parlamenta 1992. gada 14. maija Rezolūcija par NVO nozīmi sadarbībā attīstības jomā [5].

- Padomes 1998. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1658/98 par kopā ar Eiropas nevalstiskajām organizācijām (NVO) veiktu līdzfinansējumu jomās, kurās ir ieinteresētas jaunattīstības valstis [6].

3. Apmācība un izpratnes veidošana par attīstības jautājumiem (B7.61 nodaļa)

- Padomes 1998. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2836/98 par dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu sadarbībā attīstības jomā [7].

4. Vide (B7. 62 nodaļa)

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 7. novembra Regula (EK) Nr. 2493/2000 par pasākumiem, lai veicinātu vides aspekta pilnīgu iekļaušanu jaunattīstības valstu attīstības procesā [8].

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 7. novembra Regula (EK) Nr. 2494/2000 par pasākumiem, lai veicinātu tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs [9].

5. Veselības aizsardzība un cīņa pret narkotikām, iedzīvotāju skaits un demogrāfija jaunattīstības valstīs (B7.63 nodaļa)

- Padomes 1997. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 2046/97 par ziemeļu un dienvidu sadarbību cīņā pret narkotikām un narkomāniju [10].

- Padomes 1997. gada 24. marta Regula (EK) Nr. 550/97 par darbībām, kas saistītas ar HIV/AIDS jaunattīstības valstīs [11].

6. Īpašas palīdzības programmas attīstības jomā (B7.64 nodaļa)

- Padomes 1996. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2258/96 par rehabilitācijas un rekonstrukcijas darbībām jaunattīstības valstīs [12].

- Padomes 1998. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1659/98 par decentralizētu sadarbību [13].

7. Seksa tūrisma apkarošana trešās valstīs (B7. 626)

- turpināsies to pasākumu īstenošana, kas paredzēti saskaņā ar cīņu pret bērnu seksa tūrismu, pamatojoties uz Komisijas 1999. gada 26. maija paziņojumu un Padomes 1999. gada 21. decembra secinājumiem.

[1] OV L 222, 24.8.1999., 38. lpp.

[2] OV L 163, 4.7.2000., 37. lpp.

[3] OV L 166, 5.7.1996., 1. lpp.

[4] OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

[5] OV C 150, 15.6.1992., 273. lpp.

[6] OV L 213, 30.7.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1726/2001 (OV L 234, 1.9.2001., 10. lpp.).

[7] OV L 354, 30.12.1998., 5. lpp.

[8] OV L 288, 15.11.2000., 1. lpp.

[9] OV L 288, 15.11.2000., 6. lpp.

[10] OV L 287, 21.10.1997., 1. lpp.

[11] OV L 85, 27.3.1997., 1. lpp.

[12] OV L 306, 28.11.1996., 1. lpp.

[13] OV L 213, 30.7.1998., 6. lpp.

--------------------------------------------------

II.F PIELIKUMS

CITA KOPIENAS PALĪDZĪBA: LĪDZDALĪBA KOPIENAS PROGRAMMĀS

Uz AZT pilsoņiem attiecas turpmāk uzskaitītās programmas un visas tām sekojošas programmas atbilstoši tās dalībvalsts kvotai, ar ko saistīta attiecīgā AZT.

1. Izglītības un apmācību programmas:

a) Leonardo da Vinci, otrais posms Kopienas arodmācību rīcības programmā, kas izveidota ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Lēmumu 1999/382/EK [1];

b) Eiropas nostādnes ar darbu saistītu mācību veicināšanai, tostarp stažēšanās, kas noteiktas ar Padomes 1998. gada 21. decembra Lēmumu 1999/51/EK [2];

c) Socrates, otrais posms Kopienas rīcības programmā izglītības jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmumu 253/2000/EK [3];

d) Kopienas rīcības programma "Jaunatne", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 13. aprīļa Lēmumu Nr. 1031/2000/EK [4].

2. Uzņēmumu atbalsta programmas:

a) Daudzgadējā uzņēmumu un uzņēmējdarbības programma (2001.–2005.), kas izveidota ar Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumu 2000/819/EK [5];

b) "Amatniecība", kas paredzēta a) apakšpunktā minētajā programmā;

c) "Eiropārvaldība", kas paredzēta a) apakšpunktā minētajā programmā;

d) "Sākuma kapitāls" saskaņā ar trešo daudzgadējo MVU programmu, kas izveidota ar Padomes 1996. gada 9. decembra Lēmumu 97/15/EK [6].

3. Piektajā pamatprogrammā ietvertās pētniecības, attīstības un jauninājumu programmas:

3.1. Tematiskās programmas:

a) Īpaša pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas programma attiecībā uz dzīves kvalitāti un dzīvo resursu apsaimniekošanu (1998.–2002.) [7].

b) Īpaša pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programma attiecībā uz lietotājam draudzīgu informācijas sabiedrību (1998.–2002.) [8].

c) Īpaša pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programma attiecībā uz konkurētspējīgu un noturīgu izaugsmi (1998.–2002.) [9].

d) Īpaša pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programma attiecībā uz enerģētiku, vidi un noturīgu attīstību (1998.–2002.), kas izveidota ar Padomes 1999. gada 25. janvāra Lēmumu 1999/171/EK [10].

3.2. Horizontālas programmas:

a) Īpaša programma par Kopienas pētniecības starptautiskās nozīmes apstiprināšanu (1998.–2002) [11].

b) Īpaša pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas programma, kas veicina jauninājumus un MVU līdzdalību (1998.–2002.) [12].

c) Īpaša pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas programma par cilvēka pētniecības potenciāla un sociālās ekonomikas zināšanu pamata uzlabošanu (1998.–2002.) [13].

4. Kultūras un audiovizuālās programmas:

a) Programma Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas rosināšanai (MEDIA Plus – Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana) laika posmam no 2001. līdz 2005. gadam, kas izveidota ar Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumu 2000/821/EK.

b) "Kultūra 2000" (2000.–2004.), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 14. februāra Lēmumu 508/2000/EK [14].

5. Programma "HRTP Japānā" (cilvēkresursu mācību programma Japānā) un lokālās misijas, kas izveidotas ar Padomes 1992. gada 18. maija Lēmumu 92/278/EKK [15].

[1] OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp.

[2] OV L 17, 22.1.1999., 45. lpp.

[3] OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp.

[4] OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.

[5] OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.

[6] OV L 6, 10.1.1997., 25. lpp.

[7] OV L 64, 12.3.1999., 1. lpp.

[8] OV L 64, 12.3.1999., 20. lpp.

[9] OV L 64, 12.3.1999., 40. lpp.

[10] OV L 64, 12.3.1999., 58. lpp.

[11] OV L 64, 12.3.1999., 78. lpp.

[12] OV L 64, 12.3.1999., 91. lpp.

[13] OV L 64, 12.3.1999., 105. lpp.

[14] OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.

[15] OV L 144, 26.5.1992., 19. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PAR "NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMU" JĒDZIENA DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

— 1. pants

II SADAĻA

— 2. pants

— 3. pants

— 4. pants

— 5. pants

— 6. pants

— 7. pants

— 8. pants

— 9. pants

— 10. pants

III SADAĻA

— 11. pants

— 12. pants

— 13. pants

IV SADAĻA

— 14. pants

— 15. pants

— 16. pants

— 17. pants

— 18. pants

— 19. pants

— 20. pants

— 21. pants

— 22. pants

— 23. pants

— 24. pants

— 25. pants

— 26. pants

— 27. pants

— 28. pants

— 29. pants

— 30. pants

V SADAĻA

— 31. pants

— 32. pants

— 33. pants

— 34. pants

— 35. pants

— 36. pants

— 37. pants

VI SADAĻA

— 38. pants

VII SADAĻA

— 39. pants

— 40. pants

— 41. pants

— 42. pants

— 1. papildinājums

— 2. papildinājums

— 3. papildinājums

— 4. papildinājums

— 5.A papildinājums

— 5.B papildinājums

— 6. papildinājums

— 7. papildinājums

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā pielikumā:

a) "ražošana" ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu vai īpašas darbības;

b) "materiāls" ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas utt., ko izmanto izstrādājuma ražošanai;

c) "izstrādājums" ir saražotais izstrādājums, pat ja to vēlāk paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

d) "preces" ir gan materiāli, gan izstrādājumi;

e) "muitas vērtība" ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO Nolīgums par muitas vērtējumu);

f) "ražotāja cena" ir cena, ko par izstrādājuma ražošanu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta izstrādājuma pēdējā apstrāde ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot jebkurus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, ja iegūto izstrādājumu eksportē;

g) "materiālu vērtība" ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot, kas attiecīgajā teritorijā samaksāta par šiem materiāliem;

h) "noteiktas izcelsmes materiālu vērtība" ir to g) apakšpunktā noteikto materiālu vērtība, ko piemēro ar mutatis mutandis;

i) "pievienotā vērtība" ir ražotāja cena, atskaitot trešo valstu materiālu muitas vērtību, kas ievesti Kopienā, ĀKK valstīs vai AZT;

j) "nodaļas" un "pozīcijas" ir nodaļas un pozīcijas (četru ciparu kodi) nomenklatūrā, kas veido Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā pielikumā minēta kā "Harmonizētā sistēma" vai "HS";

k) "klasificēts" norāda uz izstrādājuma vai materiāla iekļaušanu konkrētās pozīcijās;

l) "sūtījums" ir izstrādājumi, ko vai nu kopā nosūta no viena eksportētāja vienam saņēmējam, vai uz ko attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens faktūrrēķins;

m) "teritorijas" ietver teritoriālos ūdeņus.

II SADAĻA

JĒDZIENA "NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI" DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

1. Lai īstenotu lēmuma nosacījumus par tirdzniecības sadarbību, šādus izstrādājumus uzskata par AZT izcelsmes izstrādājumiem:

a) izstrādājumus, kas ir pilnīgi iegūti AZT šā pielikuma 3. panta nozīmē;

b) AZT iegūtus izstrādājumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur iegūti pilnībā ar noteikumu, ka šādi izstrādājumi ir AZT pienācīgi apstrādāti šā pielikuma 4. panta nozīmē.

2. Lai īstenotu 1. punktu, AZT teritorijas uzskata par vienu teritoriju.

3. Noteiktas izcelsmes izstrādājumus, kas izgatavoti no materiāliem, kuri pilnībā iegūti vai pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti divās vai vairākās AZT, uzskata par tās AZT izcelsmes izstrādājumiem, kurā notikusi pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ja šī apstrāde vai pārstrāde veikta citādi nekā tā, kas minēta šā pielikuma 5. pantā.

3. pants

Izstrādājumi, kas iegūti pilnībā

1. Par izstrādājumiem, kas pilnībā iegūti AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs, uzskata šādus izstrādājumus:

a) minerālproduktus, ko iegūst no to zemes vai jūras dzīlēm;

b) AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs novākto augļu produktus;

c) dzīvus dzīvniekus, kas dzimuši un audzēti AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs;

d) produktus, kas iegūti no AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) produktus, kas iegūti no AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs veiktām medībām vai zvejas;

f) produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ārpus AZT, Kopienas vai ĀKK valstu teritoriālajiem ūdeņiem ar to kuģiem;

g) produktus, kas izgatavoti uz AZT, Kopienas vai ĀKK valstu apstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem produktiem;

h) lietotus priekšmetus, kas savākti AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs un ir derīgi vienīgi izejvielu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai lai tās izmantotu kā atkritumus;

i) atliekas un atkritumus, ko rada ražošanas darbības AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs;

j) produktus, kas iegūti no jūras dzīlēm ārpus AZT, Kopienas vai ĀKK valstu teritoriālajiem ūdeņiem ar noteikumu, ka AZT, Kopienai vai ĀKK valstīm ir ekskluzīvas tiesības izmantot šīs jūras dzīles;

k) preces, ko šajās valstīs ražo tikai no produktiem, kas precizēti a) līdz j) apakšpunktā.

2. Termini "kuģi" un "zivju pārstrādes bāzes kuģi" 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un zivju pārstrādes kuģiem:

a) kas reģistrēti AZT, dalībvalstī vai ĀKK valstī;

b) kas peld zem AZT, EK dalībvalsts vai ĀKK valsts karoga;

c) kas vismaz 50 % apmērā pieder AZT, dalībvalstu vai ĀKK valstu pilsoņiem vai sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas vai nu AZT, vai vienā no šīm valstīm, un kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir AZT, dalībvalsts vai ĀKK valstu pilsoņi, un turklāt attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vismaz puse kapitāla pieder vai nu dalībvalstīm, vai ĀKK valstīm, vai minēto valstu vai AZT valsts iestādēm vai pilsoņiem;

d) uz kuriem vismaz puse komandas locekļu, ieskaitot kapteini un virsniekus, ir AZT, dalībvalsts vai ĀKK pilsoņi.

3. Neskarot 2. punkta noteikumus, ja AZT piedāvā Kopienai iespēju vest sarunas par zvejniecības nolīgumu un Kopiena šo piedāvājumu noraida, attiecīgā AZT var nofraktēt vai iznomāt trešo valstu kuģus, lai veiktu zvejas darbības tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un pieprasīt, lai šos kuģus uzskata par "to kuģiem" saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

- ja AZT ir piedāvājusi Kopienai iespēju vest sarunas par zvejniecības nolīgumu, un Kopiena šo piedāvājumu ir noraidījusi;

- ja vismaz puse komandas locekļu, ieskaitot kapteini un virsniekus, ir AZT, dalībvalsts vai ĀKK pilsoņi;

- ja Komisija ir akceptējusi fraktēšanas vai nomas līgumu kā tādu, kas sniedz pienācīgas iespējas attiecīgajai AZT attīstīt tās jaudu zvejniecībā uz pašas rēķina, un jo īpaši kā tādu, kas attiecīgajai AZT piešķir atbildību par tā kuģa navigācijas un komerciālo vadību, kas tās rīcībā nodots uz nozīmīgu laika posmu.

4. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

1. Šajā pielikumā izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs, ja ir ievēroti 2. papildinājuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Iepriekš minētie nosacījumi attiecībā uz visiem ar šo lēmumu aptvertajiem izstrādājumiem norāda, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi materiāli bez noteiktas izcelsmes, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tādējādi – ja kādu izstrādājumu, kas atbilstīgi sarakstā paredzētajiem nosacījumiem ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izmanto kāda cita izstrādājuma ražošanā, tad nosacījumus, kas piemērojami izstrādājumam, kurā to ietver, sākotnējam izstrādājumam nepiemēro un neņem vērā materiālus bez noteiktas izcelsmes, kas varētu būt izmantoti sākotnējā izstrādājuma ražošanā.

2. Neskarot 1. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot šā izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot, ja:

a) to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražotāja cenas;

b) piemērojot šo punktu, attiecībā uz materiāliem bez noteiktas izcelsmes nepārsniedz nevienu sarakstā ietverto maksimālās vērtības procentuālo daudzumu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, izņemot gadījumus, kas noteikti 5. pantā.

5. pants

Nepietiekamas apstrādes darbības

1. Neskarot 2. punktu, lai izstrādājums iegūtu izcelsmes statusu, neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 4. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi uzskata šādas darbības:

a) konservēšana, lai nodrošinātu to, ka izstrādājumi pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā saglabājas labā stāvoklī;

b) iesaiņojuma sadalīšana un apvienošana;

c) mazgāšana, tīrīšana; putekļu noslaucīšana, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu vielu notīrīšana;

d) tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e) vienkārša krāsošana un pulēšana;

f) labības un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g) cukura krāsošana vai cukurgraudiņu veidošana; daļēja vai pilnīga cukura malšana;

h) augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

i) asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

j) sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ietverot priekšmetu komplektu veidošanu);

k) vienkārša iepildīšana pudelēs, dozēs, flakonos, maisos, somās, kārbās, piestiprināšana uz pamatnes vai pie dēlīšiem, kā arī citas vienkāršas iesaiņošanas darbības;

l) uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu līdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

m) vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana, ja viena vai vairākas maisījuma sastāvdaļas neatbilst šajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par izstrādājumiem ar AZT, Kopienas vai ĀKK valstu izcelsmi;

n) vienkārša priekšmetu sastāvdaļu salikšana, lai tie kopā veidotu saliktu priekšmetu, vai izstrādājumu sadale pa sastāvdaļām;

o) divu vai vairāku a) līdz n) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

p) dzīvnieku kaušana.

2. Nosakot, vai ar izstrādājumu veiktās apstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, visas gan AZT, gan Kopienā vai ĀKK valstīs ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības izvērtē kopā.

6. pants

Izcelsmes kumulācija

1. Kopienas vai ĀKK valstu izcelsmes materiālus uzskata par AZT izcelsmes materiāliem, ja tie ietverti AZT iegūtos izstrādājumos. Šādiem materiāliem nav vajadzīga attiecīga apstrāde vai pārstrāde ar noteikumu, ka tiem veikta citāda apstrāde vai pārstrāde nekā 5. pantā minētā.

2. Apstrādi un pārstrādi, kas veikta Kopienā vai ĀKK valstīs, uzskata par veiktu AZT, ja materiāli pēc tam tiek apstrādāti vai pārstrādāti AZT.

3. Izstrādājumus, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar 2. punktu, turpmāk uzskata par AZT izcelsmes izstrādājumiem tikai tādā gadījumā, ja AZT tiem veikta citāda apstrāde vai pārstrāde nekā 5. pantā minētā.

4. Izstrādājumiem, kas iekļauti Harmonizētās sistēmas 1. līdz 24. nodaļā, nepiemēro 1. un 2. punktu, ja izmantoti Kopienas izcelsmes materiāli un uz tiem attiecas eksporta atmaksājumu sistēma lauksaimniecības produktiem, izņemot gadījumus, ja tiek sniegti pierādījumi, ka par izmantotajiem materiāliem nav saņemta eksporta kompensācija.

Attiecībā uz izstrādājumiem, kas iekļauti HS 17. nodaļā un 18061030 un 18061090 pozīcijā, ĀKK/EK–AZT izcelsmes kumulācija ir atļauta tikai no 2002. gada 1. februāra, nepārsniedzot gada daudzumu 28000 tonnu apmērā līdz 2007. gada 31. decembrim. Gada daudzumu pakāpeniski samazina un aizstāj ar šādu:

21000 tonnas no 2008. gada 1. janvāra;

14000 tonnas no 2009. gada 1. janvāra;

7000 tonnas no 2010. gada 1. janvāra;

0 tonnas no 2011. gada 1. janvāra.

Šos gada daudzumus nevar pārnest no viena gada uz nākamo gadu.

Lai īstenotu noteikumus par izcelsmes kumulāciju, cukurgraudiņu un graudu cukura veidošana vai cukura malšana uzskatāma par pietiekamu, lai piešķirtu AZT noteiktas izcelsmes statusu.

Komisija pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

5. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas atbilst HS kodam 1006, un neskarot iespējamos pieaugumus, kuri minēti 4. un 5. apakšpunktā, ĀKK un AZT izcelsmes kumulācija ir atļauta tikai no 2002. gada 1. februāra, nepārsniedzot kopējo gada daudzumu 160000 tonnu apjomā, kas izteikts ar lobīto rīsu ekvivalentu, ieskaitot tarifu kvotu, kas attiecībā uz rīsiem paredzēta ĀAK un EK partnerattiecību nolīgumā.

Sākotnēji importa licences 35000 tonnām, kas izteiktas ar lobīto rīsu ekvivalentu, izsniedz AZT katru gadu, un no šā daudzuma importa licences 10000 tonnām, kas izteiktas ar lobīto rīsu ekvivalentu, izsniedz vismazāk attīstītajām AZT, kuras iekļautas I.B pielikumā. Visas pārējās importa licences izsniedz Nīderlandes Antiļu salām un Arubai. AZT imports var sasniegt 160000 tonnas, kas minētas pirmajā daļā, ieskaitot iepriekš minētās 35000 tonnas, neskarot pieaugumus, kuri minēti ceturtajā un piektajā daļā, ciktāl ĀKK valstis faktiski neizmanto to tiešā eksporta iespējas saskaņā ar pirmajā daļā minēto kvotu.

Importa licenču izsniegšanu vienmērīgi sadala pa visu gadu periodos, kas noteikti, lai līdzsvarotu tirgus vadību.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3072/95 22. pantā noteikto procedūru, Komisija var palielināt pirmajā daļā minēto apjomu līdz 20000 tonnām, kas izteiktas ar lobīto rīsu ekvivalentu, ja aprīlī un pēc tam, kad tā ir guvušu pietiekami skaidru priekšstatu par Kopienas kārtējo tirdzniecības gadu, tā konstatē, ka šāds palielinājums nekaitēs Kopienas tirgum.

Ja Komisija no 1. augusta konstatē, ka Kopienas tirgū radies Indica rīsu deficīta risks, tā, atkāpjoties no 1. līdz 4. apakšpunkta un saskaņā ar piemērojamām vadības procedūrām, var palielināt iepriekš minētos daudzumus.

Lai īstenotu šo punktu un neatkarīgi no 5. panta 1. punkta f) apakšpunkta, pilnīgas vai daļējas malšanas operācijas uzskatāmas par pietiekamām, lai piešķirtu AZT noteiktas izcelsmes statusu.

Komisija pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus, izmantojot tādu pašu procedūru.

Šajā punktā noteiktos daudzumus nevar pārnest no viena gada uz nākamo gadu.

7. pants

Kvalifikācijas vienība

1. Kvalifikācijas vienība šā pielikuma piemērošanai ir konkrētais izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi:

a) ja izstrādājumu, ko veido izstrādājumu grupa vai kopums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums veido kvalifikācijas vienību;

b) ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski izstrādājumi, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šā pielikuma noteikumus, katru izstrādājumu ņem vērā atsevišķi.

2. Ja atbilstīgi Harmonizētās sistēmas 5. vispārējam noteikumam klasifikācijas nolūkos iepakojumu uzskata par izstrādājuma daļu, tad iepakojumu ņem vērā arī izcelsmes noteikšanā.

8. pants

Papildu aprīkojums, rezerves detaļas un darbarīki

Papildu aprīkojums, rezerves detaļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ir parastā aprīkojuma daļas, un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

9. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplekti, kas definēti Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā noteikumā, ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi, tad tomēr uzskata, ka viss komplekts ir ar noteiktu izcelsmi, ja nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

10. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu izstrādājuma izcelsmi, nav jānosaka izcelsme ražošanas procesā izmantotajai:

a) enerģijai un degvielai;

b) rūpnīcai un iekārtām;

c) mašīnām un darbarīkiem;

d) precēm, kuras gala izstrādājumā neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut gala izstrādājumā.

III SADAĻA

TERITORIĀLAS PRASĪBAS

11. pants

Teritorialitātes princips

1. Šā pielikuma II sadaļā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu AZT jāpilda pastāvīgi, izņemot gadījumus, kas paredzēti 6. pantā.

2. Ja no AZT, Kopienas vai ĀKK valstīm uz citu valsti eksportētās noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tās jāuzskata par precēm bez noteiktas izcelsmes, ja vien muitas kompetento iestāžu pārliecināšanai nevar pierādīt, ka:

a) atpakaļ nosūtītas ir tās pašas preces, ko eksportēja;

b) ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportē.

12. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Atvieglojumu režīms, kas paredzēts saskaņā ar lēmuma tirdzniecības sadarbības noteikumiem, attiecas tikai uz izstrādājumiem, kas atbilst šā pielikuma prasībām un ko pārvadā tieši starp AZT teritorijām, Kopienu vai ĀKK valstīm, nešķērsojot nevienu citu teritoriju. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām, vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar noteikumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas iestāžu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes izstrādājumus caur teritoriju ārpus AZT, Kopienas vai ĀKK valsts var transportēt pa cauruļvadiem.

2. Importētājvalsts muitas iestādēm sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

a) vienotu pārvadājumu dokumentu par transportēšanu no eksportētājvalsts vai teritorijas caur tranzīta valsti; vai

b) tranzītvalsts muitas iestāžu izsniegtu apliecību:

i) kurā sniegts precīzs izstrādājumu apraksts;

ii) kurā norādīta preču izkraušanas un atkārtotās iekraušanas diena un vajadzības gadījumā kuģu nosaukums vai citi izmantotie transporta līdzekļi;

iii) kurā apliecināti nosacījumi, ar kādiem preces atradās tranzītvalstī; vai

c) ja nav šādu dokumentu, tad jebkurus citus aizvietojamus dokumentus.

13. pants

Izstādes

1. Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ko no AZT nosūta izstādīšanai valstī, kas nav AZT, dalībvalsts vai ĀKK valsts, un ko pēc izstādes pārdod ievešanai Kopienā, ievedot attiecina šā lēmuma noteikumus, ja muitas iestādēm var pierādīt, ka:

a) šos izstrādājumus eksportētājs nosūtījis no AZT uz valsti, kurā notiek izstāde, un tos tur izstādījis;

b) šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi atsavinājis par labu kādai personai Kopienā;

c) izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi;

d) izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu.

2. Saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem jāizdod vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums, un tas parastajā kārtībā jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm. Tajā jābūt norādītam izstādes nosaukumam un adresei. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ko nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu izstrādājumus un kuru laikā izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

14. pants

Vispārīgas prasības

1. Ievedot Kopienā AZT izcelsmes izstrādājumus, piešķir saskaņā ar lēmumu paredzētos atvieglojumus, ja iesniedz:

a) vai nu preču pārvadājumu apliecību EUR.1, kuras paraugs ir 3. papildinājumā; vai

b) gadījumos, kas precizēti 19. panta 1. punktā, deklarāciju, kuras teksts norādīts 4. papildinājumā un kuru eksportētājs izdara uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai jebkura cita tirdzniecības dokumenta, kurā attiecīgais izstrādājums ir pietiekami sīki aprakstīts, lai to varētu identificēt (turpmāk "faktūras deklarācija").

2. Neskarot 1. punktu, noteiktas izcelsmes izstrādājumi šā pielikuma nozīmē 25. pantā norādītajos gadījumos gūst labumu no šā lēmuma, neiesniedzot nekādus iepriekš minētos dokumentus.

15. pants

Preču pārvadājumu apliecības EUR.1 izdošanas procedūra

1. Preču pārvadājumu apliecību EUR.1 izdod eksportētājas AZT muitas iestādes pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2. Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan preču pārvadājumu apliecību EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi ir 3. papildinājumā. Šīs veidlapas aizpilda saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. Ja raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja šī aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas pār visu brīvo vietu jāievelk horizontāla līnija.

3. Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu preču pārvadājumu apliecības EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas AZT muitas darbinieku pieprasījuma, kurā izdota preču pārvadājumu apliecība EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā pielikuma prasībām.

4. Preču pārvadājumu apliecību EUR.1 izsniedz eksportētājas AZT muitas iestādes, ja attiecīgo izstrādājumu var uzskatīt par AZT, Kopienas vai ĀKK valstu izcelsmes izstrādājumu un ja tas atbilst citām šā pielikuma prasībām.

5. Izdevēja iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā pielikuma prasībām. Šajā nolūkā tām ir tiesības prasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai citas vajadzīgās pārbaudes. Izdevēja iestāde arī nodrošina to, ka 2. punktā minētās veidlapas atbilstīgi aizpilda. Jo īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi viltus ieraksti.

6. Preču pārvadājumu apliecības EUR.1 izdošanas datumu norāda apliecības 11. ailē.

7. Muitas iestādes preču pārvadājumu apliecību EUR.1 eksportētājam izdod, tiklīdz faktiskā izvešana ir veikta vai nodrošināta.

16. pants

Preču pārvadājumu apliecības EUR.1, kas izdotas retrospektīvi

1. Neskarot 15. panta 7. punktu, preču pārvadājumu apliecību EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo izstrādājumu izvešanas, ja:

a) tā nav noformēta izvešanas laikā kļūdu, nejaušību vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b) muitas iestādēm var pierādīt, ka preču pārvadājumu apliecība EUR.1 ir bijusi izdota, bet tehnisku iemeslu dēļ tā nav pieņemta, attiecīgās preces ievedot.

2. Īstenojot šā panta 1. punktu, eksportētājam pieteikumā jānorāda to izstrādājumu izvešanas vieta un diena, uz ko attiecas preču pārvadājumu apliecība EUR.1, kā arī jāmin pieteikuma iemesli.

3. Muitas iestādes preču pārvadājumu apliecību EUR.1 var izdot retrospektīvi tikai pēc tam, kad ir pārbaudījušas, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai attiecīgajos dokumentos.

4. Preču pārvadājumu apliecības EUR.1, kas izdotas retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm preču pārvadājumu apliecības EUR.1 ailē "Piezīmes" (7. aile).

,

,

,

,

,

,

,

,

,

,

.

5. Šā panta 4. punktā minēto atzīmi ietver preču pārvadājumu apliecības EUR.1 ailē "Piezīmes".

17. pants

Preču pārvadājumu apliecības EUR.1 dublikāta izdošana

1. Ja preču pārvadājumu apliecība EUR 1 ir nozagta, pazaudēta vai iznīcināta, eksportētājs var vērsties pie muitas iestādēm, kas apliecību izdevušas, lai iegūtu tās dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem izvešanas dokumentiem.

2. Preču pārvadājumu apliecības EUR.1 dublikātu ailē "Piezīmes" (7. aile) vizē ar vienu no šiem vārdiem:

"DUPLICADO", "DUPLIKAT", "ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ", "DUPLICATE", "DUPLICATA", "DUPLICATO", "DUPLICAAT", "SEGUNDA VIA", "KAKSOISKAPPALE".

3. Šā panta 2. punktā minēto atzīmi iekļauj preču pārvadājumu apliecības EUR.1 dublikāta ailē "Piezīmes".

4. Dublikāts, uz kura jābūt oriģinālās preču pārvadājumu apliecības EUR.1 izdošanas datumam, ir derīgs no dienas, kad izdots preču pārvadājumu apliecības EUR.1 oriģināls.

18. pants

Preču pārvadājumu apliecību EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi nodoti muitas iestāžu kontrolei Kopienā AZT, oriģinālo izcelsmes apliecinājumu ir iespējams aizstāt ar vienu vai vairākām preču pārvadājumu apliecībām EUR.1, lai nosūtītu visus vai kādu no šiem izstrādājumiem uz jebkuru vietu Kopienā vai AZT. Preču pārvadājumu apliecības(-u) EUR.1 aizstājēju izdod tas muitas punkts, kurā izstrādājumi nodoti kontrolei.

19. pants

Nosacījumi faktūras deklarācijas sagatavošanai

1. Šā pielikuma 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto faktūras deklarāciju var sagatavot:

a) 20. panta nozīmē atzīts eksportētājs; vai

b) jebkurš eksportētājs jebkuram tādam sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem noteiktas izcelsmes izstrādājumu iesaiņojumiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6000.

2. Faktūras deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par AZT, ĀKK valstu vai Kopienas izcelsmes izstrādājumiem un tie atbilst citām šā pielikuma prasībām.

3. Eksportētājam, kurš sagatavo faktūras deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu lūguma jebkurā laikā uzrādīt visus dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā pielikuma prasībām.

4. Eksportētājs faktūras deklarāciju sagatavo, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ietverts 4. papildinājumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājvalsts vai teritorijas tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem.

5. Faktūras deklarācijā izvedējs parakstās pats. Tomēr atzītam eksportētājam 20. panta nozīmē šāda deklarācija nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājvalsts muitas iestādēm rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas pilnīgu atbildību par jebkuru faktūras deklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pats to būtu parakstījis ar roku.

6. Eksportētājs faktūras deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos izstrādājumus izved, vai pēc to izvešanas, ja importētājvalstī šo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo deklarācijā minēto izstrādājumu ievešanas.

20. pants

Atzīts eksportētājs

1. Sagatavot faktūras deklarācijas eksportētājvalsts muitas iestādes var atļaut jebkuram eksportētājam, kurš bieži veic tādu izstrādājumu pārvadājumus, uz kuriem attiecas lēmuma tirdzniecības sadarbības noteikumi, neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājam, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, jāsniedz muitas iestādēm visas garantijas, kas vajadzīgās, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to atbilstību citām šā pielikuma prasībām.

2. Muitas iestādes var piešķirt atzīta eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.

3. Muitas iestādes atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko ietver faktūras deklarācijā.

4. Muitas iestādes pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.

5. Piešķirto atļauju muitas iestādes jebkurā laikā var atsaukt. Muitas iestādes tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto savas pilnvaras.

21. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājvalstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm.

2. Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu atvieglojumu režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

3. Citos gadījumos, ja iesniegšana notikusi par vēlu, ievešanas valsts muitas iestādes var izcelsmes apliecinājumu pieņemt, ja izstrādājumi uzrādīti pirms noteiktā termiņa.

22. pants

Tranzīta procedūra

Ja izstrādājumus ieved citā AZT vai ĀKK valstī, kas nav izcelsmes valsts, jauns 4 mēnešu ilgs derīguma termiņš sākas dienā, kad tranzītvalsts muitas iestādes veic šādas atzīmes apliecības EUR.1 ailē "Piezīmes" (7. aile):

- vārds "tranzīts",

- tranzītvalsts nosaukums,

- oficiāls zīmogs, kura paraugs darīts pieejams Komisijai saskaņā ar 31. pantu,

- atzīmju izdarīšanas datums.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumu iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar procedūrām, ko piemēro šajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī to, lai ievešanas deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka izstrādājumi atbilst šā lēmuma īstenošanas nosacījumiem.

24. pants

Ievešana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas valsts muitas iestāžu noteiktajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas 2. vispārējā noteikuma a) punkta nozīmē, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas XVI un XVII iedaļa vai pozīcija 7308 un 9406, importē pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas iestādēm, importējot pirmo daļu.

25. pants

Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma

1. Izstrādājumus, kurus viena privāta persona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos izstrādājumus neieved tirdzniecībai un ir deklarēts, ka tie atbilst šā pielikuma prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumos, kad izstrādājumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko šim dokumentam pievieno.

2. Ja ievešana notiek neregulāri un izstrādājumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par ievešanu pārdošanai, ja no izstrādājumu veida un daudzuma ir redzams, ka tos neieved komerciāliem mērķiem.

3. Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1200 attiecībā uz ceļotāja personīgo bagāžu.

26. pants

Informācijas procedūra kumulācijas mērķiem

1. Piemērojot 2. panta 2. punktu un 6. panta 1. punktu, pierādījumu par noteiktas izcelsmes statusu šā pielikuma nozīmē materiāliem, kuru izcelsme ir citā AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs, sniedz preču pārvadājumu apliecība EUR.1 vai piegādātāja deklarācija, kuras paraugs ir 5.A papildinājumā, ko iesniedz eksportētājs materiālu izcelsmes valstī.

2. Piemērojot 2. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu, pierādījumus par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta citā AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs, sniedz piegādātāja deklarācija, kuras paraugs ir 5.B papildinājumā, ko iesniedz eksportētājs materiālu izcelsmes valstī.

3. Piegādātājs atsevišķu piegādātāja deklarāciju katram preču sūtījumam sniedz uz komercfaktūras, kas attiecas uz sūtījumu, vai arī šīs komercfaktūras pielikumā vai pavadzīmē, vai citā ar šo sūtījumu saistītā tirdzniecības dokumentā, kas attiecīgos materiālus apraksta pietiekami precīzi, lai būtu iespējams tos identificēt.

4. Piegādātāja deklarācijas var būt drukātas veidlapas.

5. Piegādātāja deklarācijas paraksta ar roku. Tomēr, ja faktūrrēķinu un piegādātāja deklarāciju sagatavo, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, piegādātāja deklarācijas nav obligāti jāparaksta ar roku, ja piegādes sabiedrības atbildīgo darbinieku identificē atbilstoši tās valsts vai teritorijas muitas iestādes prasībām, kurā sagatavo piegādātāja deklarāciju. Minētās muitas iestādes var izstrādāt šā punkta īstenošanas nosacījumus.

6. Piegādātāja deklarācijas iesniedz eksportētājas AZT kompetentā muitas punktā, kam lūdz izdot preču pārvietošanas apliecību EUR.1.

7. Piegādātāja deklarācijas un informācijas apliecības, kas izsniegtas pirms šā lēmuma stāšanās spēkā saskaņā ar Lēmuma 91/482/EEK II pielikuma 23. pantu, paliek spēkā.

8. Lai īstenotu 6. panta 4. punkta pirmo daļu, preču pārvadājumu apliecību EUR.1 vizē ar vienu no šādām frāzēm preču pārvadājumu apliecības EUR.1 ailē "Piezīmes" (7. aile):

,

,

,

,

,

,

,

,

,

,

.

27. pants

Apstiprinošie dokumenti

Šā pielikuma 15. panta 3. punktā un 19. panta 3. punktā minētie dokumenti, ko izmanto, lai pierādītu, ka izstrādājumi, uz kuriem attiecas preču pārvadājumu apliecība EUR.1 vai faktūras deklarācija, ir AZT, Kopienas vai ĀKK izcelsmes izstrādājumi un atbilst pārējām šā pielikuma prasībām, var inter alia būt:

a) tieši pierādījumi par eksportētāja vai piegādātāja veikto darbu, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ietvertas, piemēram, eksportētāja vai piegādātāja pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē,

b) izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinoši dokumenti, kas izsniegti vai sagatavoti AZT, Kopienā vai ĀKK valstī, kur šie dokumenti izmantoti saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem;

c) dokumenti, kas apliecina attiecīgo materiālu apstrādi vai pārstrādi AZT, Kopienā vai AZT valstīs un kas izsniegti vai sagatavoti AZT, Kopienā vai ĀKK valstī, kur šie dokumenti izmantoti saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem;

d) izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošas preču pārvadājumu apliecības EUR.1 vai faktūras deklarācijas, kas izsniegtas vai sagatavotas AZT, Kopienā vai ĀKK valstīs saskaņā ar šo pielikumu.

28. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu glabāšana

1. Eksportētājs, kurš iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu preču pārvadājumu apliecību EUR.1, 15. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

2. Eksportētājs, kurš gatavo faktūras deklarāciju, šīs faktūras deklarācijas kopiju un 19. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

3. Eksportētājvalsts muitas iestādes, kas izdod preču pārvadājumu apliecību EUR.1, 15. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.

4. Importētājvalsts muitas iestādes tām iesniegtās preču pārvadājumu apliecības EUR.1 un faktūras deklarācijas glabā vismaz trīs gadus.

29. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1. Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes izstrādājumu ievešanai, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem izstrādājumiem.

2. Izcelsmes apliecinājumu nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu dēļ, ja šīs kļūdas nerada šaubas par to, ka informācija šajā dokumentā ir pareiza.

30. pants

Eiro izteiktas summas

1. Summas, kas jālieto jebkurā attiecīgās dalībvalsts valūtā, attiecīgajā valūtā ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas pēc eiro kursa pirmajā darba dienā 1999. gada oktobrī.

2. Pēc Komisijas, dalībvalsts vai AZT lūguma Muitas kodeksa komiteja (Izcelsmes sektors) pārskata summas, kas izteiktas eiro, un tām līdzvērtīgas summas dažu dalībvalstu valūtā. Veicot šo pārskatīšanu, komiteja nodrošina, lai netiktu samazinātas nevienā valsts valūtā izmantotās summas, turklāt saprātīgā laikā apsver, vai ir vēlams saglabāt attiecīgās vērtības robežas. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt eiro izteiktās summas.

3. Ja preču rēķinā summa ir norādīta citas dalībvalsts valūtā, tad importētāja valsts atzīst par pareizu attiecīgās dalībvalsts norādīto summu.

V SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS KĀRTĪBA

31. pants

Ziņojums par zīmogiem un adresēm

AZT Komisijai nosūta to muitas iestāžu zīmogu paraugus un adreses, kuru kompetencē ir izsniegt preču pārvadājumu apliecības EUR.1 un veikt turpmāku preču pārvadājumu apliecību EUR.1 un faktūras deklarāciju pārbaudi.

Preču pārvadājumu apliecības EUR.1 pieņem, lai piemērotu atvieglojumu režīmu no dienas, kad Komisija saņēmusi informāciju.

Komisija šo informāciju nosūta dalībvalstu muitas iestādēm.

32. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1. Lai nodrošinātu pareizu šā pielikuma piemērošanu, AZT, Kopiena un ĀKK valstis ar kompetentās muitas administrācijas starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot preču pārvadājumu apliecību EUR.1 autentiskumu vai faktūras deklarācijas, kā arī šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

Iestādes, ar kurām konsultējas, sniedz attiecīgo informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izstrādājums izgatavots, īpaši norādot nosacījumus, kuros ievēroti izcelsmes noteikumi dažādās attiecīgajās AZT, dalībvalstīs vai ĀKK valstīs.

2. Turpmāku izcelsmes apliecinājumu pārbaudi veic izlases kārtā vai arī gadījumos, kad importētājvalsts muitas iestādēm rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā pielikuma prasību izpildi.

3. Šā panta 2. punkta noteikumu īstenošanas nolūkā importētājvalsts muitas iestādes atdod atpakaļ eksportētājvalsts muitas iestādēm preču pārvadājumu apliecību EUR.1 un rēķinu, ja tas iesniegts, faktūras deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes iemeslus. Lai atvieglotu vajadzīgās pārbaudes veikšanu, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

4. Pārbaudi veic eksportētājvalsts muitas iestādes. Šajā nolūkā tām ir tiesības prasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai citas vajadzīgās pārbaudes.

5. Ja importētājvalsts muitas iestādes nolemj attiecīgajam izstrādājumam apturēt atvieglojumu režīma piešķiršanu, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās importētājam piedāvā izstrādājumus laist apgrozībā, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.

6. Muitas iestāde, kas lūdz veikt pārbaudi, cik drīz vien iespējams tiek informēta par šīs pārbaudes rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par AZT, Kopienas vai ĀKK valstu izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst citām šā pielikuma prasībām.

7. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu īsto izcelsmi, muitas iestādes, kas pieprasījumu iesniegušas, izņemot ārkārtas gadījumus, noraida tiesības uz atvieglojumiem.

8. Ja pārbaudes procedūra vai visa cita pieejamā informācija norāda, ka ir pārkāpti šā panta noteikumi, AZT pēc savas ierosmes vai pēc Kopienas lūguma pietiekami steidzami veic atbilstīgu pārbaudi vai organizē to, lai atklātu un nepieļautu šādus pārkāpumus. Komisija var piedalīties šajā pārbaudē.

33. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1. Piegādātāju deklarāciju pārbaudes veic izlases veidā vai ja importētājvalsts muitas iestādēm ir pamats šaubīties par dokumentu autentiskumu un informācijas pareizību attiecībā uz attiecīgo materiālu patieso izcelsmi.

2. Muitas iestādes, kam iesniegta piegādātāja deklarācija var pieprasīt tās valsts muitas iestādēm, kurā deklarācija veikta, izdot informācijas apliecību, kuras paraugs ir 6. papildinājumā. Vai arī muitas iestādes, kam iesniegta piegādātāja deklarācija, var pieprasīt eksportētājam uzrādīt informācijas apliecību, ko izdevušas tās valsts muitas iestādes, kurā deklarācija veikta.

Informācijas apliecības kopiju iestāde, kas to izdevusi, glabā vismaz trīs gadus.

3. Tiklīdz ir iespēja, muitas iestādes, kas lūdz veikt pārbaudi, tiek informētas par šīs pārbaudes rezultātiem. Pārbaudes rezultātiem skaidri jānorāda, vai deklarācija par materiālu statusu ir pareiza.

4. Pārbaudes nolūkā piegādātāji vismaz trīs gadus glabā deklarācijas dokumenta kopiju un visus vajadzīgos pierādījumus par materiālu patieso statusu.

5. Muitas iestādēm valstī, kurā sastādīta piegādātāja deklarācija, ir tiesības pieprasīt jebkādu dokumentāru pierādījumu vai veikt jebkādu pārbaudi, ko tās uzskata par piemērotu, lai pārbaudītu katras piegādātāja deklarācijas pareizību.

6. Visas preču pārvadājumu apliecības EUR.1, kas izdotas vai aizpildītas, pamatojoties uz nepareizu piegādātāja deklarāciju, uzskata par spēkā neesošām.

34. pants

Strīdu atrisināšana

Ja rodas strīdi saistībā ar 32. un 33. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, ko muitas iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu veikt pārbaudi, un muitas iestādes, kuras atbild par šīs pārbaudes veikšanu, nevar atrisināt, vai ja rodas jautājumi par šā pielikumā interpretāciju, šos strīdus nodod izskatīšanai Muitas kodeksa komitejai – Izcelsmes sektoram, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm noris saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

35. pants

Sankcijas

Katrai personai, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepatiesa informācija, lai panāktu atvieglojumu režīma piešķiršanu izstrādājumiem, uzliek sankcijas.

36. pants

Brīvās zonas

1. AZT un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izstrādājumus, kurus tirgo ar izcelsmes apliecinājumu vai piegādātāja deklarāciju, saskaņā ar ko veic pārvadāšanu, izmantojot šo valstu brīvo zonu, neaizstātu ar citiem izstrādājumiem, un lai ar tiem netiktu veiktas citas darbības, kā vien darbības, kas paredzētas, lai novērstu to, ka eksportam domātie izstrādājumi sabojājas.

2. Izņēmuma gadījumā 1. punktā ietvertajiem noteikumiem noteiktas izcelsmes izstrādājumus ieved brīvajā zonā ar izcelsmes apliecinājumu un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, pēc eksportētāja pieprasījuma attiecīgās iestādes noformē jaunu preču pārvadājumu apliecību EUR.1, ja minētā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā pielikuma noteikumiem.

37. pants

Atkāpes

1. Atkāpes no šā pielikuma var pieņemt, ja tās pamato esošo nozaru attīstība vai jaunu nozaru rašanās.

Dalībvalsts vai, vajadzības gadījumā, attiecīgās AZT iestādes paziņo Kopienai par lūgumu piemērot atkāpi, kā arī par šā lūguma iemesliem saskaņā ar 2. punktu.

Kopiena sniedz skaidru atbildi uz visiem lūgumiem, kas ir pienācīgi pamatoti saskaņā ar šo pantu un kas nevar radīt būtisku kaitējumu izveidotai Kopienas nozarei.

2. Lai veicinātu atkāpju piemērošanas lūgumu izskatīšanu, dalībvalsts vai AZT, kas iesniedz lūgumu, sniedz iespējami pilnīgu informāciju, lai to pamatotu, izmantojot veidlapu 7. papildinājumā, īpaši norādot šādus datus:

- gatavā izstrādājuma apraksts,

- materiālu, kuru izcelsme ir kādā trešā valstī, veids un daudzums,

- materiālu, kuru izcelsme ir ĀKK valstīs, Kopienā vai AZT, vai kas tur tikuši apstrādāti, veids un daudzums,

- ražošanas process,

- pievienotā vērtība,

- darbinieku skaits attiecīgajā uzņēmumā,

- paredzamais izvešanas apjoms uz Kopienu,

- pārējie iespējamie izejmateriālu piegādes avoti,

- iemesli, kas pamato pieprasīto ilgumu, ņemot vērā centienus atrast jaunus piegādes avotus,

- citi apsvērumi.

Tādus pašus noteikumus piemēro visiem lūgumiem pēc pagarinājuma.

3. Pārbaudot lūgumus, ņem vērā:

a) attiecīgās AZT attīstības līmeni vai ģeogrāfisko stāvokli;

b) gadījumus, kad esošo izcelsmes noteikumu piemērošana būtiski ietekmētu AZT esošās nozares spēju turpināt eksportu uz Kopienu, īpaši gadījumus, kad tas varētu tās darbības pārtraukšanu;

c) īpašus gadījumus, kad var skaidri pierādīt, ka izcelsmes noteikumi varētu kavēt būtiskus ieguldījumus nozarē, kā arī, ja izņēmums, kas palīdzētu īstenot investīciju programmu, ļautu noteikumu izpildi sasniegt pakāpeniski.

4. Visos gadījumos jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, vai ar izcelsmes kumulāciju saistītajos noteikumos nav rodams problēmas atrisinājums.

5. Turklāt, ja lūgums par atkāpi attiecas uz vismazāk attīstītu zemi vai teritoriju, tā pārbaudi veic ar labvēlīgu neobjektivitāti, īpaši ņemot vērā:

a) pieņemamā lēmuma ekonomisko un sociālo ietekmi, īpaši attiecībā uz nodarbinātību;

b) vajadzību piemērot atkāpi uz laiku, ņemot vērā attiecīgās AZT konkrēto situāciju un grūtības.

6. Pārbaudot lūgumus, katrā gadījumā īpaši ņem vērā iespēju piešķirt noteiktas izcelsmes statusu izstrādājumiem, kuru sastāvā ir materiāli no kaimiņos esošām jaunattīstības valstīm vai vismazāk attīstītām valstīm, ja var izveidot apmierinošu administratīvo sadarbību.

7. Neskarot 1. līdz 6. punktu, atkāpi piešķir, ja attiecīgajā AZT izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem pievieno vismaz 45 % no pabeigta izstrādājuma vērtības, ja atkāpe nav tāda, kas varētu radīt nopietnu kaitējumu Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu tautsaimniecības nozarei.

8. a) Padome un Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lēmumu pieņem cik ātri vien iespējams, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 75 darba dienu laikā pēc tam, kad Muitas kodeksa komitejas Izcelsmes sektora priekšsēdētājs saņēmis lūgumu. Šajā kontekstā Padomes Lēmumu 2000/399/EK [1] piemēro mutatis mutandis.

b) Ja lēmumu nepieņem a) apakšpunktā minētajā termiņā, lūgums uzskatāms par pieņemtu.

9. a) Atkāpe ir spēkā noteiktu laiku, parasti piecus gadus.

b) Lēmumu par atkāpi var atjaunot, nepieņemot jaunu Komisijas lēmumu, ja attiecīgā dalībvalsts vai AZT trīs mēnešus pirms perioda beigām iesniedz pierādījumus, ka tā vēl aizvien nespēj atbilst tiem šā pielikuma noteikumiem, kuriem piemērota atkāpe.

Ja pret pagarinājumu tiek celti jebkādi iebildumi, Komisija tos pārbauda pēc iespējas ātrāk un lemj, vai pagarināt atkāpi. Komisija rīkojas, kā paredzēts 8. punktā. Veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no pārtraukumiem atkāpes piemērošanā.

c) Periodos, kas minēti a) un b) apakšpunktā, Kopiena var pārskatīt atkāpes piemērošanas nosacījumus, ja atklājas, ka būtiski mainījušies galvenie faktori, kas nosaka lēmumu piešķirt atkāpi. Pēc pārskata pabeigšanas Kopiena var lemt par tās lēmuma nosacījumu grozīšanu attiecībā uz atkāpes apjomu vai visiem citiem iepriekš noteiktiem nosacījumiem.

VI SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

38. pants

Īpaši nosacījumi

1. Šajā pielikumā izmantotais termins "Kopiena" neietver Seūtu un Meliļu. Termins "Kopienas izcelsmes izstrādājumi" neaptver izstrādājumus, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā.

2. Šā pielikuma noteikumi piemērojami mutatis mutandis, lai noteiktu, vai var uzskatīt, ka izstrādājumu izcelsme ir AZT, tos ievedot Seūtā un Meliļā.

3. Ja izstrādājumus, kas pilnībā iegūti Seūtā, Meliļā, ĀKK valstīs vai Kopienā, apstrādā un pārstrādā AZT, tie uzskatāmi par izstrādājumiem, kas pilnībā iegūti AZT.

4. Apstrādi un pārstrādi, kas veikta Seūtā, Meliļā, ĀKK valstīs vai Kopienā, uzskata par veiktu AZT, ja materiāli pēc tam tiek apstrādāti vai pārstrādāti AZT.

5. Lai īstenotu 3. un 4. punktu, 5. pantā minētās nepietiekamās darbības nav uzskatāmas par apstrādi vai pārstrādi.

6. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Izcelsmes noteikumu pārskatīšana

1. Ja valsts vai teritorijas vai Kopienas attiecīgās iestādes to pieprasa, Padome pārbauda šā pielikuma noteikumu piemērošanu un to ietekmi uz tautsaimniecību, lai varētu veikt vajadzīgos grozījumus vai pielāgojumus.

Padome cita starpā ņem vērā izcelsmes noteikumu un tehnoloģijas attīstības ietekmi.

Pieņemtos lēmumus īsteno iespējami drīz.

2. Visus šā pielikuma tehniskos grozījumus pieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas noteikta Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK. Šajā nolūkā Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 [2] 247.a pantā, un Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši. Iepriekš minēto procedūru nepiemēro šā pielikuma 6. panta 4. un 5. punktam.

40. pants

Papildinājumi

Šā pielikuma papildinājumi ir tā sastāvdaļa.

41. pants

Pielikuma īstenošana

Kopiena un AZT veic šā pielikuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

42. pants

Pārejas laiks saistībā ar veidlapas EUR.2 aizpildīšanu

1. Līdz 2002. gada 31. decembrim Kopienas kompetentās muitas iestādes kā derīgu izcelsmes apliecinājumu šā pielikuma nozīmē pieņem EUR.2 veidlapas, kas izdotas šā lēmuma kontekstā.

2. Lūgumus turpmākai EUR.2 veidlapu pārbaudei pieņem eksportētājvalstu kompetentās iestādes divus gadus kopš attiecīgās EUR.2 veidlapas aizpildīšanas. Šīs pārbaudes veic saskaņā ar šā pielikuma V sadaļu.

[1] Padomes 2000. gada 16. jūnija Lēmums par procedūru saistībā ar atkāpēm no izcelsmes noteikumiem, kas norādīti ĀAK un EK partnerattiecību nolīguma 1. protokolā (OV L 151, 24.6.2000., 16. lpp.).

[2] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

NOSACĪJUMI TĀDU IZSTRĀDĀJUMU IEVEŠANAI KOPIENĀ, KAS NAV AZT IZCELSMES, BET AZT ATRODAS BRĪVĀ APGROZĪBĀ, UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODES

1. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Kārtība, kas paredzēta saskaņā ar šā lēmuma 36. pantu, attiecas tikai uz izstrādājumiem, kas atbilst šā pielikuma prasībām un tiek tieši pārvadāti starp AZT teritoriju un Kopienu, tos neievedot nevienā citā teritorijā. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar noteikumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas iestāžu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

2. Pierādījumus par 1. punkta izpildi iesniedz kompetentajām muitas iestādēm, uzrādot:

a) vienotu transporta dokumentu par transportēšanu no eksportētājvalsts vai teritorijas caur tranzīta valsti; vai

b) tranzītvalsts muitas iestāžu izsniegtu apliecību:

i) kurā sniegts precīzs izstrādājumu apraksts;

ii) kurā norādīta izstrādājumu izkraušanas un atkārtotās iekraušanas diena un vajadzības gadījumā kuģu nosaukums vai citi izmantotie transporta līdzekļi; un

iii) kurā apliecināti nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi atradās tranzītvalstī; vai

c) ja nav šādu dokumentu, tad jebkurus citus aizvietojamus dokumentus.

2. pants

Eksporta apliecība EXP

1. Pierādījumus par atbilstību šā lēmuma 36. panta noteikumiem sniedz eksporta apliecība EXP, kuras paraugs ir papildinājumā.

2. Eksporta apliecību EXP izsniedz eksportētājas AZT muitas iestādes pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarotā pārstāvja rakstiska pieteikuma.

3. Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda eksporta apliecību EXP, kuras paraugs ir papildinājumā. Veidlapas aizpilda saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. Ja raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja šī aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas pār visu brīvo vietu jāievelk horizontāla līnija.

Eksportētājvalsts vai teritorijas muitas iestādēm eksporta apliecību EXP pieteikumi jāglabā vismaz trīs gadus.

4. Eksportētājam, kurš iesniedz pieteikumu eksporta apliecības EXP saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas AZT muitas darbinieku pieprasījuma, kurā izdota apliecība EXP, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka eksportējamiem izstrādājumiem var izsniegt eksporta apliecību EXP.

Eksportētājiem šajā punktā minētie apstiprinošie dokumenti jāglabā vismaz trīs gadus.

5. Eksporta apliecību EXP izsniedz eksportētājas AZT muitas iestādes, ka attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par tādiem, kas ir brīvā apgrozībā un tie atbilst citiem šā lēmuma 36. panta noteikumiem.

6. Izdevējas muitas iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu pieteikuma pareizību. Šajā nolūkā tām ir tiesības prasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai citas vajadzīgās pārbaudes. Izdevējas muitas iestādes arī nodrošina to, ka 3. punktā minētās veidlapas atbilstīgi aizpilda. Jo īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi viltus ieraksti.

7. Eksporta apliecības EXP izdošanas dienu norāda apliecības 11. ailē.

8. Eksporta apliecību EXP muitas iestādes izdod un izsniedz eksportētājam, tiklīdz veikta vai nodrošināta eksportēšana.

3. pants

Eksporta apliecības EXP dublikāta izdošana

1. Eksporta apliecības EXP zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var vērsties pie muitas iestādēm, kas to izsniegušas, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.

2. Šādi izsniegts dublikāts jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

"DUPLICADO", "DUPLIKAT", "АNTIГРАФО", "DUPLICATE", "DUPLICATA", "DUPLICATO", "DUPLICAAT", "SEGUNDA VIA", "KAKSOISKAPPALE".

3. Šā panta 2. punktā minēto atzīmi izdara eksporta apliecības EXP dublikāta 7. ailē "Piezīmes".

4. Dublikāts, uz kura jābūt oriģinālās eksporta apliecības EXP izdošanas datumam, ir derīgs no dienas, kad izdots apliecības oriģināls.

4. pants

Eksporta apliecību EXP derīgums

1. Eksporta apliecība EXP ir derīga četrus mēnešus no tās izdošanas dienas eksportētājā AZT, un minētajā laikā tā jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm.

2. Eksporta apliecības EXP, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

3. Citos gadījumos, kad iesniegšana notikusi par vēlu, importētājvalsts muitas iestādes var eksporta apliecības EXP pieņemt, ja izstrādājumi uzrādīti pirms noteiktā termiņa.

5. pants

Eksporta apliecību EXP iesniegšana

Eksporta apliecības EXP iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar procedūrām, ko piemēro šajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt eksporta apliecību EXP tulkojumu, kā arī to, lai ievešanas deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka izstrādājumi atbilst šā Lēmuma īstenošanas nosacījumiem.

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS KĀRTĪBA

6. pants

Savstarpēja palīdzība

1. AZT Komisijai nosūta to muitas iestāžu zīmogu paraugus un adreses, kuru kompetencē ir izsniegt eksporta apliecības EXP, ja tās atšķiras no III pielikuma 31. pantā iekļautajām. AZT veic turpmāku eksporta apliecību EXP pārbaudi.

Eksporta apliecības EXP pieņem, lai piemērotu paredzēto režīmu, no dienas, kad Komisija saņēmusi informāciju.

Komisija šo informāciju nosūta dalībvalstu muitas iestādēm.

2. Lai nodrošinātu pareizu šā pielikuma piemērošanu, AZT un Kopiena ar kompetento muitas pārvalžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot eksporta apliecību EXP autentiskumu un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

7. pants

Eksporta apliecību EXP pārbaude

1. Eksporta apliecību EXP turpmāku pārbaudi veic izlases veidā vai ikreiz, kad ievešanas valsts muitas iestādēm ir pamatotas šaubas par šo dokumentu autentiskumu vai atbilstību šā lēmuma 36. panta noteikumiem.

2. Šā panta 1. punkta noteikumu īstenošanas nolūkā importētājas valsts muitas iestādes atdod atpakaļ eksportētājas AZT muitas iestādēm eksporta apliecību EXP un attiecīgos tirdzniecības dokumentus vai to kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes iemeslus. Lai atvieglotu vajadzīgās pārbaudes veikšanu, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka eksporta apliecībā EXP sniegtā informācija nav pareiza.

3. Pārbaudi veic eksportētājas AZT muitas iestādes. Šajā nolūkā tām ir tiesības pieprasīt dokumentārus pierādījumus visu to pārbaužu veikšanai, kuras tā uzskata par piemērotām.

4. Ja importētājvalsts muitas iestādes nolemj attiecīgajam izstrādājumam apturēt režīma piemērošanu, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās importētājam piedāvā izstrādājumus laist apgrozībā, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.

5. Muitas iestāde, kas lūdz veikt pārbaudi, cik drīz vien iespējams tiek informēta par šīs pārbaudes rezultātiem. Šiem rezultātiem skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par tādiem, kas atbilst šā lēmuma 36. panta prasībām.

6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai to, ka eksportējamiem izstrādājumiem var izdot eksporta apliecību EXP, muitas iestādes, kas pieprasījumu iesniegušas, izņemot ārkārtas gadījumus, noraida režīma piemērošanu.

7. Ja pārbaudes procedūra vai visa cita pieejamā informācija norāda, ka ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi, AZT pēc savas ierosmes vai pēc Kopienas lūguma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē šādu izmeklēšanu, lai noteiktu šādus pārkāpumus un izvairītos no tiem. Komisija var piedalīties šajā izmeklēšanā.

8. Ja rodas strīdi saistībā ar pārbaudes procedūrām, ko muitas iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu veikt pārbaudi, un muitas iestādes, kuras atbild par šīs pārbaudes veikšanu, nevar atrisināt, vai ja rodas jautājumi par šā pielikumā interpretāciju, šos strīdus nodod izskatīšanai Muitas kodeksa komitejai, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93.

9. Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm noris saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

8. pants

Sankcijas

Katrai personai, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepatiesa informācija, lai panāktu, ka izstrādājumus uzskata par tādiem, kam var piemērot paredzēto režīmu, uzliek sankcijas.

9. pants

Brīvās zonas

AZT un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izstrādājumus, kurus tirgo ar eksporta apliecību EXP, saskaņā ar ko veic transportēšanu, izmantojot šo valstu brīvo zonu, neaizstātu ar citiem izstrādājumiem un lai ar tiem netiktu veiktas citas darbības, kā vien darbības, kas paredzētas, lai novērstu to, ka eksportam domātie izstrādājumi sabojājas.

10. pants

Pielikumi

Šā pielikuma papildinājums ir tā sastāvdaļa.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

EURO–INFO KONTAKTU CENTRI (EICC)

EICC uzdevumi

Attiecībā uz AZT Euro–Info kontaktu centru uzdevumi ir šādi:

- izplatīt Kopienas informāciju starp AZT uzņēmumiem,

- apkopot un nosūtīt Euro–Info centriem (EIC) informāciju no AZT, kas var būt noderīga Eiropas maziem un vidējiem uzņēmumiem,

- atbildēt uz vispārīgiem, juridiskiem, administratīviem un statistikas AZT uzņēmumu jautājumiem par Eiropas Savienību,

- atbildēt uz vispārīgiem, juridiskiem, administratīviem un statistikas Kopienas uzņēmumu jautājumiem par AZT.

Lai nodrošinātu iespējami lielāku informācijas apmaiņas savstarpīgumu, Komisija nodrošina, ka Kopienas uzņēmumiem ir pieejama tāda pati informācija un konsultāciju/atbalsta pakalpojumi saistībā ar AZT, kā tie, ko Kopiena piedāvā AZT uzņēmumiem.

Palīglīdzekļi un pakalpojumi

Lai kontaktu centri varētu pienācīgi veikt darbu, to rīcībā nodod vai tie saņem šādus palīglīdzekļus un pakalpojumus:

a) dokumentācija: to dokumentu saraksts, kas izvēlēti bibliotēkas pamatfonda veidošanai (jāsaņem); iegūšanas noteikumi un izmaksas;

b) īpaša programmatūra (jāsaņem), lai izveidotu un pārvaldītu dokumentāciju īpašos jautājumos un veiktu meklējumus iepriekšējā dokumentācijā, esošajos dokumentos un datu bāzēs;

c) datu bāzes: pieejamo datu banku saraksts (par ko noteikta maksa); savienojuma noteikumi un izmaksas;

d) apmācība: pašmācības kursi (iegūstami), apmācību grafiks (īpaši Kopienas jautājumi, EIC darbs), maksas apmācības datu bāzu lietošanā, ikgadēja visu EIC un EICC konference (visus ceļa un uzturēšanās izdevumus saistībām ar visiem šiem pasākumiem sedz EICC);

e) pieeja centrālās administrācijas ierēdņiem, kas atbildīgi par informāciju, lai gūtu atbildes uz informācijas pieprasījumiem par jautājumiem, kas saistīti ar Kopienu;

f) pieeja kapitalizācijas datu bāzei, izmantojot VANS; šajā EIC tīkla datu bāzē ietilpst jautājumi un atbildes, kas galvenokārt saistīti ar Kopienu;

g) elektroniskais pasts: EICC ir piekļuve elektroniskā pasta sistēmai, konkrēti EIC tīkla videi.

Izveides procedūra

1. Lūgumu izveidot kontaktu centru, kā arī uzņēmējas organizācijas izvēli zemes vai teritorijas kompetentās iestādes iesniedz Komisijai, izmantojot šā lēmuma 59. pantā paredzētos veidus.

2. EICC un Komisija noslēdz vienošanos, kas inter alia paredz pietiekamus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

Uzņēmējas organizācijas izvēles kritēriji

Lai izvēlētos EICC uzņēmējas organizācijas, izmanto šādus kritērijus:

- pieteikušās organizācijas pieredze palīdzības un konsultāciju uzņēmējdarbībā, pret maziem un vidējiem uzņēmumiem vērsta labvēlīga attieksme;

- pārstāvība attiecīgās zemes vai teritorijas uzņēmējdarbības sektorā;

- zināšanas par Eiropas jautājumiem,

- vēlēšanās un spēka nodrošināt pakalpojumu savstarpīgumu AZT un Kopienas uzņēmumiem,

- finansiālas neatkarības potenciāls,

- vēlēšanās centrā nodarbināt cilvēkus ar labām angļu vai franču valodas zināšanām un pieredzi darbā ar datoru,

- nodrošināšana ar datoru un sakaru aparatūru, kas atbilst specifikācijām,

- apņemšanās sniegt pakalpojumus visiem maziem un vidējiem uzņēmumiem vienlīdzīgi, nediskriminējot tos pēc statusa vai nozares, vajadzības gadījumā saziņā ar citiem tīkla EIC un EICC.

--------------------------------------------------