31999D0724

Komisijas Lēmums

(1999. gada 28. oktobris),

ar ko groza II pielikumu Padomes Direktīvai 92/118/EEK, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības, kas reglamentē to produktu tirdzniecību un ievedumus Kopienā, kuri nav pakļauti prasībām, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā un, attiecībā uz patogēniem, Direktīvā 90/425/EEK

(izziņots ar dokumenta numuru C(1999) 3493)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(1999/724/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvu 92/118/EEK, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības, kas reglamentē to produktu tirdzniecību un ievedumus Kopienā, kuri nav pakļauti prasībām, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā un, attiecībā uz patogēniem, Direktīvā 90/425/EEK [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/79/EK [2], un jo īpaši tās 15. panta otro daļu,

(1) tā kā tiek gatavoti īpaši noteikumi, kas jāpiemēro tāda želatīna sagatavošanai, kas paredzēts farmaceitiskai, kosmētiskai vai citai tehniskai izmantošanai un medicīnas ierīcēm; tā kā tāpēc minēto produktu reglamentēšanu var izslēgt no šā lēmuma darbības jomas;

(2) tā kā jānosaka īpaši sabiedrības veselības nosacījumi, kas jāpiemēro lietošanai pārtikā paredzēta želatīna sagatavošanai; tā kā ar noteikumu, ka minētie nosacījumi ir vienādi gan želatīnam, kas paredzēts lietošanai pārtikā, gan želatīnam, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, un ar noteikumu, ka arī higiēnas nosacījumi ir vienādi, abus želatīna veidus var ražot un/vai uzglabāt vienā un tajā pašā uzņēmumā;

(3) tā kā jānosaka atļaujas un reģistrācija, pārbaudes un higiēnas prasības, kam jāatbilst uzņēmumiem, kuri izgatavo želatīnu; tā kā daži veselības nosacījumi, kas ietverti Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvā 77/99/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/76/EK [4], un Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/43/EEK par pārtikas produktu higiēnu [5], ir būtiski želatīna izgatavošanai;

(4) tā kā Zinātniskās vadības komiteja 1998. gada 26. un 27. martā pieņēma atzinumu par želatīna nekaitīgumu, ko atjaunināja 1999. gada 18. un 19. februārī; tā kā šajā atzinumā ir apskatīti jautājumi par to, ar kādiem materiāla izcelsmes noteikšanas un/vai izmantotā materiāla veida un/vai ražošanas procesa nosacījumiem želatīnu, kas paredzēts lietošanai pārtikā, var uzskatīt par brīvu no govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) inficētspējas; tā kā savā atzinumā Zinātniskās vadības komitejas ieteiktie pasākumi ir atšķirīgi dažādām ģeogrāfiskā riska kategorijām; tā kā galīgā izpilde var notikt tikai pēc valstu un reģionu klasifikācijas; tā kā 1999. gada 21. maijā Starptautiskā epizootiju biroja (SEB) Komitejas ģenerālajā asamblejā pieņēma SEB Starptautiskā dzīvnieku veselības kodeksa komisijas priekšlikumu par kritērijiem kādas valsts vai zonas GSE stāvokļa noteikšanai; tā kā saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 98/477/EK [6] noteikto procedūru par informāciju, kas vajadzīga, lai pamatotu pieteikumus valstu epidemioloģiskā stāvokļa novērtēšanai attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju, dažas dalībvalstis un trešās valstis iesniedza datus, kas vajadzīgi to ģeogrāfiskā riska novērtēšanai; tā kā līdz iepriekš minētā zinātniskā novērtējuma veikšanai un turpmāku lēmumu pieņemšanai, un ņemot vērā nesenos SEB GSE kodeksa jauninājumus, jāaptur noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz želatīna, kas iegūts no atgremotāju kauliem, ražošanu, līdz piemēro Kopienas tiesību aktus par valstu vai reģionu klasifikāciju attiecībā uz to GSE stāvokli; tā kā Komisija sāks procedūru, lai stātos spēkā noteikumi par želatīna ražošanu, kas iegūts no atgremotāju kauliem, tiklīdz būs pieņemti Kopienas tiesību akti par valstu vai reģionu klasifikāciju attiecībā uz to GSE stāvokli;

(5) tā kā Komisija pieņēma Lēmumu 97/534/EK [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 98/745/EK [8] par tāda materiāla lietošanas aizliegumu, kas rada risku saistībā ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju;

(6) tā kā Komisija pieņēma Lēmumu 98/272/EK [9] par epidemioloģisko uzraudzību saistībā ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju, un ar ko groza Lēmumu 94/474/EK; tā kā minētajā lēmumā ir noteikti pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad kāds dzīvnieks, iespējams, ir inficēts ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE);

(7) tā kā Starptautiskā epizootiju biroja (SEB) ģenerālajā asamblejā Parīzē 1998. gada 29. maijā pieņēma pārskatīto SEB dzīvnieku veselības kodeksu attiecībā uz govju sūkļveida encefalopātiju (SEB GSE kodekss); tā kā kodeksa 3.2.13.3. pantā ir ieteikts, ka, ja želatīnu un kolagēnu izgatavo tikai no veselīgu dzīvnieku jēlādām un ādām, tad veterinārā pārvalde var atļaut bez ierobežojumiem veikt tāda želatīna un kolagēna ievešanu un tranzītu caur to teritorijām, neatkarīgi no eksportētājvalstu stāvokļa; tā kā kodeksa 3.2.13.15. pantā ir ieteikts, ar kādiem izcelsmes noteikšanas un pārstrādes nosacījumiem var tirgot no kauliem izgatavoto želatīnu un kolagēnu;

(8) tā kā želatīnu izgatavo no kauliem, saimniecībā audzētu atgremotājdzīvnieku un medījamo dzīvnieku jēlādām un ādām, cūkādām un mājputnu ādām, cīpslām un stiegrām, un zivju ādām un asakām; tā kā uzraudzīta liellopu nokaušana higiēniskos apstākļos lopkautuvē novērš jēlādu piesārņošanu ar materiāliem, kas rada risku saistībā ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju; tā kā ir lietderīgi, lai tādu izejvielu izcelsme būtu no veselīgiem dzīvniekiem un lai to savākšanas, pārvadāšanas un apstrādes laikā viss notiktu higiēniskos apstākļos; tā kā, lai nodrošinātu tādu izejvielu izsekojamību, ir lietderīgi pieprasīt, lai savākšanas centri un miecētavas, kas grasās piegādāt tādus materiālus, būtu saņēmuši atļaujas un reģistrēti; tā kā, turklāt, ir lietderīgi noteikt tirdzniecības dokumenta paraugu, kas jāpievieno tādām izejvielām pārvadāšanas laikā, piegādes laikā savākšanas centriem, miecētavām un želatīna pārstrādes uzņēmumiem;

(9) tā kā Zinātniskās vadības komiteja iepriekš minētajā atzinumā stingri iesaka, lai želatīna ražotāji ieviestu un ievērotu riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas procedūras; tā kā pasākumi attiecībā uz uzņēmumu pašu pārbaudēm, kas noteiktas Direktīvas 77/99/EEK 7. pantā, ir būtiski pašu pārbaudēm, ko veic želatīna ražotājuzņēmumi, kas minēti Direktīvas 92/118/EEK 4. panta 2. punktā;

(10) tā kā jānosaka standarti attiecībā uz gatavo produktu, lai nodrošinātu, ka tas nav piesārņots ar vielām vai mikroorganismiem, kas rada draudus patērētāju veselībai; tā kā līdz tādu standartu zinātniskā novērtējuma izdarīšanai ir lietderīgi uz laiku iekļaut vispārpieņemtus standartus attiecībā uz piesārņojumu;

(11) tā kā jānosaka gatavā produkta iesaiņošanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas prasības;

(12) tā kā jānosaka īpašas veselības prasības, kas regulē tādu izejvielu ievešanu, ko izmantos lietošanai pārtikā paredzēta želatīna un lietošanai pārtikā neparedzēta želatīna ražošanai; tā kā, ja ir iespējams atzīt nosacījumus, kuri piedāvā līdzvērtīgas garantijas, tad trešā valsts var iesniegt Komisijai attiecīgai izskatīšanai tāda atzinuma priekšlikumu;

(13) tā kā īpašu noteikumu pieņemšana želatīna ražošanai neierobežo noteikumu pieņemšanu attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles organizēšanu;

(14) tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo svītro Direktīvas 92/118/EEK II pielikuma 2. nodaļas otro ievilkumu.

2. pants

Šā lēmuma pielikumu ar šo pievieno kā 4. nodaļu Direktīvas 92/118/EEK II pielikumam.

3. pants

Šā lēmuma pielikumu var grozīt saskaņā ar Direktīvas 92/118/EEK 18. pantā noteikto procedūru, jo īpaši, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnoloģijas attīstību, un ņemot vērā Komisijas attiecīgās zinātniskās komitejas padomu.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no 2000. gada 1. jūnija. To nepiemēro želatīnam, kas paredzēts lietošanai pārtikā un ir ražots pirms minētā datuma.

Tomēr pielikuma II daļas 2. punktu un IV daļas 1. punkta pirmo ievilkumu piemēro no laika, ko nosaka Komisija, pieņemot lēmumu saskaņā ar Direktīvas 92/118/EEK 18. pantā noteikto procedūru.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 28. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.

[2] OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.

[3] OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp.

[4] OV L 10, 16.1.1998., 25. lpp.

[5] OV L 175, 19.7.1993., 1. lpp.

[6] OV L 212, 30.7.1998., 58. lpp.

[7] OV L 216, 8.8.1997., 95. lpp.

[8] OV L 358, 31.12.1998., 113. lpp.

[9] OV L 122, 24.4.1998., 59. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"4. NODAĻA ĪPAŠI VESELĪBAS NOSACĪJUMI ŽELATĪNAM, KAS PAREDZĒTS LIETOŠANAI PĀRTIKĀ

Šajā nodaļā ir noteikti veselības nosacījumi, kas piemērojami tāda želatīna laišanai tirgū un ievešanai, kas paredzēts lietošanai pārtikā, bet izņemot želatīnu, kas paredzēts farmaceitiskai, kosmētiskai vai citai tehniskai izmantošanai un medicīnas ierīcēm.

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

- želatīns: dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un stiegrām (ieskaitot zivis un mājputnus),

- jēlādas un ādas: visi ādas un zemādas audi,

- miecēšana: jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus,

- 1. kategorijas valsts vai reģions: valsts vai reģions, kas klasificēts kā brīvs no GSE saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

- 2. kategorijas valsts vai reģions: valsts vai reģions, kas klasificēts kā provizoriski brīvs no GSE saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

- 3. kategorijas valsts vai reģions: valsts vai reģions, kas klasificēts ar zemu GSE risku saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

- 4. kategorijas valsts vai reģions: valsts vai reģions, kas klasificēts ar augstu GSE risku saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Želatīns, kas paredzēts lietošanai pārtikā, atbilst šādiem nosacījumiem:

I. Nosacījumi želatīna ražotājuzņēmumiem

Želatīns, kas paredzēts lietošanai pārtikā, ir no uzņēmumiem, kuri:

1. atbilst nosacījumiem, kas noteikti Direktīvas 93/43/EEK pielikuma I, II, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļā;

2. saņēmuši atļaujas un ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 77/99/EEK 11. pantu;

3. ir pakļauti ražošanas nosacījumu uzraudzībai no kompetentās iestādes puses saskaņā ar Direktīvas 77/99/EEK B pielikuma IV nodaļu, pēc vajadzības;

4. veic savu pārbaužu programmas saskaņā ar Direktīvas 77/99/EEK 7. panta 1. un 3. punktu;

5. divus gadus saglabā uzskaiti par visu ievesto izejvielu avotiem un par visiem izvestajiem produktiem;

6. ievieš un īsteno sistēmu, kas ļauj sasaistīt katru nosūtīto produkcijas partiju, ievestos izejvielu sūtījumus, ražošanas nosacījumus un ražošanas laiku.

II. Prasības attiecībā uz izejvielām, kas jāizmanto želatīna ražošanai

1. Želatīna, kas paredzēts lietošanai pārtikā, ražošanai var izmantot šādas izejvielas:

- kaulus,

- saimniecībā audzētu atgremotājdzīvnieku jēlādas un ādas,

- cūkādas,

- mājputnu ādas,

- cīpslas un stiegras,

- medījamo dzīvnieku jēlādas un ādas,

- zivju ādas un asakas.

2. Aizliegts izmantot kaulus, kas iegūti no atgremotājdzīvniekiem, kuri dzimuši, audzēti vai nokauti 4. kategorijas valstīs vai reģionos.

3. Aizliegts izmantot jēlādas un ādas, kas pakļautas miecēšanas procesiem.

4. Izejvielas, kas uzskaitītas 1. punkta pirmajos piecos ievilkumos, iegūst no dzīvniekiem, kas nokauti lopkautuvē un kuru liemeņi pēc pirmsnāves un pēcnāves pārbaudes atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā.

5. Izejvielas, kas uzskaitītas 1. punkta sestajā ievilkumā, iegūst no nogalinātiem dzīvniekiem, kuru liemeņi pēc pārbaudēm, kas noteiktas Padomes Direktīvas 92/45/EEK [1] 3. pantā, atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā.

6. Izejvielas, kas uzskaitītas 1. punkta pirmajos sešos ievilkumos, ir no lopkautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, gaļas pārstrādes uzņēmumiem, medījamo dzīvnieku pārstrādes uzņēmumiem, kaulu attaukošanas uzņēmumiem, miecētavām, savākšanas centriem, mazumtirdzniecības veikaliem vai telpām, kas atrodas blakus tirdzniecības vietām, kur notiek gaļas un mājputnu gaļas sadalīšana un uzglabāšana ar vienīgo nolūku piegādāt to tieši galapatērētājam.

7. Izejvielas, kas uzskaitītas 1. punkta pēdējā ievilkumā, ir no lietošanai pārtikā paredzētu zvejniecības produktu ražotājuzņēmumiem, kuri apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/493/EEK [2].

8. Savākšanas centri un miecētavas, kas plāno piegādāt izejvielas lietošanai pārtikā paredzēta želatīna ražošanai, saņem īpašas atļaujas šim nolūkam, tos reģistrē kompetentās iestādes, un tie atbilst šādām prasībām:

i) tajos jābūt uzglabāšanas telpām ar cietām grīdām un gludām sienām, ko ir viegli tīrīt un dezinficēt;

ii) attiecīgā gadījumā tiem jābūt aprīkotiem ar saldēšanas iekārtām;

iii) uzglabāšanas telpas jāuztur pietiekamā tīrības un apkopes stāvoklī, lai tās neveidotu izejvielu piesārņojuma avotu;

iv) ja izejvielas, kas neatbilst šai daļai, tiek uzglabātas un/vai pārstrādātas tajās telpās, tad tām visā saņemšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un nosūtīšanas laikā jābūt izolētām no izejvielām, kuras atbilst šai daļai;

v) kompetentajai iestādei tās regulāri jāpārbauda, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas šīs nodaļas prasības, un lai pārbaudītu uzskaites dokumentus un/vai veselības sertifikātus, kas dod iespēju noskaidrot izejvielu izcelsmi.

9. Uz izejvielu ievedumiem Kopienā, kas paredzēti lietošanai pārtikā paredzēta želatīna ražošanai, attiecas šādi noteikumi:

- dalībvalstis atļauj ievest tādas izejvielas tikai no trešām valstīm, kas minētas sarakstā, kurš noteikts Padomes Lēmumā 79/542/EEK vai Komisijas Lēmumā 94/85/EK [3] vai Komisijas Lēmumā 97/296/EK [4] vai Lēmumā 94/86/EK [5], pēc vajadzības,

- katram sūtījumam pievieno sertifikātu, kurš atbilst paraugam, kas noteikts saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantā paredzēto procedūru.

III. Izejvielu pārvadāšana un uzglabāšana

1. Želatīna ražošanai paredzēto izejvielu pārvadāšana jāveic tīrības apstākļos, izmantojot atbilstošus transportlīdzekļus.

Pārvadāšanas laikā, piegādes laikā savākšanas centrā un miecētavā, un želatīna ražotājuzņēmumā pie izejvielām jābūt pievienotam tirdzniecības dokumentam, kas sastādīts saskaņā ar šīs nodaļas VIII daļā izklāstīto paraugu.

2. Izejvielas jāpārvadā un jāuzglabā atdzesētā vai saldētā stāvoklī, ja vien tās nepārstrādā 24 stundu laikā pēc aizvešanas.

Atkāpjoties no iepriekšējās daļas, attaukotus un kaltētus kaulus vai kaulu želatīnu, sālītas, kaltētas un sārmotas jēlādas un ādas, kā arī jēlādas un ādas, kas apstrādātas ar sārmu vai skābi, var pārvadāt un uzglabāt vides temperatūrā.

3. Uzglabāšanas telpas jāuztur pietiekamā tīrības un apkopes stāvoklī, lai tās neveidotu izejvielu piesārņojuma avotu.

IV. Nosacījumi, kas jāievēro, ražojot želatīnu

1. Želatīns jāražo procesā, kurā nodrošina, ka

- viss atgremotāju kaulu materiāls, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri dzimuši, audzēti un nokauti 3. kategorijas valstīs vai reģionos, ir pakļauts procesam, kurā nodrošina, ka viss kaulu materiāls tiek sasmalcināts un attaukots ar karstu ūdeni un apstrādāts ar atšķaidītu sālsskābi (pie minimālās koncentrācijas 4 % un pH < 1,5) vismaz divas dienas, pēc kura veic sārmainu apstrādi ar piesātinātu kaļķu šķīdumu (pH > 12,5) vismaz 20 dienas ar sterilizācijas pakāpi 138-140 °C četras sekundes, vai ar ekvivalentu procesu, ko apstiprinājusi Komisija pēc apspriedes ar atbilstošo zinātnisko komiteju,

- citas izejvielas pakļauj apstrādei ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas. Pēc tam jākoriģē pH līmenis. Želatīns jāekstrahē, karsējot vienu vai vairākas reizes pēc kārtas, kam seko attīrīšana filtrējot un sterilizējot.

2. Pēc želatīna pakļaušanas 1. punktā minētajiem procesiem tam var veikt žāvēšanu un attiecīgā gadījumā pulverizāciju vai laminēšanu.

3. Aizliegts izmantot konservantus, izņemot sēra dioksīdu un ūdeņraža peroksīdu.

4. Ar noteikumu, ka prasības attiecībā uz želatīnu, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, ir tieši tādas pašas, kā attiecībā uz želatīnu, kas ir paredzēts lietošanai pārtikā, ražošanu un uzglabāšanu var veikt vienā un tajā pašā uzņēmumā.

V. Prasības attiecībā uz gatavo produktu

Katru želatīna ražošanas partiju pakļauj pārbaudēm, lai nodrošinātu tā atbilstību šādiem kritērijiem:

1. Mikrobioloģiskie kritēriji

Mikrobioloģiskie parametri | Robeža |

Aerobās baktērijas kopā | 103/g |

Kolibaktērijas (30 °C) | 0/g |

Kolibaktērijas (44,5 °C) | 0/10 g |

Anaerobās sulfītus reducējošās baktērijas (neražo gāzi) | 10/g |

Clostridium perfringens | 0/g |

Staphylococcus aureus | 0/g |

Salmonella | 0/25 g |

2. Atliekas

Elementi | Robeža |

As | 1 ppm |

Pb | 5 ppm |

Cd | 0,5 ppm |

Hg | 0,15 ppm |

Cr | 10 ppm |

Cu | 30 ppm |

Zn | 50 ppm |

Mitrums (105 °C) | 15 % |

Pelni (550 °C) | 2 % |

SO2 (Reith Williems) | 50 ppm |

H2O2 (Eiropas Farmakopeja 1986 (V2O2)) | 10 ppm |

VI. Iepakošana, uzglabāšana un pārvadāšana

1. Želatīnam, kas paredzēts lietošanai pārtikā, jābūt iesaiņotam, iepakotam, uzglabātam un pārvadātam, ievērojot atbilstošas higiēnas prasības, jo īpaši,

- jāparedz telpa uzglabāšanai un iesaiņošanas un iepakošanas materiāliem,

- iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

2. Uz iesaiņojumiem un iepakojumiem, kas satur želatīnu,

- jābūt identifikācijas zīmei ar šādu informāciju:

nosūtītājvalsts nosaukums vai sākuma burts vai burti ar drukātiem lielajiem burtiem, tas ir, AT-B-DK-D-EL-E-F-FI-IRL-I-L-NL-P-SE-UK, kam seko uzņēmuma reģistrācijas numurs un viens no šādiem iniciāļu komplektiem: CE-EC-EF-EG-EK-EY

un

- jābūt vārdkopai "Želatīns lietošanai pārtikā".

3. Pārvadāšanas laikā pie želatīna jābūt pievienotam tirdzniecības dokumentam, ievērojot Direktīvas 77/99/EEK 3. panta A daļas 9. punkta a) apakšpunktu, uz kura jābūt vārdkopai "Želatīns lietošanai pārtikā" un izgatavošanas datumam.

VII. Želatīna ievešana no trešām valstīm

A. Dalībvalstis nodrošina, lai lietošanai pārtikā paredzētu želatīnu ievestu tikai tad, ja

- tas ir no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā Komisijas Lēmuma 94/278/EK [6] pielikuma XIII daļā,

- tas ir no uzņēmumiem, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti šīs nodaļas I daļā,

- tas ir ražots no izejvielām, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas šīs nodaļas II un III daļā,

- tas ir ražots, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šīs nodaļas IV daļā,

- tas atbilst kritērijiem, kas izklāstīti šīs nodaļas V daļā, un prasībām, kas noteiktas šīs nodaļas VI.1. daļā,

- uz tā iesaiņojumiem un iepakojumiem ir identifikācijas zīme ar šādu informāciju:

izcelsmes valsts ISO koda atsauce, kam seko uzņēmuma reģistrācijas numurs,

un

- tam ir pievienots sertifikāts, kurš atbilst paraugam, kas noteikts saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantā paredzēto procedūru.

B. Saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantā noteikto procedūru Komisija var atzīt, ka veselības pasākumi, ko kāda trešā valsts piemēro lietošanai pārtikā paredzēta želatīna ražošanai, piedāvā garantijas, līdzvērtīgas tām, ko piemēro laišanai tirgū Kopienā, ja konkrētā trešā valsts šajā sakarā iesniedz objektīvus pierādījumus.

Kad Komisija atzīst tādu veselības pasākumu līdzvērtību trešā valstī, tad tā saskaņā ar to pašu procedūru pieņem nosacījumus, kas regulē lietošanai pārtikā paredzēta želatīna ievešanu, tostarp veselības sertifikātu, kas jāpievieno produktam."

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

[1] OV L 268, 14.9.1992., 35. lpp.

[2] OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.

[3] OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp.

[4] OV L 44, 17.2.1994., 31. lpp.

[5] OV L 122, 14.5.1997., 21. lpp.

[6] OV L 44, 17.2.1994., 33. lpp.

--------------------------------------------------