31999D0337

Padomes Lēmums

(1999. gada 26. aprīlis)

par to, ka Eiropas Kopiena paraksta Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu

(1999/337/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 228. panta 2. punkta pirmo teikumu un 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

(1) tā kā Kopienai piešķirtas pilnvaras noteikt pasākumus zvejas resursu saglabāšanai un pārvaldībai un stāties līgumattiecībās ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām;

(2) tā kā Kopiena ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, kas prasa visiem starptautiskās sabiedrības locekļiem sadarboties jūras bioloģisko resursu saglabāšanā un pārvaldībā;

(3) tā kā Kopiena parakstījusi Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas to noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību;

(4) tā kā 1998. gada februārī 35. Starpvaldību sanāksme par tunzivju un delfīnu saglabāšanu Klusā okeāna austrumdaļā pieņēma Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu;

(5) tā kā Nolīguma mērķi ir pakāpeniski līdz līmenim, kas tuvojas nullei, samazināt delfīnu mirstību tunzivju zvejā ar riņķvadiem Klusā okeāna austrumdaļā, nosakot gada limitus, kā arī tunzivju krājumu ilgtermiņa saglabāšana Nolīguma darbības zonā;

(6) tā kā Kopienas zvejnieki zvejo tunzivju krājumus Nolīguma darbības zonā un tā kā Kopienas interesēs ir rīkoties efektīvi Nolīguma prasību īstenošanā; tā kā saskaņā ar Nolīguma XIV pantu Amerikas Tropisko tunzivju komisijai (IATTC) ir būtiska loma Nolīguma īstenošanas koordinēšanā un tā kā daudzi izpildes pasākumi tiks noteikti IATTC struktūrā; tā kā tādēļ Kopienai jāpievienojas Nolīgumam reizē ar tās pievienošanos IATTC;

(7) tā kā Vašingtonā no 1998. gada 15. maija līdz 1999. gada 14. maijam Nolīgums ir pieejams parakstīšanai valstīm, kuru piekrastes līnija robežojas ar Nolīguma darbības zonu vai kuru kuģi zvejo tunzivis Nolīguma darbības zonā, kamēr Nolīgums ir pieejams parakstīšanai;

(8) tā kā Nolīguma parakstīšana ir pirmais solis līdz tā vēlākai apstiprināšanai, ko veic Kopiena saskaņā ar attiecīgajām Līguma ratificēšanas procedūrām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Kopiena paraksta Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu, ar nosacījumu, ka tas tiks apstiprināts.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots iecelt personas, kurām piešķirtas pilnvaras parakstīt Nolīgumu Kopienas vārdā.

Luksemburgā, 1999. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Fischer

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Nolīgums

par Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu

PREAMBULA

ŠĀ NOLĪGUMA PUSES,

APZINOTIES, ka saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktu noteikumiem, kas atspoguļoti ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS), visu valstu pienākums ir veikt tādus pasākumus vai sadarboties ar citām valstīm tādu pasākumu veikšanā, kādi var būt nepieciešami dzīvo jūras resursu saglabāšanai un pārvaldībai;

IEDVESMOJOTIES no principiem, kas iekļauti 1992. gada Rio Deklarācijā "Par vidi un attīstību", kā arī no vēlmes īstenot Atbildīgo zivsaimniecību rīcības kodeksu, kas pieņemts 1995. gadā FAO konferencē;

UZSVEROT starptautiskās sabiedrības politisko gribu sekmēt zivsaimniecības nozares saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitātes uzlabošanu ar Nolīgumu, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem, kas pieņemts 1993. gadā FAO konferencē;

ATZĪMĒJOT, ka ANO 50. Ģenerālā asambleja, saskaņā ar rezolūciju A/RES/50/24, ir pieņēmusi Nolīgumu par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas to noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ("ANO Nolīgums par transzonāliem zivju krājumiem un tālu migrējošiem zivju krājumiem");

NO JAUNA APSTIPRINOT saistības, kas noteiktas 1992. gada La Jolla nolīgumā un 1995. gada Panamas deklarācijā;

AKCENTĒJOT mērķus, ar kuriem likvidē delfīnu mirstību tunzivju zvejā ar riņķvadiem Klusā okeāna austrumdaļā un ar kuriem meklē ekoloģiski drošus līdzekļus, kā zvejot lielās dzeltenspuru tunzivis, saudzējot delfīnus;

ŅEMOT VĒRĀ tunzivju zvejniecības kā pārtikas un ienākumu avota nozīmi pušu iedzīvotājiem, kā arī to, ka ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem jāpievērš uzmanība minētajām vajadzībām un jāņem vērā minēto pasākumu ekonomiskā un sociālā ietekme;

ATZĪSTOT delfīnu mirstības kraso samazināšanos, kas panākta ar La Jolla nolīguma palīdzību;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka zinātniskie dati rāda to, ka zvejas metode tunzivju tveršanai kopā ar delfīniem atbilstoši noteikumiem un procedūrām, kas izveidotas saskaņā ar La Jolla nolīgumu un atspoguļotas Panamas deklarācijā, ir nodrošinājusi efektīvu delfīnu aizsardzības metodi un racionālu tunzivju resursu izmantošanu Klusā okeāna austrumdaļā;

NO JAUNA APSTIPRINOT, ka daudzpusēja sadarbība ir visefektīvākais veids, kā sasniegt dzīvo jūras resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķus;

APŅĒMUŠĀS nodrošināt tunzivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu Klusā okeāna austrumdaļā un pakāpeniski samazināt delfīnu mirstību Klusā okeāna austrumdaļas tunzivju zvejā līdz līmenim, kas tuvojas nullei; izvairīties no tunzivju mazuļu nejaušas nozvejas un izbrāķēšanas, kā arī blakussugu nejaušas nozvejas, to ierobežot un pēc iespējas samazināt, ņemot vērā sugu savstarpējo atkarību ekosistēmā,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO.

I pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā

1. "tunzivs" ir tunzivjveidīgo zivju suga (Scombroidei) (Klawe, 1980), izņemot makreļu dzimtas zivis;

2. "delfīni" ir delfīnu dzimtas suga, kas ir saistīti ar dzeltenspuru tunzivju zveju Nolīguma darbības zonā;

3. "kuģis" ir kuģis, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis;

4. "puses" ir valstis vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras piekritušas uzņemties saistības, ko uzliek šis nolīgums, un attiecībā uz kurām ir spēkā šis nolīgums;

5. "reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija" ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kuras pārziņā tās dalībvalstis ir nodevušas šajā nolīgumā iekļautos jautājumus, tostarp pilnvarojumu pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, attiecībā uz minētajiem jautājumiem;

6. "IATTC" ir Amerikas Tropisko tunzivju komisija;

7. "La Jolla nolīgums" ir tiesību akts, kas pieņemts starpvaldību sanāksmē, kura notika 1992. gada jūnijā;

8. "Starptautiskā delfīnu saudzēšanas programma" ir starptautiska programma, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu, pamatojoties uz La Jolla nolīgumu, kurš noformēts, pārveidots un uzlabots saskaņā ar Panamas deklarāciju;

9. "Novērošanas programma uz klāja" ir programma, kas definēta II pielikumā;

10. "Panamas deklarācija" ir deklarācija, kas parakstīta Panamā, Panamas Republikā, 1995. gada 4. oktobrī;

11. "direktors" ir IATTC pētījumu programmas direktors.

II pants

Mērķi

Nolīguma mērķi ir šādi:

1. pakāpeniski līdz līmenim, kas tuvojas nullei, samazināt delfīnu mirstību tunzivju zvejā ar riņķvadu Nolīguma darbības zonā, nosakot gada limitus;

2. ar mērķi likvidēt delfīnu mirstību šajā zvejā meklēt ekoloģiski drošus līdzekļus, kā zvejot lielās dzeltenspuru tunzivis, saudzējot delfīnus;

3. nodrošināt tunzivju krājumu, kā arī ar šo zveju saistīto dzīvo jūras resursu ilgtermiņa saglabāšanu Nolīguma darbības zonā, ņemot vērā sugu savstarpējo atkarību ekosistēmā, īpašu akcentu liekot uz to, lai, inter alia, izvairītos no tunzivju mazuļu un blakussugu piezvejas un izbrāķēšanas, to ierobežotu un pēc iespējas samazinātu.

III pants

Nolīguma piemērošanas zona

Šā nolīguma piemērošanas zona ("Nolīguma darbības zona") ir noteikta I pielikumā.

IV pants

Vispārīgi pasākumi

IATTC struktūrā puses veic sekojošo:

1. pasākumus, lai nodrošinātu ekosistēmu saglabāšanu, kā arī saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu tunzivju krājumu un citu dzīvo jūras resursu krājumu ilgtermiņa saglabāšanu saistībā ar tunzivju zveju ar riņķvadiem Nolīguma darbības zonā, pamatojoties uz vislabākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, un piemēro piesardzības metodi saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem FAO Atbildīgo zivsaimniecību rīcības kodeksā un ANO Nolīgumā par transzonāliem zivju krājumiem un tālu migrējošiem zivju krājumiem. Šādus pasākumus plāno tā, lai saglabātu vai atjaunotu nozvejoto krājumu biomasu līdz vai virs tādiem līmeņiem, kas spēj dot maksimālu ilgtspējīgu produktivitāti, un to mērķis ir saglabāt vai atjaunot saistīto krājumu biomasu līdz vai virs tādiem līmeņiem, kas spēj dot maksimālu ilgtspējīgu produktivitāti;

2. pasākumus atbilstoši to kompetencēm, lai novērtētu dzeltenspuru tunzivju mazuļu un citu dzīvo jūras resursu krājumu nozveju un piezveju, kas saistīta ar tunzivju zveju ar riņķvadiem Nolīguma darbības zonā, un izstrādā pasākumus saskaņā ar VI pantu, inter alia, lai pārtrauktu, ierobežotu un samazinātu dzeltenspuru tunzivju mazuļu piezveju un blakussugu piezveju, kā arī lai nodrošinātu visu šo sugu ilgtermiņa saglabāšanu, ņemot vērā sugu savstarpējo atkarību ekosistēmā.

V pants

Starptautiskā delfīnu saudzēšanas programma

Saskaņā ar Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu, ievērojot šā nolīguma mērķus, visas puses, inter alia:

1. ierobežo kopējo delfīnu mirstību tunzivju zvejā ar riņķvadiem Nolīguma darbības zonā līdz augstākais 5000 gadā, nosakot un īstenojot attiecīgus pasākumus, pie kuriem pieder:

a) sistēmas izveidošana, kas stimulē kuģu kapteiņus samazināt delfīnu mirstību, ar mērķi likvidēt delfīnu mirstību šajā zvejā;

b) zvejas kuģu kapteiņu un apkalpes locekļu tehniskās apmācības un sertifikācijas sistēmas izveidošana IATTC struktūrā par zvejas rīkiem un to izmantošanu, kā arī par delfīnu glābšanas un saudzēšanas paņēmieniem;

c) zinātniskās izpētes veicināšana un atbalstīšana ITTC struktūrā, lai uzlabotu zvejas rīkus, tehniku un zvejas paņēmienus, ieskaitot paņēmienus, ko izmanto tunzivju zvejā, kura ir saistīta ar delfīniem;

d) taisnīgas sistēmas izveidošana bojāgājušo delfīnu limitu (BDL) piešķiršanai atbilstoši delfīnu mirstības maksimālajiem apjomiem gadā saskaņā ar III un IV pielikumu;

e) pieprasīt no to attiecīgajiem kuģiem, kuriem ir noteikts BDL vai kuri citādi veic darbību Nolīguma darbības zonā, ka tie pilda VIII pielikumā izklāstītās ekspluatācijas prasības;

f) sistēmas izveidošana, lai uzraudzītu un pārbaudītu nozvejotās tunzivis ar delfīnu mirstību vai smagiem bojājumiem un bez delfīnu mirstības vai smagiem bojājumiem, pamatojoties uz IX pielikumā izklāstītajiem elementiem;

g) apmaiņa ar zinātniskās pētniecības datiem, ko puses pilnīgi un laicīgi savākušas saskaņā ar šo nolīgumu;

h) zinātniskās izpētes veikšana ar nolūku atrast ekoloģiski drošus līdzekļus, kā zvejot lielās dzeltenspuru tunzivis, saudzējot delfīnus;

2. nosaka mirstības maksimālos apjomus uz delfīnu krājumu gadā un novērtē šo apjomu ietekmi saskaņā ar III pielikumu;

3. pušu sanāksmē pārskata šos pasākumus.

VI pants

Dzīvo jūras resursu saglabāšana

Saskaņā ar IV pantu puses apņemas IATTC struktūrā izstrādāt un īstenot pasākumus, lai nodrošinātu dzīvo jūras resursu ilgtermiņa saglabāšanu saistībā ar tunzivju zveju ar riņķvadiem Nolīguma darbības zonā, ņemot vērā sugu savstarpējo atkarību ekosistēmā. Šim nolūkam puses, inter alia:

1. izstrādā un īsteno programmu tunzivju mazuļu un blakussugu piezvejas pārbaudei, uzraudzībai un samazināšanai līdz minimumam Nolīguma darbības zonā;

2. cik vien iespējams izstrādā selektīvus, videi drošus un rentablus zvejas rīkus un paņēmienus, kā arī pieprasa to izmantošanu;

3. pieprasa, ka to kuģi, kuri veic darbību Nolīguma darbības zonā, cik vien iespējams maksimāli atsvabina nejauši notvertus jūras bruņurupučus un citas apdraudētas sugas;

4. pieprasa ITTC sākt pētījumus, lai novērtētu, vai to kuģu zvejas jauda, kas zvejo Nolīguma darbības jomā, apdraud tunzivju krājumu un citu ar šo zveju saistīto dzīvo jūras resursu saglabāšanu, un, ja tas tā ir, tad pārbauda iespējamos pasākumus un visos attiecīgos gadījumos iesaka tos noteikt.

VII pants

Īstenošana valsts līmenī

Katra puse, saskaņā ar tās likumiem un procedūrām, nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma prasību īstenošanu un ievērošanu, attiecīgā gadījumā tostarp attiecīgu likumu un noteikumu pieņemšanu.

VIII pants

Līgumslēdzēju pušu sanāksme

1. Puses periodiski sanāk, lai apsvērtu jautājumus saistībā ar šā nolīguma īstenošanu un lai pieņemtu visus lēmumus, kas attiecas uz to.

2. Pušu kārtējā sanāksme notiek vismaz vienreiz gadā, vislabāk reizē ar IATTC sanāksmi.

3. Puses var sasaukt arī ārkārtas sanāksmi, ja to uzskata par vajadzīgu. Šīs sanāksmes sasauc pēc jebkuras puses pieprasījuma, ar nosacījumu, ka šādu pieprasījumu atbalsta pušu vairākums.

4. Pušu sanāksme notiek tad, ja ir kvorums. Kvorums ir tad, ja piedalās pušu vairākums. Šis noteikums attiecas arī uz saskaņā ar šo nolīgumu izveidotu palīgstruktūru sanāksmi.

5. Sanāksme notiek spāņu un angļu valodās, un pušu sanāksmes dokumentus sagatavo abās šajās valodās.

IX pants

Lēmumu pieņemšana

Visus lēmumus, ko puses pieņem sanāksmēs, kuras ir sasauktas saskaņā ar VIII pantu, pieņem, panākot konsensu.

X pants

Zinātniskā padomdevēja padome

Saskaņā ar La Jolla nolīgumu izveidotas Zinātniskās padomdevējas padomes funkcijas ir tādas, kā izklāstīts V pielikumā. Zinātniskā padomdevēja padome ir izveidota un darbojas saskaņā ar V pielikuma noteikumiem.

XI pants

Attiecīgo valstu zinātniskās padomdevējas komitejas

1. Katra puse, saskaņā ar tās likumiem un procedūrām, izveido Valsts zinātnisko padomdevēju komiteju (še turpmāk "komiteja") ar kvalificētiem ekspertiem, kas darbojas katrs savas kompetences sakarā, no valsts un privātajiem sektoriem, un no nevalstiskām organizācijām, inter alia, ieskaitot kvalificētus zinātniekus.

2. Komitejas funkcijas, inter alia, ir tādas, kā izklāstīts VI pielikumā.

3. Puses nodrošina, ka, organizējot regulāras un savlaicīgas sanāksmes, komiteja sadarbojas datu un krājumu stāvokļa caurlūkošanā, un konsultāciju uzlabošanā, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus. Šādas sanāksmes notiek vismaz vienreiz gadā kopā ar pušu kārtējo sanāksmi.

XII pants

Starptautiskā uzraudzības komisija

Starptautiskajai pārbaudes komisijas, kas izveidota saskaņā ar La Jolla nolīgumu, funkcijas ir tādas, kā izklāstīts VII pielikumā. Starptautiskā pārbaudes komisija ir veidota no un darbojas saskaņā ar VII pielikuma noteikumiem.

XIII pants

Novērošanas programma uz klāja

Novērošanas programma uz klāja, kas izstrādāta saskaņā ar La Jolla nolīgumu, darbojas saskaņā ar II pielikumu.

XIV pants

IATTC pienākumi

Paredzot, ka IATTC ir būtiski pienākumi šā nolīguma īstenošanas koordinēšanā, puses, inter alia, pieprasa IATTC sniegt sekretariāta atbalstu un veikt citas tādas funkcijas, kuras ir izklāstītas Nolīgumā vai par kurām ir vienošanās saskaņā ar šo nolīgumu.

XV pants

Finansējums

Puses piedalās izdevumu segšanā, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, ieviešot un iekasējot kuģu maksas, kuru apjomu nosaka puses, neierobežojot citas brīvprātīgas finanšu iemaksas.

XVI pants

Izpilde

1. Katra puse attiecībā uz tās jurisdikcijā esošajiem kuģiem nodrošina efektīvu to pasākumu izpildi, kuri ir izklāstīti šajā nolīgumā vai noteikti saskaņā ar to. Jo īpaši, katra puse, izmantojot, inter alia, ikgadēju sertifikācijas un pārbaudes programmu, nodrošina, ka tās jurisdikcijā esošie kuģi atbilst:

a) ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas VIII pielikumā; un

b) novērošanas prasībām uz klāja, kas noteiktas II pielikumā.

2. Attiecībā uz pārkāpumiem, katra puse, ņemot vērā Starptautiskās pārbaudes komisijas ieteikumus, saskaņā ar tās tiesību aktiem piemēro sankcijas, kas ir pietiekami stingras, lai efektīvi nodrošinātu šā nolīguma noteikumu ievērošanu un saskaņā ar šo nolīgumu noteikto pasākumu izpildi un lai atņemtu likumpārkāpējiem labumu, kas rodas no to nelikumīgās darbības. Smagos likumpārkāpumos pie šādām sankcijām pieder zvejas atļaujas atteikšana, apturēšana vai atsaukšana.

3. Puses ievieš stimulus kuģu kapteiņiem un apkalpei, lai uzlabotu šā nolīguma prasību un mērķu ievērošanu.

4. Puses nosaka sadarbības pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma prasību ievērošanu, paļaujoties uz lēmumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar La Jolla nolīgumu.

5. Katra puse tūlīt informē Starptautisko pārbaudes komisiju par izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kurus tā ir veikusi saskaņā ar šo nolīgumu, un par to rezultātiem.

XVII pants

Pārredzamība

1. Puses sekmē šā nolīguma īstenošanas pārredzamību, tostarp attiecīgā gadījumā ar sabiedrības līdzdalību.

2. Tādu starpvaldību organizāciju pārstāvjiem un tādu nevalstisku organizāciju pārstāvjiem, kuras ir saistītas ar šā nolīguma prasību īstenošanai būtiskiem jautājumiem, dod iespēju piedalīties pušu sanāksmēs, kuras sasauc saskaņā ar VIII pantu, attiecīgā gadījumā kā novērotājiem vai citādi saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm. Šādām starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām ir savlaicīga piekļuve būtiskai informācijai, ievērojot procedūras noteikumus par piekļuvi šādai informācijai, ko puses var paredzēt.

XVIII pants

Konfidencialitāte

1. Pušu sanāksmē izstrādā konfidencialitātes noteikumus visām struktūrām, kurām ir atļauta piekļuve informācijai saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Neraugoties uz visiem konfidencialitātes noteikumiem, kurus var pieņemt saskaņā ar 1. punktu, jebkura persona ar piekļuvi šādai konfidenciālai informācijai var izpaust tādu informāciju saistībā ar tiesas procesu vai administratīvas lietas izskatīšanu, ja to pieprasa attiecīgās puses kompetenta iestāde.

XIX pants

Sadarbība ar citām organizācijām vai nolīgumiem

Puses sadarbojas ar apakšreģionālām, reģionālām un globālām zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības organizācijām un nolīgumiem ar mērķi sekmēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

XX pants

Strīdu izšķiršana

1. Puses sadarbojas, lai nepieļautu strīdu izcelšanos. Ikviena puse var apspriesties ar vienu vai vairākām citām pusēm par jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, lai cik vien iespējams ātri panāktu visām pusēm pieņemamu atrisinājumu.

2. Ja šādās pārrunās strīds netiek atrisināts saprātīgā laikposmā, attiecīgās puses tiklīdz iespējams apspriežas savā starpā, lai strīdu izšķirtu mierīgā ceļā, par ko tās var nolemt saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem.

XXI pants

Valstu tiesības

Nevienu šā nolīguma noteikumu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu vai mazinātu kādas valsts suverenitāti, suverēnās tiesības vai jurisdikciju saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, kā arī tās nostāju vai uzskatus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar jūras tiesībām.

XXII pants

Vienības, kas nav šā nolīguma puses

1. Puses mudina visas valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras minētas šā nolīguma XXIV pantā, kuras nav puses, kļūt par šā nolīguma pusēm vai pieņemt likumus un noteikumus saskaņā ar šā nolīguma prasībām.

2. Puses sadarbojas saskaņā ar šo nolīgumu un starptautisko tiesību aktiem, lai atturētu kuģus, virs kuriem plīvo to valstu karogi, kuras nav puses, no tādu darbību veikšanas, kas mazina šā nolīguma efektivitāti. Šim nolūkam puses, inter alia, pievērš vienību, kas nav šā nolīguma puses, uzmanību šādām to kuģu darbībām.

3. Puses savstarpēji apmainās ar informāciju vai nu tieši, vai arī ar direktora starpniecību attiecībā uz to kuģu darbībām, virs kuriem plīvo to vienību karogi, kuras nav šā nolīguma puses, un kuri mazina šā nolīguma efektivitāti.

XXIII pants

Pielikumi

Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa un, ja vien skaidri nav norādīts citādi, atsauce uz šo nolīgumu ir arī atsauce uz attiecīgajiem tā pielikumiem.

XXIV pants

Parakstīšana

Šis nolīgums ir pieejams parakstīšanai Vašingtonā no 1998. gada 15. maija līdz 1999. gada 14. maijam valstīm, kuru piekrastes līnija robežojas ar Nolīguma darbības zonu, un valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kuras ir IATTC locekles vai kuru kuģi zvejo tunzivis Nolīguma darbības zonā, kamēr Nolīgums ir pieejams parakstīšanai.

XXV pants

Ratificēšana, akceptēšana vai apstiprināšana

Šis nolīgums parakstītājām ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina saskaņā ar to tiesību aktiem un procedūrām.

XXVI pants

Pievienošanās

Šim nolīgumam jebkurā brīdī var pievienoties jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas atbilst XXIV panta prasībām vai kas savādāk ir aicinātas pievienoties Nolīgumam, pamatojoties uz pušu lēmumu.

XXVII pants

Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā, pie depozitāra deponējot ceturto ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

2. No 1. punktā minētās dienas attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kura atbilst XXIV panta prasībām, Nolīgums stāsies spēkā minētajai valstij pēc tās ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

XXVIII pants

Atrunas

Šim nolīgumam nedrīkst paredzēt nekādas atrunas.

XXIX pants

Pagaidu piemērošana

1. Valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas piekrīt šā nolīguma pagaidu piemērošanai, par to rakstveidā paziņojot depozitāram, šo nolīgumu piemēro pagaidu kārtībā. Pagaidu piemērošana stājas spēkā no paziņojuma saņemšanas dienas.

2. Valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija izbeidz pagaidu piemērošanu tad, kad šis nolīgums attiecībā uz minēto valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju stājas spēkā, vai arī tad, kad minētā valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija depozitāram rakstveidā paziņo par nodomu izbeigt pagaidu piemērošanu.

XXX pants

Grozījumi

1. Jebkura puse var izteikt priekšlikumu par šā nolīguma grozījumu, vismaz 60 dienas pirms pušu sanāksmes, iesniedzot depozitāram ierosinātā grozījuma tekstu. Depozitārs nodrošina visas pārējās puses ar šā teksta kopiju.

2. Šā nolīguma grozījumi, kurus pieņem pušu sanāksmē, panākot konsensu, stājas spēkā dienā, kad visas puses ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus depozitāram.

3. Ja vien puses nenolemj citādi, šā nolīguma pielikumus var grozīt, panākot konsensu, jebkurā pušu sanāksmē. Ja vien nav panākta citāda vienošanās, pielikuma grozījumi stājas spēkā visām pusēm pēc to pieņemšanas.

XXXI pants

Izstāšanās

Jebkura puse jebkurā brīdī, kad ir pagājuši 12 mēneši no dienas, kad šis nolīgums attiecībā uz minēto pusi stājas spēkā, var izstāties, sniedzot depozitāram rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Depozitārs par izstāšanos informē pārējās puses 30 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas. Sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas izstāšanās stājas spēkā.

XXXII pants

Depozitārs

Šā nolīguma sākotnējos tekstus deponē Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kura nosūta apliecinātas to kopijas Nolīguma parakstītājām un pusēm, kā arī ANO ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pilnvarotie,

kurus ir attiecīgi pilnvarojušas viņu attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo nolīgumu.

Vašingtonā, 1998. gada piecpadsmitajā maijā, angļu un spāņu valodās, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

--------------------------------------------------