31994R1626

Padomes Regula (EK) Nr. 1626/94

(1994. gada 27. jūnijs),

ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā kopējās zivsaimniecības politikas pirmajos desmit gados Kopiena neregulēja zvejas resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu Vidusjūrā, jo īpašie apstākļi šajā jūrā traucēja ieviest noteikumus, kas analogi tiem, kurus, sākot no 1983. gada, piemēro Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā;

tā kā tomēr pienācis laiks risināt problēmas, kas skar Vidusjūras resursus, ieviešot harmonizētu apsaimniekošanas sistēmu, kas atbilst apstākļiem šajā jūrā, ņemot vērā valstīs esošo likumdošanu, ko līdzsvaroti un, vajadzības gadījumā, pakāpeniski koriģē, lai nodrošinātu krājumu aizsardzību;

tā kā Kopienai, sadarbojoties ar visām attiecīgajām krasta valstīm, būtu jācenšas izveidot kopēju politiku Vidusjūras zivju krājumu apsaimniekošanai un izmantošanai; tā kā šajā regulā paredzētā apsaimniekošanas sistēma attiecas uz kuģiem, kas kādā no Kopienas ostām ienāk ar trešo valstu karogiem un zvejo Vidusjūrā;

tā kā būtu jāaizliedz zvejas rīki, kurus izmantojot Vidusjūrā būtiski pasliktinās jūras vide vai arī izsīkst noteikti krājumi; tā kā krasta joslas daļa būtu jāatstāj visselektīvākajiem zvejas rīkiem, ko izmanto sīkzvejnieki, tā kā, neraugoties uz teritoriju, uz kuru attiecas Padomes 1986. gada 7. oktobra Regula (EEK) Nr. 3094/86, kas nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai [4], regulas normas par peldošajiem žaunu tīkliem un riņķvadiem jau attiecas uz Vidusjūru;

tā kā, lai novērstu pārmērīgu ieguvi, ir lietderīgi noteikt to zvejas rīku pamattipu īpašības, kurus izmanto Vidusjūrā, tai skaitā minimālos tīkla acu izmērus, kā arī minimālos izmērus noteiktu sugu zivīm, vēžveidīgajiem un mīkstmiešiem, kā arī citiem zvejniecības produktiem, kas ir tipiski Vidusjūrai;

tā kā līdzīgi, lai novērstu situācijas, kad noķer daudz nepietiekami lielu īpatņu, ir jāaizsargā konkrētas zonas, kurās pulcējas mazuļi, ņemot vērā šo dažādo zonu bioloģisko stāvokli; tā kā regulējot zveju Vidusjūrā, gan Kopienas, gan valstu normatīvajos aktos ir lietderīgi ņemt vērā konkrētās vides īpašās vajadzības, kā arī to sugu īpašās vajadzības, kas ir atzītas par jutīgām vai apdraudētām;

tā kā, lai netraucētu zinātnisko izpēti, šī Regula nebūtu jāpiemēro zvejai, ko veic šādas izpētes vajadzībām;

tā kā valstis tomēr būtu jāpilnvaro paredzēt pasākumus, kas papildina vai pārsniedz šajā regulā noteiktās sistēmas minimālās prasības, kā arī pasākumus, kas regulē attiecības starp zvejā iesaistītajām personām; tā kā šādus pasākumus var saglabāt vai ieviest, ja Komisija uzskata, ka tie atbilst Kopienas normatīvajiem aktiem un saskan ar kopējo zivsaimniecības politiku;

tā kā būtu pieņemami tādi valstu pasākumi, ko pieļauj šī regula, ja tos izmanto ierobežotu laiku un saskaņā ar procedūru, kas nodrošina to, kanegatīvā ietekme uz krājumiem un Kopienas zvej nieku darbu ir pēc iespējas mazāka;

tā kā saskaņā ar 2. panta 2. punktu Padomes 1992. gada 20. decembra Regulā (EEK) Nr. 3760/92, ar ko izveido Kopienas sistēmu zivsaimniecībai un akvakultūrai [5], dalībvalstīm jānodrošina, ka nekomerciālā zveja neapdraud to resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu, uz kuriem attiecas kopējā zivsaimniecības politika; tā kā šī saistība ir īpaši svarīga Vidusjūrā, kur šāda zveja ir ievērojami izplatīta, un tā kā tāpēc ir svarīgi ierobežot jebkādu šādas zvejas ietekmi uz krājumiem;

tā kā Kopiena ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā ir izklāstīti principi un normas, kas regulē jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

1. Šī Regula attiecas uz zveju un ar to saistītām darbībām, ko veic Vidusjūras teritorijā vai ūdeņos uz austrumiem no 5o 36′rietumu garuma, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot baseinus un lagūnas. Tā attiecas arī uz šādām darbībām, ko Kopienas kuģi veic Vidusjūrā ārpus šiem ūdeņiem.

2. Dalībvalstis, kuru teritorijā ir Vidusjūras piekrastes līnija, var pieņemt normatīvos aktus zonās, uz ko attiecas 1. punkts, ieskaitot nekomerciālo zveju, paredzot pasākumus, kas papildina vai arī pārsniedz minimālās prasībās, ko nosaka šīs regulas izveidotā sistēma, ar noteikumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar Kopienas normatīvajiem aktiem un kopējo zivsaimniecības politiku.

Pieņemot šādus pasākumus, dalībvalstis pievērš uzmanību jutīgas vai apdraudētas vides vai sugu saglabāšanai, īpaši tādu, kas uzskaitītas I pielikumā.

3. Komisiju informē laikus, dodot tai laiku saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3094/86 14. pantā noteikto kārtību izteikt savus apsvērumus par visiem plāniem ieviest vai grozīt valsts resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus.

2. pants

1. Zvejojot aizliegts izmantot un turēt uz klāja toksiskas, apdullinošas vai kodīgas vielas, kā arī elektrošoka iekārtas un sprāgstvielas.

2. Koraļļu zvejā aizliegts izmantot Sv. Andreja krustus un līdzīgus velkamos rīkus, bet urbējgliemju ieguvei aizliegts izmantot pneimatiskos āmurus un citus instrumentus, kas rada vibrāciju.

3. Aptverošos un velkamos tīklus, ko izliek no laivas, bet velk no krasta (krasta vadi) aizliegts izmantot no 2002. gada janvāra, ja vien Padome nenolemj citādi ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, balstoties uz zinātniskajiem datiem, kas pierāda, ka šiem rīkiem nav negatīvas ietekmes uz resursiem.

3. pants

1. Traļus, vadus vai līdzīgus tīklus, neatkarīgi no vilkšanas veida, aizliegts izmantot trīs jūras jūdzes no krasta, vai arī iekšpus 50 metru izobatas, ja šis dziļums sasniegts tuvāk krastam, izņemot gadījumus, ja valsts normatīvie akti paredz atkāpi attiecībā uz trīs jūdžu krasta joslu, kas stiepjas aiz dalībvalsts teritoriālajiem ūdeņiem.

Tomēr jebkuru zvejas rīku, ko izmanto tādā attālumā no krasta, kas ir mazāks par 1. punktā noteikto, un to dara saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 1994. gada 1. janvārī, var turpināt izmantot līdz 1998. gada 31. decembrim, ja vien Padome nenolemj citādi ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, ņemot vērā zinātniskos datus, kas pierāda, ka šiem zvejas rīkiem nav negatīvas ietekmes uz resursiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dragas vēžveidīgo un mīkstmiešu ķeršanai var izmantot, neņemot vērā attālumu no krasta un dziļumu, ar noteikumu, ka tādu sugu loms, kas nav vēžveidīgie un mīkstmieši, nepārsniedz 10 % no loma kopējā svara.

3. Grunts traļus, vadus un līdzīgus tīklus nedrīkst izmantot, zvejojot virs Posodonia oceanica vai citu jūras ziedaugu laukiem.

4. Jebkāda tipa aptverošos tīklus aizliegts izlikt 300 metru joslā no krasta vai iekšpus 30 metru izobatas, ja šis dziļums ir sasniegts ātrāk.

4. pants

1. Dalībvalstis var izveidot sarakstu, kurā iekļauj tās aizsargājamās zonas, kurās zveja ir ierobežota šīm zonām piemītošo īpašo bioloģisko apstākļu dēļ.

2. Balstoties uz konkrētajiem saglabāšanas mērķiem, attiecīgo dalībvalstu atbildīgās iestādes saskaņā ar šo Regulu izveido sarakstu, kurā norāda tos zvejas rīkus, ko var izmantot aizsargājamās zonās, kā arī attiecīgos tehniskos noteikumus.

3. Pasākumus, kas minēti 1. un 2. punktā, dara zināmus Komisijai, kura par tiem paziņo pārējām dalībvalstīm.

5. pants

1. Dalībvalstis saskaņā ar minimālajām prasībām, kas izklāstītas II pielikumā, nosaka ierobežojumus attiecībā uz zvejas rīku pamattipu tehniskajām īpašībām.

2. Ierobežojumus, kas minēti 1. punktā, saskaņā ar 13. panta 1. punktu dara zināmus Komisijai.

Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3094/86 14. pantu, Padome ņem vērā zvejas raksturu attiecīgajos ūdeņos.

6. pants

1. Ir aizliegts izmantot un turēt uz klāja trali vai līdzīgu velkamo rīku, žaunu tīklu vai aptverošo tīklu, ja vien tā acu izmērs daļā, kur tās ir vismazākās, nav vienāds vai lielāks par vienu no minimālajiem acu izmēriem, kas uzskaitīti III pielikumā.

Visus zvejas rīkus, kuru mazāko acu izmērs ir mazāks par to, kas noteikts III pielikumā, un kurus izmanto saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā 1994. gada 1. janvārī, var turpināt izmantot līdz 1998. gada 31. decembrim, ja vien Padome nenolemj citādi ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, ņemot vērā zinātniskos datus, kas apliecina, ka šādiem zvejas rīkiem nav negatīvas ietekmes uz resursiem.

2. Tīkla acu izmērus nosaka saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta Regulā (EEK) Nr. 2108/84 [6].

3. Tīklu garumu mēra gar peldlīniju. Tīklu augstums ir kopējais acu augstums (ieskaitot mezglus), ko nosaka slapjam tīklam, kas izstiepts perpendikulāri peldlīnijai.

7. pants

Dalībvalstis drīkst aizliegt izkraušanu vietās, kur tas nav atļauts vai kas nav īpaši sagatavotas šim mērķim. Ja dalībvalstis paredz šādus pasākumus, tām tūlīt tie jādara zināmi Komisijai, kas informē pārējās dalībvalstis.

8. pants

1. Zivi, vēžveidīgo vai mīkstmiesi uzskata par nepietiekami lielu, ja tas ir mazāks par minimālo izmēru, kas attiecīgajai sugai noteikts IV pielikumā.

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu izmēru nosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3094/86 5. panta 2. punktu, ja vien VI pielikumā nav noteikts citādi. Ja izmēru noteikšanai drīkst izmantot vairāk nekā vienu metodi, zivis, vēžveidīgos vai mīkstmiešus uzskata par atbilstošiem pieprasītajām izmēram, ja vismaz viens no mērījumiem ir lielāks nekā attiecīgais minimālais izmērs.

2. Minimālos izmērus koraļļiem, jūras ežiem, jūras gurķiem un sūkļiem paredz saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta Līguma 43. pantā.

3. Nepietiekami lielas zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus vai citus zivsaimniecības produktus nedrīkst turēt uz klāja, pārkraut, atsavināt, uzglabāt, pārdot, kā arī izlikt apskatei un piedāvāt pārdošanai.

9. pants

Šo regulu nepiemēro zvejai, ko veic tikai zinātniskās izpētes nolūkā ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un to pakļautībā, informējot Komisiju.

10. pants

Komisija, īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo Regulu un īpaši sagatavojot ieteikumus jomās, uz kurām attiecas līgumi, ko ir noslēguši zvejnieki, prasa to organizāciju viedokli, kas tos pārstāv.

11. pants

Šī regula stājas spēkā 1995. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1994. gada 27. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. Simitis

[1] OV C 5, 9.1.1993., 6. lpp. unOV C 306, 12.11.1993., 10. lpp.

[2] OV C 255, 4.8.1993., 237. lpp.

[3] OV C 201, 26.7.1993., 27. lpp.

[4] OV L 288, 11.10.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) No 3919/92 (OV L 397, 31.12.1992., 1. lpp.)

[5] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.

[6] OV L 194, 24.7.1984., 22. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

JUTĪGAS VAI ARĪ APDRAUDĒTAS SUGAS UN VIDE

SUGAS:

Visas jūras sugas:

- zīdītāji (Cetacea (vaļveidīgie) un Pinnipedia (roņveidīgie)),

- putni,

- rāpuļi (Cheloniidae),

- zivis,

kas dzīvo Vidusjūrā un ir minētas I un II pielikumā konvencijai par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, kas pieņemta ar Lēmumu 82/461/EEK [1], kā arī II pielikumā konvencijai par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, kas pieņemta ar Lēmumu 82/461/EEK [2].

VIDE:

- krasta mitrzeme,

- jūras ziedaugu lauki.

[1] OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.

[2] OV L 38, 10.2.1982., 1. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS RĪKU PAMATVEIDIEM

Traļi (grunts un pelaģiskie)

- Āmi no iekšpuses vai ārpuses var nosegt tikai ar ierīcēm, ko atļauj Komisijas Regula (EEK) Nr. 3440/84 [1].

Dragas

- Dragu maksimālais platums ir 4 m, izņemot dragas, ko izmanto sūkļu zvejai (gagava).

Aptverošie tīkli (vadi un "lampara" tipa tīkli)

- Linums nedrīkst būt garāks par 800 m un platāks kā 120 m, izņemot tunču vadus.

Grunts tīkli (žaunu tīkli un iepinējtīkli), kā arī rāmju tīkli

- Grunts tīklu maksimālais augstums ir 4 m,

- Viens kuģis drīkst turēt uz klāja un izmantot ne vairāk kā 5000 m grunts tīklu.

Grunts tipa jedas

- Viens kuģis drīkst turēt uz klāja un izmantot ne vairāk kā 7000 m jedu

Virsmas tipa jedas (peldošās)

- Viens kuģis drīkst turēt uz klāja un izmantot ne vairāk kā 60 km jedu

[1] OV L 318, 7.12.1984., 23. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

MINMĀLIE TĪKLA ACU IZMĒRI

Velkamie tīkli (grunts traļi, virsmas traļi, noenkurotie vadi utt.): | 40 mm |

Aptverošie tīkli: | 14 mm |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

MINIMĀLAIS TĪKLA ACU IZMĒRS

Suga | Minimālais izmērs |

ZIVIS

Dicentrarhus labrax. | 23 cm |

Diplodus spp. | 15 cm |

Engraulis encrasicoulus | 9 cm |

Eoinephelus spp. | 45 cm |

Lophius spp. | 30 cm |

Merluccius merluccius | 20 cm |

Mugil spp. | 16 cm |

Mullus spp. | 11 cm |

Pagellus spp. | 12 cm |

Pagrus pagrus | 18 cm |

Polyprion americanus | 45 cm |

Scomber scombrus | 18 cm |

Solea vulgaris | 20 cm |

Sparus aurata | 20 cm |

Thunnus thynnus | 70 cm vai 6,4 kg |

Trachurus spp. | 12 cm |

Xiphias gladius | 120 cm |

VĒŽVEIDĪGIE

Homarus gammarus | 85 mm čaula 240 mm kopējais garums |

Nephrops norvegicus | 20 mm čaula 70 mm kopējais garums |

Palinuridae | 240 mm kopējais garums |

MĪKSTMIEŠI

Pecten spp. | 100 mm |

Venerupis spp. | 25 mm |

Venus spp. | 25 mm |

--------------------------------------------------